Dzīvnieki

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.8</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Dzīvnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1172</id>
    <revision>
      <id>4486334</id>
      <parentid>4308888</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:22:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Emilsmikulis</username>
        <id>120095</id>
      </contributor>
      <comment>Izlaboju nosaukumu iekš infobox uz pareizāku, precīzāku nosaukumu.</comment>
      <origin>4486334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33566" sha1="2jtom18ov006gannvbrek618cxv4inb" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|      attēls = Animalia diversity.jpg
|      valsts = Animalia
|   valsts_lv = Dzīvnieki
|  iedalījums =
* {{TaksoSaite|Parazoa|Parazoji}} 
* {{TaksoSaite|Eumetazoa|Īstie daudzšūņi}} 
| kategorijas = nē
| binomial =Animalia &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
}}

'''Dzīvnieki''' (''Animalia'', ''Metazoa'') ir liela daudzšūnu [[Organisms|organismu]] grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo [[Dabiskā vide|vidi]], barojas, pārtiekot no citiem organismiem. Dzīvnieku daudzveidība ir milzīga (kopējais [[suga|sugu]] skaits ir aptuveni 2 miljoni), taču suga reti ir viendabīga (monotipiska) visā izplatības apgabalā jeb areālā. Parasti tā sadalās pasugās.

Dzīvniekus bieži mēdz iedalīt [[Mugurkaulnieki|mugurkaulniekos]] un [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulniekos]]. Mugurkaulniekiem, kas veido salīdzinoši nelielu sugu grupu, kuru galvenās vienojošās pazīmes ir [[mugurkauls]] un [[galvaskauss]], pieskaita [[zivis]], [[Abinieki|abiniekus]], [[Putni|putnus]], [[Rāpuļi|rāpuļus]] un [[Zīdītāji|zīdītājus]]. Bezmugurkaulniekiem, kas ietver vairāk kā 90% no visām dzīvnieku sugām,&lt;ref&gt;May, Robert M. (16 September 1988). [http://www.ciesin.org/docs/002-253/002-253.html &quot;How Many Species Are There on Earth?&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161115011411/http://www.ciesin.org/docs/002-253/002-253.html |date={{dat|2016|11|15||bez}} }}. ''Science''. '''241''' (4872): 1441–1449. (Skatīts: 2017-02-27).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://britannica.com/animal/invertebrate Inverterbrate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170316171602/https://www.britannica.com/animal/invertebrate |date={{dat|2017|03|16||bez}} }}. Encyclopædia Britannica, 2010. (Skatīts: 2017-02-27).&lt;/ref&gt; pieskaita [[Kukaiņi|kukaiņus]], [[Gliemji|gliemjus]], [[Vēžveidīgie|vēžveidīgos]], [[Galvkāji|galvkājus]], [[Zirnekļi|zirnekļus]], [[Plakantārpi|plakantārpus]] un citus. [[Bioloģija]]s zinātņu kompleksu, kas pēta dzīvnieku [[Anatomija|anatomiju]], [[Fizioloģija|organismu funkcijas]], [[Etoloģija|uzvedību]], [[Sistemātika|daudzveidību,]] [[Taksonomija (bioloģija)|klasifikāciju]] un citus aspektus sauc par [[Zooloģija|zooloģiju]].

Daudziem dzīvniekiem sugas ietvaros novērojams [[dimorfisms]] vai [[polimorfisms (bioloģija)|polimorfisms]]

== Daudzveidība ==
Visur uz [[Zeme]]s - [[ūdens|ūdenī]], uz [[sauszeme]]s, [[augsne|augsnē]], [[gaiss|gaisā]], pat [[augi|augos]], dzīvniekos un [[cilvēks|cilvēkā]] - dzīvo visdažādākie dzīvnieki. To skaitā ir vairāk nekā 1 miljons [[kukaiņi|kukaiņu]] sugu ([[muša]]s, [[dzēlējodi|odi]], [[tauriņi]], [[spāres]] un [[vaboles]]), apmēram 130 000 [[gliemji|gliemju]] sugu ([[dīķgliemeži|dīķgliemežu]], [[kailgliemeži|kailgliemežu]] un [[pērļgliemenes|pērļgliemeņu]]), liels daudzums [[tārpi|tārpu]], [[zivis|zivju]], [[putni|putnu]] un [[zīdītāji|zīdītāju]]. Mūsdienās zināmi apmēram 2 miljoni recentu (tagad dzīvojošu) dzīvnieku sugu. Mūsu planētas dzīvnieki ir dažādi pēc lieluma un ķermeņa formas. Piemēram, milzīgā [[zilais valis|zilā vaļa]] [[masa]] sasniedz 150 [[tonna]]s, bet daudzos sīkos dzīvnieciņus var ieraudzīt tikai ar mikroskopu. Dzīvnieku ķermeņa forma var būt lietussargveidīga ([[medūza|medūzām]]), zvaigžņveidīga ([[jūras zvaigznes|jūraszvaigznēm]]), slaida un gara (tārpiem, [[čūskas|čūskām]]), garena ar ekstremitātēm (dzīvnieku vairākumam). Uzbūves ziņā ļoti dažādas ir dzīvnieku ķermeņa daļas, ķermeņa segas, ekstremitātes un maņu orgāni. Piemēram, [[slieka]]i [[āda]] ir kaila, bez aizsargveidojumiem, [[maijvabole]]i - cieta, ar īpašu organisku vielu hitīnu piesātināta ķermeņa sega; [[līdaka]]s ādu klāj kaula zvīņas, bet zalkšu - ragvielas zvīņas; putnu ķermeni sedz [[spalva]]s, bet zīdītāju - [[mati]]. Vairākums dzīvnieku pārvietojas ar kājām, spārniem, pleznām vai spurām. Piemēram, [[suņi]], [[ķirzakas]] un [[vardes]] pārvietojas ar diviem kāju pāriem, [[zirnekļi]] - ar četriem, [[upes vēži]] - ar pieciem, bet daudzkājiem kāju skaits sniedzas vairākos desmitos. Daudziem dzīvniekiem pārvietošanās orgānu nav. Daļai no tiem, piemēram, [[koraļļi]]em, ir sēdošs vai mazkustīgs dzīvesveids, citi, piemēram, [[sliekas]], kustas, saraujoties un atslābstot ķermeņa muskulatūrai. Mazkustīgiem dzīvniekiem parasti nav [[galva]]s un attīstītu maņu orgānu. Dzīvnieki atšķiras ne tikai pēc ārējā apveida, bet arī pēc iekšējās uzbūves. Daudzveidīga ir arī to [[uzvedība]].

== Dzīvnieku nozīme ==
Dzīvniekiem ir liela nozīme [[daba|dabā]] un cilvēka dzīvē. [[Tauriņi]], [[kamenes]] un [[bite]]s apputeksnē augus. Sliekas uzlabo augsnes struktūru. Plēsīgie un kukaiņēdāji [[putni]], [[sikspārņi]] un [[Skudru dzimta|skudras]] iznīcina meža un [[lauksaimniecība]]s augu kaitēkļus. Ar dzīvnieku starpniecību izplatās daudzu sugu augi. Kopš neatminamiem laikiem cilvēki nodarbojas ar zveju, savvaļas zvēru un putnu medībām, dzīvniekus pieradina un audzē nebrīvē. Arī mūsdienās nozīmīgākos pārtikas produktus ([[gaļa|gaļu]], [[medus|medu]], [[piens|pienu]] un [[ola]]s), izejvielas rūpniecībai ([[kažokāda]]s, [[vaski|vasku]], [[vilna|vilnu]], [[zīds|zīdu]] un [[dūnas]]) un medicīnai (čūsku un bišu [[inde|indi]]) cilvēki iegūst no dzīvniekiem. Daudzi dzīvnieki nodara lielus zaudējumus tautsaimniecībai - bojā kultūraugus, iznīcina noliktavās graudus, izraisa cilvēkam un dzīvniekiem nopietnas [[slimība]]s. Daži dzīvnieki [[jūra|jūrās]] samazina tvaikoņu ātrumu.

== Dzīvnieku pazīmes, dzīvnieku un augu atšķirības ==
=== Kopīgās pazīmes ===
Neskatoties uz dzīvnieku lielo daudzveidību, visiem tiem tomēr ir arī kopīgas pazīmes. Daļa no tām (šūnainā uzbūve, spējas baroties, augt, elpot, attīstīties un vairoties) piemīt ne tikai dzīvniekiem, bet arī augiem, [[sēnes|sēnēm]] un [[baktērijas|baktērijām]]. Visi dzīvie organismi barojas, elpo, aug, attīstās, vairojas un sastāv no šūnām. Taču ir arī citas pazīmes, kuru augiem trūkst. Pie tām pieder, piemēram, barošanās ar gatavām organiskām vielām un aktīva pārvietošanās. Gatavo organisko vielu uzņemšana, kas raksturīga visiem dzīvniekiem, novērojama vēl sēnēm, vairākumam baktēriju un parazītaugiem. Aktīva pārvietošanās ir raksturīga pazīme dzīvnieku lielākajai daļai. Taču pārvietoties spēj arī vienšūnas aļģes un baktērijas. Lielākajai daļai dzīvnieku ir [[gremošanas orgānu sistēma|gremošanas]], [[elpošanas orgānu sistēma|elpošanas]], [[nervu sistēma|nervu]] un citu orgānu sistēmas, kuru nav augiem, sēnēm un baktērijām.

=== Dzīvnieku ķermeņa simetrija ===
Vairākumam dzīvnieku, piemēram, maijvabolei, [[platspīļu upesvēzis|platspīļu upesvēzim]], [[varde]]i un [[pelēkais vilks|vilkam]], ir pārskaita orgāni, kuru viens komponents atrodas ķermeņa kreisajā, otrs - labajā pusē. Tā maijvabolei ir viens pāris [[acs|acu]] un taustekļu, divi pāri spārnu, trīs pāri [[kāja|kāju]]. Caur šādu dzīvnieku ķermeni var izvilkt tikai vienu simetrijas plakni, kas dzīvnieku sadala divās līdzīgās spoguļattēla pusēs. Dzīvniekus ar simetriski novietotiem pārskaita orgāniem sauc par divpusīgi simetriskiem, bet to ķermeņa simetriju - par divpusīgu jeb bilaterālu. Divpusīgi simetrisks ķermenis ir visiem dzīvniekiem, kuri aktīvi pārvietojas. Dzīvniekiem pārvietojoties taisnvirzienā, šāda simetrija ļauj saglabāt līdzsvaru un ar vienādu vieglumu pagriezties kā pa labi, tā pa kreisi. Divpusīgi simetriskiem dzīvniekiem ķermeņa priekšgalā atrodas [[mute]], [[maņu orgāni]], kā arī aizsardzības un uzbrukuma orgāni. Ķermeņa priekšgals izveidojas tāpēc, ka šī ķermeņa daļa pirmā nonāca kontaktā ar medījumu vai plēsoņu. No paaudzes paaudzē dabā labāk saglabājas tie dzīvnieki, kuriem ķermeņa priekšējā daļa bija jutīgāka un ar labāk attīstītiem aizsardzības vai uzbrukuma orgāniem. Mazkustīgiem dzīvniekiem ir cits ķermeņa simetrijas tips, un ārēji tie ir līdzīgi ziedam, lodei vai lietussargam. Cauri to ķermenim var izvilkt vairākas iedomātas plaknes, no kurām katra sadala dzīvnieku divās spoguļattēlam līdzīgās daļās. Šo plakņu krustošanās līnijas sākas staru krustošanās centrā. Tādu simetriju sauc par staraino simetriju. Ķermeņa starainā simetrija ļauj mazkustīgiem vai pārvietoties nespējīgiem dzīvniekiem jebkurā ķermeņa pusē sajust medījuma vai briesmu tuvošanos.

== Dzīvesvides un dzīvesvietas ==
=== Dzīvesvides ===
Dzīvnieki, tāpat kā [[augi]], [[sēnes]] un [[baktērijas]], uz mūsu planētas ir ieņēmuši dažādas dzīvesvides. Piemēram, ūdenī ir apmetušies [[vēži]], [[zivis]] un [[vaļi]]; uz zemes un gaisā dzīvo [[vaboles]], [[tauriņi]], daudzi [[putni]] un [[zīdītāji]]; zemē ierakušās dzīvo [[sliekas]], [[zemesvēži]] jeb [[racējcirceņi]] un [[kurmji]]. Daudziem dzīvniekiem par dzīvesvidi noder citi dzīvnieki un cilvēks, piemēram, parazītiskajiem [[tārpi]]em un [[ērces|ērcēm]]. Daži dzīvnieki mājvietu atraduši nevis vienā, bet divās dzīvesvidēs. Tā vardes labi jūtas gan ūdenī, gan uz sauszemes, bet lauku [[pele]]s - kā virs, tā arī zem zemes.

=== Dzīvesvietas ===
Katrā dzīvesvidē dzīvnieki ieņem sev vispiemērotākās vietas. Piemēram, upes vēži sastopami [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] ar tītu ūdeni, dūņainu gultni un kraujiem, mālainiem krastiem, [[haizivis]] - jūru un okeānu plašumos, plekstes - uz jūras gultnes. Noteiktu dzīvesvides daļu, kuru apdzīvo tie vai citi dzīvnieki, sauc par šo dzīvnieku dzīvesvietu. Likumsakarīgi ir tas, ka lieli dzīvnieki ieņem lielas dzīvesvides platības. Piemēram, vaļu dzīvesvieta ir [[jūra]] un [[okeāns]], aļņu - jaukto koku [[mežs]], saigu - [[stepe]]. Sīko dzīvnieku dzīvesvieta ir tikai trūdošs celms, koka zars vai stumbrs, cilvēka un dzīvnieka organisms. Piemēram, mizgrauži dzīvo zem koku mizas, bet cūku [[cērme]] - [[mājas cūka|cūku]] [[zarnas|zarnās]]. Jebkurā dzīvesvietā ir apmetušies dažādu sugu dzīvnieki. Piemēram, kopīga dzīvesvieta var būt upes vēžiem, [[Asaru dzimta|asariem]], [[rauda|raudām]] un līdakām. Balto zaķu dzīvesvietā sastopam arī [[pelēkais vilks|vilki]], [[lapsa]]s un citi dzīvnieki. Plašajās dzīvesvietās, piemēram, okeānā, jūrā, mežā, vai stepē dzīvo simti un tūkstoši dzīvnieku sugu.

=== Dzīvnieku pielāgošanās dzīvesvietai ===
Dzīvniekiem ir attīstījušies dažādi pielāgojumi, kas tiem palīdz saglabāties dabā. Zālē mītošie sienāži ir zaļi. Zaļas ir arī zaļās vardes, kas dzīvo ūdenstilpju krastos. Tāpēc zaļās vardes un zaļos sienāžus uz zāles zaļā fona to ienaidniekiem ir grūti pamanīt. Galējo Ziemeļu iemītnieki - leduslāči, baltās [[Pūču dzimta|pūces]] - ir balti, bet meža dzīvnieki, piemēram, [[brūnais lācis|brūnie lāči]] un [[meža cūka]]s, ieguvuši koku stumbru un zemsegas krāsu. Dzīvnieku piemērošanās dzīvesvietai ir vērojama visā to uzbūvē un dzīvesveidā. Piemēram, vardēm kā visiem labiem peldētājiem ir pludlīnijas ķermeņa forma, peldplēves starp pakaļkāju pirkstiem, acis un nāsis uz galvas izciļņiem, kas tām ļauj elpot atmosfēras gaisu, neizejot no ūdens, kā arī uzglūnēt medījumam un pamanīt briesmas. Līdzīgas uzbūves īpatnības vērojamas arī citiem dzīvniekiem, kuru dzīve saistīta ar ūdeni. Savukārt [[Ērgļi (putni)|ērgļiem]] ir asi kāšveida smailnagi, ar kuriem tie satver barību, un āķveidīgi saliekts knābis, ar kuru tie medījumu saplosa. Dzeņi ar spēcīgo kaltveidīgo knābi iegūst zem koka mizas mītošos kukaiņus, kaļ dobumus. Pateicoties garajam kaklam un kājām, gārņi var bradāt ezeru un citu ūdeņu piekrastes un, nesaslapinot ķermeni, iegūst barību. Dzīvnieku uzbūve bieži ir tik atbilstoša dzīvesvietai un dzīvesveidam, ka jau pēc ārējā izskata vien var noteikt, kur tas dzīvo, kā pārvietojas, ar ko barojas utt.

== Dzīvnieku savstarpējās attiecības dabā ==
=== Dzīvnieku savstarpēji izdevīgās attiecības ===
Jebkuru dzīvesvidi vai atsevišķas tās daļas - dzīvesvietas - apdzīvo dažādu sugu dzīvnieki, kas noteiktā veidā saistīti viens ar otru. Starp dažu sugu dzīvniekiem pastāv attiecības, kuras ir izdevīgas kā vieniem, tā otriem. Piemēram, [[degunradži|degunradžu]] dzīvesvietā dzīvo [[vēršstrazdi]]. Tie ēd sīkos posmkājus, kas apmetušies uz degunradžu ādas un degunradžus nomoka. Tādējādi degunradži nodrošina putnus ar barību, bet putni atbrīvo degunradžus no parazītiem un ar kliedzieniem brīdina par briesmu tuvošanos. Vēršstrazdi degunradzim īpaši palīdz laikā, kad tas guļ. Savstarpēji izdevīgas attiecības pastāv starp dažu sugu [[laputis|laputīm]] un [[Skudru dzimta|skudrām]]. Laputis ir sīki kukaiņi, kas dzīvo uz augu jaunajiem dzinumiem. Skudras barojas ar laputu saldajiem izdalījumiem un vienlaikus aizsargā tās no putniem. Savstarpēji izdevīgas attiecības pastāv arī starp vientuļniekvēžiem un [[aktīnija|aktīnijām]]. [[Vientuļniekvēzis]] uzsēdina aktīniju uz sevis vai uz čaulas, kurā tas dzīvo. Aktīnija pārtiek no vēža maltītes atliekām un ar dzeļkapsulām bagātajiem taustekļiem aizsargā vientuļniekvēzi no tā daudzajiem ienaidniekiem. Dzīvnieku savstarpēji izdevīgās attiecības sauc par simbiozi.

=== Piedzīvotāja-saimnieka attiecības ===
Starp dažiem dzīvniekiem pastāv arī tādas attiecības, kuras vienam dzīvniekam ir izdevīgas un otram nekaitīgas. Piemēram, [[pielipējzivs]] ar piesūcekni piesūcas pie [[haizivs]] ķermeņa, pārvietojas kopā ar to un pārtiek no haizivs medījumu atliekām. Daudzas kukaiņu un citu sīku dzīvnieku sugas dzīvo putnu ligzdās un grauzēju alās, izmantojot tās kā dzīvesvietas un tajās atrodot arī barību - pūstošas organiskas [[viela]]s un sīkus dzīvniekus. Šādas attiecības sauc par piedzīvotāja-saimnieka attiecībām.

=== Plēsoņas-upura attiecības ===
Dabā eksistē tādas attiecības, kurās stiprākais uzbrūk vājākajam, nogalina to un apēd. Tādas attiecības pastāv starp lielajām ūdensvabolēm un zivju mazuļiem, vilkiem un zaķiem, līdakām un karūsām, mārītēm un laputīm. Dzīvniekus, kas medī citus dzīvniekus un kuriem ir pielāgojumi to iegūšanai, sauc par plēsoņām, bet attiecības starp tiem un to medījumu - par plēsoņas-upura attiecībām. Plēsoņām ir liela nozīme dabā. Tie aizkavē zālēdāju dzīvnieku pārmērīgu savairošanos un vienlaicīgi samazina dažādas starp tiem izplatītas slimības. Par vilku un lapsu upuriem vispirms kļūst slimie un novājinātie zaķi, irbes un citi dzīvnieki.

=== Parazīta-saimnieka attiecības ===
Daudzi dzīvnieki dzīvo uz citu dzīvnieku un cilvēka ķermeņa vai to iekšējos orgānos. Šādus dzīvniekus sauc par parazītiem, bet organismus, kurus tie izmanto - par saimniekiem. Pie parazītiem pieder, piemēram, [[dzīvniekutis|utis]], [[blusas]], [[blakšu kārta|blaktis]] un [[cērme]]s. Dzīvnieku savstarpējās attiecības, kurās viens partneris dzīvo uz otra rēķina, sauc par parazīta-saimnieka attiecībām, bet šo pašu parādību - par parazītismu.

=== Konkurences attiecības ===
Daudzi vienā un tajā pašā dzīvesvietā dzīvojoši dzīvnieki barojas ar līdzīgu barību un aizņem vienādus iecirkņus, darinot ligzdas vai rokot alas. Attiecības starp dzīvniekiem, kuriem ir līdzīgas vajadzības, bet ierobežotas iespējas to apmierināšanai, sauc par konkurences attiecībām. Dabā konkurē vilki un lapsas, līdakas un asari, dažādi dobumperētāji putni. Konkurējošie dzīvnieki negatīvi ietekmē viens otru: vienas sugas dzīvnieku klātbūtnē pasliktinās otras sugas [[eksistence]]s apstākļi.

== Dzīvnieku un augu savstarpējās attiecības, biocenozes ==
=== Augu nozīme dzīvnieku dzīvē ===
Ikviena dzīvnieka dzīve tieši vai netieši ir saistīta ar augiem. Augi ir skābekļa avots un nepieciešama barība augēdājiem. Piemēram, zaķi un aļņi ēd sulīgu zāli, koku un krūmu mizu un dzinumus, meža strazdi - [[parastais pīlādzis|pīlādžu]] un citu augu [[oga]]s. Daži dzīvnieki barībai izmanto pat koksni. Savukārt augēdāji dzīvnieki ir plēsoņu barība. Ar augiem ir saistīta ne tikai zaķu un aļņu dzīve (barošanās tiešās saites), bet arī vilku dzīve (netiešās saites). Augājā putni un daži zīdītāji vij ligzdas, veido midzeņus un izaudzē pēcnācējus. Augu brikšņos dzīvnieki paslēpjas no ienaidniekiem un karstuma. Augu nozīme dzīvnieku dzīvē ir tik liela, ka bez augiem dzīvnieku eksistence būtu neiespējama. Tāpēc dzīvniekiem ir izveidojušies dažādi pielāgojumi dzīvei uz augiem vai starp tiem.

=== Dzīvnieku nozīme augu dzīvē ===
Dzīvnieku nozīme augu dzīvē arī ir liela. Vieni dzīvnieki apputeksnē augus ([[bite]]s, daudzu sugu [[tauriņi]], [[vaboles]] un [[ziedmušas]]), citi - izplata sēklas un sporas (daudzi putni, zīdītāji un kukaiņi). Dzīvnieki elpojot izdala oglekļa dioksīdu, ko zaļie augi izmanto fotosintēzei. Bet ir arī daudzi dzīvnieki, kas negatīvi ietekmē augu valsti. Daži no tiem iznīcina sēklas un tādējādi kavē augāja atjaunošanos. Tā ozolu vairošanos daudzās vietās kavē meža peles un citi zīdītāji, kas apēd zīles. Daudzi dzīvnieki salauž vai sabradā augus. Daži, it īpaši, ja tie savairojušies lielā skaitā, barošanās laikā iznīcina daudz augu. Piemēram, siseņi lielās platībās apēd visus augus. Ir zināmi gadījumi, kad [[kaza]]s, iznīcinādamas augus, plašas teritorijas pārvērtušas par [[tuksnesis|tuksnešiem]].

=== Biocenozes ===
Savstarpēji atkarīgie dzīvnieki un augi veido bioloģiskas sabiedrības - [[biocenoze]]s. Piemēram, kāda dīķa dzīvnieki un citi organismi kopumā sastāda vienu biocenozi, purva dzīvnieki - otru, skujkoku meža dzīvnieki - trešo utt. Galvenais faktors, kas veido saites starp biocenozes locekļiem, ir barošanās. Piemēram, baltais zaķis pārtiek no augiem, bet zaķi savukārt apēd lapsa vai vilks. Barošanās saites, kas izveidojušas biocenozē, sauc arī par barošanās ķēdēm. Shēmās barības ķēdes attēlotas ar bultām (piemēram, augi → [[baltais zaķis]] → [[lapsa]]). Jebkurā biocenozē izšķir trīs grupu organismus : organisko vielu ražotāji (zaļie augi), organisko vielu paturētāji (augēdāji, gaļēdāji un visēdāji) un organisko vielu noārdītāji ([[sliekas]], [[baktērijas]] un [[pelējumsēnes]]). Normālos apstākļos augu un dzīvnieku daudzums biocenozē ir relatīvi pastāvīgs. Ja pastiprināti savairojas augēdāji, tad pieaug arī plēsoņu skaits, jo barības pārpilnībā tiem vieglāk saglabāt pēcnācējus. Gaļēdāju savairošanās rezultātā samazinās augēdāju dzīvnieku daudzums, bet pēc tam, trūkstot barībai, sarūk arī plēsoņu skaits (vieni neiztur konkurenci un nobeidzas aiz bada, citiem nesaglabājas pēcnācēji). Tādējādi biocenozēs notiek dzīvnieku skaita pašregulēšanās.

== Cilvēka ietekme uz dzīvnieku skaitu, dzīvnieku aizsardzība ==
=== Cilvēka ietekme uz dzīvnieku skaitu ===
Jau no seniem laikiem cilvēks ir izmantojis dažādus, bet vispirms jau lielos savvaļas dzīvniekus. No tiem ieguva gaļu un ādas. Izdevīgāk bija medīt pulkā. Kamēr medniekiem nebija citu ieroču kā tikai runga un akmens, viņi dzīvnieku skaitu ietekmēja maz. Šī ietekme palielinājās pēc šķēpu un loku izgudrošanas. Pirmatnējo cilvēku apmetņu vietās atrod lielu dzīvnieku, piemēram, [[mamuts|mamutu]] (ziemeļos) un degunradžu (dienvidos) [[kauls|kaulus]]. Pieaugot iedzīvotāju skaitam un pilnveidojoties medību ieročiem, izzuda tādi lieli dzīvnieki kā [[taurs|Eiropas vērsis]] jeb taurs (govslopu priekštecis), [[tarpāns|Eirāzijas zirgs]] jeb tarpāns (viens no domesticēto zirgu priekštečiem), lielā jūru iemītniece - Stellera jūrasgovs un daudzi citi dzīvnieki. Savulaik virknei dzīvnieku sugu draudēja izzušana.

Vēl pirms simts gadiem [[Ziemeļamerika]]s stepēs ganījās miljoniem Amerikas bizonu. Bet 20 gadus ilgu nesaudzīgu medību rezultātā (no nošautajiem dzīvniekiem ņēma tikai ādu un mēli) dabā bija palikuši tikai kādi 800 bizoni. Šo dzīvnieku masveidīgu izšaušanu sekmēja dzelzceļa izbūvēšana cauri to dzīvesvietai. Uz izmiršanas robežas bija arī tādi dzīvnieki kā [[Eiropas bizons]] jeb sumbrs, [[Prževaļska zirgs]], [[Āfrikas zilonis]] un daži citi. Tagad tie ierakstīti [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]].

Dzīvnieku skaits dabā ir atkarīgs ne tikai no to izšaušanas. Izrādās, lielu ietekmi uz dzīvniekiem atstāj [[mežu izciršana]], neskarto zemju uzaršana, purvu nosusināšana un upju aizsprostošana. Turklāt daļai sugu indivīdu skaits samazinās, daļai - pieaug. Piemēram, uzceļot HES aizsprostu, zem ūdens nokļūst visa upes augšgala paliene un tai pieguļošās teritorijas. Tā rezultātā daudzi putni, zīdītāji un citi dzīvnieki zaudē savu dzīvesvietu. Daļa no tiem pārceļas uz citu vietu, daļa aiziet bojā. Applūdinātajās vietās palielinās to ūdensputnu un zivju skaits, kas spēj dzīvot stāvošā ūdenī. Dzīvnieku sastāvu ievērojami ietekmē dažādas meža un kultūraugu kaitēkļu apkarošanai lietotās ķimikālijas. Indīgās vielas uzkrājas augu lapās, augēdājos dzīvniekos un plēsoņās, kuri apēd augēdājus. Saindētie dzīvnieki nobeidzas. Īpaši negatīvi uz dzīvniekiem iedarbojas vides piesārņojums ar rūpniecības atkritumiem, kas bez iepriekšējas attīrīšanas tiek ieplūdināti dabiskajās ūdenstilpēs, ievadīti augsnē vai atmosfērā, kā arī jūru un okeānu piesārņojums ar naftu, kas rodas, ja avarē lielie naftas tankkuģi.

=== Dzīvnieku aizsardzība ===
Vērtīgo dzīvnieku skaitam samazinoties un dažām sugām no mūsu planētas izzūdot, cilvēks arvien labāk izprot nepieciešamību saprātīgi izmantot dabas bagātības, atjaunot un aizsargāt tās. Dzīvnieku aizsardzība ir valstiski svarīga. Tā risinās atbilstoši likumiem, kas aizliedz nogalināt retos dzīvniekus, nosaka zīdītāju, putnu un zivju ieguves veidus, medību un zvejas vietas un laikus. Ir izveidoti daudzi rezervāti, kuros tiek veikts liels darbs, lai saglabātu retos dzīvniekus un atjaunotu to skaitu.

Rezervātu izveidošana palīdzēja saglabāt un palielināt Eiropas bizonu jeb [[sumbrs|sumbru]], [[Prževaļska zirgs|Prževaļska zirgu]], [[Turkmēnijas kulāns|Turkmēnijas kulānu]], [[saiga|Tatārijas saigu]], kā arī [[Eirāzijas bebrs|Eirāzijas bebru]] un [[Sabulis|Sibīrijas sabuļu]] skaitu. Ilgstošais aizliegums medīt aļņus, kotikus, saigas un citus agrāk redzētos dzīvniekus, kā arī īpašais darbs to aizsardzībā sekmēja šo dzīvnieku savairošanos tā, ka kļuva iespējamas šo dzīvnieku medības. Piemēram, Tatārijas saigas pagājušā gadsimta sākumā bija uz izmiršanas robežas, bet tagad ir tā savairojušās, ka to skaits sasniedzis divus miljonus. Speciālas zinātniskas iestādes veic lielu darbu vērtīgo dzīvnieku izplatīšanā, kā arī to sugu sastāva paplašināšanā. Šim nolūkam ieved dzīvniekus no citām zemēm. Daži no tiem ir tā savairojušies, ka kļuvusi iespējama to rūpnieciska izmantošana. Piemēram, Ziemeļamerikas ondatra ir tā piemērojusies Eiropas dabas apstākļiem, ka kļuvusi par samērā nozīmīgu kažokzvēru. Dabas aizsardzības darbs notiek ne tikai tāpēc, lai saglabātu un pavairotu retos zīdītājus un putnus. Aizsargā arī citus dzīvniekus, piemēram, [[Skudru dzimta|skudras]], [[kamenes]] un [[slieka]]s. Dabas aizsardzība mūsu zemē ir katra pilsoņa pienākums.

== Dzīvnieku klasifikācija ==
=== Dzīvnieku klasifikācijas nozīme ===
Pētot dabu, zinātnieki atklāja un aprakstīja agrāk nepazīstamus dzīvniekus un deva tiem nosaukumus. Gadījās, ka vienu un to pašu sugu dažādi zinātnieki nosauca dažādi. Laika gaitā kļuva grūti izmantot uzkrāto zooloģijas materiālu un radās nepieciešamība esošos nosaukumus pārskatīt, sadalīt tos pa grupām. Ar dzīvnieku sistematizēšanu - klasifikāciju - nodarbojušies daudzi zinātnieki. Visveiksmīgāko dzīvnieku klasifikācijas sistēmu izstrādāja pazīstamais zviedru zinātnieks [[Kārlis Linnejs]] (1707-1778).

=== Dzīvnieku sistemātikas pamatgrupas ===
Par savas klasifikācijas pamatvienību K. Linnejs izvēlējās sugu. Tolaik par sugu sauca indivīdu grupu (atsevišķus dzīvniekus), kas bija savstarpēji tāpat kā vienu vecāku bērni un spēja savstarpēji vairoties. Piemēram, visus baltos zaķus pieskaitīja pie vienas sugas, bet no tiem atšķirīgos pelēkos zaķus - pie citas. K. Linnejs ieteica līdzīgās dzīvnieku sugas apvienot lielākās grupās - ģintīs, ģintis - kārtās, bet kārtas - klasēs. Katrai dzīvnieku sugai K. Linnejs deva no diviem latīņu valodas vārdiem sastāvošu nosaukumu. Pirmais vārds apzīmēja piederību ģintij, bet otrs - sugai. Dzīvnieka latīņu nosaukumu tulkojot latviešu valodā, vārdu kārtība parasti tiek mainīta un nosaukumā [[Āfrikas zilonis]], [[istabas muša]] ar vārdiem &quot;zilonis&quot; un &quot;muša&quot; apzīmē ģinti.

=== Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēmas īpatnības ===
Zooloģijai attīstoties tālāk, izrādījās, ka dzīvnieku klasifikācijai ar esošajām sistemātikas grupām ir par maz, tāpēc zinātnieki ieviesa jaunas grupas - dzimtas, kuras apvienoja ģintis, un tipus, kuras apvienoja klases. Sistēmas galvenās grupas tagad ir [[tips]], [[Klase (bioloģija)|klase]], [[kārta]], [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]], [[Ģints (bioloģija)|ģints]] un [[suga]]. Dzīvnieku valsts pašreizējā sistēmā izšķir 20 tipus un vairākus simtus klašu. Sugas izdala ne tikai pēc ārējām pazīmēm, kā to darīja K. Linnejs, bet arī pēc daudzām citām uzbūves īpatnībām, pēc dzīvesveida, izplatības u.c. Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēma ir izveidota, pamatojoties uz dzīvnieku radniecību, uz to izcelšanos. Tipi tajā izvietoti, sākot ar vienkāršākajiem (zemākajiem) un beidzot ar sarežģītākajiem (augstākajiem), kas atbilst vispārējam dzīvnieku valsts vēsturiskās attīstības virzienam uz Zemes.

Taču Zeme joprojām dod zinātniekiem iespēju atklāt jaunas dzīvnieku sugas un pat tādas, ko grūti pieskaitīt kādam no esošie dzīvnieku tipiem. Tā beidzot tika izpētīti vēl 1986. gadā savāktie paraugi no okeāna dzīlēm pie Austrālijas un klasificētas divas pēc izskata sēnēm līdzīgas daudzšūņu sugas ''Dendrogramma enigmatica'' un ''Dendrogramma discoides'', kas pēc vairākām iezīmēm tuvas [[ktenofori|ktenoforu]] (''Ctenophora'') un [[dzēlējzarndobumaiņi|dzēlējzarndobumaiņu]] (''Cnidaria'') tipiem, taču tām trūkst visai būtiskas iezīmes, kas ļautu tās tiem viennozīmīgi pieskaitīt. Zinātnieki uzskata, ka abas sugas pārstāv pirms 600 miljoniem gadu eksistējušu faunu.&lt;ref&gt;[http://www.spiegel.de/wissenschaft/natur/tiefsee-forscher-entdecken-neue-organismen-a-989387.html Rätselwesen aus der Tiefsee] ''www.spiegel.de''&lt;/ref&gt;

=== Sistemātika ===
'''Valsts''' {{TaksoSaite|Animalia|Dzīvnieki}}
* apakšvalsts {{TaksoSaite|Eumetazoa|Daudzšūnu dzīvnieki}}
:* nodalījums {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}}&lt;ref&gt;Nielsen, C. 2001. Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla. Second Edition. Oxford University Press, Oxford.&lt;/ref&gt;
::::* tips {{TaksoSaite|Xenacoelomorpha|Ksenacelveidīgie}}
::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Deuterostomia|Otrmutnieki}}
::::* tips {{TaksoSaite|Echinodermata|Adatādaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Chordata|Hordaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Hemichordata|Pushordaiņi}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Vetulicolia|Vetulikolijas}}
::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Protostomia|Pirmmutnieki}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Ecdysozoa|Kutikulārie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Tardigrada|Gauskāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Kinorhyncha|Kinorinhi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Loricifera|Loriciferi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nematoda|Nematodes}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nematomorpha|Matoņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Onychophora|Onihofori}}
::::* tips {{TaksoSaite|Arthropoda|Posmkāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Priapula|Priāpuli}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Platyzoa|Plakantārpveidīgie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Cycliophora|Ciklioforas}}
::::* tips {{TaksoSaite|Gnathostomulida|Gnatostomulīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Acanthocephala|Kāšgalvjtārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Platyhelminthes|Plakantārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Micrognathozoa|Sīkžokļaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Gastrotricha|Vēderskropstaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Rotifera|Virpotāji}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Lophotrochozoa|Spirālveidīgie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Rhombozoa|Diciemīdas}}
::::* tips {{TaksoSaite|Echiura|Ehiūri}}
::::* tips {{TaksoSaite|Entoprocta|Entoprokti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Phoronida|Foronīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Mollusca|Gliemji}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Hyolitha|Hiolīti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nemertea|Nemertīntārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Orthonectida|Ortonektīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Brachiopoda|Pleckāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Annelida|Posmtārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Chaetognatha|Saržokļaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Sipuncula|Sipunkuli}}
::::* tips {{TaksoSaite|Bryozoa|Sūneņi}}
:* nodalījums {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Cnidaria|Dzēlējzarndobumaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Ctenophora|Ktenofori}}
* apakšvalsts {{TaksoSaite|Parazoa|Parazoji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Placozoa|Plakozoji}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Archaeocyatha|Arheociāti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Porifera|Sūkļi}}

&lt;!--
*'''Valsts: Dzīvnieki (''Animalia'')'''
**Apakšvalsts: [[Parazoji]] (Parazoa)
***Tips: [[Plakozoji]] (Placozoa)
***Tips: †[[Arheociati]] (Archaeocyatha)
***Tips: [[Sūkļi]] (Porifera)
**Apakšvalsts:[[Daudzšūnu dzīvnieki]] (Eumetazoa)
***Nodalījums:[[Staraiņi]] (Radiata)
***Tips:[[Zarndobumaiņi]] (Cnidaria)
****Klase:[[Hidrozoji]] (Hydrozoa)
****Klase:[[Scifozoji]] (Scyphozoa)
****Klase:[[Koraļļi]] (Anthozoa)
***Tips:[[Ktenofori]] (Ctenophora)
****Klase:[[Ktenofori]] (Ctenophora)
***Nodalījums:[[Bilaterāļi]] (Bilateria)
***Tips:[[Plakantārpi]] (Platyhelminthes)
****Klase:[[Skropstiņtārpi]] (Turbellaria)
****Klase:[[Trematodes]] ([[sūcējtārpi]]) (Trematoda)
****Klase:[[Monogeneji]] (Monogenea)
****Klase:[[Lenteņi]] (Cestoda)
***Tips:[[Nemertīntārpi]] (Nemertea)
****Klase:[[Nemertīni]]
***Tips:[[Veltņtārpi]] (Nemathelminthes)
****Klase:[[Vēderskropstaiņi]] (Gastrotricha)
****Klase:[[Nematodes]] (Nematoda)
****Klase:[[Virpotāji]] (Rotifera)
***Tips:[[Kāšgalvjtārpi]] (Acanthocephala)
****Klase:[[Kāšgalvji]]
***Tips:[[Snuķgalvjtārpi]]
****Klase:[[Priāpuli]] (Priapula)
****Klase:[[Matoņi]] (Nematomorpha)
****Klase:[[Kinorinhi]] (Kinorhyncha)
***Tips:[[Gliemji]] (Mollusca)
****Klase:[[Bruņgliemji]] (Polyplacophora)
****Klase:[[Rievvēdergliemji]] (Aplacophora)
****Klase:[[Gliemenes]] (Bivalvia)
****Klase:[[Monoplakofori]] (Monoplacophora)
****Klase:[[Gliemeži]] (Gastropoda)
****Klase:[[Lāpstkājgliemji]] (Scaphopoda)
****Klase:[[Galvkājgliemji]] (Cephalopoda)
***Tips:[[Posmtārpi]] (Annelida)
****Klase:[[Daudzsartārpi]] (Polychaeta)
****Klase:[[Mazsartārpi]] (Oligochaeta)
****Klase:[[Dēles]] (Hirudinoidea)
****Klase:[[Ehiūri]] (Echiura)
****Klase:[[Sipunkuli]] (Sipuncula)
***Tips:[[Onihofori]]
****Klase:[[Pirmtraheāti]]
***Tips:[[Posmkāji]] (Arthropoda)
****Klase:[[Zobenastes]] (Merostomata)
****Klase:[[Zirnekļveidīgie]] (Arachnida)
****Klase:[[Jūraszirnekļi]] (Pycnogonida)
****Klase:[[Vēžveidīgie]] (Crustacea)
****Klase:[[Daudzkāji]] (Myriapoda)
****Klase:[[Kukaiņi]] (Insecta)
****Klase:[[Tārtigrādi]] (Tardigrada)
****Klase:[[Mēleņi]] (Pentastomida)
***Tips:[[Vainagtaustekļaiņi]] (Tentaculata)
****Klase:[[Foronīdi]] (Phoronida)
****Klase:[[Sūneņi]] (Bryozoa)
****Klase:[[Pleckāji]] (Brachiopoda)
***Tips:[[Pogonofori]] (Pogonophora)
****Klase:[[Pogonofori]] (Pogonophora)
***Tips:[[Saržokļaiņi]] (Chaetognatha)
****Klase:[[Saržokļaiņi]] (Chaetognatha)
***Tips:[[Adatādaiņi]] (Echinodermata)
****Klase:[[Jūraslilijas]] (Crinoidea)
****Klase:[[Jūraszvaigznes]] (Asteroidea)
****Klase:[[Ofiūras]] (Ophiuroidea)
****Klase:[[Jūraseži]] (Echinoidea)
****Klase:[[Jūrasgurķi]] (Holothuroidea)
***Tips:[[Pushordaiņi]] (Hemichordata)
****Klase:[[Zarnelpotāji]]
****Klase:[[Spārnžauņi]]
***Tips:[[Hordaiņi]] (Chordata)
****Klase:[[Apendikulārijas]] (Appendiculariae)
****Klase:[[Ascīdijas]] (Ascidiae)
****Klase:[[Salpu klase|Salpas]] (Salpae)
****Klase:[[Lancetnieki]] (Galvhordaiņi) (Cephalochorda)
****Klase:[[Apaļmutnieki]] (Cyclostomata)
****Klase:[[Zivis]] (Pisces)
****Klase:[[Abinieki]] (Amphibia)
****Klase:[[Rāpuļi]] (Reptilia)
****Klase:[[Putni]] (Aves)
****Klase:[[Zīdītāji]] (Mammalia)
--&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzīvnieki| ]]</text>
      <sha1>2jtom18ov006gannvbrek618cxv4inb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486336</id>
      <parentid>4486334</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:28:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Emilsmikulis</username>
        <id>120095</id>
      </contributor>
      <comment>Izlaboju nosaukumu klasifikācijā iekš lapas</comment>
      <origin>4486336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33563" sha1="51x10i31p628u411c6m1lzpi0zrq5n1" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|      attēls = Animalia diversity.jpg
|      valsts = Animalia
|   valsts_lv = Dzīvnieki
|  iedalījums =
* {{TaksoSaite|Parazoa|Parazoji}} 
* {{TaksoSaite|Eumetazoa|Īstie daudzšūņi}} 
| kategorijas = nē
| binomial =Animalia &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
}}

'''Dzīvnieki''' (''Animalia'', ''Metazoa'') ir liela daudzšūnu [[Organisms|organismu]] grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo [[Dabiskā vide|vidi]], barojas, pārtiekot no citiem organismiem. Dzīvnieku daudzveidība ir milzīga (kopējais [[suga|sugu]] skaits ir aptuveni 2 miljoni), taču suga reti ir viendabīga (monotipiska) visā izplatības apgabalā jeb areālā. Parasti tā sadalās pasugās.

Dzīvniekus bieži mēdz iedalīt [[Mugurkaulnieki|mugurkaulniekos]] un [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulniekos]]. Mugurkaulniekiem, kas veido salīdzinoši nelielu sugu grupu, kuru galvenās vienojošās pazīmes ir [[mugurkauls]] un [[galvaskauss]], pieskaita [[zivis]], [[Abinieki|abiniekus]], [[Putni|putnus]], [[Rāpuļi|rāpuļus]] un [[Zīdītāji|zīdītājus]]. Bezmugurkaulniekiem, kas ietver vairāk kā 90% no visām dzīvnieku sugām,&lt;ref&gt;May, Robert M. (16 September 1988). [http://www.ciesin.org/docs/002-253/002-253.html &quot;How Many Species Are There on Earth?&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161115011411/http://www.ciesin.org/docs/002-253/002-253.html |date={{dat|2016|11|15||bez}} }}. ''Science''. '''241''' (4872): 1441–1449. (Skatīts: 2017-02-27).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://britannica.com/animal/invertebrate Inverterbrate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170316171602/https://www.britannica.com/animal/invertebrate |date={{dat|2017|03|16||bez}} }}. Encyclopædia Britannica, 2010. (Skatīts: 2017-02-27).&lt;/ref&gt; pieskaita [[Kukaiņi|kukaiņus]], [[Gliemji|gliemjus]], [[Vēžveidīgie|vēžveidīgos]], [[Galvkāji|galvkājus]], [[Zirnekļi|zirnekļus]], [[Plakantārpi|plakantārpus]] un citus. [[Bioloģija]]s zinātņu kompleksu, kas pēta dzīvnieku [[Anatomija|anatomiju]], [[Fizioloģija|organismu funkcijas]], [[Etoloģija|uzvedību]], [[Sistemātika|daudzveidību,]] [[Taksonomija (bioloģija)|klasifikāciju]] un citus aspektus sauc par [[Zooloģija|zooloģiju]].

Daudziem dzīvniekiem sugas ietvaros novērojams [[dimorfisms]] vai [[polimorfisms (bioloģija)|polimorfisms]]

== Daudzveidība ==
Visur uz [[Zeme]]s - [[ūdens|ūdenī]], uz [[sauszeme]]s, [[augsne|augsnē]], [[gaiss|gaisā]], pat [[augi|augos]], dzīvniekos un [[cilvēks|cilvēkā]] - dzīvo visdažādākie dzīvnieki. To skaitā ir vairāk nekā 1 miljons [[kukaiņi|kukaiņu]] sugu ([[muša]]s, [[dzēlējodi|odi]], [[tauriņi]], [[spāres]] un [[vaboles]]), apmēram 130 000 [[gliemji|gliemju]] sugu ([[dīķgliemeži|dīķgliemežu]], [[kailgliemeži|kailgliemežu]] un [[pērļgliemenes|pērļgliemeņu]]), liels daudzums [[tārpi|tārpu]], [[zivis|zivju]], [[putni|putnu]] un [[zīdītāji|zīdītāju]]. Mūsdienās zināmi apmēram 2 miljoni recentu (tagad dzīvojošu) dzīvnieku sugu. Mūsu planētas dzīvnieki ir dažādi pēc lieluma un ķermeņa formas. Piemēram, milzīgā [[zilais valis|zilā vaļa]] [[masa]] sasniedz 150 [[tonna]]s, bet daudzos sīkos dzīvnieciņus var ieraudzīt tikai ar mikroskopu. Dzīvnieku ķermeņa forma var būt lietussargveidīga ([[medūza|medūzām]]), zvaigžņveidīga ([[jūras zvaigznes|jūraszvaigznēm]]), slaida un gara (tārpiem, [[čūskas|čūskām]]), garena ar ekstremitātēm (dzīvnieku vairākumam). Uzbūves ziņā ļoti dažādas ir dzīvnieku ķermeņa daļas, ķermeņa segas, ekstremitātes un maņu orgāni. Piemēram, [[slieka]]i [[āda]] ir kaila, bez aizsargveidojumiem, [[maijvabole]]i - cieta, ar īpašu organisku vielu hitīnu piesātināta ķermeņa sega; [[līdaka]]s ādu klāj kaula zvīņas, bet zalkšu - ragvielas zvīņas; putnu ķermeni sedz [[spalva]]s, bet zīdītāju - [[mati]]. Vairākums dzīvnieku pārvietojas ar kājām, spārniem, pleznām vai spurām. Piemēram, [[suņi]], [[ķirzakas]] un [[vardes]] pārvietojas ar diviem kāju pāriem, [[zirnekļi]] - ar četriem, [[upes vēži]] - ar pieciem, bet daudzkājiem kāju skaits sniedzas vairākos desmitos. Daudziem dzīvniekiem pārvietošanās orgānu nav. Daļai no tiem, piemēram, [[koraļļi]]em, ir sēdošs vai mazkustīgs dzīvesveids, citi, piemēram, [[sliekas]], kustas, saraujoties un atslābstot ķermeņa muskulatūrai. Mazkustīgiem dzīvniekiem parasti nav [[galva]]s un attīstītu maņu orgānu. Dzīvnieki atšķiras ne tikai pēc ārējā apveida, bet arī pēc iekšējās uzbūves. Daudzveidīga ir arī to [[uzvedība]].

== Dzīvnieku nozīme ==
Dzīvniekiem ir liela nozīme [[daba|dabā]] un cilvēka dzīvē. [[Tauriņi]], [[kamenes]] un [[bite]]s apputeksnē augus. Sliekas uzlabo augsnes struktūru. Plēsīgie un kukaiņēdāji [[putni]], [[sikspārņi]] un [[Skudru dzimta|skudras]] iznīcina meža un [[lauksaimniecība]]s augu kaitēkļus. Ar dzīvnieku starpniecību izplatās daudzu sugu augi. Kopš neatminamiem laikiem cilvēki nodarbojas ar zveju, savvaļas zvēru un putnu medībām, dzīvniekus pieradina un audzē nebrīvē. Arī mūsdienās nozīmīgākos pārtikas produktus ([[gaļa|gaļu]], [[medus|medu]], [[piens|pienu]] un [[ola]]s), izejvielas rūpniecībai ([[kažokāda]]s, [[vaski|vasku]], [[vilna|vilnu]], [[zīds|zīdu]] un [[dūnas]]) un medicīnai (čūsku un bišu [[inde|indi]]) cilvēki iegūst no dzīvniekiem. Daudzi dzīvnieki nodara lielus zaudējumus tautsaimniecībai - bojā kultūraugus, iznīcina noliktavās graudus, izraisa cilvēkam un dzīvniekiem nopietnas [[slimība]]s. Daži dzīvnieki [[jūra|jūrās]] samazina tvaikoņu ātrumu.

== Dzīvnieku pazīmes, dzīvnieku un augu atšķirības ==
=== Kopīgās pazīmes ===
Neskatoties uz dzīvnieku lielo daudzveidību, visiem tiem tomēr ir arī kopīgas pazīmes. Daļa no tām (šūnainā uzbūve, spējas baroties, augt, elpot, attīstīties un vairoties) piemīt ne tikai dzīvniekiem, bet arī augiem, [[sēnes|sēnēm]] un [[baktērijas|baktērijām]]. Visi dzīvie organismi barojas, elpo, aug, attīstās, vairojas un sastāv no šūnām. Taču ir arī citas pazīmes, kuru augiem trūkst. Pie tām pieder, piemēram, barošanās ar gatavām organiskām vielām un aktīva pārvietošanās. Gatavo organisko vielu uzņemšana, kas raksturīga visiem dzīvniekiem, novērojama vēl sēnēm, vairākumam baktēriju un parazītaugiem. Aktīva pārvietošanās ir raksturīga pazīme dzīvnieku lielākajai daļai. Taču pārvietoties spēj arī vienšūnas aļģes un baktērijas. Lielākajai daļai dzīvnieku ir [[gremošanas orgānu sistēma|gremošanas]], [[elpošanas orgānu sistēma|elpošanas]], [[nervu sistēma|nervu]] un citu orgānu sistēmas, kuru nav augiem, sēnēm un baktērijām.

=== Dzīvnieku ķermeņa simetrija ===
Vairākumam dzīvnieku, piemēram, maijvabolei, [[platspīļu upesvēzis|platspīļu upesvēzim]], [[varde]]i un [[pelēkais vilks|vilkam]], ir pārskaita orgāni, kuru viens komponents atrodas ķermeņa kreisajā, otrs - labajā pusē. Tā maijvabolei ir viens pāris [[acs|acu]] un taustekļu, divi pāri spārnu, trīs pāri [[kāja|kāju]]. Caur šādu dzīvnieku ķermeni var izvilkt tikai vienu simetrijas plakni, kas dzīvnieku sadala divās līdzīgās spoguļattēla pusēs. Dzīvniekus ar simetriski novietotiem pārskaita orgāniem sauc par divpusīgi simetriskiem, bet to ķermeņa simetriju - par divpusīgu jeb bilaterālu. Divpusīgi simetrisks ķermenis ir visiem dzīvniekiem, kuri aktīvi pārvietojas. Dzīvniekiem pārvietojoties taisnvirzienā, šāda simetrija ļauj saglabāt līdzsvaru un ar vienādu vieglumu pagriezties kā pa labi, tā pa kreisi. Divpusīgi simetriskiem dzīvniekiem ķermeņa priekšgalā atrodas [[mute]], [[maņu orgāni]], kā arī aizsardzības un uzbrukuma orgāni. Ķermeņa priekšgals izveidojas tāpēc, ka šī ķermeņa daļa pirmā nonāca kontaktā ar medījumu vai plēsoņu. No paaudzes paaudzē dabā labāk saglabājas tie dzīvnieki, kuriem ķermeņa priekšējā daļa bija jutīgāka un ar labāk attīstītiem aizsardzības vai uzbrukuma orgāniem. Mazkustīgiem dzīvniekiem ir cits ķermeņa simetrijas tips, un ārēji tie ir līdzīgi ziedam, lodei vai lietussargam. Cauri to ķermenim var izvilkt vairākas iedomātas plaknes, no kurām katra sadala dzīvnieku divās spoguļattēlam līdzīgās daļās. Šo plakņu krustošanās līnijas sākas staru krustošanās centrā. Tādu simetriju sauc par staraino simetriju. Ķermeņa starainā simetrija ļauj mazkustīgiem vai pārvietoties nespējīgiem dzīvniekiem jebkurā ķermeņa pusē sajust medījuma vai briesmu tuvošanos.

== Dzīvesvides un dzīvesvietas ==
=== Dzīvesvides ===
Dzīvnieki, tāpat kā [[augi]], [[sēnes]] un [[baktērijas]], uz mūsu planētas ir ieņēmuši dažādas dzīvesvides. Piemēram, ūdenī ir apmetušies [[vēži]], [[zivis]] un [[vaļi]]; uz zemes un gaisā dzīvo [[vaboles]], [[tauriņi]], daudzi [[putni]] un [[zīdītāji]]; zemē ierakušās dzīvo [[sliekas]], [[zemesvēži]] jeb [[racējcirceņi]] un [[kurmji]]. Daudziem dzīvniekiem par dzīvesvidi noder citi dzīvnieki un cilvēks, piemēram, parazītiskajiem [[tārpi]]em un [[ērces|ērcēm]]. Daži dzīvnieki mājvietu atraduši nevis vienā, bet divās dzīvesvidēs. Tā vardes labi jūtas gan ūdenī, gan uz sauszemes, bet lauku [[pele]]s - kā virs, tā arī zem zemes.

=== Dzīvesvietas ===
Katrā dzīvesvidē dzīvnieki ieņem sev vispiemērotākās vietas. Piemēram, upes vēži sastopami [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] ar tītu ūdeni, dūņainu gultni un kraujiem, mālainiem krastiem, [[haizivis]] - jūru un okeānu plašumos, plekstes - uz jūras gultnes. Noteiktu dzīvesvides daļu, kuru apdzīvo tie vai citi dzīvnieki, sauc par šo dzīvnieku dzīvesvietu. Likumsakarīgi ir tas, ka lieli dzīvnieki ieņem lielas dzīvesvides platības. Piemēram, vaļu dzīvesvieta ir [[jūra]] un [[okeāns]], aļņu - jaukto koku [[mežs]], saigu - [[stepe]]. Sīko dzīvnieku dzīvesvieta ir tikai trūdošs celms, koka zars vai stumbrs, cilvēka un dzīvnieka organisms. Piemēram, mizgrauži dzīvo zem koku mizas, bet cūku [[cērme]] - [[mājas cūka|cūku]] [[zarnas|zarnās]]. Jebkurā dzīvesvietā ir apmetušies dažādu sugu dzīvnieki. Piemēram, kopīga dzīvesvieta var būt upes vēžiem, [[Asaru dzimta|asariem]], [[rauda|raudām]] un līdakām. Balto zaķu dzīvesvietā sastopam arī [[pelēkais vilks|vilki]], [[lapsa]]s un citi dzīvnieki. Plašajās dzīvesvietās, piemēram, okeānā, jūrā, mežā, vai stepē dzīvo simti un tūkstoši dzīvnieku sugu.

=== Dzīvnieku pielāgošanās dzīvesvietai ===
Dzīvniekiem ir attīstījušies dažādi pielāgojumi, kas tiem palīdz saglabāties dabā. Zālē mītošie sienāži ir zaļi. Zaļas ir arī zaļās vardes, kas dzīvo ūdenstilpju krastos. Tāpēc zaļās vardes un zaļos sienāžus uz zāles zaļā fona to ienaidniekiem ir grūti pamanīt. Galējo Ziemeļu iemītnieki - leduslāči, baltās [[Pūču dzimta|pūces]] - ir balti, bet meža dzīvnieki, piemēram, [[brūnais lācis|brūnie lāči]] un [[meža cūka]]s, ieguvuši koku stumbru un zemsegas krāsu. Dzīvnieku piemērošanās dzīvesvietai ir vērojama visā to uzbūvē un dzīvesveidā. Piemēram, vardēm kā visiem labiem peldētājiem ir pludlīnijas ķermeņa forma, peldplēves starp pakaļkāju pirkstiem, acis un nāsis uz galvas izciļņiem, kas tām ļauj elpot atmosfēras gaisu, neizejot no ūdens, kā arī uzglūnēt medījumam un pamanīt briesmas. Līdzīgas uzbūves īpatnības vērojamas arī citiem dzīvniekiem, kuru dzīve saistīta ar ūdeni. Savukārt [[Ērgļi (putni)|ērgļiem]] ir asi kāšveida smailnagi, ar kuriem tie satver barību, un āķveidīgi saliekts knābis, ar kuru tie medījumu saplosa. Dzeņi ar spēcīgo kaltveidīgo knābi iegūst zem koka mizas mītošos kukaiņus, kaļ dobumus. Pateicoties garajam kaklam un kājām, gārņi var bradāt ezeru un citu ūdeņu piekrastes un, nesaslapinot ķermeni, iegūst barību. Dzīvnieku uzbūve bieži ir tik atbilstoša dzīvesvietai un dzīvesveidam, ka jau pēc ārējā izskata vien var noteikt, kur tas dzīvo, kā pārvietojas, ar ko barojas utt.

== Dzīvnieku savstarpējās attiecības dabā ==
=== Dzīvnieku savstarpēji izdevīgās attiecības ===
Jebkuru dzīvesvidi vai atsevišķas tās daļas - dzīvesvietas - apdzīvo dažādu sugu dzīvnieki, kas noteiktā veidā saistīti viens ar otru. Starp dažu sugu dzīvniekiem pastāv attiecības, kuras ir izdevīgas kā vieniem, tā otriem. Piemēram, [[degunradži|degunradžu]] dzīvesvietā dzīvo [[vēršstrazdi]]. Tie ēd sīkos posmkājus, kas apmetušies uz degunradžu ādas un degunradžus nomoka. Tādējādi degunradži nodrošina putnus ar barību, bet putni atbrīvo degunradžus no parazītiem un ar kliedzieniem brīdina par briesmu tuvošanos. Vēršstrazdi degunradzim īpaši palīdz laikā, kad tas guļ. Savstarpēji izdevīgas attiecības pastāv starp dažu sugu [[laputis|laputīm]] un [[Skudru dzimta|skudrām]]. Laputis ir sīki kukaiņi, kas dzīvo uz augu jaunajiem dzinumiem. Skudras barojas ar laputu saldajiem izdalījumiem un vienlaikus aizsargā tās no putniem. Savstarpēji izdevīgas attiecības pastāv arī starp vientuļniekvēžiem un [[aktīnija|aktīnijām]]. [[Vientuļniekvēzis]] uzsēdina aktīniju uz sevis vai uz čaulas, kurā tas dzīvo. Aktīnija pārtiek no vēža maltītes atliekām un ar dzeļkapsulām bagātajiem taustekļiem aizsargā vientuļniekvēzi no tā daudzajiem ienaidniekiem. Dzīvnieku savstarpēji izdevīgās attiecības sauc par simbiozi.

=== Piedzīvotāja-saimnieka attiecības ===
Starp dažiem dzīvniekiem pastāv arī tādas attiecības, kuras vienam dzīvniekam ir izdevīgas un otram nekaitīgas. Piemēram, [[pielipējzivs]] ar piesūcekni piesūcas pie [[haizivs]] ķermeņa, pārvietojas kopā ar to un pārtiek no haizivs medījumu atliekām. Daudzas kukaiņu un citu sīku dzīvnieku sugas dzīvo putnu ligzdās un grauzēju alās, izmantojot tās kā dzīvesvietas un tajās atrodot arī barību - pūstošas organiskas [[viela]]s un sīkus dzīvniekus. Šādas attiecības sauc par piedzīvotāja-saimnieka attiecībām.

=== Plēsoņas-upura attiecības ===
Dabā eksistē tādas attiecības, kurās stiprākais uzbrūk vājākajam, nogalina to un apēd. Tādas attiecības pastāv starp lielajām ūdensvabolēm un zivju mazuļiem, vilkiem un zaķiem, līdakām un karūsām, mārītēm un laputīm. Dzīvniekus, kas medī citus dzīvniekus un kuriem ir pielāgojumi to iegūšanai, sauc par plēsoņām, bet attiecības starp tiem un to medījumu - par plēsoņas-upura attiecībām. Plēsoņām ir liela nozīme dabā. Tie aizkavē zālēdāju dzīvnieku pārmērīgu savairošanos un vienlaicīgi samazina dažādas starp tiem izplatītas slimības. Par vilku un lapsu upuriem vispirms kļūst slimie un novājinātie zaķi, irbes un citi dzīvnieki.

=== Parazīta-saimnieka attiecības ===
Daudzi dzīvnieki dzīvo uz citu dzīvnieku un cilvēka ķermeņa vai to iekšējos orgānos. Šādus dzīvniekus sauc par parazītiem, bet organismus, kurus tie izmanto - par saimniekiem. Pie parazītiem pieder, piemēram, [[dzīvniekutis|utis]], [[blusas]], [[blakšu kārta|blaktis]] un [[cērme]]s. Dzīvnieku savstarpējās attiecības, kurās viens partneris dzīvo uz otra rēķina, sauc par parazīta-saimnieka attiecībām, bet šo pašu parādību - par parazītismu.

=== Konkurences attiecības ===
Daudzi vienā un tajā pašā dzīvesvietā dzīvojoši dzīvnieki barojas ar līdzīgu barību un aizņem vienādus iecirkņus, darinot ligzdas vai rokot alas. Attiecības starp dzīvniekiem, kuriem ir līdzīgas vajadzības, bet ierobežotas iespējas to apmierināšanai, sauc par konkurences attiecībām. Dabā konkurē vilki un lapsas, līdakas un asari, dažādi dobumperētāji putni. Konkurējošie dzīvnieki negatīvi ietekmē viens otru: vienas sugas dzīvnieku klātbūtnē pasliktinās otras sugas [[eksistence]]s apstākļi.

== Dzīvnieku un augu savstarpējās attiecības, biocenozes ==
=== Augu nozīme dzīvnieku dzīvē ===
Ikviena dzīvnieka dzīve tieši vai netieši ir saistīta ar augiem. Augi ir skābekļa avots un nepieciešama barība augēdājiem. Piemēram, zaķi un aļņi ēd sulīgu zāli, koku un krūmu mizu un dzinumus, meža strazdi - [[parastais pīlādzis|pīlādžu]] un citu augu [[oga]]s. Daži dzīvnieki barībai izmanto pat koksni. Savukārt augēdāji dzīvnieki ir plēsoņu barība. Ar augiem ir saistīta ne tikai zaķu un aļņu dzīve (barošanās tiešās saites), bet arī vilku dzīve (netiešās saites). Augājā putni un daži zīdītāji vij ligzdas, veido midzeņus un izaudzē pēcnācējus. Augu brikšņos dzīvnieki paslēpjas no ienaidniekiem un karstuma. Augu nozīme dzīvnieku dzīvē ir tik liela, ka bez augiem dzīvnieku eksistence būtu neiespējama. Tāpēc dzīvniekiem ir izveidojušies dažādi pielāgojumi dzīvei uz augiem vai starp tiem.

=== Dzīvnieku nozīme augu dzīvē ===
Dzīvnieku nozīme augu dzīvē arī ir liela. Vieni dzīvnieki apputeksnē augus ([[bite]]s, daudzu sugu [[tauriņi]], [[vaboles]] un [[ziedmušas]]), citi - izplata sēklas un sporas (daudzi putni, zīdītāji un kukaiņi). Dzīvnieki elpojot izdala oglekļa dioksīdu, ko zaļie augi izmanto fotosintēzei. Bet ir arī daudzi dzīvnieki, kas negatīvi ietekmē augu valsti. Daži no tiem iznīcina sēklas un tādējādi kavē augāja atjaunošanos. Tā ozolu vairošanos daudzās vietās kavē meža peles un citi zīdītāji, kas apēd zīles. Daudzi dzīvnieki salauž vai sabradā augus. Daži, it īpaši, ja tie savairojušies lielā skaitā, barošanās laikā iznīcina daudz augu. Piemēram, siseņi lielās platībās apēd visus augus. Ir zināmi gadījumi, kad [[kaza]]s, iznīcinādamas augus, plašas teritorijas pārvērtušas par [[tuksnesis|tuksnešiem]].

=== Biocenozes ===
Savstarpēji atkarīgie dzīvnieki un augi veido bioloģiskas sabiedrības - [[biocenoze]]s. Piemēram, kāda dīķa dzīvnieki un citi organismi kopumā sastāda vienu biocenozi, purva dzīvnieki - otru, skujkoku meža dzīvnieki - trešo utt. Galvenais faktors, kas veido saites starp biocenozes locekļiem, ir barošanās. Piemēram, baltais zaķis pārtiek no augiem, bet zaķi savukārt apēd lapsa vai vilks. Barošanās saites, kas izveidojušas biocenozē, sauc arī par barošanās ķēdēm. Shēmās barības ķēdes attēlotas ar bultām (piemēram, augi → [[baltais zaķis]] → [[lapsa]]). Jebkurā biocenozē izšķir trīs grupu organismus : organisko vielu ražotāji (zaļie augi), organisko vielu paturētāji (augēdāji, gaļēdāji un visēdāji) un organisko vielu noārdītāji ([[sliekas]], [[baktērijas]] un [[pelējumsēnes]]). Normālos apstākļos augu un dzīvnieku daudzums biocenozē ir relatīvi pastāvīgs. Ja pastiprināti savairojas augēdāji, tad pieaug arī plēsoņu skaits, jo barības pārpilnībā tiem vieglāk saglabāt pēcnācējus. Gaļēdāju savairošanās rezultātā samazinās augēdāju dzīvnieku daudzums, bet pēc tam, trūkstot barībai, sarūk arī plēsoņu skaits (vieni neiztur konkurenci un nobeidzas aiz bada, citiem nesaglabājas pēcnācēji). Tādējādi biocenozēs notiek dzīvnieku skaita pašregulēšanās.

== Cilvēka ietekme uz dzīvnieku skaitu, dzīvnieku aizsardzība ==
=== Cilvēka ietekme uz dzīvnieku skaitu ===
Jau no seniem laikiem cilvēks ir izmantojis dažādus, bet vispirms jau lielos savvaļas dzīvniekus. No tiem ieguva gaļu un ādas. Izdevīgāk bija medīt pulkā. Kamēr medniekiem nebija citu ieroču kā tikai runga un akmens, viņi dzīvnieku skaitu ietekmēja maz. Šī ietekme palielinājās pēc šķēpu un loku izgudrošanas. Pirmatnējo cilvēku apmetņu vietās atrod lielu dzīvnieku, piemēram, [[mamuts|mamutu]] (ziemeļos) un degunradžu (dienvidos) [[kauls|kaulus]]. Pieaugot iedzīvotāju skaitam un pilnveidojoties medību ieročiem, izzuda tādi lieli dzīvnieki kā [[taurs|Eiropas vērsis]] jeb taurs (govslopu priekštecis), [[tarpāns|Eirāzijas zirgs]] jeb tarpāns (viens no domesticēto zirgu priekštečiem), lielā jūru iemītniece - Stellera jūrasgovs un daudzi citi dzīvnieki. Savulaik virknei dzīvnieku sugu draudēja izzušana.

Vēl pirms simts gadiem [[Ziemeļamerika]]s stepēs ganījās miljoniem Amerikas bizonu. Bet 20 gadus ilgu nesaudzīgu medību rezultātā (no nošautajiem dzīvniekiem ņēma tikai ādu un mēli) dabā bija palikuši tikai kādi 800 bizoni. Šo dzīvnieku masveidīgu izšaušanu sekmēja dzelzceļa izbūvēšana cauri to dzīvesvietai. Uz izmiršanas robežas bija arī tādi dzīvnieki kā [[Eiropas bizons]] jeb sumbrs, [[Prževaļska zirgs]], [[Āfrikas zilonis]] un daži citi. Tagad tie ierakstīti [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]].

Dzīvnieku skaits dabā ir atkarīgs ne tikai no to izšaušanas. Izrādās, lielu ietekmi uz dzīvniekiem atstāj [[mežu izciršana]], neskarto zemju uzaršana, purvu nosusināšana un upju aizsprostošana. Turklāt daļai sugu indivīdu skaits samazinās, daļai - pieaug. Piemēram, uzceļot HES aizsprostu, zem ūdens nokļūst visa upes augšgala paliene un tai pieguļošās teritorijas. Tā rezultātā daudzi putni, zīdītāji un citi dzīvnieki zaudē savu dzīvesvietu. Daļa no tiem pārceļas uz citu vietu, daļa aiziet bojā. Applūdinātajās vietās palielinās to ūdensputnu un zivju skaits, kas spēj dzīvot stāvošā ūdenī. Dzīvnieku sastāvu ievērojami ietekmē dažādas meža un kultūraugu kaitēkļu apkarošanai lietotās ķimikālijas. Indīgās vielas uzkrājas augu lapās, augēdājos dzīvniekos un plēsoņās, kuri apēd augēdājus. Saindētie dzīvnieki nobeidzas. Īpaši negatīvi uz dzīvniekiem iedarbojas vides piesārņojums ar rūpniecības atkritumiem, kas bez iepriekšējas attīrīšanas tiek ieplūdināti dabiskajās ūdenstilpēs, ievadīti augsnē vai atmosfērā, kā arī jūru un okeānu piesārņojums ar naftu, kas rodas, ja avarē lielie naftas tankkuģi.

=== Dzīvnieku aizsardzība ===
Vērtīgo dzīvnieku skaitam samazinoties un dažām sugām no mūsu planētas izzūdot, cilvēks arvien labāk izprot nepieciešamību saprātīgi izmantot dabas bagātības, atjaunot un aizsargāt tās. Dzīvnieku aizsardzība ir valstiski svarīga. Tā risinās atbilstoši likumiem, kas aizliedz nogalināt retos dzīvniekus, nosaka zīdītāju, putnu un zivju ieguves veidus, medību un zvejas vietas un laikus. Ir izveidoti daudzi rezervāti, kuros tiek veikts liels darbs, lai saglabātu retos dzīvniekus un atjaunotu to skaitu.

Rezervātu izveidošana palīdzēja saglabāt un palielināt Eiropas bizonu jeb [[sumbrs|sumbru]], [[Prževaļska zirgs|Prževaļska zirgu]], [[Turkmēnijas kulāns|Turkmēnijas kulānu]], [[saiga|Tatārijas saigu]], kā arī [[Eirāzijas bebrs|Eirāzijas bebru]] un [[Sabulis|Sibīrijas sabuļu]] skaitu. Ilgstošais aizliegums medīt aļņus, kotikus, saigas un citus agrāk redzētos dzīvniekus, kā arī īpašais darbs to aizsardzībā sekmēja šo dzīvnieku savairošanos tā, ka kļuva iespējamas šo dzīvnieku medības. Piemēram, Tatārijas saigas pagājušā gadsimta sākumā bija uz izmiršanas robežas, bet tagad ir tā savairojušās, ka to skaits sasniedzis divus miljonus. Speciālas zinātniskas iestādes veic lielu darbu vērtīgo dzīvnieku izplatīšanā, kā arī to sugu sastāva paplašināšanā. Šim nolūkam ieved dzīvniekus no citām zemēm. Daži no tiem ir tā savairojušies, ka kļuvusi iespējama to rūpnieciska izmantošana. Piemēram, Ziemeļamerikas ondatra ir tā piemērojusies Eiropas dabas apstākļiem, ka kļuvusi par samērā nozīmīgu kažokzvēru. Dabas aizsardzības darbs notiek ne tikai tāpēc, lai saglabātu un pavairotu retos zīdītājus un putnus. Aizsargā arī citus dzīvniekus, piemēram, [[Skudru dzimta|skudras]], [[kamenes]] un [[slieka]]s. Dabas aizsardzība mūsu zemē ir katra pilsoņa pienākums.

== Dzīvnieku klasifikācija ==
=== Dzīvnieku klasifikācijas nozīme ===
Pētot dabu, zinātnieki atklāja un aprakstīja agrāk nepazīstamus dzīvniekus un deva tiem nosaukumus. Gadījās, ka vienu un to pašu sugu dažādi zinātnieki nosauca dažādi. Laika gaitā kļuva grūti izmantot uzkrāto zooloģijas materiālu un radās nepieciešamība esošos nosaukumus pārskatīt, sadalīt tos pa grupām. Ar dzīvnieku sistematizēšanu - klasifikāciju - nodarbojušies daudzi zinātnieki. Visveiksmīgāko dzīvnieku klasifikācijas sistēmu izstrādāja pazīstamais zviedru zinātnieks [[Kārlis Linnejs]] (1707-1778).

=== Dzīvnieku sistemātikas pamatgrupas ===
Par savas klasifikācijas pamatvienību K. Linnejs izvēlējās sugu. Tolaik par sugu sauca indivīdu grupu (atsevišķus dzīvniekus), kas bija savstarpēji tāpat kā vienu vecāku bērni un spēja savstarpēji vairoties. Piemēram, visus baltos zaķus pieskaitīja pie vienas sugas, bet no tiem atšķirīgos pelēkos zaķus - pie citas. K. Linnejs ieteica līdzīgās dzīvnieku sugas apvienot lielākās grupās - ģintīs, ģintis - kārtās, bet kārtas - klasēs. Katrai dzīvnieku sugai K. Linnejs deva no diviem latīņu valodas vārdiem sastāvošu nosaukumu. Pirmais vārds apzīmēja piederību ģintij, bet otrs - sugai. Dzīvnieka latīņu nosaukumu tulkojot latviešu valodā, vārdu kārtība parasti tiek mainīta un nosaukumā [[Āfrikas zilonis]], [[istabas muša]] ar vārdiem &quot;zilonis&quot; un &quot;muša&quot; apzīmē ģinti.

=== Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēmas īpatnības ===
Zooloģijai attīstoties tālāk, izrādījās, ka dzīvnieku klasifikācijai ar esošajām sistemātikas grupām ir par maz, tāpēc zinātnieki ieviesa jaunas grupas - dzimtas, kuras apvienoja ģintis, un tipus, kuras apvienoja klases. Sistēmas galvenās grupas tagad ir [[tips]], [[Klase (bioloģija)|klase]], [[kārta]], [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]], [[Ģints (bioloģija)|ģints]] un [[suga]]. Dzīvnieku valsts pašreizējā sistēmā izšķir 20 tipus un vairākus simtus klašu. Sugas izdala ne tikai pēc ārējām pazīmēm, kā to darīja K. Linnejs, bet arī pēc daudzām citām uzbūves īpatnībām, pēc dzīvesveida, izplatības u.c. Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēma ir izveidota, pamatojoties uz dzīvnieku radniecību, uz to izcelšanos. Tipi tajā izvietoti, sākot ar vienkāršākajiem (zemākajiem) un beidzot ar sarežģītākajiem (augstākajiem), kas atbilst vispārējam dzīvnieku valsts vēsturiskās attīstības virzienam uz Zemes.

Taču Zeme joprojām dod zinātniekiem iespēju atklāt jaunas dzīvnieku sugas un pat tādas, ko grūti pieskaitīt kādam no esošie dzīvnieku tipiem. Tā beidzot tika izpētīti vēl 1986. gadā savāktie paraugi no okeāna dzīlēm pie Austrālijas un klasificētas divas pēc izskata sēnēm līdzīgas daudzšūņu sugas ''Dendrogramma enigmatica'' un ''Dendrogramma discoides'', kas pēc vairākām iezīmēm tuvas [[ktenofori|ktenoforu]] (''Ctenophora'') un [[dzēlējzarndobumaiņi|dzēlējzarndobumaiņu]] (''Cnidaria'') tipiem, taču tām trūkst visai būtiskas iezīmes, kas ļautu tās tiem viennozīmīgi pieskaitīt. Zinātnieki uzskata, ka abas sugas pārstāv pirms 600 miljoniem gadu eksistējušu faunu.&lt;ref&gt;[http://www.spiegel.de/wissenschaft/natur/tiefsee-forscher-entdecken-neue-organismen-a-989387.html Rätselwesen aus der Tiefsee] ''www.spiegel.de''&lt;/ref&gt;

=== Sistemātika ===
'''Valsts''' {{TaksoSaite|Animalia|Dzīvnieki}}
* apakšvalsts {{TaksoSaite|Eumetazoa|Īstie daudzšūņi}}
:* nodalījums {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}}&lt;ref&gt;Nielsen, C. 2001. Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla. Second Edition. Oxford University Press, Oxford.&lt;/ref&gt;
::::* tips {{TaksoSaite|Xenacoelomorpha|Ksenacelveidīgie}}
::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Deuterostomia|Otrmutnieki}}
::::* tips {{TaksoSaite|Echinodermata|Adatādaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Chordata|Hordaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Hemichordata|Pushordaiņi}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Vetulicolia|Vetulikolijas}}
::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Protostomia|Pirmmutnieki}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Ecdysozoa|Kutikulārie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Tardigrada|Gauskāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Kinorhyncha|Kinorinhi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Loricifera|Loriciferi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nematoda|Nematodes}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nematomorpha|Matoņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Onychophora|Onihofori}}
::::* tips {{TaksoSaite|Arthropoda|Posmkāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Priapula|Priāpuli}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Platyzoa|Plakantārpveidīgie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Cycliophora|Ciklioforas}}
::::* tips {{TaksoSaite|Gnathostomulida|Gnatostomulīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Acanthocephala|Kāšgalvjtārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Platyhelminthes|Plakantārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Micrognathozoa|Sīkžokļaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Gastrotricha|Vēderskropstaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Rotifera|Virpotāji}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Lophotrochozoa|Spirālveidīgie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Rhombozoa|Diciemīdas}}
::::* tips {{TaksoSaite|Echiura|Ehiūri}}
::::* tips {{TaksoSaite|Entoprocta|Entoprokti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Phoronida|Foronīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Mollusca|Gliemji}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Hyolitha|Hiolīti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nemertea|Nemertīntārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Orthonectida|Ortonektīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Brachiopoda|Pleckāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Annelida|Posmtārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Chaetognatha|Saržokļaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Sipuncula|Sipunkuli}}
::::* tips {{TaksoSaite|Bryozoa|Sūneņi}}
:* nodalījums {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Cnidaria|Dzēlējzarndobumaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Ctenophora|Ktenofori}}
* apakšvalsts {{TaksoSaite|Parazoa|Parazoji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Placozoa|Plakozoji}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Archaeocyatha|Arheociāti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Porifera|Sūkļi}}

&lt;!--
*'''Valsts: Dzīvnieki (''Animalia'')'''
**Apakšvalsts: [[Parazoji]] (Parazoa)
***Tips: [[Plakozoji]] (Placozoa)
***Tips: †[[Arheociati]] (Archaeocyatha)
***Tips: [[Sūkļi]] (Porifera)
**Apakšvalsts:[[Daudzšūnu dzīvnieki]] (Eumetazoa)
***Nodalījums:[[Staraiņi]] (Radiata)
***Tips:[[Zarndobumaiņi]] (Cnidaria)
****Klase:[[Hidrozoji]] (Hydrozoa)
****Klase:[[Scifozoji]] (Scyphozoa)
****Klase:[[Koraļļi]] (Anthozoa)
***Tips:[[Ktenofori]] (Ctenophora)
****Klase:[[Ktenofori]] (Ctenophora)
***Nodalījums:[[Bilaterāļi]] (Bilateria)
***Tips:[[Plakantārpi]] (Platyhelminthes)
****Klase:[[Skropstiņtārpi]] (Turbellaria)
****Klase:[[Trematodes]] ([[sūcējtārpi]]) (Trematoda)
****Klase:[[Monogeneji]] (Monogenea)
****Klase:[[Lenteņi]] (Cestoda)
***Tips:[[Nemertīntārpi]] (Nemertea)
****Klase:[[Nemertīni]]
***Tips:[[Veltņtārpi]] (Nemathelminthes)
****Klase:[[Vēderskropstaiņi]] (Gastrotricha)
****Klase:[[Nematodes]] (Nematoda)
****Klase:[[Virpotāji]] (Rotifera)
***Tips:[[Kāšgalvjtārpi]] (Acanthocephala)
****Klase:[[Kāšgalvji]]
***Tips:[[Snuķgalvjtārpi]]
****Klase:[[Priāpuli]] (Priapula)
****Klase:[[Matoņi]] (Nematomorpha)
****Klase:[[Kinorinhi]] (Kinorhyncha)
***Tips:[[Gliemji]] (Mollusca)
****Klase:[[Bruņgliemji]] (Polyplacophora)
****Klase:[[Rievvēdergliemji]] (Aplacophora)
****Klase:[[Gliemenes]] (Bivalvia)
****Klase:[[Monoplakofori]] (Monoplacophora)
****Klase:[[Gliemeži]] (Gastropoda)
****Klase:[[Lāpstkājgliemji]] (Scaphopoda)
****Klase:[[Galvkājgliemji]] (Cephalopoda)
***Tips:[[Posmtārpi]] (Annelida)
****Klase:[[Daudzsartārpi]] (Polychaeta)
****Klase:[[Mazsartārpi]] (Oligochaeta)
****Klase:[[Dēles]] (Hirudinoidea)
****Klase:[[Ehiūri]] (Echiura)
****Klase:[[Sipunkuli]] (Sipuncula)
***Tips:[[Onihofori]]
****Klase:[[Pirmtraheāti]]
***Tips:[[Posmkāji]] (Arthropoda)
****Klase:[[Zobenastes]] (Merostomata)
****Klase:[[Zirnekļveidīgie]] (Arachnida)
****Klase:[[Jūraszirnekļi]] (Pycnogonida)
****Klase:[[Vēžveidīgie]] (Crustacea)
****Klase:[[Daudzkāji]] (Myriapoda)
****Klase:[[Kukaiņi]] (Insecta)
****Klase:[[Tārtigrādi]] (Tardigrada)
****Klase:[[Mēleņi]] (Pentastomida)
***Tips:[[Vainagtaustekļaiņi]] (Tentaculata)
****Klase:[[Foronīdi]] (Phoronida)
****Klase:[[Sūneņi]] (Bryozoa)
****Klase:[[Pleckāji]] (Brachiopoda)
***Tips:[[Pogonofori]] (Pogonophora)
****Klase:[[Pogonofori]] (Pogonophora)
***Tips:[[Saržokļaiņi]] (Chaetognatha)
****Klase:[[Saržokļaiņi]] (Chaetognatha)
***Tips:[[Adatādaiņi]] (Echinodermata)
****Klase:[[Jūraslilijas]] (Crinoidea)
****Klase:[[Jūraszvaigznes]] (Asteroidea)
****Klase:[[Ofiūras]] (Ophiuroidea)
****Klase:[[Jūraseži]] (Echinoidea)
****Klase:[[Jūrasgurķi]] (Holothuroidea)
***Tips:[[Pushordaiņi]] (Hemichordata)
****Klase:[[Zarnelpotāji]]
****Klase:[[Spārnžauņi]]
***Tips:[[Hordaiņi]] (Chordata)
****Klase:[[Apendikulārijas]] (Appendiculariae)
****Klase:[[Ascīdijas]] (Ascidiae)
****Klase:[[Salpu klase|Salpas]] (Salpae)
****Klase:[[Lancetnieki]] (Galvhordaiņi) (Cephalochorda)
****Klase:[[Apaļmutnieki]] (Cyclostomata)
****Klase:[[Zivis]] (Pisces)
****Klase:[[Abinieki]] (Amphibia)
****Klase:[[Rāpuļi]] (Reptilia)
****Klase:[[Putni]] (Aves)
****Klase:[[Zīdītāji]] (Mammalia)
--&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzīvnieki| ]]</text>
      <sha1>51x10i31p628u411c6m1lzpi0zrq5n1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spānija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1375</id>
    <revision>
      <id>4486031</id>
      <parentid>4467358</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:40:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486031</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="76416" sha1="3rwcvup4seg1oa3wexf00jq18qvmf18" xml:space="preserve">{{Labs raksts}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Reino de España''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Spānijas Karaliste
|            valsts_nosaukums = 
|               karoga_attēls = Flag of Spain.svg
|            karoga_nosaukums = Spānijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Escudo de España (mazonado).svg
|           ģerboņa_nosaukums = Spānijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = ''[[Plus Ultra]]''
|                valsts_himna = ''[[Marcha Real]]''
|               kartes_attēls = EU-Spain.svg
|             kartes_paraksts = Spānija iekrāsota tumši zaļā krāsā. Gaiši zaļā krāsā ir iekrāsotas Eiropas Savienības dalībvalstis.
|               galvaspilsēta = [[Madride]]
| latd=40 | latm=26 | latNS=N | longd=3 | longm=42 | longEW=E
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[spāņu valoda]], dažos reģionos papildus arī [[katalāņu valoda]], [[galisiešu valoda]], [[basku valoda]] un [[oksitāņu valoda]]s [[araniešu valoda|araniešu dialekts]]
|             etniskās_grupas = 86,5% [[spāņi]]&lt;br /&gt;13,5% citi ([[rumāņi]], [[marokāņi]], [[Ekvadora|ekvadorieši]], [[Kolumbija|kolumbieši]], [[briti]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= https://www.ine.es/dyngs/Prensa/ECP4T23.htm|title=Spānijas populācija 2024. gada 1. aprīlī. Provizoriskie dati.}}&lt;/ref&gt;
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[parlamentārisms|parlamentāra]] [[demokrātija]] un [[konstitucionālā monarhija]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Spānijas karalis|Karalis]]
|                valsts_galva = [[Felipe VI]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Spānijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Pedro Sančess]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Spānijas vēsture|Izveidošana]]
|         neatkarības_piezīme = 15. gadsimtā
|        neatkarības_notikums = ''[[de facto]]''
|          neatkarības_datums = {{dat|1516}}
|       neatkarības_notikums2 = ''[[de jure]]''
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1716}}
|       neatkarības_notikums3 = konstitucionāla demokrātija
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1978}}
|          iestāšanāsESdatums = {{dat|1986|1|1}}
|                 platība_km2 = 504 030
|               platība_rangs = 51.
|              procenti_ūdens = 1,04
|          iedzīvotāju_skaits = 48 692 804
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2024
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 30.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 97
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 106.
|                     IKP_PPP = $1,364 triljoni
|                IKP_PPP_gads = 2010
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $29 651
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,904
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 25.
|                        Gini = 32
|                   Gini_gads = 2005
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Eiro]] (€)
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.es]]
|              tālsarunu_kods = 34
|                iso_kods_num = 724
|              iso_kods_alfa2 = ES
|              iso_kods_alfa3 = ESP
}}

'''Spānija''' ({{val|es|España}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[esˈpaɲa]]]}}), oficiāli '''Spānijas Karaliste''' (''Reino de España''), ir [[valsts]], kura atrodas [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]], [[Dienvideiropa|Dienvidrietumeiropā]]. Tā rietumos robežojas ar [[Portugāle|Portugāli]], ziemeļaustrumos ar [[Francija|Franciju]] un [[Andora|Andoru]], bet dienvidrietumos ar [[Gibraltārs|Gibraltāru]]. Ziemeļos to apskalo [[Atlantijas okeāns]] ([[Biskajas līcis]]), dienvidos un austrumos — [[Vidusjūra]]. Spānijai pieder arī [[Baleāru Salas]] Vidusjūrā un [[Kanāriju salas]] Atlantijas okeānā pie [[Āfrika]]s krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] ([[Seuta]] un [[Melilja]]), kuras robežojas ar [[Maroka|Maroku]]. Spānijas platība ir 504 030 [[kvadrātkilometrs|km²]], tādēļ tā ir otra lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] pēc Francijas.

Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt [[jaunie laiki|jaunajos laikos]], kad tā kļuva par [[Spānijas Impērija|visu pasauli aptverošu impēriju]]. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās [[spāņu valoda|spāņu valodā]] runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.

Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski [[parlamentārisms|parlamentārās]] pārstāvības [[konstitucionālā monarhija]] ar mantojumā nododamu troni, kur [[valsts galva]] ir karalis, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir [[Spānijas premjerministrs|valdības prezidents]]. [[Izpildvara]] ir piešķirta valdībai. Centrālā [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Kortesi|parlamentam]] ar divām palātām. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām.

2024. gadā Spānijā dzīvoja 48,69 miljoni iedzīvotāju. Lielākā Spānijas pilsēta ar 3,1 miljoniem iedzīvotāju ir [[Madride]]. Tā ir arī valsts [[galvaspilsēta]]. [[Oficiālā valoda]] valstī ir [[spāņu valoda|spāņu]], lai gan [[Katalonija|Katalonijā]], [[Basku Zeme|Basku Zemē]] un [[Galisija|Galisijā]] reģionālajām valodām ir oficiāls statuss līdztekus spāņu valodai.

== Etimoloģija ==
Nosaukums &quot;Spānija&quot; ir atvasināts no vārda &quot;''Hispania''&quot;. Tā [[romieši]] dēvēja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]], kur mūsdienās atrodas šī valsts. Savukārt &quot;''Hispania''&quot; ir radies no [[Senā Grieķija|seno grieķu]] dotā nosaukuma šai teritorijai &quot;''Iberia''&quot;, jo šo teritoriju savulaik apdzīvoja [[ibēri|ibēru]] ciltis.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Spānijas vēsture}}
[[Attēls:Techo de Altamira (replica)-Museo Arqueológico Nacional.jpg|thumb|200px|left|Zīmējumi Altamiras alā.]]
Pirmie cilvēki [[Pireneju pussala]]s ziemeļos parādījās vēlā [[paleolīts|paleolīta]] periodā. Aptuveni pirms 17 tūkstošiem gadu uz alu sienām cilvēki zīmēja stilizētus zīmējumus, kuros bija redzami gan dzīvnieki, gan paši cilvēki. Vislabāk zīmējumi ir saglabājušies [[Altamira|Altamirā]] un [[Puente Vjesgo]] netālu [[Santandera]]s pilsētas. No 9. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. Spānijas teritorijā dzīvoja [[ibēri]]. 7. gadsimtā p.m.ē. Spānijas dienvidu piekrasti kolonizēja [[feniķieši]] un [[grieķi]]. No 5. līdz 3. gadsimtam p.m.ē. Spānijā apmetās [[ķelti]]. 3. gadsimta beigās p.m.ē. lielāko Spānijas daļu iekaroja [[Kartāga]], bet 1. gadsimtā beigās p.m.ē. — [[Senā Roma]]. Mūsu ēras 3. gadsimtā Spānijā iebruka [[franki]], 5. gadsimtā arī [[svēbi]], [[alaņi]] un [[vandaļi]]. [[Vestgoti]] izspieda alaņus un vandaļus un nodibināja savu karaļvalsti, kura pastāvēja no 5. gadsimta vidus līdz 8. gadsimta sākumam.

No 711. līdz 718. gadam gandrīz visu Spāniju (izņemot nelielu teritoriju ziemeļrietumos) pakļāva [[arābi]]. 756. gadā tika nodibināts [[Kordovas emirāts]] (no 929. gada [[Kordovas kalifāts]]). [[Rekonkista]]s laikā no 718. līdz 1492. gadam, kad tika atkarotas [[mauri|mauru]] (arābu un [[berberi|berberu]]) sagrābtās zemes, atbrīvotajā teritorijā radās spāņu Karalistes ([[Astūrijas Karaliste|Astūrija]], [[Aragonas Karaliste|Aragona]], [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlija]], [[Katalonija]], [[Leonas Karaliste|Leona]], [[Navarras Karaliste|Navarra]] un citas). 13. gadsimta sākumā apvienotais spāņu karaspēks guva izšķirošo uzvaru pār mauriem pie [[Nava de Tolosa|Navas de Tolosas]]. 1492. gadā beidza pastāvēt pēdējā mauru valsts — [[Granadas emirāts]].

12. gadsimtā radās pilsētu militārās savienības ([[ermandada]]s) un kortesi, kā arī nostiprinājās [[katoļticība|katoļu]] baznīca. 1479. gadā, noslēdzot [[personālūnija|personālūniju]], Aragona apvienojās ar Kastīliju, tādējādi radot pamatu vienotai Spānijai. Lielo [[feodālisms|feodāļu]] politiskās tiesības tika ierobežotas, pastiprinājās valsts centralizācija. 1480. gadā tika nodibināta [[inkvizīcija]]. Spānijā sāka veidoties absolūta [[monarhija]].

15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā Spānija iekaroja plašas teritorijas [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. 1504. gadā Spānijai tika pievienota [[Neapoles Karaliste]] un [[Sicīlija]], 1512. gadā lielākā daļa no [[Navarra]]s teritorijas, 1516. gadā — [[Nīderlande]], bet pēc [[Itālijas kari]]em, kuri norisinājās no 1494. līdz 1559. gadam, sagrāba zemes arī [[Itālija]]s centrālajā daļā un [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]]. 16. gadsimta sākumā Spānija kļuva par vienu no varenākajām koloniālajām impērijām pasaulē. 1516. gadā Spānijas troni ieguva [[Hābsburgi]]. 1519. gadā Spānijas karalis [[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]] kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru kā Kārlis V. 16. gadsimta pirmajā pusē Spānijā radās kapitālistiskā tipa [[manufaktūra]]s. Sakarā ar [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] pieplūdumu no kolonijām [[cenu revolūcija]] Spānijā notika agrāk nekā citās Eiropas valstīs. 16. gadsimta beigās un 17. gadsimtā Spānijā [[rūpniecība]] strauji panīka. Karos ar [[Anglijas Karaliste|Angliju]] Spānija zaudēja hegemoniju uz jūras. Lielākā sakāve bija &quot;[[Neuzvaramā armāda|Neuzvaramās armādas]]&quot; zaudēšana 1588. gadā. Spānija šajā laikā zaudēja arī vairākas teritorijas Eiropā. Pēc [[Nīderlandes revolūcija]]s 16. gadsimtā Spānija bija spiesta atzīt [[Nīderlande]]s neatkarību. No 1640. līdz 1652. gadam notika [[segadoru sacelšanās]] Katalonijā, bet no 1646. līdz 1648. gadam notika sacelšanās pret spāņu kundzību Itālijā. 18. gadsimta sākumā pēc [[Karš par Spānijas mantojumu|kara par Spānijas mantojumu]] Spānijas troni ieguva [[Burboni]]. Spānijas valdījumus Eiropā sadalīja [[Austrija]], [[Savoja]] un [[Apvienotā Karaliste]].

1760.—1780. gados Spānijā tika īstenotas vairākas reformas apgaismotā [[absolūtisms|absolūtisma]] garā. 1767. gadā no Spānijas tika padzīti [[jezuīti]]. Šajā laikā tika ierobežotas feodāļu privilēģijas, ieviests [[protekcionisms]]. 1795. gadā cietusi sakāvi [[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|pirmās koalīcijas karā]] ar [[Francija|Franciju]], Spānija nonāca tās ietekmē un bija spiesta karot Francijas pusē no 1796. līdz 1808. gadam pret [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un 1801. gadā pret [[Portugāle|Portugāli]]. 19. gadsimtā Spānijā notika [[Spānijas revolūcijas|piecas revolūcijas]]. Pēc revolucionāru sakāves Spānijā tika atjaunota [[Burboni|Burbonu]] vara, un atceltas demokrātiskās reformas.

Pēc [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības kara]] no 1810. līdz 1826. gadam spāņu kolonijās [[Amerika|Amerikā]] Spānija no savām kolonijām šajā kontinentā saglabāja tikai [[Kuba|Kubu]] un [[Puertoriko]]. No 1830. līdz 1870. gadiem Spānijā notika pilsoņu kari jeb tā sauktie [[karlistu kari]]. 1840. gados Spānijā sākās rūpniecības apvērsums, radās pirmās strādnieku organizācijas. 1855. gadā notika Spānijas vēsturē pirmais [[vispārējs streiks|vispārējais streiks]]. No 1856. līdz 1868. gadam strādnieku kustība tikai pastiprinājās. 1857., 1861. un 1863. gadā notika [[zemnieks|zemnieku]] sacelšanās. 1868. gadā izveidojās [[Pirmā internacionāle|Pirmās internacionāles]] Spānijas grupa.

19. gadsimta beigās, izmantojot brīdi, kad Spānijā valda nestabilitāte un ekonomiskā krīze, [[Kuba|Kubā]] un [[Filipīnas|Filipīnās]] uzsākās neatkarības kustības pret Spāniju. Šajās spāņu kolonijās aizsākās neatkarības kari, kuros iesaistījās arī [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Rezultātā izcēlās [[Spānijas—ASV karš]]. Spānija cieta sakāvi un šis karš Spānijā tika nodēvēts par ''El Desastre'' (&quot;Katastrofu&quot;).

19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā Spānijas kontrolē nonāca Āfrikas kolonijas — [[Spāņu Sahāra]], [[Spāņu Maroka]] (mūsdienu [[Maroka]]s ziemeļu daļa) un [[Ekvatoriālā Gvineja|Spāņu Gvineja]].

[[Attēls:Franco0001.PNG|thumb|150px|Ģenerālis Franko]]
{{dat|1937|7|17||bez}} atsevišķu armijas ģenerāļu sarīkots apvērsums pret [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otro republiku]] noveda pie [[Spānijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] sākuma.
{{dat|1939|3|28||bez}}, sabrūkot republikāņu frontei, [[Fransisko Franko|ģenerāļa Franko]] rokās krita [[Madride]] un līdz ar to pilsoņu karš bija beidzies. Šis pašas dienas vakarā padevās arī citas republikāņu kontrolētās spāņu pilsētas. Spānijas pilsoņu karš bija asiņainākais konflikts Spānijas vēsturē. Tajā dzīvību zaudēja aptuveni miljons cilvēku. No tiem aptuveni 200 tūkstoši krita no Franko represijām gan kara laikā, gan arī pēc tā.

1969. gadā Franko par nākamo valsts galvu izvēlējās bijušā karaļa [[Alfonso XIII]] mazdēlu [[Huans Karloss I|Huanu Karlosu]]. Pēc Franko nāves, 1975. gada 22. novembrī Huans Karloss kļuva par Spānijas karali un uzsāka demokrātiskas reformas. Tika legalizētas politiskās partijas un 1977. gada 15. jūnijā tika sarīkotas demokrātiskas parlamenta vēlēšanas.
1982. gadā Spānija pievienojās [[NATO]], bet 1986. gadā — [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]i.

{{dat|2004|3|11}} [[Madride|Madridē]] notika lielākais [[Terorisms|terorakts]] Spānijas vēsturē — gandrīz vienlaicīgi četros elektriskajos [[vilciens|vilcienos]] tika uzspridzinātas 10 [[spridzeklis|bumbas]], nogalinot 191 un ievainojot 1460 cilvēkus. Atbildību par sprādzieniem uzņēmās starptautiskā teroristu organizācija ''[[Al-Qaida]]''. Pēc šī terorakta no Spānijas premjerministra amata atkāpās [[Hosē Marija Asnars]], kā arī no [[Irāka]]s tika atsaukti spāņu karavīri.

== Ģeogrāfija ==
{{Pamatraksts|Spānijas ģeogrāfija}}
[[Attēls:Spain topo.jpg|thumb|175px|left|Spānijas topogrāfiskā karte]]
Spānija atrodas [[Eiropa]]s dienvidrietumos un aizņem aptuveni 84 procentus no [[Pireneju pussala]]s. Tās kopēja [[platība]] ir 504782 [[kvadrātkilometrs|km²]], no kuras 499542 km² ir [[sauszeme]], bet 5240 km² ir ūdenskrātuves.&lt;ref name=CIA&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Spain|work=The World Factbook|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html|date=2008|format=html|accessdate=2008-12-09|archive-date=2020-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200518142604/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html}}&lt;/ref&gt; Spānijas sauszemes [[Valsts robeža|robežas]] garums ir 1917,8 [[kilometrs|km]].&lt;ref name=CIA/&gt; Ziemeļrietumos caur [[Pireneju kalni]]em Spānija robežojas ar [[Francija|Franciju]] un [[Andora|Andoru]], bet rietumos ar [[Portugāle|Portugāli]]. Savukārt krasta līnijas garums ir gandrīz 2,5 reizes lielāka, tas ir, 4964 km.&lt;ref name=CIA/&gt; Ziemeļos Spāniju apskalo [[Biskajas līcis]] (spāņi to sauc par Kantabrijas jūru), ziemeļrietumos — [[Atlantijas okeāns]], bet no dienvidiem līdz pat austrumiem — [[Vidusjūra]] un [[Baleāru jūra]]. Vidusjūras krasta līnijas garums ir 1660 km, savukārt Atlantijas okeāna un Biskajas līča — tikai 710 km. Dienvidos Spāniju no [[Āfrika]]s (precīzāk, no [[Maroka]]s) atdala [[Gibraltāra šaurums]], kas vienlaicīgi arī savieno okeānu ar Vidusjūru. Īsākais attālums starp Spāniju un Āfriku ir tikai 13 kilometri.

Spānijas pakļautībā ir arī [[Baleāru Salas]] Vidusjūrā un autonomās [[Kanāriju salas]] Atlantijas okeānā, uz dienvidrietumiem no Spānijas un 108 km uz ziemeļrietumiem no Āfrikas krastiem; Kanāriju salās atrodas Spānijas augstākā virsotne — Teides vulkāns (3718 m [[virs jūras līmeņa|v.j.l.]]). Spānijai ir arī piecas nelielas suverēnas teritorijas (''plazas de soberanía'') Marokas piejūras teritorijā: [[Seuta]], [[Melilja]], [[Alusemasa]], [[Velesa de la Gomera]] un [[Čafarinu salas]].

Aptuveni 90% no Spānijas teritorijas aizņem [[augstiene]]s un [[Kalns|kalni]].&lt;ref name=&quot;sofiture&quot;&gt;{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | title = Spānija | url = http://www.sofiture.lv/index.php?pid=23212 | publisher = sofiture.lv | accessdate = 2009. gada 12. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ziemeļos pie Francijas robežas atrodas [[Pireneji|Pireneju]] kalnu grēda. Savukārt dienvidos [[Sjerranevada]], kur atrodas arī kontinentālās Spānijas augstākā virsotne [[Mulasens]] (3492 m [[virs jūras līmeņa|v.j.l.]]). Precīzāk, tā atrodas [[Penibētikas Kordiljera|Penibētikas Kordiljerā]]. Centrālajā Spānijas daļā atrodas kalnu sistēma, kuru tā arī dēvē par [[Centrālā Kordiljera (Spānija)|Centrālo Kordiljeru]]. Ziemeļu daļā atrodas [[Kantabrijas Kordiljera|Katabrijas Kordiljeri]].

[[Attēls:Spain-climate-en.png|thumb|200px|Spānijas klimatiskā karte. Zaļā krāsā ir iekrāsotas teritorijas, kurās valda okeāniskais klimats, zilā krāsā — kalnu klimats, oranžā krāsā — kontinentālais klimats, bet dzeltenā krāsā — Vidusjūras klimats]]
Spānijā pastāv četri lieli un atšķirīgi klimati: okeāniskais klimats, kontinentālais klimats, [[Vidusjūras klimats]] un kalnu klimats. Lielākajā daļā Spānijas valda siltais [[Vidusjūra]]s klimats, kurš mainās atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un augstuma virs jūras līmeņa. [[Ziema]]s Spānijā ir salīdzinoši siltas. Janvāra vidējā gaisa temperatūra ir no +8 °C līdz +14 °C.&lt;ref name=&quot;sofiture&quot; /&gt; Kalnos tā var nokristies pat līdz -7 °C.&lt;ref name=&quot;sofiture&quot; /&gt; Savukārt [[vasara|vasarā]], jūlija vidējā gaisa temperatūra ir no +23 °C līdz +29 °C.&lt;ref name=&quot;sofiture&quot; /&gt; [[Nokrišņi]] parasti vairāk ir [[rudens|rudenī]] un ziemā, un valsts lielākajā daļā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums gadā svārstās no 250 līdz 700 mm.&lt;ref name=&quot;sofiture&quot; /&gt;

Lielākās Spānijas upes ir [[Ebro]], [[Dvero]], [[Taho]] un [[Gvadalkivira]].

=== Administratīvais iedalījums ===
{{Pamatraksts|Spānijas autonomie apgabali}}
Spānija ir politiski iedalīta 17 autonomos apgabalos (''comunidades autónomas'') un 2 autonomās pilsētās (''ciudades autónomas'') — [[Seuta]] un [[Melilja]]. Katram autonomajam apgabalam ir sava tieši ievēlēta pārvalde. Sīkāk administratīvi Spānija tiek iedalīta 50 [[province|provincēs]]. Septiņi autonomie apgabali sastāv tikai no vienas provinces: [[Astūrija]], [[Baleāru Salas]], [[Kantabrija]], [[Larjoha (Spānija)|Larjoha]], [[Madrides apgabals|Madride]], [[Mursijas reģions|Mursija]] un [[Navarra]]. Katalonijā pastāv arī sīkāks iedalījums [[komarka|komarkās]] (aptuveni līdzvērtīgas ar ASV [[apgabals|apgabaliem]] vai Anglijas [[Anglijas rajoni|rajoniem]]). Zemākais administratīvais iedalījums Spānijā ir [[municipalitāte]] (''municipio'').

{{Spānijas autonomie apgabali‎}}

== Valdība ==
{{Pamatraksts|Spānijas politika}}
[[Attēls:Felipe VI en 2023 (cropped).jpg|thumb|150px|Spānijas karalis [[Felipe VI]]]]
Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski [[parlamentārisms|parlamentārās]] pārstāvības [[konstitucionālā monarhija]] ar mantojumā nododamu troni, kur [[valsts galva]] ir karalis, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir [[Spānijas premjerministrs|valdības prezidents]]. [[Izpildvara]] ir piešķirta valdībai. Centrālā [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Kortesi|parlamentam]] ar divām palātām. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām.

[[Attēls:Pedro Sánchez in 2023.jpg|thumb|150px|left|Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]]]]
Pēc [[Fransisko Franko|ģenerāļa Franko]] nāves 1975. gadā, kurš valdīja kopš [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām 1939. gadā, tika atjaunota [[parlamentārā demokrātija]]. [[Spānijas 1978. gada konstitūcija|1978. gada konstitūcijā]] tika noteikts, ka Spānija ir [[parlamentārā monarhija]] ar ik pēc 4 gadiem vēlētu divpalātu parlamentu ''Cortes Generales'' ([[kortesi]]em), kas valsts vadīšanu uztic valdības prezidentam (ekvivalents premjerministram). Kortesi sastāv no apakšējās palātas - Kongresa un augšpalātas - Senāta, kura loma vairumā gadījumu aprobežota ar reģionālām problēmām. {{dat|1981|2|23||bez}} pasākumā, kas pazīstams ar nosaukumu &quot;[[23-F]]&quot;, sadumpojušās drošības spēku apakšvienības sagrāba kortesus un mēģināja radīt militāristu valdību. Tomēr lielais vairums bruņotajos spēkos palika uzticīgi karalim [[Huans Karloss I|Huanam Karlosam]], kurš izmantoja savu personīgo autoritāti un bruņoto spēku virspavēlnieka konstitucionālās tiesības, lai apturētu valsts apvērsuma mēģinājumu bez asins izliešanas. [[2008. gada Spānijas valdības vēlēšanas|2008. gada vispārējās vēlēšanās]] ar lielu balsu skaitu, bet ne ar vairākumu, premjerministrs [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero|Rodrigess Sapatero]] un [[Spānijas Sociālistiskā strādnieku partija]] tika ievēlēti atkārtoti. Sapatero tika ievēlēts par premjerministru 11. aprīlī ar 169 balsīm par, 158 pret un 23 atturoties.

Spānijas konstitūcijā ir noteikts, ka [[Spānijas karalis]] (pašlaik [[Felipe VI]]) ir valsts galva un [[Spānijas bruņotie spēki|bruņoto spēku]] augstākais virspavēlnieks, tās vienotības un pastāvības simbols. Viņš izlemj un vada iestāžu pastāvīgo darbu, uzņemas Spānijas valsts visaugstāko pārstāvniecību [[starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]], sevišķi ar valstīm, kas pieder tai pašai vēsturiskajai kopienai un pilda Spānijas konstitūcijā un likumos noteiktos speciāli viņam piešķirtos amata pienākumus. Viņa tituls ir Spānijas karalis, bet viņš var izmantot arī citus [[Spānijas karaļnams|karaļnamam]] piederošos titulus. Karaļa persona ir neaizskarama un viņš nevar tikt sodīts. Viņa darbībām vienmēr jābūt apstiprinātām tā, kā tas ir noteikts konstitūcijas 64. pantā. Bez šādas apstiprināšanas tās nevar būt likumīgā spēkā, izņemot konstitūcijas 65.2 pantā paredzētajos gadījumos.

[[Izpildvara]] Spānijā ir [[Spānijas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rokās ({{val|es|Consejo de Ministros}}). To vada valdības prezidents (premjerministrs), ko pēc konsultācijām ar partiju līderiem izvirza karalis, apstiprina parlamenta apakšpalāta - Kongress balsojot un pēc tam ieceļ karalis. Kad kandidāts ir ticis izvirzīts, viņam jāiegūst balsu vairākums apakšpalātā, to nesaņemot, tiek veikts otrs balsojums, kurā viņam ir nepieciešams savākt tikai visvairāk balsu. Premjerministrs nosauc pārējos kabineta locekļus, kurus pēc tam ieceļ karalis. Premjerministrs vada visas valdības darbību. Valdības prezidents var nosaukt arī dažādus viceprezidentus (lai gan tas viņam nav saistoši). Vēl ir arī [[Spānijas Valsts padome]], kas ir valdības augstākā padomdevēja iestāde.

== Ārpolitika ==
Pēc [[demokrātija]]s atgriešanās pēc [[Fransisko Franko|ģenerāļa Franko]] nāves 1975. gadā, prioritātes Spānijas ārpolitikā bija saistītas ar izkļūšanu no diplomātiskās izolētības, kas valdīja ģenerāļa Franko laikā, kā arī diplomātisko attiecību paplašināšana, pievienošanās [[Eiropas Kopiena]]i (EK) un noteikti drošības pasākumi, ko tai sniedza starptautiskās attiecības ar rietumiem.

Būdama [[NATO]] dalībvalsts jau kopš 1982. gada, Spānija pati ir veidojusies par nozīmīgu dalībvalsti daudzpusējos starptautiskos drošības pasākumos. Spānijas dalība [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES) ataino Spānijas ārpolitikas svarīgu daļu. Pat daudzos starptautiskos jautājumos, kas skar ne tikai [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]], Spānija labprātāk savu rīcību un centienus saskaņo ar tās partnervalstīm Eiropas Savienībā (ES) ar Eiropas politiskās sadarbības mehānismiem.

Spānija ir saglabājusi tās īpašo identificēšanu ar [[Latīņamerika|Latīņameriku]]. Tās politika akcentē jēdzienu par ibero-amerikāņu sabiedrību jeb kopienu, būtībā vēsturiskā jēdziena &quot;''Hispano-Americanismo''&quot; (spāņu izcelsmes amerikānisms) (vai arī &quot;''hispanism''&quot; — kā to bieži vien dēvē angļu valodā), kas bijuši kā centieni saistīt [[Pireneju pussala|Ibērijas pussalu]] ar Latīņameriku ar valodas, tirdzniecības, vēstures un kultūras palīdzību. Spānija ir bijis reāls piemērs pārejai no [[diktatūra]]s uz [[demokrātija|demokrātiju]], kā liecina daudzi braucieni uz šo reģionu, ko veikuši [[Spānijas karalis]] un [[Spānijas premjerministrs|premjerministri]]. Spānija ar Latīņameriku uztur sadarbības programmas ekonomikas un tehnikas jomās, kā arī kultūras apmaiņu — gan tikai divpusēji, gan arī ES robežās.

Tajā pašā laikā Spānija pamazām ir sākusi paplašināt savus kontaktus ar [[Āfrika]]s reģionu, kas atrodas uz dienvidiem no [[Sahāra|Sahāras tuksneša]]. Spānijai īpašu interesi rada tās bijusī kolonija [[Ekvatoriālā Gvineja]], kur tā veic plašu palīdzības programmu. Pavisam nesen Madride ir centusies nodibināt ciešāku sadarbību ar [[Senegāla|Senegālu]], [[Mauritānija|Mauritāniju]], [[Mali]] un citām valstīm, lai rastu risinājumus jautājumā par [[nelegāla imigrācija|nelegālo imigrāciju]] uz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]].

Spānija ir pazīstama arī kā starpnieks [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Sadarbodamās ar [[arābi|arābu]] pasauli, Spānija bieži vien atbalsta arābu nostāju jautājumos, kas saistīti ar Tuvajiem Austrumiem. Arābu valstis ir Spānijas galvenais interešu objekts [[nafta]]s produktu un [[dabasgāze|gāzes]] importa ziņā, kā arī tādēļ, ka vairākas arābu valstis Spānijā veic būtiskus [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]].

Spānija ir pratusi veiksmīgi veidot attiecības ar tās divām kaimiņvalstīm Eiropā — [[Francija|Franciju]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Spānijas un Portugāles pievienošanās [[Eiropas Savienība]]i (ES) ir līdzējis risināt dažas no to periodiskajām domstarpībām [[tirdzniecība|tirdzniecībā]], iekļaujot šīs problēmas ES kontekstā. Francijas un Spānijas abpusējo sadarbību veicina šo valstu kopējā darbība pret [[basku ETA terorisms|basku ETA terorismu]] (''Basque ETA terrorism''). Spānijas attiecības ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] ir galvenokārt labas, tomēr jautājums par [[Gibraltārs|Gibraltāru]] ir joprojām saspīlēts.

Mūsdienās Spānija cenšas paplašināt tās joprojām šauro sakaru loku ar [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] valstīm. [[Ķīnas Tautas Republika]] un [[Japāna]] ir Spānijas galvenie interešu punkti šajā reģionā. [[Taizeme]] un [[Indonēzija]] ir Spānijas galvenie sabiedrotie [[Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija]]s (ASEAN) reģionā ar krietni daudz noslēgtiem līgumiem un ievērojami labām attiecībām. Pēdējo gadu laikā Spānija ir arī strauji palielinājusi kontaktus, sakarus un kapitālieguldījumus citās [[Āzija]]s valstīs, no kurām visievērojamāk tas veikts [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un [[Malaizija|Malaizijā]]. Sakari ar [[Filipīnas|Filipīnām]], neskatoties uz koloniālo pagātni, ir ievērojami vājāki nekā tie, kas Spānijai bija ar citām valstīm šajā teritorijā, un galvenokārt šie sakari saistīti ar kultūras aspektiem un humanitārās palīdzības programmām.

== Bruņotie spēki ==
[[Attēls:FAS-ESP.svg|thumb|150px|Spānijas bruņoto spēku emblēma]]
Atbildība par valsts aizsardzību pieder [[Spānijas bruņotie spēki|Spānijas bruņotajiem spēkiem]] (''Fuerzas Armadas de España''), kuriem [[Spānijas konstitūcija]]s astotais pants ir piešķīris &quot;misiju nodrošināt Spānijas suverenitāti un neatkarību, kā arī aizstāvēt tās teritoriālo integritāti un konstitucionālo kārtību&quot;. Spānijas bruņoto spēku virspavēlnieks ir Spānijas karalis Felipe VI, un, tāpat kā lielāko daļu citu valstu bruņotie spēki, Spānijas bruņotie spēki iedalās trīs lielās grupās: [[Spānijas armija|Spānijas armijā]], [[Spānijas flote|flotē]] un [[Spānijas gaisa spēki|gaisa spēkos]]. Spānijas bruņotie spēki ietver arī jūras kājnieku kareivju floti, karalisko gvardi jeb apsardzi, spāņu militāro leģionu, armijas aeromobiļu jeb aviotransporta spēkus un zemessargus.

Spānijai ir nozīmīga loma [[Eiropas Savienības spēki|Eiropas Savienības spēkos]] (EUFOR), kā arī organizācijā &quot;[[Eirokorpuss]]&quot; (''Eurocorps''). Spānija ir nozīmīga dalībvalsts arī [[NATO]] bruņotajos spēkos, kur tā iestājās 1982. gadā. Spānijai ir sestā lielākā jūras flote.&lt;ref&gt;[http://www.militarypower.com.br/english-global.htm Military Power Review. International Institute for Strategic Studies]&lt;/ref&gt; 2009. gadā Spānijas militāro spēku aizsardzības vadītājs bija ģenerālis Hosē Hulio Rodrigezs Fernandezs (''José Julio Rodríguez Fernández'').

== Tautsaimniecība ==
Saskaņā ar [[Pasaules Banka]]s datiem, Spānijas valsts ekonomika ir devītā lielākā pasaulē un piektā lielākā ekonomika Eiropas mērogā. Tā ir arī trešais lielākais investors.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ottawaregion.com/media_lib/Doing_Business_Archive_Presentations/Doing_Business_in_Spain_Legal_Environment.pdf |title=Doing Business in Spain |format=PDF |date= |accessdate=2009-07-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090324234316/http://www.ottawaregion.com/media_lib/Doing_Business_Archive_Presentations/Doing_Business_in_Spain_Legal_Environment.pdf |archivedate=2009-03-24 }}&lt;/ref&gt; Atbilstoši datiem no faktu grāmatas &quot;''[[CIA Factbook]]''&quot; — kas attiecas uz 2007. gadu — absolūtais [[iekšzemes kopprodukts]] tika novērtēts kā 1 439 000 triljoni [[ASV dolārs|dolāru]]. IKP PPP uz vienu cilvēku ir ticis novērtēts kā 33 600 dolāru (2007), kas līdzinās [[Francija]]s un [[Japāna]]s līmenim. 2007. gadā Spānijas ekonomika bija palielinājusies par 3,8% pēc ilga un spēcīga attīstības perioda. Tomēr īpašumu &quot;burbuļa&quot; sprādziens izraisīja strauju ekonomikas attīstības palēnināšanos 2008. gadā, kas valstī radīja oficiālu lejupslīdi jeb [[lejupslīde (ekonomika)|recesiju]] līdz ar 2009. gada februāri.

[[Attēls:AZCA (Madrid) 02.jpg|thumb|200px|Biznesa parks [[AZCA]] Madridē]]
Bijušā premjerministra [[Hosē Marija Asnars|Hosē Marija Asnara]] centrāli labējā valdība ir strādājusi pietiekami veiksmīgi, lai iegūtu iespēju Spānijas valstij tikt uzņemtai to valstu grupā, kuras 1999. gadā ieviesa [[eiro]] valūtu. [[Bezdarbs]] 2006. gada oktobrī saglabājās 7,6% līmenī, kas bija ļoti labs rādītājs, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm un it īpaši ar 1990. gadu sākumu, kad bezdarba līmenis bija vairāk nekā 20%. Vājie punkti Spānijas ekonomikā, kas ilga vairāku gadu garumā, ietvēra gan augstu [[inflācija|inflāciju]],&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecdobserver.org/news/fullstory.php/aid/1592/Spain%92s_economy_.html|title=Spain's Economy: Closing the Gap|publisher=[[ESAO]] Observer|month=maijā | year=2005|accessdate=2008-08-15}}&lt;/ref&gt; gan augstu &quot;pagrīdes&quot; jeb nelegālās ekonomikas līmeni,&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frontpagemag.com/Articles/Read.aspx?GUID=3E2579A7-6002-4048-97BB-46679C5D8A88|title=Going Underground: America's Shadow Economy|publisher=FrontPage magazine|month=janvārī|year=2005|accessdate=2008-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116015103/http://www.frontpagemag.com/Articles/Read.aspx?GUID=3E2579A7-6002-4048-97BB-46679C5D8A88|archivedate=2009-01-16}}&lt;/ref&gt; kā arī tādu izglītības sistēmu, kuru [[ESAO]] pārskati ierindoja starp visvājākajām izglītības sistēmām attīstīto valstu vidū, ieskaitot [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]].&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecd.org/dataoecd/51/21/37392840.pdf|title=OECD report for 2006| format=PDF| accessdate= 2008-08-09|publisher=[[ESAO]]}}&lt;/ref&gt; Tomēr ekonomikas &quot;burbulis&quot; īpašumu jomā, kas sāka veidoties kopš 1997. gada un ko izraisīja jau iepriekšējos gados pastāvošas zemas procentu likmes un milzīgi imigrācijas uzplūdi, it īpaši 2008. gadā, noveda pie strauji pavājinātas ekonomikas un augoša bezdarba. Līdz 2009. gada maijam bezdarba līmenis Spānijā bija jau sasniedzis 18,7% (jauniešiem 37%).&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20090704003625/http://www.cbc.ca/money/story/2009/07/02/euro-zone-unemployment-may.html Euro zone unemployment reaches 15 million]. CBCNews.ca. 2. jūlijā, 2009.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.telegraph.co.uk/finance/comment/ambroseevans_pritchard/5742937/The-unemployment-timebomb-is-quietly-ticking.html The unemployment timebomb is quietly ticking]. Telegraph. 4. jūlijā, 2009.&lt;/ref&gt;

Spānijas ekonomikai tiek piedēvēts, ka tā spējusi izvairīties no faktiskā nulles attīstības līmeņa, salīdzinot ar tās lielākajām partnervalstīm Eiropas Savienībā.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://stats.oecd.org/WBOS/ViewHTML.aspx?QueryName=198&amp;QueryType=View&amp;Lang=en|title=OECD figures|publisher=[[ESAO]]|accessdate=2008-08-13|archive-date=2008-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20080509001824/http://stats.oecd.org/WBOS/ViewHTML.aspx?QueryName=198&amp;QueryType=View&amp;Lang=en}}&lt;/ref&gt; Patiesībā valsts ekonomika bija radījusi vairāk nekā pusi no visām jaunajām darba vietām jeb posteņiem Eiropas Savienībā piecu gadu laikā līdz pat 2005. gadam — bet šis process strauji tiek atgriezts uz pretējo pusi.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2006/jul/26/spain.gilestremlett| title= Economic statistics|publisher=Guardian|accessdate=2008-08-13}}&lt;/ref&gt; Spānijas ekonomika vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīta par vienu no visdinamiskākajām ES robežās, piesaistot nozīmīgu ārvalstu kapitālieguldījumu apjomu.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la-moncloa.es/NR/rdonlyres/2E85E75E-E2D9-4148-B1DF-950B06696A6C/74823/Chapter_2.PDF|title=Official report on Spanish recent Macroeconomics, including tables and graphics|format=PDF|accessdate=2008-08-13|publisher=La Moncloa|archive-date=2008-07-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20080726044742/http://www.la-moncloa.es/NR/rdonlyres/2E85E75E-E2D9-4148-B1DF-950B06696A6C/74823/Chapter_2.PDF}}&lt;/ref&gt; Pēdējo četru desmitgažu laikā Spānijas tūrisma nozare ir attīstījusies un kļuvusi par otru lielāko pasaulē un ir vērta aptuveni 40 miljardus eiro, kas ir apmēram 5% no IKP 2006. gadā.&lt;ref name=&quot;guru&quot;&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theglobalguru.com/article.php?id=60&amp;offer=GURU001|title=&quot;Global Guru&quot; analysis|accessdate=2008-08-13|publisher=The Global Guru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110106210622/http://www.theglobalguru.com/article.php?id=60&amp;offer=GURU001|archivedate=2011-01-06}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bde.es/informes/be/boleco/coye.pdf|format=PDF|publisher=Bank of Spain|title=Economic report|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080726044741/http://www.bde.es/informes/be/boleco/coye.pdf|archivedate=2008-07-26}}&lt;/ref&gt; Vēl nesenākā pagātnē Spānijas ekonomika ieguva ļoti lielu labumu no globāli straujās attīstības nekustamo īpašumu jomā, kad Spānijā celtniecības nozare pieredzēja apbrīnojamus 16% IKP un 12% nodarbinātības līmeņa pieaugumu pēdējos gados.&lt;ref name=&quot;guru&quot;/&gt; Saskaņā ar Vācijas laikraksta &quot;''Die Welt''&quot; aprēķiniem, Spānija ir bijusi ieņēmusi tādu attīstības tempu, lai apsteigtu tādas valstis kā Vāciju iedzīvotāju vidējā ienākuma ziņā līdz 2011. gadam.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.europeanfoundation.org/docs/id210.pdf|title=No camp grows on both Right and Left|format=PDF|publisher=European Foundation Intelligence Digest|accessdate=2008-08-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080819191609/http://www.europeanfoundation.org/docs/id210.pdf|archivedate=2008-08-19}}&lt;/ref&gt; Tomēr negatīvā puse, ko izraisīja nu jau pagājušais uzplaukums nekustamo īpašumu jomā, bija attiecīgs līmeņa pieaugums individuālo parādu ziņā; varbūtējie mājsaimnieki ir pūlējušies apmierināt pārdevēju cenas, tikmēr mājsaimniecību parādu vidējais līmenis jau bija trīskāršojies mazāk nekā vienas desmitgades laikā. Tas radīja milzīgu spiedienu uz mazturīgajiem un uz iedzīvotāju grupām ar vidēju ienākumu līmeni; līdz 2005. gadam vidējais parādsaistību līmenis attiecībā pret ienākumiem bija palielinājies līdz 125%, galvenokārt dārgo ieķīlājumu dēļ ekonomikas uzplaukuma laikā, kas šobrīd nereti vien pārsniedz īpašumu vērtību.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bde.es/informes/be/boleco/2005/be0507e.pdf|title=Bank of Spain Economic Bulletin 07/2005|format=PDF|accessdate=2008-08-13|publisher=Bank of Spain|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722185109/http://www.bde.es/informes/be/boleco/2005/be0507e.pdf|archivedate=2011-07-22}}&lt;/ref&gt; Situācija, kad laikā no 2008. uz 2009. gadu nebija pietiekami daudz naudas līdzekļu kredītu un aizdevumu izsniegšanai un pasaulē valdīja ekonomikas lejupslīde, Spānijā izpaudās kā ievērojama ekonomikas pasliktināšanās īpašumu sektorā. Par laimi Spānijas bankas un finanšu pakalpojumu sektors spēja apiet daudz nopietnākas problēmas, ar kurām saskārās viņu kolēģi Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē, galvenokārt stingri noteiktā konservatīvā, finanšu reglamentētā režīma dēļ. Spānijas finanšu iestādes nebija aizmirsušas pašas valsts banku krīzi 1979. gadā un agrāko banku krīzi 1993. gadā, ko paātrināja un ietekmēja nekustamo īpašumu joma. Spānijas lielākā banka „Banco Santander” iesaistījās Apvienotās Karalistes valdības galvojumā par daļu no Apvienotās Karalistes banku sektora.&lt;ref&gt;{{en ikona}} Charles Smith, article: 'Spain', in Wankel, C. (ed.) ''Encyclopedia of Business in Today's World'', California, USA, 2009.&lt;/ref&gt;

[[Eiropas Komisija]] ir izteikusi prognozes, ka Spānija varētu nokļūt [[2000. gadu beigu recesija|lejupslīdes]] situācijā līdz 2008. gada beigām.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Ziņu atsauce|url=http://www.ft.com/cms/s/0/cf5d0f08-7f49-11dd-a3da-000077b07658.html?nclick_check=1|title=Recession to hit Germany, UK and Spain|publisher=Financial Times| date= 2008-09-10|accessdate=2008-09-11}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Spānijas finanšu ministra sacīto, &quot;Spānijai būs jāsaskaras ar lielāko lejupslīdi pusgadsimta laikā.&quot;&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.spanishnews.es/20090118-spain-faces-deepest-recession-in-50-years/id=142/ Spain faces deepest recession in 50 years] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160320144009/http://www.spanishnews.es/20090118-spain-faces-deepest-recession-in-50-years/id=142/ |date={{dat|2016|03|20||bez}} }}, Spanish News, 18. janvārī, 2009&lt;/ref&gt; Spānijas valdība prognozē, ka [[bezdarbs|bezdarba]] līmenis 2009. gadā varētu palielināties līdz 16%. Komercskola [[ESADE]] prognozē, ka šis bezdarba līmenis varētu būt pat 20%.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.economist.com/world/europe/displaystory.cfm?story_id=12987582 Mounting joblessness in Spain | And worse to come], The Economist, 22. janvārī, 2009&lt;/ref&gt;

Kamēr ekonomiskā situācija visā rietumu Eiropā pasliktinājās, Spānijas likstas kļuva aizvien nopietnākas. Veidojoties no mājokļu un kredītu &quot;burbuļiem&quot;, kas kavēja kaimiņvalstu attīstību, Spānijā [[deflācija]]s radītais sabrukums šobrīd ir sasniedzis pašu intensīvāko līmeni, kam drīz vien var izsaukt pamatīgu rezonansi lielākajā daļā Eiropas valstu. Spānijā šobrīd netiek runāts par iespējamu ekonomikas uzplaukumu 2009. gadā — arī ne 2010. gadā.

Rādītāji ir nelokāmi un nežēlīgi. Kādreiz bijusi galvenais dzinējs attīstībai Eiropā, tagad Spānija ir viena no pirmajām valstīm, kas piedzīvo ekonomisko pagrimumu. Oficiālie bezdarba līmeņa rādītāji šobrīd ir nepastāvīgi — 17,5%, un tiek sagaidīts, ka šis līmenis palielināsies pat līdz 20,5% 2009. gada beigās. [[Bankrots|Bankrotu]] daudzums un skaits šogad ir četrkāršojies, un [[rūpniecība|rūpnieciskā ražošana]] ir apsīkusi līdz 25% līmenim. [[Celtniecība]]s nozare, kas Spānijai pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi vitāli svarīga un noteicoša tās ekonomikas labklājībai, šobrīd cieš sakāvi, jo visā valsts līmenī būvprojekti samazinās.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://theanalytic.com/2009/05/spains-economic-collapse-continues/ |title=Spain’s Economic Collapse Continues &amp;#124; The Analytic - Economic and Geopolitical Analysis |publisher=Theanalytic.com |date=2009-05-09 |accessdate=2009-07-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2009/jan/19/spain-construction-recession |title=Building boom reduced to ruins by collapse of Spain's economic miracle &amp;#124; World news |publisher=The Guardian |date= |accessdate=2009-07-20}}&lt;/ref&gt;

== Demogrāfija ==
[[Attēls:EspDens2.jpg|thumb|222px|Spānijas apdzīvotības blīvuma karte. Tumša krāsa norāda uz teritorijām, kur dzīvo vairāk cilvēku]]
2008. gadā Spānijas iedzīvotāju kopskaits oficiāli sasniedza 46 miljonus iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/jaxi/menu.do?type=pcaxis&amp;path=%2Ft20/e260&amp;file=inebase&amp;L=1|publisher=Instituto Nacional de Estadística (National Statistics Institute)|title=Population Figures|accessdate=2008-08-13|archive-date=2019-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190107082610/http://www.ine.es/jaxi/menu.do?type=pcaxis&amp;path=%2Ft20%2Fe260&amp;file=inebase&amp;L=1%20}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā Spānijā dzīvoja 48,69 miljoni cilvēku. Spānijas apdzīvotības blīvums — 96 cilv./km² — ir zemāks nekā lielākajā daļā [[Rietumeiropa]]s valstu, un iedzīvotāju izvietojums Spānijā ir ļoti nevienmērīgs. Visapdzīvotākās teritorijas ir [[Vidusjūra]]s piekraste un reģions ap Spānijas galvaspilsētu [[Madride|Madridi]].

20. gadsimtā iedzīvotāju skaits Spānijā dubultojās — pamatā iespaidīgā demogrāfiskā uzplaukuma dēļ 1960. gados un 1970. gadu sākumā. Iedzīvotāju skaita pieauguma shēma valstī bija atšķirīga, tomēr pārsvarā tas notika iekšējās [[iedzīvotāju migrācija|migrācijas]] dēļ — no iekšzemes lauku reģioniem uz industriālajām pilsētām. Ne mazāk kā vienpadsmit no Spānijas piecdesmit provincēm saskārās ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pēc tam, kad 1980. gados dzimstības līmenis samazinājās un Spānijas apdzīvotības pieauguma temps nokritās, iedzīvotāju skaits atkal sāka pieaugt — iesākumā pamatā tā iemesla dēļ, ka kādreiz 1970. gados vai arī vēl vēlāk uz citām Eiropas valstīm emigrējušie spāņi atgriezās valstī. Pēdējos gados Spānija ir piedzīvojusi lielu imigrantu skaita pieplūdumu — galvenokārt no [[Latīņamerika]]s (39%), [[Austrumeiropa]]s (15%), [[Ziemeļāfrika]]s (16%) un no Āfrikas reģioniem uz dienvidiem no [[Sahāra|Sahāras tuksneša]] (4%).&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/inebase/cgi/axi?AXIS_PATH=/inebase/temas/t20/e245/p04/a2005/l0/&amp;FILE_AXIS=00000010.px&amp;CGI_DEFAULT=/inebase/temas/cgi.opt&amp;COMANDO=SELECCION&amp;CGI_URL=/inebase/cgi/|publisher=Instituto Nacional de Estadística|title=Población extranjera por sexo, país de nacionalidad y edad|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080325043135/http://www.ine.es/inebase/cgi/axi?AXIS_PATH=%2Finebase%2Ftemas%2Ft20%2Fe245%2Fp04%2Fa2005%2Fl0%2F&amp;FILE_AXIS=00000010.px&amp;CGI_DEFAULT=%2Finebase%2Ftemas%2Fcgi.opt&amp;COMANDO=SELECCION&amp;CGI_URL=%2Finebase%2Fcgi%2F|archivedate=2008-03-25}}&lt;/ref&gt; 2005. gadā Spānija ieviesa trīs mēnešu ilgu [[amnestija]]s programmu, ar kuras palīdzību līdz šim ārzemniekiem bez dokumentiem tika piešķirta likumīga pavalstniecība. Daļa Spānijā dzīvojošo ārvalstnieku ir ieradušies no citām [[Eiropas Savienība|ES]] valstīm — 21% pastāvīgi iedzīvotāji no ārvalstīm. Viņi apmetušies galvenokārt Vidusjūras piekrastē un [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]], kur daudzi eiropieši bija izvēlējušies dzīvot pēc aiziešanas pensijā vai arī ar darbu saistītu iemeslu dēļ. Šie ārvalstnieki ir galvenokārt [[angļi]], [[franči]], [[vācieši]] un [[nīderlandieši]], kā arī [[norvēģi]].

Būtiski iedzīvotāju skaits samazinājās spāņu kolonistu un imigrantu dēļ, kuri devās uz citām pasaules daļām, visvairāk uz [[Latīņamerika|Latīņameriku]]. Sākot ar 15. gadsimta beigām, liels ibēriešu kolonistu skaits apmetās teritorijā, kas kļuva pazīstama kā Latīņamerika, un mūsdienās vairums baltādaino Latīņamerikas iedzīvotāju (aptuveni viena trešdaļa no iedzīvotāju kopskaita) ir spāņu vai [[portugāļi|portugāļu]] izcelsmes. 16. gadsimtā aptuveni 240 000 spāņu emigrēja, lielākoties uz [[Peru]] un [[Meksika|Meksiku]].&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.let.leidenuniv.nl/history/migration/chapter53.html Migration to Latin America] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140520182749/http://www.let.leidenuniv.nl/history/migration/chapter53.html |date={{dat|2014|05|20||bez}} }}. Universiteit Leiden.&lt;/ref&gt; Šim skaitam nākamajā gadsimtā pievienojās vēl 450 000 spāņu.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Atsauce |url= http://www.millersville.edu/~columbus/data/art/AXTELL01.ART |title= The Columbian Mosaic in Colonial America |first= James |last= Axtell |journal= Humanities |date= September/October 1991 |volume= 12 |issue= 5 |pages= 12-18 |accessdate= 2008-10-08 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20080517052031/http://www.millersville.edu/~columbus/data/art/AXTELL01.ART |archivedate= 2008-05-17 }}&lt;/ref&gt; Laika posmā starp 1846. un 1932. gadu gandrīz 5 miljoni spāņu devās uz abām Amerikas daļām — it īpaši uz [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Brazīlija|Brazīliju]].&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/557573/Spain/70267/People Spain — People]. Britannica Online Encyclopedia.&lt;/ref&gt; No 1960. gada līdz 1975. gadam aptuveni divi miljoni spāņu pārceļoja uz Rietumeiropu. Šajā pašā periodā aptuveni {{sk|300000}} cilvēku pameta Spāniju, lai dotos uz Latīņameriku.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.focus-migration.de/Spain_Update_08_200.5420.0.html?&amp;L=1 Spain] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170403051416/http://www.focus-migration.de/Spain_Update_08_200.5420.0.html?&amp;L=1 |date={{dat|2017|04|03||bez}} }}. Focus—Migration.&lt;/ref&gt;

{{Spānijas lielākās pilsētas}}
{{clear|right}}

=== Pamattautības ===
1978. gada Spānijas konstitūcija, tās otrajā pantā, atzīst vēsturiskās tautības (spāņu ''nacionalidad histórica'') un reģionus pretstatā ar spāņu tautai (''nación''). Lielas daļas Spānijas iedzīvotāju identitāte sastāv no dažādu reģionālo identitāšu pārklāšanās, nevis vienīgi spāņu identitātes. Dažas no reģionālajām identitātēm var pat būt pretrunā ar dominējošo spāņu kultūru. Atšķirīgas etniskās grupas Spānijā ir [[baski]], [[katalāņi]], [[galisieši]] un citas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/2878.htm|title=Kingdom of Spain: People|accessdate=2008-08-13|publisher=US Department of State}}&lt;/ref&gt;
Šī &quot;dalītā identitāte&quot; padara identitātes jautājumu Spānijā sarežģītu un neviennozīmīgu.

=== Mazākumtautību grupas ===
Spānijā dzīvo aptuveni {{sk|650000}}—{{sk|700000}} [[čigāni|čigānu]]; apmēram puse no viņiem — Andalūzijā.

Mūsdienu [[ebreji|ebreju]] kopiena Spānijā ir izveidojusies trīs kārtās: migrācija no bijušās [[Spāņu Maroka]]s, ebreju bēgļi no nacistu apspiešanas, kā arī [[imigrācija]] no Argentīnas. Spānijas tiesību akti ļauj [[sefārdi]]em pieprasīt spāņu pilsonību. 2006. gadā Spānijā dzīvoja {{sk|12000}} ebreju. Saskaņā ar pētījumu (2008. gada decembris), kurš tika publicēts &quot;[[American Journal of Human Genetics]]&quot;, 19,8% no mūsdienu Ibērijas iedzīvotājiem ir sefardu ebreju pēcteči,&lt;ref&gt;[http://www.foxnews.com/story/0,2933,463564,00.html Study: 20 Percent of Spanish, Portuguese Have Jewish Ancestry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090304172701/http://www.foxnews.com/story/0,2933,463564,00.html |date={{dat|2009|03|04||bez}} }}. FoxNews.com. 8. decembrī, 2008.&lt;/ref&gt; norādot, ka kristietībā pārgājušo ebreju skaits varētu būt daudz lielāks, nekā sākotnēji tika uzskatīts.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20081205134107/http://www.iht.com/articles/2008/12/04/europe/gene.php 'DNA study shows Spain's Jewish and Muslim ancestry']. [[International Herald Tribune]]. 4. decembrī, 2008.&lt;/ref&gt;

[[rumāņi|Rumāņu]] ierašanās sākās 16. gadsimtā.{{Nepieciešama atsauce}} Aplēses par Spānijas rumāņu iedzīvotāju skaitu svārstās ap {{sk|700000}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eumap.org/reports/2002/eu/international/sections/spain/2002_m_spain.pdf|format=PDF|title=The Situation of Roma in Spain|accessdate=2008-08-14|publisher=Open Society Institute}}&lt;/ref&gt; [[Kanāriju salas]] līdz 15. gadsimta beigām apdzīvoja iezemieši — [[guanči]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Maca-Meyer N, Arnay M, Rando JC, ''et al.'' |title=Ancient mtDNA analysis and the origin of the Guanches |journal=European Journal of Human Genetics |volume=12 |issue=2 |pages=155–62 |year=2004 |month=februārī |pmid=14508507 |doi=10.1038/sj.ejhg.5201075 |url=http://www.nature.com/ejhg/journal/v12/n2/full/5201075a.html |issn=1018-4813}}&lt;/ref&gt; Starp 1609. un 1614. gadu, aptuveni 300'000 [[moriski|morisku]] jaunie kristieši, kuri turpināja slepeni praktizēt islāmu, tika piespiedu kārtā izraidīti no Spānijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/392401/Morisco |title=Morisco - Britannica Online Encyclopedia |publisher=Britannica.com |date= |accessdate=2009-07-20}}&lt;/ref&gt;

=== Imigrācija ===
Saskaņā ar Spānijas valdības datiem, 2007. gadā Spānijā bija 4,5 miljoni ārvalstu rezidentu; neatkarīgas aplēses izvirzīja skaitli 4,8 miljoni cilvēku jeb 11% no kopējā iedzīvotāju skaita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ifrc.org/publicat/wdr2006/|title=World Disasters Report 2006|publisher=Red Cross|accessdate=2008-08-14|archive-date=2009-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20090627025921/http://www.ifrc.org/publicat/wdr2006/}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar 2005. gada uzturēšanās atļauju datiem, aptuveni 500 000 bija [[Maroka|marokāņi]], citi {{sk|500000}} bija [[Ekvadora|ekvadorieši]], vairāk nekā {{sk|200000}} bija [[Rumānija|rumāņi]] un {{sk|260000}} bija [[Kolumbija|kolumbieši]]. Citas ievērojamas ārvalstu kopienas ir [[Apvienotā Karaliste|briti]] (8%), [[Francija|franči]] (8%), [[Argentīna|argentīnieši]] (6%), [[Vācija|vācieši]] (6%) un [[Bolīvija|bolīvieši]] (3%). Kopš 2000. gada Spānija ir pieredzējusi augstu [[iedzīvotāju skaita pieaugums|iedzīvotāju skaita pieaugumu]], kā rezultāts imigrācijas plūsmai, par spīti dzimstībai, kas ir tikai puse rezerves līmeņa. Šī imigrantu pieplūde, jo īpaši to, kas ierodas nelegāli pa jūru, ir radījusi ievērojamu sociālo spriedzi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/prodyser/pubweb/anuario06/anu06_02demog.pdf|publisher=Instituto Nacional de Estadística|title=Avance del Padrón Municipal a 1 de enero de 2006. Datos provisionales|format=PDF|accessdate=2008-08-13}} See also: {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdiversity.com/villages/hispanic/world_international/pns_immigration_shift_1204.asp|title=Immigration Shift: Many Latin Americans Choosing Spain Over U.S.|accessdate=2008-08-13|publisher=IMDiversity, Inc|archive-date=2005-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20051226222148/http://www.imdiversity.com/villages/hispanic/world_international/pns_immigration_shift_1204.asp}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.businessweek.com/magazine/content/07_21/b4035066.htm|title=Spain: Immigrants Welcome|accessdate=2008-08-13|publisher=Business Week}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.msnbc.msn.com/id/14628564/site/newsweek/print/1/displaymode/1098/|title=Immigrants Fuel Europe's Civilization Clash|accessdate=2008-08-13|publisher=MSNBC|archive-date=2008-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20080513052346/http://www.msnbc.msn.com/id/14628564/site/newsweek/print/1/displaymode/1098/}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iht.com/articles/2007/01/22/news/spain.php|title=Spanish youth clash with immigrant gangs|accessdate=2008-08-13|publisher=International Herald Tribune}}&lt;/ref&gt;

Spānijā dzīvo vairāki desmiti tūkstoši imigrantu no bijušajām kolonijām (īpaši [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]]) un imigranti no vairākām [[Dienvidsahāra]]s un [[Karību reģions|Karību reģionu]] valstīm, kuri nesen ir apmetušies Spānijā. Pastāv arī ievērojams skaits [[Āzija]]s imigrantu, no kuriem lielākā daļa ir [[Ķīna|ķīniešu]], [[Filipīnas|filipīniešu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]], [[Pakistāna|pakistāniešu]] un [[Indija|indiešu]] izcelsmes. Strauji palielinās latīņamerikāņu izcelsmes iedzīvotāju skaits. Citas augošās grupas ir [[Apvienotā Karaliste|briti]] ({{sk|760000}} 2006. gadā), [[Vācija|vācieši]] un citi imigranti no pārējās Eiropas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/6161705.stm|title=Immigration statistics|publisher=BBC|accessdate=2008-08-13}}&lt;/ref&gt;

Eiropas Savienībā Spānijai ir otrais augstākais imigrācijas līmenis procentuālā izteiksmē pēc [[Kipra]]s, bet ar lielu rezervi, kas ir lielākā absolūtajā skaitā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-NK-06-001/EN/KS-NK-06-001-EN.PDF|publisher=Eurostat|title=Population in Europe in 2005|format=PDF|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080819191607/http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-NK-06-001/EN/KS-NK-06-001-EN.PDF|archivedate=2008-08-19}}&lt;/ref&gt; Ir vairāki iemesli augstajai imigrācijai, tostarp Spānijas kultūras saites ar [[Latīņamerika|Latīņameriku]], tās ģeogrāfisko stāvokli, tās robežu porozitāte, liela izmēra melnais tirgus un izturība lauksaimniecības un būvniecības nozarēs, kam nepieciešamas zemākas darbaspēka izmaksas, ko piedāvā valsts darbaspēks. Vēl viens statistiski nozīmīgs faktors ir liels skaits iedzīvotāju no ES izcelsmes, kuri parasti atpūšas Spānijas Vidusjūras piekrastē. Faktiski, Spānija bija Eiropas lielākais migrantu absorbētājs no 2002. līdz 2007. gadam, ar tās imigrantiem vairāk nekā divkāršojot kā 2,5 miljoni cilvēku ieradušies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/inebase/cgi/um?M=%2Ft20%2Fe245%2Fp08%2F&amp;O=pcaxis&amp;N=&amp;L=0|title=Population series from 1998|publisher=[[Instituto Nacional de Estadística de España|INE]] Spanish Statistical Institute|accessdate=2008-08-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071102141040/http://www.ine.es/inebase/cgi/um?M=%2Ft20%2Fe245%2Fp08%2F&amp;O=pcaxis&amp;N=&amp;L=0|archivedate=2007-11-02}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Financial Times&quot;, Spānija ir visiecienitākais galamērķis rietumeiropiešiem, apsverot pārvākšanas no savas valsts un meklējot darbu citā ES dalībvalstī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://international.ibox.bg/news/id_1406161495|publisher=News.bg|title=Europeans Favour Spain for Expat Jobs|accessdate=2008-08-13|archive-date=2008-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20081010033728/http://international.ibox.bg/news/id_1406161495}}&lt;/ref&gt;

Imigrantu skaits Spānijā ir pieaudzis no {{sk|500000}} cilvēkiem 1996. gadā līdz 5,2 miljoniem 2008. gadā no kopējā 46 miljonu iedzīvotāju skaita.&lt;ref&gt;[http://www.workpermit.com/news/2007-10-10/spain/spanish-immigration-budget-increases.htm Spain to increase immigration budget] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080830020653/http://workpermit.com/news/2007-10-10/spain/spanish-immigration-budget-increases.htm |date=2008-08-30 }}, 10. oktobrī, 2007&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.brusselsjournal.com/node/3527 Spain’s Immigration System Runs Amok], 17. septembrī, 2008&lt;/ref&gt; 2005. gadā vien regulēšanas programma palielināja juridisko imigrantu iedzīvotāju skaitu par {{sk|700000}} cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2005/may/09/spain.gilestremlett |title=Spain grants amnesty to 700,000 migrants |publisher=Guardian |date= |accessdate=2009-07-20}}&lt;/ref&gt; [[Bezdarbs]] imigrantu vidū ir pieaudzis līdz 67% 2007. gadā. Spānijas jaunais &quot;Brīvprātīgas atgriešanās plāns&quot; veicina imigrantus atstāt Spāniju trijos gados un piedāvā līdz {{sk|25000}} eiro, bet līdz šim, tikai 186 ekvadorieši ir parakstījušies atgriezties.&lt;ref&gt;[http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1852000,00.html Spain Tries to Buy Out Immigrants] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090514104433/http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1852000,00.html |date={{dat|2009|05|14||bez}} }}, TIME, 20. oktobrī, 2008&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.reportonbusiness.com/servlet/story/LAC.20081009.MELTDOWNSPAIN09/TPStory/?query= Madrid to pay surplus immigrant tradesman to go home, come back later]{{Novecojusi saite}}, globeandmail.com, 9. oktobrī, 2008&lt;/ref&gt; Saskaņā ar programmas pirmajiem diviem mēnešiem pagājušajā gadā, tikai {{sk|1400}} imigrantu pieņēma piedāvājums.&lt;ref&gt;[http://online.wsj.com/article/SB123275552359911807.html Spain's Jobs Crisis Leaves Immigrants Out of Work], The Wall Street Journal, 24. janvārī, 2009&lt;/ref&gt;

=== Valodas ===
[[Attēls:Llengües d'Espanya.svg|thumb|300px|'''Spānijas valodas''' (vienkāršots)
{| style=&quot;width:100%; background:none;&quot;
| align=top |{{legend|#ddf1b4|'''[[spāņu valoda|spāņu]]''' oficiāla; runā visā valstī}}
{{legend|#f59053|'''[[katalāņu valoda|katalāņu/valensiešu]]''', otrā valoda}}
{{legend|#808080|'''[[basku valoda|basku]]''', otrā valoda}}
{{legend|#2b83ba|'''[[galisiešu valoda|galisiešu]]''', otrā valoda}}
{{legend|#d7191c|'''[[araniešu valoda|araniešu]]''', otrā valoda ([[oksitāņu valoda|oksitāņu]] dialekts)}}
| align=top |
{{legend|#91cba8|'''[[astūriešu valoda|astūriešu]]''', atpazīstama}}
{{legend|#fede99|'''[[aragoniešu valoda|aragoniešu]]''', neoficiāla}}
|}]]
[[spāņu valoda|Spāņu valodā]] ({{val|es|español}} vai {{val|es|castellano}}, ''Castilian'') runā visā valstī, un tā ir arī vienīgā valoda visā Spānijā, kurai ir oficiāls statuss. Vairākas reģionālās valodas ir deklarētas kā otrās valodas kopā ar spāņu, kā arī komponentu kopienām, kurās tie runā:
* [[basku valoda|basku]] ({{val|eu|euskera}}) (2%) [[Basku Zeme|Basku Zemē]] un [[Navarra|Navarrā]];
* [[katalāņu valoda|katalāņu]] ({{val|ca|català}}) (17%) [[Katalonija|Katalonijā]] un [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]]; [[valensiešu valoda|valensiešu]] (Valencia), kas ir atšķirīgs katalāņu valodas veids, ir oficiāla [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabalā]];
* [[galisiešu valoda|galisiešu]] ({{val|gl|galego}}) (7%)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html |title=CIA — The World Factbook — Spain |access-date={{dat|2009|06|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200518142604/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html }}&lt;/ref&gt; [[Galisija|Galisijā]].

Ir arī dažas citas izdzīvojušas [[romāņu valodas|romāņu]] [[minoritāšu valodas]], piemēram, astūriešu—leoniešu grupa, kas ietver divas valodas Spānijā: [[astūriešu valoda|astūriešu]] (oficiāli saukta &quot;''Bable''&quot;), kurai ir aizsargājamo statuss [[Astūrija|Astūrijā]], un [[leoniešu valoda|leoniešu]], kurai ir aizsargājams statuss Kastīlijā un Leonā. Aragoniešu valoda ir neskaidri atpazīstama [[Aragona|Aragonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jgpa.es/portal.do?TR=C&amp;IDR=45|title=Junta General del Principado de Asturias|accessdate=2008-08-13|publisher=Junta General del Principado de Asturias|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116020349/http://www.jgpa.es/portal.do?TR=C&amp;IDR=45|archivedate=2009-01-16}}&lt;/ref&gt; Gan astūriešu, gan leoniešu un aragoniešu valodām nevienā Spānijas reģionā nav oficiāla statusa atšķirībā no basku, katalāņu/valensiešu un galisiešu valodām. Tas varētu būt saistīts ar nelielo runātāju skaitu, mazāk nozīmīgu rakstu valodas tradīciju, salīdzinot ar katalāņu vai galisiešu valodām, un zemāku pašapziņu runātājos, kas tradicionāli saprot, ka nav spēcīga tautas pieprasījuma pēc to atzīšanas nozīmes reģionos, kuros tie runā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.proel.org/lenguas2.html|title=Languages of Spain map|accessdate=2008-08-15|publisher=Proel}}&lt;/ref&gt; [[Ziemeļāfrika]]s spāņu pilsētā [[Melilja|Meliljā]] ievērojama iedzīvotāju daļa runā [[tarifitu valoda|tarifitu valodā]]. Tūristu iecienītajos apgabalos Vidusjūras krastos un salās tiek plaši lietota [[angļu valoda|angļu]] un [[vācu valoda]].

== Kultūra ==
Līdz ar Spānijas ekonomisko uzplaukumu 15. un 16. gadsimtā uzplauka arī [[Spānijas kultūra|tās kultūra]]. Tā veidojās ļoti sarežģītos apstākļos. Tajā izpaudās gadsimtiem ilgās nacionālās [[tradīcija]]s, kā arī to spēcīgi ietekmēja baznīcas [[dogma]]s. Baznīcas konservatīvā attieksme pret visu jaunu bremzēja [[humānisms|humānisma]] idejas, tādēļ Spānija ilgāk nekā citas zemes saglabāja kultūras reliģisko raksturu.&lt;ref&gt;{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/renafs/teksts.htm | title = Renesance Francijā, Anglijā, Spānijā | publisher = valoda.ailab.lv | accessdate = 2009. gada 14. jūlijā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090924110437/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/renafs/teksts.htm | archivedate = {{dat|2009|09|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Designed by Eiffel a Bridge in Cuenca Spain same person who designed the Eiffel Tower in Paris.jpg|thumb|[[Gistavs Eifelis|Gistava Eifeļa]] projektēts tilts Spānijā]]

=== Arhitektūra ===
Spāņu arhitektūra ir attiecināma uz [[arhitektūra|arhitektūru]], kura veikta dažādos laika posmos mūsdienu Spānijas teritorijā, kā arī uz to arhitektūru, kuru veidojuši spāņu arhitekti. Vēsturiskās un ģeogrāfiskās daudzveidības dēļ Spānijas arhitektūra var būt pat krasi atšķirīga ne vien visas valsts teritorijā, bet pat vienā pilsētā.

Spāņu arhitektūras pirmsākumi tiek datēti ar 4000. gadu p.m.ē., kad mūsdienu Spānijas teritorijā [[ibēri]] apmetās uz dzīvi un sāka celt ēkas. Patiesā arhitektūras attīstība sākās tikai ar romiešu iekarojumiem, kuri pēc sevis ir atstājuši nenovērtējamus [[arhitektūras piemineklis|arhitektūras pieminekļus]]. Pēc [[vestgoti|vestgotu]] ierašanās šajā teritorijā, samazinājās celtniecības metožu skaits. Pēc [[mauri|mauru]] invāzijas 711. gadā tika piedzīvotas radikālas izmaiņas un turpmākos astoņus gadsimtus strauji attīstījās arhitektūra. Piemēram, [[Kordova (Spānija)|Kordova]] pat tika pasludināta par [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] kultūras galvaspilsētu. Vēlāk kristiešu karaļvalstīs šis stils saglabājās un tikai lēnām tajā ieplūda [[romānika]] un [[gotika]]. No 12. līdz 17. gadsimtam Spānijas teritorijā sajaucās [[arābi|arābu]] un eiropiešu kultūras, kas izpaudās arī arhitektūrā. 15. gadsimta beigās vietējie arhitekti daudz eksperimentēja ar [[renesanse]]s arhitektūru. 17. gadsimta pirmajā pusē Spānijas arhitektūrā sāka izpausties [[baroks|baroka]] iezīmes. Viens no spilgtākajiem šā stila paraugiem ir [[Granadas katedrāle]]s fasāde.&lt;ref name=&quot;liis.lv&quot;&gt;{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.liis.lv/kultvest/kultura/barItFS/citati.htm | title = Baroks Itālijā, Flandrijā, Spānijā | publisher = www.liis.lv | accessdate = 2009. gada 25. jūlijā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100509193907/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/barItFS/citati.htm | archivedate = {{dat|2010|05|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Tēlniecība|Tēlniecībā]] līdzās milzīgajiem altāra veidoliem — [[retablo]] — darināja arī [[stājskulptūra]]s.&lt;ref name=&quot;liis.lv&quot; /&gt; 19. gadsimtā arhitektūrā daudz sāka izmantot [[tērauds|tēraudu]] un [[stikls|stiklu]]. 20. gadsimtā viens no [[modernisms|modernisma]] arhitektiem bija [[Antoni Gaudī]], kurš spēcīgi ietekmēja turpmāko Spānijas arhitektūras attīstību. Mūsdienās labākie spāņu arhitekti ir [[Rafaēls Moneo]], [[Santjago Kalatrava]] un [[Rikardo Bofills]].

=== Mūzika ===

Spāņu mūzika ārpus Spānijas bieži tiek saukta par [[flamenko]] mūziku, kura patiesībā ir [[Andalūzija]]s mūzikas žanrs un nav plaši izplatīts visā Spānijas teritorijā. Katram Spānijas reģionam ir raksturīga sava tautas mūzika. Pietiekoši populāra ir arī [[popmūzika]], [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]], [[rokmūzika]] un [[hiphops]].

No [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] autoriem slaveni spāņu komponisti ir [[Īzaks Albeniss]], [[Manuels de Falja]], [[Enrike Granadozs]], bet slavenākie dziedātāji ir [[Hosē Karerass]], [[Montserata Kabaļe]], [[Plasido Domingo]], [[Alīsija de Larroča]], [[Alfredo Krauss]], [[Pablo Kazālss]], [[Rikardo Viņjess]], [[Hosē Iturbi]], [[Pablo de Sarasate]], [[Žordi Savaļļs]] un [[Terēza Bergansa]]. Spānijā ir arī vairāk nekā 40 profesionāli [[orķestris|orķestri]]. Slavenākie no tiem ir ''[[Orquestra Simfònica de Barcelona]]'', ''[[Orquesta Nacional de España]]'' un ''[[Orquesta Sinfonica de Madrid]]''. Savukārt nozīmīgākie [[opernams|opernami]] ir ''[[Teatro Real]]'', ''[[Gran Teatre del Liceu]]'', ''[[Teatro Arriaga]]'' un ''[[El Palau de les Arts Reina Sofía]]''.

=== Literatūra ===
15. gadsimtā Spānijā strauju attīstību piedzīvoja [[literatūra]]. Gadsimtu mijā no 15. uz 16. gadsimtu radās tā sauktais &quot;blēžu romānu&quot; žanrs, kas strauji pēc tam izplatījās visā Eiropā. Viens no šā žanra agrīnajiem paraugiem ir &quot;[[Tormesas Lasariļo dzīve]]&quot;. Bet par augstāko punktu spāņu literatūrā ir uzskatāms [[Migels de Servantess]]. Viņš ir tādu darbu autors, kā &quot;[[Dons Kihots]]&quot; un &quot;[[Paraugnoveles]]&quot;.

=== Vizuālā māksla ===
Spāņu māksliniekiem radās iespēja uzzināt par [[tēlotājmāksla]]s attīstību Itālijā un citās zemēs tikai 16. gadsimta otrajā pusē, kad Spānija bija kļuvusi par pasaules mēroga lielvalsti. Līdz tam Spānijā valdīja kultūras reliģiskais raksturs. Viens no tā laika spāņu izcilākajiem māksliniekiem bija [[El Greko]]. El Greko vienu no savām slavenākajām gleznām &quot;[[Grāfa Orgasa guldīšana kapā]]&quot; uzgleznoja, dzīvodams Spānijas pilsētā [[Toledo]].

20. gadsimta sākumā izcils spāņu mākslinieks bija [[Pablo Pikaso]].

=== Virtuve ===
[[Attēls:Paella de marisco 01.jpg|thumb|200px|[[Paelja]], tipisks spāņu ēdiens valsts austrumu daļā, kas gatavots no jūras veltēm]]
Katrā Spānijas reģionā tās virtuve ir atšķirīga. Spānijā ļoti iecienītas ir [[zivis]] un citas [[jūras veltes]], piemēram, [[menca]] [[ķiploks|ķiploku]] mērcē, [[moluski]], [[krabji]], [[forele]]s un citi. Plaši izplatītas ir arī dažādas [[mērce]]s, gan saldās, gan asās. Arī [[siers]], [[dārzeņi]], [[desa|desiņas]], [[trusis|truša]] gaļa netiek smādēta. Ne tikai Spānijā, bet arī visā pasaulē plaši ir izplatīti spāņu [[vīns|vīni]]. Katram reģionam ir raksturīgas arī savas [[liķieris|liķiera]] šķirnes. Populārs ir arī [[parastais anīss|anīsa]] [[degvīns]].&lt;ref name=&quot;sofiture&quot; /&gt;

Tomēr Spānijas teritorijā var izšķirt trīs izteikti atšķirīgas virtuves. Vidusjūras Spānijā izmanto daudz jūras veltes, piemēram, ''[[pescaíto frito]]''. Šajā reģionā uzturā lieto arī izteikti daudz [[aukstā zupa|aukstās zupas]], kā arī ēdienus, kuros galvenā sastāvdaļa ir [[rīsi]], piemēram, [[paelja]] un ''[[arròs negre]]''. Otra virtuve ir raksturīga Spānijas centrālajai daļai, kur uzturā lieto karstas un biezas [[zupa]]s, piemēram, uz [[maize]]s un ķiplokiem balstīto kastīliešu zupu. Šajā reģionā pārtiku tradicionāli saglabā to [[sāls|sālot]], piemēram, [[spāņu šķiņķis|spāņu šķiņķi]], vai arī iemērcot [[olīveļļa|olīveļļā]], piemēram, kā [[Mačego siers|Mačego sieru]]. Visbeidzot trešā izteikti atšķirīgā virtuve ir Spānijas daļā pie Atlantijas okeāna. Tur vairāk lieto ēdienus, kuri gatavoti no dārzeņiem un zivīm, piemēram, ''[[pote gallego]]'' un [[marmitako]]. Izplatīts ir arī viegli kaltētais [[Lakonas šķiņķis]].

== Sports ==
{{Pamatraksts|Sports Spānijā}}
[[Attēls:Spanish World Cup celebration.jpg|thumb|250px|[[Spānijas futbola izlase]], svinot tās uzvaru [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]]]
Spānijas sportā kopš 20. gadsimta dominē [[futbols]]. Populāri sporta veidi ir arī [[basketbols]], [[teniss]], [[riteņbraukšana]], [[rokasbumba]], kā arī [[motoru sports]], īpaši ''[[Formula 1]]'', jo šajos sporta veidos arvien vairāk panākumus gūst spāņu sportisti. Mūsdienās Spānija tiek uzskatīta par vienu no pasaules sporta lielvalstīm, īpaši kopš [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kuras notika [[Barselona|Barselonā]], un kuras sekmēja lielu sporta daudzveidību valstī. Tūrisma industrija ir pilnveidojusi sporta infrastruktūru, sevišķi [[ūdenssports|ūdenssporta]], [[golfs|golfa]] un [[slēpošana]]s.

Spānijas futbola līga ''[[Spānijas &quot;La Liga&quot;|La Liga]]'' tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajām futbola līgām pasaulē. Populārākie, kā arī vieni no panākumiem bagātākajiem klubiem Eiropas futbola turnīros, ir [[Real Madrid CF|Madrides &quot;Real&quot;]] un [[FC Barcelona|&quot;Barcelona&quot;]]. Arī citi klubi, kā [[Madrides &quot;Atletico&quot;]], &quot;[[Sevilla FC|Sevilla]]&quot;, &quot;[[Villarreal CF|Villarreal]]&quot; un &quot;[[Valencia CF|Valencia]]&quot;, ir veiksmīgi startējuši Eiropas kausos. [[Spānijas futbola izlase]] [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] ir izcīnījusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]], kā arī trīs reizes uzvarējusi [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] ([[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]).

Arī basketbolā Spānijas klubi regulāri cīnās par Eiropas kausiem. Slavenākie spāņu basketbola klubi ir [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'' un [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]]. Šie klubi ir uzvarējuši gan [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], gan [[EuroCup|ULEB Eirokausā]]. Vairāki spāņu basketbolisti ir spēlējuši un spēlē arī [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Slavenākie no tiem ir [[Pau Gazols]], [[Hosē Kalderons]], [[Rūdijs Fernandess]] un [[Serhio Rodrigess]].

== Skatīt arī ==
* [[Spānijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Spānijas monarhu uzskaitījums]]

== Atsauces un piezīmes ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces|2}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.la-moncloa.es/default.htm Spānijas valdība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100507233714/http://www.la-moncloa.es/default.htm |date={{dat|2010|05|07||bez}} }} {{es ikona}}
* [http://www.spain.info/ Spānijas oficiālā tiešsaistes tūrisma pārvalde] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20090803121414/http://www.spain.lv/ Spānijas fanu klubs Latvijā]

{{Eiropa}}
{{ES valstis}}
{{NATO}}
{| style=&quot;width: 100%; text-align: left;&quot; border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot;
|- align=&quot;center&quot;
| colspan=&quot;10&quot; rowspan=&quot;1&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; valign=&quot;top&quot; | Kristīgās [[Pireneju pussala|Ibērijas (Pireneju) pussalas]] valstis no [[rekonkista]]s līdz mūsdienām
|- 
| colspan=&quot;1&quot; rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; valign=&quot;top&quot; | [[Attēls:Flag Portugal (1830).svg|30px]] [[Portugāles Karaliste]]&lt;br /&gt;(1139 — 1910) &lt;small&gt; ([[Portugāles valdnieku uzskaitījums|karaļi]])&lt;/small&gt; 
| colspan=&quot;9&quot; rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; valign=&quot;top&quot; | [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] Spānija (1715 — mūsdienas) &lt;small&gt; ([[Spānijas valdnieku uzskaitījums|karaļi]])&lt;/small&gt;
|- 
| colspan=&quot;4&quot; rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;vertical-align: top; text-align: center;&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; | [[Attēls:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas kronis]] (1230 — 1715) &lt;small&gt;([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])&lt;/small&gt; 
| colspan=&quot;1&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: top; text-align: center;&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; | [[Attēls:Bandera de Reino de Navarra.svg|30px]] [[Navarras Karaliste]]&lt;br /&gt;(824 — 1841) &lt;small&gt;([[Navarras karaļu uzskaitījums|karaļi]])&lt;/small&gt; 
| colspan=&quot;4&quot; rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;vertical-align: top; text-align: center;&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; | [[Attēls:Royal Banner of Aragón.svg|30px]] [[Aragonas kronis]] (1162 — 1716) &lt;small&gt;([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])&lt;/small&gt; 
|- 
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: center;&quot; align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; | [[Attēls:Bandeirareinogaliza.svg|30px]] [[Galisijas Karaliste]]&lt;br /&gt;(409 — 1833)&lt;small&gt; ([[Galisijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])&lt;/small&gt; 
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; valign=&quot;top&quot; | [[Astūrijas Karaliste]]&lt;br /&gt;(718 — 924) &lt;small&gt; ([[Astūrijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])&lt;/small&gt; 
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; valign=&quot;top&quot; | [[Attēls:Royal Banner of León.svg|30px]] [[Leonas Karaliste]]&lt;br /&gt;(910 — 1230) &lt;small&gt; ([[Leonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])&lt;/small&gt; 
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; valign=&quot;top&quot; | [[Attēls:Flag of Castile.svg|30px]] [[Kastīlijas Karaliste]]&lt;br /&gt;(1065 — 1230) &lt;small&gt; ([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])&lt;/small&gt; 
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: center;&quot; align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; | [[Attēls:Sinyal d'Aragón.svg|30px]] [[Aragonas Karaliste]]&lt;br /&gt;(1035 — 1707) &lt;small&gt; ([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])&lt;/small&gt; 
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: center;&quot; align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; | [[Attēls:Sinyal d'Aragón.svg|30px]] [[Barselonas grāfiste]] / [[Katalonijas firstiste]]&lt;br /&gt;(801 — 1714) &lt;small&gt; ([[Barselonas grāfu uzskaitījums|grāfi]])&lt;/small&gt; 
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; valign=&quot;top&quot; | [[Attēls:Flag of the Land of Valencia (swallowtailed).svg|30px]] [[Valensijas Karaliste]]&lt;br /&gt;(1238 — 1707) &lt;small&gt; ([[Valensijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])&lt;/small&gt; 
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;Lavender&quot; valign=&quot;top&quot; | [[Attēls:Flag of the Kingdom of Majorca (1269).png|30px]] [[Maļorkas Karaliste]]&lt;br /&gt;(1231 — 1715) &lt;small&gt; ([[Maļorkas karaļu uzskaitījums|karaļi]])&lt;/small&gt; 
|}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānija| ]]</text>
      <sha1>3rwcvup4seg1oa3wexf00jq18qvmf18</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5244</id>
    <revision>
      <id>4486075</id>
      <parentid>4457849</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:53:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486075</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13146" sha1="k4i4s5zgy12h1c95bji71kldd0danse" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Balvi
| native_name = 
| settlement_type = Novada pilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2
 |caption_align           = center
 |image1                  = Balvu katoļu baznīca 1.jpg
 |caption1                = [[Balvu katoļu baznīca]]
 |image2                  = Koka baznīca Balvos - panoramio.jpg
 |caption2                = [[Balvu pareizticīgo baznīca]]
 |image3                  = Balvi, Balvu pilsēta, LV-4501, Latvia - panoramio (3).jpg
 |caption3                = Balvu kultūras nams
 |image4                  = Balvi mõisa peahoone 2019. aastal.jpg
 |caption4                = [[Balvu muiža]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Balvi.svg
| flag_link = Balvu karogs
| image_shield = Coat of Arms of Balvi.svg
| shield_link = Balvu ģerbonis
| pushpin_map = Latvija#Balvu novads
| pushpin_label_position = left
| latd = 57
| latm = 07
| lats = 57
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 15
| longs = 57
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Balvu novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1928. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|pl|Bołowsk}}&lt;br /&gt;{{val|de|Bolwen}}
| area_total_km2 = 5.08
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = 6486
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4501
| area_code = 
| website = {{URL|www.balvi.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Balvi''' ({{val|ltg|Bolvi}}) ir pilsēta [[Latgale]]s ziemeļaustrumos, [[Balvu novads|Balvu novada]] centrs. Izvietojusies starp [[Balvu ezers|Balvu]] un [[Pērkonu ezers|Pērkonu]] ezeriem pie tos savienojušās [[Bolupe]]s, [[Latvijas reģionālie autoceļi|autoceļu]] [[autoceļš P35|P35]] un [[autoceļš P47|P47]] krustojumā. Attālums līdz [[Rēzekne]]i — 80 km, līdz [[Rīga]]i — 219 km.

Balvi ir salīdzinoši jauna pilsēta, tomēr tās kā apdzīvotas vietas vēsture veidojusies vairāku gadsimtu garumā. Atpazīstamākie pilsētas objekti ir [[Balvu muiža|muižas pils ēka]] ezera krastā, 19. gadsimtā veidotais muižas parks un savdabīgās akmeņu kompozīcijas Lāča dārzā. Par pilsētas simbolu balvenieši uzskata strūklaku „Ūdensroze” skvērā, bet svinīgos valsts svētku brīžos iedzīvotāji pulcējas pie pieminekļa kritušajiem [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizāniem]].

== Nosaukums ==
Iespējams, nosaukumu Balviem devuši [[Balvu ezers]] un [[Bolupe]]. Pastāv arī [[hipotēze]] par pilsētas nosaukuma izcelšanos no vārda &quot;balva&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Balvi-iegust-tiesibas-saukties-par-pilsetu|title=11.02.1928: Balvi iegūst tiesības saukties par pilsētu|website=timenote.info|access-date=2023-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Balvu vēsture}}

Senatnē Balvu apkārtne ietilpa [[Atzele]]s valsts Bērzpils pilsnovadā (''Berezne'') vai Purnavas pilsnovadā,&lt;ref name=&quot;Vest&quot;&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/46863 Latvijas Vēstnesis, 12.02.1998., Nr. 37. Balvi-70]&lt;/ref&gt; vēlāk [[Rīgas arhibīskapija]]s austrumu pierobežā. Pēc 1629. gada [[Inflantijas vaivadija]]s [[Viļakas trakts|Viļakas trakta]] teritorijā, no 1776. gada – [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]].

Ap 1765. gadu dibināta [[Balvu muiža]], 1783. gadā pieminēta Balvu sādža. 1865. gadā Balviem piešķīra ciema tiesības un atļāva rīkot gadatirgus, 1906. gadā ciemu atdalīja no muižas.&lt;ref&gt;Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Astrīda Iltnere, Uldis Placēns. Preses nams, 1999. - 80 lappuse&lt;/ref&gt; Ciema attīstību veicināja 1902. gadā atklātā [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Sitas-Pitalovas dzelzceļa līnija]] ar [[Balvi (stacija)|dzelzceļa staciju Bolovsku]] (no 1919. gada — Bolviem, no 1934. — Balviem).&lt;ref name=&quot;Vest&quot;/&gt;
 	
[[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Balvi jau bija izauguši par [[Balvu pagasts|Balvu pagasta]] centru. [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija]]s laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās [[Latgales divīzija]]s štābs. 1925. gadā Balvi ieguva [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]], 1926. gadā — miesta, bet 1928. gadā 11. februārī — pilsētas tiesības, un tādējādi kļuva par pirmo pilsētu jaunajā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. 1935. gadā Balvos bija 2024 iedzīvotāji, no kuriem 72% latviešu.&lt;ref name=&quot;Vest&quot; /&gt; 1938. gada 12. oktobrī tika apstiprināts Balvu pilsētas ģerbonis.
 		 		
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] no Balviem līdz Gulbenei stiepās Vērmahta aizsardzības līnija, [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada jūlija-augusta kauju]] laikā vācu karaspēks nodedzināja bijušo muižas pili ar tajā iekārtoto kara hospitāli.
	
1950. gadā Balvi kļuva par jaunizveidotā [[Balvu rajons|Balvu rajona]] centru, 2009. gadā, pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] - par Balvu novada centru.

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1897|727
|1935|2024
|1943|1815
|1959|3025
|1970|5679
|1979|7522
|1989|9340
|2000|8533
|2011|7176
|2021|5810
}}
1897. gadā Balvu muižā bija 133 cilvēki, Balvu ciemā 521 cilvēki un Steķintavā 73 cilvēki.

=== Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ===
* Nr. 2832.: [[Balvu katoļu baznīca]] Baznīcas ielā 3 (1805)					
* Nr. 2833.: [[Balvu luterāņu baznīca]] Mārtiņa Lutera ielā 3 (1913-1915)
* Nr. 2834.: [[Balvu muiža]]s kunga māja (1760; 1870. -1880)
* Nr. 2835.: Balvu muižas klēts (1870-1880)
* Nr. 9152.: [[Balvu kultūras nams]] (arhitekts [[Andrejs Aivars]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf|title=Desperately trying to capture the vanishing past:
Soviet architecture heritage in Latvia|last=Zvirgzdiņš|first=Artis|access-date=2021-09-20|date=2020-01-22|pages=20|archive-date=2021-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210920212535/https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf}}&lt;/ref&gt; 1954) &lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Balvu luterāņu baznīca 2.jpg|Luterāņu baznīca
Attēls:Balvu katoļu baznīca 4.jpg|Katoļu baznīca
Attēls:Balvu muiža (2) - panoramio.jpg|Muižas kunga māja
Attēls:Balvu Novada muzejs.jpg|Muižas klēts
Attēls:Balvi, Balvu pilsēta, LV-4501, Latvia - panoramio (3).jpg|Kultūras nams
&lt;/gallery&gt;

== Kultūra ==
Balvu pilsēta ir Ziemeļlatgales kultūras centrs. Balvos noris svarīgākie novada pasākumi. Svarīgas kultūrpasākumu norises vietas ir Kultūras nams, Lāča dārzs un estrāde
[[Attēls:Latgales partizānu pulka piemineklis.jpg|thumb|280px|left|Piemineklis [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] kritušajiem karavīriem (1938., atjaunots 1993.)]]

=== Izglītības iestādes ===
Balvos atrodas septiņas izglītības iestādes: [[Balvu Valsts ģimnāzija]], [[Balvu amatniecības vidusskola]], [[Balvu pamatskola]], [[Balvu vakara maiņu vidusskola]], [[Balvu Mākslas skola]], [[Balvu Mūzikas skola]] un [[Balvu Sporta skola]].

=== Sports ===
1961. gadā tika atvērta Balvu pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola, kurai Balvos sākotnēji bija vieglatlētikas un riteņbraukšanas, vēlāk arī klasiskās cīņas un smaiļošanas un kanoe airēšanas nodaļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportaskola.balvi.lv/sporta-skola/vesture |title=sportaskola.balvi.lv |access-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211227192405/http://sportaskola.balvi.lv/sporta-skola/vesture }}&lt;/ref&gt;  Skolā ir 25 m pelbaseins.&lt;ref&gt;[https://lpr.gov.lv/lv/about-n9q7/locgov-v2n1/balvu_novads/#.YcoNv2hBy00 Latgales plānošanas reģions. Balvu novads.]&lt;/ref&gt;

Futbola komanda “[[Balvu Sporta centrs|Balvi]]” spēlē [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]],&lt;ref&gt;[https://lff.lv/klubi/balvi-31268/?cid=6281820 LFF. Balvi]&lt;/ref&gt; 3. līgā spēlē komanda “Balvi-2” un ir Sporta skolas bērnu un junioru komandas dažādās vecuma grupās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportaskola.balvi.lv/sporta-veidi/futbols/21555-ziemelaustrumu-cempionata-rezultati-2 |title=Sportaskola. Futbols |access-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211227192403/http://sportaskola.balvi.lv/sporta-veidi/futbols/21555-ziemelaustrumu-cempionata-rezultati-2 }}&lt;/ref&gt;

== Apskates objekti ==
Balvu Novada muzejs atrodas rekonstruētajā Balvu muižas klētī. Tajā saglabātas muižas ļaužu mūrētās pagraba velves, senatnīgas klēts durvis un vietējo meistaru gatavotas mēbeles, izveidota izstāžu zāle ar jumta logiem, apskatāmas izstādes par novada senatni un jauno mākslinieku darbiem.

Parks „Lāča dārzs” – viena no savdabīgākajām Balvu pilsētas kultūrvēsturiskajām vietām, bijušais muižas augļu dārzs, ko iekļauj daļēji saglabājies valnis un lazdu aleja no muižas laikiem. Centrā atrodas dīķis ar saliņu, kas iemantojusi Mīlestības saliņas nosaukumu. 1990. gados te izveidots atpūtas parks, kurā izvietotas 23 Latvijas laukakmeņu kompozīcijas.

Balvu muiža pazīstama ar savu skanīgo un akustiski kvalitatīvo koncertzāli. Līdz 2010. gadam muižas ēkā atradās Balvu pamatskola, šobrīd tā ir iestāde, kurā apkopots profesionālās, augstākās izglītības un mūžizglītības piedāvājums.

Muižas parks Balvu ezera krastā, kas veidots 19. gadsimta otrajā pusē, ir kļuvis par vietu kultūras pasākumiem vasarā. Tur atrodas Balvu brīvdabas estrāde, kur notiek koncerti un teātra izrādes. Parkā aplūkojama ūdens triece jeb savdabīgs „mūžīgais dzinējs”, kas darbojas bez elektrības, liekot ūdenim plūst no Balvu ezera augšup kalnā. Parkā esošais vides objekts “Gaiss” no 324 vēja stabulēm un 48 vēja zvaniem ir lielākais vēja zvanu ansamblis pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.visitgulbene.lv/objekts/pa-zalo-dzelzcelu-uz-balviem-jeb-vidzeme-satiekas-ar-latgali/ |title=Visitgulbene. Pa zaļo dzelzceļu uz Balviem jeb Vidzeme satiekas ar Latgali |access-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211227192400/https://www.visitgulbene.lv/objekts/pa-zalo-dzelzcelu-uz-balviem-jeb-vidzeme-satiekas-ar-latgali/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/balvos-uzstadits-pasaule-lielakais-veja-zvanu-ansamblis.a254551/ LSM. Balvos uzstādīts pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis]&lt;/ref&gt;

Balvu evaņģēliski luteriskās baznīcas pamatakmens iesvētīts 1914. gadā. Būvniecības darbu vadību uzņēmās toreizējais mācītājs Kārlis Irbe. Baznīcas zvans, kurš sver 530 kg, izliets Vācijā. Baznīcā atrodas vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi lietišķās un tēlotājmākslas darbi.

Balvu Romas katoļu baznīca ir viena no vecākajām celtnēm Balvos – celta pirms vairāk kā 200 gadiem. Ievērojama ar īpatnējo arhitektonisko veidolu, jo sākotnēji celta pēc pareizticīgo baznīcu parauga. Baznīca atjaunota 2004. gadā, un tā ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Piemineklis [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] kritušajiem karavīriem atklāts 1938. gadā, tā autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|K. Jansons]]. Piemineklis gāzts vairākkārt un to atjaunoja autora dēls [[Andrejs Jansons]] 1993. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.balvi.lv Balvu mājaslapa]

{{Balvu novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Balvu rajons}}
{{Abrenes apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Balvi| ]]
[[Kategorija:Latgale]]</text>
      <sha1>k4i4s5zgy12h1c95bji71kldd0danse</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bratislava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7519</id>
    <revision>
      <id>4486211</id>
      <parentid>4482881</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T22:34:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486211</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6847" sha1="0zkhh3cyuztl0p73uv0nl6h6mzwd47z" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Bratislava
 | official_name              = ''Bratislava''
 | settlement_type          = galvaspilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{multiple image |border=infobox |perrow=1/2/1/2 |total_width=270 |caption_align=center
| image1              = Slovakia bratislava.jpg
| image2              = Eurovea Tower Bratislava.jpg
| image3              = Palais Grassalkovich Bratislava September 2016.jpg
| image4              = Hlavné Namestie (35096533142).jpg
| image5              = Blue Church, Bratislava 02.jpg
| image6              = Sky Park Bratislava.jpg
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of Bratislava.svg
 | image_shield             = Coat of Arms of Bratislava.svg
 | pushpin_map              = Slovakia
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 48 | latm  = 8 | lats  = 38 | latNS  = N
 | longd = 17 | longm = 6 | longs = 35 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Slovākija}}'''
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = Bratislavas reģions
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | leader_title             = Mērs
 | leader_name              = Milans Flačniks (''Milan Ftáčnik'')
 | area_total_km2           = 367.664
 | elevation_m              = 134
 | elevation_max_m          = 514
 | elevation_min_m          = 126
 | population_total         = 471061
 | population_as_of         = {{dat|2009|12|31|SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_sq_mi = 
 | population_urban         = 586300
 | population_metro         = 659578
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 8XX XX
 | area_code                = 
 | website                  = {{url|http://www.bratislava.sk/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Bratislava''' ir [[Slovākija]]s galvaspilsēta un tās lielākā [[pilsēta]]. Bratislavā dzīvo aptuveni {{nobr|471 000}} [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]. Tā atrodas valsts rietumos pie [[Donava]]s upes [[Mazie Karpati|Mazo Karpatu]] piekājē, pie valsts robežas ar [[Ungārija|Ungāriju]] un [[Austrija|Austriju]], 60 km no [[Vīne]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | publisher = Finance New Europe | url = http://www.czech-transport.com/fne-portal/index.php?aid=170 | title = Bratislava Blast | author = Dominic Swire | year = 2006 | accessdate = 2007-05-08 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20061210141244/http://www.czech-transport.com/fne-portal/index.php?aid=170 | archivedate = 2006-12-10 }}&lt;/ref&gt;

Agrāk bija pazīstama kā '''Presburga''', mūsdienu nosaukumu ieguva [[1919]]. gadā, izveidojoties [[Čehoslovākija]]i, nosaukuma izcelsme ir neskaidra.

Slovākijas ekonomikas, politikas un kultūras centrs. Lielākais uzņēmums ir ''[[Volkswagen]]'' automobiļu rūpnīca.

== Vēsture ==
[[Attēls:Bratislava old town from castle hill.jpg|thumb|230px|left|Bratislavas vecpilsēta]]
Sava stratēģiski nozīmīgā novietojuma dēļ Bratislavas teritorija apdzīvota no aizvēsturiskiem laikiem, tomēr pirmoreiz rakstos pieminēta kā [[Lielmorāvija]]s cietoksnis 907. gadā. Šajā gadā to ieņēma [[ungāri]], kuri nosauca to par '''Požoņu''' (''Pozsony''). Bratislava ietilpa Ungārijas valstī vairāk kā 1000 gadu (līdz 1918. gadam).

13. gadsimtā pilsētā ieceļoja [[Vācieši|vācu]] kolonisti, nosaucot pilsētu par '''Presburgu''' (''Pressburg''). 1291. gadā Bratislavai piešķīra pilsētas tiesības.

No 1541. gadam līdz 1784. gadam Bratislava bija Ungārijas karalistes galvaspilsēta un ungāru karaļu kronēšanas vieta.

18. gadsimtā Bratislava izveidojās par [[Slovāki|slovāku]] nacionālās kustības centru.

No 1919. gada iekļāvās [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]], iegūstot savu pašreizējo nosaukumu. No 1939. līdz 1945. gadam neatkarīgās Slovākijas galvaspilsēta, pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] - atkal Čehoslovākijā. Kad 1969. gadā Čehoslovākija kļuva par federatīvu republiku, Bratislava kļuva par Slovākijas Republikas galvaspilsētu, bet 1993. gadā par neatkarīgās Slovākijas galvaspilsētu.

== Cilvēki ==
Bratislavā dzimuši:

* [[Zuzana Čaputova]] (''Zuzana Čaputová'', 1973) - slovāku politiķe
* [[Ernē Donāņi]] (''Ernő Dohnányi'', 1877 – 1960) - komponists
* [[Stefans Endlihers]] (''Stephan Endlicher'', 1804 – 1849) - botāniķis
* [[Dominiks Hrbatijs]] (''Dominik Hrbatý'', 1978) - tenisists
* [[Johans Nepomuks Hummels]] (''Johann Nepomuk Hummel'', 1778 – 1837) - komponists
* [[Gustavs Husāks]] (''Gustáv Husák'', 1913 – 1991) - politiķis
* [[Ženete Husārova]] (''Janette Husárová'', 1974) - tenisiste
* [[Volfgangs fon Kempelens]] (''Wolfgang von Kempelen'', 1734 – 1804) - izgudrotājs
* [[Martins Kližans]] (''Martin Kližan'', 1989) - tenisists
* [[Rūdolfs fon Lābans]] (''Rudolf von Laban'', 1879 – 1958) - dejotājs
* [[Filips Lenards]] (''Philipp Lenard'', 1862 – 1947) - fiziķis
* [[Pēters Mahajdīks]] (''Peter Machajdík'', 1961) - komponists
* [[Roberts Maks]] (''Róbert Mak'', 1991) - futbolists
* [[Ondrejs Nepela]] (''Ondrej Nepela'', 1951 – 1989) - daiļslidotājs
* [[Iveta Radičova]] (''Iveta Radičová'', 1956) - politiķe
* [[Vladimīrs Veiss (1964)|Vladimīrs Veiss]] (''Vladimír Weiss'', 1964) - futbolists
* [[Vladimīrs Veiss (1989)|Vladimīrs Veiss]] (''Vladimír Weiss'', 1989) - futbolists
* [[Roberts Viteks]] (''Róbert Vittek'', 1982) - futbolists
* [[Jarmila Volfe]] (''Jarmila Wolfe'', 1987) - tenisiste

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Image:Bratislava in 16th century.jpg|Bratislava 16.gs
Image:Bratislava Castle.jpg|Bratislavas pils naktī
Image:Bratislava castle inside.jpg|[[Bratislavas pils]] iekšpagalms
Image:Bratislava-Dom-sv-Martina.jpg|Sv.Mārtiņa katedrāle
Image:Ba-michalská brána.jpg|Bratislavas vecpilsēta
Image:Petržalka apartment blocks in Bratislava.jpg|[[SNP tilts]] pāri Donavai
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20050225015410/http://www.bratislava.sk/en/ Mājaslapa] {{en ikona}}
* {{wikivoyage|Bratislava}}

{{Eiropas galvaspilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slovākijas pilsētas]]
[[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Bratislavas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>0zkhh3cyuztl0p73uv0nl6h6mzwd47z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Treisijs</title>
    <ns>3</ns>
    <id>8122</id>
    <revision>
      <id>4486325</id>
      <parentid>4479076</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:00:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bot: Notice of potential markup breaking</comment>
      <origin>4486325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50007" sha1="2suk0atal406zmbz63vas45361wvsqy" xml:space="preserve">{{sveiciena teksts}}
&lt;table class=&quot;infobox vcard&quot; style=&quot;float: right&quot;&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;text-align: center&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;float: right&quot; class=&quot;plainlinks&quot;&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div style=&quot;float: center&quot;&gt;[[Attēls:Replacement filing cabinet.svg|40px|Arhīvs]]&lt;br/&gt;'''Treisija diskusiju arhīvs'''&lt;/div&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs1|1. arhīvs (30.05.2005. – 25.04.2010.)]]&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs2|2. arhīvs (26.04.2010. – 28.03.2013.)]]&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs3|3. arhīvs (29.03.2013. – 01.08.2019.)]]&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;inputbox&gt;
type=fulltext
prefix=Lietotāja diskusija:Treisijs
break=no
width=20
searchbuttonlabel=Meklēt arhīvā
&lt;/inputbox&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

== [[Laikmetīgās mākslas muzejs - Monsoro pils]] ==

Dear {{ping|Treisijs}}, I have created this article and added content on the ones of yours, [[Monsoro]] and [[Monsoro pils]]. Could you check them? Thank you. All my very best, --[[Dalībnieks:Philippe49730|Philippe49730]] ([[Dalībnieka diskusija:Philippe49730|diskusija]]) 2019. gada 12. decembris, plkst. 19.30 (EET)

== WAM 2019 Postcard ==

Dear Participants and Organizers,

Congratulations!

It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages!
Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019.
Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap!

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19671656 --&gt;

== WAM 2019 Postcard ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01


[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19732202 --&gt;

== WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear all participants and organizers,

Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care.

Best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03
&lt;!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19882731 --&gt;

== Kategorijas ==

Attiecībā uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kazahst%C4%81na&amp;curid=1711&amp;diff=3204184&amp;oldid=3144525&amp;diffmode=source šo labojumu], domāju, ka ir jāatstāj arī citas kategorijas, ne tikai viena kategorija par valsti. Tāpat ar pilsētām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 14. aprīlis, plkst. 23.38 (EEST)
: Nepiekrītu, ja ir pamatkategorija. Pamatkategorijā tad var ķibināt klāt sazin vēl kādas citas kategorijas. Izmaiņas veikt tad tikai vienuviet. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.04 (EEST)
::Sarakstīju daudz Skype diskusijā, bet galvenā doma tāda, ka tas samazina lietotāju navigācijas iespējas, turklāt blakusefekts ir tāds, ka kategorijā [[:Kategorija:Āzijas valstis]] Kazahstāna ir atrodama tikai augšā, kategoriju listē, bet nav pie rakstiem. Šobrīd pie rakstiem redzu Laosa, bet neredzu Kazahstāna. Varētu padomāt, ka tāda raksta nemaz nav. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.06 (EEST)
:::Varbūt piekristu šādai pieejai, ja [[:Kategorija:Āzijas valstis]] būtu tikai kategorijas un neviena raksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.07 (EEST)
::::Jā, visas valstis jāsaliek kategorijās. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 08.23 (EEST)

== Digital Postcards and Certifications ==

[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible.

Take good care and wish you all the best.

&lt;small&gt;This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=20024482 --&gt;

==Thank You==
Thank you for create article [[Čintara Pūnlāpa]] (Jintara Poonlarp). 

I want you to create article [[Monkēn Kěnkūn]] ([[:en:Monkaen Kaenkoon]]). Please you for create article?--[[Dalībnieks:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|บุญพฤทธิ์ ทวนทัย]] ([[Dalībnieka diskusija:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|diskusija]]) 2020. gada 30. jūlijs, plkst. 05.43 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2020 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]]

Hi WAM organizers and participants!

Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team.
# Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''.
# Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!!
# If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&amp;A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from WAM team:'''
#	Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. 
#	The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) 
#	Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. 

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020

Sincerely yours,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&amp;oldid=20508138 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants, Jury members and Organizers,

Congratulations!

It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! 

* This form will be closed at February 15.
* For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]].

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Ciemu kategorija ==

Kāds ir iemesls kategorijas &quot;Latvijas ciemi&quot; izņemšanai no veidnēm? Vidējciemi nav ciemi? Vai šādas būtiskas izmaiņas vispirms nevajadzētu izdiskutēt? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.09 (EEST)
: Būtiskas izmaiņas?!? Cik tad tur tā darba atlikt atpakaļ veidnēs šīs kategorijas? Būtiskas izmaiņas ir ciemu sadalīšana sīkāk pa veidiem, kas man pašam liekas interesanti un pie reizes iepazīstu Latviju :) Pašlaik [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] ir pārbāzta. '''Kategorijas nav uzskaitījumi vai saraksti'''. Sarakstus vienmēr esam veidojuši atsevišķos rakstos, piemēram, [[Latvijas ciemi]] vai var izveidot [[Latvijas ciemu uzskaitījums|Latvijas ciemu uzskaitījumu]]. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.15 (EEST)
:: Man būtu interese saglabāt ciemus arī kategorijā &quot;Latvijas ciemi&quot;. Tas ļauj ātri apskatīt, cik ciemus jau esam aprakstījuši. Tagad jāskaita pa apakškategorijām. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 20.57 (EEST)
::: Pēc sakārtošanas pa apakškategorijām var salikt atpakaļ pagastu ciemu veidnēs, lai ģenerē šo kategoriju, bet vispārīgi augstāk minētajam mērķim vēl labāks instruments, iesaku izmantot vikidatus (Wikidata Query Service). Katrā ziņā, atlikt atpakaļ ir daudz vienkāršāk. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.32 (EEST)

Cik man zināms, nekāda oficiāla iedalījuma lielciemos, vidējciemos utt. nemaz nav, to lieto tikai LĢIA savām iekšējām vajadzībām un īpaši pasvītro, ka šāds dalījums ir viņu iekšējā izprieca (&quot;''Vietvārdu datubāzē izmantotā ciemu klasifikācija (mazciems, vidējciems, skrajciems, vasarnīcu ciems u.tml.) ir izveidota kartogrāfijas vajadzībām un tai ir tikai informatīvs raksturs.''&quot;). Tā ka tas, ka mēs šo iedalījumu vispār kaut kur lietojam, ir tīrā rotaļāšanās ar svešu mantiņu. Bez tam, ciemi pa reizei slīd no vienas grupas otrā (parasti uz leju) un diez vai kāds ņemsies ar pārrakstīšanu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.49 (EEST)
: Un? Vai tas ir slikti, ja sadalu ciemus šajās svešajās mantiņās? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.52 (EEST)
:: Ja ciemi slīd no vienas kategorijas citā, tas jau nenozīmē, ka to nevajag atjaunot vikipēdijā. Dzīvē viss mainās... Jau tagad dažos ciemu rakstos esmu nomainījis ciema statusu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.54 (EEST)
:: Ja šeit ir nevis enciklopēdija, bet spēļu laukums, tas noteikti nav slikti. Ja enciklopēdija... tad mums vajadzētu tomēr domāt par atbilstību oficiālajiem statusiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.15 (EEST)
::: {{ping|Kikos|Papuass}} mazliet augstāk ir viedoklis, ka informācija rakstā [[Latvijas ciemi]] (klasifikācija) ir nekorekta, līdz ar to arī ciemu rakstos savadītā informācija infokastēs, kur norādīts ciema veids (lielciems, skrajciems, mazciems utt.), šķiet ir nekorekta. Kāds ir jūsu viedoklis? Atgriežoties pie mana viedokļa, uzskatu, ka nekādu skādi nenodaru, izveidojot šādu sasortēšanas veidu &lt;small&gt;(kārtot dažnedažādas lietas var dažādi, piemēram, nesen man paprasīja, kurš ir liekais šajā uzskaitījumā &quot;putns, rāpulis, kukainis, zivs, zīdītājs&quot; un bez minstināšanās atbildēju, ka &quot;kukainis&quot;, jo vienīgais nav mugurkaulnieks, bet izrādās liekais uzskaitījumā bija &quot;zivs&quot;, jo tas ir vienīgais sieviešu dzimtes vārds)&lt;/small&gt;. Pēc sasortēšanas VISUS ciemus ļoti vienkārši var atgriezt iekš [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] (skatīt šī jautājuma piedāvāto risinājumu šīs pašas diskusijas augšpusē). Cits jautājums ir par vikidatiem, kur arī paralēli biju uzsācis nomainīt ciemu ierakstiem īpašību {{P|31}} no {{Q|532}} uz attiecīgajiem ciemu veidiem (mans mērķis bija mazliet personīgs — ar ''Wikidata Query Service'' izveidot karti ar atzīmētiem ciemiem dažādās krāsās; nu ir man tāda vajadzība). Pašlaik tad ieturu pauzi. Ja ir nekorekti dalīt Latvijas ciemus vēl sīkākā dalījumā, tad vikidatos apsolos šo savu ''vandalisma'' aktu novērst, bet mūsu Vikipēdijā gan joprojām uzskatu, ka cits ciemu dalījums nav par sliktu, un nekādu skādi nenodara. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.42 (EEST)
:::: Vēl papildus problēmas rada tas, ka pēc kadastra datiem dažos/daudzos novados/pagastos ciemu izdalīšanas kā tādas nav (piemēram, [[Lazdukalna pagasts]]: [[Veidne:Lazdukalna pagasta ciemi|veidnē pēc LĢIA]] un [https://www.kadastrs.lv/varis/100014780?type=district pēc kadastra]). Cik noprotu, šajā situācijā par '''ciemu''' uzskata tikai tādu ''ciemu'', kam ir noteikts '''teritorijas plānojums'''. Varbūt tad ir vērts vadīties pēc [https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums likuma] (Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: 1) pilsētas; 2) ciemi; 3) mazciemi; 4) viensētas.)? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 11.17 (EEST)

== Filmu kategorijas ==
Sveiks, vari lūdzu pamatot, kādēļ ''live-action/computer-animated'' filmām maini kategorijas no ASV filmas uz ASV animācijas filmas. Angļu valodas rakstā ([[:en:Tom &amp; Jerry (2021 film)]]) ir visas kategorijas, gan filmas, gan komēdijas, gan datoranimācijas filmas un arī animācijas filmas, protams nesaku, ka tā jābūt arī mūsu vikipēdijā. Bet uzskatu, ka ASV filmas vajag atstāt, jo tur filmējas aktieri un tā nav tikai animācijas filma.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 18.57 (EET)
: {{ping|Baisulis}} ASV animācijas filma arī tomēr paliek ASV filma :) Piekrītu tev, ka šajā gadījumā viss nav tik vienkārši, ka nav pareizi no augstākas kategorijas (ASV filmas) ielikt &lt;u&gt;tikai vienu&lt;/u&gt; zemāku kategoriju (ASV animācijas filmas), jo tajā pašā laikā ir arī citi žanri, kuros šo pašu filmu varētu iekļaut. Šajā gadījumā spēlējos ar piedāvātajiem kategoriju rīkiem (tūļiem) un tur tas arī rezultātā izveidojās. Katrā gadījumā [[:Kategorija:ASV filmas]] sen jau prasās kategorizēt apakškategorijās. Kategorijām nav jāpilda uzskaitījumu (sarakstu) funkcija. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 19.52 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Stefānija Turkeviča ==

Thank you, Treisijs! [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 12. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST)

== Veidne:Gads ==

Šo veidni veidoju, tāpēc ka, vecās veidnes vikikodu nevarēju izmainīt, jo tai bija uzlikta aizsardzība. Es vienkārši pieliku tūkstošgades. [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.46 (EEST)
:Vai tiešām strādā labi?--[[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.56 (EEST)
:tādā gadījumā vajadzēja padod ziņu veidnes diskusijas lapā ar apmēram &quot;hei, gribētu pievienot šai veidnei X, ko darīt?&quot; [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.59 (EEST)
:: {{ping|Kb10076}} Es tā beigās arī sapratu. Es jau izmainīju veidni uz tavu versiju un uzliku pāradresāciju, lai nav jānovērš visas tavas izmaiņas. Na vēlies vēl ko mainīt, tad dod ziņu administratoriem. Jāskatās Tavs devums, ja ir gana labs, tad jāieceļ autopatrolled kārtā, kuri var mainīt veidnes. Veidnes ir tieši tāpēc izgudrotas, lai nav simtpadsmit rakstos jāveic sīkas izmaiņas.--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.02 (EEST)
:: Vai ir kāds piemērs, kur konstatēts, ka šādi nestrādā labi? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.03 (EEST)

== [[:Attēls:Jēkabpils SC logo.png|Jēkabpils SC logo.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Jēkabpils SC logo.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== Modulis:Country alias ==

Hello! Can you open the Country alias module for editing?. I know that it is locked for editing so only administrators can edit it. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.16 (EET)

== Translation request ==

Hello.

Can you create and upload the article [[Azerbaidžānas ģeogrāfija]] in Latvian Wikipedia, by translating it from the well sourced article [[:en:Geography of Azerbaijan]], some time in 2023?

Yours sincerely, [[Dalībnieks:Multituberculata|Multituberculata]] ([[Dalībnieka diskusija:Multituberculata|diskusija]]) 2022. gada 24. decembris, plkst. 06.44 (EET)

== Modulis:Country alias ==

Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. I have added the correct flags and so on and also the correct country names in the module sandbox. Check the changes and then go ahead with updating the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.04 (EEST)

== Translation request ==

Hello.

Can you create and upload the article [[:en:Laacher See]] in Latvian Wikipedia?

Yours sincerely, [[Dalībnieks:Multituberculata|Multituberculata]] ([[Dalībnieka diskusija:Multituberculata|diskusija]]) 2023. gada 11. jūlijs, plkst. 14.54 (EEST)

:Thank you very much for the new article! [[Dalībnieks:Multituberculata|Multituberculata]] ([[Dalībnieka diskusija:Multituberculata|diskusija]]) 2023. gada 18. jūlijs, plkst. 10.23 (EEST)

== Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] ==

[[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]]
You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC)
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&amp;oldid=25451578 --&gt;
== Iekavas (15.08.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3900571 šis labojums] lapā [[Irānas administratīvais iedalījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Irānas administratīvais iedalījums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Ardabīlas ostāns&amp;#124;Ardabīla&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 15. augusts, plkst. 11.02 (EEST)

== Modulis:Country alias ==

Hello! Can you add the correct flags to the country alias module?. It hasn't been done something for a year now. I have given countries the correct names in the module's sandbox and also the right flags. I think you should use the current country alias module instead of the old one can you interlace that into it. I have already added a data module. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2023. gada 4. oktobris, plkst. 16.18 (EEST)

== 1905.gada dekrēts par reliģisko brīvību.  ==

Labdien! Kāpēc bija dzēsta kategorija Reliģija? Loģikas jautājums.  Raksts ir par reliģisko brīvību.  Islāms, budisms utt. Ne tikai kristietība . Attiecas uz visiem, visām bija atļauts brīvi izvēlēt savu konfesiju. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 11.26 (EET)

:Reliģijas kategorija ir vispārīga. Šajā kategorijā ieliekot visu, kas kaut mazliet ir saistīts ar reliģiju, būs pārāk daudz rakstu. Ja ir iespējams, tad liekam apakškategorijās. Jāliek apakškategorijās ne tikai šis, bet arī citi tur vēl palikušie raksti. Šis raksts ir viens no tiem, kuru man likās visvienkāršāk ielikt apakškategorijā. Tikko pievienoju vēl [[:Kategorija:Reliģija Krievijā]]. Ceru, ka šādi der. Ja vajag, var likt vēl citas apakškategorijas, to pašu [[:Kategorija:Islāms]], [[:Kategorija:Budisms]] un tā tālāk. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 11.45 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2023 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2023 you '''[https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2023_(all) were one of the top medical editors in your language]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdWfjVFbDO4ji-_qn2SsAgdCflhcOZychLnr1JUacsPaBr1eA/viewform Consider joining for 2024]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translation of health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [https://mdwiki.org/wiki/User:Doc_James &lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2024. gada 4. februāris, plkst. 00.25 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2023&amp;oldid=26173705 --&gt;

== Module:Country alias ==

Helllo! Is it possible for you to update the country alias module to its current version. Mainly because you use an old version which is not in use anymore elsewhere. It has been very long since somebody has done something with the module. I have updated the flags and country names which was not correct. Can you take a look at module and see what you can do about it. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.52 (EET)

== Module:Country alias ==

Hello! Can you update the country alias module to its current version you use an older version which is not in common use elsewhere. The module hasn't been updated since October 2022 and I have updated the flags and country names and also competition names to the correct form. See what you can do about it. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 9. marts, plkst. 16.02 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2024 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [[mdwiki:User:Doc_James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&amp;oldid=28172893 --&gt;

== CEE Spring 2025 valstis ==

Kāpēc Tu CEE Spring 2025 rakstos iekļauj valstis, kas nav [[Vikipēdija:CEE Spring 2025/Noteikumi|Noteikumos]]? Piemēram, Irāna, Kirgizstāna, Maroka, Tadžikistāna, Uzbekistāna. [[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST)

:Tas ir novecojis uzskaitījums. Es vados pēc [[:meta:Wikimedia_CEE_Spring_2025/List_of_Articles]]. Piemēram, Donas reģions vairs nav, bet tevis norādītajā saitē ir Donas reģions. Šeit noteikti jāprasa mūsu koordinatoram. {{ping|Papuass}} Ko tu par šo saki? -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 15.35 (EEST)
::Konkursā tiek skaitītas tikai CEE reģiona valstis (kā teikts noteikumos). Tās pārējās valstis laika gaitā ir pievienojušās kā konkursa partneri un ir izveidojuši arī savus sarakstus, ja nu kādam ir vēlme rakstīt. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 15.39 (EEST)
:::Es saprotu, ka varu arī rakstīt par Maroku, Kirgizstānu un Uzbekistānu. Vai es pareizi saprotu, ka konkursa loterijai šo valstu raksti neder, bet projektam kā tadam der? PS: Kas ir ar Donas reģionu? -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST)

== Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' ==
Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST)

== Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! ==

Hi everyone, 

We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there.

The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]'').

If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''.

[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Growth features - Mentorship and Community updates ==

​Hi everyone, 

Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page).

You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''.

CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''.

We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed.

If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]].

--[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Lielāku banu ==

patriots355 izpelnījās lielāku sodu mēs ar quinlan83 veselu stundu ņemāmies viņš parakstīja ishowspeed un Latvijas radio un Latvijas radio viņš rakstīja Latvijas g*** banda vai vienkārši g*** vismaz uz 1 nedēļu bano nevis 1 dienu lūdzu  [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 19.41 (EEST)
:Tev tiešām nešķiet, ka šīsdienas aktivitāšu dalībnieki visi, tevi pašu ieskaitot, būtu pelnījuši tādu riktīgu banu? :) Jums ir dota iespēja kaut ko lietderīgu izdarīt, bet tā vietā jūs ņematies kā tāds mērkaķu bars... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 20.07 (EEST)
::ko es atjaunoju kā bija tas patriot355 ir mērkaķis viņš ir vandālis nevis es un quinlan83  [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST)
:::Vandāļi ar minimālu intelektu savus citus akauntus nesāk darbināt praktiski vienlaikus ar galveno. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 12.42 (EEST)
::::mēs vakar ar quinlan83 veselu stundu cīnījāmies kamēr banos viņu, man ir jautājums kur bija administratori? [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 12.44 (EEST)
:::::Jūs vēl neesat sapratis, ka šeit nevienam, ieskaitot administratorus, nav pienākums kādu apkalpot? It īpaši 24/7? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 15.38 (EEST)
::::::Es neprasu apkalpot es paprasīju bannot par vandālismu vai arī es kaut ko ne tā izlasīju noteikumos par vandālismu [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 16.05 (EEST)
::::::: Šeit 24/7 nav visu laiku kāds, kas to vien gaida, kad kāds veiks vandalismu. Kad tas tiek konstatēts, tad to arī novērš, vajadzības gadījumā arī nobloķē vandalisma veicēju. Tas nav automatizēts process. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 16.24 (EEST)

== Invitation for a session &quot;Tools and features for Users with Extended Rights&quot; ==

Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you.

The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session.

The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''.

If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=29165186 --&gt;

== You may be an eligible candidate for the U4C election ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Greetings,

The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years.

This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required.

The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run.

In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&amp;oldid=30472432 --&gt;

== Balsošana un divas konferences ==
sveiks!
: rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem !
* šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs].
* tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam.
* un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]]
: --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.41 (EEST)

== Basshunter ==
Hello. For first I would like to thank you for expanding Basshunter article. One day I will also add tables for discography with references. Btw. I wanted to ask if you could translate to Latvian descriptions of a few items for Wikidata? [[Dalībnieks:Eurohunter|Eurohunter]] ([[Dalībnieka diskusija:Eurohunter|diskusija]]) 2026. gada 16. maijs, plkst. 12.20 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2025 Barnstar ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;
[[File:2025 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|500px]]

[[User:Betty2407|Betty2407]] ([[User talk:Betty2407|talk]]) 08:38, 6 June 2026 (UTC) on behalf of Wikipedia Asian Month User Group
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Betty2407@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Betty2407/WAMMassMessagelist&amp;oldid=30642887 --&gt;

== Iekavas (25.06.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4486307 šis labojums] lapā [[Zakopane]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Zakopane|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
January 2022
{{!}} url = https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/OPAD_01
{{!}} title = Liczba dni z opadem &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;= 0,1 mm
{{!}} work = Normy klimatyczne 1991-2020
{{!}} publisher = Institute of Meteorology and Water
2022
{{!}} url = https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/SNIEG_0
{{!}} title = Liczba dni z pokrywą śnieżna &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt; 0 cm
{{!}} work = Normy klimatyczne 1991-2020
{{!}} publisher = Institute of Meteorology and Water
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 0, -2) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 12.00 (EEST)</text>
      <sha1>2suk0atal406zmbz63vas45361wvsqy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Glāzgova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>10099</id>
    <revision>
      <id>4486269</id>
      <parentid>4483980</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:24:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4486269</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="83334" sha1="nn1qbn7vyrs5xxvvpwu1kdvmxdue7t6" xml:space="preserve">{{Vērtīgs raksts}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Glāzgova
 | official_name            = ''Glasgow''&lt;br /&gt;''Glaschu''&lt;br /&gt;''Glesga''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{multiple image |border=infobox |total_width=280 |image_style=border:1; |perrow=1/2/2/2
 | image1            = Glasgow - aerial - 2025-04-17 10.jpg
 | image2            = A sunny Saturday in Glasgow (50202260668).jpg
 | image3            = Finnieston Crane From Squinty Bridge.JPG
 | image4            = Glasgow Science Centre and Tower.jpg
 | image5            = Glasgow University (49078377092) (cropped).jpg
 | image6            = Doulton Fountain - Glasgow Green.jpg
 | image7            = 2018 at Glasgow Central station - along the west side.JPG
 }}
 | image_caption            = 
 | pushpin_map              = Apvienotā Karaliste#Skotija
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 55 | latm  = 51 | lats  = 33 | latNS  = N
 | longd = 4 | longm = 15 | longs = 35 | longEW = W
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Apvienotā Karaliste}}'''
 | subdivision_type1        = Valsts daļa
 | subdivision_name1        = {{flag|Skotija}}
 | subdivision_type2        = Apgabals
 | subdivision_name2        = Glāzgovas apgabals
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | leader_title             = Lords-mērs
 | leader_name              = Bobs Vinters&lt;ref&gt;Informācija atjaunota 2009. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
 | area_total_km2           = 175.5
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce| url=http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/E3BE21DA-4D84-4CC4-9C02-2E526FDD9169/0/populationaug07.pdf| title=2007 Population Estimates| accessdate=2008. gada 16. janvārī| format=PDF| archiveurl=https://web.archive.org/web/20080227084144/http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/E3BE21DA-4D84-4CC4-9C02-2E526FDD9169/0/populationaug07.pdf| archivedate=2008. gada 27. Februāris}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = 580690
 | population_as_of         = {{dat|2006|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_sq_mi = 
 | population_urban         = 1750000
 | timezone                 = 
 | utc_offset               = +0
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = +1
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = G1-G80
 | area_code                = 0141
 | website                  = {{URL|http://www.glasgow.gov.uk}}
 | footnotes                = 
|image_shield=Glasgow Coat of Arms.png}}
'''Glāzgova''' ({{val|en|Glasgow}}, {{val|gd|Glaschu}}, {{val|sco|Glesga}}) ir lielākā [[Skotija]]s pilsēta un trešā lielākā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Londona]]s un [[Birmingema]]s. Tā ir arī vēsturiskā Stratklaidas reģiona centrs. Glāzgova atrodas Skotijas centrālās daļas rietumos, [[Klaida]]s upes krastos, 32 km pirms tā ietek okeānā. Tā ir liela [[osta]]s pilsēta, kā arī Skotijas nozīmīgākais [[uzņēmējdarbība]]s centrs.

Glāzgova esot nodibināta [[6. gadsimts|6. gadsimta]] vidū. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Glāzgova bija viens no nozīmīgākajiem Skotijas [[reliģija]]s un [[izglītība]]s centriem. 18. gadsimtā [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā bija viens no lielākajiem Apvienotās Karalistes rūpniecības centriem (īpaši [[kuģubūve]]s jomā), bet nākamajā gadsimtā pilsētas saimnieciskā izaugsme bija tik strauja, ka tā vienu brīdi bija pat otra lielākā [[Britu impērija]]s pilsēta (aiz [[Londona]]s).

== Vēsture ==

=== Pilsētas dibināšana ===
[[Attēls:Kelvingrove Art Gallery and Museum statue.jpg|thumb|200px|Svētā Mango statuja Kelvingrouvas galerijas fasādē]]
Arheoloģiski atradumi liecina par to, ka pirmās apmetnes Klaidas upes ielejā parādījās jau [[neolīts|neolīta]] laikā. Vēlāk šo teritoriju apdzīvoja [[ķelti|ķeltu]] ciltis. [[Britānija (Romas impērijas province)|Britānijas provinces]] pastāvēšanas laikā no [[142]]. līdz [[144]]. gadam [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] [[Antonijs Pijs]] lika uzcelt no vienas Skotijas piekrastes līdz otrai aizsargvalni, kurš pazīstams kā [[Antonīna valnis]] ({{val|la|Vallum Аntonini}}), un tās uzdevums bija aizsargāt romiešus no ziemeļu cilšu uzbrukumiem.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20120614151341/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/History/Earliest%20Beginnings.htm About Glasgow − Birth of a City]&lt;/ref&gt; Šīs sienas atliekas ir saglabājušās vēl pat līdz mūsdienām.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.athenapub.com/britsite/hillfoot.htm Sections of the Antonine Wall at Hillfoot Cemetery] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090221084804/http://www.athenapub.com/britsite/hillfoot.htm |date={{dat|2009|02|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Leģenda vēsta, ka Glāzgovu [[6. gadsimts|6. gadsimtā]] dibinājis [[kristietība|kristiešu]] misionārs [[Svētais Mango]] (''Saint Mungo''), kurš uzcēlis [[klosteris|klosteri]] Molendinaras upes krastā, kur mūsdienās atrodas Svētā Mango [[katedrāle]]. Šo faktu neapstiprina neviens oficiāls dokuments, izņemot ap [[1185]]. gadu nezināma mūka pierakstītu leģendu. Sv. Mango ir attēlots arī uz pilsētas [[ģerbonis|ģerboņa]].

=== Heraldika ===
Glāzgovas [[ģerbonis]] oficiāli ar Skotijas [[heraldika]]s nodaļas lēmumu tika apstiprināts {{dat|1866|10|25}}. Simboli, kas atrodas uz tā, agrāk tika izmantoti Glāzgovas presē un ir cieša saistība ar Glāzgovas dibinātāju un aizbildni Svēto Mango. Tajā ir attēloti četri brīnumi, kas notikuši Mango dzīves laikā:
[[Attēls:Glasgow Coat of Arms.png|150px|thumb|left|Glāzgovas ģerbonis]]
:: ''Here is the bird that never flew'' / Šeit ir putns, kas nekad nav lidojis
:: ''Here is the tree that never grew'' / Šeit ir koks, kas nekad nav audzis
:: ''Here is the bell that never rang'' / Šeit ir zvans, kas nekad nav zvanījis
:: ''Here is the fish that never swam'' / Šeit ir zivs, kas nekad nav peldējusi

Pirmais brīnums — [[sarkanrīklīte]]s atdzimšana pēc tam, kad skolnieks Mango nogalināja sava skolotāja [[Svētais Serfs|Svētā Serfa]] iemīļoto putnu. Otrais brīnums ir saistīts ar [[ozols|ozolu]], kas attēlots uz ģerboņa. Brīnums esot noticis Kalrosas baznīcā, kur tika pazaudēta [[uguns]], bet Svētais Mango to ir atguvis, aizdedzinot [[lazda]]s zariņu. Trešais brīnums ir [[zvans]], kuru pēc leģendas svētajam ir uzdāvinājis [[Romas pāvests]]. Visbeidzot ceturtais brīnums ir saistīts ar [[teika|teiku]] par karalieni Langeoreti. Kad viņas vīrs karalis Riderahs esot uzzinājis, ka sieva ir neuzticīga un uzdāvinājusi bruņiniekam zelta [[gredzens|gredzenu]], viņš esot to nozadzis un iesviedis Klaidas upes ūdeņos. Pēc tam viņš pavēlējis Langoretei atnest šo gredzenu. Svētais Mango, uzzinājis par šo karaļa lēmumu, esot devis norādes, kā atgūt zelta gredzenu. Līdz ar to upē noķerts [[lasis]], kura mutē atradies šis gredzens, un sieva esot atguvusi savu godu.&lt;ref name=&quot;motto&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/image.php?inum=TGSA05045 The Glasgow Story − Glasgow Coat of Arms]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.seeglasgow.com/seeglasgow/about-glasgow/coat-of-arms Scotland with style − Coat of Arms] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070707212535/http://www.seeglasgow.com/seeglasgow/about-glasgow/coat-of-arms |date={{dat|2007|07|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Ģerboņa simbolus bieži vien vai nu kopā vai atsevišķi var redzēt Glāzgovas ielās. Tie ir kā dekorējumi gan uz ēkām, gan uz pieminekļiem, tiltiem, strūklakām, gan pat uz laternu stabiem. Šie simboli redzami arī uz [[Glāzgovas Universitāte]]s ģerboņa.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.scotland-guide.co.uk/ALL_AREAS_IN_SCOTLAND/Glasgow/City/St_Mungo_and_the_Glasgow_coat_of_arms/St_Mungo_Articles.htm Scotland Guide − St Mungo and the Glasgow coat of arms]&lt;/ref&gt;

Pilsētas [[devīze]] ir &quot;Lai Glāzgova zeļ un plaukst&quot; (&quot;''Let Glasgow Flourish''&quot;), kas ir atrodama arī uz ģerboņa. Tā ir frāze no vārdiem, kurus esot teicis Svētais Mango: &quot;''Lord, Let Glasgow flourish by the preaching of the word and the praising of thy name''&quot;.&lt;ref name=&quot;motto&quot; /&gt;

=== Etimoloģija ===
Laikā, kad [[romieši]] bija iekarojuši [[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]], apmetne, kur mūsdienās atrodas Glāzgova, saucās ''Cathures''. Uzskata, ka nosaukums &quot;Glāzgova&quot; ir cēlies no diviem britu vārdiem: &quot;''glas''&quot; — 'zaļš' un &quot;''cau''&quot; — 'ieplaka'. Dažādos vēsturiskos avotos pilsētai ir bijuši atšķirīgi nosaukumi: pašos vecākajos avotos tā dēvēta par &quot;''Glaschu''&quot;, ap [[1180]]. gadu rakstītajos avotos — &quot;''Glesgu''&quot;, pēc tam kā &quot;''Glasgeu''&quot; ([[1297]]. gada dokumentos), kā arī &quot;''Glaschow''&quot; ([[1419]]. gada hartā).&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://listserv.heanet.ie/cgi-bin/wa?A2=ind0008&amp;L=OLD-IRISH-L&amp;P=12613 Glasgow Etymology letter]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.gcal.ac.uk/radicalglasgow/chapters/the_name.html#GlasgowGreen Glasgow Caledonian University − Glasgow, the name] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928000322/http://www.gcal.ac.uk/radicalglasgow/chapters/the_name.html#GlasgowGreen |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vismazāk ticamā, bet vispopulārā versija, ka nosaukumu pilsētai ir devis pats Svētais Mango, nosaucot to par &quot;''Glesgu''&quot;. Vēl viena versija, ka šeit agrāk bijusi apmetne, kuru dēvēta par &quot;''Deschu''&quot;, bet viduslaikos pārrakstīšanas kļūdu dēļ nosaukums mainījās uz &quot;''Glaschu''&quot;.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.fordham.edu/halsall/basis/Jocelyn-LifeofKentigern.html Jocelyn, a monk of Furness: The Life of Kentigern (Mungo)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070914014142/http://www.fordham.edu/halsall/basis/Jocelyn-LifeofKentigern.html |date={{dat|2007|09|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Viduslaiki ===
[[Attēls:St. Mungos Cathedral 1.jpg|thumb|150px|Svētā Mango katedrāle]]
[[12. gadsimts|12. gadsimta]] beigās Glāzgova kļuva par nozīmīgu reliģiskā reģiona centru, kā arī tajā jau dzīvoja 1500 [[iedzīvotāji]].&lt;ref name=&quot;establishment&quot;&gt;{{en ikona}} [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20121003041321/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/History/The+Middle+Ages.htm About Glasgow — The establishment of the City]&lt;/ref&gt; [[1136]]. gadā [[karalis]] [[Dāvids I]] iesvētīja katedrāli, kura tika uzcelta vietā, kur Svētais Mango bija uzcēlis klosteri. To vēlāk skāra ugunsgrēks, tādēļ [[1197]]. gadā tā tika uzcelta vēlreiz un no jauna iesvētīta, pēc diviem gadsimtiem tā tika rekonstruēta.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgowcathedral.org.uk/ Glasgowcathedral.org.uk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200304191051/http://www.glasgowcathedral.org.uk/ |date={{dat|2020|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Laika posmā no [[1175]]. līdz [[1178]]. gadam Skotijas karalis [[Viljems I]] piešķīra pilsētai [[pašpārvalde]]s tiesības.&lt;ref name=&quot;earlytimes&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/storya.php?PHPSESSID=0a2156dc8dee5cf9a1432923329b6505 The Glasgow Story — Early times to 1560]&lt;/ref&gt; Aptuveni no [[1190]]. gada pilsētā notiek ikgadējs vasaras [[gadatirgus]], kurā satiekas tirgotāji un amatnieki. Tas sekmēja pilsētas turpmāko attīstību.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.rcag.org.uk/Archives/H6.htm Archdiocese of Glasgow — History] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070623215354/http://www.rcag.org.uk/Archives/H6.htm |date={{dat|2007|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šī tradīcija, kad jūlija beigās notiek gadatirgus, ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgowguide.co.uk/info-faq.html#When_are_the_public_holidays_in_Glasgow_ Glasgow Guide — Glasgow Fair] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070815032738/http://www.glasgowguide.co.uk/info-faq.html#When_are_the_public_holidays_in_Glasgow_ |date={{dat|2007|08|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[1451]]. gadā ar pāvesta [[Nikolajs V|Nikolaja V]] bullu tika dibināta Glāzgovas Universitāte, kas pilsētai deva ne tikai [[reliģija|reliģiskā]], bet arī [[izglītība]]s centra statusu. [[1492]]. gadā Glāzgova saņēma [[arhibīskapija]]s tiesības.&lt;ref name=&quot;establishment&quot; /&gt; Neskatoties uz to [[viduslaiki|viduslaikos]] pilsētas Skotijas austrumos attīstījās daudz straujāk, jo tām bija izdevīgāks ģeogrāfiskais stāvoklis tirdzniecībai attiecībā pret [[Eiropa]]s valstīm. Glāzgovā tirdzniecības sakari galvenokārt bija tikai ar tuvējām pilsētām un salām.&lt;ref name=&quot;earlytimes&quot; /&gt;

=== Glāzgova 16.—18. gadsimtā ===
[[1560]]. gadā ar [[Skotijas parlaments|Skotijas parlamenta]] lēmumu valsts atteicās no [[katolicisms|katolicisma]] un pieņēma [[protestantisms|protestantismu]], precīzāk [[prezbiteriāņi|prezbiteriāņu]] atzaru. Visumā [[protestantu reformācija]]s kustībai Glāzgovā bija liela ietekme, kur bija spēcīga baznīcas vara. Tas sekmēja tās atlaišanu. [[1611]]. gadā karalis [[Džeimss I Stjuarts]] piešķīra Glāzgovai karaliskās pilsētas statusu, kas nozīmēja ka tā ir nonākusi tiešā karaļa pakļautībā. [[1638]]. gada novembrī — drīz vien pēc Nacionālā kovenanta pieņemšanas — Glāzgovas katedrāle tika pārveidota par Skotijas baznīcas ģenerālo asambleju, kas iestājās pret karaļa [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] politiku par prezbiteriāņu dievkalpojumu likumu izmaiņām. Rezultātā Skotijā izcēlās bruņoti konflikti — sākumā t.s. ''bīskapu kari'', bet pēc tam, no [[1644]]. līdz [[1647]]. gadam, pilsoņu karš starp kovenantiem un [[rojālists|rojālistiem]]. Par laimi šie konflikti praktiski neskāra Glāzgovas centru, jo tajos laikos tai bija nenozīmīgs politiskais statuss.&lt;ref name=&quot;raise&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/storyb.php?PHPSESSID=0a2156dc8dee5cf9a1432923329b6505 The Glasgow Story — Rising Burgh]&lt;/ref&gt; [[1650]]. gadā, drīz vien pēc skotu sakāves [[Danbāras kauja|Danbāras kaujā]], Glāzgovā apmetās [[Olivers Kromvels]].&lt;ref name=&quot;trader&quot;&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110728172827/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/History/16th%2Band%2B17th%2BCenturies.htm About Glasgow − Rise of the merchant trader]&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Map of Glasgow in 1776.jpg|thumb|left|150px|Glāzgovas karte 1776. gadā]]
Līdz pat [[17. gadsimts|17. gadsimtam]] Glāzgova bija neliela mazpilsēta. Atrašanās upes krastā, kura bija pārāk sekla, nesekmēja [[tirdzniecība]]s attīstību. [[1557]]. gadā no Glāzgovas iegūtie nodokļi bija ļoti mazi. Tā deva tikai 2% no visiem nodokļiem, kurus iekasēja no Skotijas pilsētām ([[Edinburga]] viena pati deva 25%). Pilsētas iedzīvotāji nodarbojās ar atšķirīgām lietām; viņi galvenokārt nodarbojās ar [[aušana|aušanu]], ādas miecēšanu, mēbeļu ražošanu un citām lietām. Saimnieciskā attīstība sākās pēc [[Skotija]]s un [[Anglija]]s apvienošanas [[1603]]. gadā, kad par karali kļuva [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]].&lt;ref name=&quot;raise&quot; /&gt; Pilsētas straujo attīstību neizjauca pat [[mēris|mēra]] epidēmija [[1647]]. gadā, kā arī [[ugunsgrēks|ugunsgrēki]] [[1652]]. un [[1677]]. gadā (pirmā ugunsgrēka laikā izdega gandrīz trešdaļa no pilsētas).&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgowguide.co.uk/info-timeline.html Glasgow Guide — Historical Timeline] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070814170721/http://www.glasgowguide.co.uk/info-timeline.html |date={{dat|2007|08|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[17. gadsimts|17. gadsimta]] vidū pēc tirdzniecības apjoma valstī Glāzgova apsteidza [[Pērta|Pērtu]], bet [[1670]]. gadā arī [[Aberdīna|Aberdīnu]] un [[Dandī]], piekāpjoties tikai Skotijas galvaspilsētai [[Edinburga]]i.

Pilsētas saimniecisko izaugsmi sekmēja vairāki faktori. Ārējā tirdzniecība sāka attīstīties pēc tam, kad [[1668]]. gadā Ņuarkas laukos (mūsdienās Portglāzgovā), kur upe bija plašāka, pēc pilsētas domes iniciatīvas tika izbūvēta [[osta]], lai apmierinātu Glāzgovas tirgotāju vajadzības. No [[1674]]. gada, kad ostā ieradās pirmais kuģis ar [[tabaka]]s kravu, tika uzsākta tirdzniecība ar [[Amerika|Ameriku]].&lt;ref name=&quot;trader&quot; /&gt; Savukārt uz Apvienotās Karalistes kolonijām devās kuģi ar [[akmeņogles|oglēm]], [[audumi]]em un citām precēm. Tajā pašā laikā uzsākās [[rūpniecība]]s izaugsme. [[1667]]. gadā atvērās [[ziepes|ziepju]] darbnīca un [[cukurs|cukura]] pārstrādes rūpnīca; no [[1680]]. līdz [[1730]]. gadam tika sakārtota [[papīrs|papīra]], [[stikls|stikla]] un [[ķieģelis|ķieģeļu]] ražošanas; [[1711]]. gadā [[Grīnoka|Grīnokā]] sāka funkcionēt pirmā [[kuģu būvētava]], kas apkalpoja Glāzgovu un citas tuvākās pilsētas; [[1736]]. gadā tika atvērtas fabrikas, kurās presēja [[tabaka|tabaku]], kā arī austuves un [[metalurģija]]s uzņēmumi; [[1740]]. gadā radās pirmās krāsošanas darbnīcas.

Šajā laikā mainījās arī pilsētas veidols. Pēc postošajiem ugunsgrēkiem pilsētas vara aizliedza izmantot [[koks|koku]] kā celtniecības materiālu, tādēļ ēkas tika būvētas no akmens un pēc vienota parauga.&lt;ref name=&quot;bbc&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.bbc.co.uk/history/british/civil_war_revolution/scotland_glasgow_01.shtml BBC − History − 18th-century Glasgow]&lt;/ref&gt; [[1636]]. gadā tika uzbūvēta municipalitātes ēka, bet [[1649]]. un [[1661]]. gadā pie Glāzgovas Universitātes attiecīgi tika atvērta Hatčesona [[slimnīca]] un [[bibliotēka]]. Pirmo pilsētas [[avīze|avīzi]] — &quot;''Glasgow Courant''&quot; — sāka iespiest no [[1715]]. gada. [[Daniels Defo]], kas [[1723]]. gadā apmeklēja Glāzgovu, ir atstājis pilsētas aprakstu savā grāmatā &quot;Ceļojums pa visu Lielbritānijas salu&quot;:

&lt;blockquote class=&quot;toccolours&quot; style=&quot;text-align:left; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;&quot;&gt;Bez jebkādām šaubām Glāzgova ir brīnišķīga pilsēta. Galvenās ielās ir labas un plašas, un apbūvētas labāk nekā jebkur citur. Visas ēkas ir no akmens un saskan gan pēc to augstuma, gan arī pēc to fasādēm. Apakšstāvi parasti atbalsta ēkas ar kvadrātiskām doriskām kolonnām, kas dod tām ne tikai izturību, bet arī skaistumu. Velves starp tiem ved uz tirgotavām. Vienvārdsakot, tā ir Britānijas pilsēta, kura ir tīra, skaista un visvairāk apmierināta, protams, izņemot Londonu.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.undiscoveredscotland.co.uk/usebooks/defoe-scotland/letter12-2.html A tour thro' the whole island of Great Britain by Daniel Defoe], letter XII&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;

Līdz [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigām pilsētas plaukstošākās nozares bija metalurģija, [[tabaka]]s imports (līdz pat 47 miljoniem mārciņu gadā)&lt;ref name=&quot;bbc&quot; /&gt; un [[tekstilrūpniecība]] (Glāzgova bija slavena ar savu plāno [[batists|batistu]]).&lt;ref name=&quot;raise&quot; /&gt; No [[1755]]. gada gandrīz pusgadsimta laikā [[iedzīvotāju skaits]] pilsētā divkāršojās. Ap [[1801]]. gadu tajā dzīvoja 77 tūkstoši cilvēku. No mazpilsētas Glāzgova bija kļuvusi par rūpniecības reģiona centru, bet [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā arī par pašu ātrāk augošo pilsētu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].&lt;ref name=&quot;bbc&quot; /&gt;

=== Glāzgova 19. gadsimtā ===
[[Attēls:Templeton2.jpg|thumb|200px|Paklāju rūpnīca Templtonā]]
[[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā iedzīvotāju skaits pilsētā turpināja strauji palielināties. Lielākoties tie bija emigranti no [[Īrija]]s un valsts ziemeļu rajoniem. Gandrīz trešdaļa no tiem apmetās Glāzgovas apkārtnes laukos un strādāja [[tekstilrūpniecība]]s nozarē. Pārējie, kas dzīvoja piepilsētās, bija melnstrādnieki un nodarbināti citās [[rūpniecība]]s nozarēs vai [[zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecībās]]. Straujais emigrantu pieplūdums izraisīja pārapdzīvotību un antisanitārus apstākļus pilsētas nabadzīgajos kvartālos, tādēļ bieži izcēlās [[bakas]], [[tīfs|tīfa]] vai [[holēra]]s epidēmijas.&lt;ref name=&quot;industry&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/storyc.php The Glasgow Story − Industrial Revolution]&lt;/ref&gt; Pirmie mēģinājumi uzveikt epidēmijas tika uzsākti [[1840. gadi|1840. gados]], kad pēc pilsētas domes iniciatīvas tika uzsākta ielu attīrīšana no atkritumiem un citiem infekciju izraisīšanas cēloņiem. [[1859]]. gadā tika izveidota ūdens apgādes sistēma, kas piegādāja pilsētai ūdeni no [[Katrīnes ezers|Katrīnes ezera]], bet tā netika tīrīta, kas vēl vairāk pasliktināja situāciju; [[1866]]. gadā dzīves apstākļi Glāzgovā tika atzīti par sliktākajiem [[Eiropa|Eiropā]].&lt;ref name=&quot;second&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/storyd.php The Glasgow Story − Second City of The Empire]&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Glasgow map 1878.jpg|thumb|200px|left|1878. gada Glāzgovas karte]]
[[Industrializācija]] vēl bez saimnieciskā uzplaukuma izraisīja arī [[sabiedrības noslāņošanās|sabiedrības noslāņošanos]], it īpaši nabadzīgo un bezdarbnieku vidū. Strādnieki [[fabrika|fabrikās]] un [[rūpnīca|rūpnīcās]] strādāja 14 stundas diennaktī un bērnu darba ekspluatācija bija ierasta parādība. Rezultātā izveidojās daudzas darba kustības. [[1812]]. gadā Glāzgovā notika [[streiks]], kurš ir vislielākais līdz pat šim brīdim, — [[audējs|audēji]] uz trijiem mēnešiem pārtrauca darbu, pieprasot darba [[alga]]s paaugstinājumu. Līdz streika izbeigšanas brīdim tika arestēti lielākā daļa no organizatoriem un Skotijā tika aizliegts veidot [[arodbiedrība]]s (aizliegums eksistēja līdz [[1824]]. gadam). Pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] radīta kara beigām, [[1815]]. gadā, stāvoklis pilsētā vēl vairāk pasliktinājās. Preču [[imports]], kuru Lielbritānija piegādāja armijas un sabiedroto vajadzībām, strauji saruka, tādēļ daudzi strādnieki zaudēja darbu.

[[1820]]. gadā Glāzgovā tika veidota Komiteja ar ''pagaidu valdību'', pēc kuras iniciatīvas [[1. aprīlis|1. aprīlī]] pilsētas ielās tika salīmētas [[skrejlapa]]s ar aicinājumu sākt kopīgu streiku. Skotijas centrālā reģiona strādnieki atbalstīja šo aicinājumu un daudzās pilsētās sākās [[mītiņš|mītiņi]]. Dumpis no jauna tika nežēlīgi apspiests un tā aktīvistus [[nāves sods|sodīja ar nāvi]], tomēr aģitācijas pamudināja parlamentu [[1832]]. gadā pieņemt [[akts|aktu]] par [[vēlēšanu sistēma]]s reformu (pateicoties tam Skotijas [[elektorāts]] tika palielināts 14 reizes)&lt;ref name=&quot;chronology&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.alba.org.uk/timeline/1832to1918.html Chronology of Scottish Politics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080118152418/http://www.alba.org.uk/timeline/1832to1918.html |date={{dat|2008|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; un apakšpalātā piešķīra vietas pilsētām, kuras bija izaugušas industrializācijas laikā. Tādējādi Glāzgovu parlamentā pirmo reizi pārstāvēja divi locekļi. Nosacījumi pilsētas strādājošajiem [[uzņēmums|uzņēmumiem]] tomēr palika nemainīgi, un darba kustība vēl ne reizi vien atgādināja par sevi. [[1837]]. gadā fabriku īpašnieki mēģināja samazināt [[alga]]s, bet uz to [[kokvilna]]s vērpēji atbildēja ar streiku. [[1848]]. gadā aizsākās masveida bezdarbnieku [[demonstrācija]]s zem [[čartisti|čartistu]] lozungiem.&lt;ref name=&quot;industry&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;chronology&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;radical&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.gcal.ac.uk/radicalglasgow/chapters/index.html Radical Glasgow] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928000306/http://www.gcal.ac.uk/radicalglasgow/chapters/index.html |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Glasgow-George-Square.jpg|thumb|200px|Pilsētas palātas ēka Džordžskvērā ap 1900. gadu]]
Visi šie notikumi kontrastēja ar nepārtrauktu pilsētas izaugsmi un saimniecisko augšupeju. 19. gadsimta vidū Glāzgova tika uzskatīta par otro svarīgāko [[Britu impērija]]s pilsētu (uzreiz aiz [[Londona]]s). Līderpozīcijās tāpat kā agrāk atradās [[smagā rūpniecība]] un [[tekstilrūpniecība]]. Strauji attīstījās arī kuģu būvniecība (ap [[1864]]. gadu Klaidas upes krastos darbojās vairāk nekā 20 kuģu būvētavas). [[Dzelzceļš|Dzelzceļa]] tīkla attīstība, konkrēti, Glāzgovas-[[Edinburga]]s līnijas atklāšana, ļāva pilsētai kļūt par galveno [[lokomotīve|lokomotīvju]] piegādātāju valstī. Bija arī krīzes, piemēram, [[1860]]. gadā [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] dēļ samazinājās [[kokvilna]]s eksports un tūkstošiem strādnieku palika bez darba. Pēc tam sekoja saimnieciskais sprādziens (tas skāra arī strādnieku šķiru — tika paaugstinātas darba samaksas un uzlaboti darba apstākļi), bet [[1878]]. gadā pēc [[Glāzgovas banka]]s kraha notika strauja saimniecības grimšana, kas visvairāk skāra kuģu būvniecību.&lt;ref name=&quot;second&quot; /&gt;

[[19. gadsimts|19. gadsimtā]] bija raksturīga arī aktīva celtniecība pilsētas robežās. Dominēja [[neoklasicisms]], tāpat kā pārējā to laiku [[Eiropa|Eiropā]], bet arī parādījās citi stili no [[baroks|baroka]] līdz pat [[neogotika]]i.

=== Glāzgova 20. gadsimtā un 21. gadsimta sākumā ===
Straujais [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] pieaugums [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā ir saistīts ar [[piepilsēta|piepilsētu]] pievienošanu Glāzgovai (pievienoja Govanu, Partiku un citas). [[1920]]. gadā Glāzgova, kurā dzīvoja vairāk nekā miljons cilvēku,, piekāpjoties tikai [[Londona]]i, bija visblīvāk apdzīvotākā pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. [[1914]]. gada jūlijā karalis [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]], apmeklējot valsts rūpnieciskos centrus, pabija arī Glāzgovā un apmeklējuma laikā Govanas kuģu būvētavā apskatīja [[līnijkuģis|līnijkuģa]] &quot;''[[HMS Valiant]]''&quot; būvniecību. Pēc mēneša Apvienotā Karaliste iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Lai gan pilsētā valdīja noskaņojums, kas bija pret karu,&lt;ref name=&quot;radical&quot; /&gt; ({{dat|1914|8|9}} Glāzgovgrīnas parkā notika pret karu vērsta demonstrācija, kurā piedalījās aptuveni 5000 demonstrantu), vairāk nekā 200 000 Glāzgovas vīriešu devās uz [[Kara fronte|kara fronti]], bet pilsēta tika pārvērsta par [[munīcija]]s un citas kara produkcijas galveno piegādātāju britu armijas vajadzībām.

[[Attēls:HMS Valiant-1.jpg|thumb|200px|left|Līnijkuģis &quot;HMS Valiant&quot;]]
Pēc kara beigām no jauna tika izveidota strādnieku kustība, kura ieguva nosaukumu &quot;[[Sarkanā Klaidsaida]]&quot;. {{dat|1919|1|31}} vairāk nekā 60 000 strādnieki, kuri bija nodarbināti kuģbūvniecībā, izziņoja streiku un devās uz mītiņiem, pieprasot saīsināt darba dienas garumu. [[Policija]] mēģināja izkliedēt demonstrantus, bet sastapās ar aktīvu pretestību. Šīs dienas notikumi tautā ieguva nosaukumu &quot;[[Džordžskvēra kauja]]&quot; vai &quot;Asiņainā piektdiena&quot;.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://gdl.cdlr.strath.ac.uk/redclyde/redclyeve14.htm Red Clydeside − The battle of George Square]&lt;/ref&gt; Nemieri beidzās tikai {{dat||2|10}}, kad protestējošajiem tika apsolīts neliels darba dienas saīsinājums. Līdz ar to Glāzgovā pirmo reizi tika izveidots akts par dumpjiem un par to, ka policija var vērsties pret demonstrantiem, izmantojot [[ieroči|ieročus]].&lt;ref name=&quot;nomean&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/storye.php The Glasgow Story — No Mean City]&lt;/ref&gt;

[[1920. gadi|1920. gadu]] beigas iezīmējās ar strauju saimniecības kritumu. Lai gan kuģu būvniecība strauji samazinājās, Glāzgova saglabāja līderpozīcijas pasaulē lokomotīvju ražošanā. Nopietnas problēmas skāra arī sabiedrību. [[1933]]. gadā, kad [[Lielā depresija]] sasniedza savu kulmināciju, Glāzgovā aptuveni 30% strādnieku zaudēja darbu. Mājokļu [[deficīts|deficīta]] dēļ nabadzīgajos kvartālos, kur galvenokārt dzīvoja [[emigrants|emigranti]], tie bija pārpildīti. Šada situācija pamudināja Glāzgovas [[dome|domi]] izveidot programmu par papildus pilsētas apbūvi, kā rezultātā no [[1926]]. līdz 1938. gadam tās teritorija palielinājās divas reizes.&lt;ref name=&quot;nomean&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20120614145311/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/History/Industrial+Decline.htm About Glasgow — Industrial decline]&lt;/ref&gt;

Situācija uz labo pusi izmainījās [[1930. gadi|1930. gadu]] beigās, kad Glāzgova notika Britu impērijas izstāde. To 1938. gadā atklāja karalis [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] un karaliene [[Elizabete Bousa-Laiona|Elizabete]]. Nākamā pusgada laikā to apmeklēja 12 miljoni cilvēku.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.english-heritage.org.uk/server/show/ConWebDoc.8751 English Heritage — Blue Plaque for Scottish Architect Thomas Smith Tait]&lt;/ref&gt; Izmainījās arī pilsētnieku attieksme pret dzīvi — notika masveida aizraušanās ar [[kino]], kā rezultātā 1939. gadā Glāzgovā funkcionēja 114 [[kinoteātris|kinoteātri]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika atkal Glāzgovas uzņēmumi ražoja preces armijas vajadzībām un piegādāja tās uz fronti. Pati pilsēta karā praktiski necieta. To minimāli skāra daži [[aviācija]]s uzlidojumi. [[1950. gadi|1950. gadu]] vidū pilsētas dome izdeva likumu, kurš tika pieņemts parlamenta spiediena rezultātā, un tā rezultātā tika izstrādāta programma par graustu nojaukšanu — kopumā tika nojauktas aptuveni 32 000 ēkas, kas bija atzītas par dzīvošanai nederīgām. Pilsētā masveidā ieceļoja cilvēki no apkārtnes, kas lika izveidot arī labāku pilsētas transporta sistēmu.&lt;ref name=&quot;nomean&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;modern&quot;&gt;[http://www.theglasgowstory.com/storyf.php The Glasgow Story — Modern Times]&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Glasgow Science Centre.jpg|thumb|200px|Glāzgovas zinātniskais centrs]]
Tomēr Glāzgova pārdzīvoja krīzi. No 20. gadsimta vidus [[iedzīvotāju skaits]] pilsētā stabilizējās un nākamā pusgadsimta laikā tas pat samazinājās uz pusi, jo pilsētā uz trim desmitgadēm iestājās tāds kā pagrimums. Tikai [[1980. gadi|1980. gados]] notika Glāzgovas atdzimšana, kas savu spēku sasniedza [[1990. gadi|1990. gados]]. Pilsētas valdība uzsāka aktīvus centienus dzīves līmeņa uzlabošanā, saimnieciskā attīstībā un kultūras līmeņa paaugstināšanā. Programmas, kas šajā saistībā tika uzsāktas, vainagojās ar panākumiem. Glāzgova 1990. gadā ieguva [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s statusu. Tas pirmo reizi tika piešķirts pilsētai, kura nebija kādas valsts galvaspilsēta. 1999. gadā tā kļuva par Britu arhitektūras un dizaina pilsētu, bet 2003. gadā par Eiropas sporta galvaspilsētu. Glāzgovā tika atvērti jauni muzeji un koncertu laukumi; izveidojās tradīcijas veidot ikgadējus [[festivāls|festivālus]]. Citi nozīmīgākie notikumi ir šādi:&lt;ref name=&quot;modern&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20121003020844/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/History/Cultural+Renaissance.htm About Glasgow − Cultural renaissance]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20090526235624/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/History/Regeneration.htm About Glasgow − Regeneration − Into the new Millennium]&lt;/ref&gt; [[1983]]. gadā atklāja [[Barela krājumi|Barela krājumu]] galeriju; [[1985]]. gadā tika atvērts Skotijas izstāžu un konferenču centrs (SECC); 1990. gadā — Karaliskā koncertzāle; 1994. gadā izveidoja ''[[Celtic Connections]]'' festivālu; 1996. gadā aizsākās festivāls &quot;West End&quot; un atklāta Mūsdienīgās mākslas galerija (GoMA); 2001. gadā atvērts Glāzgovas zinātniskais centrs.

Pozitīvas pārmaiņas skāra arī pilsētas [[saimniecība|saimniecību]] — strauji attīstījās pakalpojumu joma, samazinājās [[bezdarbs|bezdarba]] līmenis, bet kopējais devums valsts [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes produktā]] bija trešais lielākais aiz Londonas un Edinburgas. Pašlaik Glāzgova skaitās viena no Skotijas pilsētām, kura ir visplaukstošākā un kurā notiek dinamiska saimnieciskā attīstība.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.scottish-enterprise.com/sedotcom_home/about_se/local_enterprise_companies/glasgow/glasgow-geographicprofile.htm Scottish Enterprise — Glasgow geographic profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070822122927/http://www.scottish-enterprise.com/sedotcom_home/about_se/local_enterprise_companies/glasgow/glasgow-geographicprofile.htm |date={{dat|2007|08|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Glāzgova atrodas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ziemeļrietumos, Vidusskotijas zemienes centrālajā daļā starp [[Grempjanu kalni]]em un [[Dienvidskotijas augstiene|Dienvidskotijas augstieni]] 32 kilometrus no [[Klaida]]s upes ietekas okeānā. Augstums virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] svārstās no 70 līdz 200 metriem. [[Augājs|Augāju]] pilsētā veido mākslīgie apstādījumi, alejas un parki (parku skaits sniedzas līdz 70). Tās piekrastes un mērenās joslas floru galvenokārt veido [[priedes]] un [[lapegle]]s.

Pilsētas [[klimats]] ir mērens ar diezgan spēcīgiem [[nokrišņi]]em. Laikapstākļus Glāzgova ietekmē siltās gaisa masas, kas nāk no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], kur noslēdzas [[Golfa straume]]. Tādēļ gaisa [[temperatūra]]s ir daudz augstākas ziemā un zemākas vasarā nekā citām pilsētām (nepārsniedz 20 °C), kuras atrodas uz tāda paša [[ģeogrāfiskais platums|ģeogrāfiskā platuma]], piemēram, [[Maskava|Maskavā]]. Glāzgovai ir raksturīgs rietumu [[vējš]] un lielāks mākoņu daudzums nekā citām Skotijas pilsētām.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgowguide.co.uk/weather/hw3.php Glasgow Guide — Climate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070809174914/http://www.glasgowguide.co.uk/weather/hw3.php |date={{dat|2007|08|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Zemākā reģistrētā temperatūra ir -15 °C, kas fiksēta {{dat|1936|2|15}}, bet augstākā temperatūra ir 45 °C, kas konstatēta {{dat|1900|7|31}}.&lt;ref name=&quot;record&quot;&gt;Sākot ar 1893. gadu. {{en ikona}} [http://www.wrh.noaa.gov/ggw/records.php NWS — Glasgow Daily Climate Records and Extremes]&lt;/ref&gt;

== Administratīvais iedalījums ==
[[Attēls:Glasgow-wards.gif|thumb|275px|Glāzgovas pilsētas administratīvo rajonu karte]]
Glāzgova sastāv no 21 administratīvā rajona. Pilsētas domē tiek no katra rajona ievēlēti no trim līdz četriem pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20120824120640/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/Factsheets/Wards/ Glasgow City Council − Wards]&lt;/ref&gt;

{| border=&quot;0&quot;
| width=250 valign=top|
# Linn
# Newlands / Auldburn
# Greater Pollok
# Craigton
# Govan
# Pollokshields
# Langside
# Southside Central
# Calton
# Anderston / City
# Hillhead
| width=250 valign=top|
&lt;ol start=12&gt;
&lt;li&gt; Partick West&lt;/li&gt;
&lt;li&gt; Garscadden / Scotstounhill&lt;/li&gt;
&lt;li&gt; Drumchapel / Anniesland&lt;/li&gt;
&lt;li&gt; Maryhill / Kelvin&lt;/li&gt;
&lt;li&gt; Canal&lt;/li&gt;
&lt;li&gt; Springburn&lt;/li&gt;
&lt;li&gt; East Centre&lt;/li&gt;
&lt;li&gt; Shettleston&lt;/li&gt;
&lt;li&gt; Baillieston&lt;/li&gt;
&lt;li&gt; North East&lt;/li&gt;
|}

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;infobox vcard&quot; style=&quot;width:150px; font-size:90%; line-height:1.40em; text-align:left; background-color:#F9F9F9; border: 1px solid #D9D9D9;&quot;
|-
| colspan=2 align=center | '''Demogrāfiskie dati'''
|-
| Gads || Iedzīvotāji
|-
| [[1755]] || 23 500&lt;ref name=&quot;bbc&quot; /&gt;
|-
| [[1780]] || 42 000&lt;ref name=&quot;bbc&quot; /&gt;
|-
| [[1801]] || 77 000&lt;ref name=&quot;bbc&quot; /&gt;
|-
| [[1821]] || 147 000&lt;ref name=&quot;industry&quot; /&gt;
|-
| [[1891]] || 783 000
|-
| [[1911]] || 784 000
|-
| [[1921]] || 1 034 000
|-
| [[1931]] || 1 088 000
|-
| [[1939]] || 1 088 000
|-
| [[1951]] || 1 079 000
|-
| [[1961]] || 1 055 000
|-
| [[1971]] || 897 000
|-
| [[1981]] || 881 000
|-
| [[1991]] || 681 000
|-
| [[2001. gads|2001]] || 629 501&lt;ref name=&quot;scrol&quot; /&gt;
|}

Pēc 2001. gadā veiktās [[tautas skaitīšana]]s Glāzgovā 47,07 % ir [[vīrietis|vīrieši]], bet atlikušie 52,93 % ir [[sieviete]]s. Salīdzinot ar pārējo Skotiju, Glāzgovā procentuāli ir lielāks to cilvēku skaits, kuri ir sasnieguši [[pilngadība|pilngadību]] un nav precējušies. Tie ir aptuveni 40,98 %. Savukārt 0,94 % iedzīvotāji labi pārvalda [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]].&lt;ref name=&quot;scrol&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.scrol.gov.uk/scrol/browser/profile.jsp?profile=Population&amp;mainLevel=Locality&amp;mainText=Glasgow&amp;mainTextExplicitMatch=true&amp;compLevel=CountryProfile&amp;compText=&amp;compTextExplicitMatch=null Scotland's census results online − Glasgow Locality] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080118182234/http://www.scrol.gov.uk/scrol/browser/profile.jsp?profile=Population&amp;mainLevel=Locality&amp;mainText=Glasgow&amp;mainTextExplicitMatch=true&amp;compLevel=CountryProfile&amp;compText=&amp;compTextExplicitMatch=null |date={{dat|2008|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Etniskais sastāvs ===
Kaut arī saskaņā ar tautas skaitīšanu pilsētā nospiedošais vairākums — 89,62 % — ir [[skoti]], Glāzgovu var uzskatīt par daudznacionālu Skotijas pilsētu. Pilsētā ir skaitliski vislielākais krāsaino cilvēku skaits valstī. Vēl viena īpatnība ir lielais [[Pakistāna|pakistāņu]] skaits (2,7 % jeb vairāk par 15 tūkstošiem), kas ir puse no visiem Skotijā dzīvojošajiem pakistāņiem. Bez tam Glāzgovā dzīvo 4,11 % [[angļi]], 1,59 % [[īri]], 1,07 % ieceļotāji no Eiropas kontinentālās daļas, 0,72 % [[indieši]] (ceturtā daļa no visiem Skotijā dzīvojošajiem), 0,67 % [[ķīnieši]], 0,31 % melnādainie, 0,17 % [[velsieši]], 0,04 % iebraucēji no [[Bangladeša]]s, kā arī citu tautu pārstāvji skaitliski mazākās grupās.&lt;ref name=&quot;scrol&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.cre.gov.uk/diversity/map/scotland/glasgow.html Commission for Racial Equality − Ethnicity profiles − Glasgow] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070714154221/http://www.cre.gov.uk/diversity/map/scotland/glasgow.html |date={{dat|2007|07|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Reliģija ===
Saskaņā ar aptauju, kas tika veikta tautas skaitīšanas laikā, Glāzgovā reliģiskā piederība ir šāda — divas trešdaļas no iedzīvotājiem sevi uzskata par [[kristietība|kristiešiem]], turklāt 31,5 % no visiem iedzīvotājiem ir [[Skotijas baznīca]]s piekritēji, bet 29,2 % ir [[katolicisms|katoļi]]. Nedaudz mazāk, gandrīz ceturtā daļa (22,7 %), sevi uzskata par [[ateisms|ateistiem]]. Pārējo [[konfesija|konfesiju]] pārstāvji ir salīdzinoši maz, tas ir, 3,1 % sevi uzskata par [[musulmaņi]]em, 0,4 % — [[sikhisms|sikhi]], 0,2% — [[budisms|budisti]], 0,2 % [[jūdaisms|jūdi]] un 0,2 % [[hinduisms|hinduisma]] piekritēji. 7,8 % iedzīvotāji nespēja sniegt viennozīmīgu atbildi, kurai konfesijai tie ir piederīgi.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.scotland.gov.uk/Publications/2005/11/08142443/24477 Faith Communities and Local Government in Glasgow] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110430111503/http://www.scotland.gov.uk/Publications/2005/11/08142443/24477 |date={{dat|2011|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pilsētā ir četras kristiešu [[katedrāle]]s (Svētā Mungo, Svētā Andreja, Jaunavas Marijas un Svētā Luki katedrāles), 13 [[mošeja]]s&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://gumsa.quantumretrieval.co.uk/site/content/view/25/33/ Glasgow Mosques] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071012182904/http://gumsa.quantumretrieval.co.uk/site/content/view/25/33/ |date={{dat|2007|10|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; (tai skaitā arī lielākā Skotijā) un 7 [[sinagoga]]s. Ir arī hinduisma dievnams, bet 2007. gadā tika uzcelts arī sikhisma pielūdzējiem paredzēts dievnams.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgowarchitecture.co.uk/gurdwara_glasgow.htm Glasgowarchitecture.co.uk — Scottish Sikh Temple] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070815184630/http://www.glasgowarchitecture.co.uk/gurdwara_glasgow.htm |date={{dat|2007|08|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Dialekts ===
Glāzgovas un apkārtējo pilsētu iedzīvotāju vidū ir izplatīts uz [[skotu valoda|angloskotijas valodas]] balstīts [[dialekts]], tā sauktais, ''Glasgow Patter''. Tās galvenās atšķirības ir vietējo vārdu pārpilnība, kā arī aizvietošana vai dažu [[zilbe|zilbju]] un skaņu &quot;aprīšana&quot;. Piemēram, burtu savienojums ''th'' vārda sākumā bieži vien ir vienkārši [[starptautiskais fonētiskais alfabēts|/h/]], ''t'' burts tiek aizstāts ar /r/, divskanis /ʌu/ pirms /k/ tiek aizstāts ar /o/ un tā tālāk.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.scots-online.org/grammar/glasgow.htm Glasgow Scots] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210227110346/http://www.scots-online.org/grammar/glasgow.htm |date={{dat|2021|02|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Politika ==
[[Attēls:Glasgow City Chambers Council Chamber.jpg|thumb|200px|Pilsētas palātas zāle]]
Pilsētas pārvalde atrodas Glāzgovas Municipālās padomes pārziņā. Pēc [[vēlēšanas|vēlēšanām]], kuras notika 2007. gada maijā, padomē strādā 79 ievēlētie cilvēki. Tajā ievēlēja 45 [[leiboristi|leiboristus]], 22 Skotijas nacionālās partijas pārstāvjus, 5 Skotijas zaļās partijas locekļus, 5 liberāldemokrātus, 1 konsevatoru un 1 partijas &quot;Solidaritāte&quot; pārstāvi. Padomes priekšsēdētāja amatā tika iecelts Stīvens Persels, bet par Glāzgovas lordu-mēru iecēla Bobu Vinteru. Padomes sēdes norisinās Pilsētas palātas ēkā, kura atrodas pilsētas centrā, Džordžskvērā.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20040519215614/http://www.glasgow.gov.uk/en/YourCouncil/Council_Committees/Council/ Glasgow City Council − Council]&lt;/ref&gt;

[[Skotijas parlaments|Skotijas parlamentā]] ir 17 parlamenta locekļi no Glāzgovas (23 % no visiem), bet [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamentā]] — 9 parlamenta locekļi, kuri ir ievēlēti pēc [[vēlēšanu sistēma]]s, kurā uzvar kandidāts, kas ieguvis visvairāk balsu.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20120717033252/http://www.glasgow.gov.uk/en/YourCouncil/Elections_Voting/Elections/Electoralframework.htm Glasgow City Council − Elections Framework]&lt;/ref&gt; Politiski Glāzgovas vēlētāji tradicionāli ir kreisi noskaņoti.

== Saimniecība ==
Pārdzīvojot 20. gadsimtā straujo saimniecisko pagrimumu, pilsēta pakāpeniski ir atgriezusies tās bijušajās pozīcijās. Mūsdienās Glāzgova, tāpat kā Edinburga, no jauna ir reģiona saimniecības centrs (abas pilsētas kopā dod 67 %&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://thescotsman.scotsman.com/business.cfm?id=380512007 Scotsman.com − Edinburgh and Glasgow must join forces to enter Europe's super league] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071101053549/http://thescotsman.scotsman.com/business.cfm?id=380512007 |date={{dat|2007|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; no Skotijas [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes koprodukta]]).&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.scotland.gov.uk/News/Releases/2004/10/26101843 Scottish Executive — Two cities are 'twin engines' of economy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140714145618/http://www.scotland.gov.uk/News/Releases/2004/10/26101843 |date={{dat|2014|07|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Darbavietu daudzums no 309 tūkstošiem 1993. gadā ir palielinājies līdz 419 tūkstošiem 2006. gadā, kas ir augstākais pēdējo 25 gadu laikā.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20071007081612/http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/8D293567-16B9-4C2C-A4CB-E8D5D0339060/0/June06AbsoluteFinalEdition.pdf Glasgow City Council — Economic Monitor Review June 2006]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20071011102721/http://www.glasgow.gov.uk/en/Business/City+Plan/Foreword/Key+Facts/ Glasgow City Council — Development Strategy — Key Facts]&lt;/ref&gt; Pilsētas saimnieciskās augšanas temps katru gadu vidēji ir 4,4 %, kas ir otrais lielākais rādītājs Apvienotajā Karalistē (aiz Londonas) — tikai 2005. gada laikā tika izveidotas vairāk nekā 17 tūkstoši jaunu darba vietu, bet privātie [[Kapitālieguldījumi]] Glāzgovas saimniecībā 2006. gadā sasniedza 4,2 miljardus [[sterliņu mārciņa]]s.&lt;ref name=&quot;flourish&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.scotland.org/about/innovation-and-creativity/features/business/glasgow-flourish.html Scotland.org − Let Glasgow Flourish] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080513060215/http://www.scotland.org/about/innovation-and-creativity/features/business/glasgow-flourish.html |date={{dat|2008|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Turklāt ir arī notikusi strauja [[bezdarbs|bezdarba]] līmeņa samazināšanās (9 gadu laikā par 45 %).&lt;ref name=&quot;scot&quot;&gt;{{en ikona}} [http://news.scotsman.com/scotland.cfm?id=233922005 Scotsman.com − Edinburgh UK's second most prosperous city]&lt;/ref&gt; Pilsētas [[IKP]] 2006. gadā bija 12,8 miljardi sterliņu marciņas,&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.scottish-enterprise.com/publications/glasgow_annual_report_2005_06.pdf Scottish Enterprise — Glasgow Annual report 2005/06] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306212844/http://www.scottish-enterprise.com/publications/glasgow_annual_report_2005_06.pdf |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; kas nozīmē, ka uz vienu iedzīvotāju tas ir £21 905 (11. augstākais ienākums uz vienu cilvēku visā Eiropā).&lt;ref name=&quot;scot&quot; /&gt;

Pēdējos divdesmit gados Glāzgovā ir notikusi nozīmīga saimniecības [[diversifikācija]]: tradicionālās [[rūpniecība]]s nozares ([[kuģubūve]] un [[smagā mašīnbūve]]), no kā agrāk bija atkarīga pilsētas saimniecība, ir piekāpusies pakalpojumu jomai (tajā ir iekļauts finansiālais sektors, bioloģisko zinātņu attīstība, komunikācijas, veselības aprūpe, mazumtirdzniecība un citi).&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.scotland.org/about/glasgow-and-surrounding-areas/index.html Scotland.org — Glasgow and Surrounding Areas]&lt;/ref&gt; Savulaik Glāzgovā ir uzbūvēti slavenie okeāna [[tvaikonis|tvaikoņi]] ''[[Queen Mary]]'', ''[[Queen Elizabeth]]'' un ''[[QE2]]'', kā arī karalienes jahta ''[[HM Yacht Britannia]]''. Nozīmīgu devumu pilsētas saimniecībai dod arī [[tūrisms]]. Tā ir tūristu trešā apmeklētākā pilsēta Apvienotajā Karalistē (aiz Londonas un Edinburgas) un to ik gadu vidēji apmeklē 4 miljoni tūristu.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/2375339.stm BBC News — Boosts continue from culture win]&lt;/ref&gt;

== Arhitektūra ==
Viduslaiku [[arhitektūra]] Glāzgovā praktiski nav saglabājusies, izņemot Svētā Mango katedrāli. No daudzajām [[baznīca (ēka)|baznīcām]], kas kādreiz bija pilsētas apkārtnē, ir saglabājusies tikai [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] celtā Provandas baznīca. Toties, atšķirībā no Edinburgas, Glāzgovā ir saglabājušās daudzas mazākas ēkas, kuras celtas [[19. gadsimts|19. gadsimtā]]. Vēl ievērības cienīgs ir Troņa teātra pulksteņtornis, kurš saglabājies no [[1529]]. gada, kā arī Tolbuta tornis un Tirdzniecības māja, kuru no [[1791]]. līdz [[1794]]. gadam uzbūvēja arhitekts Roberts Adamss.

[[Attēls:Ca D'Oro Building 2.jpg|thumb|left|200px|''Ca D'Oro'' ēka]]
Arhitektoniskais pilsētas mantojums galvenokārt ir attiecināms uz [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumu, kad Glāzgova ieguva ''otrās Impērijas pilsētas'' statusu. Ēkas šajā periodā ir būvētas dažādos stilos. Piemēram, Venēcijas stila spilgti piemēri ir Glāzgovas pilsētas palāta (celta 1888. gadā), bijušās Gardnerova noliktavas (1856. gadā), paklāju fabrika Templtonā (1892. gadā) un ''Ca D'Oro'' ēka (1872. gadā), kurus projektējis arhitekts Hanimens, ietekmējoties no līdzīgām celtnēm, kas atrodas [[Venēcija|Venēcijā]]. [[Neoklasicisms|Neoklasicisma]] stilā ir uzbūvēta Kaledonijas baznīca (1857. gadā) un Mūsdienīgās mākslas galerija (ēka, kas savulaik piederējusi tabakas magnātam Viljamam Kanningemam, uzbūvēta 1778. gadā, bet 19. gadsimta sākumā ievērojami rekonstruēta). Savukārt [[neogotika]]s stila klātbūtne ir manāma Jaunavas Marijas (1873. gadā), Svētā Andreja (1817. gadā) un Svētā Luki (1877. gadā) katedrāļu izskatos.&lt;ref name=&quot;ram&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.rampantscotland.com/glasgow/glasgow_index.htm Rampantscotland.com — Glasgow Photo Library] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070817041814/http://www.rampantscotland.com/glasgow/glasgow_index.htm |date={{dat|2007|08|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.scotcities.com/warehouses.htm Victorian Architecture − Glasgow Guide to Commercial Buildings] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217175135/http://www.scotcities.com/warehouses.htm |date={{dat|2009|02|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Glāzgovā ir arī daudzi lieliski [[Viktorijas laika arhitektūra]]s un [[jūgendstils|jūgendstila]] apbūves paraugi.

[[Attēls:Mackintosh, House for an Art Lover, competition entry.jpg|thumb|200px|Čārlza Makintoša izveidotā Mākslas mīļotāju ēkas skice]]
Pie nozīmīgiem mūsdienīgiem arhitektoniskiem projektiem Glāzgovā noteikti vajag pieminēt Karalisko koncertzāles ēku (1990. gadā), Glāzgovas zinātņu centra ēku (2001. gadā), Skotijas izstāžu un konferenču centru (no 1983. līdz 2007. gadam) un [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centrus]] ''Buchanan Galleries'' (1999. gadā), kā arī ''St Enoch Centre'' (1989. gadā).

Nozīmīgākie [[arhitekts|arhitekti]], kas ir ietekmējuši pilsētas ārējo izskatu, ir [[Aleksandrs Tomsons]], [[Čārlzs Renijs Makintošs]], [[Džordžs Gilberts Skots]] un [[Normans Fosters]]. Tomsons projektēja ēkas neoklasicisma stilā, tādēļ ieguva iesauku &quot;Grieķis&quot;;&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.greekthomson.com/Thomson%20Buildings.htm Buildings of Greek Thomson] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100821234823/http://www.greekthomson.com/Thomson%20Buildings.htm |date={{dat|2010|08|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Čārlzs Makintošs bija viens no modernā stila pamatlicējiem Skotijā. Viņš izveidoja projektus Mākslas skolai (1899. gadā), Kvinskrosas baznīcai (1899. gadā), Mākslas mīļotāju ēkai (1901. gadā) un daudzām citām ēkām. Džordžs Skots ir Jaunavas Marijas katedrāles (1893. gadā) veidotājs, bet Normans Fosters bija ''Clyde Auditorium'' (pazīstams arī ar nosaukumu &quot;Bruņnesis&quot;, 1997. gadā) koncertzāles projekta autors Skotijas izstāžu un konferenču centrā.

=== Tilti ===
Papildus krāsainību pilsētai sniedz tās aptuveni divdesmit daudzveidīgie ([[iekārtais tilts|iekārtie]], [[vanšu tilts|vanšu]], [[arkveida tilts|arkveida]] un citu veidu) [[tilts|tilti]], kas iet pāri Klaidas upei, kura sadala Glāzgovu divās daļās. To skaitā ir gājēju, gan automašīnu, gan dzelzceļa tilti. Vecākie no tiem ir Sautportlendstrītas tilts, Svētā Andreja tilts un Viktorijas tilts, kuri uzbūvēti 19. gadsimta vidū.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070919204347/http://www.glasgow.gov.uk/en/Residents/Parks_Outdoors/HeritageTrails/ClydeBridges/ Glasgow City Council — Clyde Bridges]&lt;/ref&gt; Viens no iespaidīgākajiem tiltiem ir ''Clyde Arc'' tilts, kurš uzbūvēts 2006. gadā un vietējie iedzīvotāji iesaukuši par &quot;Slīpo tiltu&quot; (&quot;''Squinty Bridge''&quot;).&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.geo.ed.ac.uk/scotgaz/features/featurefirst16836.html Overview of Clyde Arc] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070815123034/http://www.geo.ed.ac.uk/scotgaz/features/featurefirst16836.html |date={{dat|2007|08|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==
[[Attēls:Glasgow Gallery of Modern Art 2.jpg|thumb|200px|Mūsdienīgās mākslas galerija]]
Pilsētas [[kultūra]]s dzīve ir diezgan daudzveidīga. 1990. gadā Glāzgova bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]].&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.eccm-cultural-capitals.org/documents/20_Years_Cultural_Capitals_EN.pdf 20 Years Cultural Capitals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070822102418/http://www.eccm-cultural-capitals.org/documents/20_Years_Cultural_Capitals_EN.pdf |date={{dat|2007|08|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Glāzgovā atrodas vairākas organizācijas, kas ir saistītas ar [[māksla|mākslu]], piemēram, [[Skotijas opera]], [[Skotijas balets]], [[Skotijas nacionālais teātris]], [[Karaliskais Skotijas nacionālais orķestris]], [[BBC Skotijas simfoniskais orķestris]] un [[Skotijas nacionālais jaunatnes teātris]] un citi. 1999. gadā tika iedibināta tradīcija apbalvot labāko Glāzgovas [[dzejnieks|dzejnieku]], kopš [[2005. gads|2005]]. gada tā ir [[Liza Lokheda]].&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20121005043456/http://www.glasgow.gov.uk/en/News/Archives/2005/February/poetlaureate.htm Glasgow City Council — Glasgow's new Poet Laureate named]&lt;/ref&gt;

=== Teātri ===
Glāzgovas teātros tiek pasniegta dažāda žanra māksla. [[Glāzgovas Karaliskais teātris|Glāzgovas Karaliskā teātra]] repertuārā ir iekļauti gan klasisko [[luga|lugu]] iestudējumi, gan [[operete]]s, gan [[balets|baleta]] izrādes. Uz [[teātris|teātra]]-[[varietē]] skatuves &quot;Paviljons&quot;, kuru [[1904]]. gadā dibināja [[Sāra Bernāra]], tiek uzvesti [[mūzikls|mūzikli]] un citi priekšnesumi. Bez tam tas ir vienīgais privātais teātris Skotijā. 20. gadsimta sākumā tika dibināts arī [[Kingsa teātris]], kurš specializējās vestendas mūziklu iestudēšanā un turpināja [[Brodvejas teātris|Brodvejas teātra]] tradīcijas. Citas ievērojamas vietas Glāzgovā ir [[Troņa teātris]], [[Sitizensa teātris]] un vairāki citi nelieli teātri, kas vairāk specializējas mūsdienīgā un eksperimentālā dramatiskajā mākslā.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgow-guesthouse.net/theater.htm Nights out in Glasgow] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070806123700/http://www.glasgow-guesthouse.net/theater.htm |date={{dat|2007|08|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgowguide.co.uk/places-theatres.html Glasgow Guide — Glasgow Theatres] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823063623/http://www.glasgowguide.co.uk/places-theatres.html |date={{dat|2007|08|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Muzeji un galerijas ===
[[Attēls:KelvingroveArtGalleryFrontElevation.jpg|thumb|200px|Kelvingrouvas galerija]]
Īpaši nozīmīga glezniecības un mākslas priekšmetu kolekcija atrodas [[Kelvingrouvas galerija|Kelvingrouvas galerijā]], kas ir visapmeklētākais Skotijas [[muzejs]]. Tajā ir izstādīti [[Rembrants|Rembranta]], [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]], [[Ticiāns|Ticiāna]], [[Edgars Degā|Degā]], [[Vinsents van Gogs|van Goga]], [[Klods Monē|Monē]], [[Pablo Pikaso|Pikaso]], [[Salvadors Dalī|Dalī]] un citu mākslinieku darbi.&lt;ref&gt;{{en ikona}}[http://www.glasgowmuseums.com/venue/page.cfm?venueid=4&amp;itemid=19 Glasgow Museums — Kelvingrove Art Gallery and Museum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070817112118/http://www.glasgowmuseums.com/venue/page.cfm?venueid=4&amp;itemid=19 |date={{dat|2007|08|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tajā atrodas ne mazāk slavenā Barela darbu krājums. [[1944]]. gadā uzņēmējs un filantrops [[Viljams Barels]] uzdāvināja pilsētai aptuveni 9 tūkstošus eksponātus, kuri ilustrēja dažādu valstu un laikmetu mākslu — tie bija no [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]], [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]], [[Senā Grieķija|Grieķijas]], [[Senā Roma|Romas]], kā arī [[impresionisms|impresionistu]] meistardarbi (tai skaitā [[Edgars Degā|Degā]] un [[Pols Sezans|Sezana]] darbi), [[skulptūra]]s, [[viduslaiki|viduslaiku]] un [[islāms|islāma]] mākslas priekšmeti, ieroču un [[bruņas|bruņu]] kolekcija, [[gobelēns|gobelēni]] un [[vitrāža]]s.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgowmuseums.com/venue/index.cfm?venueid=1 Glasgow Museums − Burrell Collection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100606041749/http://www.glasgowmuseums.com/venue/index.cfm?venueid=1 |date={{dat|2010|06|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; Citi Glāzgovas muzeji un galerijas ir šādi: Mūsdienīgās mākslas galerija, Hantera mākslas galerija, Maklelana galerija, Tautas pils, Poloka muiža, Svētā Mango reliģiskās dzīves un mākslas muzejs, Skotijas futbola muzejs un citi.

=== Mūzikas klubi, koncertzāles un kinoteātri ===
Glāzgova ir viena no mūzikālākajām pilsētām [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Starp lielākajām arēnām noteikti jāpiemin blakus Karaliskajai koncertzālei un Skotijas izstāžu un konferenču centram esošo britu otru nozīmīgāko rokarēnu &quot;''[[The Barrowlands]]''&quot;, uz kuras skatuves ir uzstājušās daudzas populāras [[rokgrupa]]s, piemēram, ''[[The Cure]]'', ''[[The Smiths]]'', ''[[Megadeth]]'' un ''[[Metallica]]''. Ne mazāk ievērojamas grupas viesojas ar saviem koncertiem arī klubā &quot;''[[King Tut's Wah Wah Hut]]''&quot;, kur 1993. gadā grupa ''[[Oasis]]'' parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju ''[[Creation Records]]''.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.kingtuts.co.uk/history.html King Tut's Wah Wah Hut — History] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090131102242/http://www.kingtuts.co.uk/history.html |date={{dat|2009|01|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tāpat kā citās [[lielpilsēta|lielpilsētās]] Glāzgovā ir arī daudz [[naktsklubs|naktsklubi]], kuros tiek spēlēta dažāda žanra mūzika. Īpaši populāri no tiem ir ''The Arches'', ''Blanket'', ''Campus'', ''Cathouse'', ''Cube'', ''Garage'', ''Tiger Tiger'', ''The Tunnel'' un citi naktsklubi.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.seeglasgow.com/index.asp?pgid=1907 Scotland with style − Glasgow Music &amp; Club Scene] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071007124632/http://www.seeglasgow.com/index.asp?pgid=1907 |date={{dat|2007|10|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgow-guesthouse.net/nights_clubs.htm Nights out in Glasgow] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927162859/http://www.glasgow-guesthouse.net/nights_clubs.htm |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Glāzgova ir tādu slavenu [[populārā mūzika|populārās mūzikas]] grupu dzimtene kā ''[[Belle &amp; Sebastian]]'', ''[[Glasvegas]]'', ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]'', ''[[The Fratellis]]'', ''[[Mogwai]]'', ''[[Primal Scream]]'', ''[[Simple Minds]]'', ''[[Texas (grupa)|Texas]]'', ''[[Travis]]'', ''[[Camera Obscura]]''.

Glāzgovā ir vairāk nekā 10 kinoteātri, kuru skaitā ir arī 2001. gadā atvērtais 18 zāļu &quot;Cineworld&quot;. Šis kinoteātris ir iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā visaugstākais kinoteātris pasaulē.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.scottishcinemas.org.uk/glasgow/ Scotland's Cinemas — Glasgow Cinemas]&lt;/ref&gt;

=== Festivāli ===
[[Attēls:West End Festival 12.jpg|thumb|200px|Bundzinieki festivālā &quot;West End&quot;]]
Pilsētas [[festivāls|festivālu]] norise ir viena no piesātinātākajām visā Skotijā. Atšķirībā no [[Edinburga]]s, kur festivāli notiek tikai [[augusts|augustā]], Glāzgovā tie notiek visu cauru gadu. Nozīmīgākie festivāli ir šādi:
* ''[[Celtic Connections]]'' — [[ķelti|ķeltu]] mūzikas festivāls, kas notiek janvārī kopš 1994. gada;
* Starptautiskais [[džezs|džeza]] festivāls — notiek jūnijā kopš [[1989]]. gada;
* Festivāls &quot;''West End''&quot; — notiek jūnijā kopš 1996. gada. Tas ir lielākais festivālu gada notikums, kurā ir iekļauti ielu teātru priekšnesumi, muzikāli un dejojoši pasākumi, [[karnevāls|karnevālu]] gājiens, [[parāde]]s un citas lietas;&lt;ref name=&quot;westend&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.westendfestival.co.uk/ West End Festival] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060109084021/http://www.westendfestival.co.uk/ |date={{dat|2006|01|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Festivāls &quot;''Merchant City''&quot; — notiek septembrī kopš 2002. gada;
* ''[[Glasgay]]'' — [[gejs|geju]], [[lesbiete|lesbiešu]], biseksuāļu, transseksuāļu mākslas festivāls, kas notiek novembrī kopš 1997. gada.

=== Bibliotēkas ===
[[Attēls:Mitchell library.jpg|thumb|200px|Mičela bibliotēka]]
Pilsētā ir 37 publiskās [[bibliotēka]]s,&lt;ref&gt;{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20060924212536/http://www.glasgow.gov.uk/en/Residents/Libraries/Librarylocations/ Glasgow City Council — Library locations]&lt;/ref&gt; tai skaitā lielākā uzziņu bibliotēka [[Eiropa|Eiropā]] — [[Mičela bibliotēka]], kas dibināta [[1877]]. gadā pēc [[tabaka]]s magnāta [[Stīvens Mičels|Stīvena Mičela]] testamenta. Tās krājumā atrodas 1,3 miljoni [[grāmata]]s un 35 tūkstoši [[Ģeogrāfiskā karte|karšu]], kā arī [[fotogrāfija]]s, [[mikrofilma]]s un avīžu arhīvs.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk/en/Residents/Libraries/Librarylocations/historymitchell.htm Glasgow City Council — History of The Mitchell] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060924213009/http://www.glasgow.gov.uk/en/Residents/Libraries/Librarylocations/historymitchell.htm |date={{dat|2006|09|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Plašsaziņas līdzekļi ===
Glāzgovā atrodas liels skaits dažādu [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļu]] biroju, kas darbojās gan pilsētas robežās, gan reģionāli.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/Touristattractions/ctyofmediaandinformation.htm Glasgow City Council — City of Media and Information] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090210130120/http://glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/Touristattractions/ctyofmediaandinformation.htm |date={{dat|2009|02|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tās teritorijā ir telekompāniju ''[[Scottish Television]]'' un ''[[BBC Scotland]]'' (''[[BBC]]'' Skotijas apakšvienības), kā arī radiostacijas ''[[BBC Radio Scotland]]'' galvenās mītnes. Glāzgovā atrodas arī [[laikraksts|laikrakstu]] ''[[Daily Record]]'', ''[[Evening Times]]'', ''[[Sunday Mail]]'' un ''[[The Herald]]'' biroji. Ir arī citu lielāko britu avīžu apakšbiroji, piemēram, ''[[The Sun]]'', ''[[Daily Mail]]'', ''[[The Times]]'' un ''[[The Sunday Times]]'' biroji. Pastāv arī mazāku laikrakstu biroji, kuri izplata avīzes tikai pilsētas teritorijā. Ievērojamākās no tām ir ''The Digger'', ''The Glaswegian'', ''The Glasgow East News'' un citas.

== Izglītība ==
[[Attēls:University of Glasgow view.jpg|200px|thumb|[[Glāzgovas Universitāte]]]]
Glāzgovā ir 184 [[pamatskola]]s un 29 [[vidusskola]]s,&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/BA2D5C69-5E59-49E4-BA72-DCB7BA23C020/0/12education.pdf Glasgow City Council − Education] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415055907/http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/BA2D5C69-5E59-49E4-BA72-DCB7BA23C020/0/12education.pdf |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; kā arī 34 skolas, kuros mācās bērni ar īpašām vajadzībām.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk/en/YourCouncil/ServiceDepartments/EducationServices/ Glasgow City Council − Education Services] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121101063435/http://www.glasgow.gov.uk/en/YourCouncil/ServiceDepartments/EducationServices/ |date={{dat|2012|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; Dažās skolās tiek mācīts arī [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodā]].&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk/en/Residents/GoingtoSchool/GaelicEducation/ Glasgow City Council − Gaelic Education] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121101055225/http://www.glasgow.gov.uk/en/Residents/GoingtoSchool/GaelicEducation/ |date={{dat|2012|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; Augstākās mācību iestādes Glāzgovā ir šādas:
* [[Glāzgovas Universitāte]] — dibināta [[1451]]. gadā, kas nozīmē, ka tā ir otra vecākā [[universitāte]] Skotijā (aiz [[Sentendrūsas Universitāte]]s). Deviņās universitātes [[fakultāte|fakultātēs]] studē vairāk nekā 23 tūkstoši [[students|studenti]].&lt;ref name=&quot;hesa&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.hesa.ac.uk/holisdocs/pubinfo/student/institution0506.htm Higher Education Statistics Agency]&lt;/ref&gt;
* [[Stratklaidas Universitāte]] — dibināta [[1796]]. gadā. Piecās tās fakultātēs mācās 25 tūkstoši studenti.&lt;ref name=&quot;hesa&quot; /&gt;
* [[Glāzgovas Kaledonijas Universitāte]] — dibināta [[1875]]. gadā kā [[koledža]]. Universitātes statusu ieguvusi 1993. gadā un tās trīs fakultātēs apgūst zinības 17 tūkstoši studenti.&lt;ref name=&quot;hesa&quot; /&gt;

Bez universitātēm pilsētā atrodas vairākas [[koledža]]s un [[akadēmija]]s, piemēram, [[Skotijas karaliskā mūzikas un drāmas akadēmija]], [[Glāzgovas mākslas skola]], [[Glāzgovas jūras koledža]], [[Glāzgovas komerdarbības koledža]] un citas. Glāzgovā ir lielākais studentu skaits [[Skotija|Skotijā]] (168 tūkstoši), kā arī otrs lielākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (aiz [[Londona]]s).&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.scottish-enterprise.com/sedotcom_home/about_se/local_enterprise_companies/glasgow/glasgow-geographicprofile.htm?siblingtoggle=1 Scottish Enterprise − Geographic profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070527083600/http://www.scottish-enterprise.com/sedotcom_home/about_se/local_enterprise_companies/glasgow/glasgow-geographicprofile.htm?siblingtoggle=1 |date={{dat|2007|05|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sports ==

=== Futbols ===
[[Attēls:Celtic park 3.jpg|thumb|200px|Stadions &quot;Celtic Park&quot;]]
Tāpat kā visā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] arī Glāzgovā vispopulārākais sporta veids ir [[futbols]]. Šeit atrodas vairāki [[futbola klubs|futbola klubi]]. Ievērojamākie no tiem ir &quot;[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]&quot;, &quot;[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]&quot;, &quot;[[Glāzgovas &quot;Partick Thistle&quot;|Partick Thistle]]&quot; un &quot;[[Glāzgovas &quot;Queen's Park&quot;|Queen's Park]]&quot;. Pirmie divi klubi spēlē Skotijas augstākajā līgā jeb tā sauktajā [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]]. Amatieru līmenī spēlē vēl seši futbola klubi: &quot;Clyde&quot;, &quot;Third Lanark&quot;, &quot;Cambuslang&quot;, &quot;Port Glasgow Athletic&quot;, &quot;Cowlairs&quot; un &quot;Clydesdale&quot;. Skotijas trīs lielākie [[futbola stadions|futbola stadioni]] atrodas tieši Glāzgovā. Tie ir &quot;[[Celtic Park]]&quot;, &quot;[[Hampden Park]]&quot; un &quot;[[Ibrox Stadium]]&quot;, kuros attiecīgi ir 60832, 52670 un 51082 sēdvietu. Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka Glāzgovā notika pirmā starptautiskā spēle pasaulē. Tā notika {{dat|1872|11|30||bez}} un tajā [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlase]] nospēlēja neizšķirti 0:0 ar [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]].&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.englandfootballonline.com/Seas1872-00/1872-73/M0001Sco1872.html England Football Online]&lt;/ref&gt;

=== Citi sporta veidi ===
Pilsētu pārstāv arī profesionālā [[regbijs|regbija]] komanda &quot;[[Glāzgovas &quot;Warriors&quot;|Warriors]]&quot;, kura kopā ar [[Velsa]]s, [[Īrija]]s un citām Skotijas regbija komandām spēlē [[Ķeltu līga|Ķeltu līgā]]. 1997. gadā tika izveidota arī amatieru regbija komanda &quot;[[Glāzgovas &quot;Hawks&quot;|Hawks]]&quot;.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://glasgowhawks.com/?app=cms&amp;page=history Glasgowhawks.com − History of Anniesland Rugby]&lt;/ref&gt; Vienīgā profesionālā [[basketbols|basketbola]] komanda pilsētā ir &quot;[[Scottish Rocks]]&quot;, kura spēlē Apvienotās Karalistes augstākajā līgā.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.scottishrocks.co.uk/content.asp?ContentID=20 Scottishrocks.co.uk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070804050708/http://www.scottishrocks.co.uk/content.asp?ContentID=20 |date={{dat|2007|08|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Glāzgova ir arī pirmā [[Skotija]]s pilsēta, kurā tika sākts spēlēts [[amerikāņu futbols]]. [[1984]]. gadā tika izveidota amerikāņu futbola komanda &quot;[[Glāzgovas &quot;Lions&quot;|Lions]]&quot;.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.britballnow.co.uk/History/Britball%20Teams/GlasgowLions.htm Glasgow Lions] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080610041233/http://www.britballnow.co.uk/History/Britball%20Teams/GlasgowLions.htm |date={{dat|2008|06|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ir arī dažas komandas, kas spēlē [[šinti]] — Skotijas kalniešu tradicionālo spēli.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.scottishsport.co.uk/othersports/shinty.htm Scottish Sport − Shinty] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010105806/http://www.scottishsport.co.uk/othersports/shinty.htm |date={{dat|2017|10|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; Bez futbola stadioniem vēl Glāzgovā ir [[Kelvina arēna]] un stadions Skotstunā, kur 2003. gadā tika atvērta Nacionālā [[badmintons|badmintona]] akadēmija. 2003. gadā Glāzgova ieguva arī nosaukumu — Eiropas sporta galvaspilsēta.

=== Sadraudzības spēles ===
{{dat|2007|11|9}} tika pieņemts lēmums par labu Glāzgovai sarīkot 2014. gadā [[Sadraudzības spēles]] (otrs kandidāts uz spēļu rīkošanu bija [[Abudža]], [[Nigērija|Nigērijā]]). [[Skotija]] trešo reizi kļūs par Sadraudzības spēļu rīkotājvalsti. [[1970]]. un [[1986]]. gadā spēles notika [[Edinburga|Edinburgā]].&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.commonwealthgames.com/ Commonwealthgames.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080723215731/http://www.commonwealthgames.com/ |date={{dat|2008|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pluss izvēlei par labu Glāzgovai bija jau uzbūvētie sporta objekti — stadions &quot;Hampden Park&quot;, Starptautiskais ūdenssporta centrs Tolkrosā, Nacionālā sporta arēna un velodroms, kā arī sporta būves Kelvingrouvas parkā. Ir ieplānots uzbūvēt arī Skotijas nacionālo arēnu, kas būtu paredzēta ne tikai sportam, bet darbotos arī kā izstāžu un konferenču centrs (SECC). Izsludinātajā spēļu programmā ir iekļauti 17 sporta veidi: [[badmintons]], [[bokss]], [[cīņas sports]], [[boulings]], [[riteņbraukšana]], [[peldēšana]], [[ūdenspolo]], [[daiļlēkšana]], [[vingrošana]], [[džudo]], [[vieglatlētika]], [[galda teniss]], [[netbols]] (sievietēm), [[regbijs]] (vīriešiem), [[skvošs]], [[šaušana]], [[triatlons]], [[svarcelšana]] un [[lauka hokejs]].&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgow2014.com/ Glasgow2014.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141108125222/http://www.glasgow2014.com/ |date={{dat|2014|11|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Transports ==

=== Autosatiksme ===
[[Attēls:Wfm m8 motorway.jpg|thumb|200px|Maģistrāle M8]]
Glāzgovā atrodas viens no lielākajiem [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] transporta mezgiem. Ar citām valsts nozīmes pilsētām to savieno šādi ceļi:
* A8/M8 — galvenā maģistrāle, kas šķērso Skotiju no austrumiem līdz rietumiem; tā savieno Glāzgovu ar [[Edinburga|Edinburgu]];
* A82 — ved caur [[Dambārtona|Dambārtonu]] uz [[Lomonda ezers|Lomonda ezeru]] un tālāk uz Skotijas ziemeļrietumiem;
* A80/M80 — iet uz ziemeļaustrumiem līdz [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlingai]];
* A74/M74 — savieno ar Skotijas dienvidu rajoniem un [[Anglija]]s ziemeļu daļu;
* A77/M77 — ved uz [[Ēra|Ēru]] caur [[Kilmārnoka|Kilmārnoku]].

Neskatoties uz attīstīto ceļu tīklu Glāzgovā, lielākā daļa pilsētnieku dod priekšroku [[sabiedriskais transports|sabiedriskajam transportam]]. Salīdzinot ar pārējo Skotiju, kur sabiedrisko transportu vidēji izmanto 34% no iedzīvotājiem, Glāzgovā to izmanto 56% ģimeņu.&lt;ref name=&quot;trans&quot; /&gt;

=== Pilsētas satiksme ===
[[Attēls:First Glasgow bus SF07 FDP.jpg|thumb|200px|Autobuss Glāzgovas ielās]]
Par koordināciju un sabiedriskā transporta attīstību atbild organizācija ''[[Strathclyde Partnership for Transport]]'' (SPT).&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.spt.co.uk Strathclyde Partnership for Transport] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090226135354/http://www.spt.co.uk/ |date={{dat|2009|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pilsētā funkcionē aptuveni 40 [[autobuss|autobusu]] kompānijas, turklāt aptuveni 70% no visiem pārvadājumiem veic kompānijas ''[[First Group]]'' autobusi.&lt;ref name=&quot;trans&quot; /&gt; Līdz pat [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidum Glāzgovā lielā daudzumā kursēja divstāvīgie [[tramvajs|tramvaji]] un [[trolejbuss|trolejbusi]], tomēr pilsētnieki deva priekšroku citiem pārvietošanās veidiem un tika pieņemts lēmums par to likvidēšanu. Tramvajs pēdējo reizi pa Glāzgovas ielām brauca {{dat|1962|9|4}}, bet trolejbuss — [[1967]]. gada maijā.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/image.php?inum=TGSA05048 The Glasgow Story − Trolleybuses]&lt;/ref&gt;

[[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā tika uzsākts projekts par [[vieglais vilciens|vieglā vilciena]] palaišanu pilsētas ielās, bet tas nezināmu iemeslu dēļ no valdības puses tika noraidīts.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://lrta.info/Facts/facts111.html Light Rail Transit Association] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110720111051/http://lrta.info/Facts/facts111.html |date={{dat|2011|07|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Glāzgovas [[metro]] tika atvērts [[1896]]. gadā. Tas bija trešais metro pasaulē pēc dibināšanas datuma. Tas iet caur pilsētu pa apli un tajā kopā ir piecpadsmit stacijas. [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās tas tika pilnībā modernizēts. Pasažieru plūsma Glāzgovas metro ik gadu sasniedz mazliet vairāk nekā 13 miljonus. Tā neoficiālā iesauka ir ''The Clockwork Orange'' (Uzvelkamais apelsīns).&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.spt.co.uk/subway/facts.html SPT Subway − Facts and figures] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071229231523/http://www.spt.co.uk/subway/facts.html |date={{dat|2007|12|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Dzelzceļa satiksme ===
[[Attēls:AM Glasgow Central.JPG|thumb|200px|Glāzgovas centrālā stacija]]
Dzelzceļa satiksme Glāzgova atrodas nacionālās transporta aģentūras ''[[Transport Scotland]]'' pārziņā. Galvenās [[dzelzceļa stacija]]s ir Glāzgovas centrālā un Kuinstrītas stacijas, no kurām attiecīgi [[vilciens|vilcieni]] dodas dienvidu virzienā un ziemeļu, ziemeļaustrumu virzienos.&lt;ref name=&quot;trans&quot; /&gt; Centrālā stacija ir pati rosīgākā Skotijas stacija, katru gadu vidēji pārvadājot 29 miljonus pasažierus.&lt;ref name=&quot;orr&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.rail-reg.gov.uk/upload/xls/station_usage_2005-06.xls Office of Rail Regulation — Station usage] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130122100934/http://www.rail-reg.gov.uk/upload/xls/station_usage_2005-06.xls |date={{dat|2013|01|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kuinstrītas stacija spēcīgi atpaliek, katru gadu pārvadājot tikai 4 miljonus pasažierus.&lt;ref name=&quot;orr&quot; /&gt;

=== Ūdens satiksme ===
Agrāk Glāzgovā darbojās [[prāmis|prāmju]] pārceltuves, bet mūsdienās to praktiski ir izkonkurējuši [[tilts|tilti]] un [[tunelis]], kas iet zem Klaidas upes. Ir saglabājusies tikai viena pārceltuve — ''Renfrew-Yoker ferry'', viena no vecākajām visā Skotijā. Tā savieno Glāzgovu ar [[Renfrū]] (''Renfrew''), piepilsētu, kura atrodas upes otrā krastā.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.spt.co.uk/ferry/renfrew.html SPT — Renfrew-Yoker ferry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080514125513/http://www.spt.co.uk/ferry/renfrew.html |date={{dat|2008|05|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pa Klaidu kursē arī upes tramvaji jeb ūdens taksometri (no 2001. gada, kad tie sāka kursēt, tos ir izmantojuši vairāk nekā 200 000 cilvēku),&lt;ref name=&quot;trans&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/6617BB58-CDC9-457D-B9B4-2C7C63BF0769/0/transport.pdf Glasgow City Council — Transport] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415055625/http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/6617BB58-CDC9-457D-B9B4-2C7C63BF0769/0/transport.pdf |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; kā arī ekskursiju tvaikonis &quot;''Waverley''&quot;. 2007. gada jūnijā tika uzsākta [[hidroplāns|hidroplānu]] satiksme starp Glāzgovu un [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] reģionu.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.visitbritain.com/corporate/presscentre/presscentrebritain/britaincalling/June2007/Attractions/seaplane.aspx Visit Britain — New seaplane service from Glasgow]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Gaisa satiksme ===
[[Attēls:Glasgow International Airport Terminal.jpg|thumb|200px|Glāzgovas starptautiskā lidosta]]
Glāzgovā ir divas starptautiskas [[lidosta]]s:
* [[Glāzgovas starptautiskā lidosta]] (GLA) atrodas 13 kilometrus uz rietumiem no pilsētas centra. Tā ir lielākā [[Skotija]]s lidosta, tai ir aptuveni 80 tieši reisi uz citām lidostām. Katru mēnesi tiek pārvadāti aptuveni viens miljons pasažieru&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgowairport.com/portal/site/default/menuitem.2143fc0a55bfc8f73bcdea10c02865a0/ Glasgowairport.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070624081657/http://www.glasgowairport.com/portal/site/default/menuitem.2143fc0a55bfc8f73bcdea10c02865a0/ |date={{dat|2007|06|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; un šis skaits vēl tikai augs, jo 2007. gada janvārī [[Skotijas parlaments]] pieņēma lēmumu izveidot [[dzelzceļš|dzelzceļu]] no Centrālās stacijas līdz lidostai. [[2008. gads|2008]]. gadā tika uzsākta šīs dzelzceļa līnijas būvniecība, bet to atklāt paredzēts [[2010. gads|2010]]. gadā.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.spt.co.uk/garl/garl-background.html SPT — Glasgow Airport Rail Link] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060623000756/http://www.spt.co.uk/garl/garl-background.html |date={{dat|2006|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; {{dat|2007|6|30}} divi vīrieši Glāzgovas starptautiskajā lidostā veica terora aktu, iebraucot ar degošu automašīnu lidostas [[termināls|termināla]] durvīs. Šī incidenta rezultātā lidostas darbs tika paralizēts.
* [[Prestvikas lidosta]] atrodas 45 km uz dienvidrietumiem no [[Prestvika]]s pilsētiņas. Šeit ir tikai 27 tiešie reisi uz citām pilsētām&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.gpia.co.uk/HolidayFlights/default.asp Glasgow Prestwick Airport] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070707164914/http://www.gpia.co.uk/HolidayFlights/default.asp |date={{dat|2007|07|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; un tā ieņem trešo vietu Skotijā pēc aviopārvadājumu skaita.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.glasgowguide.co.uk/info-airports_prestwick.html Glasgow Guide — Glasgow Prestwick International Airport] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070816044002/http://www.glasgowguide.co.uk/info-airports_prestwick.html |date={{dat|2007|08|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Cilvēki ==
Glāzgovā dzimuši:
{|
|width=50% valign=top|
* [[Džerards Batlers]] (''Gerard Butler''; 1969) — aktieris;
* [[Billijs Boids]] (''Billy Boyd''; 1968) — aktieris;
* [[Bonars Lo]] (''Andrew Bonar Law''; 1858—1923) — politiķis;
* [[Gordons Brauns]] (''Gordon Brown''; 1951) — politiķis;
* [[Kenijs Dalglišs]] (''Kenny Dalglish''; 1951) — futbolists;
* [[Alekss Fērgusons]] (''Alex Ferguson''; 1941) — futbola treneris;
* [[Džons Fleks]] (''John Fleck''; 1991) — futbolists;
* [[Džeimss Freizers]] (''James George Frazer''; 1854—1941) — antropologs;
* [[Artūrs Hendersons]] (''Arthur Henderson''; 1863—1935) — politiķis;
* [[Anguss Jangs]] (''Angus Young''; 1955) — ģitārists;
* [[Malkolms Jangs]] (''Malcolm Young''; 1953) — basģitārists;
* [[Debora Kāra]] (''Deborah Kerr''; 1921–2007) — aktrise;
* [[Roberts Kārlails]] (''Robert Carlyle''; 1961) — aktieris;
* [[Kode9]] (1973) — dīdžejs un producents;
* [[Tomass Liptons]] (''Thomas Lipton''; 1850—1931) — komersants;
|width=50% valign=top|
* [[Henrijs Kempbels-Benermans]] (''Henry Campbell-Bannerman''; 1836—1908) — politiķis;
* [[Lulū]] (''Lulu''; 1948) — dziedātāja;
* [[Marks Nopflers]] (''Mark Knopfler''; 1949) — mūziķis;
* [[Džons Makdonalds]] (''John A. Macdonald''; 1815—1891) — politiķis;
* [[Deivids Makellums]] (''David McCallum''; 1933) — aktieris;
* [[Džeimss Makevojs]] (''James McAvoy''; 1979) — aktieris;
* [[Džons Makgins]] (''John McGinn''; 1994) — futbolists;
* [[Kalums Makgregors]] (''Callum McGregor''; 1993) — futbolists;
* [[Čārlzs Renī Makintošs]] (''Charles Rennie Mackintosh''; 1868—1928) — arhitekts;
* [[Džons Maklīns]] (''John Maclean''; 1879—1923) — politiķis;
* [[Edvīns Morgans]] (''Edwin Morgan''; 1920) — dzejnieks;
* [[Grants Morisons]] (''Grant Morrison''; 1960) — komiksu autors;
* [[Alans Pinkertons]] (''Allan Pinkerton''; 1819—1884) — detektīvs;
* [[Viljams Remzijs]] (''William Ramsay''; 1852—1916) — ķīmiķis;
* [[Endrū Robertsons]] (''Andrew Robertson''; 1994) — futbolists;
* [[R.D.Lengs]] (''R. D. Laing''; 1927—1989) — psihiatrs;
* [[Viktors Tērners]] (''Victor Turner''; 1920–1983) — antropologs
* [[Florense Franklenda Tomsone]] (''Florence Frankland Thomson''; 1885—1939) — šahiste
* [[Pīters Kapaldi]] (''Peter Capaldi''; 1958) — aktieris.
|}

== Sadraudzības pilsētas ==
{|
|width=250 valign=top|
* {{flaga|Kuba}} [[Havana]], [[Kuba]]
* {{flaga|Itālija}} [[Turīna]], [[Itālija]]
* {{flaga|Vācija}} [[Nirnberga]], [[Vācija]]
* {{flaga|Krievija}} [[Rostova pie Donas]], [[Krievija]]
* {{flaga|Francija}} [[Marseļa]], [[Francija]]&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://news.bbc.co.uk/1/hi/scotland/glasgow_and_west/4941766.stm BBC News − Glasgow twinned with Marseille]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Ķīna}} [[Daliaņa]], [[Ķīna]]
|width=250 valign=top|
* {{flaga|Pakistāna}} [[Lahora]], [[Pakistāna]]&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/scotland/glasgow_and_west/5344974.stm BBC News − Glasgow and Lahore in closer link]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Palestīna}} [[Bētleme]], [[Palestīna]]&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.eveningtimes.co.uk/news/display.var.1326701.0.bethlehem_is_citys_latest_twinned_town.php Evening Times − Bethlehem is city’s latest twinned town] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081206121244/http://www.eveningtimes.co.uk/news/display.var.1326701.0.bethlehem_is_citys_latest_twinned_town.php |date={{dat|2008|12|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|Francija}} [[Monpeljē]], [[Francija]]
* {{flaga|Spānija}} [[Barselona]], [[Spānija]]
* {{flaga|Kanāda}} [[Monreāla]], [[Kanāda]]
|}

== Atsauces un piezīmes ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px; border: 1px solid #ababab&quot;&gt;{{atsauces|2}}&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{|
|width=300 valign=top|
* [http://www.lv.lv/?menu=doc&amp;id=161368 Jūlijs Glāzgovā]{{Novecojusi saite}}
* {{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk Glasgow City Council]
* {{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com The Glasgow Story]
* {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070810161903/http://www.seeglasgow.com/ Glasgow − Scotland with style]
* {{en ikona}} [http://www.undiscoveredscotland.co.uk/glasgow/glasgow/index.html Glasgow in Undiscoveredscotland.co.uk]
|width=300 valign=top|
* {{en ikona}} [http://www.glasgowmerchantcity.net Glasgow’s Merchant City] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170516131257/http://glasgowmerchantcity.net/ |date={{dat|2017|05|16||bez}} }}
* {{en ikona}} [http://www.glasgowwestend.co.uk Glasgow West End Guide]
* {{en ikona}} [http://www.geo.ed.ac.uk/scotgaz/towns/townhistory338.html Historical perspective for Glasgow]
* {{en ikona}} [http://www.geo.ed.ac.uk/scotgaz/towns/towndetails338.html Details of Glasgow] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090221055242/http://www.geo.ed.ac.uk/scotgaz/towns/towndetails338.html |date={{dat|2009|02|21||bez}} }}
* {{en ikona}} [http://www.futureglasgow.co.uk/ Future Glasgow]
|}

{{Skotijas pilsētas}}
{{Skotijas apgabali}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>nn1qbn7vyrs5xxvvpwu1kdvmxdue7t6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ļubļana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>10962</id>
    <revision>
      <id>4486033</id>
      <parentid>4366233</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:43:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{multiple image → {{Vairāki attēli, {{url| → {{URL| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486033</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4933" sha1="56rh3jod2jip8tko3i3valyaziascsz" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                      = Ļubļana
| official_name             = Ljubljana
| settlement_type           = galvaspilsēta
| image_skyline             = {{Vairāki attēli
| border = infobox
| perrow = 1/2/2/1
| total_width = 260
| align = center
| caption_align = center
| image1 = Ljubljana made by Janez Kotar.jpg
| image2 = Ljubljana Robba fountain (23665322093).jpg
| image3 = LOpéra-Ballet (Ljubljana) (9408363203).jpg
| image4 = Dragon on the Dragon Bridge in Ljubljana-3906673.jpg
| image5 = Ljubljana (36048969485).jpg
| image6 = Ljubljana Castle Viewed from Congress Square, Ljubljana, Slovenia (36169514730).jpg
}}
| image_flag                = Flag of Ljubljana.svg
| shield_link               = Ļubļanas ģerbonis
| flag_link                 = Ļubļanas karogs
| image_shield              = Blason ville si Ljubljana (Slovénie).svg
| pushpin_map               = Slovenia#Eiropa
| subdivision_type          = Valsts
| subdivision_name          = {{flaga|Slovēnija}} [[Slovēnija]]
| established_title         = Pirmoreiz minēta
| established_date          = {{dat|1144}}
| established_title2        = 
| established_date2         = 
| established_title3        = 
| established_date3         = 
| leader_title              = Mērs
| leader_name               = Zorans Jankovičs
| area_total_km2            = 163.8
| area_land_km2             = 
| area_water_km2            = 
| population_as_of          = 2020
| population_footnotes      = 
| population_total          = 295504
| population_metro          = 
| population_density_km2    = auto
| timezone                  = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset                = +1
| timezone_DST              = [[Centrāleiropas laiks|CEST]]
| utc_offset_DST            = +2
| latd =46| latm =3| lats =5| latNS = N
| longd =14| longm =30| longs =20| longEW = E
| elevation_m               = 298
| postal_code_type          = 
| postal_code               = 
| website                   = {{URL|http://www.ljubljana.si}}
| footnotes                 =
}}

'''Ļubļana''' ({{val|sl|Ljubljana}}) ir [[Slovēnija]]s galvaspilsēta, kā arī tās galvenais [[finanses|finanšu]] un [[kultūra]]s centrs. Tā atrodas valsts centrālajā daļā, [[Sava]]s pietekas Ļubļanicas krastos.

Pilsētas arhitektūra ievērojama ar savdabīgā arhitekta [[Jože Plečniks|Jožes Plečnika]] darbiem, kura ietekmi uz pilsētas tēlu varētu salīdzināt ar [[Antoni Gaudī]] ietekmi uz [[Barselona|Barselonu]].

== Vēsture ==

Pilsētas apkārtnē atradās [[Senā Roma|romiešu]] pilsēta '''Emona''' (''Colonia Emona (Aemona) Iulia tribu Claudia'').

'''Laibaha''' (''Laibach'') pirmoreiz rakstos pieminēta 1144. gadā. 1220. gada tā ieguva pilsētas tiesības, bet 1335. gadā nonāca [[Hābsburgi|Hābsburgu]] varā.

Hābsburgu impērijā Laibaha bija Karniolas (''Carniola'') ([[slovēņu valoda|slovēņu]]- Kraņskas (''Kranjska''), [[vācu valoda|vācu]]- Krainas (''Krain'')) hercogistes galvaspilsēta.

1809.-1813. gados, [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā, Laibaha bija [[Francijas Pirmā impērija|franču]] [[Ilīrijas provinces|Ilīrijas provinču]] (''Provinces illyriennes'') galvaspilsēta. 1821. gadā Laibahā notika [[Laibahas kongress]].

Pēc [[Austroungārija]]s sabrukuma 1918. gadā, Ļubļana kļuva par [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]]s Dravas banovinas centru.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Ļubļanu 1941. gada aprīlī ieņem [[Fašistiskā Itālija|Itālijas]] karaspēks. Okupācijas gados pilsēta tika apvilkta ar 32 kilometru garu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]].

Pēc kara Ļubļana kļuva par [[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]] galvaspilsētu, bet 1991. gadā, pēc [[Desmitdienu karš|Desmitdienu kara]], par neatkarīgās Slovēnijas galvaspilsētu.

== Cilvēki ==

Ļubļanā dzimuši:

* [[Janezs Janša]] (''Janez Janša'') (1958-) - politiķis, Slovēnijas premjers (2004-)
* [[Jože Plečniks]] (''Jože Plečnik'') (1872-1957) - arhitekts
* [[Frics Pregls]] (''Fritz Pregl'') (1869-1930) - ķīmiķis, [[Nobela prēmija]]
* [[Stane]] (''Franc Rozman-Stane'') (1911-1944) - leģendārs [[Tito]] partizāns
* [[Slavojs Žižeks]] (''Slavoj Žižek'') (1949-) - filozofs, sociologs

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Ļubļanas attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ljubljana Castle.JPG|Ļubļanas pils
Attēls:Ljubljana BW 2014-10-09 11-34-41.jpg|Rātsnams (''Rotovž'')
Attēls:StNicholas-Ljubljana.JPG|Romas katoļu baznīcas Svētā Nikolaja katedrāle
Attēls:Ljubljana - Prešeren Square2.jpg|Prešerena laukums
Attēls:Ljubljana.jpg|Ļubļana
&lt;/gallery&gt;

{{Eiropas galvaspilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slovēnijas pilsētas]]
[[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Ļubļana| ]]</text>
      <sha1>56rh3jod2jip8tko3i3valyaziascsz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bengalūru</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13799</id>
    <revision>
      <id>4486176</id>
      <parentid>4394249</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:29:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486176</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7110" sha1="bmb4eh1jxzsizdjgxpqrgaf3cz4p6hf" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Bengalūru
 | official_name            = ಬೆಂಗಳೂರು
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
|border            = infobox
|perrow            = 1/3/2/1
|total_width       = 300
|caption_align = center
| image1=View from Visvesvaraya Industrial and Technological Museum (2025) 02.jpg
| image2=Dharmaraya Swamy Temple Bangalore edit1.jpg
| image3=Bangalore_palace_IMG_20121230_154849.jpg
| image4=Gopura of Someshwara temple (16th century) in Bengaluru.JPG
| image5=Bagmane Tech Park, CV Raman Nagar, Bengaluru, India (2007).jpg
| image6=Infosys_(4911287704).jpg
| image7=Vidhana Soudha 2012.jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Karnātaka
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Indija}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Karnātaka]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Rakstos pirmoreiz pieminēta
 | established_date         = 890. gadā
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 741 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 
 | population_urban         = 8443675
 | population_metro         = 8728906
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 =  
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd =12 | latm = 58 | lats =  | latNS = N
 | longd = 77 | longm = 34 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 920
 | website                  = {{URL|http://www.bmponline.org/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Bengalūru''' ({{val|kn|ಬೆಂಗಳೂರು}}, ''Bengalūru'') ir pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Karnātaka]]s štata administratīvais centrs. Tā atrodas valsts dienvidu vidienē, [[Maisoras plato]], un ir trešā lielākā Indijas pilsēta pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | language = angliski | url = http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&amp;men=gcis&amp;lng=en&amp;dat=80&amp;geo=-104&amp;srt=pnan&amp;col=aohdq&amp;msz=1500&amp;pt=c&amp;va=&amp;srt=pnan | title = India: largest cities and towns and statistics of their population | publisher = World Gazetteer | access-date = {{dat|2009|03|07||bez}} | archiveurl = https://www.webcitation.org/65KF2ukSE?url=http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x= | archivedate = {{dat|2012|02|09||bez}} }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/65KF2ukSE?url=http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x= |date={{dat|2012|02|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; No citām Indijas [[lielpilsēta|lielpilsētām]] tā atšķiras ar mērenāku [[klimats|klimatu]].

Pazīstama kā Indijas galvenais kosmiskās, militārās un [[Augstās tehnoloģijas|augsto tehnoloģiju]] centrs. 35% no visas Indijas programmatūras eksporta ražoti Bengalūru. [[Indijas Kosmosa pētniecības aģentūra]]s (''Indian Space Research Organisation'') mītnes vieta. Militārās un kosmosa rūpniecības uzņēmuma ''[[Hindustan Aeronautics Limited]]'', kā arī programmatūras uzņēmuma ''[[Infosys]]'' un ''[[Wipro Technologies]]'' galveno mītņu vieta.

2005. gadā Karnatakas valdība deklarēja, ka pilsētas nosaukums tiks mainīts no angliskotā &quot;''Bengelor''&quot; ({{val|en|Bangalore}}) uz vietējo kannadas nosaukumu '''Bengalūru'''.

== Vēsture ==
Pirmās ziņas par Bengalūru ir uzraksts kādā templī, kurš datēts ar 890. gadu. 1015. gadā pilsētu ieņēma Holas valdnieks, kurš pārvaldīja pilsētu līdz 1116. gadam. 1336. gadā Bengalūru tika iekļauta [[Vidžajanagāras impērija|Vidžajanagāras impērijā]] (''Vijayanagara''). Pēc impērijas krišanas Bengalūru vēlreiz vairākkārt mainīja &quot;īpašniekus&quot;.

17. gadsimtā Bengalūru iekaroja [[Mogulu impērija|mogoli]], tomēr 1689. gadā piešķīra pilsētu [[Maisoras Karaliste]]i.

[[Apvienotā Karaliste|Britu]] valdīšanas gados Bengalūru kļuva par vienu no vissvarīgākajām Dienvidindijas pilsētām un vienu no galvenajam britu militārajām bāzēm. 1898. gadā Bengalūru plosījās [[mēra epidēmija]], kas pamudināja Indijas vicekarali [[Džordžs Kerzons|Kerzonu]] ieviest stingras sanitārās normas. 1906. gadā Bengalūru kļuva par pirmo pilsētu Indijā, kurā tika ierīkota elektrība.

Pēc Indijas neatkarības iegūšanas Bengalūru strauji attīstījās par Indijas militārās un [[autobūve]]s centru. Mūsdienās tā ir viena no pasaules programmatūras [[ārpakalpojumi|ārpakalpojumu]] centriem.

== Tūrisma un kultūras objekti ==
Indijai neierasti lielā parku daudzuma dēļ Bengalūru dēvē arī par &quot;dārzu pilsētu&quot;. Lielāki parki ir ''Cubbon Park'' un ''Lal Bagh'' ar oranžēriju un puķu dobēm. Apskates vērtas ir arī štata parlamenta ēka ''Vidhana Soudha'' un Augstākās tiesas ēka. Pilsētā ir daudz lielāku un mazāku hinduistu tempļu un dažas kristiešu baznīcas.
Sakarā ar relatīvi lielo vidējo sabiedrības slāni, pilsētā ir daudz iepirkšanās centru, kinoteātru un bāru. Restorānos pamatā veģetārā virtuve no dažādiem Indijas reģioniem, bet ir arī atrodami restorāni ar [[ķīniešu virtuve|ķīniešu]] un [[eiropiešu virtuve|eiropiešu virtuvi]], ieskaitot ''[[McDonald's]]''.

Cenas viesnīcās ir tikpat lielas kā [[Deli]] un [[Mumbaja]]s atbilstošā ranga viesnīcās (100—200 eiro par nakti) un pieder pie augstākajām visā Āzijā. Bengalūru ir pazīstama ar saviem zīda un sandalkoka izstrādājumiem.

=== Cietoksnis ===
Pirmais cietoksnis uzcelts [[Kempe Govda]] (''Kempe Gowda'') laikā 1537. gadā, vēlāk to pārbūvējis musulmaņu valdnieks [[Haiders Ali]] (''Hyder Ali''). Viņa laikā tapis arī Ganēša templis. Mūsdienās no cietokšņa mūriem palikuši tikai fragmenti un no astoņiem vārtiem saglabājušies vienīgi Deli vārti.

=== Parks ''Lal Bagh'' ===
Parks ''Lal Bagh'' atrodas uz dienvidiem no pilsētas centra un to 1740. gadā iekārtojis valdnieks Haiders Ali. Tajā ir botāniskais dārzs ar tropiskajiem augiem.

=== Pils ===
Valdnieku pils Tjūdoru stilā tika uzbūvēta Vadijaru (''Wadiyars'') laikā 1887. gadā.

== Cilvēki ==
Bengalūru dzimuši:
* [[Lindsijs Andersons]] (''Lindsay Anderson'', 1923-1994) — kinorežisors.

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Karnātakas pilsētas]]
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>bmb4eh1jxzsizdjgxpqrgaf3cz4p6hf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486177</id>
      <parentid>4486176</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:30:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486177</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7107" sha1="18ivdyurwq614qehz6jyumki3i5w80e" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Bengalūru
 | official_name            = ಬೆಂಗಳೂರು
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
|border            = infobox
|perrow            = 1/3/2/1
|total_width       = 300
|caption_align = center
| image1=View from Visvesvaraya Industrial and Technological Museum (2025) 02.jpg
| image2=Dharmaraya Swamy Temple Bangalore edit1.jpg
| image3=Bangalore_palace_IMG_20121230_154849.jpg
| image4=Gopura of Someshwara temple (16th century) in Bengaluru.JPG
| image5=Bagmane Tech Park, CV Raman Nagar, Bengaluru, India (2007).jpg
| image6=Infosys_(4911287704).jpg
| image7=Vidhana Soudha 2012.jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Karnātaka
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Indija}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Karnātaka]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Rakstos pirmoreiz pieminēta
 | established_date         = 890. gadā
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 741 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 
 | population_urban         = 8443675
 | population_metro         = 8728906
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 =  
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd =12 | latm = 58 | lats =  | latNS = N
 | longd = 77 | longm = 34 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 920
 | website                  = {{URL|http://www.bmponline.org/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Bengalūru''' ({{val|kn|ಬೆಂಗಳೂರು}}, ''Bengalūru'') ir pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Karnātaka]]s štata administratīvais centrs. Tā atrodas valsts dienvidu vidienē, [[Maisoras plato]], un ir trešā lielākā Indijas pilsēta pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | language = angliski | url = http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&amp;men=gcis&amp;lng=en&amp;dat=80&amp;geo=-104&amp;srt=pnan&amp;col=aohdq&amp;msz=1500&amp;pt=c&amp;va=&amp;srt=pnan | title = India: largest cities and towns and statistics of their population | publisher = World Gazetteer | access-date = {{dat|2009|03|07||bez}} | archiveurl = https://www.webcitation.org/65KF2ukSE?url=http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x= | archivedate = {{dat|2012|02|09||bez}} }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/65KF2ukSE?url=http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x= |date={{dat|2012|02|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; No citām Indijas [[lielpilsēta|lielpilsētām]] tā atšķiras ar mērenāku [[klimats|klimatu]].

Pazīstama kā Indijas galvenais kosmiskās, militārās un [[Augstās tehnoloģijas|augsto tehnoloģiju]] centrs. 35% no visas Indijas programmatūras eksporta ražoti Bengalūru. [[Indijas Kosmosa pētniecības aģentūra]]s (''Indian Space Research Organisation'') mītnes vieta. Militārās un kosmosa rūpniecības uzņēmuma ''[[Hindustan Aeronautics Limited]]'', kā arī programmatūras uzņēmuma ''[[Infosys]]'' un ''[[Wipro Technologies]]'' galveno mītņu vieta.

2005. gadā Karnatakas valdība deklarēja, ka pilsētas nosaukums tiks mainīts no angliskotā &quot;Bengelora&quot; ({{val|en|Bangalore}}) uz vietējo kannadas nosaukumu '''Bengalūru'''.

== Vēsture ==
Pirmās ziņas par Bengalūru ir uzraksts kādā templī, kurš datēts ar 890. gadu. 1015. gadā pilsētu ieņēma Holas valdnieks, kurš pārvaldīja pilsētu līdz 1116. gadam. 1336. gadā Bengalūru tika iekļauta [[Vidžajanagāras impērija|Vidžajanagāras impērijā]] (''Vijayanagara''). Pēc impērijas krišanas Bengalūru vēlreiz vairākkārt mainīja &quot;īpašniekus&quot;.

17. gadsimtā Bengalūru iekaroja [[Mogulu impērija|mogoli]], tomēr 1689. gadā piešķīra pilsētu [[Maisoras Karaliste]]i.

[[Apvienotā Karaliste|Britu]] valdīšanas gados Bengalūru kļuva par vienu no vissvarīgākajām Dienvidindijas pilsētām un vienu no galvenajam britu militārajām bāzēm. 1898. gadā Bengalūru plosījās [[mēra epidēmija]], kas pamudināja Indijas vicekarali [[Džordžs Kerzons|Kerzonu]] ieviest stingras sanitārās normas. 1906. gadā Bengalūru kļuva par pirmo pilsētu Indijā, kurā tika ierīkota elektrība.

Pēc Indijas neatkarības iegūšanas Bengalūru strauji attīstījās par Indijas militārās un [[autobūve]]s centru. Mūsdienās tā ir viena no pasaules programmatūras [[ārpakalpojumi|ārpakalpojumu]] centriem.

== Tūrisma un kultūras objekti ==
Indijai neierasti lielā parku daudzuma dēļ Bengalūru dēvē arī par &quot;dārzu pilsētu&quot;. Lielāki parki ir ''Cubbon Park'' un ''Lal Bagh'' ar oranžēriju un puķu dobēm. Apskates vērtas ir arī štata parlamenta ēka ''Vidhana Soudha'' un Augstākās tiesas ēka. Pilsētā ir daudz lielāku un mazāku hinduistu tempļu un dažas kristiešu baznīcas.
Sakarā ar relatīvi lielo vidējo sabiedrības slāni, pilsētā ir daudz iepirkšanās centru, kinoteātru un bāru. Restorānos pamatā veģetārā virtuve no dažādiem Indijas reģioniem, bet ir arī atrodami restorāni ar [[ķīniešu virtuve|ķīniešu]] un [[eiropiešu virtuve|eiropiešu virtuvi]], ieskaitot ''[[McDonald's]]''.

Cenas viesnīcās ir tikpat lielas kā [[Deli]] un [[Mumbaja]]s atbilstošā ranga viesnīcās (100—200 eiro par nakti) un pieder pie augstākajām visā Āzijā. Bengalūru ir pazīstama ar saviem zīda un sandalkoka izstrādājumiem.

=== Cietoksnis ===
Pirmais cietoksnis uzcelts [[Kempe Govda]] (''Kempe Gowda'') laikā 1537. gadā, vēlāk to pārbūvējis musulmaņu valdnieks [[Haiders Ali]] (''Hyder Ali''). Viņa laikā tapis arī Ganēša templis. Mūsdienās no cietokšņa mūriem palikuši tikai fragmenti un no astoņiem vārtiem saglabājušies vienīgi Deli vārti.

=== Parks ''Lal Bagh'' ===
Parks ''Lal Bagh'' atrodas uz dienvidiem no pilsētas centra un to 1740. gadā iekārtojis valdnieks Haiders Ali. Tajā ir botāniskais dārzs ar tropiskajiem augiem.

=== Pils ===
Valdnieku pils Tjūdoru stilā tika uzbūvēta Vadijaru (''Wadiyars'') laikā 1887. gadā.

== Cilvēki ==
Bengalūru dzimuši:
* [[Lindsijs Andersons]] (''Lindsay Anderson'', 1923-1994) — kinorežisors.

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Karnātakas pilsētas]]
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>18ivdyurwq614qehz6jyumki3i5w80e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čehijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14844</id>
    <revision>
      <id>4486258</id>
      <parentid>4480179</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:02:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486258</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13355" sha1="f1yr00vt07gg8uczcnwh6wu2bz2k6gx" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Čehija
| Badge              = Czech Republic national football team logo.svg
| FIFA Trigramme     = CZE
| Nickname           = 
| Association        = [[Čehijas Futbola asociācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] (Eiropa)
| Coach              = {{flaga|CZE}} [[Miroslavs Koubeks]]
| Captain            = [[Ladislavs Krejči (1999)|Ladislavs Krejči]]
| Most caps          = [[Petrs Čehs]] (124)
| Top scorer         = [[Jans Kollers]] (55)
| Home Stadium       = dažādi
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1              = _cze26h
| pattern_b1               = _cze26h
| pattern_ra1              = _cze26h
| pattern_sh1              = _cze26h
| pattern_so1              = _cze26hl
| leftarm1                 = F6090F
| body1                    = F6090F
| rightarm1                = F6090F
| shorts1                  = 0000EC
| socks1                   = 000000
| pattern_la2              = _cze26a
| pattern_b2               = _cze26a
| pattern_ra2              = _cze26a
| pattern_sh2              = _cze26a
| pattern_so2              = _cze26al
| leftarm2                 = e9e9e9
| body2                    = e9e9e9
| rightarm2                = e9e9e9
| shorts2                  = FFFFFF
| socks2                   = FFFFFF
| FIFA Rank     = {{Nft rank|41.|up|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}
| FIFA max      = 2.
| FIFA max date = 1999. gada septembris; 2000. gada janvāris — maijs; 2005. gada aprīlis — maijs; 2006. gada janvāris — maijs
| FIFA min      = 67.
| FIFA min date = 1994. gada marts
| First game         = {{fb|TUR}} 1:4 {{fb-rt|CZE}}&lt;br /&gt;([[Stambula]], [[Turcija]]; {{dat|1994|2|23|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|CZE}} 8:1 {{fb-rt|AND}} &lt;br /&gt;([[Libereca]], [[Čehija]]; {{dat|2005|6|4|N|bez}})&lt;br /&gt;
{{fb|CZE}} 7:0 {{fb-rt|SMR}} &lt;br /&gt;([[Libereca]], [[Čehija]]; {{dat|2006|10|7|N|bez}})&lt;br /&gt;
{{fb|CZE}} 7:0 {{fb-rt|SMR}} &lt;br /&gt;([[Uherske Hradište]], [[Čehija]]; {{dat|2009|9|9|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|ENG}} 5:0 {{fb-rt|CZE}} &lt;br&gt; ([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|2019|3|22|N|bez}})
| World cup apps     = 10
| World cup first    = 1934
| World cup best     = Grupu turnīrs, [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]],[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
| Regional cup apps  = 10
| Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]
| Regional cup best  = 2. vieta, [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]
| Confederations cup apps  = 1
| Confederations cup first = 1997
| Confederations cup best  = 3. vieta, [[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997]]
}}
[[Attēls:14-06-03-Česko-Rakousko-Olomouc-053.jpg|thumb|2014]]

'''Čehijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Čehija|Čehijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Čehijas futbola izlasi pārvalda [[Čehijas Futbola asociācija]].

Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Bohēmija]]s izlase (mūsdienās [[Čehija]]s), būdama [[Austroungārija]]s sastāvā aizvadīja 7 spēles. Vēlāk, kad [[Čehija]] bija [[Čehoslovākija]]s daļa, [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlase]] divreiz ieņēma 2. vietu [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]] un [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962.]] gadā), kā arī uzvarēja [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā 1976. gadā]]. Pēc [[Čehoslovākija]]s sadalīšanās, Čehija izlase savu pirmo spēli aizvadīja 1994. gadā pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Čehijas izlases lielākie panākumi ir 2. vieta [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]] gadā, kā arī pusfināls [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gadā]].

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās''
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] - ''skatīt [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasi]]''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — 2. vieta
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Pusfināls
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Grupu turnīrs
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|6|8||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|[[Petrs Čehs]]
|2002—2016
|124
|-
|[[Karels Poborskis]]
|1994—2006
|118
|-
|[[Tomāšs Rosickis]]
|2000—2016
|105
|-
|[[Jaroslavs Plašils]]
|2004—2016
|103
|-
|[[Milans Barošs]]
|2001—2012
|93
|-
|[[Jans Kollers]]
|1999—2009
|91
|-
|[[Pavels Nedveds]]
|1994—2006
|91
|-
|'''[[Tomāšs Součeks]]'''
|2016—pašlaik
|90
|-
|[[Vladimīrs Šmicers]]
|1993—2005
|81
|-
|'''[[Vladimīrs Darida]]'''
|2012—pašlaik
|79
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|[[Jans Kollers]]
|1999—2009
|55
|-
|[[Milans Barošs]]
|2001—2012
|41
|-
|[[Vladimīrs Šmicers]]
|1993—2005
|27
|-
|'''[[Patriks Šiks]]'''
|2016—pašlaik
|26
|-
|[[Tomāšs Rosickis]]
|2000—2016
|23
|-
|[[Pavels Kuka]]
|1994—2001
|22
|-
|[[Patriks Bergers]]
|1994—2001
|18
|-
|[[Pavels Nedveds]]
|1994—2006
|18
|-
|'''[[Tomāšs Součeks]]'''
|2016—pašlaik
|17
|-
|[[Vratislavs Lokvencs]]
|1995—2006
|14
|}

== Izlases galvenie treneri ==
{{div col|colwidth=25em}}
*{{flaga|CZE}} [[Dušans Uhrins]] (1994—1997)
*{{flaga|CZE}} [[Jozefs Hovanecs]] (1998—2001)
*{{flaga|CZE}} [[Karels Brikners]] (2001—2008)
*{{flaga|CZE}} [[Petrs Rada]] (2008—2009)
*{{flaga|CZE}} [[Františeks Straka]] (2009)
*{{flaga|CZE}} [[Ivans Hašeks]] (2009)
*{{flaga|CZE}} [[Mihals Bīleks]] (2009—2013)
*{{flaga|CZE}} [[Josefs Pešice]] (2013)
*{{flaga|CZE}} [[Pavels Vrba]] (2014—2016)
*{{flaga|CZE}} [[Karels Jarolīms]] (2016—2018)
*{{flaga|CZE}} [[Jaroslavs Šilhavijs]] (2018—2023)
*{{flaga|CZE}} [[Ivans Hašeks]] (2024—2025)
{{div col end}}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Čehija}}
&lt;!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]] (11.10.2020) un [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]] (14.10.2020).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://repre.fotbal.cz/nominace-na-rijen-vraci-se-barak-premiera-pro-petraska/a13015|title=Nominace na říjen: vrací se Barák, premiéra pro Petráška {{!}} Reprezentace|website=Fotbal.cz|access-date=2020-11-06}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomāšs Vaclīks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|3|29}}|caps=30|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomāšs Koubeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|8|26}}|caps=10|goals=0|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=DEU}} 
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jirži Pavlenka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|4|14}}|caps=11|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ondžejs Kolārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|10|17}}|caps=1|goals=0|clubnat=CZE|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Pavels Kaderžābeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|4|25}}|caps=43|goals=3|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Filips Novāks (futbolists)|Filips Novāks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|6|26}}|caps=24|goals=1|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ondžejs Čelustka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1989|6|18}}|caps=19|goals=2|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Boržils]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1991|1|11}}|caps=16|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vladimīrs Coufals]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|8|22}}|caps=8|goals=1|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ondžejs Kudela]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1987|3|26}}|caps=3|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Tomāšs Holešs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|3|31}}|caps=2|goals=1|clubnat=CZE|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]}}
{{Nat fs g player|no=|name=[[Dāvids Hovorka]]|pos=DF|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|8|7}}|goals=0|caps=1|clubnat=CZE|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]}}
{{Nat fs g player|pos=DF|no=|name=[[Alešs Mateju]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|6|3}}|caps=1|clubnat=ITA|goals=0|club=[[Brescia Calcio|Brescia]]}}
{{Nat fs g player|no=|name=[[Tomāšs Petrašeks]]|pos=DF|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|3|2}}|goals=0|caps=1|clubnat=POL|club=[[Raków Częstochowa]]}}
{{nat fs break}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vladimirs Darida]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|8|8}}|caps=63|goals=7|clubnat=DEU|club=[[Hertha BSC]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Boržeks Dočkals]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1988|9|30}}|caps=41|goals=7|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jakubs Jankto]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|1|19}}|caps=27|goals=3|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tomāšs Součeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1995|2|27}}|caps=25|goals=3|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jans Kopics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1990|6|4}}|caps=19|goals=3|clubnat=CZE|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Antonīns Barāks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|12|3}}|caps=15|goals=5|club=[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukašs Masopusts]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|2|12}}|caps=13|goals=1|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Alekss Karals]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|2|12}}|caps=11|goals=2|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Petrs Ševčiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1994|5|2}}|caps=4|goals=0|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ādams Hložeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|2002|7|25}}|goals=0|caps=2|clubnat=CZE|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukašs Provods]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|10|23}}|caps=2|goals=0|clubnat=CZE|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Michaels Krmenčīks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1993|3|15}}|caps=24|goals=9|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Patriks Šiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1996|01|24}}|caps=22|goals=9|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matejs Vidra]]|age={{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1992|5|1}}|caps=27|goals=5|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}--&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{UEFA izlases}}
{{Čehijas futbola izlase - Euro 2024}}
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
[[Kategorija:Čehijas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>f1yr00vt07gg8uczcnwh6wu2bz2k6gx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4486068</id>
      <parentid>4485947</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:29:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2</comment>
      <origin>4486068</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="495648" sha1="l2ab3j3bbzrbl6x9opwkgug51a22ylo" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] uzliesmojums [[Arala|Aralas]] (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā, bet plašāka sabiedrība par to uzzināja tikai 2002. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>l2ab3j3bbzrbl6x9opwkgug51a22ylo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486069</id>
      <parentid>4486068</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:31:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4486069</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="495621" sha1="bp7cxrzpobuqvoujkn4qtywylzs0s2t" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala|Aralas]] (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>bp7cxrzpobuqvoujkn4qtywylzs0s2t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486231</id>
      <parentid>4486069</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T02:10:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4486231</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="495604" sha1="lkkxafx1qdtylj4qbs56mt4cyuna1et" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala|Aralas]] (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>lkkxafx1qdtylj4qbs56mt4cyuna1et</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas ceļš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17242</id>
    <revision>
      <id>4486297</id>
      <parentid>4454428</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:50:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>+bilde</comment>
      <origin>4486297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9431" sha1="nslqwm5gmvp0ok2wdfn1ajl05lwpkag" xml:space="preserve">{{maplink|frame=true|from=BalticWay.map|zoom=4|stroke-width=1|text=Baltijas ceļa maršruts}}
[[Attēls:Baltijas ceļš.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa cilvēku ķēde {{dat|1989|08|23||bez}}]]
[[Attēls:Baltic Way Colorized.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa posms starp Cēsīm un Valmieru]]
'''Baltijas ceļš''' ({{val|et|Balti kett}}, {{val|lt|Baltijos kelias}}) bija akcija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas notika {{dat|1989|08|23}} plkst. 19.00, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas ([[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas, kad {{dat|1939|08|23||bez}} [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vācija]] sadalīja ietekmes sfēras [[Eiropa]]s austrumu un ziemeļu daļā.

== Plānošana ==
[[Attēls:Portable radio and badge for the Baltic unity from 1989, Latvia.JPG|thumbnail|Atmodas laikā populārs [[Radiotehnika (zīmols)|RRR]] pārnēsājamais radioaparāts &quot;Abava&quot; un nozīmīte, kas simbolizē Baltijas vienotību]]
Ideja par publisku [[Protests|protesta]] akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem [[Edgars Savisārs]],&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/atkal-sadoties-rokas-682854|title=Atkal sadoties rokās|last=|first=|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena.lv]]|accessdate={{dat|2019|7|15||bez}}|date={{dat|2009|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē [[Pērnava|Pērnavā]] 1989. gada 15. jūlijā,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce| series=[[History of Lithuania (book)|Lietuvos istorija]] |title=Sąjūdis: nuo &quot;persitvarkymo&quot; iki kovo 11-osios. Part I |first=Česlovas |last=Laurinavičius |author2=Vladas Sirutavičius |year=2008 |volume=XII |publisher=[[Baltos lankos]], [[Lithuanian Institute of History]] |isbn=978-9955-23-164-6|page=617}}&lt;/ref&gt; bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā [[Cēsis|Cēsīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |title=Baltijas Padomes paziņojums (krieviski). No Laurinavičius (2008), p. 326. |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723022733/http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |archivedate={{dat|2011|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Maršruts ==

Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas — [[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]. Viļņā tas sākās pie [[Ģedimina tornis|Ģedimina torņa]] un turpinājās no Viļņas pa [[Autoceļš A2 (Lietuva)|A2 autoceļu]] caur [[Širvintas|Širvintām]], [[Ukmerģe|Ukmerģi]] uz [[Panevēža|Panevēžu]], tad pa [[Eiropas autoceļš E67|''Via Baltica'']] caur [[Pasvale|Pasvali]] un, šķērsojot [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]], uz [[Bauska|Bausku]]. No Bauskas Baltijas ceļš turpinājās uz Rīgu caur [[Iecava|Iecavu]] un [[Ķekava|Ķekavu]]. Rīgā maršruts no [[Autoceļš A7 (Latvija)|Bauskas šosejas]] turpinājās pa [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas]] ielu, šķērsoja [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]] un turpinājās pa [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielu. No Rīgas Baltijas ceļš turpinājās pa [[Autoceļš A2 (Latvija)|Pleskavas šoseju]] cauri [[Vangaži]]em, [[Sigulda]]i, [[Līgatne]]i, [[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrniekiem]] un [[Drabeši]]em uz [[Cēsis|Cēsīm]], tad caur [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepu]] (Lodi) uz [[Valmiera|Valmieru]]. No Valmieras akcija turpinājās maršrutā [[Lizdēni]], [[Rencēni]], [[Oleri]], [[Rūjiena]], [[Ķoņi]] līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i. Igaunijā maršruts veda caur [[Karksi-Nuija|Karksi-Nuiju]], [[Viljandi]], [[Tiri]] un [[Rapla|Raplu]] uz Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131226203109/http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |archivedate={{dat|2013|12|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/|title=The Baltic Way|last=|first=|access-date=2019-07-15|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Akcijas dalībnieku skaits ==
[[Attēls:1989 08 23Šiauliai1Baltijos kelias.jpg|thumb|Vienlaicīgi ar Baltijas ceļu notiekošs mītiņš [[Šauļi|Šauļos]]]]
Pēc dažādām aplēsēm, akcijā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem dalībnieku, t. i., 25—30% Baltijas valstu pamatiedzīvotāju.&lt;ref name=a78&gt;[http://books.google.com/books?id=7S5zAw_sKFUC&amp;pg=PA78&amp;as_brr=3&amp;client=firefox-a#v=onepage&amp;f=false Mapping the rural problem in the Baltic countryside. Ilkka Alanen (ed.) 2004, p. 78]&lt;/ref&gt; Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku.&lt;ref name=conr&gt;{{Ziņu atsauce |first=Peter |last=Conradi |title=Hundreds of Thousands to Demonstrate in Soviet Baltics | publisher=Reuters News |date=18 August 1989}}&lt;/ref&gt;

Aģentūra ''Reuters'' nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījušies apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet ''Associated Press'' ziņoja, ka Latvijā piedalījušies apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra ''TASS'' izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.&lt;ref name=&quot;lod&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Robin |last=Lodge |title=Human Chain Spanning: Soviet Baltics Shows Nationalist Feeling |publisher=Reuters News |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pravda chides Baltic activists |author=Associated Press |date=24 August 1989  |publisher=Tulsa World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;imse&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Ann |last=Imse |title=Baltic Residents Form Human Chain in Defiance of Soviet Rule |publisher=Associated Press |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nyt&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| title=Baltic Citizens Link Hands to Demand Independence |first=Esther B. |last=Fein | publisher=[[The New York Times]] |date=24 August 1989 |url=http://www.nytimes.com/1989/08/24/world/baltic-citizens-link-hands-to-demand-independence.html}}&lt;/ref&gt;

No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos, tādēļ akcijas dalībnieku skaits oficiāli tiek vērtēts tuvu diviem miljoniem.

== Iekļaušana UNESCO sarakstā ==
[[Attēls:2009 Simbolinis Baltijos kelias Rygoje.jpg|thumb|Baltijas ceļa 20. gadadienas piemiņas pasākums pie Brīvības pieminekļa Rīgā (2009)]]
{{dat|2009|07|30}} tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana [[UNESCO]] &quot;Pasaules atmiņa&quot; dokumentālā mantojuma sarakstā.&lt;ref&gt;[http://www.artdaily.org/index.asp?int_sec=2&amp;int_new=32399 Thirty-Five Documentary Properties Added to UNESCO's Memory of the World Register], artdaily.org, {{dat|2009|7|31|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ Baltijas ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190822084500/http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ |date={{dat|2019|08|22||bez}} }}, unesco.lv.&lt;/ref&gt;

== Videoreportāža ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=oU2d1R0Xcpk Videomateriāls par Baltijas ceļu]

== Skatīt arī ==
* [[Tautas atmodas kustība Latvijā]]
* [[Sirdspuksti Baltijai]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/ Baltijas ceļa mājas lapa] {{lv ikona}}
* {{Nacionālā enciklopēdija|id=40531|autors=Gatis Krūmiņš}}
* [https://web.archive.org/web/20051108061657/http://av.lrs.lt/StartPage.aspx?CatID=23&amp;Start=0 Baltijas ceļa foto albums] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20130822214317/http://www.europeana1989.eu/en/baltic-way/ Baltijas ceļa digitālais arhīvs]
* [https://www.unesco.org/en/memory-world/baltic-way-human-chain-linking-three-states-their-drive-freedom The Baltic Way - Human Chain Linking Three States in Their Drive for Freedom] unesco.org
{{Igaunija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:1989. gads]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Dziesmotā revolūcija]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>nslqwm5gmvp0ok2wdfn1ajl05lwpkag</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486303</id>
      <parentid>4486297</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:59:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4486303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9449" sha1="f8dmmgjjun4z4cxz6rbirpzm43eg6u1" xml:space="preserve">{{maplink|frame=true|from=BalticWay.map|zoom=4|stroke-width=1|text=Baltijas ceļa maršruts}}
[[Attēls:Baltijas ceļš.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa cilvēku ķēde pie [[Ieriķi]]em {{dat|1989|08|23||bez}}]]
[[Attēls:Baltic Way Colorized.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa posms starp Cēsīm un Valmieru]]
'''Baltijas ceļš''' ({{val|et|Balti kett}}, {{val|lt|Baltijos kelias}}) bija akcija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas notika {{dat|1989|08|23}} plkst. 19.00, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas ([[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas, kad {{dat|1939|08|23||bez}} [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vācija]] sadalīja ietekmes sfēras [[Eiropa]]s austrumu un ziemeļu daļā.

== Plānošana ==
[[Attēls:Portable radio and badge for the Baltic unity from 1989, Latvia.JPG|thumbnail|Atmodas laikā populārs [[Radiotehnika (zīmols)|RRR]] pārnēsājamais radioaparāts &quot;Abava&quot; un nozīmīte, kas simbolizē Baltijas vienotību]]
Ideja par publisku [[Protests|protesta]] akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem [[Edgars Savisārs]],&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/atkal-sadoties-rokas-682854|title=Atkal sadoties rokās|last=|first=|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena.lv]]|accessdate={{dat|2019|7|15||bez}}|date={{dat|2009|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē [[Pērnava|Pērnavā]] 1989. gada 15. jūlijā,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce| series=[[History of Lithuania (book)|Lietuvos istorija]] |title=Sąjūdis: nuo &quot;persitvarkymo&quot; iki kovo 11-osios. Part I |first=Česlovas |last=Laurinavičius |author2=Vladas Sirutavičius |year=2008 |volume=XII |publisher=[[Baltos lankos]], [[Lithuanian Institute of History]] |isbn=978-9955-23-164-6|page=617}}&lt;/ref&gt; bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā [[Cēsis|Cēsīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |title=Baltijas Padomes paziņojums (krieviski). No Laurinavičius (2008), p. 326. |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723022733/http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |archivedate={{dat|2011|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Maršruts ==

Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas — [[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]. Viļņā tas sākās pie [[Ģedimina tornis|Ģedimina torņa]] un turpinājās no Viļņas pa [[Autoceļš A2 (Lietuva)|A2 autoceļu]] caur [[Širvintas|Širvintām]], [[Ukmerģe|Ukmerģi]] uz [[Panevēža|Panevēžu]], tad pa [[Eiropas autoceļš E67|''Via Baltica'']] caur [[Pasvale|Pasvali]] un, šķērsojot [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]], uz [[Bauska|Bausku]]. No Bauskas Baltijas ceļš turpinājās uz Rīgu caur [[Iecava|Iecavu]] un [[Ķekava|Ķekavu]]. Rīgā maršruts no [[Autoceļš A7 (Latvija)|Bauskas šosejas]] turpinājās pa [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas]] ielu, šķērsoja [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]] un turpinājās pa [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielu. No Rīgas Baltijas ceļš turpinājās pa [[Autoceļš A2 (Latvija)|Pleskavas šoseju]] cauri [[Vangaži]]em, [[Sigulda]]i, [[Līgatne]]i, [[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrniekiem]] un [[Drabeši]]em uz [[Cēsis|Cēsīm]], tad caur [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepu]] (Lodi) uz [[Valmiera|Valmieru]]. No Valmieras akcija turpinājās maršrutā [[Lizdēni]], [[Rencēni]], [[Oleri]], [[Rūjiena]], [[Ķoņi]] līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i. Igaunijā maršruts veda caur [[Karksi-Nuija|Karksi-Nuiju]], [[Viljandi]], [[Tiri]] un [[Rapla|Raplu]] uz Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131226203109/http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |archivedate={{dat|2013|12|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/|title=The Baltic Way|last=|first=|access-date=2019-07-15|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Akcijas dalībnieku skaits ==
[[Attēls:1989 08 23Šiauliai1Baltijos kelias.jpg|thumb|Vienlaicīgi ar Baltijas ceļu notiekošs mītiņš [[Šauļi|Šauļos]]]]
Pēc dažādām aplēsēm, akcijā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem dalībnieku, t. i., 25—30% Baltijas valstu pamatiedzīvotāju.&lt;ref name=a78&gt;[http://books.google.com/books?id=7S5zAw_sKFUC&amp;pg=PA78&amp;as_brr=3&amp;client=firefox-a#v=onepage&amp;f=false Mapping the rural problem in the Baltic countryside. Ilkka Alanen (ed.) 2004, p. 78]&lt;/ref&gt; Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku.&lt;ref name=conr&gt;{{Ziņu atsauce |first=Peter |last=Conradi |title=Hundreds of Thousands to Demonstrate in Soviet Baltics | publisher=Reuters News |date=18 August 1989}}&lt;/ref&gt;

Aģentūra ''Reuters'' nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījušies apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet ''Associated Press'' ziņoja, ka Latvijā piedalījušies apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra ''TASS'' izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.&lt;ref name=&quot;lod&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Robin |last=Lodge |title=Human Chain Spanning: Soviet Baltics Shows Nationalist Feeling |publisher=Reuters News |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pravda chides Baltic activists |author=Associated Press |date=24 August 1989  |publisher=Tulsa World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;imse&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Ann |last=Imse |title=Baltic Residents Form Human Chain in Defiance of Soviet Rule |publisher=Associated Press |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nyt&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| title=Baltic Citizens Link Hands to Demand Independence |first=Esther B. |last=Fein | publisher=[[The New York Times]] |date=24 August 1989 |url=http://www.nytimes.com/1989/08/24/world/baltic-citizens-link-hands-to-demand-independence.html}}&lt;/ref&gt;

No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos, tādēļ akcijas dalībnieku skaits oficiāli tiek vērtēts tuvu diviem miljoniem.

== Iekļaušana UNESCO sarakstā ==
[[Attēls:2009 Simbolinis Baltijos kelias Rygoje.jpg|thumb|Baltijas ceļa 20. gadadienas piemiņas pasākums pie Brīvības pieminekļa Rīgā (2009)]]
{{dat|2009|07|30}} tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana [[UNESCO]] &quot;Pasaules atmiņa&quot; dokumentālā mantojuma sarakstā.&lt;ref&gt;[http://www.artdaily.org/index.asp?int_sec=2&amp;int_new=32399 Thirty-Five Documentary Properties Added to UNESCO's Memory of the World Register], artdaily.org, {{dat|2009|7|31|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ Baltijas ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190822084500/http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ |date={{dat|2019|08|22||bez}} }}, unesco.lv.&lt;/ref&gt;

== Videoreportāža ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=oU2d1R0Xcpk Videomateriāls par Baltijas ceļu]

== Skatīt arī ==
* [[Tautas atmodas kustība Latvijā]]
* [[Sirdspuksti Baltijai]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/ Baltijas ceļa mājas lapa] {{lv ikona}}
* {{Nacionālā enciklopēdija|id=40531|autors=Gatis Krūmiņš}}
* [https://web.archive.org/web/20051108061657/http://av.lrs.lt/StartPage.aspx?CatID=23&amp;Start=0 Baltijas ceļa foto albums] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20130822214317/http://www.europeana1989.eu/en/baltic-way/ Baltijas ceļa digitālais arhīvs]
* [https://www.unesco.org/en/memory-world/baltic-way-human-chain-linking-three-states-their-drive-freedom The Baltic Way - Human Chain Linking Three States in Their Drive for Freedom] unesco.org
{{Igaunija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:1989. gads]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Dziesmotā revolūcija]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>f8dmmgjjun4z4cxz6rbirpzm43eg6u1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486308</id>
      <parentid>4486303</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:30:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>+bilde</comment>
      <origin>4486308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9598" sha1="nhwfotztr6p8cd1vvoo3poutw0pwt5g" xml:space="preserve">{{maplink|frame=true|from=BalticWay.map|zoom=4|stroke-width=1|text=Baltijas ceļa maršruts}}
[[Attēls:Baltijas ceļš.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa cilvēku ķēde pie [[Ieriķi]]em {{dat|1989|08|23||bez}}]]
[[Attēls:Baltic Way Colorized.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa posms starp Cēsīm un Valmieru]]
'''Baltijas ceļš''' ({{val|et|Balti kett}}, {{val|lt|Baltijos kelias}}) bija akcija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas notika {{dat|1989|08|23}} plkst. 19.00, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas ([[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas, kad {{dat|1939|08|23||bez}} [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vācija]] sadalīja ietekmes sfēras [[Eiropa]]s austrumu un ziemeļu daļā.

== Plānošana ==
[[Attēls:Coverage diagram of the Baltic Way.jpeg|thumb|Baltijas ceļa plānojums posmā no [[Panevēža]]s līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]].]]
[[Attēls:Portable radio and badge for the Baltic unity from 1989, Latvia.JPG|thumbnail|Atmodas laikā populārs [[Radiotehnika (zīmols)|RRR]] pārnēsājamais radioaparāts &quot;Abava&quot; un nozīmīte, kas simbolizē Baltijas vienotību]]
Ideja par publisku [[Protests|protesta]] akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem [[Edgars Savisārs]],&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/atkal-sadoties-rokas-682854|title=Atkal sadoties rokās|last=|first=|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena.lv]]|accessdate={{dat|2019|7|15||bez}}|date={{dat|2009|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē [[Pērnava|Pērnavā]] 1989. gada 15. jūlijā,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce| series=[[History of Lithuania (book)|Lietuvos istorija]] |title=Sąjūdis: nuo &quot;persitvarkymo&quot; iki kovo 11-osios. Part I |first=Česlovas |last=Laurinavičius |author2=Vladas Sirutavičius |year=2008 |volume=XII |publisher=[[Baltos lankos]], [[Lithuanian Institute of History]] |isbn=978-9955-23-164-6|page=617}}&lt;/ref&gt; bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā [[Cēsis|Cēsīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |title=Baltijas Padomes paziņojums (krieviski). No Laurinavičius (2008), p. 326. |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723022733/http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |archivedate={{dat|2011|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Maršruts ==

Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas — [[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]. Viļņā tas sākās pie [[Ģedimina tornis|Ģedimina torņa]] un turpinājās no Viļņas pa [[Autoceļš A2 (Lietuva)|A2 autoceļu]] caur [[Širvintas|Širvintām]], [[Ukmerģe|Ukmerģi]] uz [[Panevēža|Panevēžu]], tad pa [[Eiropas autoceļš E67|''Via Baltica'']] caur [[Pasvale|Pasvali]] un, šķērsojot [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]], uz [[Bauska|Bausku]]. No Bauskas Baltijas ceļš turpinājās uz Rīgu caur [[Iecava|Iecavu]] un [[Ķekava|Ķekavu]]. Rīgā maršruts no [[Autoceļš A7 (Latvija)|Bauskas šosejas]] turpinājās pa [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas]] ielu, šķērsoja [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]] un turpinājās pa [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielu. No Rīgas Baltijas ceļš turpinājās pa [[Autoceļš A2 (Latvija)|Pleskavas šoseju]] cauri [[Vangaži]]em, [[Sigulda]]i, [[Līgatne]]i, [[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrniekiem]] un [[Drabeši]]em uz [[Cēsis|Cēsīm]], tad caur [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepu]] (Lodi) uz [[Valmiera|Valmieru]]. No Valmieras akcija turpinājās maršrutā [[Lizdēni]], [[Rencēni]], [[Oleri]], [[Rūjiena]], [[Ķoņi]] līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i. Igaunijā maršruts veda caur [[Karksi-Nuija|Karksi-Nuiju]], [[Viljandi]], [[Tiri]] un [[Rapla|Raplu]] uz Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131226203109/http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |archivedate={{dat|2013|12|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/|title=The Baltic Way|last=|first=|access-date=2019-07-15|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Akcijas dalībnieku skaits ==
[[Attēls:1989 08 23Šiauliai1Baltijos kelias.jpg|thumb|Vienlaicīgi ar Baltijas ceļu notiekošs mītiņš [[Šauļi|Šauļos]]]]
Pēc dažādām aplēsēm, akcijā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem dalībnieku, t. i., 25—30% Baltijas valstu pamatiedzīvotāju.&lt;ref name=a78&gt;[http://books.google.com/books?id=7S5zAw_sKFUC&amp;pg=PA78&amp;as_brr=3&amp;client=firefox-a#v=onepage&amp;f=false Mapping the rural problem in the Baltic countryside. Ilkka Alanen (ed.) 2004, p. 78]&lt;/ref&gt; Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku.&lt;ref name=conr&gt;{{Ziņu atsauce |first=Peter |last=Conradi |title=Hundreds of Thousands to Demonstrate in Soviet Baltics | publisher=Reuters News |date=18 August 1989}}&lt;/ref&gt;

Aģentūra ''Reuters'' nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījušies apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet ''Associated Press'' ziņoja, ka Latvijā piedalījušies apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra ''TASS'' izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.&lt;ref name=&quot;lod&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Robin |last=Lodge |title=Human Chain Spanning: Soviet Baltics Shows Nationalist Feeling |publisher=Reuters News |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pravda chides Baltic activists |author=Associated Press |date=24 August 1989  |publisher=Tulsa World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;imse&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Ann |last=Imse |title=Baltic Residents Form Human Chain in Defiance of Soviet Rule |publisher=Associated Press |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nyt&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| title=Baltic Citizens Link Hands to Demand Independence |first=Esther B. |last=Fein | publisher=[[The New York Times]] |date=24 August 1989 |url=http://www.nytimes.com/1989/08/24/world/baltic-citizens-link-hands-to-demand-independence.html}}&lt;/ref&gt;

No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos, tādēļ akcijas dalībnieku skaits oficiāli tiek vērtēts tuvu diviem miljoniem.

== Iekļaušana UNESCO sarakstā ==
[[Attēls:2009 Simbolinis Baltijos kelias Rygoje.jpg|thumb|Baltijas ceļa 20. gadadienas piemiņas pasākums pie Brīvības pieminekļa Rīgā (2009)]]
{{dat|2009|07|30}} tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana [[UNESCO]] &quot;Pasaules atmiņa&quot; dokumentālā mantojuma sarakstā.&lt;ref&gt;[http://www.artdaily.org/index.asp?int_sec=2&amp;int_new=32399 Thirty-Five Documentary Properties Added to UNESCO's Memory of the World Register], artdaily.org, {{dat|2009|7|31|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ Baltijas ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190822084500/http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ |date={{dat|2019|08|22||bez}} }}, unesco.lv.&lt;/ref&gt;

== Videoreportāža ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=oU2d1R0Xcpk Videomateriāls par Baltijas ceļu]

== Skatīt arī ==
* [[Tautas atmodas kustība Latvijā]]
* [[Sirdspuksti Baltijai]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/ Baltijas ceļa mājas lapa] {{lv ikona}}
* {{Nacionālā enciklopēdija|id=40531|autors=Gatis Krūmiņš}}
* [https://web.archive.org/web/20051108061657/http://av.lrs.lt/StartPage.aspx?CatID=23&amp;Start=0 Baltijas ceļa foto albums] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20130822214317/http://www.europeana1989.eu/en/baltic-way/ Baltijas ceļa digitālais arhīvs]
* [https://www.unesco.org/en/memory-world/baltic-way-human-chain-linking-three-states-their-drive-freedom The Baltic Way - Human Chain Linking Three States in Their Drive for Freedom] unesco.org
{{Igaunija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:1989. gads]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Dziesmotā revolūcija]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>nhwfotztr6p8cd1vvoo3poutw0pwt5g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486323</id>
      <parentid>4486308</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:59:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9602" sha1="2f3q5xqpuo2g1fngbmo1f5qgelnnbq6" xml:space="preserve">{{maplink|frame=true|from=BalticWay.map|zoom=4|stroke-width=1|text=Baltijas ceļa maršruts}}
[[Attēls:Baltijas ceļš.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa cilvēku ķēde pie [[Ieriķi]]em {{dat|1989|08|23||bez}}]]
[[Attēls:Baltic Way Colorized.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa posms starp Cēsīm un Valmieru]]
'''Baltijas ceļš''' ({{val|et|Balti kett}}, {{val|lt|Baltijos kelias}}) bija akcija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas notika {{dat|1989|08|23}} plkst. 19.00, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas ([[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas, kad {{dat|1939|08|23||bez}} [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vācija]] sadalīja ietekmes sfēras [[Eiropa]]s austrumu un ziemeļu daļā.

== Plānošana ==
[[Attēls:Coverage diagram of the Baltic Way.jpeg|thumb|Baltijas ceļa plānojums posmā no [[Panevēža]]s līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]]]
[[Attēls:Portable radio and badge for the Baltic unity from 1989, Latvia.JPG|thumbnail|Atmodas laikā populārs [[Radiotehnika (zīmols)|RRR]] pārnēsājamais radioaparāts &quot;Abava&quot; un nozīmīte, kas simbolizē Baltijas vienotību]]
Ideja par publisku [[Protests|protesta]] akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem [[Edgars Savisārs]],&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/atkal-sadoties-rokas-682854|title=Atkal sadoties rokās|last=|first=|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena.lv]]|accessdate={{dat|2019|7|15||bez}}|date={{dat|2009|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē [[Pērnava|Pērnavā]] 1989. gada 15. jūlijā,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce| series=[[History of Lithuania (book)|Lietuvos istorija]] |title=Sąjūdis: nuo &quot;persitvarkymo&quot; iki kovo 11-osios. Part I |first=Česlovas |last=Laurinavičius |author2=Vladas Sirutavičius |year=2008 |volume=XII |publisher=[[Baltos lankos]], [[Lithuanian Institute of History]] |isbn=978-9955-23-164-6|page=617}}&lt;/ref&gt; bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā [[Cēsis|Cēsīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |title=Baltijas Padomes paziņojums (krieviski). No Laurinavičius (2008), p. 326. |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723022733/http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |archivedate={{dat|2011|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Maršruts ==
Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas — [[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]. Viļņā tas sākās pie [[Ģedimina tornis|Ģedimina torņa]] un turpinājās no Viļņas pa [[Autoceļš A2 (Lietuva)|A2 autoceļu]] caur [[Širvintas|Širvintām]], [[Ukmerģe|Ukmerģi]] uz [[Panevēža|Panevēžu]], tad pa [[Eiropas autoceļš E67|''Via Baltica'']] caur [[Pasvale|Pasvali]] un, šķērsojot [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]], uz [[Bauska|Bausku]]. No Bauskas Baltijas ceļš turpinājās uz Rīgu caur [[Iecava|Iecavu]] un [[Ķekava|Ķekavu]]. Rīgā maršruts no [[Autoceļš A7 (Latvija)|Bauskas šosejas]] turpinājās pa [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas]] ielu, šķērsoja [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]] un turpinājās pa [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielu. No Rīgas Baltijas ceļš turpinājās pa [[Autoceļš A2 (Latvija)|Pleskavas šoseju]] cauri [[Vangaži]]em, [[Sigulda]]i, [[Līgatne]]i, [[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrniekiem]] un [[Drabeši]]em uz [[Cēsis|Cēsīm]], tad caur [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepu]] (Lodi) uz [[Valmiera|Valmieru]]. No Valmieras akcija turpinājās maršrutā [[Lizdēni]], [[Rencēni]], [[Oleri]], [[Rūjiena]], [[Ķoņi]] līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i. Igaunijā maršruts veda caur [[Karksi-Nuija|Karksi-Nuiju]], [[Viljandi]], [[Tiri]] un [[Rapla|Raplu]] uz Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131226203109/http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |archivedate={{dat|2013|12|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/|title=The Baltic Way|last=|first=|access-date=2019-07-15|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Akcijas dalībnieku skaits ==
[[Attēls:1989 08 23Šiauliai1Baltijos kelias.jpg|thumb|Vienlaicīgi ar Baltijas ceļu notiekošs mītiņš [[Šauļi|Šauļos]]]]
Pēc dažādām aplēsēm, akcijā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem dalībnieku, t. i., 25—30% Baltijas valstu pamatiedzīvotāju.&lt;ref name=a78&gt;[http://books.google.com/books?id=7S5zAw_sKFUC&amp;pg=PA78&amp;as_brr=3&amp;client=firefox-a#v=onepage&amp;f=false Mapping the rural problem in the Baltic countryside. Ilkka Alanen (ed.) 2004, p. 78]&lt;/ref&gt; Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku.&lt;ref name=conr&gt;{{Ziņu atsauce |first=Peter |last=Conradi |title=Hundreds of Thousands to Demonstrate in Soviet Baltics | publisher=Reuters News |date=18 August 1989}}&lt;/ref&gt;

Aģentūra ''Reuters'' nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījušies apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet ''Associated Press'' ziņoja, ka Latvijā piedalījušies apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra ''TASS'' izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.&lt;ref name=&quot;lod&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Robin |last=Lodge |title=Human Chain Spanning: Soviet Baltics Shows Nationalist Feeling |publisher=Reuters News |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pravda chides Baltic activists |author=Associated Press |date=24 August 1989  |publisher=Tulsa World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;imse&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Ann |last=Imse |title=Baltic Residents Form Human Chain in Defiance of Soviet Rule |publisher=Associated Press |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nyt&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| title=Baltic Citizens Link Hands to Demand Independence |first=Esther B. |last=Fein | publisher=[[The New York Times]] |date=24 August 1989 |url=http://www.nytimes.com/1989/08/24/world/baltic-citizens-link-hands-to-demand-independence.html}}&lt;/ref&gt;

No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos, tādēļ akcijas dalībnieku skaits oficiāli tiek vērtēts tuvu diviem miljoniem.

== Iekļaušana UNESCO sarakstā ==
[[Attēls:2009 Simbolinis Baltijos kelias Rygoje.jpg|thumb|Baltijas ceļa 20. gadadienas piemiņas pasākums pie Brīvības pieminekļa Rīgā (2009)]]
{{dat|2009|07|30}} tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana [[UNESCO]] &quot;Pasaules atmiņa&quot; dokumentālā mantojuma sarakstā.&lt;ref&gt;[http://www.artdaily.org/index.asp?int_sec=2&amp;int_new=32399 Thirty-Five Documentary Properties Added to UNESCO's Memory of the World Register], artdaily.org, {{dat|2009|7|31|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ Baltijas ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190822084500/http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ |date={{dat|2019|08|22||bez}} }}, unesco.lv.&lt;/ref&gt;

== Videoreportāža ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=oU2d1R0Xcpk Videomateriāls par Baltijas ceļu]

== Skatīt arī ==
* [[Tautas atmodas kustība Latvijā]]
* [[Sirdspuksti Baltijai]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/ Baltijas ceļa mājas lapa] {{lv ikona}}
* {{Nacionālā enciklopēdija|id=40531|autors=Gatis Krūmiņš}}
* [https://web.archive.org/web/20051108061657/http://av.lrs.lt/StartPage.aspx?CatID=23&amp;Start=0 Baltijas ceļa foto albums] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20130822214317/http://www.europeana1989.eu/en/baltic-way/ Baltijas ceļa digitālais arhīvs]
* [https://www.unesco.org/en/memory-world/baltic-way-human-chain-linking-three-states-their-drive-freedom The Baltic Way — Human Chain Linking Three States in Their Drive for Freedom] unesco.org


{{Igaunija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}


{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:1989. gads]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Dziesmotā revolūcija]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>2f3q5xqpuo2g1fngbmo1f5qgelnnbq6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486330</id>
      <parentid>4486323</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:14:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9603" sha1="2ynknshr58dif9m5kady4n4x6qt9s2z" xml:space="preserve">{{maplink|frame=true|from=BalticWay.map|zoom=4|stroke-width=1|text=Baltijas ceļa maršruts}}
[[Attēls:Baltijas ceļš.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa cilvēku ķēde pie [[Ieriķi]]em {{dat|1989|08|23||bez}}]]
[[Attēls:Baltic Way Colorized.jpg|thumb|300px|Baltijas ceļa posms starp Cēsīm un Valmieru]]
'''Baltijas ceļš''' ({{val|et|Balti kett}}, {{val|lt|Baltijos kelias}}) bija akcija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas notika {{dat|1989|08|23}} plkst. 19.00, kad apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas ([[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] parakstīšanas, kad {{dat|1939|08|23||bez}} [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Trešais reihs|Vācija]] sadalīja ietekmes sfēras [[Eiropa]]s austrumu un ziemeļu daļā.

== Plānošana ==
[[Attēls:Coverage diagram of the Baltic Way.jpeg|thumb|Baltijas ceļa plānojums posmā no [[Panevēža]]s līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i]]
[[Attēls:Portable radio and badge for the Baltic unity from 1989, Latvia.JPG|thumbnail|Atmodas laikā populārs [[Radiotehnika (zīmols)|RRR]] pārnēsājamais radioaparāts &quot;Abava&quot; un nozīmīte, kas simbolizē Baltijas vienotību]]
Ideja par publisku [[Protests|protesta]] akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem [[Edgars Savisārs]],&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/atkal-sadoties-rokas-682854|title=Atkal sadoties rokās|last=|first=|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena.lv]]|accessdate={{dat|2019|7|15||bez}}|date={{dat|2009|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē [[Pērnava|Pērnavā]] 1989. gada 15. jūlijā,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce| series=[[History of Lithuania (book)|Lietuvos istorija]] |title=Sąjūdis: nuo &quot;persitvarkymo&quot; iki kovo 11-osios. Part I |first=Česlovas |last=Laurinavičius |author2=Vladas Sirutavičius |year=2008 |volume=XII |publisher=[[Baltos lankos]], [[Lithuanian Institute of History]] |isbn=978-9955-23-164-6|page=617}}&lt;/ref&gt; bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā [[Cēsis|Cēsīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |title=Baltijas Padomes paziņojums (krieviski). No Laurinavičius (2008), p. 326. |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723022733/http://www.balticway.net/uploads/LV_written_docs/Cesis-Baltijas_cels_II%20(2).pdf |archivedate={{dat|2011|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Maršruts ==
Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas — [[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]. Viļņā tas sākās pie [[Ģedimina tornis|Ģedimina torņa]] un turpinājās no Viļņas pa [[Autoceļš A2 (Lietuva)|A2 autoceļu]] caur [[Širvintas|Širvintām]], [[Ukmerģe|Ukmerģi]] uz [[Panevēža|Panevēžu]], tad pa [[Eiropas autoceļš E67|''Via Baltica'']] caur [[Pasvale|Pasvali]] un, šķērsojot [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]], uz [[Bauska|Bausku]]. No Bauskas Baltijas ceļš turpinājās uz Rīgu caur [[Iecava|Iecavu]] un [[Ķekava|Ķekavu]]. Rīgā maršruts no [[Autoceļš A7 (Latvija)|Bauskas šosejas]] turpinājās pa [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas]] ielu, šķērsoja [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]] un turpinājās pa [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielu. No Rīgas Baltijas ceļš turpinājās pa [[Autoceļš A2 (Latvija)|Pleskavas šoseju]] cauri [[Vangaži]]em, [[Sigulda]]i, [[Līgatne]]i, [[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrniekiem]] un [[Drabeši]]em uz [[Cēsis|Cēsīm]], tad caur [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepu]] (Lodi) uz [[Valmiera|Valmieru]]. No Valmieras akcija turpinājās maršrutā [[Lizdēni]], [[Rencēni]], [[Oleri]], [[Rūjiena]], [[Ķoņi]] līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i. Igaunijā maršruts veda caur [[Karksi-Nuija|Karksi-Nuiju]], [[Viljandi]], [[Tiri]] un [[Rapla|Raplu]] uz Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131226203109/http://www.ltfmuz.lv/files/Iepirkums_tfm_m-ksliniecisk-_risin-juma_realiz-cija2.doc |archivedate={{dat|2013|12|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/|title=The Baltic Way|last=|first=|access-date=2019-07-15|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Akcijas dalībnieku skaits ==
[[Attēls:1989 08 23Šiauliai1Baltijos kelias.jpg|thumb|Vienlaicīgi ar Baltijas ceļu notiekošs mītiņš [[Šauļi|Šauļos]]]]
Pēc dažādām aplēsēm, akcijā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem dalībnieku, t. i., 25—30% Baltijas valstu pamatiedzīvotāju.&lt;ref name=a78&gt;[http://books.google.com/books?id=7S5zAw_sKFUC&amp;pg=PA78&amp;as_brr=3&amp;client=firefox-a#v=onepage&amp;f=false Mapping the rural problem in the Baltic countryside. Ilkka Alanen (ed.) 2004, p. 78]&lt;/ref&gt; Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku.&lt;ref name=conr&gt;{{Ziņu atsauce |first=Peter |last=Conradi |title=Hundreds of Thousands to Demonstrate in Soviet Baltics | publisher=Reuters News |date=18 August 1989}}&lt;/ref&gt;

Aģentūra ''Reuters'' nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījušies apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet ''Associated Press'' ziņoja, ka Latvijā piedalījušies apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra ''TASS'' izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.&lt;ref name=&quot;lod&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Robin |last=Lodge |title=Human Chain Spanning: Soviet Baltics Shows Nationalist Feeling |publisher=Reuters News |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pravda chides Baltic activists |author=Associated Press |date=24 August 1989  |publisher=Tulsa World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;imse&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Ann |last=Imse |title=Baltic Residents Form Human Chain in Defiance of Soviet Rule |publisher=Associated Press |date=23 August 1989}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nyt&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| title=Baltic Citizens Link Hands to Demand Independence |first=Esther B. |last=Fein | publisher=[[The New York Times]] |date=24 August 1989 |url=http://www.nytimes.com/1989/08/24/world/baltic-citizens-link-hands-to-demand-independence.html}}&lt;/ref&gt;

No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos, tādēļ akcijas dalībnieku skaits oficiāli tiek vērtēts tuvu diviem miljoniem.

== Iekļaušana UNESCO sarakstā ==
[[Attēls:2009 Simbolinis Baltijos kelias Rygoje.jpg|thumb|Baltijas ceļa 20. gadadienas piemiņas pasākums pie Brīvības pieminekļa Rīgā (2009)]]
{{dat|2009|07|30}} tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana [[UNESCO]] &quot;Pasaules atmiņa&quot; dokumentālā mantojuma sarakstā.&lt;ref&gt;[http://www.artdaily.org/index.asp?int_sec=2&amp;int_new=32399 Thirty-Five Documentary Properties Added to UNESCO's Memory of the World Register], artdaily.org, {{dat|2009|7|31|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ Baltijas ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190822084500/http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/pasaules-atmina/baltijas-cels/baltijas-cels-1/ |date={{dat|2019|08|22||bez}} }}, unesco.lv.&lt;/ref&gt;

== Videoreportāža ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=oU2d1R0Xcpk Videomateriāls par Baltijas ceļu]

== Skatīt arī ==
* [[Tautas atmodas kustība Latvijā]]
* [[Sirdspuksti Baltijai]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.balticway.net/lv/baltijas-cels/ Baltijas ceļa mājas lapa] {{lv ikona}}
* {{Nacionālā enciklopēdija|id=40531|autors=Gatis Krūmiņš}}
* [https://web.archive.org/web/20051108061657/http://av.lrs.lt/StartPage.aspx?CatID=23&amp;Start=0 Baltijas ceļa foto albums] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20130822214317/http://www.europeana1989.eu/en/baltic-way/ Baltijas ceļa digitālais arhīvs]
* [https://www.unesco.org/en/memory-world/baltic-way-human-chain-linking-three-states-their-drive-freedom The Baltic Way — Human Chain Linking Three States in Their Drive for Freedom] unesco.org


{{Igaunija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}


{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:1989. gads]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Dziesmotā revolūcija]]
[[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]]</text>
      <sha1>2ynknshr58dif9m5kady4n4x6qt9s2z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čennai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17973</id>
    <revision>
      <id>4486185</id>
      <parentid>4394250</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:40:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4486185</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4985" sha1="ha7m9c1b78kgxtezn7l4mx98z7vm80z" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Čennai
 | official_name              = ''Chennai'', சென்னை
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
|perrow = 1/2/2/2
|border = infobox
|total_width = 300
|image1 = Chennai Central.jpg
|image2 = Kapaleeswarar_Temple%2C_Mylapore%2C_Chennai.jpg
|image3 = Valluvar_Kottam_Edit1.JPG
|image4 = Chennai LabourStatue Closeup.jpg
|image5 = Kathipara Crop.jpg
|image6 = Ripon Building Chennai.JPG
|image7 = Chennai - bird's-eye view.jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Tamilnāda
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Tamilnāda]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1639. gadā
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 181.06
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 7088000
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 13 | latm = 04 | lats =  | latNS = N
 | longd = 80 | longm = 15 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 6
 | website                  = {{URL|http://www.chennaicorporation.com}}
 | footnotes                = 
}}

'''Čennai'''&lt;ref&gt;{{Lielais pasaules atlants}}&lt;/ref&gt; jeb '''Čenaja'''&lt;ref&gt;[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=2&amp;q=%C4%8Cenaja&amp;r=10621033 letonika.lv] [[Andrejs Veisbergs]]&lt;/ref&gt; ({{val|en|Chennai}}, {{val|ta|சென்னை}}), līdz 1996. gadam šo pilsētu sauca par '''Madrasu''', ir pilsēta [[Indija]]s dienvidaustrumos [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] krastā. [[Tamilnāda]]s štata galvaspilsēta.

Pilsēta slavena ar savu kultūru un tempļiem. Ekonomikā tā ir Indijas lielākais [[autobūve]]s centrs (šeit ir arī [[tanks|tanku]] ražotne) un [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] rūpniecības centrs. Pilsēta cieš no ūdens trūkuma. Populārākais sporta veids pilsētā — [[krikets]].

== Vēsture ==
Čennai apkārtni no I gadsimta pārvaldīja dažādas Dienvidindijas dinastijas — [[Pallava]]s, [[Čolas dinastija|Čolas]], [[Pandja]]s. Mailapora (''Mylapore'', tagad Čennai daļa) bija galvenā Pallavu valsts osta.

1522. gadā ieradās [[portugāļi]], ierīkojot ostu un nosauca to par Santomē (''São Tomé'') — [[Svētais Toms|Svētā Toma]] vārdā, kurš, kā leģenda vēsta, šeit sludināja starp 52. un 70. gadu. Vēlāk reģions nokļuva [[Nīderlande|nīderlandiešu]] rokās, kuri 1612. gadā apmetās uz ziemeļiem no mūsdienu Čennai.

1639. gada 22. augustā vietējais valdnieks atļāva [[Britu Austrumindijas kompānija]]i ierīkot apmetni, gadu vēlāk briti šeit uzcēla fortu. 1746. gadā pilsētu ieņēma [[Francija|franči]], tomēr pēc miera līguma 1749. gadā tā tika atdota britiem. 18. gadsimta beigās briti bija pakļāvuši Madrasas apkārtējās teritorijas.
  
Britu valdīšanas gados Madrasa izauga par lielu metropoli. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Madrasa bija vienīgā britu Indijas pilsēta, kurai uzbruka ienaidnieks — [[Vācija|vācu]] vieglais [[kreiseris]] ''[[SMS Emden]]'' bombardēja pilsētas naftas bāzi.

Pēc neatkarības nodibināšanās 1947. gadā Madrasa kļuva par Madrasas štata (kopš 1969. gada — Tamilnādas) galvaspilsētu. 1996. gadā pilsēta tika pārsaukta no Madrasas par Čennai. Pilsēta un tās piekraste cieta 2004. gada [[cunami]] izraisītajos postījumos.

== Cilvēki ==
Čennai dzimuši:

* [[Višvanatans Anands]] (''Viswanathan Anand'', 1969) — šahists
* [[Pīts Bests]] (''Pete Best'', 1941) — mūziķis
* [[Mahešs Bupati]] (''Mahesh Bhupathi'', 1974) — tenisists
* [[Engelberts Hamperdinks]] (''Engelbert Humperdinck'', 1936) — dziedātājs
* [[Narains Kartikejans]] (''Narain Karthikeyan'', 1977) — [[Formula 1|F1]] pilots

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>ha7m9c1b78kgxtezn7l4mx98z7vm80z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486188</id>
      <parentid>4486185</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:43:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486188</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5021" sha1="evgp1fin48nsnh3xjanix1ymog6d447" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Čennai
 | official_name              = ''Chennai'', சென்னை
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
|perrow = 1/2/2/2
|border = infobox
|total_width = 300
|image1 = Chennai Central.jpg
|image2 = Kapaleeswarar_Temple%2C_Mylapore%2C_Chennai.jpg
|image3 = Valluvar_Kottam_Edit1.JPG
|image4 = Chennai LabourStatue Closeup.jpg
|image5 = Kathipara Crop.jpg
|image6 = Ripon Building Chennai.JPG
|image7 = Chennai - bird's-eye view.jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Tamilnāda
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Tamilnāda]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1639. gadā
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 181.06
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 7088000
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 13 | latm = 04 | lats =  | latNS = N
 | longd = 80 | longm = 15 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 6
 | website                  = {{URL|http://www.chennaicorporation.com}}
 | footnotes                = 
}}

'''Čennai'''&lt;ref&gt;{{Lielais pasaules atlants}}&lt;/ref&gt; jeb '''Čenaja'''&lt;ref&gt;[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=2&amp;q=%C4%8Cenaja&amp;r=10621033 letonika.lv] [[Andrejs Veisbergs]]&lt;/ref&gt; ({{val|en|Chennai}}, {{val|ta|சென்னை}}), līdz 1996. gadam šo pilsētu sauca par '''Madrasu''', ir pilsēta [[Indija]]s dienvidaustrumos [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] krastā. [[Tamilnāda]]s štata galvaspilsēta.

Pilsēta slavena ar savu kultūru un tempļiem. Ekonomikā tā ir Indijas lielākais [[autobūve]]s centrs (šeit ir arī [[tanks|tanku]] ražotne) un [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] rūpniecības centrs. Pilsēta cieš no ūdens trūkuma. Populārākais sporta veids pilsētā — [[krikets]].

== Vēsture ==
Čennai apkārtni no I gadsimta pārvaldīja dažādas Dienvidindijas dinastijas — [[Pallava]]s, [[Čolas dinastija|Čolas]], [[Pandja]]s. Mailapora (''Mylapore'', tagad Čennai daļa) bija galvenā Pallavu valsts osta.

1522. gadā ieradās [[portugāļi]], ierīkojot ostu un nosauca to par Santomē (''São Tomé'') — [[Svētais Toms|Svētā Toma]] vārdā, kurš, kā leģenda vēsta, šeit sludināja starp 52. un 70. gadu. Vēlāk reģions nokļuva [[Nīderlande|nīderlandiešu]] rokās, kuri 1612. gadā apmetās uz ziemeļiem no mūsdienu Čennai.

1639. gada 22. augustā vietējais valdnieks atļāva [[Britu Austrumindijas kompānija]]i ierīkot apmetni, gadu vēlāk briti šeit uzcēla fortu. 1746. gadā pilsētu ieņēma [[Francija|franči]], tomēr pēc miera līguma 1749. gadā tā tika atdota britiem. 18. gadsimta beigās briti bija pakļāvuši Madrasas apkārtējās teritorijas.
  
Britu valdīšanas gados Madrasa izauga par lielu metropoli. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Madrasa bija vienīgā britu Indijas pilsēta, kurai uzbruka ienaidnieks — [[Vācija|vācu]] vieglais [[kreiseris]] ''[[SMS Emden]]'' bombardēja pilsētas naftas bāzi.

Pēc neatkarības nodibināšanās 1947. gadā Madrasa kļuva par Madrasas štata (kopš 1969. gada — Tamilnādas) galvaspilsētu. 1996. gadā pilsēta tika pārsaukta no Madrasas par Čennai. Pilsēta un tās piekraste cieta 2004. gada [[cunami]] izraisītajos postījumos.

== Cilvēki ==
Čennai dzimuši:

* [[Višvanatans Anands]] (''Viswanathan Anand'', 1969) — šahists
* [[Pīts Bests]] (''Pete Best'', 1941) — mūziķis
* [[Mahešs Bupati]] (''Mahesh Bhupathi'', 1974) — tenisists
* [[Engelberts Hamperdinks]] (''Engelbert Humperdinck'', 1936) — dziedātājs
* [[Narains Kartikejans]] (''Narain Karthikeyan'', 1977) — [[Formula 1|F1]] pilots

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Tamilnādas pilsētas]]
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>evgp1fin48nsnh3xjanix1ymog6d447</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edinburga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>19421</id>
    <revision>
      <id>4486267</id>
      <parentid>4445336</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:23:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4486267</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8178" sha1="kxr66bcm9hykplsf8hqhheia6my8uyz" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Edinburga
| official_name = ''Edinburgh''&lt;br /&gt;''Dun Èideann''
| settlement_type = pilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{multiple image |border=infobox |total_width=280 |image_style=border:1; |perrow=1/2/2/1
 | image1      = Skyline of Edinburgh.jpg
 | image2      = Scott Monument Édimbourg 11 (cropped).jpg
 | image3      = Scottish Parliament Building - 2025-04-19.jpg
 | image4      = Edinburgh - Royal Scottish Academy Building - 20140421192731.jpg
 | image5      = St Giles' Cathedral - geograph.org.uk - 5027985.jpg
 | image6      = Arthur's Seat from Calton Hill (cropped).jpg
 }}
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Edinburgh.svg
| flag_link = Edinburgas karogs
| flag_size = 150px
| pushpin_map = UK#Skotija
| pushpin_label_position = 
| latd = 55
| latm = 57
| lats = 00
| latNS = N
| longd = 3
| longm = 11
| longs = 56
| longEW = W
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Apvienotā Karaliste}}'''
| subdivision_type1 = Valsts daļa
| subdivision_name1 = {{karogs|Skotija}}
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| leader_title = Lords-mērs
| leader_name = Donalds Vilsons
| area_total_km2 = 259
| population_footnotes = 
| population_total = 420093
| population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| population_urban = 495360
| timezone = 
| utc_offset = +0
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = +1
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = EH
| area_code = 0131
| website = {{URL|http://www.edinburgh.gov.uk}}
| footnotes = 
| image_shield = Coat of Arms of the Edinburgh City Council.svg
}}

'''Edinburga''' ({{val|en|Edinburgh}}, {{val|gd|Dùn Èideann}}) ir pilsēta un [[Skotijas pašvaldības apgabali|pašvaldības apgabals]] [[Skotija]]s austrumdaļā [[Ziemeļjūra]]s [[Fērtoforts|Fērtoforta]] līča dienvidu krastā. Skotijas [[galvaspilsēta]], otrā lielākā Skotijas pilsēta un septītā lielākā pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Pilsēta ir [[Skotijas parlaments|Skotijas parlamenta]] mītnes vieta. Edinburga tiek saukta par &quot;Ziemeļu Atēnām&quot; (''Athens of the North'') tāpēc, ka pilsēta līdzīgi kā Atēnas ir uzcelta kalnos.

Kopš 1583. gada pilsētā atrodas [[Edinburgas Universitāte]] - vēsturiski viens no [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] centriem. Mūsdienās pazīstama ar starptautisko [[Edinburgas festivāls|Edinburgas mākslas festivālu]] (faktiski vairāki neatkarīgi pasākumi), kurš notiek katru gadu vasaras beigās, kuras laikā Edinburgas iedzīvotāju skaits dubultojas. Edinburga ir otrais populārākais tūrisma centrs [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] aiz [[Londona]]s, piesaistot vairāk kā vienu miljonu tūristu katru gadu. Edinburgas vecpilsēta un pilsētas daļa kas ir uzcelta starp 1765. un 1850. gadu ir iekļauta [[UNESCO]] pasaules mantojuma sarakstā.

Edinburgā atrodas [[Belmoralas pils]], kurā no maija līdz jūlijam dzīvoja Anglijas karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]]. Tā ir Apvienotās Karalistes karaliskās ģimenes vasaras rezidence.

== Vēsture ==
Pirmās ziņas par cilvēku atrašanos Edinburgas teritorijā ir datējama ar 8500. gadu pirms mūsu ēras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archaeologyuk.org/ba/ba60/news.shtml |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131102050435/http://www.archaeologyuk.org/ba/ba60/news.shtml |archivedate={{dat|2013|11|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; Arheoloģiskie atradumi no Akmens un Bronzas laikmeta ir atrasti Artūra Krēsla kalna un citu tuvējo kalnu apkārtnē. Iespējams, [[Beda Cienījamais|Bedas]] rakstos Edinburga pieminēta kā Gvidi (''Guidi'') pilsēta. 854. gadā tika celta pirmā Svētā Gila baznīca.

Pilsētas nozīmība krasi palielinājās no 12. gadsimta, kad Skotijas karalis [[Deivids I]] pārcēla valsts galvaspilsētu no [[Danfermlina]]s uz Edinburgas pili. Kad 13. gadsimtā izveidojās Skotijas parlaments, pilsēta nostiprināja savu galvaspilsētas statusu.

[[Marija I Stjuarte|Marijas Stjuartes]] laikā karaliskais galms atradās [[Holirūdhausas pils|Holirūdhausas pilī]] (''Holyroodhouse''). Kad 1603. gadā par karali kļuva [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]], galms pārcēlās uz Londonu. Kad 1707. gadā likvidēja Skotijas parlamentu, Edinburgas politiskā nozīme samazinājās.

Tomēr Edinburgas kā kultūras centra nozīme nesaruka un [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] laikā Edinburgā darbojās daudzi tā laika ievērojamākie [[filozofija|filozofi]], [[zinātne|zinātnieki]] un [[māksla|mākslinieki]].

19. gadsimtā pilsētas iedzīvotāju skaits krasi pieauga, jo Edinburgā ieplūda no [[Kartupeļu bads|Kartupeļu bada]] bēgošie [[īri]].

== Tūrisms ==
Tūristu piesaistīšanai Edinburga cauru gadu organizē visdažādākos festivālus, festivāli ir viens no nozīmīgākajiem pilsētas ienākuma avotiem. Kopumā visdažādākajiem festivāliem Edinburgā tiek tērēts apmēram 200 miljoni mārciņu katru gadu. Visvairāk apmeklēts ir [[Edinburgas mākslas festivāls]], kas notiek katru gadu vasaras beigās. Tā apmeklētāju skaits var sasniegt pat vienu miljonu cilvēku.

Edinburgā ir uzcelts piemineklis [[Šerloks Holmss|Šerlokam Holmsam]], kurš ir viens no pasaules slavenākajam detektīvam. Tas atrodas blakus mājai, kurā dzimis detektīvstāstu autors [[Arturs Konans Doils]].

=== Edinburgas teātra festivāls ===
Kopš 1947. gada pilsētā norisinās Edinburgas teātra festivāls. Tas ir festivāls, kura laikā tiek rādītas labākās [[Skotija]]s un citu valstu teātra, mūzikas, dejas un operas izrādes. Tradicionāli tas notiek trīs nedēļas vasaras beigās, lielākoties uz visām pilsētas skatuvēm un koncertzālēm. Parasti pasākumu apmeklētāju skaits sasniedz vairāk kā 220 tūkstoši tūristu.

== Ievērojamas vietas ==
* [[Edinburgas pils]]
* [[Karaliskā Jūdze]] (''Royal Mile'')
* [[Skotijas Nacionalā galerija]]
* [[Artūra Krēsla kalns]] (''Arthur's Seat'')
* [[Sv. Gila katedrāle]] (''St. Giles' Cathedral'')

== Cilvēki ==
[[Attēls:Edinburgh Overview01.jpg|thumb|250px|Edinburga]]
Edinburgā ir dzimuši tādi cilveki kā:

* [[Aleksandrs Greiems Bells]] (''Alexander Graham Bell'', 1847-1922) - izgudrotājs&lt;ref name=&quot;WDL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11375/ |title = Alexander Graham Bell Laboratory Notebook, 1875-1876 |website = [[World Digital Library]] |date = 1875-1876 |accessdate = 2013-07-23 |archive-date = 2015-02-03 |archive-url = https://web.archive.org/web/20150203003124/http://www.wdl.org/en/item/11375/ }}&lt;/ref&gt;
* [[Tonijs Blērs]] (''Tony Blair'', 1953-) - politiķis
* [[Džeimss Bosvels]] (''James Boswell'', 1740-1795) - rakstnieks
* [[Arturs Konans Doils]] (''Arthur Conan Doyle'', 1859-1930) - rakstnieks
* [[Džeimss Hatons]] (''James Hutton'', 1726-1797) - ģeologs
* [[Duglass Hēgs]] (''Douglas Haig'', 1861-1928) - karavīrs
* [[Džonijs Heinss]] (''Johnny Haynes'', 1934-2005) - futbolists
* [[Deivids Hjūms]] (''David Hume'', 1711-1776) - filozofs
* [[Šons Konerijs]] (''Sean Connery'', 1930-) - aktieris
* [[Džeimss Konolijs]] (''James Connolly'', 1868-1916) - politiķis
* [[Džeimss Maksvels]] (''James Clerk Maxwell'', 1831-1879) - fiziķis
* [[Širlija Mensone]] (''Shirley Manson'', 1966-) - mūziķe
* [[Džons Nepers]] (''John Napier'', 1550-1617) - matemātiķis
* [[Eduardo Paoloci]] (''Eduardo Paolozzi'', 1924-2005) - mākslinieks
* [[Valters Skots]] (''Walter Scott'', 1771-1832) - rakstnieks
* [[Greiems Sauness]] (''Graeme Souness'', 1953-) - futbolists
* [[Mjūriela Spārka]] (''Muriel Spark'', 1918-2006) - rakstniece
* ''[[KT Tunstall]]'' (1975-) - mūziķe
* [[Roberts Luiss Stīvensons]] (''Robert Louis Stevenson'', 1850-1894) - rakstnieks
* [[Īrvins Velšs]] (''Irvine Welsh'', 1958-) - rakstnieks

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas pilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>kxr66bcm9hykplsf8hqhheia6my8uyz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486268</id>
      <parentid>4486267</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:23:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4486268</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8199" sha1="q6awboeuw7ondylwf49mc7au94as9ci" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Edinburga
| official_name = ''Edinburgh''&lt;br /&gt;''Dun Èideann''
| settlement_type = pilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{multiple image |border=infobox |total_width=280 |image_style=border:1; |perrow=1/2/2/1
 | image1      = Skyline of Edinburgh.jpg
 | image2      = Scott Monument Édimbourg 11 (cropped).jpg
 | image3      = Scottish Parliament Building - 2025-04-19.jpg
 | image4      = Edinburgh - Royal Scottish Academy Building - 20140421192731.jpg
 | image5      = St Giles' Cathedral - geograph.org.uk - 5027985.jpg
 | image6      = Arthur's Seat from Calton Hill (cropped).jpg
 }}
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Edinburgh.svg
| flag_link = Edinburgas karogs
| flag_size = 150px
| pushpin_map = UK#Skotija
| pushpin_label_position = 
| latd = 55
| latm = 57
| lats = 00
| latNS = N
| longd = 3
| longm = 11
| longs = 56
| longEW = W
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Apvienotā Karaliste}}'''
| subdivision_type1 = Valsts daļa
| subdivision_name1 = {{karogs|Skotija}}
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| leader_title = Lords-mērs
| leader_name = Donalds Vilsons
| area_total_km2 = 259
| population_footnotes = 
| population_total = 420093
| population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| population_urban = 495360
| timezone = 
| utc_offset = +0
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = +1
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = EH
| area_code = 0131
| website = {{URL|http://www.edinburgh.gov.uk}}
| footnotes = 
| image_shield = Coat of Arms of the Edinburgh City Council.svg
}}

'''Edinburga''' ({{val|en|Edinburgh}}, {{val|gd|Dùn Èideann}}) ir pilsēta un [[Skotijas pašvaldības apgabali|pašvaldības apgabals]] [[Skotija]]s austrumdaļā [[Ziemeļjūra]]s [[Fērtoforts|Fērtoforta]] līča dienvidu krastā. Skotijas [[galvaspilsēta]], otrā lielākā Skotijas pilsēta un septītā lielākā pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Pilsēta ir [[Skotijas parlaments|Skotijas parlamenta]] mītnes vieta. Edinburga tiek saukta par &quot;Ziemeļu Atēnām&quot; (''Athens of the North'') tāpēc, ka pilsēta līdzīgi kā Atēnas ir uzcelta kalnos.

Kopš 1583. gada pilsētā atrodas [[Edinburgas Universitāte]] - vēsturiski viens no [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] centriem. Mūsdienās pazīstama ar starptautisko [[Edinburgas festivāls|Edinburgas mākslas festivālu]] (faktiski vairāki neatkarīgi pasākumi), kurš notiek katru gadu vasaras beigās, kuras laikā Edinburgas iedzīvotāju skaits dubultojas. Edinburga ir otrais populārākais tūrisma centrs [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] aiz [[Londona]]s, piesaistot vairāk kā vienu miljonu tūristu katru gadu. Edinburgas vecpilsēta un pilsētas daļa kas ir uzcelta starp 1765. un 1850. gadu ir iekļauta [[UNESCO]] pasaules mantojuma sarakstā.

Edinburgā atrodas [[Belmoralas pils]], kurā no maija līdz jūlijam dzīvoja Anglijas karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]]. Tā ir Apvienotās Karalistes karaliskās ģimenes vasaras rezidence.

== Vēsture ==
Pirmās ziņas par cilvēku atrašanos Edinburgas teritorijā ir datējama ar 8500. gadu pirms mūsu ēras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archaeologyuk.org/ba/ba60/news.shtml |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131102050435/http://www.archaeologyuk.org/ba/ba60/news.shtml |archivedate={{dat|2013|11|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; Arheoloģiskie atradumi no Akmens un Bronzas laikmeta ir atrasti Artūra Krēsla kalna un citu tuvējo kalnu apkārtnē. Iespējams, [[Beda Cienījamais|Bedas]] rakstos Edinburga pieminēta kā Gvidi (''Guidi'') pilsēta. 854. gadā tika celta pirmā Svētā Gila baznīca.

Pilsētas nozīmība krasi palielinājās no 12. gadsimta, kad Skotijas karalis [[Deivids I]] pārcēla valsts galvaspilsētu no [[Danfermlina]]s uz Edinburgas pili. Kad 13. gadsimtā izveidojās Skotijas parlaments, pilsēta nostiprināja savu galvaspilsētas statusu.

[[Marija I Stjuarte|Marijas Stjuartes]] laikā karaliskais galms atradās [[Holirūdhausas pils|Holirūdhausas pilī]] (''Holyroodhouse''). Kad 1603. gadā par karali kļuva [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]], galms pārcēlās uz Londonu. Kad 1707. gadā likvidēja Skotijas parlamentu, Edinburgas politiskā nozīme samazinājās.

Tomēr Edinburgas kā kultūras centra nozīme nesaruka un [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] laikā Edinburgā darbojās daudzi tā laika ievērojamākie [[filozofija|filozofi]], [[zinātne|zinātnieki]] un [[māksla|mākslinieki]].

19. gadsimtā pilsētas iedzīvotāju skaits krasi pieauga, jo Edinburgā ieplūda no [[Kartupeļu bads|Kartupeļu bada]] bēgošie [[īri]].

== Tūrisms ==
Tūristu piesaistīšanai Edinburga cauru gadu organizē visdažādākos festivālus, festivāli ir viens no nozīmīgākajiem pilsētas ienākuma avotiem. Kopumā visdažādākajiem festivāliem Edinburgā tiek tērēts apmēram 200 miljoni mārciņu katru gadu. Visvairāk apmeklēts ir [[Edinburgas mākslas festivāls]], kas notiek katru gadu vasaras beigās. Tā apmeklētāju skaits var sasniegt pat vienu miljonu cilvēku.

Edinburgā ir uzcelts piemineklis [[Šerloks Holmss|Šerlokam Holmsam]], kurš ir viens no pasaules slavenākajam detektīvam. Tas atrodas blakus mājai, kurā dzimis detektīvstāstu autors [[Arturs Konans Doils]].

=== Edinburgas teātra festivāls ===
Kopš 1947. gada pilsētā norisinās Edinburgas teātra festivāls. Tas ir festivāls, kura laikā tiek rādītas labākās [[Skotija]]s un citu valstu teātra, mūzikas, dejas un operas izrādes. Tradicionāli tas notiek trīs nedēļas vasaras beigās, lielākoties uz visām pilsētas skatuvēm un koncertzālēm. Parasti pasākumu apmeklētāju skaits sasniedz vairāk kā 220 tūkstoši tūristu.

== Ievērojamas vietas ==
* [[Edinburgas pils]]
* [[Karaliskā Jūdze]] (''Royal Mile'')
* [[Skotijas Nacionalā galerija]]
* [[Artūra Krēsla kalns]] (''Arthur's Seat'')
* [[Sv. Gila katedrāle]] (''St. Giles' Cathedral'')

== Cilvēki ==
[[Attēls:Edinburgh Overview01.jpg|thumb|250px|Edinburga]]
Edinburgā ir dzimuši tādi cilveki kā:

* [[Aleksandrs Greiems Bells]] (''Alexander Graham Bell'', 1847-1922) - izgudrotājs&lt;ref name=&quot;WDL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11375/ |title = Alexander Graham Bell Laboratory Notebook, 1875-1876 |website = [[World Digital Library]] |date = 1875-1876 |accessdate = 2013-07-23 |archive-date = 2015-02-03 |archive-url = https://web.archive.org/web/20150203003124/http://www.wdl.org/en/item/11375/ }}&lt;/ref&gt;
* [[Tonijs Blērs]] (''Tony Blair'', 1953-) - politiķis
* [[Džeimss Bosvels]] (''James Boswell'', 1740-1795) - rakstnieks
* [[Arturs Konans Doils]] (''Arthur Conan Doyle'', 1859-1930) - rakstnieks
* [[Džeimss Hatons]] (''James Hutton'', 1726-1797) - ģeologs
* [[Duglass Hēgs]] (''Douglas Haig'', 1861-1928) - karavīrs
* [[Džonijs Heinss]] (''Johnny Haynes'', 1934-2005) - futbolists
* [[Deivids Hjūms]] (''David Hume'', 1711-1776) - filozofs
* [[Šons Konerijs]] (''Sean Connery'', 1930-) - aktieris
* [[Džeimss Konolijs]] (''James Connolly'', 1868-1916) - politiķis
* [[Džeimss Maksvels]] (''James Clerk Maxwell'', 1831-1879) - fiziķis
* [[Širlija Mensone]] (''Shirley Manson'', 1966-) - mūziķe
* [[Džons Nepers]] (''John Napier'', 1550-1617) - matemātiķis
* [[Eduardo Paoloci]] (''Eduardo Paolozzi'', 1924-2005) - mākslinieks
* [[Valters Skots]] (''Walter Scott'', 1771-1832) - rakstnieks
* [[Greiems Sauness]] (''Graeme Souness'', 1953-) - futbolists
* [[Mjūriela Spārka]] (''Muriel Spark'', 1918-2006) - rakstniece
* ''[[KT Tunstall]]'' (1975-) - mūziķe
* [[Roberts Luiss Stīvensons]] (''Robert Louis Stevenson'', 1850-1894) - rakstnieks
* [[Īrvins Velšs]] (''Irvine Welsh'', 1958-) - rakstnieks

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas pilsētas}}
{{Skotijas apgabali}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>q6awboeuw7ondylwf49mc7au94as9ci</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūgendstils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20949</id>
    <revision>
      <id>4486034</id>
      <parentid>4391748</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:45:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486034</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5059" sha1="904hhigvshed9n2c6p3ni7zad2rgnnk" xml:space="preserve">[[Attēls:Alfons Mucha - F. Champenois Imprimeur-Éditeur.jpg|thumb|250px|Alfonsa Muhas plakāts]]
'''Jūgendstils''' ir mākslas (īpaši [[arhitektūra]]s un [[dizains|dizaina]]) stils, kas radās 1890. gadu otrajā pusē [[Eiropa|Eiropā]], bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20. gadsimta sākuma līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Nosaukumu &quot;jūgendstils&quot; jaunais strāvojums guva Vācijā un arī Latvijā. Mākslas vēsturē to dažkārt mēdz apzīmēt par [[Neoromantisms|neoromantismu]]. Par jūgendstila vadmotīvu kļuva mākslas sintēzes ideja, un tā sāka izpausties visos mākslas veidos, sākot ar lietišķo mākslu, un beidzot ar tēlotāju mākslu un arhitektūru.

Jūgendstils attīstījās dažādās Eiropas valstīs, tajās iegūstot atšķirīgus nosaukumus: ''Jugendstil'' [[Vācija|Vācijā]], ''Art noveau'' [[Francija|Francijā]], ''modernismo'' [[Spānija|Spānijā]], ''Sezessionsstil'' [[Austrija|Austrijā]], ''Stile Liberty'' vai ''Stile Floreale'' [[Itālija|Itālijā]], ''Młoda Polska'' [[Polija|Polijā]]. [[Katalonija|Katalonijā]] par jūgendstila centru kļuva [[Barselona]], kur darbojās ievērojamais arhitekts [[Antoni Gaudī]]. Liela nozīme jūgendstilam bija arī Austrumeiropā; īpaši jāmin čehu mākslinieks [[Alfonss Muha]].

== Raksturīgākās iezīmes ==

Jūgendstils ir ornamentāls stils, kam pamatā liektas līnijas, asimetriska kompozīcija, neregulāri līniju ritmi. Tēlotājā mākslā jūgendstils pamatā izpaudās [[grafika|grafikā]] ([[ilustrācija|ilustrācijās]], [[plakāts|plakātos]]), kur īpaši raksturīgi stilizēti augu motīvi, [[chiaroscuro|gaismēnu]] trūkums, dekoratīvas, liektas līnijas.

Jūgendstila estētikas pamatidejas ir tuvas simbolisma filozofijai. Ikdienišķajā realitātē skaistums izsīkst un aizvien vairāk pieņemas spēkā mehānistiskais princips; mākslinieks ir nevis reportieris vai fotogrāfs, bet radītājs; mākslai ir jāpārveido pasaule, jāienes skaistais un cilvēcīgais vidē, kas ieskauj cilvēku, - viņa mājoklī, sadzīves interjerā un priekšmetos, apģērbā utt.
[[Attēls:CasaBatllo 0170.JPG|thumb|right|200px|Jūgendstila ēka Barselonā, Spānijā ''Casa Batllo''. Projektējis viens no pasaulē zināmākajiem jūgendstila arhitektiem- [[Antoni Gaudī]].]]
Jūgendstila glezniecība bieži vērsās pie izglītota un izsmalcināta skatītāja, taču daudzās citās izpausmēs jūgendstils bija demokrātisks.

Arhitektūrā jūgendstilam raksturīga celtnes funkcionālā uzbūve, kas izvirzījās par prioritāti, fasāde tika izcelta gan ar arhitektoniskiem līdzekļiem (erkeriem, lizēnām, durvju un logu ailām), gan ar būvplastikas elementiem (ciļņiem, skulptūrām, ornamentu). Ēkas koptēla izveidē svarīgi visi elementi: monumentālā glezniecība, vitrāža, mozaīka un pat uzraksti. Nereti jūgendstilā tika veidots viss nams, sākot ar pašu ēku un tās interjeru un beidzot ar galda piederumiem. Pirmā jūgendstila celtne ir [[Viesnīca Tassel|Tasela nams]] [[Brisele|Briselē]] (1893).

Arhitektūrā dominēja neoklasicisma un nacionālā romantisma elementi, stājtēlniecībā spēcīgākas bija reālisma tendences, monumentos dominēja historisms. Glezniecībā un grafikā jūgendstils saplūda ar reālismu un simbolismu, ir jaušama impresionisma un postimpresionisma ietekme.

Jūgendstila uzplaukums bija īslaicīgs. Ap 1910. gadu interese par to sāka noplakt.

== Jūgendstils Latvijā ==

Jūgendstils bija nozīmīgs mākslas virziens arī [[Latvija]]s teritorijā. Sākotnēji spilgtākie jūgendstila pārstāvji bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] mākslinieki, kuri dominēja reģiona kultūras dzīvē, taču tieši ar jūgendstilu saistās pirmo latviešu nacionālo mākslinieku ienākšana kultūras apritē ([[Janis Rozentāls]], [[Johans Valters|Jānis Valters]], [[Jūlijs Madernieks]] u.c.). Tāpat kā [[Skandināvija|Skandināvijā]], arī Latvijā jūgendstils saistīts ar nacionālās pašapziņas palielināšanos.

[[Rīga|Rīgā]] ir vairāk nekā 800 jūgendstila ēku, ko radījuši [[Mihails Eizenšteins]], [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]] u. c. Rīgā, [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12 atrodas jūgendstilam veltīts [[muzejs]] — [[Rīgas Jūgendstila centrs]].

== Skatīt arī ==
* [[Pasaules jūgendstila diena]]

== Literatūra ==

* Krastiņš J. Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. — R., 1980.
* Krastiņš J. Rīga — jūgendstila metropole. — R., 1998.
* Latvijas mākslas vēsture. - Pētergailis, Rīga, 2004.

== Papildinformācija ==
* [http://www.citariga.lv/?page=303&amp;id=10&amp;lng=1 Rīgas jūgendstils portālā Cita Rīga]
* [https://web.archive.org/web/20160324081330/http://www.vangoghmuseum.nl/en/prints/subject/44/art_nouveau Jūgendstila ilustrācijas un plakāti] van Goga muzeja portālā
{{kultūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{avangards}}

[[Kategorija:Jūgendstils| ]]
[[Kategorija:Arhitektūras stili]]
[[Kategorija:Mākslas virzieni]]</text>
      <sha1>904hhigvshed9n2c6p3ni7zad2rgnnk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gistavs Moro</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22010</id>
    <revision>
      <id>4486309</id>
      <parentid>4106037</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:33:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>infokaste</comment>
      <origin>4486309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3154" sha1="kmcnam56x5k4b3y103nk2mutiiglqiw" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |            name = Gistavs Moro &lt;br /&gt;''Gustave Moreau''
 |           image = GustaveMoreau02.jpg
 |       imagesize = 220px
 |         caption = &quot;Pašportrets&quot; (1850)
 |       birthname = 
 |       birthdate = {{dat|1826|4|6}}&lt;br /&gt; [[Parīze]], [[Burbonu restaurācija|Francijas karaliste]],
 |       deathdate = {{miršanas datums un vecums|1898|4|18|1826|4|6}} 
 |      deathplace = {{vieta|Francija|Parīze}}
 |     nationality = [[francūži|francūzis]]
 |           field = [[glezniecība]]
 |        movement = [[Simbolisms]]
 |     famous work = 
 |   influenced by = [[Teodors Šaserio]]
 |        paraksts = 
}}


'''Gistavs Moro''' (''Gustave Moreau'', dzimis 1826. g. 6. aprīlī [[Parīze|Parīzē]], miris 1898. g. 18. aprīlī turpat) bija [[franči|franču]] mākslinieks, [[simbolisms|simbolisma]] pārstāvis.

Moro tēvs bijis arhitekts, kurš spējis novērtēt dēla talantu un nosūtījis viņu mācīties pie [[Fransuā Eduards Piko|Fransuā Eduarda Piko]] - ne pārāk ievērojama mākslinieka, bet visnotaļ spējīga skolotāja. Visai lielu ietekmi uz Moro atstājis franču [[romantisms|romantisma]] mākslinieks [[Teodors Šaserio]], ar kuru viņam kādu laiku bijušas ļoti tuvas attiecības. Pirmā Moro glezna bija &quot;Pieta&quot; (1852). Moro divreiz devies ceļojumā uz [[Itālija|Itāliju]] (1841. g. un no 1857. līdz 1859. g.), kur iepazinies ar [[Andrea Mantenja|Mantenjas]], [[Karlo Krivelli]], [[Sandro Botičelli]], [[Ticiāns|Ticiāna]], [[Mikelandželo]] un [[Leonardo da Vinči|Leonardo]] darbiem.

Pirmo simbolisma garā ieturēto darbu (&quot;Oidips un Sfinksa&quot;) Moro sācis gleznot 1862. g., tas izstādīts 1864.&amp;nbsp;g. Līdz ar to aizsākās viņa mākslinieciskās darbības auglīgākais un izcilākais periods, kurā viņš pievērsās vēstures, mitoloģijas, reliģijas tēmām un motīviem (Moro ļoti labi pārzinājis antīko un seno austrumu mākslu).

1875.g. Moro tika piešķirts [[Goda Leģiona ordenis]] (sākotnēji — bruņinieka pakāpe, 1883. g. — virsnieka pakāpe). 1892. g. viņš kļuva par profesoru slavenajā ''[[École des Beaux Arts]]''. Moro ietekmējis [[sirreālisms|sirreālistus]] un [[fovisms|fovistus]], pie viņa mācījušies [[Anrī Matiss]], [[Odilons Redons]] u.c. nozīmīgi mākslinieki.

== Nozīmīgākie darbi ==
{{commonscat|Gustave Moreau|Gistavs Moro}}
* &quot;Oidips un Sfinksa&quot; (''Œdipe et le Sphinx'', 1864)
* &quot;Orfejs&quot; (''Orphée'', 1865)
* &quot;Jāsons un Mēdeja&quot; (''Jason et Médée'', 1865)
* &quot;Parādība&quot; (''L'Apparition'', 1876)
* &quot;Hēsiods un mūza&quot; (''Hésiode et la muse'', 1891)
&lt;gallery&gt;
Gustave Moreau - Orpheus - Google Art Project.jpg|Orfejs (1865)
Moreau - Jason et Médée.jpg|Jāsons un Mēdeja (1865)
Oedipus and the Sphinx MET DP-14201-023.jpg|Oidips un Sfinksa (1864)
Gustave Moreau - The Apparition - Google Art Project.jpg|Parādība (1876)
&lt;/gallery&gt;

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Moro, Gistavs}}
[[Kategorija:1826. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1898. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Simbolisma gleznotāji]]</text>
      <sha1>kmcnam56x5k4b3y103nk2mutiiglqiw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486350</id>
      <parentid>4486309</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:57:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4486350</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3244" sha1="c0o7ieqxb2f22sv0n1258zl2mvd55sf" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |            name = Gistavs Moro &lt;br /&gt;''Gustave Moreau''
 |           image = GustaveMoreau02.jpg
 |       imagesize = 220px
 |         caption = &quot;Pašportrets&quot; (1850)
 |       birthname = 
 |       birthdate = {{dat|1826|4|6}}
 |        location = {{flaga|Francija}} [[Parīze]], [[Burbonu restaurācija|Francijas karaliste]]
 |       deathdate = {{miršanas datums un vecums|1898|4|18|1826|4|6}} 
 |      deathplace = {{vieta|Francija|Parīze}}
 |     nationality = [[franči|francūzis]]
 |           field = [[glezniecība]]
 |        movement = [[simbolisms]]
 |     famous work = 
 |   influenced by = [[Teodors Šaserio]]
 |        paraksts = 
}}
'''Gistavs Moro''' ({{val|fr|Gustave Moreau}}; dzimis {{dat|1826|4|6}} [[Parīze|Parīzē]], miris {{dat|1898|4|18}} Parīzē) bija [[franči|franču]] mākslinieks, [[simbolisms|simbolisma]] pārstāvis.

Moro tēvs bijis arhitekts, kurš novērtējot dēla talantu un nosūtīja viņu mācīties pie [[Fransuā Eduards Piko|Fransuā Eduarda Piko]] — ne pārāk ievērojama mākslinieka, bet visnotaļ spējīga skolotāja. Visai lielu ietekmi uz Moro atstājis franču [[romantisms|romantisma]] mākslinieks [[Teodors Šaserio]], ar kuru viņam kādu laiku bijušas ļoti tuvas attiecības. Pirmā Moro glezna bija &quot;Pieta&quot; (1852). Moro divreiz devies ceļojumā uz [[Itālija|Itāliju]] (1841. gadā un no 1857. līdz 1859. gadam), kur iepazinies ar [[Andrea Mantenja|Mantenjas]], [[Karlo Krivelli]], [[Sandro Botičelli]], [[Ticiāns|Ticiāna]], [[Mikelandželo]] un [[Leonardo da Vinči|Leonardo]] darbiem.

Pirmo simbolisma garā ieturēto darbu (&quot;Oidips un Sfinksa&quot;) Moro sāka gleznot 1862. gadā, tas izstādīts 1864. gadā. Līdz ar to aizsākās viņa mākslinieciskās darbības auglīgākais un izcilākais periods, kurā viņš pievērsās vēstures, mitoloģijas, reliģijas tēmām un motīviem (Moro ļoti labi pārzināja antīko un seno austrumu mākslu).

1875. gadā Moro piešķīra [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeni]] (sākotnēji — bruņinieka pakāpe, 1883. gadā — virsnieka pakāpe). 1892. gadā viņš kļuva par profesoru ''[[École des Beaux Arts]]''. Moro ietekmējis [[sirreālisms|sirreālistus]] un [[fovisms|fovistus]], pie viņa mācījušies [[Anrī Matiss]], [[Odilons Redons]] un citi nozīmīgi mākslinieki.

== Nozīmīgākie darbi ==
* &quot;Oidips un Sfinksa&quot; (''Œdipe et le Sphinx'', 1864)
* &quot;Orfejs&quot; (''Orphée'', 1865)
* &quot;Jāsons un Mēdeja&quot; (''Jason et Médée'', 1865)
* &quot;Parādība&quot; (''L'Apparition'', 1876)
* &quot;Hēsiods un mūza&quot; (''Hésiode et la muse'', 1891)
&lt;gallery&gt;
Gustave Moreau - Orpheus - Google Art Project.jpg|Orfejs (1865)
Moreau - Jason et Médée.jpg|Jāsons un Mēdeja (1865)
Oedipus and the Sphinx MET DP-14201-023.jpg|Oidips un Sfinksa (1864)
Gustave Moreau - The Apparition - Google Art Project.jpg|Parādība (1876)
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Moro, Gistavs}}
[[Kategorija:1826. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1898. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Simbolisma gleznotāji]]</text>
      <sha1>c0o7ieqxb2f22sv0n1258zl2mvd55sf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amdāvāda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22093</id>
    <revision>
      <id>4486156</id>
      <parentid>4394256</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:16:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486156</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6590" sha1="j2h6hj8j8wbv6lzaber8rohythnvaor" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Amdāvāda
 | official_name            = અમદાવાદ&lt;br /&gt;अहमदाबाद
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
| border = infobox
| total_width = 290
| image_style =
| perrow = 1/2/2/2/2
| image1 = SG Highway Skyline.jpg
| image2 = Sabarmati riverside.jpg
| image3 = Sheth Hutheesinh Temple.jpg
| image4 = Atal Pedestrian Bridge at Night.jpg
| image5 = Ahemdabad Skyline.jpg
| image6 = Pole 42.jpg
| image7 = Jama Masjid, Ahmedabad 01.jpg
| image8 = Louis Kahn Plaza, IIM Ahmedabad.jpg
| image9 = Narendra_Modi_Stadium_view_from_the_gallery.jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = India#Gudžarāta
 | pushpin_label_position   = 
 | map_relief  = yes
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_type2        = Apgabals
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_name1        = [[Gudžarāta]]
 | subdivision_name2        = [[Ahmadābāda (apgabals)|Ahmadābāda]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1411. gadā
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 475
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2010
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4004583
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 7200000
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = IST
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 23 | latm = 02 | lats = 22 | latNS = N
 | longd = 72 | longm = 33 | longs = 57 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 380 0XX
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 53
 | website                  = {{url|http://ahmedabadcity.gov.in//}}
 | footnotes                = 
 |         embedded = 
 {{Designation list
|                    embed = jā
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Ahmadābādas vēsturiskā pilsēta
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = ii, v
|        designation1_date = 2017
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1551 1551]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{IND}}
|   designation1_free2name = Platība
|  designation1_free2value = 535,7 ha
}}
}}
'''Amdāvāda''' ({{val|gu|અમદાવાદ}}), arī '''Ahmadābāda''' ({{val|hi|अहमदाबाद}}, {{val|en|Ahmedabad}}), ir [[Gudžarāta]]s štata lielākā [[pilsēta]] un tā galvenais [[kultūra]]s un [[saimniecība]]s centrs. Tā ir arī viena no lielākajām [[Indija]]s pilsētām, tajā dzīvo 5,26 miljoni [[iedzīvotāji]]. Vairums iedzīvotāju ir [[gudžarāti]]. Tā atrodas pie [[Sabarmati]] upes.

No 1960. līdz 1970. gadam bija štata galvaspilsēta, kad to pārcēla uz [[Gāndhīnagara|Gāndhīnagaru]]. Kopš 2000. gada pilsēta strauji attīstās, tomēr attīstība radījusi spriedzi pilsētas kopienu starpā, vairojot politisko nestabilitāti un vardarbīgas sadursmes.

Ekonomikā vēsturiski pazīstama kā [[tekstilrūpniecība]]s, bet mūsdienās — [[farmaceitiskā rūpniecība|farmaceitiskās rūpniecības]] centrs.

== Vēsture ==
Pilsēta dibināta 1411. gadā kā [[Muzafarīdi|Muzafarīdu]] (''Muzaffarid'') dinastijas [[Gudžaratas sultanāts|Gudžaratas sultanāta]] galvaspilsēta. 1547. gadā to ieņēma [[Mogolu impērija|Mogolu]] valdnieks [[Akbars Lielais|Akbars]].

1818. gadā Ahmadābādu ieņēma [[Britu Austrumindijas kompānija]]. [[Lielbritānija|Britu]] valdīšanas laikos Ahmadābāda tika saukta par &quot;Austrumu [[Mančestra|Mančestru]]&quot;, jo pilsētā strauji attīstījās [[tekstilrūpniecība]].

1915. gadā [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] Ahmadābādā nodibināja [[ašrams|āšramu]], kurā propagandēja savas idejas. Indijas neatkarības kustības laikā Ahmadābāda bija viens no galvenajiem neatkarības kustības centriem. 1930. gadā no Ahmadābādas sākās Gandija vadītais [[Sāls maršs]]. Pēc Indijas sadalīšanas Indijas un [[Pakistāna]]s valstīs, 1947. gadā pilsētas ielās notika sadursmes starp [[hinduisms|hinduistiem]] un [[islāms|musulmaņiem]].

2001. gadā pilsēta smagi cieta 6,9 ballu stiprā [[zemestrīce|zemestrīcē]], bet 2002. gadā pilsētas dzīvi uz mēnesi paralizēja hinduistu un musulmaņu sadursmes.
== Sports ==
[[Krikets]] ir viens no populārākajiem sporta veidiem pilsētā.&lt;ref&gt;{{cite web|title=Sports in Ahmedabad|url=http://www.ahmedabadonline.in/city-guide/sports-in-ahmedabad|publisher=ahmedabadonline|access-date=27 May 2014|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20140527220715/http://www.ahmedabadonline.in/city-guide/sports-in-ahmedabad|archive-date=27 May 2014}}&lt;/ref&gt; [[Narendra Modi stadions]], kas pazīstams arī kā ''Motera stadions'', kas tika uzcelts 1982. gadā, un kurā notiek dažāda līmeņa kriketa spēles, ir lielākais [[stadions]] pasaulē pēc ietilpības, un tajā ir 132 000 skatītāju vietu.&lt;ref&gt;{{cite news|url=https://www.thehindu.com/sport/cricket/motera-stadium-worlds-largest-cricket-stadium/article30942091.ece|title=All about Motera stadium, the largest cricket stadium in the world|work=The Hindu|date=28 February 2020 |access-date=12 December 2020|archive-date=2 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210202225901/https://www.thehindu.com/sport/cricket/motera-stadium-worlds-largest-cricket-stadium/article30942091.ece|url-status=}}&lt;/ref&gt; Tajā notika 1987., 1996., 2011. un 2023. gada [[Pasaules kauss kriketā|Pasaules kausa kriketā]] spēles.
[[File:Narendra Modi Stadium view from the gallery.jpg|thumb|center|Narendra Modi stadions]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{Indijas pilsētas}}
{{Indija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Gudžarātas pilsētas]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]]</text>
      <sha1>j2h6hj8j8wbv6lzaber8rohythnvaor</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27917</id>
    <revision>
      <id>4486345</id>
      <parentid>4358837</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:49:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18276" sha1="qux9blx4dvl9l2ka0lytfa0ggjfgyi1" xml:space="preserve">{{Pļaviņas — Gulbene|collapse=no}}
[[Attēls:Madona - Cesvaine.JPG|thumb|200px|Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene posmā Madona—Cesvaine 2011. gadā (vēl ar koka gulšņiem)]]
'''Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene''' savieno [[Pļaviņas|Pļaviņu]] un [[Gulbene]]s pilsētas. Līnija iet cauri [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadam]], [[Madonas novads|Madonas novadam]] un [[Gulbenes novads|Gulbenes novadam]]. Līnijā kursē maršrutu Rīga—Madona un Rīga—Gulbene dīzeļvilcieni. Lielākā stacija līnijā, neskaitot galastacijas, ir [[Madona (stacija)|Madonas stacija]].

== Vēsture ==
Līnijas pirmsākumi meklējami 1903. gadā, kad tika uzbūvēts [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļš]] — 750 mm platumā. Posms Pļaviņas—Gulbene [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915.—1916. gadā tika pārnaglots uz platsliežu — 1524 mm. Līdz ar dzelzceļa līnijas uzbūvēšanu sāka attīstīties arī vairākas apdzīvotas vietas, īpaši strauji auga [[Madona]], kas 1926. gadā ieguva pilsētas tiesības.

{{dat|2013|04|20}} [[Āriņa]]s plūdu dēļ līnijas 63. kilometrā (apmēram 4 km no Cesvaines stacijas Gulbenes virzienā) izskalots uzbērums un satiksme posmā Madona—Gulbene uz remontdarbu laiku tika pārtraukta.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/dzelzcela-posma-madona-gulbene-palu-udeni-izskalo-sliedes-aculiecinieka-foto-un-video.d?id=43250411 Dzelzceļa posmā Madona — Gulbene palu ūdeņi izskalo sliedes — aculiecinieka foto un video]&lt;/ref&gt; Remontdarbu dēļ 4. maijā paredzētais reiss Rīga—Gulbene tika atcelts.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/4maija-nekurses-vilciens-riga-gulbene-riga.d?id=43264223 4.maijā dīzeļvilciens Rīga-Gulbene-Rīga nekursēs]&lt;/ref&gt;

2014. gadā starp Elstes pieturu un Gulbenes staciju uzbūvēts dzelzceļa atzars uz jaunuzcelto SIA &quot;LatGran&quot; kokskaidu granulu rūpnīcu.

2018. gada 8. jūlijā posmā Madona—Gulbene pabeigta pēdējo koka [[gulsnis|gulšņu]] nomaiņa pret dzelzsbetona gulšņiem. Šis dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Gulbene posms bija pēdējais maģistrālās līnijas posms Latvijā, kur vēl tika izmantoti koka gulšņi.

== Vilcienu satiksme ==
[[Attēls:Spīgana - Pļaviņas.JPG|thumb|200px|Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene posmā Pļaviņas—Spīgana]]
Padomju laikos līnijā vienreiz dienā kursēja vilciens Rīga—Pitalova (1993. gadā saīsināts līdz Vecumiem, 2001. gadā līdz Gulbenei), kā arī kravas—pasažieru vilciens Pļaviņas—Gulbene ([[1990. gadi|1990. gados]] kursēja līdz Žīguriem). Pļaviņu—Žīguru vilciens tika atcelts {{Dat|1999|10|01|L}}.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/atcel-plavinu-ziguru-vilcienu-10529989 Atceļ Pļaviņu—Žīguru vilcienu]&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
No {{Dat|2010|02|15|Ģ}} Gulbenes vilciens kursēja tikai nedēļas nogalēs — piektdienās un svētdienās no Rīgas, bet sestdienās un pirmdienās — no Gulbenes, pārējās dienās tas tika novirzīts uz Krustpili.&lt;ref&gt;[http://staburags.diena.lv/novadu-zinas/izmainas-vilcienu-satiksme-17187 Izmaiņas vilcienu satiksmē]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2011|02|01|L}} vilciens tika saīsināts līdz Madonai, bet ar kursēšanu katru dienu&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/novadi/gulbenes-vilciens-no-februara-kurses-tikai-lidz-madonai-bet-katru-dienu.d?id=36101086 Gulbenes vilciens no februāra kursēs tikai līdz Madonai, bet katru dienu]&lt;/ref&gt; (Lieldienās vilciens tika pagarināts līdz Gulbenei&lt;ref&gt;{{Youtube|sApvT7irnxk|Video par vilcienu Rīga—Madona}}&lt;/ref&gt;) 2011. gada vasarā katru sestdienu tika norīkots dienas vilciens Rīga—Gulbene.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.madona.lv/lat/?ct=vilciens_gulbene_madona |title=Madona.lv — informācija par sestdienu vilcienu Nr.604*/603* Rīga—Gulbene—Rīga |access-date={{dat|2013|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120913170226/http://www.madona.lv/lat/?ct=vilciens_gulbene_madona }}&lt;/ref&gt; [[2011]]. gada rudenī un gada nogalē svētku dienās Madonas vilciens tika pagarināts līdz Gulbenei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.madona.lv/lat/box/files/aktualitates/vilcienu_kustibas_saraksts_rigamadonagulbene.xls |title=Dīzeļvilcienu kustības 2011./2012.g. saraksts maršrutā Rīga—Madona—Gulbene—Madona—Rīga |access-date={{dat|2013|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304205100/http://www.madona.lv/lat/box/files/aktualitates/vilcienu_kustibas_saraksts_rigamadonagulbene.xls }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Vilciens Nr.620/619 Rīga—Madona—Rīga līdz Gulbenei '''pēc atsevišķa rīkojuma''' tika norīkots no Rīgas [[2011]]. gada 2. un 4.septembrī, 17. un 20.novembrī, 23., 26. un 30.decembrī, no Gulbenes 3. un 5.septembrī, 18. un 21.novembrī, 24.,27. un 31.decembrī.&lt;/ref&gt; Pēc {{dat|2011|10|01|Ģ}} sestdienas vilciens kursēja pēc atsevišķa rīkojuma.&lt;ref&gt;[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/60224/vilciens-no-rigas-uz-gulbeni-brauks-tikai-reizi-menesi Vilciens no Rīgas uz Gulbeni brauks tikai reizi mēnesī]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Vilciens Nr.604*/603* Rīga—Gulbene—Rīga '''pēc atsevišķa rīkojuma''' kursēja {{dat|2011|11|12|L}} un 17. decembrī, {{dat|2012|01|07|L}}, 25. februārī, 17. martā, 7. aprīlī, 17.novembrī, 22. un 29.decembrī, 2013. gada 30. martā, 23.jūnijā, 20.jūlijā, 7.septembrī, 16.novembrī un 21.decembrī, 2014. gada 20. aprīlī, 1. un 21. jūnijā, 19. jūlijā, 6. septembrī, 15. novembrī, 20. decembrī, 2015. gada 4. aprīlī, 23. maijā, 23. jūnijā, 5. un 19. septembrī, 19. decembrī.&lt;/ref&gt;

No {{Dat|2012|05|19|Ģ}} sestdienas vilciens kursēja katru sestdienu.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/nedelas-nogale-stasies-speka-pv-jaunais-pasazieru-vilcienu-kustibas-saraksts.d?id=42373248 Nedēļas nogalē stāsies spēkā PV jaunais pasažieru vilcienu kustības saraksts]&lt;/ref&gt; No 2012. gada 13. jūlija sestdienas vilcieni kursē pēc atsevišķa rīkojuma&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;, bet ikdienas Madonas reiss eksperimentālā kārtā piektdienās un svētdienās tika pagarināts līdz Gulbenei.&lt;ref&gt;[http://dzirkstele.diena.lv/vietejas-zinas/vilciens-riga-gulbene-riga-ir-ertaks-pasazieriem-5179 Vilciens Rīga — Gulbene — Rīga ir ērtāks pasažieriem]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No 2013. gada 1. janvāra pagarinātie reisi tika atcelti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://dzirkstele.diena.lv/vietejas-zinas/atcels-gulbenes-un-siguldas-eksperimentalos-vilcienus-3032 |title=Atcels Gulbenes un Siguldas eksperimentālos vilcienus |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160516094727/http://dzirkstele.diena.lv/vietejas-zinas/atcels-gulbenes-un-siguldas-eksperimentalos-vilcienus-3032 |archivedate={{dat|2016|05|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2013|06|15|L}} uz Gulbeni kursēja īpašais [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki|Dziesmu un Deju svētku]] ekspresis.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/dziesmu-un-deju-svetki/kultura/dziesmu-svetku-daliibnieki-ar-vilcienu-dodas-ieskandinat-svetkus.a59047/ Dziesmu svētku dalībnieki ar vilcienu dodas ieskandināt svētkus citviet Latvijā]&lt;/ref&gt;

2015. gada 14. martā kursēja papildu dīzeļvilciens Rīga—Madona—Rīga saistībā ar pasākumu &quot;Lielais Gaiziņa karnevāls&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.madona.lv/lat/?ct=aktualitates_novada&amp;fu=read&amp;id=4670 Lielais karnevāls &quot;Gaiziņš&quot; tuvojas!]&lt;/ref&gt;

No 2015. gada 2. februāra vilciens maršrutā Rīga—Madona kursēja tikai piektdienu un svētdienu vakaros, un maršrutā Madona—Rīga — attiecīgi sestdienu un pirmdienu rītos.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_22122014_nr%2018.pdf STP kārtējās sēdes protokols nr. 18, 2014. gada 22. decembrī]&lt;/ref&gt; Līdz 2016. gada 1. jūlijam posmā Pļaviņas—Madona satiksmi nodrošināja ar šo vilcienu saskaņots AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; organizēts autobuss, bet kopš 1. jūlija Madonas reģionālo maršrutu reisi saskaņoti ar vairākiem vilcieniem no Pļaviņu stacijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_10062016_nr%206.pdf |title=STP kārtējās sēdes protokols Nr. 6, 2016. gada 10. jūnijā |access-date={{dat|2016|07|02||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220523062349/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_10062016_nr%206.pdf }}&lt;/ref&gt; Kopš 2019. gada 8. jūnija Madonas virzienā izmainīts kustības saraksts — uz Madonu piektdienu vakaros, atpakaļ uz Rīgu sestdienu rītos, bet svētdienās reiss turp un atpakaļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |title=No 8. jūnija izmaiņas Lielvārdes, Pļaviņu, Krustpils un Madonas virziena vilcienu sarakstos |access-date={{dat|2019|06|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190609055111/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |archivedate={{dat|2019|06|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2016. gadā līdz Gulbenei pasažieru vilciens brauca 26. martā (Bānīša Lieldienas), 28. maijā (1. Baltijas cerību kausa 3. posms Latvijas riteņbraukšanas sacensības zēniem un junioriem un 2. Baltijas čempionāta un Latvijas čempionāta 1. posma sacensības ūdens motocikliem), 30. jūlijā (Gulbenes pilsētas svētki), 3. (Bānīša svētki) un 17. septembrī (Starptautiskais mājražojumu un amatniecības gadatirgus “Ražojam paši”), 5. novembrī (Mārtiņdienas pasākums) un 17. decembrī (Bānīša Ziemassvētki)&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_29012016_nr%202.pdf STP kārtējās sēdes protokols Nr. 2, 2016. gada 29. janvārī]&lt;/ref&gt;.

Kravas vilcienu satiksme šajā līnijā nav liela — saskaņā ar 2015./2016. gada grafiku līnijā ir paredzēti 6 kravas vilcienu pāri dienā — 2 līdz Jaunkalsnavai, 1 līdz Madonai, 3 līdz Gulbenei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/sites/default/files/2016-2017%20tikla_parskats_2.pdf |title=Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2016/2017; VAS Latvijas dzelzceļš |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120114749/http://www.ldz.lv/sites/default/files/2016-2017%20tikla_parskats_2.pdf }}&lt;/ref&gt;

2017. gadā vilciena uz Gulbeni kursēšana bija paredzēta 7 reizes&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/images/userfiles/articlescontent/2016/Riga%20atiesana%2011.12.2016.pdf Iekšzemes vilcienu atiešanas saraksts no Rīgas pasažieru stacijas], stājas spēkā 2016. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;, bet sakarā ar šī vilciena zemo [[Rentabilitāte|rentabilitāti]] (tikai ap 6%) Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika nolemts 2017. gadā atbalstīt 4 reisu izpildi.&lt;ref&gt;[http://atd.lv/sites/default/files/STPProt_03022017_nr2.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli STP kārtējās sēdes protokols Nr. 2, 2017. gada 3. februārī]&lt;/ref&gt; Vēlāk AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; un Gulbenes dome vienojās par vilciena reisiem no Rīgas uz trim pasākumiem: Gulbenes novada un pilsētas svētkiem 2017. gada 29. jūlijā, Bānīša svētkiem 2. septembrī un &quot;Gulbenes tūrisma rudeni&quot; 16. septembrī.

2018. gadā uz Gulbeni notika 2 reisi&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProtokols_05012018%20%28003%29.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli STP kārtējās sēdes protokols Nr. 1, 2018. gada 5. janvārī]&lt;/ref&gt;, viens no tiem 1. septembrī uz pasākumiem &quot;Bānīša svētki&quot;, &quot;Bānītim 115&quot; un izglītojošā un interaktīvā centra &quot;Dzelzceļš un Tvaiks&quot; atvēršana Gulbenes dzelzceļa stacijā. Sākotnēji 31. martā paredzētais reiss norīkots 2018. gada 1. jūlijā, lai atvieglotu nokļūšanu Rīgā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12049/1-un-2-julija-norikots-vilciens-gulbenes-virziena/ |title=1. un 2. jūlijā norīkots vilciens Gulbenes virzienā |access-date={{dat|2018|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211129142302/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12049/1-un-2-julija-norikots-vilciens-gulbenes-virziena/ }}&lt;/ref&gt; (atpakaļ uz Gulbeni naktī no 1. uz 2. jūliju).

2019. gadā notika 3 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 18. maijā, 27. jūlijā un 7. septembrī (uz Bānīša 116. gadadienas svētkiem).&lt;ref&gt;[http://atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_14122018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr. 4, 2018. gada 14. decembrī]&lt;/ref&gt;

2020. gadā notika 2 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 25. jūlijā (uz Gulbenes pilsētas svētkiem) un 5. septembrī (uz Bānīša 117. gadadienas svētkiem).&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_28022020.pdf Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr. 1, 2020. gada 28. februārī]&lt;/ref&gt;

2021. gadā uz Gulbeni bija paredzēti 3 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 29. maijā (uz brāļu Kokaru 100. dzimšanas dienas svētkiem), 24. jūlijā (uz Gulbenes pilsētas svētkiem), 4. septembrī (uz Bānīša 118. gadadienas svētkiem)&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPLemumi_05022021.pdf Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.4, 2021. gada 5. februārī]&lt;/ref&gt;, tomēr saskaņā ar 2021. gada 16. aprīlī Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemto lēmumu&lt;ref&gt;[http://atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPProt_16042021_nr.3.pdf Sabiedriskā transporta padomes sēdes protokols Nr.3, 2021. gada 16. aprīlī]&lt;/ref&gt;, bija paredzēts nodrošināt tikai reisu 29. maijā (reiss tomēr nenotika, jo koncerts tika atcelts).

No 2021. gada 1. jūnija atjaunota regulāra pasažieru satiksme līdz Gulbenei piektdienās, sestdienās un svētdienās, bet atpakaļ uz Rīgu divas reizes sestdienās un vienu svētdienās.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/lv/jaunumi/sabiedrisk%C4%81-transporta-padome-tiek-iepaz%C4%ABstin%C4%81ta-ar-r%C4%ABc%C4%ABbas-pl%C4%81nu-vilcienu-kust%C4%ABbas Sabiedriskā transporta padome tiek iepazīstināta ar rīcības plānu vilcienu kustības apstāšanās gadījumā; lemj par vilcienu reisu pagarināšanu līdz Madonai un Gulbenei]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens Nodrošinot pasažieriem iespēju ātrāk, ērtāk un lētāk nokļūt galamērķī, no 1. jūnija vilciens līdz Madonai kursēs katru dienu, bet līdz Gulbenei – nedēļas nogalēs]&lt;/ref&gt; Pasažieri no Gulbenes var nokļūt Rīgā apmēram tikpat ātri, kā ar autobusu, taču lētāk. Savukārt līdz Madonai satiksme tiek nodrošināta katru dienu, un brauciens ar vilcienu ir ne tikai lētāks, bet arī ātrāks, nekā izmantojot autobusu.

== Stacijas un pieturas punkti ==
[[Attēls:Pļaviņu stacija.jpg|thumb|200px|Pļaviņu dzelzceļa stacija (2007)]]
[[Attēls:Cesvaines stacija 1.JPG|thumb|200px|Cesvaines stacija 2011. gadā]]
* [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]]. Mezgla stacija, kurā no līnijas [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] nozarojas līnija uz Gulbeni.
* [[Spīgana (stacija)|Spīgana]]. Kopš 2015. gada 28. marta pietura netiek izmantota.
* [[Jaunkalsnava (stacija)|Jaunkalsnava]]. Stacija [[Jaunkalsnava]]s ciemā, no kuras atzarojas [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|līnija uz Vesetu]].
* [[Kalsnava (stacija)|Kalsnava]]. Pietura Kalsnavas pagastā.
* [[Mārciena (stacija)|Mārciena]]. Kravas punkts un pietura [[Mārciena]]s ciemā.
* [[Madona (stacija)|Madona]]. Stacija [[Madona]]s pilsētā, no kuras atzarojās tagad nojauktā [[dzelzceļa līnija Madona—Lubāna|līnija uz Lubānu]].
* [[Patkule (stacija)|Patkule]]. Vēsturiska pietura, slēgta 20. gadsimta 50. gados.
* [[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]]. Pietura netālu no [[Cesvaine]]s pilsētas.
* [[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]]. No [[2013]]. gada 1. janvāra pietura netiek izmantota.
* [[Degas]]. No {{Dat|2001|09|10|Ģ}} pietura netiek izmantota.
* [[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]]. No [[2013]]. gada 1. janvāra līdz [[2024]]. gada 28. martam pietura netika izmantota, no jauna atklāta pēc rekonstrukcijas.
* [[Elste (stacija)|Elste]]. No [[2012]]. gada janvāra pietura netiek izmantota.
* [[Gulbene (stacija)|Gulbene]]. Līnijas galastacija [[Gulbene]]s pilsētā.

== Seni staciju attēli ==
&lt;gallery&gt;
Stukmaņu (Pļaviņu) stacija.jpg|Stukmaņu (Pļaviņu) stacija (pirms 1910)
Mārcienas stacija.jpg|Mārcienas stacija (pēc 1920)
Madonas stacija.jpg|Madonas stacija (ap 1910)
Cesvaines stacija.jpg|Cesvaines stacija (ap 1910)
Dzelzavas stacija 1.jpg|Dzelzavas stacija (ap 1935)
Jaungulbenes stacija.jpg|Jaungulbenes stacija (ap 1935)
&lt;/gallery&gt;

== Vēsturiski vilcienu saraksti ==
&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
Attēls:Pljavinjas - Gulbene 1940.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Vilcienu saraksts līnijā Pļaviņas—Gulbene 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Gulbene - Pljavinjas 1979.gif|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Vilcienu saraksts līnijā Pļaviņas—Gulbene 1979. gadā&lt;ref&gt;Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* {{youtube|JF9N1sfUlfA|Pilnā vilciena maršruta video versija, virzienā Rīga—Gulbene}}

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

{{Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene}}

{{DEFAULTSORT:Pļaviņas—Gulbene, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Pļaviņas]]
[[Kategorija:Gulbene]]
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>qux9blx4dvl9l2ka0lytfa0ggjfgyi1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brīvā programmatūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30890</id>
    <revision>
      <id>4486217</id>
      <parentid>3482774</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T23:31:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486217</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1638" sha1="97s8jf1e17jiu2tl8aar7tewrsa86xm" xml:space="preserve">'''Brīvā programmatūra''' ({{val-en|free software}}) ir [[programmatūra]], ko var lietot, pavairot, pētīt, mainīt un izplatīt ar niecīgiem vai bez ierobežojumiem. Viens no priekšnoteikumiem, kas jāievēro, lai programmatūru varētu uzskatīt par brīvu programmatūru, ir tās [[pirmkods|pirmkoda]] (cilvēkam lasāmas programmatūras formas) brīva pieejamība. Pirmkods var būt licencēts ar kādu [[brīvas programmatūras licences|brīvās programmatūras licenci]] vai arī atrasties sabiedrības valdījumā.&lt;ref&gt;{{cite web|author=GNU Project|title=What is Free Software|publisher=Free Software Foundation|url=https://www.gnu.org/philosophy/free-sw.en.html|language=en|access-date={{dat|2018|02|21||bez}}|archive-date={{dat|2023|11|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231115065058/https://www.gnu.org/philosophy/free-sw.en.html}}&lt;/ref&gt;

Lai programma būtu brīvā programmatūra, tai jāizpildās sekojošiem četriem nosacījumiem (t.s. &quot;brīvībām&quot;):

# Brīvi izmantot programmu jebkuriem nolūkiem.
# Brīvi pētīt un mainīt programmas pirmkodu.
# Brīvi kopēt un izplatīt sākotnējo programmas versiju, lai palīdzētu savam kaimiņam u.c.
# Brīvi izplatīt savu mainīto un uzlaboto programmas versiju, tādējādi nodrošinot labumu sabiedrībai.


Brīvās programmatūras [[antonīms]] ir [[īpašniekprogrammatūra]]. Atšķirībā no [[bezmaksas programmatūra]]s (''freeware''), bezmaksas programmatūra var būt arī īpašniekprogrammatūra, bet brīvā programmatūra — brīvi izplatāma.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{IT-aizmetnis}}

[[Kategorija:Brīvā programmatūra| ]]</text>
      <sha1>97s8jf1e17jiu2tl8aar7tewrsa86xm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A2 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33296</id>
    <revision>
      <id>4486040</id>
      <parentid>4485467</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T16:11:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486040</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41298" sha1="plevxmtqxuc81dffz0r5eed1k8lzhgt" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}}
{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 2
| nosaukums      = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
| karte          = Road A2 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 195,6
| ārpus_pilsētas = 179,6
| ceļš_pilsētā   = 16,0
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|77}}
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = A2-Berģi-LV.jpg
| paraksts       = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em
{{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]]
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]]
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]]
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]]
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]]
{{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]]
{{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}}
|}
|}
'''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]].

Uz autoceļa posmā no Rīgas līdz Cēsu pagriezienam 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lorupei maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc &quot;Sēnītes&quot; atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Autoceļš no Lorupes (Siguldas) līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}&lt;/ref&gt;

* no sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam (12,4. - 14,1. km): 41 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports
* no satiksmes mezgla līdz Garkalnes divlīmeņu satiksmes krustojumam ar P3 reģionālo autoceļu (14,1. - 21,5. km): 28 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports
* no Garkalnes līdz &quot;[[Krustiņi|Sēnītei]]&quot; (satiksmes mezglam ar A3 autoceļu) (21,5. - 37,7. km): 21 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports
* no &quot;Sēnītes&quot; līdz Siguldai (37,7. - 51,5. km): 13 tūkstoši tr.l., 12% kravas transports
* no Siguldas līdz Augšlīgatnei (51,5. - 63,3. km): 10,6. tūkstoši tr.l., 17% kravas transports
* no Augšlīgatnes līdz Cēsu pagriezienam (satiksmes mezglam ar P20 reģionālo autoceļu) (61,3. - 77,7. km): 7,6 tūkstoši tr.l., 16% kravas transports
* no Cēsu pagrieziena līdz Bērzkrogam (77,5. - 94,2. km): 4,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 25% kravas transports
* no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,2. - 126,5. km): 3,6 tūkstoši tr.l.,  25% kravas transports
* no Smiltenes apļa līdz Alūksnes pagriezienam (P39 autoceļam) (126,5. - 176,4. km): 1,5 tūkstoši tr.l., 24% kravas transports
* no Alūksnes pagrieziena līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) (176,4. - 195,6 km): 610 tr.l. diennaktī, 29% kravas transports

Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[attēls:Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|thumb|left|Pleskavas šoseja Lorupes gravā (1917)]]
Rīgas—Siɡuldas—Cēsu ceļš ir Latvijas vēsturē viens no vissenāk pieminētajiem kara ceļiem, kas kalpojis arī tirdznieciskajiem sakariem ar [[Ugaunija|uɡauņu]] zemi, kā arī ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]] un [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] krievu zemēm. Ceļa posms līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] bija daļa no ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā iespiestajā [[Zviedru Vidzeme]]s kartē redzams, ka šis pasta ceļa posms lielākoties atbilda tagadējam autoceļam A2.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1826. gadā lielā Rīgas—Valmieras—Tērbatas—Pēterburgas pasta ceļa trase veda cauri [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultu]] (''Neuermühlen'') pasta stacijai līdz [[Iļķene]]s pārceltuvei (''Hilchensfähr''), kur no tās atzarojās mazāks pasta ceļš uz Cēsīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&amp;hl=en&amp;pg=PA176#v=onepage&amp;q&amp;f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&amp;hl=en&amp;pg=PA176#v=onepage&amp;q&amp;f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
1837. gadā uzsāka Rīgas—Pleskavas šosejas būvi, kurai Rīgas pilsētā bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tās — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv|archive-date=2026-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260410161142/http://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/}}&lt;/ref&gt;

1919. gadā tika atjaunots Pirmā pasaules kara laikā nopostītais tilts pār Juglu pie Strazdumuižas. Tilts izbūvēts no koka, lai atjaunošanas darbus veiktu ātrāk un lētāk. 92,5 m garā tilta brauktuve bija 6 m plata ar divām 1,25 m platām ietvēm. Tilts izmaksāja 750 tūkstošus Latvijas rubļu. Tajā pašā laikā tika atjaunots arī tilts pār Gauju pie Tīderiem ar 5 m platu brauktuvi un divām 0,75 m platām ietvēm, kas izmaksāja 490 tūkstošus Latvijas rubļu.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=115}}&lt;/ref&gt;

1936. gadā tika uzsākta tilta pār Juglu pie Strazdumuižas pārbūve. Bijušā pagaidu koku tilta vietā tika izbūvēts dzelzsbetona tilts, ar tolaik lielāko laidumu 27,5 m garumā. Lai netraucētu kustību pa šoseju būves laikā, tiltu pārbūvēja divos paņēmienos, sadalot to uz pusēm gareniskā virzienā. Viena garenpuse uzbūvēta 1936. gadā, otra — 1937. gadā. Jaunā tilta brauktuves kopīgais platums bija 10 m, ar divām ietvēm 1,5 m platumā. Tilta virsbūves sistēma — konsoļu sija uz 4 balstiem, ar laidumiem 26, 27,5 un 26 m garumā. Tilta balstos tika iebūvēti 360 pāļi, izmantoti 1150 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; betona un 1100 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; dzelzsbetona. Tilta kopizmaksa sasniedza 520 tūkstošus latu.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
&lt;gallery&gt;
Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930)
Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940)
Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada)
Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu)
Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930)
&lt;/gallery&gt;

1950. gados izbūvēja dzelzceļa pārvadu pie [[Līgatne]]s, kas bija pirmais pēc Otrā pasaules kara uzbūvētais ceļa pārvads Latvijā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;
1953. gadā uzbūvēja lokveida dzelzsbetona tiltu pār Amatu pie Melturiem.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

1968. gadā izstrādāja autoceļa Rīga—Pleskava autoceļa pirmās tehniskās kategorijas posma Rīga—Sigulda rekonstrukciju, no Rīgas robežas līdz Tallinas ceļa krustojumam uzbūvēja autoceļu ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas &quot;4. CBR&quot; V. Veidemaņa vadībā. Šajā kūdrainās zemienes posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, tomēr ɡalvenais traucēklis bija zem ceļa esošais 1910. gadā būvētais Rīgas pilsētas ūdensvads, kas nodrošināja ūdensapgādi no Baltezera. Tādēļ pie Berģiem pazemes gājēju tuneļa vietā nācās izveidot virszemes gājēju pāreju.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:171314&amp;#124;article:DIVL175&amp;#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}&lt;/ref&gt;
Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, izveidoja automaģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu &quot;2. CBR&quot; A. Štāles vadībā. Pie Garkalnes uzbūvēja apvedceļu ɡar tās dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un &quot;Sēnīti&quot; automaģistrāles brauktuves vietām atdalīja līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna &quot;Sēnīte&quot; izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietvēra septiņus kustības pārvadus un rotācijas apli, šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā &quot;Sēnīte&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
&lt;gallery&gt;
Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves (1960.—1970. gadi)
Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju (1980)
Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem (1980)
Vidzemes šosejas &quot;Sēnītes&quot; satiksmes mezgls - 1979. gads.png|Vidzemes šosejas satiksmes mezgls pie &quot;Sēnītes&quot; (1979)
&lt;/gallery&gt;
1975. gada rudenī pabeidza Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūvi, 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie &quot;Sēnītes&quot; bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori bija Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantoja virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
Visa ātrgaitas autoceļa izbūves izmaksa no Rīgas līdz Lorupei bija ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona 1980. gada aprēķiniem investīcijām bija jāatmaksājas jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc tālaika aplēsēm Vidzemes šosejai bija jānodrošina ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;
1980. gados plānoja turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai, Lorupes pārvadam izbūvējot paralēlu pārvadu. Lorupes gravas ieplakā plānoja ierīkot kempingu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;

2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Gauju autoceļa 150. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;Rīgas tilti&quot; par līgumcenu 461 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6247421/septinu-tiltu-rekonstrukcijai-teres-nepilnus-5-miljonus-latu|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}&lt;/ref&gt;

2004. gadā pabeidza 65 metrus gara un 14 metrus plata Amatas tilta būvi pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Būvdarbus veica AS &quot;8. CBR&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}&lt;/ref&gt;

Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots no Rīgas līdz Siguldai izveidot ātrgaitas šoseju ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm plānoja izveidot četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h, izvērtējot apvedceļu izbūvi Siguldā un Ieriķos, bet no pagrieziena uz Cēsīm līdz [[Rīdzene]]i plānoja esošās šosejas pārbūvi. Projektu virzīja VAS &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;, izpēti veica SIA &quot;Eirokonsultants&quot;. Autoceļu A2 projektēja pārbūvēt 49,4 km garumā, no tiem 28 km pārveidojot par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr finanšu krīzes dēļ, šo vērienīgo projektu neturpināja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv|archive-date=2016-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20160429150536/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa četrās vietās — stāvlaukuma/svēršanas laukuma (18. km), Lorupes gravas stāvlaukuma (48. km), &quot;Pie Bucefāla&quot; stāvlaukuma (54,3. km), un pie Amatas upes tilta stāvlaukuma (76,3. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.&lt;ref name=&quot;:02&quot; /&gt;

2015. gadā veica autoceļa pārbūvi gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs atjaunoja ceļa segumu un pārvadu pār dzelzceļu, pārbūvēja reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvadu Garkalnē, kā arī atjaunoja gājēju tuneli aiz pagrieziena uz [[Langstiņi]]em. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot; par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada maijā izsludināja iepirkumu autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz &quot;Sēnītei&quot; — darbus sāka 2019. gada aprīlī un pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros pārbūvēja autoceļa segumu autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km), atjaunoja vai pārbūvēja deviņus ceļu pārvadus &quot;Sēnītes&quot; mezglā un vienu pie Vangažiem, kā arī atjaunoja Straujupītes caurteku Vangažos un gājēju tuneli pie &quot;Sēnītes&quot;, pārbūvēja arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmu (0. — 1,65. km) un atjaunoja ceļa segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība &quot;Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA &quot;Viadukts&quot; par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no &quot;Sēnītes&quot; līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros atjaunoja ceļa segumu abās brauktuvēs, pārbūvēja Inčupītes un Egļupes caurtekas, atjaunoja gājēju un velobraucēju tuneli Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot;, projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada decembrī projekta &quot;SMART E263/E77&quot; ietvaros sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas 1850.-1859. gados bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) &quot;ACBR-SB&quot; par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA &quot;Pamatceļš&quot; par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA &quot;Vertex projekti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunoja grāvjus un caurtekas, nomainīja bojātās ceļa zīmes, ieklāja jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veica tiltu remontu pāri [[Vecpalsa]]i, [[Gauja]]i, [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupei]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavai]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA &quot;Vianova&quot;, par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves, veica caurteku un grāvju tīrīšanu, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošanu un horizontālo apzīmējumu ieklāšanu, iekārtoja [[gaismas diode|LED]] apgaismojumu. Būvdarbus veica CBF &quot;Binders&quot; par līgumcenu 6,9 miljoni eiro no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Lorupes gravas šķērsojuma izbūve ===
Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums — 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku — ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos — tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes — Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Projekta izstrādi vadīja institūta &quot;Ceļuprojekts&quot; Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas &quot;4. CBR&quot;, darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu — pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Tomēr, tolaik — 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot. No 2000. gada maija līdz oktobrim notika viadukta ceļa segas pārbūve, paplašinot brauktuvi līdz 8 metru platumam un radot drošākus apstākļus gājējiem.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

== Nākotnes plāni ==
Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posmu no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējo divbrauktuvju posmu) bija jāpārbūvē ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš jāpārbūvē līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļu jāuzbūvē līdz [[Smiltene]]s mezglam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt; 
2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par autoceļu attīstības stratēģijas pārskatīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). Līdz 2029. gadam plāno izbūvēt Garkalnes satiksmes mezgla rampu virzienā uz Rīgu, piesaistot [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}&lt;/ref&gt;

== Krustojošie autoceļi ==
{{div col|2}}
* [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]]
* [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]]
* [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]])
* [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]])
* [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts)
* [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]])
* [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]])
* [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]])
* [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši)
* [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]])
* [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]])
* [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]])
* [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]])
* [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]])
* [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]])
{{div col end}}

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
{{div col|2}}
* [[Rīga]]
* [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]
* [[Vangaži]]
* [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]]
* [[Sigulda]]
* [[Augšlīgatne]]
* [[Ieriķi]]
* [[Drabeši]]
* [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]
* [[Grundzāle]]
* [[Vireši]]
* [[Līzespasts]]
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja]
{{Latvijas galvenie autoceļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:A02}}
[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]]
[[Kategorija:Autoceļi Rīgā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]]</text>
      <sha1>plevxmtqxuc81dffz0r5eed1k8lzhgt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īstie daudzšūņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35677</id>
    <revision>
      <id>4486328</id>
      <parentid>3777856</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:09:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Emilsmikulis</username>
        <id>120095</id>
      </contributor>
      <comment>/* */  Pārmainīju nosaukumu uz &quot;īstie daudzšūņi&quot;, jo tas ir precīzāks tulkojums.</comment>
      <origin>4486328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3630" sha1="1vgqytx3n43ezoxfbmimbpcky4fb26s" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Regenwurm1.jpg
| att_nosaukums =
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| apakšvalsts =Eumetazoa 
| apakšvalsts_lv =Īstie daudzšūņi
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}} 
* {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}} 
| kategorijas =nē
| binomial=Eumetazoa &lt;small&gt;([[Butschli]], 1910)&lt;/small&gt;
}}
'''Īstie daudzšūņi''' (''Eumetazoa'') ir [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] (''Animalia'') apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos [[daudzšūņi|daudzšūnu organismus]]. Īsto daudzšūņu apakšvalstī tiek iekļauta lielākā daļa [[dzīvnieki|dzīvnieku]] tipu (36 tipi).&lt;ref&gt;^ Systema Naturae 2000 Taxon: Subkingdom Eumetazoa&lt;/ref&gt; Šajā apakšvalstī nav iekļauti tikai [[parazoji]] (''Parazoa''), kas ietver 2 tipus - [[Plakozoji|plakozojus]] (''Placozoa'') un [[Sūkļi|sūkļus]] (''Porifera'').

Galvenās apakšvalsts īpašības ir attīstīta [[gastrulācija]], [[mute]] un [[zarnu trakts]], barība tiek pārstrādāta [[zarnu trakts|zarnu traktā]], primāri ir [[muskulatūra]] un [[nervu sistēma]]. Barošanās šiem dzīvniekiem notiek gan dobuma gremošanas, gan arī [[fagocitoze]]s un [[pinocitoze]]s ceļā.

== Sistemātika ==
* apakšvalsts {{TaksoSaite|Eumetazoa|Daudzšūnu dzīvnieki}}
:* nodalījums {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}}&lt;ref&gt;Nielsen, C. 2001. Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla. Second Edition. Oxford University Press, Oxford.&lt;/ref&gt;
::::* tips {{TaksoSaite|Xenacoelomorpha|Ksenacelveidīgie}}
::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Deuterostomia|Otrmutnieki}}
::::* tips {{TaksoSaite|Echinodermata|Adatādaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Chordata|Hordaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Hemichordata|Pushordaiņi}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Vetulicolia|Vetulikolijas}}
::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Protostomia|Pirmmutnieki}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Ecdysozoa|Kutikulārie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Tardigrada|Gauskāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Kinorhyncha|Kinorinhi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Loricifera|Loriciferi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nematoda|Nematodes}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nematomorpha|Matoņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Onychophora|Onihofori}}
::::* tips {{TaksoSaite|Arthropoda|Posmkāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Priapula|Priāpuli}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Platyzoa|Plakantārpveidīgie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Cycliophora|Ciklioforas}}
::::* tips {{TaksoSaite|Gnathostomulida|Gnatostomulīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Acanthocephala|Kāšgalvjtārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Platyhelminthes|Plakantārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Micrognathozoa|Sīkžokļaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Gastrotricha|Vēderskropstaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Rotifera|Virpotāji}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Lophotrochozoa|Spirālveidīgie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Rhombozoa|Diciemīdas}}
::::* tips {{TaksoSaite|Echiura|Ehiūri}}
::::* tips {{TaksoSaite|Entoprocta|Entoprokti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Phoronida|Foronīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Mollusca|Gliemji}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Hyolitha|Hiolīti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nemertea|Nemertīntārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Orthonectida|Ortonektīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Brachiopoda|Pleckāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Annelida|Posmtārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Chaetognatha|Saržokļaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Sipuncula|Sipunkuli}}
::::* tips {{TaksoSaite|Bryozoa|Sūneņi}}
:* nodalījums {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Cnidaria|Dzēlējzarndobumaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Ctenophora|Ktenofori}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Daudzšūnu dzīvnieki| ]]
[[Kategorija:Dzīvnieki]]</text>
      <sha1>1vgqytx3n43ezoxfbmimbpcky4fb26s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486331</id>
      <parentid>4486328</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:17:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Emilsmikulis</username>
        <id>120095</id>
      </contributor>
      <comment>Pārmainīju nosaukumu uz &quot;Īstie daudzšūņi&quot; pie infobox.</comment>
      <origin>4486331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3669" sha1="c8fmhntqrladp0rxtyo110mhii6yjlz" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Regenwurm1.jpg
| att_nosaukums = 
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| apakšvalsts = Eumetazoa
| apakšvalsts_lv = Īstie daudzšūņi
| iedalījums = * {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}} 
* {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}}
| kategorijas = nē
| binomial = Eumetazoa &lt;small&gt;([[Butschli]], 1910)&lt;/small&gt;
| nosaukums = Īstie daudzšūņi
}}
'''Īstie daudzšūņi''' (''Eumetazoa'') ir [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] (''Animalia'') apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos [[daudzšūņi|daudzšūnu organismus]]. Īsto daudzšūņu apakšvalstī tiek iekļauta lielākā daļa [[dzīvnieki|dzīvnieku]] tipu (36 tipi).&lt;ref&gt;^ Systema Naturae 2000 Taxon: Subkingdom Eumetazoa&lt;/ref&gt; Šajā apakšvalstī nav iekļauti tikai [[parazoji]] (''Parazoa''), kas ietver 2 tipus - [[Plakozoji|plakozojus]] (''Placozoa'') un [[Sūkļi|sūkļus]] (''Porifera'').

Galvenās apakšvalsts īpašības ir attīstīta [[gastrulācija]], [[mute]] un [[zarnu trakts]], barība tiek pārstrādāta [[zarnu trakts|zarnu traktā]], primāri ir [[muskulatūra]] un [[nervu sistēma]]. Barošanās šiem dzīvniekiem notiek gan dobuma gremošanas, gan arī [[fagocitoze]]s un [[pinocitoze]]s ceļā.

== Sistemātika ==
* apakšvalsts {{TaksoSaite|Eumetazoa|Īstie daudzšūņi}}
:* nodalījums {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}}&lt;ref&gt;Nielsen, C. 2001. Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla. Second Edition. Oxford University Press, Oxford.&lt;/ref&gt;
::::* tips {{TaksoSaite|Xenacoelomorpha|Ksenacelveidīgie}}
::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Deuterostomia|Otrmutnieki}}
::::* tips {{TaksoSaite|Echinodermata|Adatādaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Chordata|Hordaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Hemichordata|Pushordaiņi}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Vetulicolia|Vetulikolijas}}
::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Protostomia|Pirmmutnieki}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Ecdysozoa|Kutikulārie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Tardigrada|Gauskāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Kinorhyncha|Kinorinhi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Loricifera|Loriciferi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nematoda|Nematodes}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nematomorpha|Matoņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Onychophora|Onihofori}}
::::* tips {{TaksoSaite|Arthropoda|Posmkāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Priapula|Priāpuli}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Platyzoa|Plakantārpveidīgie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Cycliophora|Ciklioforas}}
::::* tips {{TaksoSaite|Gnathostomulida|Gnatostomulīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Acanthocephala|Kāšgalvjtārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Platyhelminthes|Plakantārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Micrognathozoa|Sīkžokļaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Gastrotricha|Vēderskropstaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Rotifera|Virpotāji}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Lophotrochozoa|Spirālveidīgie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Rhombozoa|Diciemīdas}}
::::* tips {{TaksoSaite|Echiura|Ehiūri}}
::::* tips {{TaksoSaite|Entoprocta|Entoprokti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Phoronida|Foronīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Mollusca|Gliemji}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Hyolitha|Hiolīti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nemertea|Nemertīntārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Orthonectida|Ortonektīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Brachiopoda|Pleckāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Annelida|Posmtārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Chaetognatha|Saržokļaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Sipuncula|Sipunkuli}}
::::* tips {{TaksoSaite|Bryozoa|Sūneņi}}
:* nodalījums {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Cnidaria|Dzēlējzarndobumaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Ctenophora|Ktenofori}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Daudzšūnu dzīvnieki| ]]
[[Kategorija:Dzīvnieki]]</text>
      <sha1>c8fmhntqrladp0rxtyo110mhii6yjlz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486332</id>
      <parentid>4486331</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:20:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Emilsmikulis</username>
        <id>120095</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Emilsmikulis pārvietoja lapu [[Daudzšūnu dzīvnieki]] uz [[Īstie daudzšūņi]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4486331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3669" sha1="c8fmhntqrladp0rxtyo110mhii6yjlz" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Regenwurm1.jpg
| att_nosaukums = 
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| apakšvalsts = Eumetazoa
| apakšvalsts_lv = Īstie daudzšūņi
| iedalījums = * {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}} 
* {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}}
| kategorijas = nē
| binomial = Eumetazoa &lt;small&gt;([[Butschli]], 1910)&lt;/small&gt;
| nosaukums = Īstie daudzšūņi
}}
'''Īstie daudzšūņi''' (''Eumetazoa'') ir [[Dzīvnieki|dzīvnieku]] (''Animalia'') apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos [[daudzšūņi|daudzšūnu organismus]]. Īsto daudzšūņu apakšvalstī tiek iekļauta lielākā daļa [[dzīvnieki|dzīvnieku]] tipu (36 tipi).&lt;ref&gt;^ Systema Naturae 2000 Taxon: Subkingdom Eumetazoa&lt;/ref&gt; Šajā apakšvalstī nav iekļauti tikai [[parazoji]] (''Parazoa''), kas ietver 2 tipus - [[Plakozoji|plakozojus]] (''Placozoa'') un [[Sūkļi|sūkļus]] (''Porifera'').

Galvenās apakšvalsts īpašības ir attīstīta [[gastrulācija]], [[mute]] un [[zarnu trakts]], barība tiek pārstrādāta [[zarnu trakts|zarnu traktā]], primāri ir [[muskulatūra]] un [[nervu sistēma]]. Barošanās šiem dzīvniekiem notiek gan dobuma gremošanas, gan arī [[fagocitoze]]s un [[pinocitoze]]s ceļā.

== Sistemātika ==
* apakšvalsts {{TaksoSaite|Eumetazoa|Īstie daudzšūņi}}
:* nodalījums {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}}&lt;ref&gt;Nielsen, C. 2001. Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla. Second Edition. Oxford University Press, Oxford.&lt;/ref&gt;
::::* tips {{TaksoSaite|Xenacoelomorpha|Ksenacelveidīgie}}
::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Deuterostomia|Otrmutnieki}}
::::* tips {{TaksoSaite|Echinodermata|Adatādaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Chordata|Hordaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Hemichordata|Pushordaiņi}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Vetulicolia|Vetulikolijas}}
::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Protostomia|Pirmmutnieki}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Ecdysozoa|Kutikulārie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Tardigrada|Gauskāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Kinorhyncha|Kinorinhi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Loricifera|Loriciferi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nematoda|Nematodes}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nematomorpha|Matoņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Onychophora|Onihofori}}
::::* tips {{TaksoSaite|Arthropoda|Posmkāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Priapula|Priāpuli}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Platyzoa|Plakantārpveidīgie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Cycliophora|Ciklioforas}}
::::* tips {{TaksoSaite|Gnathostomulida|Gnatostomulīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Acanthocephala|Kāšgalvjtārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Platyhelminthes|Plakantārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Micrognathozoa|Sīkžokļaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Gastrotricha|Vēderskropstaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Rotifera|Virpotāji}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Lophotrochozoa|Spirālveidīgie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Rhombozoa|Diciemīdas}}
::::* tips {{TaksoSaite|Echiura|Ehiūri}}
::::* tips {{TaksoSaite|Entoprocta|Entoprokti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Phoronida|Foronīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Mollusca|Gliemji}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Hyolitha|Hiolīti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nemertea|Nemertīntārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Orthonectida|Ortonektīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Brachiopoda|Pleckāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Annelida|Posmtārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Chaetognatha|Saržokļaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Sipuncula|Sipunkuli}}
::::* tips {{TaksoSaite|Bryozoa|Sūneņi}}
:* nodalījums {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Cnidaria|Dzēlējzarndobumaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Ctenophora|Ktenofori}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Daudzšūnu dzīvnieki| ]]
[[Kategorija:Dzīvnieki]]</text>
      <sha1>c8fmhntqrladp0rxtyo110mhii6yjlz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Demogrāfiskās slodzes koeficients</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43496</id>
    <revision>
      <id>4486256</id>
      <parentid>3917079</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:00:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4186" sha1="fpfutoumbzfp3iphwl41okwhjp6obh9" xml:space="preserve">'''Demogrāfiskās slodzes koeficients''' ir ekonomiski atkarīgo iedzīvotāju skaita attiecība pret darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu. Šos skaitļus nosaka nevis pēc reāliem nodarbinātības datiem, bet no iedzīvotāju vecuma struktūras konkrētajā valstī vai teritorijā. Cilvēkus, kuri ir jaunāki par 15 gadiem un tos, kuri sasnieguši 65 gadu slieksni, uzskata par ekonomiski atkarīgajiem. Savukārt par darbaspējīgajiem uzskata cilvēkus vecuma intervālā no 15 līdz 64 gadiem. Iegūstam: 

:Demogrāfiskās slodzes koeficients = (((15 gadus nesasniegušo iedzīvotāju skaits) + (65 gadus sasniegušo iedzīvotāju skaits)) / (iedzīvotāji starp 15 un 64 gadiem)) x 100% 

Šī proporcija ir svarīga tādēļ, ka tai pieaugot, pieaug sociālo izmaksu slogs bērnu audzināšanai un veco ļaužu pensijām. Tas savukārt iespaido darbaspēka izmaksas.

Saskaņā ar [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfisko pāreju]] modeli demogrāfiskās slodzes koeficients sākotnēji ir vidējs (ja valstī ir ilgstoši bijusi augsta gan [[dzimstība]], gan mirstība, t.sk. bērnu mirstība). Vēlāk, bērnu mirstībai samazinoties, atkarības proporcija kļūst zemāka, jo pieaug atkarīgo bērnu (jaunāku par 15 gadiem īpatsvars) - šādas valsts piemērs ir Jemena u.c. Tuvo Austrumu valstis. Nākamajā demogrāfiskajā pārejā samazinās dzimstība un demogrāfiskās slodzes koeficients kļūst mazs (t.i. ekonomikai labvēlīgs), jo ir mazāk bērnu, bet joprojām daudz cilvēku darbaspējīgā vecumā. Šādās valstīs sociālo izmaksu īpatsvars darbaspēka izmaksās ir vismazākais - šādu valstu piemēri ir Ķīna un Īrija. Visubeidzot, kad dzimstība kādā valstī ilgstoši bijusi zema, bet dzīves ilgums liels, tad iedzīvotāju pamatmasa sāk novecot un atkarības proporcija atkal palielinās (t.i. kļūst ekonomiski nelabvēlīga). Šāda situācija ir sasniegta Japānā, lielā daļā Eiropas (Itālija, Vācija); šai situācijai strauji tuvojas arī Latvija.

''Aprēķina piemērs:'' Latvijā 2007. gadā bija 13,6% iedzīvotāju vecumā no 0 līdz 14 gadiem, 69,6% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, un 16.7% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20071211204622/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2010.html CIA World Factbook]&lt;/ref&gt; demogrāfiskās slodzes koeficients ir ((13,6% + 16.7%)/69,6%)*100% = 43,5%. T.i. uz katriem 1000 darbaspējīgā vecuma iedzīvotājiem ir apmēram 435 apgādājamo vecuma grupu iedzīvotāji.

== Vēsture ==
[[Attēls:BalodisKarlis.jpg|thumb|upright=0.8|Latviešu ekonomists, statistiķis un demogrāfs [[Kārlis Balodis]] 1919. gadā definēja demogrāfisko slodzes jēdzienu]]
[[Latvieši|Latviešu]] tautsaimnieks, statistiķis un demogrāfs [[Kārlis Balodis]] pirmo reizi demogrāfiskās slodzes koeficientu aprakstīja 1919. gadā,{{nepieciešama atsauce}} to raksturojot kā bērnu un veco iedzīvotāju attiecību pret darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Demogrāfiskās slodzes vispārējais koeficients tiek aprēķināts kā attiecība starp bērnu un veco cilvēku skaitu pret darbspējīgo skaitu, kuri spēj sevi pilnībā uzturēt. Demogrāfiskās slodzes koncepcija balstās uz vecumstruktūru raksturojumu būtiskāko izmaiņu noteikšanu pagātnē un zinātniskiem paredzējumiem perspektīvā. Mūsdienās slodzes indeksus plaši izmanto starptautiskajos salīdzinājumos, arī ANO sistēmā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (''Organisation for Economic Cooperation and Development'', OECD), Eiropas Savienības (''European Union'') Statistikas birojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/61045-demogr%C4%81fisk%C4%81-slodze|title=Demogrāfiskā slodze|last=Zvidriņš|first=Pēteris|access-date=22.04.2021.|date=10.02.2021.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20130502092417/http://www.newyorker.com/fact/content/articles/060828fa_fact ''The Risk Pool'', Malcolm Gladwell, The New Yorker, 8/23/2006]

[[Kategorija:Demogrāfiskā ekonomika]]</text>
      <sha1>fpfutoumbzfp3iphwl41okwhjp6obh9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Carnikava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49803</id>
    <revision>
      <id>4486224</id>
      <parentid>4460669</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T01:14:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23968" sha1="t6w5h27qkeegfxo2sdyt9ic7q8ty3ql" xml:space="preserve">{{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| official_name = Carnikava
| image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg
| image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā
| image_shield = 
| pushpin_map = Latvija#Ādažu novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name1 = [[Ādažu novads]]
| subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]]
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 1211. gadā
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = * {{val|liv|Sarnikau}}
* {{val|de|Zarnikau, Koivemund}}
| area_total_km2 = 7,32
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| population_as_of = 2025
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 5183
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 57
| latm = 08
| lats = 
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 17
| longs = 
| longEW = E
| elevation_m = 6
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = LV-2163
| website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv]
| footnotes = 
| settlement_type = ciems
}}
'''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''&lt;ref&gt;Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hupel, August Wilhelm 1782&quot;&gt;[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;Rihgas leela Bihbeles-beedriba&quot;, ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; &quot;Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā.&quot; (Pielikums &quot;Baznīcas un skolas ziņas&quot;), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.&lt;/ref&gt; ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. gada dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]].

== Vēsture ==
Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža&lt;ref&gt;Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.&lt;/ref&gt; — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta (kā ''Coywemunde'' un ''Coiwemunde'', mūsdienu formā ''Koivemunde''), kā daļa no [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovada.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}&lt;/ref&gt; &quot;[[Latviešu Avīzes]]&quot; 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā min — ''Sānkaule'',&lt;ref&gt;&quot;Righē 27tā Oktobera&quot;, ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp&lt;/ref&gt; bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.&lt;ref&gt;[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&amp;id=284&amp;l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]&lt;/ref&gt; Dažos avotos parādās arī itkā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī&lt;ref name=&quot;Stryk, L 1885&quot;&gt;Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.&lt;/ref&gt; [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā&lt;ref name=&quot;Stryk, L 1885&quot;/&gt; to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').&lt;ref&gt;Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53&lt;/ref&gt;

1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu&lt;ref&gt;Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp&lt;/ref&gt;; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.&lt;ref&gt;Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.&lt;/ref&gt;

Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais&lt;ref&gt;Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus &amp; Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.&lt;/ref&gt; [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].&lt;ref&gt;Fridericus Menius. &quot;Syntagma de origine Livonorum&quot;. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.&lt;/ref&gt; Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=
Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.&lt;ref&gt;http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas [[grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens]],&lt;ref&gt;August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.&lt;/ref&gt; pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]&lt;ref&gt;Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,&lt;ref&gt;http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.&lt;ref&gt;Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp&lt;/ref&gt; 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,&lt;ref name=&quot;Hupel, August Wilhelm 1782&quot;/&gt; 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].&lt;ref&gt;Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228&lt;/ref&gt; 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu.

Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpst [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.&lt;ref&gt;Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.&lt;/ref&gt; 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodeg Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija.

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņem [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzen [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}&lt;/ref&gt; Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvo apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojas 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība &quot;Carnikava&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}&lt;/ref&gt; 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām tiek uzcelts Tautas nams &quot;Ozolaine&quot;, bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāk kursēt dzelzceļš no Rīgas. 1934. gadā pabeidz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams &quot;Ozolaine&quot;|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notiek kaujas starp padomju karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērš tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā paceļ [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}&lt;/ref&gt; 1944. gada vasarā [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpjas bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjauno līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas [[ciems]], bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs &quot;Carnikava&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidots 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā [[pagasts]] tika reorganizēts par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par savu pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}&lt;/ref&gt; 

2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādažu pilsēta|Ādažu pilsētai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1965|1110
|1970|1107
|1979|1569
|1989|3337
|2000|3340
|2006|3700
|2011|3892
|2021|4537
}}

== Izglītība un kultūra ==
Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs &quot;Abi divi&quot;, pirmskolas bērnu deju grupa &quot;Dālderītis&quot;, vidējās paaudzes deju kolektīvs &quot;Arnika&quot;. Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] &quot;Ozolaine&quot; (atklāts 1933. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams &quot;Ozolaine&quot;|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}&lt;/ref&gt; No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2025-10-24|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Personības ==

Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.&lt;ref&gt;The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii&lt;/ref&gt; Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]].

Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}&lt;/ref&gt; Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}&lt;/ref&gt;

== Carnikavas nēģi ==

[[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par &quot;nēģu karalisti&quot;. Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja
Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela
Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas
Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju
Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai
Attēls:Draudzes nams.jpg|&quot;Laivu māja&quot; - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta
Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde
Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā
Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Carnikavas ielu uzskaitījums]]
* [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa]
{{Carnikavas pagasta ciemi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Carnikava| ]]
[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]</text>
      <sha1>t6w5h27qkeegfxo2sdyt9ic7q8ty3ql</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts sekretārs (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>51653</id>
    <revision>
      <id>4486364</id>
      <parentid>4476687</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:42:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-36731-36</username>
        <id>147265</id>
      </contributor>
      <comment>/* Zemkopības ministrijas valsts sekretāri */</comment>
      <origin>4486364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13122" sha1="6thyjja3bbhev4tae07i1y2zzll8wzr" xml:space="preserve">'''Valsts sekretārs''' ir augstākais valsts civildienesta ierēdņa amats [[Latvija|Latvijas Republikā]]. Valsts sekretārs ir [[ministrija]]s administratīvais vadītājs un lielākajā daļā gadījumu arī reālais ministrijas un tās kūrētās nozares vadītājs, jo, [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetiem]] mainoties, ministram bieži ir par maz laika, lai spētu iedziļināties un pilnībā saprast ministrijas darbu un funkcijas. Nereti valsts sekretārs ir arī ministrijas kā valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis un lēmumu pieņēmējs kapitālsabiedrībās ar valsts kapitāla daļām.

== Valsts sekretāri ==
=== [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Airis Rikveilis]]''' (kopš 03.06.2026.)

Bijušie:
* [[Aivars Puriņš]] (29.04.2024.—31.05.2026.)
* [[Rolands Heniņš]] (pienākumu izpildītājs 02.01.2024.—29.04.2024)
* [[Jānis Garisons]] (03.08.2015.—31.12.2023.)
* [[Jānis Sārts]] (04.11.2008.—03.08.2015.)&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
* [[Edgars Rinkēvičs]] (10.05.1997.—13.10.2008.)&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&amp;sub=466&amp;id=183317 Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā iecelts Jānis Sārts]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Einārs Vaivods (28.12.1995.—09.05.1997.)
* Jānis Davidovičs (22.11.1994.—27.12.1995.)
* Juris Kvelde (09.06.1994.—21.11.1994.)

=== [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Andžejs Viļumsons]]''' (kopš 20.08.2024.)

Bijušie:
* [[Andris Pelšs]] (15.08.2018.—20.08.2024.)
* [[Andrejs Pildegovičs]] (13.05.2013.—15.08.2018.)
* [[Andris Teikmanis]] (01.12.2008.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=182203 Par A.Teikmani]&lt;/ref&gt;—13.05.2013.)
* Normans Penke (01.01.2005.—29.11.2008.)
* [[Māris Riekstiņš]] (09.06.1994.—31.12.2004.)
* [[Māris Gailis]] (1992.—1993.)

=== [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Edmunds Valantis]]''' (kopš 06.02.2020.)&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ekonomikas-ministrijas-valsts-sekretara-amata-apstiprina-valanti.a362196/ Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā apstiprina Valanti&lt;/ref&gt;

Bijušie:
* Kaspars Lore (''p.i'')  (05.02.2020.—06.02.2020.)
* Ēriks Eglītis (03.04.2018.—05.02.2020.)
* Juris Stinka (16.05.2016.—04.2018.)
* [[Ringolds Beinarovičs]] (06.2015.—16.05.2016.)
* [[Mārtiņš Lazdovskis]] (24.03.2014.—06.2015.)&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[http://www.juristavards.lv/zinas/263977-lazdovski-parcel-ekonomikas-ministrijas-valsts-sekretara-amata/ Lazdovski pārceļ Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā]&lt;/ref&gt;
* [[Juris Pūce]] (19.01.2010.—27.11.2013.)
* [[Anrijs Matīss]] (31.01.2008.—15.12.2009.)
* [[Kaspars Gerhards]] (09.04.1999.—20.12.2007.)
* Jānis Vanags (14.08.1997.—08.02.1999.)
* Aivars Berners (15.07.1996.—03.07.1997.)
* [[Inesis Feiferis]] (02.01.1996.—26.04.)
* Aina Bataraga (20.06.1994.—01.01.1995.)

=== [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Baiba Bāne]]''' (kopš 01.07.2014.)

Bijušie:
* [[Sanita Bajāre]] (05.07.2011.—01.07.2014.)
* [[Mārtiņš Bičevskis]] (02.06.2008.—13.05.2011.)
* [[Irēna Krūmane]] (01.01.2006.—30.04.2008.)
* Valentīna Andrējeva (30.06.1994.—02.12.2005.)

=== [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Dmitrijs Trofimovs]]''' (kopš 23.08.2017.)

Bijušie:
* [[Ilze Pētersone-Godmane]] (20.05.2009.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=192573 Par I.Pētersones pārcelšanu] Likumi.lv&lt;/ref&gt;—08.06.2017.)
* [[Aldis Lieljuksis]] (25.03.2009.—19.05.)&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=189823 Par A.Lieljuksi]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=192572 Par A.Lieljukša atbrīvošanu no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amata] Likumi.lv&lt;/ref&gt;
* [[Aivars Straume]] (21.12.2005.—24.03.2009.)&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=189822 Par A.Straumes atbrīvošanu no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amata] Likumi.lv&lt;/ref&gt;
* [[Juris Rekšņa]] (13.01.2003.—21.12.2005.)
* [[Andris Staris]] (03.08.1994.—01.01.2003.)

=== [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Jānis Paiders]]''', (kopš 17.06.2025)

Bijušie:
* [[Inita Juhņēviča]], p.i., (12.09.2024—20.03.2025)
* Santa Šmīdlere (2023.04.01.—2023.11.01.)
* [[Līga Lejiņa]]  (2015.09.01.—2020.11.01 un 2021.09.14.—2023.04.01.)
* Jānis Volberts (2020.11.02.—2021.07.15)
* Sanda Liepiņa (2013.01.08.—2015.10.30)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/pb-darbinieci-liepinu-apstiprina-izm-valsts-sekretara-amata.d?id=42954144|title=PB darbinieci Liepiņu apstiprina IZM valsts sekretāra amatā|date={{dat|2013|1|8||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Mareks Gruškevics]] (2006.12.08.—2012.07.10.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/izm-valsts-sekretara-amata-iecel-gruskevicu.d?id=16265462|title = IZM valsts sekretāra amatā ieceļ Gruškevicu|publisher = Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Kristīne Jarinovska]] (2006.01.04.—12.02.)
* Valdis Egle (2004.11.22.—2005.06.03.)
* Sarmīte Veģere (2003.05.19.—2004.04.16.)
* Andris Priekulis (1996.08.22.—1999.01.08. un 2003.01.27.—03.26.)
* Andris Sarnovičs (2000.06.07.—2003.01.16.)
* Guntis Tomsons (1999.01.14.—2000.05.19.)
* Armands Kalniņš (1994.07.22.—1995.12.12.)
* [[Eiženija Aldermane]] (1994.06.15.—10.20.)

=== [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Līga Kurevska]]''' (kopš 14.02.2023.)

=== [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Dace Vilsone]]''' (kopš 30.01.2018.)

Bijušie:
* Sandis Voldiņš (23.09.2014.—29.12.2017.)
* Guntis Puķītis (10.04.2012.—12.03.2014.)
* Solvita Zvidriņa (16.06.2006.—10.04.2012.)
* [[Daniels Pavļuts]] (24.02.2003.—16.06.2006.)
* Aivars Gailis (16.11.1995.—02.01.2003.)

=== [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Ingus Alliks]]''' (kopš 2016.09...)

Bijušie:
* Ieva Jaunzeme (2012.02.07.—2016.08.22.)
* Maija Poršņova (1993.09.07.—2003.03.06.)
* Baiba Paševica (2003.04.07.—2008.02.24.)
* [[Ringolds Beinarovičs]] (2008.02.25.—2012.01.26)

=== [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Elīna Šimiņa-Neverovska]]''' (''p.i'') (kopš 15.10.2024)

Bijušie:
* Ligita Austrupe (''p.i'') (24.01.2024—15.10.2024)
* [[Ilonda Stepanova]] (11.02.2020—24.01.2024)
* Ligita Austrupe (''p.i'') (17.01.2020—11.02.2020)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/satiksmes-ministrijas-valsts-sekretara-amatam-planots-virzit-ilondu-stepanovu.a347628/ Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatam plānots virzīt Ilondu Stepanovu] Lsm.lv&lt;/ref&gt; 
* Džineta Innusa (''p.i'') (2019.04.04.—17.01.2020)
* Kaspars Ozoliņš (2013.06.11.—2019.04.04.)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sm-valsts-sekretars-ozolins-pec-amata-zaudesanas-ventspils-osta-pamet-ari-darbu-ministrija.a312120/  Ozoliņš pamet darbu ministrijā] Lsm.lv&lt;/ref&gt;
* [[Anrijs Matīss]] (2009.12.15.—2013.03.01.)
* Nils Freivalds (2008.07.30.—2009.11.10.)&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=200573 Par N.Freivaldu] Likumi.lv&lt;/ref&gt;
* Jānis Maršāns (2006.08.25.—2008.07.08.)
* Vigo Legzdiņš (2001.02.21.—2006.05.30.)
* Uldis Pētersons (1994.06.02.—2000.12.29.)

=== [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Mihails Papsujevičs]]''' (kopš 2022.01.01.)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tm-valsts-sekretars-klus-par-zm-valsts-sekretaru-vina-vieta--probacijas-dienesta-vaditajs.a435472/ TM valsts sekretārs kļūs par ZM valsts sekretāru; viņa vietā – probācijas dienesta vadītājs] LSM&lt;/ref&gt;

Bijušie:
* Raivis Kronbergs (2014.05.13.—2021.12.31.)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/aktuali/zinas/2014-gads/maijs/13052014-tm-10/?print Par Tieslietu ministrijas valsts sekretāru apstiprināts Raivis Kronbergs]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Mārtiņš Lazdovskis (2008.06.09.—2013.)
* [[Mārtiņš Bičevskis]] (2004.03.22.—2008.06.01.)
* [[Gunārs Kūtris]] (2003—2004)
* Aivars Maldups (1994.07.15.—2003.02.17.)

=== [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Agnese Vaļuliene]]''' (kopš 2023.12.13.)

Bijušie:
* Aiga Balode ''(p.i.)'' (2023.02.16.—2023.12.12.)
* Indra Dreika (2021.04.20.—2023.02.15.)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/veselibas-ministrijas-valsts-sekretari-dreiku-parcel-zalu-valsts-agenturas-direktora-amata.a496343/|title=Veselības ministrijas valsts sekretāri Dreiku pārceļ Zāļu valsts aģentūras direktora amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Daina Mūrmane-Umbraško (2019.02.12.—2021.04.19.)&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/veselibas-ministrijas-valsts-sekretare-bus-veselibas-inspekcijas-vaditaja-dreika.a400808/&lt;/ref&gt;
* Aivars Lapiņš (2017.11.—2018.10.)
* Kārlis Ketners (2016.09.—2017.09.01.)
* Solvita Zvidriņa (2014.12.12.—2016.08.19.)
* [[Rinalds Muciņš]] (2010.05.12.—2014.12.12.)
* [[Armands Ploriņš]] (2007.07.04.—2010.04.06.)
* Uldis Līkops (2003.02.13.—2007.06.30.)

=== [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Edvīns Balševics]]''' (kopš 2019.06.04.)

Bijušie:
*[[Rinalds Muciņš]] (2016.02.23.—2019.04.16.)
*Guntis Puķītis (2014.03.12.—2015.12.21.)&lt;!-- datums jāpārbauda --&gt;
* Aleksandrs Antonovs (2012.04.03.—2014.03.12.)&lt;!-- datums jāpārbauda --&gt;

=== [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] valsts sekretāri ===
Šobrīd: [[Ģirts Krūmiņš (ierēdnis)|Ģirts Krūmiņš]] (kopš 2024.15.08.)

Bijušie:
* [[Raivis Kronbergs]] (2022.01.03.—2024.07.24.)
* Dace Lucaua (2007.02.07.—2021.12.31.)
* [[Laimdota Straujuma]] (2000.10.09.—2006.12.31.)
* Jānis Lapše (1994.06.03.—2000.09.08.)

== Likvidēto un reorganizēto ministriju valsts sekretāri ==
'''Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāri'''
{|border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=98%
|-
|
|'''Vārds'''
|'''No'''
|'''Līdz'''
|'''Partija'''
|- bgcolor=#FFE8E8
|1
|Iveta Zalpētere
|{{dat|2004|05|27|N}}
|iestādes reorganizācija
|
|- bgcolor=#DDEEFF
|}

'''Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāri'''
{|border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=98%
|-
|
|'''Vārds'''
|'''No'''
|'''Līdz'''
|'''Partija'''
|- bgcolor=#FFE8E8
|1
|I. Kukute
|{{dat|2003|04|22|N}}
|{{dat|2006|12|31|N}}
|
|- bgcolor=#FFE8E8
|2
|[[Laimdota Straujuma]]
|{{dat|2007|01|01|N}}
|iestādes reorganizācija
|
|- bgcolor=#FFE8E8
|}

'''[[Latvijas Republikas Vides ministrija|Vides ministrijas]] valsts sekretāri'''
{|border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=98%
|-
|
|'''Vārds'''
|'''No'''
|'''Līdz'''
|'''Partija'''
|- bgcolor=#FFE8E8
|1
|G. Rūtiņa
|{{dat|1994|06|20|N}}
|{{dat|1996|07|31|N}}
|
|- bgcolor=#FFE8E8
|2
|[[Guntis Puķītis]]
|{{dat|1996|07|15|N}}
|iestādes reorganizācija
|
|- bgcolor=#FFE8E8
|}

'''Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts'''
{|border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=98%
|-
|
|'''Vārds'''
|'''No'''
|'''Līdz'''
|'''Partija'''
|- bgcolor=#FFE8E8
|1
|Iveta Zalpētere
|{{dat|2003|03|26|N}}
|{{dat|2004|05|26|N}} (iestādes reorganizācija)
|
|- bgcolor=#DDEEFF
|}

'''Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts'''
{|border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=98%
|-
|
|'''Vārds'''
|'''No'''
|'''Līdz'''
|'''Partija'''
|- bgcolor=#FFE8E8
|1
|[[Ina Gudele]]
|{{dat|2005|01|01|N}}
|{{dat|2006|04|08|N}}
|
|- bgcolor=#DDEEFF
|2
|[[Olita Magone]]
|{{dat|2007|01|10|N}}
|{{dat|2008|01|11|N}}
|
|- bgcolor=#DDEEFF
|3
|[[Viesturs Krievāns]]
|{{dat|2008|01|18|N}}
|iestādes reorganizācija
|
|- bgcolor=#DDEEFF
|}

'''Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts'''
{|border=0 cellpadding=2 cellspacing=2 width=98%
|-
|
|'''Vārds'''
|'''No'''
|'''Līdz'''
|'''Partija'''
|- bgcolor=#FFE8E8
|1
|Kristīne Vāgnere
|{{dat|2003|03|27|N}}
|{{dat|2007|01|21|N}}
|
|- bgcolor=#DDEEFF
|2
|Inga Liepa
|{{dat|2007|01|22|N}}
|{{dat|2008|04|16|N}}
|
|- bgcolor=#DDEEFF
|3
|[[Juris Asars]]
|{{dat|2008|08|06|N}}
|iestādes reorganizācija
|
|- bgcolor=#DDEEFF
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)]]

[[Kategorija:Latvijas politika|*]]
[[Kategorija:Valsts pārvalde]]</text>
      <sha1>6thyjja3bbhev4tae07i1y2zzll8wzr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daiana Fosija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>52128</id>
    <revision>
      <id>4486242</id>
      <parentid>4307346</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T03:41:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486242</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3762" sha1="ka50yzps60aozz00tn3zmo56lvjql5b" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| vārds_orig =''Dian Fossey''
| attēls = 
| att_izmērs =
| att_nosaukums = 
| dz_gads =1932
| dz_mēnesis =1
| dz_diena =16
| dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Kalifornija|Sanfrancisko}}
| m_gads =1985
| m_mēnesis=12
| m_diena=26
| m_vieta = {{vieta|Ruanda|Vulkānu nacionālais parks}}
| pilsonība = {{ASV}}
| tautība =
| dzimums = S
| darba_vietas = Karisoki pētniecības centrs, [[Ruanda]] 
| alma_mater =[[Kalifornijas universitāte, Deivisa]],&lt;br /&gt;[[Sanhosē universitāte]],&lt;br /&gt;[[Kembridžas Universitāte]]
| zinātne =[[zooloģija]]
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =[[kalnu gorilla|kalnu gorillu]] pētniecība
| apbalvojumi =
| paraksts = Unterschrift Dian Fossey amerikanische Zoologin und Verhaltesforscherin.png
| piezīmes = 
}}
[[Attēls:Tombe Dian Fossey.jpg|thumb|270px|Daianas Fosijas kaps kopā ar gorillu kapiem Ruandā.]] 
'''Daiana Fosija''' ({{val|en|Dian Fossey}}, dzimusi {{dat|1932|1|16}}, mirusi {{dat|1985|12|26}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zooloģija|zooloģe]]. [[Paleontoloģija|Paleontologa]] [[Luiss Līkijs|Luisa Līkija]] iedvesmota, viņa daudzus gadus veltīja [[kalnu gorilla|kalnu gorillu]] pētniecībai un aizsardzībai, dzīvodama to dabiskajā vidē [[Ruanda]]s kalnu apvidū.

== Dzīvesgājums ==
Studēja [[veterinārija|veterināriju]] [[Kalifornijas universitāte, Deivisa|Kalifornijas universitātē, Deivisā]] un [[darba terapija|darba terapiju]] [[Sanhosē universitāte|Sanhosē universitātē]]. Pēc bakalaura grāda saņemšanas strādāja par darba terapijas nodaļas vadītāju slimnīcā [[Lūivila|Lūivilā]], [[Kentuki]].

Pēc tam, kad Fosija Luivilā bija apmeklējusi Līkija lekciju, 1963. gadā viņa pirmoreiz devās uz [[Āfrika|Āfriku]], kur 1966. gadā ar Līkija atbalstu sāka kalnu gorillu pētniecību. Iesākumā pētījumi tika veikti [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskā Republikā]] (toreiz Zairā), bet 1967. gadā politisku iemeslu dēļ Fosija pārcēlās uz Ruandu, kur nodibināja Karisokes pētniecības centru [[Virungas kalni|Virungas kalnos]].

1970. gada janvāra Fosijas foto publicēja uz ''[[National Geographic Magazine]]'' vāka un viņa kļuva par slavenību. Fosija bija stingra dabas &quot;aktīvās aizsardzības&quot; aizstāve, un uzskatīja, ka dzīvnieki jāsaglabā viņu dabīgos apstākļos. Viņa aktīvi pretojās [[malumedniecība]]i, kā arī bija [[zooloģiskais dārzs|zooloģisko dārzu]] — Fosijas uzskatā, neētisku, cilvēka izklaidei paredzētu dzīvnieku cietumu — pretiniece. 1983. gadā Fosija publicēja grāmatu &quot;Gorillas miglā&quot; (''Gorillas in the Mist''), kas kļuva par bestselleru.

1985. gada 26. decembrī Daianu Fosiju nogalināja viņas guļamtelpā. Slepkavība nav atklāta, uzskata, ka Fosijas slepkavību izdarīja vai nu malumednieki vai personas, kuras bija ieinteresētas tūrisma attīstībā reģionā. 1994. gada [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]] laikā pētniecības centrs tika nopostīts.

== Piemiņa ==
1988. gadā tika uzņemta filma par Fosijas dzīvi ''Gorillas in the Mist: The Story of Dian Fossey'' ar [[Sigurnija Vīvere|Sigurniju Vīveri]] galvenajā lomā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.gorillafund.org/ Daianas Fosijas Gorillu fonds (angliski)]
* [https://web.archive.org/web/20080209213039/http://www.fosseyinfo.com/ Informācija par Daianas Fosijas slepkavību (angliski)]

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fosija, Daiana}}
[[Kategorija:1932. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1985. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV zooloģes]]
[[Kategorija:Etoloģija]]
[[Kategorija:Antropologi]]
[[Kategorija:Slepkavību upuri]]</text>
      <sha1>ka50yzps60aozz00tn3zmo56lvjql5b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cūcene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53401</id>
    <revision>
      <id>4486238</id>
      <parentid>4407080</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T03:12:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13780" sha1="9k37z6i9j16vmvkf4scx6i4dxmx7du6" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Lactarius turpis 2010 G1.jpg
| att_nosaukums= {{TaksoSaite|Lactarius turpis|Cūcene}}
| valsts =Fungi
| valsts_lv =Sēnes
| apakšvalsts =Dikarya
| apakšvalsts_lv =Augstākās sēnes
| nodalījums =Basidiomycota
| nodalījums_lv =Bazīdijsēnes
| apakšnodalījums =Agaricomycotina
| klase =Agaricomycetes
| klase_lv =Himēnijsēnes
| rinda =Russulales
| rinda_lv =Bērzlapju rinda
| dzimta =Russulaceae
| dzimta_lv =Bērzlapju dzimta
| ģints =Lactarius
| ģints_lv =Pienaiņu ģints
| suga =L. turpis
| suga_lv = Cūcene
| binomial =Lactarius turpis Fr.
| sinonīmi = Lactarius necator,&lt;br&gt;Lactarius plumbeus
| kategorijas =nē
}}
[[Attēls:Lactarius turpis 97788328.jpg|thumb|Vecāku cūceņu lapiņas ir dzeltenīgi brūnganas]]
[[Attēls:2011-09-17 Lactarius turpis (Weinm.) Fr 169821 cropped.jpg|thumb|Maskējošā cepurītes krāsa apgrūtina cūceņu pamanīšanu zālē vai sūnās]]
[[Attēls:2011-09-17 Lactarius turpis (Weinm.) Fr 169823.jpg|thumb|Cūcenes sporas]]
[[Attēls:Lactarius necator1.jpg|thumb|Cūcene galvenokārt aug rudenī un var pazust starp lapām]]
'''Cūcene''' (''Lactarius turpis'', arī ''Lactarius necator'' un ''Lactarius plumbeus'') ir Latvijā bieža [[pienaiņu ģints]] liela [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi pēc [[Sēņu kulinārija|apstrādes]] ir [[Ēdamās sēnes|ēdami]]. Savu izmēru un formas dēļ tā reizēm tiek pieskaitīta krimildēm, kas ir nosacīta lielās pienaines apvienojoša grupa.&lt;ref&gt;[http://www.senes.lv/taxons/lactarius-4.htm Sēnes.lv: Cūcene un krimildes]&lt;/ref&gt;

== Taksonomija ==

Sākotnēji pirmais sugas aprakstītājs [[Pjērs Buljārs]] 1791. un 1793. gadā to nosauca attiecīgi par ''Agaricus necator'' un ''Agaricus plumbeus'', taču mūsdienās nav skaidrs, kas kurā gadījumā bijis domāts. Epitetu ''turpis'' piešķīra Johans Veinmans un 1838. gadā, iekļaujot sugu pienaiņu ģintī, akceptēja [[Eliass Frīss]].&lt;ref name=&quot;McNabb&quot;&gt;[http://nzfungi.landcareresearch.co.nz/html/data_descriptions.asp?from=attributes&amp;ID=&amp;NAMEPKey=5191 McNabb RFR (1971). &quot;The Russulaceae of New Zealand. 1. Lactarius DC ex S.F. Gray&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210628210129/https://nzfungi.landcareresearch.co.nz/html/data_descriptions.asp?from=attributes&amp;ID=&amp;NAMEPKey=5191 |date={{dat|2021|06|28||bez}} }}. New Zealand Journal of Botany. 9 (1): 46—66. doi:10.1080/0028825x.1971.10430170.&lt;/ref&gt;

21. gadsimtā visus trīs nosaukumus ''L. turpis'', ''L. necator'' un ''L. plumbeus'' parasti, bet ne visi autori,&lt;ref&gt;[https://repository.naturalis.nl/pub/531886 Noordeloos Machiel E.; Kuyper Thomas W. (1999). &quot;Notulae ad Floram agaricinam neerlandicam XXXV — On the typification of Lactarius necator&quot;]. Persoonia. 17 (2).&lt;/ref&gt; uzskata par sinonīmiem.

Latvijā cūcenēm atšķiramas divas varietātes: lielas, gaļīgas un ar ilgi ieritinātu malu, kā arī mazākas, plānas un ar ātri atritinošos malu. Nav noskaidrots, vai tās ir sugas ģenētiski noteiktas dažādas varietātes vai formas, jeb vai tās ir tikai augtenes nosacītas.&lt;ref&gt;[http://www.fungi.lv/lactarius_necator_2.htm FungiLV. Cūceņu fotogrāfijas]&lt;/ref&gt;

Nosaukuma epitets ''turpis'' veidots no [[latīņu valoda]]s vārda &quot;neglīts&quot;, vadoties no sēnes cepurītes virsmas netīrā izskata.

=== Nosaukumi citās valodās ===

[[Krievu valoda|Krievu valodā]] šī sēne saucas &quot;melnā krimilde&quot; (&quot;''чёрный груздь''&quot;), taču šai pašā valodā ar vārda &quot;cūcene&quot; burtisku tulkojumu &quot;''свинушка''&quot; tiek apzīmēta cūcenei nedaudz līdzīgā [[kailā mietene]] — ļoti bieži sastopama veselībai bīstama sēne. Vēl jo vairāk, šajā valodā žargonvārds &quot;''свинуха''&quot; tiek lietots šo abu sugu apzīmēšanai.&lt;ref name=&quot;Ļebedeva1937&quot;&gt;Л.Лебедева, «''Грибы''», Госторгиздат, 1937., 63. lpp.&lt;/ref&gt; Tāpēc reizēm tulkotos avotos ieviešas kļūdas.

Igaunijā cūcenes ir tik populāras, ka [[igauņu valoda|igauņu valodā]] tām ir vismaz 8 sinonīmi.&lt;ref name=&quot;Gandrs&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/senes/lactarius-necator-j-f-gmel-fr-p-karst/ Sugu enciklopēdija: Cūcene]&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==

* '''[[Sēne|Augļķermeņi]]''': [[cepurīšu sēnes]], [[lapiņu sēnes]].
* '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākumā izliekta, vēlāk izpletusies līdz plakanai vai viegli ieliektai. Krāsa tumši olīvzaļa līdz tumši zaļganbrūnai ar gaišāku maliņu, vidū melngana, mitrā laikā lipīgi gļotaina, gaļīga, bieza, ar ilgi ieritinātu un jaunībā viegli matainu, vēlāk iztaisnojušos malu. Reizēm ar tumšākiem koncentriskiem apļiem. Platums 7—15 (25) [[Centimetrs|cm]]. Uzpilinot virsmiziņai bieži lietojamo sēņu noteikšanas reaktīvu — [[Kālija hidroksīds|kālija hidroksīdu]], tā nokrāsojas violeta.
* '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': ciešas, plānas, birzīgas, dakšveidā zarotas, līdz 7 mm platas, gar kātiņu nedaudz nolaidenas. Bāli dzeltenīgas, vēlāk pelēcīgi dzeltenas, ievainojumu vietās ar brūni melnganiem plankumiem.
* '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': Zaļgans, cepurītes krāsā vai gaišāks par to, cilindrisks, uz leju tievāks, mitrā laikā lipīgi gļotains, sausā — spīdīgs. Vecumā dobs. Garums 2—8 cm, resnums 1—2,5 cm.
* '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': bāli dzeltenīgs, vēlāk brūngans, blīvs, trausls, ar vieglu sveķu smaržu un sīvu garšu. Ievainojumu vietās izdala baltu, dedzinoši sīvu piensulu.
* '''[[Sporas]]''': ieapaļas, bezkrāsainas, birumraksts bālā krēmkrāsā ar sārtu nokrāsu, ar smalki kārpainu gandrīz pilnīgu tīklojumu (līdz 0,7 µm augstumam), izmēri 6—9/5,5—6,5 [[Mikrometrs|µm]].&lt;ref name=&quot;Gandrs&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;LLSG&quot;&gt;I.Dāniele, D.Meiere ''&quot;Lielā Latvijas sēņu grāmata&quot;'', Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 85. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;FN&quot;&gt;[https://www.first-nature.com/fungi/lactarius-turpis.php Nature First: Lactarius turpis (Weinm.) Fr. — Ugly Milkcap]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;PSRS1980&quot;&gt;«''Грибы СССР''», Мысль, Москва, 1980., 232. lpp.&lt;/ref&gt;
* '''[[Bazīdijas]]:''' caurspīdīgas, vālesveida līdz tuvu vālesveidam, četrsporu, 35—51/6,5—10,5 µm, sterigmu garums līdz 7 µm.
* '''[[Cistīdas]]:''' Pleirocistīdas daudzskaitlīgas, vārpstas vai lancetes veida, caurspīdīgas, plānsienu, saturs sīkgraudains, 52—87/6,5—10 µm. Heilocistīdas daudzskaitlīgas, vārpstveidīgas, caurspīdīgas, plānsienu, 34—54/4—8 µm. Pseidocistīdas retas, neizvirzās no bazīdijām vairāk kā par 6,5  µm.&lt;ref name=&quot;McNabb&quot; /&gt;

== Izplatība ==
Suga plaši izplatīta [[Ziemeļu puslode]]s mērenajos un vēsajos reģionos, ievesta arī [[Austrālija (kontinents)|Austrālijā]].&lt;ref name=&quot;FN&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://www.gbif.org/species/5248670 GBIF sugas atrašanas vietu karte]&lt;/ref&gt; Veido [[Mikoriza|mikorizu]] ar [[bērzi]]em un [[egles|eglēm]].&lt;ref name=&quot;Gandrs&quot; /&gt; Izvēlas mitras vietas, mežmalas, purvmalas, sūnājus, nelīdzenas vietas, skābas, trūdvielām bagātas augsnes, nereti aug izkliedētās grupās.&lt;ref name=&quot;FN&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Wikigrib&quot;&gt;[https://wikigrib.ru/chyornyj-gruzd/ Gribowiki.ru: Чёрный груздь]&lt;/ref&gt; Latvijā parastais augšanas periods — no jūlija līdz novembrim.&lt;ref name=&quot;Gandrs&quot; /&gt; Augusta beigās un septembrī reizēm parādās ļoti lielos daudzumos.&lt;ref name=&quot;toadstool&quot;&gt;[http://toadstool.ru/spisok-rodov/lactarius/lactarius-necator/ Lactarius necator vietnē toadstool.ru]&lt;/ref&gt;

== Līdzīgas sugas ==

[[Dižskābaržu pienaine]]i ir mazāki izmēri un nav tumšu plankumu uz lapiņām.&lt;ref name=&quot;FN&quot; /&gt; Nepieredzējis sēņotājs var sajaukt ar [[kailā mietene|kailo mieteni]], kuras krāsai nav zaļganā piejaukuma un nav baltas piensulas. Vizuāli neatšķirami līdzīgu sugu nav.&lt;ref name=&quot;toadstool&quot; /&gt;

== Lietošana pārtikā ==

Iesaka pēc novārīšanas lietot sālīšanai un marinēšanai,&lt;ref name=&quot;Gandrs&quot; /&gt; jo tāpat kā daudzām pienainēm, cūcenei pat pēc novārīšanas nepieciešams vairāku dienu garš mērcēšanas laiks sīvās piensulas neitralizācijai. Pēc novārīšanas, kuru iesaka veikt vismaz 25 minūtes sālītā ūdenī,&lt;ref name=&quot;senes.lv&quot;&gt;[http://www.fungi.lv/lactarius_necator.htm FungiLv. Cūcene]&lt;/ref&gt; cepurīte kļūst violeta līdz ķiršsarkana. Ir arī ieteikumi par vairākkārtēju ūdens maiņu vārot, lai aizstātu mērcēšanu.&lt;ref name=&quot;Balodis1974&quot;&gt;A.Balodis, “''Rokasgrāmata sēņotājiem''”, Liesma, 1974., 30. lpp.&lt;/ref&gt;

Sīvuma dēļ daudzās Rietumvalstīs, kurās nav sēņu marinēšanas un sālīšanas tradīciju, cūcenes un daudzas citas pienaines ar sīvu sulu tiek uzskatītas par indīgām,&lt;ref name=&quot;McNabb&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Š.Evansa, Dž.Kibijs, ''“Sēnes”'', Zvaigzne ABC, 2004., 178. lpp. ISBN 9984-37-648-6.&lt;/ref&gt; neēdamām&lt;ref&gt;Reid, Derek; Phillips, Roger; Shearer, Lyndsay (1981). ''Mushrooms and other fungi of Great Britain and Europe.'' London: Pan Books. ISBN 0-330-26441-9.&lt;/ref&gt; vai mazvērtīgām, gan parasti norādot, ka pareiza sagatavošana, kāda pieņemta Austrumeiropā, padara sēni ēdamu.&lt;ref name=&quot;McNabb&quot; /&gt; Krievijā tiek augstu vērtēta.&lt;ref name=&quot;toadstool&quot; /&gt; [[ANO]] [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]] ieskaita šo sugu ēdamajās sēnēs, norādot, ka pamatā to lieto Austrumeiropas zemēs.&lt;ref&gt;[http://www.fao.org/3/y5489e/y5489e.pdf Boa E. (2004). ''Wild Edible Fungi: A Global Overview Of Their Use And Importance To People (Non-Wood Forest Products).'']'' Food &amp; Agriculture Organization of the UN. p. 135. ISBN 978-92-5-105157-3.''&lt;/ref&gt;

Cūcenes bieži ēd kukaiņu kāpuri (&quot;tārpi&quot;), kuru bojājumi labi redzami mīkstuma krāsas izmaiņu dēļ.

=== Indīgums ===

Neraugoties uz to, ka cūcene netiek pieskaitīta indīgajām sēnēm, tā ir viena no trīs sēnēm, ar kurām Latvijā saindējas visbiežāk (pārējās ir tāpat &quot;fakultatīvi ēdamās&quot; sēnes [[parastais vilnītis]] un [[dūmainā piltuvene]]),&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/209496-edamas-senes-var-klut-toksiskas Jauns.lv: Ēdamas sēnes var kļūt toksiskas, 2010]&lt;/ref&gt; jo tās dedzinošā piensula rada gremošanas trakta bojājumus, ja sēni lieto bez novārīšanas. Bez tam, daudzas ēdamās lapiņu sēnes, ieskaitot cūceni, satur nelielu toksisku vielu daudzumu, kuru novārīšana un ūdens noliešana samazina.

=== Kancerogēnums ===

1983. gadā somu zinātnieks Suortti paziņoja, ka atklājis cūcenēs nekatorīnu — vielu, kura varētu būt mutagēna un tādēļ varētu izraisīt [[vēzis (slimība)|vēzi]].&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20121216220935/http://lib.bioinfo.pl/pmid:6547686 Suortti T (July 1984). ''&quot;Stability of necatorin, a highly mutagenic compound from Lactarius necator mushroom&quot;'']. Food Chem. Toxicol. 22 (7): 579—81. doi:10.1016/0278-6915(84)90229-1. PMID 6547686.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Suortti&quot;&gt;[https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/6348529/ von Wright A, Suortti T (August 1983). ''&quot;Preliminary characterization of the mutagenic properties of 'necatorin', a strongly mutagenic compound of the mushroom Lactarius necator&quot;.''] Mutat. Res. 121 (2): 103—6. doi:10.1016/0165-7992(83)90107-0. PMID 6348529.&lt;/ref&gt; Šis apgalvojums izplatījās presē un to akceptēja daļa mikologu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvm.lv/jaunumi/arhivs/2013/2052-edamas-un-needamas-senes |title=Valsts mežu vietne par ēdamajām un citām sēnēm |access-date={{dat|2017|08|30||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170922004101/http://www.lvm.lv/jaunumi/arhivs/2013/2052-edamas-un-needamas-senes }}&lt;/ref&gt; Vienlaikus pats Suortti šai pētījumā atzina, ka vielas mutagēnumu viņa pētījumi nav spējuši pierādīt.&lt;ref name=&quot;Suortti&quot; /&gt; Nekatorīna kancerogēnā ietekme pa gandrīz 40 gadiem tā arī nav tikusi pierādīta, novērtēta vai vispār pētīta,&lt;ref name=&quot;Mūkins&quot;&gt;E.Mūkins, ''&quot;Padoms rokā 8(308) — Sēnes&quot;'', izdevniecība &quot;Latvijas Mediji&quot;, Rīga, 2020, 20. lpp.&lt;/ref&gt; un tiek norādīts, ka tā jebkurā gadījumā sēnē ir nedaudz un novārīšana tā daudzumu papildus samazina.&lt;ref name=&quot;senes.lv&quot; /&gt; Tomēr pārliecības trūkuma dēļ vairums mūsdienu Latvijas avotu iesaka cūcenes lietot ierobežotā daudzumā un pirms gatavošanas nogriezt vai nokasīt sveķaino tumšo slāni cepurītes virsmiziņas vidus iedobē, kurā koncentrējas vairums iespējami kaitīgo vielu.&lt;ref name=&quot;senes.lv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Mūkins&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lvm.lv/images/lvm/sabiedribai/Skolam/LVM-SenotajaCelvedis.pdf Latvijas Valsts Mežu sēņotāja ceļvedis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170613124458/http://www.lvm.lv/images/lvm/sabiedribai/Skolam/LVM-SenotajaCelvedis.pdf |date={{dat|2017|06|13||bez}} }}, PDF, 40. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maminuklubs.lv/sieviesu-klubs/12-popularakie-jautajumi-par-senem-231307/ |title=12 populārākie jautājumi par sēnēm |access-date={{dat|2017|08|30||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170929131733/http://www.maminuklubs.lv/sieviesu-klubs/12-popularakie-jautajumi-par-senem-231307 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

* [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/201186 Mycobank] {{en ikona}}
* [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=201186 Index Fungorum] {{en ikona}}
* [http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_L.htm LMB Latvijā atrasto sēņu sugu saraksts]
* [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&amp;id=2815237 NCBI Taxonomy browser] {{en ikona}}

[[Kategorija:Pienaines]]
[[Kategorija:Ēdamās sēnes]]</text>
      <sha1>9k37z6i9j16vmvkf4scx6i4dxmx7du6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>10. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>56285</id>
    <revision>
      <id>4486027</id>
      <parentid>4485075</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:28:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ :</comment>
      <origin>4486027</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5984" sha1="2c4yrd9bw8ch7jmgr3gfr5ryrtd85ia" xml:space="preserve">'''10. jūnijs''' ir gada 161. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (162. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 204 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Anatolijs]], [[Anatols]], [[Malva]]

== Notikumi ==
* [[1376. gads]] — [[Vāclavs IV Luksemburgs]] kļuva par [[Romiešu karalis|Vācijas karali]] (formāli par Romas karali).
* [[1924. gads]] — [[fašisms|fašisti]] [[Roma|Romā]] nogalināja [[Itālija]]s sociālistu līderi [[Džakomo Mateotti]].
* [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]:
** [[Itālija]] pieteica karu [[Francija]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]];
** [[Kanāda]] pieteica karu Itālijai;
** [[Vācija|vācu]] spēki ģenerāļa [[Ervīns Rommels|Ervīna Rommela]] vadībā sasniedza [[Lamanšs|Lamanšu]];
** [[Norvēģija]] padevās Vācijai.
* [[1967. gads]] — beidzās [[Sešu dienu karš]]: [[Izraēla]] un [[Sīrija]] piekrita uguns pārtraukšanai.
* [[1977. gads]] — pārdošanā nonāca ''[[Apple II]]'', viens no pirmajiem masveidā ražotajiem mikrodatoriem.
* [[1999. gads]] — [[Kosovas krīze]]: [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] DP pieņēma rezolūciju par [[Dienvidslāvija]]s bombardēšanas pārtraukšanu un starptautisko miera uzturēšanas spēku (KFOR) nosūtīšanu uz [[Serbija]]s provinci [[Kosova|Kosovu]].
* [[2001. gads]] — [[Spānija]]s pilsētā [[Sevilja|Seviljā]] sākās divpadsmitais [[Pasaules badmintona čempionāts]].
* [[2003. gads]] — palaists [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[Marss (planēta)|Marsa]] visurgājējs ''[[Mars Exploration Rover]]'' ''[[Spirit]]''.
* [[2008. gads]] — sākās [[Džibuti—Eritrejas pārrobežu konflikts]].

== Dzimuši ==
* [[1819. gads]] — [[Gistavs Kurbē]] (''Gustave Courbet''), franču mākslinieks (miris 1877. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Žaks Kusto]] (''Jacques Cousteau''), franču okeanogrāfs (miris 1997. gadā)
* [[1910. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||5|28}}) — [[Armens Tahtadžjans]] (Առմեն Թախտաջյան), armēņu botāniķis (miris 2009. gadā)
* [[1915. gads]] — [[Sols Belovs]] (''Saul Bellow''), ASV rakstnieks (miris 2005. gadā)
* [[1920. gads]] — [[Ouens Čemberlens]] (''Owen Chamberlain''), ASV fiziķis (miris 2006. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Princis Filips]] (''Prince Philip''), Edinburgas hercogs (miris 2021. gadā)
* [[1922. gads]] — [[Džūdija Gārlenda]] (''Judy Garland''), ASV aktrise (mirusi 1969. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Lāslo Kubala]] (''Kubala László''), ungāru futbolists, treneris (miris 2002. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Džeimss Makdivits]] (''James McDivitt''), ASV kosmonauts (miris 2022. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Vjačeslavs Kebičs]] (''Вячаслаў Кебіч''), Baltkrievijas premjerministrs (miris 2020. gadā)
* [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Jāzeps Paplavskis]], latviešu izcelsmes Igaunijas būvinženieris un uzņēmējs
* [[1941. gads]] — [[Jirgens Prohnovs]] (''Jürgen Prochnow''), vācu aktieris
* [[1956. gads]] — [[Rolands Pakss]] (''Rolandas Paksas''), Lietuvas prezidents
* [[1959. gads]] — [[Karlo Ančeloti]] (''Carlo Ancelotti''), itāļu futbolists, treneris
* [[1961. gads]] — [[Rodrigo Čavess Robless]] (''Rodrigo Chaves Robles''), Kostarikas prezidents
* [[1964. gads]] — [[Endrū Nikols]] (''Andrew Niccol''), jaunzēlandiešu kinorežisors
* [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Uvis Helmanis]], latviešu basketbolists
* [[1982. gads]] — [[Dveins Broilss]] (''Dwayne Broyles''), ASV basketbolists
* [[1984. gads]] — [[Nikolajs Čubs]] (''Николай Чуб''), Krievijas kosmonauts
* [[1985. gads]] — [[Kaja Kanepi]] (''Kaia Kanepi''), igauņu tenisiste
* [[1991. gads]] — [[Žuans Žezuss]] (''Juan Jesus''), brazīliešu futbolists
* [[1999. gads]] — [[Rafaels Leans]] (''Rafael Leão''), portugāļu futbolists

== Miruši ==
* [[1190. gads]] — [[Frīdrihs I Barbarosa]] (''Friedrich I. Barbarossa''), Svētās Romas impērijas imperators (dzimis 1122. gadā)
* [[1424. gads]] — [[Dzelzs Ernsts]] (''Ernst der Eiserne''), Iekšaustrijas hercogs (dzimis 1377. gadā)
* [[1580. gads]] — [[Luišs di Kamoinšs]] (''Luís Vaz de Camões''), portugāļu dzejnieks (dzimis 1524. vai 1525. gadā)
* [[1836. gads]] — [[Andrē Marī Ampērs]] (''André-Marie Ampère''), franču fiziķis, matemātiķis un ķīmiķis (dzimis 1775. gadā)
* [[1899. gads]] — [[Ernests Šosons]] (''Ernest Chausson''), franču komponists (dzimis 1855. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Arrigo Boito]] (''Arrigo Boito''), itāļu dzejnieks un komponists (dzimis 1842. gadā)
* [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Pēteris Rozenbergs]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1871. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Džakomo Mateoti]] (''Giacomo Matteotti''), itāļu politiķis (dzimis 1885. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Antoni Gaudī]] (''Antoni Gaudí''), kataloniešu arhitekts (dzimis 1852. gadā)
* [[1929. gads Latvijā|1929. gads]] — [[Apsīšu Jēkabs]], latviešu rakstnieks (dzimis 1858. gadā)
* [[1930. gads]] — [[Ādolfs fon Harnaks]] (''Adolf von Harnack''), vācbaltiešu teologs (dzimis 1851. gadā)
* [[1949. gads]] — [[Sigrida Unsete]] (''Sigrid Undset''), norvēģu rakstniece (dzimusi 1882. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Margareta Ebota]] (''Margaret Abbott''), amerikāņu golfere (dzimusi 1878. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Spensers Treisijs]] (''Spencer Tracy''), ASV aktieris (dzimis 1900. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Ādolfs Zūkors]] (''Adolph Zukor''), ungāru izcelsmes ASV kinoproducents (dzimis 1873. gadā)
* [[2008. gads]]:
** [[Čingizs Aitmatovs]] (''Чыңгыз Айтматов''), kirgīzu rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
** [[Ints Burāns]], latviešu aktieris (dzimis 1941. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Pasaules jūgendstila diena]]
* [[Portugāle]]s diena

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>2c4yrd9bw8ch7jmgr3gfr5ryrtd85ia</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>7. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59059</id>
    <revision>
      <id>4486025</id>
      <parentid>4479386</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:26:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ :</comment>
      <origin>4486025</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6181" sha1="sj6cd354ffol11uozrbf3hfeckhruy7" xml:space="preserve">'''7. jūnijs''' ir gada 158. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (159. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 207 dienas.

== Vārda dienas ==

[[Arnis]], [[Gaida (personvārds)|Gaida]]

== Notikumi ==
* [[1494. gads]] — [[Spānija]] un [[Portugāle]] parakstīja [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], vienojoties par [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] sadalīšanu to starpā.
* [[1654. gads]] — [[Luijs XIV]] tika kronēts par [[Francija]]s un [[Navarra]]s karali.
* [[1863. gads]] — [[franču intervence Meksikā]]: Francijas spēki ieņēma [[Mehiko]].
* [[1905. gads]] — [[Norvēģija]]s parlaments anulēja [[Savienība starp Norvēģiju un Zviedriju|Savienību ar Zviedriju]].
* [[1929. gads]] — ratificēti [[Laterāna līgumi]], nosakot [[Vatikāns|Vatikānu]] kā neatkarīgu valsti.
* [[1942. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzvarēja [[Japāna|Japānu]] [[Midveja kauja|Midveja kaujā]].
* [[1995. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Vatikāna karogs]].
* [[1967. gads]] — [[Sešu dienu karš]]: [[Izraēla]]s spēki iegāja [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]].
* [[1995. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Baltkrievijas karogs]].

== Dzimuši ==
* [[1848. gads]] — [[Pols Gogēns]] (''Paul Gauguin''), franču mākslinieks (miris 1903. gadā)
* [[1868. gads]] — [[Čārlzs Renī Makintošs]] (''Charles Rennie Mackintosh''), skotu arhitekts (miris 1928. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Rūlofs Kleins]] (''Roelof Klein''), nīderlandiešu airētājs (miris 1960. gadā)
* [[1883. gads]] — [[Ernests Nagobads]], latviešu skolotājs (miris 1949. gadā)
* [[1897. gads]] — [[Kirils Mereckovs]] (''Кирилл Мерецков''), PSRS maršals (miris 1968. gadā)
* [[1900. gads Latvijā|1900. gads]] — [[Aleksandrs Vidiņš]], latviešu jurists un žurnālists (miris 1947. gadā)
* [[1909. gads]] — [[Džesika Tendija]] (''Jessica Tandy''), angļu aktrise (mirusi 1994. gadā)
* [[1917. gads]] — [[Dīns Mārtins]] (''Dean Martin''), ASV komiķis un aktieris (miris 1995. gadā)
* [[1940. gads]]:
** [[Ludmila Belaveņeca]] (''Людмила Белавенец''), Krievijas šahiste (mirusi 2021. gadā)
** [[Toms Džonss]] (''Tom Jones''), velsiešu dziedātājs
* [[1942. gads]] — [[Muammars Kadāfi]] (''معمر القذافي''), Lībijas līderis (miris 2011. gadā)
* [[1946. gads]] — [[Pīters Singers]] (''Peter Singer''), Austrālijas filozofs
* [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Silvija Skulme]], latviešu basketboliste, pedagoģe (mirusi 2026. gadā)
* [[1952. gads]]:
** [[Sušila Kārki]] (सुशीला कार्की, Sushila Karki), Nepālas premjerministre, juriste
** [[Liams Nīsons]] (''Liam Neeson''), īru aktieris
** [[Orhans Pamuks]] (''Orhan Pamuk''), turku rakstnieks
* [[1958. gads]] — [[Prinss]] (''Prince''), ASV mūziķis (miris 2016. gadā)
* [[1959. gads]] — [[Maiks Penss]] (''Mike Pence''), ASV politiķis
* [[1960. gads]] — [[Bills Preidijs]] (''Bill Prady''), ASV televīzijas scenārists un producents
* [[1970. gads]]:
** [[Deniss Gorba]] (''Денис Горба''), Latvijas politiķis
** [[Kafu]] (''Cafu''), Brazīlijas futbolists
* [[1974. gads]]:
** [[Mahešs Bupati]] (''Mahesh Bhupathi''), Indijas tenisists
** [[Bērs Grilss]] (''Bear Grylls''), britu piedzīvojumu meklētājs
* [[1975. gads]] — [[Elens Aiversons]] (''Allen Iverson''), ASV basketbolists
* [[1978. gads]] — [[Bills Heiders]] (''Bill Hader''), ASV komiķis un aktieris
* [[1979. gads]] — [[Enna Makleina]] (''Anne McClain''), ASV kosmonaute
* [[1981. gads]]:
** [[Ģirts Karlsons]], Latvijas futbolists
** [[Anna Kurņikova]] (''Анна Курникова''), krievu tenisiste
* [[1988. gads]] — [[Maikls Sera]] (''Michael Cera''), Kanādas aktieris un mūziķis
* [[1990. gads]] — [[Igija Azalija]] (''Iggy Azalea''), Austrālijas hiphopa dziedātāja
* [[2002. gads]]:
** [[Tangī Njanzu]] (''Tanguy Nianzou''), franču futbolists
** [[Tomāšs Suslovs]] (''Tomáš Suslov''), Slovākijas futbolists

== Miruši ==
* [[1329. gads]] — [[Roberts Brūss]] (''Robert the Bruce''), Skotijas karalis (dzimis 1274. gadā)
* [[1492. gads]] — [[Kazimirs IV Jagellons]] (''Kazimieras I Jogailaitis'', ''Kazimierz IV Jagiellończyk''), Lietuvas dižkunigaitis, Polijas karalis (dzimis 1427. gadā)
* [[1840. gads]] — [[Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms III]] (''Friedrich Wilhelm III.''), Prūsijas karalis (dzimis 1770. gadā)
* [[1843. gads]] — [[Frīdrihs Helderlīns]] (''Friedrich Hölderlin''), vācu dzejnieks (dzimis 1770. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Leihtenbergas Žozefīne]] (''Josefina av Leuchtenberg''), Zviedrijas un Norvēģijas karaliene (dzimusi 1807. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Antoni Gaudī]] (''Antoni Gaudí''), kataloniešu arhitekts (dzimis 1852. gadā)
* [[1937. gads]]:
** [[Alfonss Dekupērs]] (''Alphonse Decuyper''), franču ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1877. gadā)
** [[Džīna Hārlova]] (''Jean Harlow''), ASV aktrise (dzimusi 1911. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Meredits Kolkets]] (''Meredith Colket''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1878. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Alans Tjūrings]] (''Alan Turing''), angļu matemātiķis (dzimis 1912. gadā)
* [[1965. gads]] — [[Džūdija Holideja]] (''Judy Holliday''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1921. gadā)
* [[1966. gads]] — [[Hanss Arps]] (''Hans Arp''), elzasiešu mākslinieks (dzimis 1886. gadā)
* [[1969. gads]] — [[Dens Buloks]] (''Dan Bullock''), ASV jūras kājnieks (dzimis 1953. gadā)
* [[1970. gads]] — [[Eduards Morgans Forsters]] (''Edward Morgan Forster''), angļu rakstnieks (dzimis 1879. gadā)
* [[1980. gads]] — [[Henrijs Millers]] (''Henry Miller''), ASV rakstnieks (dzimis 1891. gadā)
* [[2008. gads]] — [[Dino Rizi]] (''Dino Risi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1916. gadā)
* [[2015. gads]] — [[Kristofers Lī]] (''Christopher Lee''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1922. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Viljams Enderss]] (''William Anders''), ASV kosmonauts (dzimis 1933. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>sj6cd354ffol11uozrbf3hfeckhruy7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486026</id>
      <parentid>4486025</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:28:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ -1......</comment>
      <origin>4486026</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6076" sha1="e6hyitexi4fqhgeakmic7js8ge5urli" xml:space="preserve">'''7. jūnijs''' ir gada 158. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (159. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 207 dienas.

== Vārda dienas ==

[[Arnis]], [[Gaida (personvārds)|Gaida]]

== Notikumi ==
* [[1494. gads]] — [[Spānija]] un [[Portugāle]] parakstīja [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], vienojoties par [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] sadalīšanu to starpā.
* [[1654. gads]] — [[Luijs XIV]] tika kronēts par [[Francija]]s un [[Navarra]]s karali.
* [[1863. gads]] — [[franču intervence Meksikā]]: Francijas spēki ieņēma [[Mehiko]].
* [[1905. gads]] — [[Norvēģija]]s parlaments anulēja [[Savienība starp Norvēģiju un Zviedriju|Savienību ar Zviedriju]].
* [[1929. gads]] — ratificēti [[Laterāna līgumi]], nosakot [[Vatikāns|Vatikānu]] kā neatkarīgu valsti.
* [[1942. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzvarēja [[Japāna|Japānu]] [[Midveja kauja|Midveja kaujā]].
* [[1995. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Vatikāna karogs]].
* [[1967. gads]] — [[Sešu dienu karš]]: [[Izraēla]]s spēki iegāja [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]].
* [[1995. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Baltkrievijas karogs]].

== Dzimuši ==
* [[1848. gads]] — [[Pols Gogēns]] (''Paul Gauguin''), franču mākslinieks (miris 1903. gadā)
* [[1868. gads]] — [[Čārlzs Renī Makintošs]] (''Charles Rennie Mackintosh''), skotu arhitekts (miris 1928. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Rūlofs Kleins]] (''Roelof Klein''), nīderlandiešu airētājs (miris 1960. gadā)
* [[1883. gads]] — [[Ernests Nagobads]], latviešu skolotājs (miris 1949. gadā)
* [[1897. gads]] — [[Kirils Mereckovs]] (''Кирилл Мерецков''), PSRS maršals (miris 1968. gadā)
* [[1900. gads Latvijā|1900. gads]] — [[Aleksandrs Vidiņš]], latviešu jurists un žurnālists (miris 1947. gadā)
* [[1909. gads]] — [[Džesika Tendija]] (''Jessica Tandy''), angļu aktrise (mirusi 1994. gadā)
* [[1917. gads]] — [[Dīns Mārtins]] (''Dean Martin''), ASV komiķis un aktieris (miris 1995. gadā)
* [[1940. gads]]:
** [[Ludmila Belaveņeca]] (''Людмила Белавенец''), Krievijas šahiste (mirusi 2021. gadā)
** [[Toms Džonss]] (''Tom Jones''), velsiešu dziedātājs
* [[1942. gads]] — [[Muammars Kadāfi]] (''معمر القذافي''), Lībijas līderis (miris 2011. gadā)
* [[1946. gads]] — [[Pīters Singers]] (''Peter Singer''), Austrālijas filozofs
* [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Silvija Skulme]], latviešu basketboliste, pedagoģe (mirusi 2026. gadā)
* [[1952. gads]]:
** [[Sušila Kārki]] (सुशीला कार्की, Sushila Karki), Nepālas premjerministre, juriste
** [[Liams Nīsons]] (''Liam Neeson''), īru aktieris
** [[Orhans Pamuks]] (''Orhan Pamuk''), turku rakstnieks
* [[1958. gads]] — [[Prinss]] (''Prince''), ASV mūziķis (miris 2016. gadā)
* [[1959. gads]] — [[Maiks Penss]] (''Mike Pence''), ASV politiķis
* [[1960. gads]] — [[Bills Preidijs]] (''Bill Prady''), ASV televīzijas scenārists un producents
* [[1970. gads]]:
** [[Deniss Gorba]] (''Денис Горба''), Latvijas politiķis
** [[Kafu]] (''Cafu''), Brazīlijas futbolists
* [[1974. gads]]:
** [[Mahešs Bupati]] (''Mahesh Bhupathi''), Indijas tenisists
** [[Bērs Grilss]] (''Bear Grylls''), britu piedzīvojumu meklētājs
* [[1975. gads]] — [[Elens Aiversons]] (''Allen Iverson''), ASV basketbolists
* [[1978. gads]] — [[Bills Heiders]] (''Bill Hader''), ASV komiķis un aktieris
* [[1979. gads]] — [[Enna Makleina]] (''Anne McClain''), ASV kosmonaute
* [[1981. gads]]:
** [[Ģirts Karlsons]], Latvijas futbolists
** [[Anna Kurņikova]] (''Анна Курникова''), krievu tenisiste
* [[1988. gads]] — [[Maikls Sera]] (''Michael Cera''), Kanādas aktieris un mūziķis
* [[1990. gads]] — [[Igija Azalija]] (''Iggy Azalea''), Austrālijas hiphopa dziedātāja
* [[2002. gads]]:
** [[Tangī Njanzu]] (''Tanguy Nianzou''), franču futbolists
** [[Tomāšs Suslovs]] (''Tomáš Suslov''), Slovākijas futbolists

== Miruši ==
* [[1329. gads]] — [[Roberts Brūss]] (''Robert the Bruce''), Skotijas karalis (dzimis 1274. gadā)
* [[1492. gads]] — [[Kazimirs IV Jagellons]] (''Kazimieras I Jogailaitis'', ''Kazimierz IV Jagiellończyk''), Lietuvas dižkunigaitis, Polijas karalis (dzimis 1427. gadā)
* [[1840. gads]] — [[Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms III]] (''Friedrich Wilhelm III.''), Prūsijas karalis (dzimis 1770. gadā)
* [[1843. gads]] — [[Frīdrihs Helderlīns]] (''Friedrich Hölderlin''), vācu dzejnieks (dzimis 1770. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Leihtenbergas Žozefīne]] (''Josefina av Leuchtenberg''), Zviedrijas un Norvēģijas karaliene (dzimusi 1807. gadā)
* [[1937. gads]]:
** [[Alfonss Dekupērs]] (''Alphonse Decuyper''), franču ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1877. gadā)
** [[Džīna Hārlova]] (''Jean Harlow''), ASV aktrise (dzimusi 1911. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Meredits Kolkets]] (''Meredith Colket''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1878. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Alans Tjūrings]] (''Alan Turing''), angļu matemātiķis (dzimis 1912. gadā)
* [[1965. gads]] — [[Džūdija Holideja]] (''Judy Holliday''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1921. gadā)
* [[1966. gads]] — [[Hanss Arps]] (''Hans Arp''), elzasiešu mākslinieks (dzimis 1886. gadā)
* [[1969. gads]] — [[Dens Buloks]] (''Dan Bullock''), ASV jūras kājnieks (dzimis 1953. gadā)
* [[1970. gads]] — [[Eduards Morgans Forsters]] (''Edward Morgan Forster''), angļu rakstnieks (dzimis 1879. gadā)
* [[1980. gads]] — [[Henrijs Millers]] (''Henry Miller''), ASV rakstnieks (dzimis 1891. gadā)
* [[2008. gads]] — [[Dino Rizi]] (''Dino Risi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1916. gadā)
* [[2015. gads]] — [[Kristofers Lī]] (''Christopher Lee''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1922. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Viljams Enderss]] (''William Anders''), ASV kosmonauts (dzimis 1933. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>e6hyitexi4fqhgeakmic7js8ge5urli</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>25. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60440</id>
    <revision>
      <id>4486024</id>
      <parentid>4420684</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:26:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ :</comment>
      <origin>4486024</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4922" sha1="brnsbzr0ysiar424y4x0wsh8ryexfqx" xml:space="preserve">'''25. jūnijs''' ir gada 176. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (177. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 189 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Maiga]], [[Milija]]

== Notikumi ==
* [[1788. gads]] — [[Virdžīnija]] kļuva par 10. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu.
* [[1868. gads]] — [[Florida]] no jauna iestājās ASV.
* [[1947. gads]] — izdeva grāmatu &quot;[[Annas Frankas dienasgrāmata]]&quot;.
* [[1950. gads]] — sākās [[Korejas karš]], [[Ziemeļkoreja]]s armijai šķērsojot 38. paralēli.
* [[1974. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaista orbitālā stacija ''[[Salut-3]]''.
* [[1975. gads]] — [[Mozambika]] ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s.
* [[1991. gads]] — [[Horvātija]] un [[Slovēnija]] pasludināja neatkarību no [[Dienvidslāvija]]s; sākās [[Horvātijas karš]].
* [[1993. gads]]:
** [[Kima Kempbela]] kļuva par pirmo sievieti [[Kanāda]]s premjerministra amatā.
** [[Lietuva|Lietuvā]] tika atjaunota naudas vienība [[lits]].
* [[1997. gads]]:
** kosmosa kravas kuģis ''[[Progress M-34]]'' ietriecās orbitālajā stacijā ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]'', izraisot tās dehermetizāciju.
** dibināts profesionāls ASV [[hokejs|hokeja]] klubs [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;|Kolumbusas ''Blue Jackets'']].

== Dzimuši ==
* [[1796. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|v.s]], pēc j.s. {{dat||7|6}}) — [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] (''Николай I''), Krievijas imperators (miris 1855. gadā)
* [[1852. gads]] — [[Antoni Gaudī]] (''Antoni Gaudí''), kataloniešu arhitekts (miris 1926. gadā)
* [[1860. gads]] — [[Gistavs Šarpentjē]] (''Gustave Charpentier''), franču komponists (miris 1956. gadā)
* [[1864. gads]] — [[Valters Nernsts]] (''Walther Nernst''), vācu ķīmiķis (miris 1941. gadā)
* [[1894. gads]] — [[Hermanis Oberts]] (''Hermann Oberth''), vācu fiziķis (miris 1989. gadā)
* [[1903. gads]] — [[Džordžs Orvels]] (''George Orwell''), angļu rakstnieks (miris 1950. gadā)
* [[1907. gads]] — [[Hanss Jensens]] (''Hans Jensen''), vācu fiziķis (miris 1973. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Villards Van Ormans Kvains]] (''Willard Van Orman Quine''), ASV filozofs (miris 2000. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Sidnijs Lūmets]] (''Sidney Lumet''), ASV kinorežisors (miris 2011. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Ingeborga Bahmane]] (''Ingeborg Bachmann''), austriešu dzejniece (mirusi 1973. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Viliss Rīds]] (''Willis Reed''), ASV basketbolists, treneris un menedžeris (miris 2023. gadā)
* [[1949. gads]] — [[Patriks Tambē]] (''Patrick Tambay''), Francijas sacīkšu pilots (miris 2022. gadā)
* [[1963. gads]] — [[Džordžs Maikls]] (''George Michael''), angļu dziedātājs (miris 2016. gadā)
* [[1964. gads]] — [[Džonijs Herberts]] (''Johnny Herbert''), britu autosportists
* [[1965. gads]] — [[Žans Kastekss]] (''Jean Castex''), franču politiķis
* [[1966. gads]] — [[Dikembe Mutombo]] (''Dikembe Mutombo''), baluba tautības Kongo basketbolists (miris 2024. gadā)
* [[1970. gads]] — [[Erki Nols]] (''Erki Nool''), igauņu vieglatlēts, politiķis
* [[1975. gads]] — [[Vladimirs Kramņiks]] (''Владимир Крамник''), Krievijas šahists
* [[1977. gads]] — [[Rauls Gonsaless]] (''Raúl González''), spāņu futbolists
* [[1981. gads]] — [[Simons Ammans]] (''Simon Ammann''), Šveices tramplīnlēcējs

== Miruši ==
* [[1767. gads]] — [[Georgs Filips Tēlemanis]] (''Georg Philipp Telemann''), vācu komponists (dzimis 1681. gadā)
* [[1822. gads]] — [[E. T. A. Hofmanis]] (''E. T. A. Hoffmann''), vācu rakstnieks (dzimis 1776. gadā)
* [[1861. gads]] — [[Abdulmedžids I]], 31. Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1823. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]] (''George Armstrong Custer''), ASV ģenerālis (dzimis 1839. gadā)
* [[1894. gads]] — [[Marī Fransuā Sadī Karno]] (''Marie François Sadi Carnot''), Francijas prezidents (dzimis 1837. gadā)
* [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Anna Brigadere]], latviešu rakstniece (dzimusi 1861. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Alfrēds Čalks]] (''Alfred Chalk''), angļu futbolists (dzimis 1874. gadā)
* [[1979. gads]] — [[Filips Halsmans]] (''Philippe Halsman''), Rīgā dzimis ASV fotogrāfs (dzimis 1906. gadā)
* [[1995. gads]] — [[Ernests Voltons]] (''Ernest Walton''), Īrijas fiziķis (dzimis 1903. gadā)
* [[1997. gads]] — [[Žaks Kusto]] (''Jacques Cousteau''), franču okeanogrāfs (dzimis 1910. gadā)
* [[2009. gads]]:
** [[Fara Foseta]] (''Farrah Fawcett''), ASV aktrise (dzimusi 1947. gadā)
** [[Maikls Džeksons]] (''Michael Jackson''), ASV mūziķis (dzimis 1958. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Neatkarības diena]] ([[Horvātija]])
* Valstiskuma diena ([[Mozambika]])
* Valstiskuma diena ([[Slovēnija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>brnsbzr0ysiar424y4x0wsh8ryexfqx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Speedway Grand Prix</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60772</id>
    <revision>
      <id>4486183</id>
      <parentid>4320062</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4486183</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2372" sha1="tj16erucitcsxy06ropbwiye3a9lqdy" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = ''FIM Speedway Grand Prix''
| aktuāla_sezona = 2026. gada Speedway Grand Prix
| logo           = Speedway GP logo.PNG
| pikseļi        = 150
| sports         = [[spīdvejs]]
| dibin          = {{dat|1995}}
| komandas       = 15 piloti + 1 ''wild card''
| valsts         = {{flaga|Pasaule}} visas
| čempions       = 
| čempions_visv  = {{flaga|Polija}} [[Bartošs Zmarzliks]]
| mlapa          = {{URL|www.speedwayworld.tv}}
}}
'''''Speedway Grand Prix''''' ir [[spīdvejs|spīdveja]] sacīkšu sērija, kuras noslēgumā braucējs, kas sezonas laikā nopelnījis visvairāk punktu, kļūst par [[Pasaules čempionāts spīdvejā|pasaules čempionu spīdvejā]]. Sērija aizsākās 1995. gadā, aizstājot iepriekšējo formātu, kurā fināls notika tikai vienā posmā. Pirmais uzvarētājs bija [[Hanss Nīlsens]] no Dānijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.speedwaygp.com/news/article/7273/sgp-icons-%7C-hans-nielsen|archive-url=https://web.archive.org/web/20190216080244/http://speedwaygp.com/news/article/7273/sgp-icons-%7C-hans-nielsen|archive-date=February 16, 2019|title=SGP ICONS HANS NIELSEN|website=Speedway GP|access-date=23 July 2021}}&lt;/ref&gt;

Katrā posmā piedalās 16 braucēji, no kuriem 15 piedalās visā sezonā, bet 1 pārstāv valsti, kurā notiek sacīkstes. Ir arī vairāki rezervisti, kuri arī ir no sacīkstes rīkotājvalsts. Katrā sacīkstē notiek 20 posmi, kuru gaitā visi braucēji sacenšas savā starpā. Astoņi braucēji, kuri pēc šiem posmiem nopelnījuši visvairāk punktus, cīnās pusfinālā un finālā. Fināla punktu skaits skaitās dubultā: ierastās 3-2-1-0 punktu sistēmas vietā lieto 6-4-2-0 punktu sistēmu. Vienas sacīkstes laikā var nopelnīt līdz pat 24 punktiem (piecas uzvaras posmos, uzvara pusfinālā un uzvara finālā). Šis formāts arī nozīmē, ka sacīkstes uzvarētājs var arī nesavākt visvairāk punktu sacīkstē.

Sacīkšu sērijas posmi notiek arī [[Latvija|Latvijā]], [[Biķernieku spīdveja stadions|Biķernieku spīdveja stadionā]], [[Rīga|Rīgā]].

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas Grand Prix]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{motoru sports-aizmetnis}}

[[Kategorija:Spīdvejs]]</text>
      <sha1>tj16erucitcsxy06ropbwiye3a9lqdy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dārdžilinga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62368</id>
    <revision>
      <id>4486191</id>
      <parentid>4435587</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:50:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486191</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2875" sha1="spptiv973ouluyc0qcrcq4d6mn2fdnn" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Dārdžilinga
 | official_name            = দার্জিলিং&lt;br/&gt;दार्जीलिङ्ग
 | settlement_type          = [[Indijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta]]
 | image_skyline            = {{Multiple image
| border                 = infobox
| total_width            = 300
| image_style            = border:1;
| perrow                 = 1/2
| image1 = Darjeeling-panoramic.jpg
| image2 = DarjeelingTrainFruitshop (2).jpg
| image3 = Tea plantation Darjeeling.JPG
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Indija}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Rietumbengāle]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 10.57
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 132016
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   =auto 
 | timezone                 = [[IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd =27  | latm =3  | lats =  | latNS =N 
 | longd =88  | longm =16  | longs =  | longEW =E 
 | postal_code_type         = Telefona kods
 | postal_code              = 0354
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 2050
 | website                  = {{url|http://www.darjeelingmunicipality.org/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Dārdžilinga''' ({{val-bn|দার্জিলিং}}, {{val-ne|दार्जीलिङ्ग}}, {{val-en|Darjeeling}}) ir pilsēta [[Rietumbengāle|Rietumbengālē]], [[Indija|Indijā]]. Pilsētas kopējā platība ir 10,57 km², 2011. gadā pilsētā dzīvoja 132 016 iedzīvotāji. Vidējais pilsētas augstums virs jūras līmeņa ir 2 050 metri. Dārdžilinga ir plašāk pazīstama ar plašo tējas nozari un kalnaino apvidu, kas ir iekļauts [[UNESCO]] Pasaules dabas mantojuma sarakstā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Rietumbengāles pilsētas]]
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>spptiv973ouluyc0qcrcq4d6mn2fdnn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dandī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62403</id>
    <revision>
      <id>4486051</id>
      <parentid>4348950</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T17:34:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4486051</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3229" sha1="gch36rlekqq7l36togu17xdy8istl87" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Dandī
 | official_name            = ''Dundee''
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | settlement_type          = lielpilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image |border=infobox |total_width=280 |image_style=border:1; |perrow=1/2/2
 |image1             = DundeeSkyline2017.jpg
 |image2             = V&amp;A Dundee Near Completion Feb 2018 (Alex Liivet).jpg
 |image3             = RRS Discovery, Dundee - geograph.org.uk - 3746481.jpg
 |image4             = Taybridge from law 02SEP05.jpg
 |image5             = McManus Galleries Dundee 2017.jpg
 }}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Dundee City Flag.png
 | image_seal               = 
 | image_shield             = City of Dundee Coat of Arms.png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              =
 | image_map                = 
 | pushpin_map              = Lielbritānija#Skotija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Valsts daļa
 | subdivision_name         = {{karogs|UK}}
 | subdivision_name1        = {{karogs|Skotija}}
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 67.3
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2024
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 149880
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
 | utc_offset               = +0
 | timezone_DST             = [[BST]]
 | utc_offset_DST           = +1
 | latd = 56.464  | latm = | lats =  | latNS = N
 | longd = 2.970  | longm = | longs = | longEW = W
 | postal_code_type         =
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      =          
 | elevation_m              = 
 | website                  = {{url|www.dundeecity.gov.uk}}
 | footnotes                = 
}}
'''Dandī''' ({{val-en|Dundee}}, {{val-gd|Dùn Dèagh}}) ir pilsēta [[Skotija|Skotijā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] pie [[Ziemeļjūra]]s. Ar 149 880 iedzīvotāju 2024. gadā tā ir ceturtā lielākā pilsēta [[Skotija|Skotijā]] un viena no Skotijas 32 administratīvajām vienībām.

Dandī pilsētā atrodas Dandī Universitāte, kas ir viena no vadošajām universitātēm Lielbritānijā. Tā var lepoties ar augstiem sasniegumiem daudzos mācību priekšmetos. Dandī Universitāte ir mājvieta 18 000 studentiem un 3000 pasniedzējiem.
== Ievērojamas personības ==
Dandī dzimuši vai dzīvojuši:
* [[Braians Kokss]] (Brian Cox, 1946) — aktieris
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}

{{Skotijas pilsētas}}
{{Skotijas apgabali}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>gch36rlekqq7l36togu17xdy8istl87</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486266</id>
      <parentid>4486051</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:21:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4486266</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3249" sha1="ox3lz6yfond0utoinxibzczcxvoftyw" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Dandī
 | official_name            = ''Dundee''
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | settlement_type          = lielpilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image |border=infobox |total_width=280 |image_style=border:1; |perrow=1/2/2
 |image1             = DundeeSkyline2017.jpg
 |image2             = V&amp;A Dundee Near Completion Feb 2018 (Alex Liivet).jpg
 |image3             = RRS Discovery, Dundee - geograph.org.uk - 3746481.jpg
 |image4             = Taybridge from law 02SEP05.jpg
 |image5             = McManus Galleries Dundee 2017.jpg
 }}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Dundee City Flag.png
 | image_seal               = 
 | image_shield             = City of Dundee Coat of Arms.png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              =
 | image_map                = 
 | pushpin_map              = Lielbritānija#Skotija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Valsts daļa
 | subdivision_name         = {{karogs|UK}}
 | subdivision_name1        = {{karogs|Skotija}}
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 67.3
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2024
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 149880
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
 | utc_offset               = +0
 | timezone_DST             = [[BST]]
 | utc_offset_DST           = +1
 | latd = 56.464  | latm = | lats =  | latNS = N
 | longd = 2.970  | longm = | longs = | longEW = W
 | postal_code_type         =
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      =          
 | elevation_m              = 
 | website                  = {{url|www.dundeecity.gov.uk}}
 | footnotes                = 
}}
'''Dandī''' ({{val-en|Dundee}}, {{val-gd|Dùn Dèagh}}) ir lielpilsēta un pašvaldības apgabals [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s austrumos pie Tajas upes estuāra [[Ziemeļjūra]]s krastā, ceturtā lielākā pilsēta [[Skotija|Skotijā]]. Vēsturiski nozīmīga osta un industriālais centrs.

Dandī pilsētā atrodas Dandī Universitāte, kas ir viena no vadošajām universitātēm Lielbritānijā. Tā var lepoties ar augstiem sasniegumiem daudzos mācību priekšmetos. Dandī Universitāte ir mājvieta 18 000 studentiem un 3000 pasniedzējiem.

== Ievērojamas personības ==
Dandī dzimuši vai dzīvojuši:
* [[Braians Kokss]] (1946) — aktieris

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}

{{Skotijas pilsētas}}
{{Skotijas apgabali}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>ox3lz6yfond0utoinxibzczcxvoftyw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Billboard Tops</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62984</id>
    <revision>
      <id>4486190</id>
      <parentid>4085740</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:50:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486190</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3612" sha1="2smty6a9hs36g1r3wmxu8ly98s05ogs" xml:space="preserve">[[Attēls:Billboard.com mājas lapa 02.2013.jpg|thumb|300px|Billboard &quot;Hot 100&quot; lapas billboard.com ekrānuzņēmums. 2013. gada februāris.]]

'''''Billboard'' Tops''' ir mūzikas albumu un singlu tops [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas katru nedēļu tiek publicēts žurnālā ''Billboard Magazine''. Tops tiek sastādīts balstoties uz singlu pārdošanas rezultātiem un atskaņošanas daudzumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radiostacijās, kā arī skatijumiem portālā ''[[YouTube]]''.&lt;ref name=&quot;TVNET&quot; /&gt; Uzskates periods pārdotajiem singliem ir no pirmdienas rīta līdz svētdienas vakaram, bet radiostaciju atskaņošanas rezultāti tiek uzskaitīti no vienas nedēļas trešdienas līdz nākamās nedēļas otrdienai. Pats tops tiek publicēts ceturtdienās.

== Vēsture ==
==='' YouTube'' un ''Vevo'' ===
2013. gada 20. februārī mūzikas un video pārdošanas apjomu izsekošanas sistēma &quot;Nielsen SoundScan&quot; un &quot;Billboard&quot; paziņoja, ka turpmāk, lai noteiktu pieprasītākās dziesmas, ņems vērā arī video vietņu ''[[Vevo]]'' un ''[[YouTube]]'' skatījumus. Ir izveidota īpaša formula, kas saskaita ciparu lejupielādes, fiziskos formātus, radio atskaņošanas biežumu, audio straumēšanu, interneta radio,''Vevo'' un ''YouTube'' skatījumus.&lt;ref name=&quot;TVNET&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/454716-veidojot_topus_nems_vera_youtube_ieguvejs_harlem_shake Veidojot topus, ņems vērā «Youtube». Ieguvējs - «Harlem Shake»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130224153858/http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/454716-veidojot_topus_nems_vera_youtube_ieguvejs_harlem_shake |date={{dat|2013|02|24||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2013|2|22|SK}}&lt;/ref&gt;

== Topi ==
Populārākie Billboard žurnāla topi ir:
=== Singli ===
* [[Billboard Hot 100]]
* [[Billboard Hot 100 Airplay]]
* [[Billboard Hot 100 Single Sales]]
* [[Billboard Pop 100]]
* [[Billboard Bubbling Under Hot 100]]
* [[Billboard Hot Dance/Club Play]]
* [[Billboard Hot Dance Airplay]]
* [[Billboard Hot R&amp;B/Hip-Hop Songs]]
* [[Billboard Hot R&amp;B/Hip-Hop Airplay]]
* [[Billboard Hot Adult Contemporary Tracks]]
* [[Billboard Top 40 Mainstream]]
* [[Billboard Hot Modern Rock Tracks]]
* [[Billboard Hot Mainstream Rock Tracks]]

=== Albumi ===
* [[Billboard 200]]
* [[Billboard Top R&amp;B/Hip-Hop Albums]]
* Billboard Top R&amp;B/Hip-Hop Catalog Albums
* Billboard Top Rock Albums
* Billboard Top Hard Rock Albums
* Billboard Top Modern Rock/Alternative Albums
* Billboard Top Country Albums
* Billboard Top Bluegrass Albums
* Billboard Top Electronic Albums

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.billboard.com/bbcom/charts/chart_display.jsp?g=Singles&amp;f=The+Billboard+Hot+100 Šīs nedēļas Top 100 - Top 50 pozīcijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080106162106/http://www.billboard.com/bbcom/charts/chart_display.jsp?g=Singles&amp;f=The+Billboard+Hot+100 |date={{dat|2008|01|06||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20051124102834/http://www.billboard.com/bbcom/about_us/bbmethodology.jsp Billboard Topu sastādīšanas metodika]
* [https://web.archive.org/web/20110803173648/http://www.billboard.com/bbcom/charts/yearend_chart_index.jsp Gada Top 100 vēture un citi topi]
* [http://www.billboardradio.com/billboardradio/radiojava.jsp Billboard oficiālais radio un pilns iknedēļas Top 100 saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090105163135/http://billboardradio.com/billboardradio/radiojava.jsp |date={{dat|2009|01|05||bez}} }}

{{mūzika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Mūzikas topi]]</text>
      <sha1>2smty6a9hs36g1r3wmxu8ly98s05ogs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>63146</id>
    <revision>
      <id>4486273</id>
      <parentid>4160708</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:43:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486273</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5192" sha1="fluq9o5grsf3vsk9e2za3sma34gc8su" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = South Georgia and the South Sandwich Islands
|    pilnais_valsts_nosaukums =Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas 
|            valsts_nosaukums = South Georgia and the South Sandwich Islands&lt;!-- Valsts nosaukums angļu valodā --&gt;
|               karoga_attēls = Flag of South Georgia and the South Sandwich Islands.svg
|            karoga_nosaukums = Dienviddžordžijas un Dienvidsendviču Salu karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_South_Georgia_and_the_South_Sandwich_Islands.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Dienviddžordžijas un Dienvidsendviču Salu ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 70px
|                 valsts_moto = ''Leo Terram Propriam Protegat''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Lauva var aizsargāt savu zemi&lt;/small&gt;
|                valsts_himna = ''[[God Save the King]]''
|               kartes_attēls = LocationSouthGeorgiaAndSouthSandwichIslands.png
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Kingedvardpointa]]
| latd=54 | latm=15 | latNS=S | longd=36 | longm=45 | longEW=W &lt;!-- kordinātas galvaspilsētai --&gt;
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[angļu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Britu aizjūras teritorija]]
|        valsts_galvas_tituls = Karalis
|                valsts_galva = [[Čārlzs III Vindzors]]
|       valsts_galvas_tituls2 = Komisārs
|               valsts_galva2 = Elisone Bleika&lt;!-- Alison Blake --&gt;
|       valsts_galvas_tituls3 = 
|               valsts_galva3 = 
|        neatkarības_iegūšana = 
|         neatkarības_piezīme = 
|                    dibināta = 
|        neatkarības_notikums = 
|          neatkarības_datums = 
|       neatkarības_notikums2 = 
|         neatkarības_datums2 = 
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 3907
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2006
|          iedzīvotāju_skaits = ~20
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 0,005
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = 
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = &lt;!-- {{palielinājās}} --&gt;
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = &lt;!-- &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt; VAI &lt;font color=#009900&gt;augsts&lt;/font&gt; --&gt;
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[sterliņu mārciņa]]
|                valūtas_kods = GBP
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = -2
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = .gs
|              tālsarunu_kods = 
|                    piezīmes = 
|                    piezīme1 = 
|                    piezīme2 = 
|                    piezīme3 = 
|                    piezīme4 = 
|                    piezīme5 = 
|                    piezīme6 = 
|                    piezīme7 = 
|                iso_kods_num = 239
|              iso_kods_alfa2 = GS
|              iso_kods_alfa3 = SGS
}}
'''Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas''' ({{val-en|South Georgia and the South Sandwich Islands}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] aizjūras teritorija [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos. Sastāv no pārsvarā neapdzīvotajām [[Dienviddžordžija]]s un [[Dienvidsendviču salas|Dienvidsendviču salām]]. Līdz 1985. gadam salas ietilpa [[Folklenda Salas|Folklenda Salu]] teritorijas sastāvā.

Salās nav pastāvīgo iedzīvotāju, tiek uzturētas divas [[polārstacija|pētniecības stacijas]]: [[Kingedvardpointa]] un [[Bērdailenda]]. Valdības iestādes atrodas Stenlijā ([[Folklenda salas]]).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20211229023107/http://www.sgisland.gs/ Dienviddžordžijas valdības mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20080908062605/http://www.sght.org/ ''South Georgia Heritage Trust'']
* [https://web.archive.org/web/20081019233139/http://www.southgeorgiaassociation.org/ ''South Georgia Association website'']
* [https://web.archive.org/web/20050929010118/http://britains-smallwars.com/Falklands/Operation-Paraquat.html Operācija ''Paraquat'']
* [https://web.archive.org/web/20071014125543/http://britains-smallwars.com/Falklands/South-Georgia.html Argentīnas iebrukums Dienviddžordžijā]
* [https://web.archive.org/web/20100117151506/http://sgwiki.gs/ ''South Georgia Wiki'']

{{Dienvidamerika aizmetnis}}

{{Lielbritānijas teritorijas}}
{{Dienvidamerika}}
{{Antarktika}}

{{autoritatīvā vadība}}

&lt;!--Categories--&gt;
[[Kategorija:Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas| ]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes atkarīgās teritorijas]]
[[Kategorija:Dienvidamerika]]

&lt;!--Other languages--&gt;</text>
      <sha1>fluq9o5grsf3vsk9e2za3sma34gc8su</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>63677</id>
    <revision>
      <id>4486284</id>
      <parentid>4451198</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:24:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4486284</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16603" sha1="s5uc1cqzvaaprtxqm8hlmr9fr3nuz5e" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;A Modern Fairytale&quot;''
|attēls                 = ESC 2002 Tallinn logo.svg
|att_izm                = 300
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2002|5|25|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = Annelija Pēbo&lt;br /&gt;Marko Matvere
|koordinators           = 
|režisors               = Marjuss Bratens
|pārraidītājs           = {{flaga|Igaunija}} [[Eesti Televisioon|ETV]]
|vieta                  = {{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]], [[Tallina]]&lt;br /&gt;[[Saku Suurhall]]
|uzvarētājs             = {{flaga|Latvija}} ''[[Marie N]]'' — ''[[I Wanna]]''
|balsošanas sistēma     = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam.
|dalībvalstis           = 24 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Beļģija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Kipra}}&lt;br /&gt;{{ESC|Somija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Maķedonija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Rumānija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Šveice}}
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Islande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Īrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Norvēģija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Polija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Portugāle}}
|nulle punktu           = nav
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2002 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #ffc20e
 |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2002. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2001]]
|nākamais               = [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003 ►]]
}}
'''2002. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2002}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2002}}) bija 47. Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas norisinājās [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], 2002. gada [[25. maijs|25. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Igaunija ieguva 2001. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāju duets [[Tanels Padars]] un Deivs Bentons ar dziesmu ''[[Everybody]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Igaunijā. Tāpat, šī bija arī pirmā reize, kad konkurss notika kādā no bijušajām [[Padomju Savienība]]s republikām un pirmā reize, kad konkurss notika kādā no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]].

Konkursā uzvarēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] pārstāve ''[[Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Šī bija pirmā Latvijas uzvara konkursā.

== Dalībvalstis un rezultāti ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Kipra}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| One
| &quot;Gimme&quot;
| &quot;Dod&quot;
| 6
| 85
|-
| 02
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Džesika Garlika
| &quot;Come Back&quot;
| Nāc atpakaļ
| 3
| 111
|-
| 03
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Manuels Ortega
| &quot;Say A Word&quot;
| Saki vārdu
| 18
| 26
|-
| 04
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Mihalis Rakinzis
| &quot;S.A.G.A.P.O.&quot;
| —
| 17
| 27
|-
| 05
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|spāņu]]
| Rosa
| &quot;Europe's Living A Celebration&quot;
| Eiropa dzīvo svētkos
| 7
| 81
|-
| 06
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Vesna Pisarovica
| &quot;Everything I Want&quot;
| Viss, ko vēlos
| 11
| 44
|-
| 07
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Prime Minister
| &quot;Northern Girl&quot;
| Ziemeļu meitene
| 10
| 55
|-
| 08
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Sahlene
| &quot;Runaway&quot;
| &quot;Bēdz&quot;
| 3
| 111
|-
| 09
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]]
| Karolina Gočeva
| &quot;Od nas zavisi&quot; (Од нас зависи)
| Atkarīgs no mums
| 19
| 25
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]], [[Angļu valoda|angļu]]
| Sarite Hadade
| &quot;Nadlik Beyakhad Ner (Light A Candle)&quot;
| &quot;Iededz sveci&quot;
| 12
| 37
|-
| 11
| {{ESC|Šveice}}
| [[Franču valoda|franču]]
| Francine Jordi
| &quot;Dans Le Jardin De Mon Âme&quot;
| Manas dvēseles dārzā
| 22
| 12
|-
| 12
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Afro-dite
| &quot;Never Let It Go&quot;
| Nekad nelaid vaļā
| 8
| 72
|-
| 13
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Laura Voutilainena
| &quot;Addicted To You&quot;
| &quot;Atkarīga no tevis&quot;
| 20
| 24
|-
| 14
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Malene
| &quot;Tell Me Who You Are&quot;
| &quot;Pasaki man, kas tu esi&quot;
| 24
| 7
|-
| 15
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Serbu valoda|serbu]], [[Angļu valoda|angļu]]
| Maja Tatica
| &quot;Na jastuku za dvoje&quot;
| &quot;Spilvens uz diviem&quot;
| 13
| 33
|-
| 16
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Sergio &amp; The Ladies
| &quot;Sister&quot;
| &quot;Māsa&quot;
| 13
| 33
|-
| 17
| {{ESC|Francija}}
| [[Franču valoda|franču]]
| Sandrine Françoise
| &quot;Il Faut Du Temps&quot;
| &quot;Tas prasa laiku&quot;
| 5
| 104
|-
| 18
| {{ESC|Vācija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Corinna Maia
| &quot;I Can't Live Without Music&quot;
| &quot;Es nevaru dzīvot bez mūzikas&quot;
| 21
| 17
|-
| 19
| {{ESC|Turcija}}
| [[Turku valoda|turku]], [[Angļu valoda|angļu]]
| Buketa Bengisu &amp; Group Safir
| &quot;Leylaklar Soldu Kalbinde&quot;
| &quot;Ceriņi izgaisa manā sirdī&quot;
| 16
| 29
|-
| 20
| {{ESC|Malta}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Ira Losko]]
| &quot;7th Wonder&quot;
| &quot;7. brīnums&quot;
| 2
| 164
|-
| 21
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Monica Anghela &amp; Marcels Pavels
| &quot;Tell Me Why&quot;
| &quot;Sakai man kāpēc&quot;
| 9
| 71
|-
| 22
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|slovēņu]]
| Sestre
| &quot;Samo Ljubezen&quot;
| Tikai mīlestība
| 13
| 33
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| 23
| {{ESC|Latvija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| ''[[Marie N]]''
| ''[[I Wanna]]''
| &quot;Es gribu&quot;
| 1.
| 176
|-
| 24
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Aivaras
| &quot;Happy You&quot;
| &quot;Laimīgais tu&quot;
| 23
| 12
|}

== Balsošanas tabula ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size: 90%&quot;
! colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; |
! colspan=&quot;25&quot; | Balsošanas rezultāti
|-
! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|19px|Punktu Summa]]
! style=&quot;background:#CF9FCF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|Kipra]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|Apvienotā Karaliste]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCAustrija.svg|Austrija]]
! style=&quot;background:#CF9FCF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|Grieķija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|Spānija]]
! style=&quot;background:#CF9FCF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|Horvātija]]
! style=&quot;background:#9F9FFF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|Krievija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|Igaunija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|Maķedonija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|Izraēla]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|Šveice]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|Zviedrija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|Somija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|Dānija]]
! style=&quot;background:#9F9FFF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|Bosnija un Hercegovina]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|Beļģija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|Francija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|Vācija]]
! style=&quot;background:#9F9FFF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|Turcija]]
! style=&quot;background:#CF9FCF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|Malta]]
! style=&quot;background:#9F9FFF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|Rumānija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|Slovēnija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|Latvija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|Lietuva]]
|-
! rowspan=&quot;25&quot; | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]]
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 85 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 3 || 0 || '''12''' || 6 || 10 || 6 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 8 || 4 || 8 || 4
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 111 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || '''12''' || 7 || 0 || 0 || 0 || 6 || 4 || 5 || 6 || 2 || 8 || 6 || 7 || 6 || 1 || 8 || 2 || 10 || 0 || 8 || 5 || 8
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 26 || 1 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 || '''12''' || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 1 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 81 || 7 || 2 || 0 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 6 || 0 || 0 || 0 || 6 || '''12''' || 7 || 0 || 0 || 6 || '''12''' || '''12''' || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || 6 || 0 || 6 || 5 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 55 || 5 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 10 || 6
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 111 || 0 || 7 || 3 || 0 || 0 || 5 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 6 || 2 || 0 || '''12''' || 10 || 8 || 10 || 4 || 0 || 4 || 8 || 2 || 2 || 6 || '''12''' || 7
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 37 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 1 || 0 || 5 || 1 || 0 || 2 || 10 || 5 || 0 || 0 || 5 || 0 || 3 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 15 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 2 || 0 || 0 || 3 || 1 || 1 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 72 || 0 || 1 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 3 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 7 || 10 || '''12''' || 1 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 7 || 4 || 10
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 24 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 0 || 0 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 3 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 6 || 0 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 || 0 || 4 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 4 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 2 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 104 || 0 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 0 || 3 || 0 || 7 || 10 || 8 || '''12''' || 5 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 6 || 0 || 0 || 4 || 3 || 2 || 5
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 17 || 0 || 0 || 1 || 0 || 2 || 0 || 2 || 1 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 3 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 29 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 7 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 164 || 10 || '''12''' || 8 || 6 || 10 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 || 4 || 4 || 2 || '''12''' || 4 || 7 || 6 || 10 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 10 || 7 || 5
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 || 8 || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || '''12''' || 0 || '''12''' || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 7 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 || 0 || 6 || 2 || 0 || 7 || 8 || 0 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:#ffdead;&quot; | '''Latvija'''
| style=&quot;text-align:right; background:#ffdead;&quot; | '''176''' || 4 || 8 || 10 || 10 || '''12''' || 2 || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 6 || 7 || 5 || 8 || 8 || '''12''' || 6 || 7 || 0 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#ffdead;&quot; | || '''12'''
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 12 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; |
|-
| bgcolor=&quot;#efefef&quot; colspan=27 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā.
|}

{{legend|#ff9f9f|Televīzijas skatītāju balsojums.}}
{{legend|#9f9fff|Žūrija.}}
{{legend|#cf9fcf|50/50.}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
| 5
| [[Latvija]]
| [[Spānija]], [[Igaunija]], [[Izraēla]], [[Vācija]], [[Lietuva]].
|-
| 3
| [[Malta]],&lt;br /&gt;[[Spānija]]
| [[Lielbritānija]], [[Horvātija]], [[Dānija]].&lt;br /&gt;[[Šveice]], [[Beļģija]], [[Francija]].
|-
| 2
| [[Kipra]],&lt;br /&gt;[[Igaunija]],&lt;br /&gt;[[Rumānija]]
| [[Grieķija]], [[Malta]].&lt;br /&gt;[[Zviedrija]], [[Latvija]].&lt;br /&gt;[[Krievija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]].
|-
| 1
| [[Lielbritānija]],&lt;br /&gt;[[Austrija]],&lt;br /&gt;[[Grieķija]],&lt;br /&gt;[[Horvātija]],&lt;br /&gt;[[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]],&lt;br /&gt;[[Zviedrija]],&lt;br /&gt;[[Francija]].
| [[Austrija]],&lt;br /&gt;[[Turcija]],&lt;br /&gt;[[Kipra]],&lt;br /&gt;[[Slovēnija]],&lt;br /&gt;[[Rumānija]],&lt;br /&gt;[[Bosnija un Hercegovina]],&lt;br /&gt;[[Somija]].
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2002]]
&lt;!--

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}
 --&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2002. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>s5uc1cqzvaaprtxqm8hlmr9fr3nuz5e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486285</id>
      <parentid>4486284</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:24:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4486285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16611" sha1="aycq4xyohkjfxn18gh0g2hnhyt3kvzf" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;A Modern Fairytale&quot;''
|attēls                 = ESC 2002 Tallinn logo.svg
|att_izm                = 300
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2002|5|25|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = Annelija Pēbo&lt;br /&gt;Marko Matvere
|koordinators           = 
|režisors               = Marjuss Bratens
|pārraidītājs           = {{flaga|Igaunija}} [[Eesti Televisioon|ETV]]
|vieta                  = {{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]], [[Tallina]]&lt;br /&gt;[[Saku Suurhall]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Latvija}} ''[[Marie N]]'' — ''[[I Wanna]]''
|balsošanas sistēma     = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam.
|dalībvalstis           = 24 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Beļģija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Kipra}}&lt;br /&gt;{{ESC|Somija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Maķedonija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Rumānija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Šveice}}
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Islande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Īrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Norvēģija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Polija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Portugāle}}
|nulle punktu           = nav
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2002 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #ffc20e
 |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2002. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2001]]
|nākamais               = [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003 ►]]
}}
'''2002. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2002}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2002}}) bija 47. Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas norisinājās [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], 2002. gada [[25. maijs|25. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Igaunija ieguva 2001. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāju duets [[Tanels Padars]] un Deivs Bentons ar dziesmu ''[[Everybody]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Igaunijā. Tāpat, šī bija arī pirmā reize, kad konkurss notika kādā no bijušajām [[Padomju Savienība]]s republikām un pirmā reize, kad konkurss notika kādā no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]].

Konkursā uzvarēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] pārstāve ''[[Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Šī bija pirmā Latvijas uzvara konkursā.

== Dalībvalstis un rezultāti ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Kipra}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| One
| &quot;Gimme&quot;
| &quot;Dod&quot;
| 6
| 85
|-
| 02
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Džesika Garlika
| &quot;Come Back&quot;
| Nāc atpakaļ
| 3
| 111
|-
| 03
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Manuels Ortega
| &quot;Say A Word&quot;
| Saki vārdu
| 18
| 26
|-
| 04
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Mihalis Rakinzis
| &quot;S.A.G.A.P.O.&quot;
| —
| 17
| 27
|-
| 05
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|spāņu]]
| Rosa
| &quot;Europe's Living A Celebration&quot;
| Eiropa dzīvo svētkos
| 7
| 81
|-
| 06
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Vesna Pisarovica
| &quot;Everything I Want&quot;
| Viss, ko vēlos
| 11
| 44
|-
| 07
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Prime Minister
| &quot;Northern Girl&quot;
| Ziemeļu meitene
| 10
| 55
|-
| 08
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Sahlene
| &quot;Runaway&quot;
| &quot;Bēdz&quot;
| 3
| 111
|-
| 09
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]]
| Karolina Gočeva
| &quot;Od nas zavisi&quot; (Од нас зависи)
| Atkarīgs no mums
| 19
| 25
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]], [[Angļu valoda|angļu]]
| Sarite Hadade
| &quot;Nadlik Beyakhad Ner (Light A Candle)&quot;
| &quot;Iededz sveci&quot;
| 12
| 37
|-
| 11
| {{ESC|Šveice}}
| [[Franču valoda|franču]]
| Francine Jordi
| &quot;Dans Le Jardin De Mon Âme&quot;
| Manas dvēseles dārzā
| 22
| 12
|-
| 12
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Afro-dite
| &quot;Never Let It Go&quot;
| Nekad nelaid vaļā
| 8
| 72
|-
| 13
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Laura Voutilainena
| &quot;Addicted To You&quot;
| &quot;Atkarīga no tevis&quot;
| 20
| 24
|-
| 14
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Malene
| &quot;Tell Me Who You Are&quot;
| &quot;Pasaki man, kas tu esi&quot;
| 24
| 7
|-
| 15
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Serbu valoda|serbu]], [[Angļu valoda|angļu]]
| Maja Tatica
| &quot;Na jastuku za dvoje&quot;
| &quot;Spilvens uz diviem&quot;
| 13
| 33
|-
| 16
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Sergio &amp; The Ladies
| &quot;Sister&quot;
| &quot;Māsa&quot;
| 13
| 33
|-
| 17
| {{ESC|Francija}}
| [[Franču valoda|franču]]
| Sandrine Françoise
| &quot;Il Faut Du Temps&quot;
| &quot;Tas prasa laiku&quot;
| 5
| 104
|-
| 18
| {{ESC|Vācija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Corinna Maia
| &quot;I Can't Live Without Music&quot;
| &quot;Es nevaru dzīvot bez mūzikas&quot;
| 21
| 17
|-
| 19
| {{ESC|Turcija}}
| [[Turku valoda|turku]], [[Angļu valoda|angļu]]
| Buketa Bengisu &amp; Group Safir
| &quot;Leylaklar Soldu Kalbinde&quot;
| &quot;Ceriņi izgaisa manā sirdī&quot;
| 16
| 29
|-
| 20
| {{ESC|Malta}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| [[Ira Losko]]
| &quot;7th Wonder&quot;
| &quot;7. brīnums&quot;
| 2
| 164
|-
| 21
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Monica Anghela &amp; Marcels Pavels
| &quot;Tell Me Why&quot;
| &quot;Sakai man kāpēc&quot;
| 9
| 71
|-
| 22
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|slovēņu]]
| Sestre
| &quot;Samo Ljubezen&quot;
| Tikai mīlestība
| 13
| 33
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| 23
| {{ESC|Latvija}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| ''[[Marie N]]''
| ''[[I Wanna]]''
| &quot;Es gribu&quot;
| 1.
| 176
|-
| 24
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|angļu]]
| Aivaras
| &quot;Happy You&quot;
| &quot;Laimīgais tu&quot;
| 23
| 12
|}

== Balsošanas tabula ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size: 90%&quot;
! colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; |
! colspan=&quot;25&quot; | Balsošanas rezultāti
|-
! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|19px|Punktu Summa]]
! style=&quot;background:#CF9FCF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|Kipra]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|Apvienotā Karaliste]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCAustrija.svg|Austrija]]
! style=&quot;background:#CF9FCF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|Grieķija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|Spānija]]
! style=&quot;background:#CF9FCF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|Horvātija]]
! style=&quot;background:#9F9FFF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|Krievija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|Igaunija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|Maķedonija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|Izraēla]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|Šveice]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|Zviedrija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|Somija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|Dānija]]
! style=&quot;background:#9F9FFF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|Bosnija un Hercegovina]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|Beļģija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|Francija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|Vācija]]
! style=&quot;background:#9F9FFF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|Turcija]]
! style=&quot;background:#CF9FCF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|Malta]]
! style=&quot;background:#9F9FFF;&quot; | [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|Rumānija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|Slovēnija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|Latvija]]
! style=&quot;background:#FF9F9F;&quot; | [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|Lietuva]]
|-
! rowspan=&quot;25&quot; | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]]
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 85 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 3 || 0 || '''12''' || 6 || 10 || 6 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 8 || 4 || 8 || 4
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 111 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || '''12''' || 7 || 0 || 0 || 0 || 6 || 4 || 5 || 6 || 2 || 8 || 6 || 7 || 6 || 1 || 8 || 2 || 10 || 0 || 8 || 5 || 8
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 26 || 1 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 || '''12''' || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 1 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 81 || 7 || 2 || 0 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 6 || 0 || 0 || 0 || 6 || '''12''' || 7 || 0 || 0 || 6 || '''12''' || '''12''' || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || 6 || 0 || 6 || 5 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 55 || 5 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 10 || 6
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 111 || 0 || 7 || 3 || 0 || 0 || 5 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 6 || 2 || 0 || '''12''' || 10 || 8 || 10 || 4 || 0 || 4 || 8 || 2 || 2 || 6 || '''12''' || 7
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 25 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 37 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 1 || 0 || 5 || 1 || 0 || 2 || 10 || 5 || 0 || 0 || 5 || 0 || 3 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 15 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 2 || 0 || 0 || 3 || 1 || 1 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 72 || 0 || 1 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 3 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 7 || 10 || '''12''' || 1 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 7 || 4 || 10
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 24 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 0 || 0 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 3 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 6 || 0 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 || 0 || 4 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 4 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 2 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 104 || 0 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 0 || 3 || 0 || 7 || 10 || 8 || '''12''' || 5 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 6 || 0 || 0 || 4 || 3 || 2 || 5
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 17 || 0 || 0 || 1 || 0 || 2 || 0 || 2 || 1 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 3 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 29 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 7 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 164 || 10 || '''12''' || 8 || 6 || 10 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 || 4 || 4 || 2 || '''12''' || 4 || 7 || 6 || 10 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 10 || 7 || 5
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 71 || 8 || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || '''12''' || 0 || '''12''' || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 7 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 33 || 0 || 6 || 2 || 0 || 7 || 8 || 0 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; | || 0 || 0
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| style=&quot;text-align:left; background:#ffdead;&quot; | '''Latvija'''
| style=&quot;text-align:right; background:#ffdead;&quot; | '''176''' || 4 || 8 || 10 || 10 || '''12''' || 2 || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 6 || 7 || 5 || 8 || 8 || '''12''' || 6 || 7 || 0 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#ffdead;&quot; | || '''12'''
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 12 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot; |
|-
| bgcolor=&quot;#efefef&quot; colspan=27 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā.
|}

{{legend|#ff9f9f|Televīzijas skatītāju balsojums.}}
{{legend|#9f9fff|Žūrija.}}
{{legend|#cf9fcf|50/50.}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
| 5
| [[Latvija]]
| [[Spānija]], [[Igaunija]], [[Izraēla]], [[Vācija]], [[Lietuva]].
|-
| 3
| [[Malta]],&lt;br /&gt;[[Spānija]]
| [[Lielbritānija]], [[Horvātija]], [[Dānija]].&lt;br /&gt;[[Šveice]], [[Beļģija]], [[Francija]].
|-
| 2
| [[Kipra]],&lt;br /&gt;[[Igaunija]],&lt;br /&gt;[[Rumānija]]
| [[Grieķija]], [[Malta]].&lt;br /&gt;[[Zviedrija]], [[Latvija]].&lt;br /&gt;[[Krievija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]].
|-
| 1
| [[Lielbritānija]],&lt;br /&gt;[[Austrija]],&lt;br /&gt;[[Grieķija]],&lt;br /&gt;[[Horvātija]],&lt;br /&gt;[[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]],&lt;br /&gt;[[Zviedrija]],&lt;br /&gt;[[Francija]].
| [[Austrija]],&lt;br /&gt;[[Turcija]],&lt;br /&gt;[[Kipra]],&lt;br /&gt;[[Slovēnija]],&lt;br /&gt;[[Rumānija]],&lt;br /&gt;[[Bosnija un Hercegovina]],&lt;br /&gt;[[Somija]].
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2002]]
&lt;!--

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}
 --&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2002. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>aycq4xyohkjfxn18gh0g2hnhyt3kvzf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeiks Jillenhols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>69804</id>
    <revision>
      <id>4486011</id>
      <parentid>4409450</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:30:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Filmogrāfija */</comment>
      <origin>4486011</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5724" sha1="dnrndl7hjsj3wkuvcmes3y58kgls9zc" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Džeiks Jillenhols
 | vārds_orig              = ''Jake Gyllenhaal''
 | attēls                  =Jake Gyllenhaal 2019 by Glenn Francis.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Džeiks Jillenhols 2019. gadā filmas &quot;[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]&quot; pirmizrādē
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1980|12|19}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Džeikobs Bendžamins &quot;Džeiks&quot; Jillenhols'''&lt;ref&gt;Pēc angļu valodas izrunas viņa uzvārds būtu atveidojams kā '''Džilenhols''', tomēr pats aktieris vairākkārt uzsvēris, ka šādi viņa uzvārds tiek izrunāts nepareizi un tas būtu jāizrunā kā zviedru valodā, no kuras uzvārds cēlies, jeb '''Jillenhols'''&lt;/ref&gt; (''Jacob Benjamin Gyllenhaal'', {{IPA2|jĭl′·ən·hôl}}; dzimis {{dat|1980|12|19}}) ir amerikāņu [[aktieris]]. Viņš sāka savu karjeru desmit gadu vecumā.

Viņš ir režisora [[Stīvens Jillenhols|Stīvena Jillenhola]] un scenāristes [[Naomi Fonere Jillenhols|Naomi Foneres Jillenholas]] dēls un aktrises [[Megija Jillenhola|Megijas Jillenholas]] jaunākais brālis. Jillenhols ir piedalījies vairāk kā 30 filmu uzņemšanā. Pirmā nozīmīgā loma viņam bija 1999. gada filmā &quot;[[Oktobra debesis]]&quot;, pēc tam filmējās 2001. gada kulta filmā &quot;[[Donijs Darko]]&quot;. Viņš ir filmējies arī 2004. gada filmā &quot;[[Diena pēc rītdienas]]&quot;, bet vislielāko atzinību ieguva pēc 2005. gada filmas &quot;[[Kuprainais kalns]]&quot; uzņemšanas. Par otrā plāna lomas atveidošanu šajā filmā Jillenhols saņēma [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], kā arī tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i. Pazīstams arī kā galveno lomu atveidotājs filmās &quot;[[Podpauris]]&quot; (2005), &quot;[[Zodiaks (filma)|Zodiaks]]&quot; (2007), &quot;[[Mīlestība un citas zāles]]&quot; (2010), &quot;[[Pirmkods (filma)|Pirmkods]]&quot; (2011), &quot;[[Maiņas beigas]]&quot; (2012), &quot;[[Nakts reportieris]]&quot; (2014), &quot;[[Everests (filma)|Everests]]&quot; (2015), &quot;[[Nakts dzīvnieki]]&quot; (2016), &quot;[[Dzīvība (filma)|Dzīvība]]&quot; (2017), ''[[Okja]]'' (2017), &quot;[[Stiprāks (filma)|Stiprāks]]&quot; (2017), &quot;[[Mežonīgā dzīve]]&quot; (2018), &quot;[[Ātrā palīdzība (2022. gada filma)|Ātrā palīdzība]]&quot; (2022) un &quot;[[Māja ceļa malā]]&quot; (2024).

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
|-
|1991
|''[[City Slickers]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1993
|''[[A Dangerous Woman]]''
|-
|&quot;[[Džošs un Sems]]&quot; (''Josh and S.A.M.'')
|-
|1998
|&quot;[[Pašaudzētā]]&quot; (''Homegrown'')
|-
|1999
|&quot;[[Oktobra debesis]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2001
|&quot;[[Donijs Darko]]&quot;
|-
|''[[Bubble Boy]]''
|-
|''[[Lovely &amp; Amazing]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2002
|&quot;[[Laba meitene]]&quot;
|-
|&quot;[[Lielceļš (filma)|Lielceļš]]&quot;
|-
|&quot;[[Mēnessgaismas jūdze]]&quot; (''Moonlight Mile'')
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2004
|&quot;[[Diena pēc rītdienas]]&quot;
|-
|''[[Jiminy Glick in Lalawood]]''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2005
|''[[The Man Who Walked Between the Towers]]''
|-
|&quot;[[Kuprainais kalns]]&quot;
|-
|&quot;[[Pierādījums (2005. gada filma)|Pierādījums]]&quot;
|-
|&quot;[[Podpauris]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2007
|&quot;[[Zodiaks (filma)|Zodiaks]]&quot;
|-
|&quot;[[Izolācija]]&quot; (''Rendition'')
|-
|2009
|&quot;[[Brāļi (filma)|Brāļi]]&quot; (''Brothers'')
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Persijas princis: laika smiltis]]&quot; (''Prince of Persia: The Sands of Time'')
|-
|&quot;[[Mīlestība un citas zāles]]&quot;
|-
|2011
|&quot;[[Pirmkods (filma)|Pirmkods]]&quot;
|-
|2012
|&quot;[[Maiņas beigas]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2013
|&quot;[[Gūsteknes]]&quot;
|-
|&quot;[[Ienaidnieks]]&quot;
|-
|2014
|&quot;[[Nakts reportieris]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2015
|''[[Accidental Love]]''
|-
|&quot;[[Kreilis (filma)|Kreilis]]&quot;
|-
|&quot;[[Everests (filma)|Everests]]&quot;
|-
|&quot;[[Sabrukums (filma)|Sabrukums]]&quot;
|-
|2016
|&quot;[[Nakts dzīvnieki]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2017
|&quot;[[Dzīvība (filma)|Dzīvība]]&quot;
|-
|''[[Okja]]''
|-
|&quot;[[Stiprāks (filma)|Stiprāks]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2018
|&quot;[[Mežonīgā dzīve]]&quot;
|-
|&quot;[[Brāļi Sisteri]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|''[[Velvet Buzzsaw]]''
|-
|&quot;[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2021
|&quot;[[Gars: Nepieradinātais]]&quot;
|-
|''[[The Guilty]]''
|-
|&quot;[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2022
|&quot;[[Ātrā palīdzība (2022. gada filma)|Ātrā palīdzība]]&quot;
|-
|&quot;[[Savāda pasaule]]&quot;
|-
|2023
|&quot;[[Saikne]]&quot;
|-
|2024
|&quot;[[Māja ceļa malā]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2026
|&quot;[[Līgava!]]&quot; (''The Bride!'')
|-
|&quot;[[Pelēkā zona]]&quot;
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jīlenols, Džeiks}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:ASV ebreji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]</text>
      <sha1>dnrndl7hjsj3wkuvcmes3y58kgls9zc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autobusu satiksme Rīgā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71101</id>
    <revision>
      <id>4486039</id>
      <parentid>4474552</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T16:06:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486039</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177008" sha1="pxxbfgv6np70u2ixpuuxe7334nlcbvq" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}}
{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā
| fona krāsa = #007C06
| logo = 
| karte = File:Rs autobusi 15-11-2022 1.png
| valsts = {{karogs|Latvija}}
| pilsēta = [[Rīga]]
| atklāts = {{dat|1924}}
| izmaksas = 
| kopējais garums = 883 km &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt;
| līniju skaits = 50
| staciju skaits = 
| pieturu skaits = 1275 (2014)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;
| transporta vienīb = 432 (2010) &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
| depo = 2
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) &lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
| mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv]
| apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
| Jauni Maršruti = [[59]], [[5T]]
| kartes izmērs = 300px
}}

'''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada 20. februāra autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;. 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti {{sk|68655977}} pasažieri.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 50 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni {{nobr|883 km}}. Uz 2010. gada 1. janvāri &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]].

2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem pieturvietu un reklāmas vai citas noderīgas informācijas demonstrēšanai.

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas pilsētas autobusu satiksme 1940.jpg|thumb|280px|Rīgas pilsētas autobusu satiksmes shēma 1940. gada vasarā.]]
Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica 1852. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā &quot;Ilustrets Wadons pa Rīgu&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas &quot;Roma&quot;, brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam.

Pirmais īstais automobilis-omnibuss&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gazeta.lv/story/19795.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130324061036/http://www.gazeta.lv/story/19795.html }}&lt;/ref&gt; vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau 1913. gadā (pēc citām ziņām — pat 1908. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu.

Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās 1922. gada 26. aprīlī. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija.
 
1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz 1938. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju.

1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, 1944. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu.

1960. gados tika iepirkti [[Ungārija|Ungārijā]] ražotie [[Ikarus]] markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s.

1992. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks &quot;[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]&quot; un autobusu parks &quot;[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]&quot;. Tika nolemts, ka autobusu parks &quot;Imanta&quot; apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks &quot;Tālava&quot; apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm.

Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi.

1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

2023. gada 22. decembrī Rīgā regulāros pasažieru pārvadājumus uzsākuši pirmie elektroautobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/22-decembri-saks-kurset-pirmie-elektroautobusi/|title=22. decembrī sāks kursēt pirmie elektroautobusi}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu modeļi ==

=== Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|[[Mercedes-Benz]]
| [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]]
| &lt;center&gt; 2002 — 2004, 2006
| &lt;center&gt; 2002 — pašlaik
| &lt;center&gt; 58
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Neoplan]] (Polska)
| [[Solaris Urbino 12]]
| &lt;center&gt; 2001
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 11 / (2023. gadā palika tikai 1 autobuss)
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2023. gadā 10 autobusi tika ziedoti Ukrainai.
|-
| [[Solaris Urbino 15]]
| &lt;center&gt; 2001
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 8
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 18]]
| &lt;center&gt; 2001
| &lt;center&gt; 2001 — pašlaik
| &lt;center&gt; 13
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]]
| &lt;center&gt; 2002 — 2004
| &lt;center&gt; 2002 — pašlaik
| &lt;center&gt; 52
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| &lt;center&gt; 2017—2019
| &lt;center&gt; 2018—pašlaik
| &lt;center&gt; 175
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
|[[Solaris Urbino 12|Urbino 12 electric]]
|&lt;center&gt; 2023—pašlaik
|&lt;center&gt; 22/12/2023—pašlaik
|&lt;center&gt; 35
|2023. gada 22. decembrī sāka darbu ar pasažieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]]
| &lt;center&gt; 2002—2004
| &lt;center&gt; 2002—pašlaik
| &lt;center&gt; 39
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]]
| &lt;center&gt; 2002—2004, 2014
| &lt;center&gt; 2002—pašlaik
| &lt;center&gt; 79
|I un II paaudzes autobusi, kuri tika piegādāti 2000. gados nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, savukārt III paaudzes autobusi, kurus piegādāja 2014. gadā, ar gaisa kondicionieriem ir aprīkoti.
|-
| &lt;center&gt; 2017—2018
| &lt;center&gt; 2018—pašlaik
| &lt;center&gt; 70
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
| &lt;center&gt; 2022
| &lt;center&gt; 2022. gada 9. aprīlis — pašlaik
| &lt;center&gt; 18
| No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai tika piegādāti 70 laikā, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ikarus]]
| [[Ikarus E91|E91]]
| &lt;center&gt; E95.51 2001—2002
E91.54: 2003—2004, 2006

| &lt;center&gt; 2001—pašlaik
| &lt;center&gt; 75
| Tika piegādāti autobusi divās modifikācijās: vecākā (E91.51), kas nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, un jaunākā (E91.54) kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
Autobusi tiek izmantoti uzņēmuma darbinieku pārvadāšanai. Līdz 2022. gadam tika izmantoti arī regulāros pasažieru pārvadājumos.
2011. gada beigās daži autobusi tika nodoti Rēzeknei.
No 2016. līdz 2018. gadam vairāki autobusi tika nodoti Rīgas pašvaldības skolām skolēnu izvešanai, bet 2020. gadu sākumā līdz ar sarukušo skolēnu pārvadājumu pieprasījumu COVID-19 pandēmijas dēļ tie tikuši atgriezti.
|}

=== Dienesta autobusi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
| [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]]
| &lt;center&gt; 2003
| &lt;center&gt; 2005—pašlaik
| &lt;center&gt; 1
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Ikarus]]
| [[Ikarus E13|E13]]
| &lt;center&gt; 2004
| &lt;center&gt; 2004—pašlaik
| &lt;center&gt; 1
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| &lt;center&gt; 2001, 2002
| &lt;center&gt; 2001—pašlaik
| &lt;center&gt; 4
| Līdz 2007. — 2016. gadam strādāja &quot;uz līnijas&quot;, pēdējie reisi 26. autobusu maršrutā
|}

=== Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| [[Ikarus]]
| [[Ikarus 260|260]]
| &lt;center&gt;
| &lt;center&gt;
|rowspan=&quot;2&quot;| &lt;center&gt; ap 2000
|
|-
| [[Ikarus 280|280]]
| &lt;center&gt;
| &lt;center&gt; līdz 2005
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| &lt;center&gt; 2001—2003
| &lt;center&gt; 2001—2011
| &lt;center&gt; 27
|
|-
| MAN
| SL200
| &lt;center&gt; 1982
| &lt;center&gt; 1995—2004 (?)
|
| &lt;center&gt; Tika piegādāti lietoti no Vācijas.
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| &lt;center&gt; 1997
| &lt;center&gt; 1997—2014
| &lt;center&gt; 4 (?)
|
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| &lt;center&gt; 2000
| &lt;center&gt; 2000—2013
| &lt;center&gt; 1
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| &lt;center&gt; 1997, 1999
| &lt;center&gt; 1997—2019
| &lt;center&gt; 62 (?)
|2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| &lt;center&gt; 1997, 2000
| &lt;center&gt; 1997—2019
| &lt;center&gt; 25
|2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā.
|-
| [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]]
| &lt;center&gt; 2002
| &lt;center&gt; 2004 — 2019
| &lt;center&gt; 1
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Mercedes-Benz]] (Citaro)
|[[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]]
|&lt;center&gt; 2002 — 2004
|&lt;center&gt; 2002 — 2022
|&lt;center&gt; 34
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2022. gadā Ukrainai tika ziedoti 11 autobusi,&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijivas-mers-klicko-sanemis-11-rigas-autobusus.d?id=54300196&lt;/ref&gt;savukārt 2023. gadā tika ziedoti 10 autobusi.
|-
|[[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]]
|2001 — 2004
|2001 — 2024
|25
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| Den Oudsten
|
| &lt;center&gt; 1981—1983
| &lt;center&gt; 1997—2004
| &lt;center&gt; 8 (?)
| &lt;center&gt; Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes.
|}

=== Izmēģinājuma modeļi ===
[[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]]
* 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 &quot;Rīgas satiksme&quot; 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
* 2012. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12.
* 2021. gada februārī tika testēts ūdeņraža autobuss - Solaris Urbino IV 12 hydrogen.
* 2021. gada augustā 12. autobusu maršrutā un citos maršrutos tika testēti divi elektroautobusi — Scania Citywide BEV un Solaris Urbino 18 Electric.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzladets.lv/rigas-satiksme-teste-elektroautobusu/|title=“Rīgas satiksme” testē elektroautobusu {{!}} Uzlādēts|last=relīze|first=Preses|access-date=2022-12-01|date=2021-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-satiksme-testes-vel-vienu-elektroautobusu-504158|title=Rīgas satiksme testēs vēl vienu elektroautobusu|website=Dienas Bizness|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu maršruti ==
[[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:36. autobuss Imantas galapunktā (02.2009).jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]]]]
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]]
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]], 2009. gads]]
[[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]]]]

=== Esošie autobusu maršruti ===
Kopš 2026. gada 11. maija pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 61 autobusu maršrutos.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Biķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]]
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Ziedonis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| [[Rīga Preču|Preču 2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Langstiņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Daugavgrīva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]]
| [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]]
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Saulīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Vakarbuļļi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Getliņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]]
| [[Daudersala]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieku kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]]
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]]
| [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]]
| [[Brīvības gatve]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Šampēteris]]
|-
| align=&quot;center&quot; |N1
|Centrs - Teika - Jugla 
|Mežciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N2
|Centrs - Sarkandaugava
|Vecmilgrācis
|-
| align=&quot;center&quot; |N3
|Centrs - Iļģuciems
|Daugavgrīva
|-
| align=&quot;center&quot; |N4
|Centrs - Imanta - Zolitūde
|Āgenskalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N6
|Centrs - Purvciems - Pļavnieki
|Dārzciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N7
|Centrs - Ķengarags
|Latgales iela - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N10
|Centrs - Āgenskalns
|Ziepniekkalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N22
|Centrs
|Rīgas Lidosta
|}

No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]].

No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]&lt;/ref&gt;

Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija &quot;Vecdaugava&quot; — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.)

{{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,&lt;ref&gt;[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]&lt;/ref&gt; kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]].

No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; ar mikroautobusiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi.

No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]].

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā  : Aktualitātes :         Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv|archive-date=2022-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206204832/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 18. maija līdz 25. maijam [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaja maršrutu]] aizvietoja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. autobuss]]. Vēlāk tas kursēja no 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam. 2022. gada 18. jūnijā maršruts atkal tika atjaunots.

No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]].

* [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}&lt;/ref&gt;)
* [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}})
Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi, līdz ārkārtas situācijas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kad SIA &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; tika pasludināta par maksātnespējīgu, vienlaikus pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, divus mikroautobusu maršrutus sāka apkalpot &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusi. No 2022. gada 19. septembra 303. un 363. ekspresbusu maršrutu pārdēvēja par 33. un 63. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}&lt;/ref&gt;

== Bijušie maršruti ==
'''''Bijušie autobusu maršruti kopš autobusu maršrutu satiksmes atklāšanas.'''''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Sākums
! width=&quot;190&quot; |Beigas
!Papildinformācija
|-
|1
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Berģuciems]]
|Aizstāts ar 31. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]]
| [[Berģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |3e
|[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|[[Vakarbuļļi]]
|Vasaras sezonā kursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| [[Zolitūde]]
| [[TEC-2|TEC]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| [[Zolitūde]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| [[Autostacija]]
| [[Vārnukrogs|Vārnu krogs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|Aizstāts ar 35. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Operas teātris]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| [[Autostacija]]
| [[Zvēru ferma]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| [[Autoosta]]
| [[Rāmava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Preču-2]]
|
|-
|14
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Zvēraudzētava]]
|Aizstāts ar 34. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| [[Autoosta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| [[Autoosta]]
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot;]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| [[Autostacija]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27e
| [[Autoosta]]
| [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| [[Autoosta]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| [[Autoosta]]
| [[Iļģuciems|Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
|31e
|[[Autoosta]]
|[[Dārziņi]]
|
|-
|32e
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
|33
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Kundziņsala]]
|Daļēji aizstāts ar 3. trolejbusu maršrutu.
|-
|33a
|[[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
|[[Kastrānes iela]]
|
|-
|34ae
|[[Planetārijs]]
|[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
|34e
|[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|[[Grīvas iela (Rīga)|Grīvas iela]]
|
|-
|36a
|[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|[[Vakarbuļļi]]
|
|-
|37a
|[[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
|[[Hipermarkets &quot;Maxima&quot;]]
|
|-
|37e
|[[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
|[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|
|-
|38a
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Lāčupes kapi]]
|Pārveidots par 39. autobusu maršrutu.
|-
|38b
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|Pārveidots par 38. autobusu maršrutu.
|-
|39e
|[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|[[Bulduri]]
|
|-
|40
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|[[Ziepniekkalns]]
|Pārveidots par 4. trolejbusu maršrutu.
|-
|40a
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Ziepniekkalns]]
|Pārveidots par 42. autobusu maršrutu.
|-
|40b
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Ziepniekkalns]]
|
|-
|40e
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Ziepniekkalns]]
|
|-
|40r
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Robotu Rūpnīca]]/[[Ziepniekkalns]]
|
|-
|41e
|[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|[[Katedrāle]]
|
|-
|42
|[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|[[Ziepniekkalns]]
|Pārveidots par 27. trolejbusu maršrutu.
|-
|45
|[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|[[Carnikava]]
|
|-
|47a
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
|
|-
|47e
|[[Pļavnieki]]
|[[Katedrāle]]
|
|-
|48e
|[[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|[[Pļavnieki]]
|
|-
|50a
|[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
|52a
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ulbroka]]
|
|-
|52ae
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ulbroka]]
|
|-
|53e
|[[Zolitūde]]
|[[Katedrāle]]
|
|-
|55
|[[Ziepniekkalns]]
|[[Bulduri]]
|
|-
|57
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ķīpsala]]
|Maršruts izmainīts un nebrauc uz centru Abrenes iela kopš 2026. gada 11. maijā.
|-
|59
|[[Latvijas Universitāte]]
|[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
|Maršruts tika atklāts 2018. gada martā un tas aizstāja 20.trolejbusu maršrutu. 2022. gada septembrī tika aizstāts ar 20.trolejbusu maršrutu.
|-
|101
|[[Brāļu kapi]]
|[[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|
|-
|103
|[[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|[[Rumbula]]
|
|-
|104
|[[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|[[Rumbula]]
|
|-
|105
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
|107
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
|136
|[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|[[13. janvāra iela]]
|
|-
|715
|[[Ziepniekkalns]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|716
|[[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|715e
|[[Ziepniekkalns]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|716e
|[[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|826
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Vangaži]]
|
|-
|827
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
|
|-
|829
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ropaži]]
|
|-
|830
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Juglas iecirknis]]
|
|-
|831
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Kākciems]]
|
|-
|835
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Upeslejas apkalpos]]
|
|-
|843
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ķekava]]
|
|-
|844
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ķekava]]
|
|-
|852
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Mežsētas]]
|
|-
|853
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Jaunmārupe]]
|
|-
|854
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Jaunmārupe]]
|
|-
|859
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Mežsētas]]
|
|-
|863
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
|959
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Kalnciems]]
|
|-
|991
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Tekstilnieks]]
|
|-
|7715
|[[Ziepniekkalns]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
|7716
|[[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
|[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Slēgtie maršruti 1960.—1990. gadā
|-
! width=&quot;40&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;180&quot;|Beigas
! Gadi, kuros maršruts pieminēts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| Zolitūde
| TEC
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| Zolitūde
| VEF
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| Autostacija
| Vārnu krogs
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| Operas teātris
| Pleskodāle
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| Autostacija
| Mangaļi
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Buļļu iela (Rīga)|V. Tereškovas iela]]
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| Šķirotava
| Zolitūdes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| Šķirotava
| Apūzes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| Autostacija
| Katlakalns
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts
| Langstiņi
| 1968.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Vidzemes tirgus
| [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]]
| 1959.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30a
| Raiņa bulvāris
| Rumbula
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Autobusu parks
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Stacijas laukums
| Kleistu iela
| pēc 1970.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1930. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam)
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| Brauca pa Dzirnavu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Operas laukums
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Operas laukums
| [[Jūrmalas gatve|Anniņmuižas iela]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Operas laukums
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Šulcmuižas iela]]
| Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Eksporta osta
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Operas laukums
| Buļļu iela
| Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Operas laukums
| Jelgavas šoseja
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Galvenais pasts
| [[Mīlgrāvis]]
| Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Bolderājas stacija
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]]
| Brauca pa Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Tēriņu iela
| Brauca pa tagadējo Altonavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| Hanzas iela — Centrāltirgus
| Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām.
|-
|
|
|
| Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1936. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936&quot; Rīgas pilsētas valdes izdevums&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
| Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]] / [[Ēbeļmuiža]]
| Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tagadējo Graudu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi
| Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tagadējo Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Bolderāja]]
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
| Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| Ziemeļblāzma
| Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1940. gadā&lt;ref&gt;&quot;1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940.  gada 1. II, oficiāls izdevums&quot; Izdevniecība &quot;Leta&quot; Rīgā&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| I. [[Biķernieku iela]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts &quot;Ķeguma iela&quot;.
|-
|
|
| II. [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts &quot;Čiekurkalns&quot;.
|-
|
|
| III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
|
|
| IV. Brīvdabas muzeja ceļš
| Autobuss apzīmēts ar zīmi &quot;B&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27E
| Autoosta
| Līvciema iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Liepājas iela / Raudas iela
| Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| [[Anniņmuiža]]
| Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai.
|-
|
| Imantas 8. līnija
| Beberbeķu iela
| Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| A. Deglava iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
| Kastrānes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Lauvas iela
| Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1954. gadā&lt;ref&gt;Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
| Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela)
| Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Graudu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| Autoosta
| [[Rāmava]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autoosta
| [[Vecāķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| Buļļu iela
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Biķernieki
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autoosta
| [[Baltezers]]
|
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1960. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1960., 1963.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| Autostacija
| Juglas zvēraudzētava
| Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autostacija
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Tvaika ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autostacija
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| Autostacija
| [[Buļļuciems]]
| Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela)
| Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| [[Zemitāni (stacija)|Oškalnu stacija]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
| Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autostacija
| [[Čiekurkalns]]
| Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Graudu iela — Autostacija
| Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autostacija
| [[Zaķumuiža]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autostacija
| Ūnijas iela
| Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autostacija
| [[Baltezers]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Autostacija
| [[Ropaži]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autostacija
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autostacija
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autostacija
| Annasmuiža
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Ķekava]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align&quot;center&quot; | 27
| Autostacija
| [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
|
|
| Maršruts nekursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autostacija
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autostacija
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autostacija
| [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Vestienas iela
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Tilta iela
| [[Kundziņsala]]
| Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1966. gadā&lt;ref&gt;&quot;Shema gorodskogo transporta Rigi&quot; (krievu valodā) &quot;Liesma&quot;, Rīga 1966.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Berģuciems
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela / Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]] — Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| Zvērsaimniecība &quot;Jugla&quot;
| Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Ūnijas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ūnijas iela
| Lopkautuves iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autoosta
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| Volguntes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras uz Rumbulu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Prūšu iela (Rīga)|E. Smiltēna iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu rūpnīca
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Buļļuciems]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1970. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1970.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| Autoosta
| Parādes iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras fabrika &quot;Mārupe&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| Autoosta
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| Ezermalas iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela
| Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Rūpnīca &quot;VEF&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
| Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Baložu kūdras fabrika
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Autoosta
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Grīvas iela
| Vēlāk brauca līdz Spilves ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; |35
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Silikātu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1975. gadā&lt;ref&gt;Rīgas plāns, 1975.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Jelgavas šosejas 9. km.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
| Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk kursēja no Autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]])
| [[Mangaļsala|Mangaļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF).
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| Autoosta
| [[Bolderāja]], Parādes iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — Stacijas laukums
| Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| [[Mārupe|Kolhozs &quot;Mārupe&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Spilve
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Spilves iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| Planetārijs
| Juglas iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa [[Kurzemes prospekts|Komarova prospektu]] līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova prospektu līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| Autoosta
| Kooperatīva iela
| Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1979. gadā&lt;ref&gt;Rīgas transporta shēma 1979&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 3. ciemats
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.).
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| Beberbeķu iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autostacija
| Rikšotāju iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Jelgavas šosejas 9. km.
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| Preču 2
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Kantora iela
| Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| Zvēru ferma
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| Apūzes iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Vēlāk kursēja līdz Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Rāmava]]
| Brauca pa [[Salu tilts|Maskavas tiltu]]. Neilgi kursēja no [[Centrāltirgus iela|Kolhoznieku ielas]], bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| Putnu ferma
| Brauca pa Oktobra tiltu, tad pa Gorkija tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — [[Brīvības gatve|Ļeņina iela]]
| Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai &quot;Jugla&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Ļeņina iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[13. janvāra iela]]
| Parādes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Vēlāk kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, pēc tam no Planetārija.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]])
| Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Spilve (Rīga)|Spilve]]
| Vēlāk kursēja no veikala &quot;Starts&quot; līdz Dzirciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Spilves iela
| Maršruts tika pagarināts līdz [[Kleistu iela (Rīga)|Jēkaba Petersa ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autostacija
| Lielā iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Lielā iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra [[Akmens tilts (Rīga)|Oktobra tiltu]] līdz J. Petersaielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tiltu]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| Planetārijs
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Brauca pa Oktobra tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1988. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| 3. ciemats
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Tīraine
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kantora iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas).
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12A
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu
|-
|12
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|Katlakalna kapi
|Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Kleisti
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Kinoteātris &quot;Maskava&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| 13. janvāra iela
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]] (Parādes iela)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Arhitektu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela)
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Dzirciema iela
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ķīpsala]]
| Rumbula
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| Autoosta
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.)
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Kleistu iela (Rīga)|J. Petersa iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Lielā iela
| [[13. janvāra iela]]
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bulduri]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #F3DDDD;&quot; | 40b
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Pļavnieki]]
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| Sākotnēji maršruts kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
| Sākotnēji kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Sarkandaugava]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| Katlakalna iela
| Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
| Jaunceltnes (Mucenieki)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Lāčplēša iela
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1995. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga un apkārtne&quot; SIA &quot;Karšu izdevniecība Jāņa sēta&quot;&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
| Birzes iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Akmens tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Katedrāle
| [[Gaiļezers]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ozolciema iela]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai. Pēc tām līdz Ziepniekkalnam tirgum.
|-
|[[40R autobusu maršruts (Rīga)|40R]]
|Abrenes iela
|Robota Rūpnīca
|Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu. Slēgts 1991. gadā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| Katedrāle
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas iela
| Keramika
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| TEC-2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2001. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
| Tika apvienots ar 47. maršrutu un pagarināts līdz Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Atjaunots kādreizējais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Preču — 2
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk sāka kursēt uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunciema kapi
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Višķu iela
| Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta Rīga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Brauca pa [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Basteja bulvāri]], pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| Ulbrokas kapi
| Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| &quot;MAN — TESS&quot;
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| Brāļu kapi
| Centrs
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| &quot;Lido&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)]]
| [[13. janvāra iela]]
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]&lt;/ref&gt;
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2004. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Voleri]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Babītes stacija
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
| 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems).
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Kleisti
| Preču-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| Kleisti
| Ulbrokas kapi
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| Kleisti
| Preču-2
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pļavnieki]]
| Rūpniecības iela
| Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Tagad iebrauc pie &quot;Latvijas pasta&quot; un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
| 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalns
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle 
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| Katedrāle 
| Hipermarkets &quot;Maxima&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| Lāčupes kapi
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 39.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| Nordeka
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 38.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| Centrālais tirgus
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| Katedrāle
| T/c &quot;Domina shopping&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| Višķu iela
| &quot;MAN TESS&quot;
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Maršruts tika pārdēvēts par 51.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] (veikals &quot;Nelda&quot;)
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2006. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciema kapi]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersalas iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Ekspresis.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Katedrāle]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| MAN-TESS
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2008. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu.
|-

| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|No 2009. gada 1. janvāra kusē pa Krasta ielu, aizstājot slēgto 17. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;lido&quot;
| Slēgts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Beberbeķi
| Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
| Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
| 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2009. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
| 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
| No 2009. gada 1. janvāra visi reisi kursēja līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
| No 2009. gada 1. janvāra visos reisos iebrauca Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Piņķi]]
| Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
| 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2010. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
| 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]].&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&amp;id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecāķi]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
| No 2010. gada 1. jūnija maršruts tika novirzīts gar [[Zasulauka depo]], nosaukums tika mainīts uz &quot;Abrenes iela — [[Pleskodāle]]&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada 14. jūnijā. Kursēja tikai vienu vasaru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2011. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
| Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|}&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2016. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2010. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1. janvāris&quot;&gt;1&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Rīga&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Dārzciems&quot;&gt;Pansionāts&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;kapeika&quot;&gt;4z&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Imanta (autobusu parks)&quot;&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pārdaugava&quot;&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Eiropa&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Skandināvija&quot;&gt;5&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pasaules Banka&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Dreiliņi&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[10T. autobusu maršruts (Rīga)|10T]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Bišumuiža]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;14&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Zvēraudzētava]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]/Mucenieki/Sunīši&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;19&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]/[[Tīraine]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em.
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielā]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;35&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pleskodāle]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;40&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td&gt;2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]&lt;td&gt;2019. gada 4. martā tika pagarināts līdz Getliņiem.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;No 1. septembra līdz 31. maijam daži reisi darba dienās kursē līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. novembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;59&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Televīzijas centrs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto 20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]]

Slēgts 2022. gada 1. septembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2022. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;5T&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Sarkandaugava&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Mīlgrāvis&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts no 2022. gada 6. līdz 28. augustam.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 18. julijā līdz 2023. gada 20. jūlijam aizstāja 11. tramvaju maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā daži reisi kursē līdz [[Vecāķi]]em. Daži reisi iebrauc Jaunciema kapos
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 303. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc Noliktavu ielā
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens darbdienu reiss iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brīvības gatve
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 363. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[303. ekspresbusu maršruts (Rīga)|303.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 33. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[363. ekspresbusu maršruts (Rīga)|363.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 63. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2023. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;2a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[5T. autobusu maršruts|5T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Iļģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu autobusu maršruts no 2023. gada 14. aprīļa&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Krasta masīvs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim aizstāja 7. tramvaju maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem&lt;tr&gt;&lt;td&gt;24a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi|Vecāķiem.]]

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]] - [[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļiem]]
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[31T. autobusu maršruts (Rīga)|31T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Berģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 23. oktobra līdz 2023. gada 18. decembrim aizstāja [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.trolejbusu maršrutu]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Priežciems|Priežciemu]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 17. aprīļa saīsināts no Rumbulas līdz Višķu ielai un pagarināts no MAN-TESS līdz Daudersalai&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Brīvības gatve]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls maršruts nokļūšanai uz [[Måneskin]] koncertu Mežaparkā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls = maršruts, kas kursēja 2023. gada 3. un 4. jūnijā.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2024. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Viens rīta reiss brauc no [[Mangaļsala]]s
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]. No 2025. gada aprīļa viens reiss no rīta virzienā no Daugavgrīvas tika pagarināts līdz p/v &quot;Krustpils iela 53&quot;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Iebrauc lokā [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielā]].

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Ziedonis]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i. Viens reiss no rīta uz Tīraini kursē no p/v &quot;Sējas iela&quot;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]] - [[Vecāķi]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi]]em.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļi]]em
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē iebraucot [[Priežciems|Priežciemā]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielu]].
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Iebrauc Priežciemā. Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]
&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2025. gada 20. janvāra tika saīsināts līdz Purvciema D/P. Pēdējie divi reisi no Getliņiem kursē līdz p/v &quot;A.Saharova iela&quot;.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pēdējie reisi vakaros no Voleriem brauc līdz p/v &quot;Cementa iela&quot;. No 2024. gada 1. oktobra saīsināts līdz Botāniskajam dārzam.
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Rīta un vakara reisi neiebrauc Lāčupes kapos.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] ([[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]])
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezona kursē līdz [[Vecāķi]]em.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2024. gada 13. maija pagarināts līdz Latgales ielas un Prūšu ielas krustojumam.

&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

'''Piezīmes:'''
* e — Ekspresis
* {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}}
* {{legend|#F3DDDD|Spec.}}

== Interesanti fakti ==

=== Pārdēvēti autobusu galapunkti un pieturas ===
* Galapunkts &quot;Zolitūdes tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Zolitūde&quot;.
* Galapunkts &quot;Ziepniekkalna tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalns&quot;.
* Galapunkts &quot;Eksperimentālā bāze&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kleisti&quot;.
* Galapunkts &quot;Dārziņi-2&quot; tika pārdēvēts par &quot;Dārziņi&quot;.
* Galapunkts &quot;Ulbrokas kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pļavnieku kapi&quot;.
* Galapunkts &quot;Katedrāle&quot; tika pārdēvēts par &quot;Esplanāde&quot;.
* Galapunkts &quot;13. janvāra iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Centrālā Stacija&quot;, bet pēc tam — &quot;Stacijas laukums&quot;.
* Galapunkts &quot;Birzes iela&quot; Bolderājā tika pārdēvēts par &quot;Bolderāja&quot;, bet pēc tam — &quot;Daugavgrīva&quot;.
* Galapunkts &quot;NORDEKA&quot; Dzirciemā tika pārdēvēts par &quot;Dzirciema iela&quot;.
* Galapunkts &quot;Pētersalas iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pētersala&quot;.
* Galapunkts &quot;Katlakalna kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kooperatīvs Ziedonis&quot;, bet pēc tam — &quot;Ziedonis&quot;.
* Pietura &quot;94.vidusskola&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalna vidusskola&quot;.
* Pietura &quot;Zvēraudzetava&quot; tika pārdēvēts par &quot;Mazā Juglas iela&quot;.

=== Reģionālie maršruti ===
Līdz 2009. gada 1. janvārim &quot;Rīgas satiksme&quot; apkalpoja vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991.
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+Reģionālie maršruti
!Nr.
!Nosaukums
|-
|826
|Rīga — Vangaži
|-
|827
|Rīga — Saurieši
|-
|829
|Rīga — Ropaži
|-
|830
|Rīga — Juglas iecirknis
|-
|831
|Rīga — Kākciems
|-
|835
|Rīga — Upeslejas apkalpos
|-
|843
|Rīga — Ķekava
|-
|844
|Rīga — Ķekava
|-
|852
|Rīga — Mežsētas
|-
|853
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|854
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|859
|Rīga — Mežsētas
|-
|863
|Rīga — Skulte
|-
|959
|Rīga — Kalnciems
|}
2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. Pārējie maršruti tika nodoti citiem pārvadātājiem

== Autobusu parki ==
[[Attēls:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]]
[[Attēls:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]]

=== 6. autobusu parks — &quot;Imanta&quot; ===
* Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta (Rīga)|Imanta]])
* Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

=== 7. autobusu parks — &quot;Tālava&quot; ===
* Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]])
* Apkalpo maršrutus: [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]], [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] un [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

== Bijušo RPPU &quot;Imanta&quot; / RPPU &quot;Tālava&quot; un līdz 2008. gadam &quot;Rīgas satiksmes&quot; apkalpotie maršruti ==

=== RPPU &quot;Imanta&quot; / 6. autobusu parks ===

* Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[37E. autobusu maršruts (Rīga)|37E]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[38A. autobusu maršruts (Rīga)|38A]], [[38B. autobusu maršruts (Rīga)|38B]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, [[7715. autobusu maršruts|7715]], 7716.

=== RPPU &quot;Tālava&quot; / 7. autobusu parks ===
* Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[6A. autobusu maršruts (Rīga)|6A]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A]], [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B]], [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[19A. autobusu maršruts (Rīga)|19A]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, [[831. reģionālais autobusu maršruts|831]], [[830. reģionālais autobusu maršruts|830]], [[829. reģionālais autobusu maršruts|829]], [[827. reģionālais autobusu maršruts|827]], [[835. reģionālais autobusu maršruts|835]].

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura &quot;Dārziņi&quot;
Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|&quot;[[Rīgas satiksme]]s&quot; autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]]
Attēls:Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;Rumbula&quot; (14.04.2023.).jpg|Galapunkts [[Rumbula|Rumbulā]]
File:Konečná autobusu č. 24 na Mangaļu pussala.jpg|Galapunkts [[Mangaļsala|Mangaļsalā]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;MAN-TESS&quot;.jpg|Galapunkts &quot;MAN-TESS&quot;
Attēls:14. autobuss galapunktā &quot;Zvēraudzētava&quot; (2).jpg|Galapunkts &quot;Zvēraudētava&quot;
Attēls:1. autobuss uz Berģu ielas.jpg|Galapunkts &quot;Berģuciems&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Sunīši&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Sunīši&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Kantoris&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Kantoris&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Katlakalns&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Katlakalns&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;TEC-2&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;TEC-2&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}}
* {{youtube|Q97cat15eBQ|Autobusi Rīgā 2}}
* {{youtube|q5IXVPP8xDc|Autobusi Rīgā 3}}

{{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]]</text>
      <sha1>pxxbfgv6np70u2ixpuuxe7334nlcbvq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bataljons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73184</id>
    <revision>
      <id>4486097</id>
      <parentid>4132468</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:13:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486097</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1973" sha1="25gdvhj0tv5ksavfjffgph9vdowhril" xml:space="preserve">[[Attēls:Military Symbol - Friendly Battalion or Squadron (Solid Light 1.5x1 Frame)- Infantry (NATO APP-6).svg|thumb|190px|[[NATO]] standarta simbols bataljona attēlošanai]]

'''Bataljons''' ({{val|fr|bataillon}}, no ''bataille'' — 'cīņa, kauja') ir [[Militārie formējumi|militāra]] [[Militārā organizācija|apakšvienība]], kurā ir apmēram 500 līdz 1500 [[karavīrs|karavīru]]. Bataljons parasti sastāv no 2 līdz 7 [[Rota (armija)|rotām]]. Vairāki bataljoni veido [[pulks (armija)|pulku]] vai [[brigāde|brigādi]]. To parasti vada [[pulkvežleitnants]].

Uzdevumu izpildei bataljons var tikt izmantots kā vienotas struktūras [[Militārā organizācija|apakšvienība]] pulkā, [[brigāde|brigādē]], bet var tikt izdalīts atsevišķi, lai patstāvīgi veiktu uzdotos uzdevumus. Mūsdienās bataljoni ir galvenā [[taktika|taktiskā]] [[Militārā organizācija|apakšvienība]] daudzu valstu [[karaspēks|armijās]]. Bataljonā parasti ir [[štābs]], vairākas [[rota (armija)|rotas]] un atsevišķas apakšvienības cīņas atbalstam (piemēram, apgādes, medicīniskās palīdzības utt.)

Par bataljoniem noteikta lieluma vienības sauc parasti sauzemes, gaisa [[desants|desanta]] karaspēkā un jūras kājniekos, tāpat to izmanto citu [[Ierocis|ieroču]] šķiru apzīmēšanai, piemēram, [[Tanks|tanku]] bataljons. Bataljona lielums ir atkarīgs no konkrētās valsts izvēlētā varianta.

== Ārējās saites ==
* [http://napoleonistyka.atspace.com/French_infantry.html French Infantry of the Napoleonic Wars]
* [http://www.au.af.mil/au/awc/awcgate/army-usawc/bchandbook.htm ''The Battalion Commander's Handbook'']{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081223163524/http://www.au.af.mil/au/awc/awcgate/army-usawc/bchandbook.htm |date={{dat|2008|12|23||bez}} }}, 1996, by Major General Richard A. Chilcoat, US Army War College, Carlisle Barracks, Pennsylvania
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārā organizācija]]</text>
      <sha1>25gdvhj0tv5ksavfjffgph9vdowhril</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Babītes novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75596</id>
    <revision>
      <id>4486046</id>
      <parentid>4454784</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T17:23:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486046</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12165" sha1="ft1l5lhd7k8yg8tryldk0a5heqtkf6p" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Babītes novads
| karte             = Babites novads karte.png
| karte2            = Babītes novads.png
| karte2_apraksts   = 
| ģerboņa_attēls    = Babītes novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Babītes novada ģerbonis
| karoga_attēls     = Babītes_novads_Flag.png
| karoga_nosaukums  = Babītes novada karogs
| centrs            = Piņķi
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| platība           = 241,7&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji       = 10 182
| iedzīvotāji_gads  = 2014
| blīvums           = {{#expr: 10182 / 241.7 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         = 2021
| teritorijas       = [[Babītes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]
| mājaslapa         =  www.babite.lv
}}

'''Babītes novads''' bija [[pašvaldība]] [[Vidzeme|Vidzemē]], rietumos no [[Rīga]]s. Novadā bija iekļauti [[Babītes pagasts|Babītes]] un [[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas]] pagasti. Robežojās ar [[Rīga]]s un [[Jūrmala]]s pilsētām, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]] un [[Tukuma novads|Tukuma]] novadiem. Novada centrs atradās [[Piņķi|Piņķos]].

== Daba ==
Novadā atradās četras īpaši [[Īpaši aizsargājamā dabas teritorija|aizsargājamās dabas teritorijas]] – viena no ievērojamākajām ir dabas liegums [[Babītes ezers]] – sekls, aizaugošs piejūras [[lagūnezers]] ar lielu zivju sugu daudzveidību. Tā ir viena no izcilākajām putnu novērošanas vietām Latvijā. Novada rietumu daļā atrodas daļa no [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]]. Dienvidos atrodas [[Cenas tīrelis|Cenas tīreļa]] dabas liegums. Daļa [[Purvs|purva]] tiek izmantota [[kūdra]]s ieguvei, taču šai teritorijai ir izcila nozīme augsto purvu, pārejas purvu un distrofu ezeru aizsardzībā. Viens no nedaudzajiem purviem Latvijā, kurā ir gan austrumu tipa (''Betula nana, Chamaedaphne calyculata''), gan rietumu (''Trichophorum caespitosum'') tipa purvu pazīmes. Nozīmīga teritorija arī putnu aizsardzībai, sastopamas 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas. Pie Rīgas robežas ir izveidots [[Beberbeķi (dabas parks)|Beberbeķu dabas parks]] - tas izveidots bioloģiski vērtīgu [[Priedes|priežu]] audžu aizsardzībai. Dominē priežu sils un priežu mētrājs, daļu no tiem veido vecas vērtīgas priežu audzes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.babite.lv/lv/|title=Babītes novads - Pašvaldības tīmekļa vietne|website=Babītes novads|access-date=2018-11-03|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Kopš 13. gadsimta topošā Babītes novada teritorija ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālā apgabala]] [[Piņķu draudzes novads|Piņķu draudzes novadā]] (tagadējais [[Babītes pagasts]]) un [[Salas draudzes novads|Salas draudzes novadā]] (tagadējais [[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]). 1925. gadā Rīgas apriņķa Piņķu pagastu pārdēvēja par Babītes pagastu.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1945. gadā Babītes pagastā izveidoja Babītes, Mazcenu un Trenču [[Ciema padome|ciema padomes]], bet Salas pagastā - Salas un Lapmežciema ciema padomes. 1949. gadā abus pagastus un apriņķi likvidēja un tie kļuva par [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvdaļu. 1954. gadā Babītes ciemam pievienoja Trenču ciemu. 1971. gadā Salas ciemam pievienoja daļu Džūkstes ciema teritorijas. 1974. gadā daļu Babītes ciema teritorijas pievienoja Rīgas pilsētai. 1977. gadā Babītes ciemam pievienoja likvidēto Salas ciemu un daļu Kalnciema ciema. 1989. gadā daļu Babītes ciema iekļāva jaunizveidotajā Gātes ciemā.

Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā 1990. gadā Babītes un Salas ciemus reorganizēja par Rīgas rajona pagastiem, bet 2009. gadā abus pagastus apvienoja, izveidojot Babītes novadu. 2021. gadā Babītes novadu pievienoja [[Mārupes novads|Mārupes novadam]], saglabājoties Babītes un Salas pagastiem.

== Teritoriālais iedalījums ==
Babītes novadā bija divi pagasti: [[Babītes pagasts]] ar centru [[Piņķi|Piņķos]] un [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]] ar centru [[Spuņciems|Spuņciemā]].

== Apdzīvotās vietas ==
{{galvenais|Babītes novada ciemu uzskaitījums}}
Šajā uzskatījumā apkopoti '''Babītes novada ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes, kur iedzīvotāju skaits pārsniedza 100.&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt; Pēc LĢIA datiem Babītes novada teritorijā atradās 32 ciemi.

* '''Babītes pagastā''' atrodas 21 ciems.
* '''Salas pagastā''' atrodas 11 ciemi.

Babītes pagasta centrs atrodas '''[[Piņķi|Piņķos]]''', kas ir arī novada centrs. Babītes pagastā atrodas 21 ciemi, no tiem 3 [[lielciems|lielciemi]], 5 [[vidējciems|vidējciemi]] un 13 [[mazciems|mazciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Babīte]]||lielciems||1232 (2016)||{{Coord|56|57|23|N|23|56|42|E|}}||
|-
| [[Brīvkalni]]||vidējciems||226 (2016)||{{Coord|56|55|32|N|23|54|54|E|}}||
|-
| [[Dzilnuciems]]||vidējciems||364 (2016)||{{Coord|56|55|14|N|23|52|18|E|}}||
|- 
| [[Lapsas (Babītes pagasts)|Lapsas]]||mazciems|| 237 (2016) ||{{Coord|56|53|58|N|23|50|27|E|}}||
|-
| [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]]||vidējciems||869 (2016)||{{Coord|56|57|51|N|23|57|45|E|}}||
|-
| '''[[Piņķi]]'''||lielciems||3435 (2016)||{{Coord|56|56|40|N|23|54|39|E|}}|| 
|-
| [[Priežciems]]||vidējciems||421 (2016)||{{Coord|56|56|57|N|23|55|54|E|}}||
|-
| [[Sēbruciems]]||vidējciems||367 (2016)||{{Coord|56|55|51|N|23|53|00|E|}}||
|-
| [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]]||lielciems||1041 (2016)||{{Coord|56|57|51|N|23|57|45|E|}}|| 
|-
| [[Vīkuļi]]||mazciems||153 (2016)||{{Coord|56|56|17|N|23|52|01|E|}}||
|}

Salas pagasta centrs atrodas '''[[Spuņciems|Spuņciemā]]'''. Salas pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]], 5 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Gātciems]]||vidējciems||146 (2016)||{{Coord|56|55|01|N|23|37|46|E|}}|| 
|-
| '''[[Spuņciems]]'''||lielciems||560 (2016)||{{Coord|56|55|45|N|23|41|48|E|}}|| 
|-
| [[Varkaļi]]||skrajciems||101 (2016)||{{Coord|56|57|10|N|23|48|20|E|}}||
|}

== Iedzīvotāji ==
=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Babītes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=9&amp;zoom=100,182,-293 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=9&amp;zoom=100,182,-293 |archivedate=16.01.2017 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (7082)   |green|66.8}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2206)     |red|20.8}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (255) |violet|2.4}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (255)     |blue|2.4}}
{{bar percent|Cita tautība (516)    |purple|4.9}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (285)    |yellow|2.7}}
}}
{{Jaunarinda}}

== Pašvaldība ==
Babītes novada pašvaldību veidoja Babītes novada iedzīvotāju ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – Babītes novada pašvaldības dome un tās izveidotās izpildinstitūcijas. Dome tika ievēlēta atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Pašvaldības domes vēlēšanu likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; un sastāvēja no 15 deputātiem.

Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no deputātiem ievelēja pastāvīgās [[Komiteja|komitejas:]]

* [[Finanses|finanšu]] komiteju 5 deputātu sastāvā; 
* sociālo lietu komiteju 5 deputātu sastāvā;     
* [[izglītība]]s, [[kultūra]]s un [[Sports|sporta]] lietu komiteju 5 deputātu sastāvā;
* attīstības komiteju 5 deputātu sastāvā.

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2018. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://statistika.lursoft.lv/|title=Esi informēts!|last=Lursoft|website=Lursoft, Lursoft IT|access-date=2019-12-19|date=2019-12-19|language=LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
!NPK
!Uzņēmums
!Apgrozījums, EUR
!pret 2017
!pret 2016
!pret 2015
|-
| colspan=&quot;6&quot; |
|-
|1
|Orkla Foods Latvija, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|33,917,974.00
|8%
|14%
|40%
|-
|2
|Mitnija LV, SIA
|30,931,297.00
|3.31 reizes
|nav datu
|nav datu
|-
|3
|LEAX Baltix, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|16,978,427.00
|3%
|24%
|25%
|-
|4
|Dizaina un poligrāfijas nams (DPN), Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|11,572,095.00
|1%
|23%
| -5%
|-
|5
|PK serviss, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|9,381,932.00
|75%
|73%
|79%
|-
|6
|[https://lindstromgroup.com/lv/ LINDSTROM, SIA]
|8,726,742.00
|11%
|21%
|35%
|-
|7
|LĀČI, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|8,314,265.00
|3%
|12%
|15%
|-
|8
|OSTBY, SIA
|7,298,945.00
| -16%
|5%
|2.20 reizes
|-
|9
|Anvis, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|6,255,083.00
|0%
|5%
|11%
|-
|10
|ADRIA ORBITA, SIA
|5,810,822.00
|55%
|2.24 reizes
|95%
|-
|11
|TRANSCO BALTICS, SIA
|5,625,651.00
|1286.75 reizes
|nav datu
|nav datu
|-
|12
|Tibnor, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|4,523,330.00
|6%
|16%
|14%
|-
|13
|GLĀZERI BT, SIA
|4,341,086.00
|13%
|3%
|7%
|-
|14
|PĒRNES L, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|4,147,217.00
|28%
|0%
| -1%
|-
|15
|ŽOGU FABRIKA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|4,002,067.00
|8%
|50%
|2.34 reizes
|-
|16
|RIPO fabrika, SIA
|3,670,547.00
|0%
|14%
|19%
|-
|17
|Avalon Telecom, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|3,640,830.00
|39%
|3.70 reizes
|3.48 reizes
|-
|18
|Exupery, SIA
|3,515,982.00
|2.04 reizes
|8.60 reizes
|nav datu
|-
|19
|KVINTA A, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|3,439,004.00
|11%
|24%
|33%
|-
|20
|GODSKE LATVIAN TEXTILE, Ltd, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
|3,100,390.00
|22%
|27%
|32%
|}

== Izglītība ==
Novadā atradās vairāk nekā 10 dažādu izglītības iestāžu. Tika īstenotas gan pirmskolas, gan sākumskolas, kā arī pamatskolas un vidusskolas izglītības programmas.

Pirmskolas izglītības iestādes:

* PII „Saimīte” (Piņķi)
* Babītes PII (Babīte)
* Privātā sākumskola un bērnudārzs “Vinnijs” (Babīte)
* PPII ”Varavīksnes putns” (Sēbruciems)
* PPII ”Liesmiņas” (Spilve)

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Babītes novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [http://www.aprinkis.lv/arhivs/409926/?id=410159&amp;PHPSESSID=f03ba35ac43da67731d942c5b650e401 Rīgas apriņķa avīze]{{Novecojusi saite}}

{{Latvijas novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Babītes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>ft1l5lhd7k8yg8tryldk0a5heqtkf6p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brazīlijas zorro</title>
    <ns>0</ns>
    <id>79587</id>
    <revision>
      <id>4486212</id>
      <parentid>3917259</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T22:36:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486212</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4047" sha1="lrev01xqm3kxsn2398s21m6nvu6cb7e" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Raposa-do-campo 2 cropped.jpg
| att_nosaukums =
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| klase =Mammalia
| klase_lv =Zīdītāji
| kārta =Carnivora
| kārta_lv =Plēsēji
| dzimta =Canidae
| dzimta_lv =Suņu dzimta
| ģints =Pseudalopex
| ģints_lv =Zorro
| suga =Pseudalopex vetulus
| suga_lv =Brazīlijas zorro
| binomial =Pseudalopex vetulus &lt;small&gt;([[Lund]], 1842)&lt;/small&gt; 
| kategorijas =nē
| sinonīmi=
* ''Lycalopex vetulus''
| izplatība=
[[Attēls:Hoary Fox area.png|center|180px]]
}}
'''Brazīlijas zorro''' (''Pseudalopex vetulus'') ir [[suņu dzimta]]s (''Canidae'') [[zorro|zorro ģints]] (''Pseudalopex'') [[plēsējs]].

Vārds &quot;zorro&quot; [[spāņu valoda|spāņu valodā]] nozīmē &quot;lapsa&quot;. Lai arī šos [[dzīvnieki|dzīvniekus]] mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu, nevis [[suņu dzimta|lapsu cilts]]. Tādēļ tos sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (''Pseudalopex''), bet [[lapsas]] no lapsu cilts par īstajām lapsām.
[[Attēls:Cerrado.jpg|thumb|left|250px|Brazīlijas tropu savanna - [[kampa]]]]
Brazīlijas zorro pamatā apdzīvo [[Brazīlija]]s [[tropi]]sko savannu - [[kampa|kampu]], lai gan to var sastapt arī citos reģionos; retos [[mežs|mežos]], [[krūmājs|krūmājos]] un [[kalns|kalnos]].&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/6926 Pseudalopex vetulus (Hoary Fox, Hoary Zorro, Small-toothed Dog)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Savanna katru gadu zaudē apmēram 3% no teritorijas, jo tā tiek apstrādāta un apsēta ar [[soja|sojas pupām]] vai citiem kultūraugiem. Brazīlijas zorro labi piemērojas vides izmaiņām un turpina dzīvot arī apstrādātajos laukos, medījot kukaiņus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.canids.org/species/Pseudalopex_vetulus.htm |title=Hoary Fox (Pseudalopex vetulus)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2006|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061225035108/http://canids.org/species/Pseudalopex_vetulus.htm |archivedate={{dat|2006|12|25||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061225035108/http://canids.org/species/Pseudalopex_vetulus.htm |date={{dat|2006|12|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Izskats un ieradumi ==
Brazīlijas zorro ķermeņa garums 58 - 64 [[Centimetrs|cm]], astes garums 28 - 32 cm, svars 2,7 - 4 [[Kilograms|kg]].&lt;ref&gt;[http://www.theanimalfiles.com/mammals/carnivores/fox_hoary.html Hoary Fox: The Animal Files&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
Tas ir slaids [[dzīvnieks]] ar paīsu, smailu purnu un lielām [[ausis|ausīm]]. Tam ir nelieli [[zobi]], jo Brazīlijas zorro pamatā medī tikai kukaiņus. Brazīlijas zorro kažoks ir ar īsu spalvu un tumši pelēkā krāsā uz muguras, rudi brūns uz sāniem un kājām, bet pavēderē ir krēmīgi balts. Astes gals ir melns, kā arī astes virspuse ir tumša.

Brazīlijas zorro ir visēdājs, bet galvenkārt tas barojas ar [[termīti]]em, [[vaboles|vabolēm]] un citiem [[kukaiņi]]em. Tas medī arī sīkus [[grauzēji|grauzējus]]. Medīt zorro dodas visas [[diennakts]] laikā.&lt;ref&gt;[http://www.thewebsiteofeverything.com/animals/mammals/Carnivora/Canidae/Pseudalopex/Pseudalopex-vetulus.html Hoary fox | Pseudalopex vetulus facts&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Reizi pa reizei kāds zorro lauku saimniecībā noķer kādu [[vista|vistu]], tas ir iemesls, kādēļ vietējie iedzīvotāji tos medī.

Rudenī pēc divu [[mēnesis|mēnešu]] grūsnības perioda mātītei piedzimst 2 - 4 kucēni.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* https://web.archive.org/web/20120222235230/http://www.bbc.co.uk/nature/wildfacts/factfiles/143.shtml
* https://web.archive.org/web/20061210080446/http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=20
* http://www.flickr.com/photos/jimscarff/1247070842/
* http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Lycalopex_vetulus.html
* http://flickr.com/photos/vhobus/3188143810/

[[Kategorija:Zorro]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]]</text>
      <sha1>lrev01xqm3kxsn2398s21m6nvu6cb7e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atis Lejiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>79885</id>
    <revision>
      <id>4486005</id>
      <parentid>4242993</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:22:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486005</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9443" sha1="lcmmgnmt0uw0lk96fa2i8tp0l4q1qmt" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|politiķi|Lejiņš|Lejiņš}}
{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Atis Lejiņš
| attēls              = Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (33061180228).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts            = Atis Lejiņš 2019. gadā
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
| amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1942|9|28}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Jelgava|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[LSDSP]] &lt;small&gt;(līdz 2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Vienotība]] &lt;small&gt;(?-joprojām)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = 
| profesija           = [[vēsturnieks]]
| alma_mater          = [[Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Atis Lejiņš''' (dzimis {{dat|1942|9|28}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[Latvija]]s [[politiķis]], bijušais [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūta]] vadītājs. Bijis vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. No 2020. gada nogales Īrijas Kultūras centra valdes priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://bloomsday.lv/2020/12/31/2020-gada-bilance/|title=2020. gada bilance – Bloomsday Latvia|access-date=2021-01-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Jelgava|Jelgavā]] skolotāju Eduarda Lejiņa (1894 Krievijā — 1989 Kalifornijā, ASV) un Annas Emilijas (dzimušas Irbes) Lejiņas (1904 Plāņu pagastā — 1984 Kalifornijā, ASV) ģimenē. Vecākais brālis Aivars Lejiņš dzimis 1939. gadā, bet māsa Aija Lejiņa — jurista un [[Kristaps Bergs|Bergu dzimtas]] mantinieka Justa Nikolaja Karlsona sieva&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/ir-darzins-ar-apelsinu-koku-10432497 Ir dārziņš ar apelsīnu koku]&lt;/ref&gt; — 1944. gadā.&lt;ref&gt;Dzīvot dzīvu dzīvi : Annas Lejin̦as stāsts. Stokholma, 1988.&lt;/ref&gt; 1944. gada rudenī ģimene devās [[bēgļi|kara bēgļu]] gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], 1950. gadā kopā ar ģimeni kā bēgļi izbrauca uz [[Austrālija|Austrāliju]]. Šeit A. Lejiņš uzsāka skolas gaitas, iegūstot pamatizglītību. 1960. gadā ģimene pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur apmetās [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]]. 1968. gadā A. Lejiņš ieguva maģistra grādu [[vēsture|vēsturē]] [[Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)|Kalifornijas Universitātē]] [[Losandželosa|Losandželosā]]. No 1979. līdz 1990. gadam bija direktora asistents [[Zviedrija]]s Ārpolitikas institūtā. [[Stokholma]]s Universitātē ieguvis doktora grādu vēsturē.

Divas reizes pabijis [[Afganistāna|Afganistānā]] [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] laikā, kur meklējis [[Baltijas valstis|baltiešu]] karavīrus starp padomju gūstekņiem, viņa pieredze izmantota režisora [[Askolds Saulītis|Askolda Saulīša]] dokumentālajā filmā &quot;[[Parāds Afganistānai]]&quot; (2008).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/1721/|title=Parāds Afganistānai (2008)|website=Filmas.lv|access-date=2021-01-22|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Arī pats A. Lejiņš par šo periodu iepriekš izveidojis dokumentālu filmu-reportāžu &quot;Ar partizāniem Afganistānā&quot; (1988, producents Ilgars Linde). Kā norāda autors, filma ir &quot;veltījums traģiskā nāvē kritušajiem latviešu zēniem un afgāņu draugiem, kas prata aizstāvēt savas zemes brīvību.&quot;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Ar partizāniem Afganistānā 1986-1987|url=https://vimeo.com/13836836|accessdate=2021-01-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Precējies, ģimenē ir trīs bērni.&lt;ref&gt;[http://www.lejins.lv/par-mani/ Atis Lejiņš. Par mani]&lt;/ref&gt;

=== Sabiedriskā un politiskā darbība ===
1989. gadā A. Lejiņš nodibināja [[Latvijas Tautas fronte]]s Zviedrijas nodaļu, kuru vadīja līdz 1991. gadam, kad atgriezās uz dzīvi Latvijā. Tika ievēlēts Latvijas Tautas frontes domē, kur bija Ārlietu komitejas vadītājs. 1992. gadā nodibināja Latvijas Ārpolitikas institūtu (LĀI). 1997. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. 1999. gadā bija [[Pasaules banka]]s īstermiņa konsultants [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un Baltijas reģionā. 2004. gadā uzņemts par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktoru. 2008. gadā dibinājis Brīvības un Solidaritātes fondu un kļuvis par tā vadītāju (amatā bijis līdz 2013. gadam). 2009. gadā beidza vadīt LĀI un šobrīd ir tā goda direktors.

[[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] 2009. gadā kandidēja no [[LSDSP]] saraksta, kā saraksta pirmais numurs, bet netika ievēlēts. Šai pašā gadā pretendēja uz LSDSP ģenerālsekretāra amatu, tomēr zaudēja ilggadējam partijas līderim [[Jānis Dinevičs|Jānim Dinevičam]]. Partijā A. Lejiņš bija viens no ievērojamākajiem iekšējās opozīcijas pārstāvjiem.

2010. gadā viņš kļuva par politiskās apvienības &quot;[[Vienotība]]&quot; kandidātu [[10. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] (nebūdams apvienībā ietilpstošo partiju biedrs) un tika ievēlēts [[10. Saeima|10. Saeimā]]. Darbojās Ārlietu komisijā, Eiropas lietu komisijā, Baltijas lietu apakškomisijā, Korupcijas novēršanas apakškomisijā.

2011. gada janvārī partijas valde panāca A. Lejiņa izslēgšanu no [[LSDSP]]. J. Dinevičs medijiem to skaidroja ar partijas nespēju uzņemties atbildību par A. Lejiņa darbību Saeimā, kur viņš bija atbalstījis partijai nepieņemamo valdības ierosināto budžeta projektu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://new.diena.lv/raksts/latvija/politika/lsdsp-izsledz-no-partijas-ati-lejinu-763056|title=LSDSP izslēdz no partijas Ati Lejiņu / Diena|website=new.diena.lv|access-date=2021-01-20}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] A. Lejiņš tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]] kā &quot;Vienotības&quot; saraksta kandidāts. 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]].

No apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gada rudenī, taču netika ievēlēts. 2019. gada sākumā kļuva par [[13. Saeima|Saeimas]] deputātu valdībā darbu sākušā partijas biedra [[Jānis Reirs|Jāņa Reira]] vietā. Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču netika ievēlēts.

2020. gada 16. jūnijā organizējis literātu konferenci &quot;Bloomsday Latvia 2020&quot; [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|LU Zinātņu mājā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://bloomsday.lv/prieksvesture/|title=Priekšvēsture – Bloomsday Latvia|access-date=2021-01-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; kuras mērķis — debates par jaunu īru rakstnieka [[Džeimss Džoiss|Džeimsa Džoisa]] romāna &quot;[[Uliss]]&quot; tulkojumu latviešu valodā. Pēc tās ievēlēts par Īrijas Kultūras centra valdes priekšsēdētāju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Atis Lejiņš}}
* [https://www.lai.lv/petnieki/atis-lejins-1 Ata Lejiņa biogrāfija]
* [http://www.lejins.lv/ Ata Lejiņa mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090328122405/http://www.lejins.lv/ |date={{dat|2009|03|28||bez}} }}
* [http://kreisie.lv/?p=689 Dokumentālā filma &quot;Ar partizāniem Afganistānā&quot; (1987, autors Atis Lejiņš)]
* {{twitter|AtisLejins}}
* [http://www.facebook.com/parAtiLejinu/ Saeimas deputāta lapa Facebook]
* [https://tiktok.com/@lejinsatis TikTok profils]


{{Navboxes
| title = Latvijas Republikas Saeima
| list  = 
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{10. Saeima}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lejiņš, Atis}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>lcmmgnmt0uw0lk96fa2i8tp0l4q1qmt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4486077</id>
      <parentid>4485518</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:55:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4486077</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2043" sha1="eiv0vok13z67esa9ziq73n2o88nnr9a" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''.
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaista neidentificēta krava; starta iznākums nav zināms;
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.</text>
      <sha1>eiv0vok13z67esa9ziq73n2o88nnr9a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4486081</id>
      <parentid>4485539</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:59:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4486081</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4587" sha1="nujg42foca3lh70xubiuw3rvybtqwaf" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[25. jūnijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[27. jūnijs]] — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''.
* [[28. jūnijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[29. jūnijs]] — sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūnijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* Jūnijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūnijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[2. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[3. jūlijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''.
* [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālā observaatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
&lt;!--

* [[17. jūnijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>nujg42foca3lh70xubiuw3rvybtqwaf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>83741</id>
    <revision>
      <id>4486351</id>
      <parentid>4396433</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:58:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486351</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10493" sha1="l0cgdh8t2ni1s5yelwply5bwfgu8xiw" xml:space="preserve">[[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Jelgava posmā Dalbe - Cena (2).jpg|thumb|250px|Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava posmā Dalbe—Cena]]
[[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Jelgava posmā Baloži - Tīraine.jpg|thumb|250px|Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava posmā Baloži—Tīraine]]
[[Attēls:ER2T pienāk Cukurfabrikā.JPG|thumb|250px|Elektrovilciens ER2T-7117 pienāk Cukurfabrikas pieturā]]

'''Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava''' tika atklāta [[1868|1868. gadā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |title=Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; un savieno [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]]. Līnija šķērso Rīgas, [[Olaines novads|Olaines novada]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] un Jelgavas pilsētas teritorijas. Līnijas kopējais garums ir 43 km un elektrovilciena brauciena ilgums no Rīgas līdz Jelgavai ir 49 minūtes. Līnija tiek izmantota kā kravas, tā pasažieru satiksmei. Līnijā kursē 24 elektrovilcienu pāri darbdienās un 18 pāri brīvdienās, kā arī Rīgas—Liepājas—Rīgas dīzeļvilciens katru dienu, bet svētdienās divreiz dienā (2024. gadā līnijas kontakttīkla rekonstrukcijas laikā daudzi elektrovilcieni aizstāti ar dīzeļvilcieniem, kas nepietur vairākās pieturās; kopš 2024. gada 15. decembra tādi palikuši tikai divi reisi darbdienās, tomēr no 2025. gada 22. septembra dīzeļvilcienu reisu skaits darbdienās atkal palielināsies līdz pieciem, bet no 2026. gada 6. janvāra kursēs tikai elektrovilcieni). Jelgava ir C biļešu zonas gala stacija.

Kopš 2023. gada 27. decembra līnijā kursē starptautiskais vilciens Viļņa–Rīga–Viļņa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltglink.lt/en/vilnius-riga-lv|title=Starptautiskais reiss {{!}} LTG Link}}&lt;/ref&gt; (no 2025. gada 10. februāra brauc līdz Valgai).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/|title=Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu|website=vivi.lv|access-date=2025-04-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

No 2024. gada 12. jūnija slēgts Atgāzenes pieturas punkts, tai vietā atklāts jaunais Bieriņu/Bērnu slimnīcas pieturas punkts.

No 2024. gada 15. decembra slēgts Baložu pieturas punkts, tai vietā atklāts jaunais [[Medemciems (stacija)|Medemciema]] pieturas punkts.&lt;ref&gt;[http://atd.lv/lv/jaunumi/no-15-decembra-b%C5%ABs-izmai%C5%86as-vilcienu-kust%C4%ABbas-sarakst%C4%81-tiks-atkl%C4%81tas-3-jaunas-pieturas No 15. decembra būs izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, tiks atklātas 3 jaunas pieturas]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Dzelzceļa līniju Rīga—Jelgava uzbūvēja privāta akciju sabiedrība, to atklāja {{dat|1868|11|21}}, 1872. gadā [[Dzelzceļa līnija Rīga-Jelgava-Mažeiķi|to pagarināja līdz Mažeiķiem]] un savienoja ar [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|dzelzceļa līniju Liepāja—Romni]].
Sākotnēji līnijā bija 4 stacijas: Rīga, Torņakalns, Olaine un Jelgava. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kontroli pār dzelzceļa līniju pārņēma ķeizariskās Vācijas armija, kas to pārbūvēja pēc Rietumeiropas sliežu platuma (1435 mm jeb normālplatumā). No 1919. līdz 1940. gadam līnijā viens līnijas sliežu ceļš bija normālplatumā, bet otrs tagadējā (1524 mm jeb krievu platumā). Vācu okupācijas laikā abi sliežu ceļi bija normālplatumā, pēc tam kara laikā tika iznīcināti, bet 1944. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] armija vienu ceļu atjaunoja krievu platumā. Dzelzceļa līnijas otrs sliežu ceļš tika pilnībā izbūvēts tikai pēc līnijas elektrifikācijas pabeigšanas [[1972]]. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3901 |title=&quot;Latvijas dzelzceļš&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2010|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101227123102/http://ldz.lv/?object_id=3901 }}&lt;/ref&gt;

No 2012. gada 3. septembra bija norīkots papildu elektrovilciens-ekspresis Jelgava—Rīga ar brauciena ilgumu 39 minūtes.&lt;ref&gt;[http://www.olaine.lv/jaunumi/pasazieru-parvadajumu-labakai-nodrosinasanai-papildus-kursejosajiem-elektrovilcieniem-marsruta-jelgava-riga Darba dienās, sākot ar 3.septembri, tiks norīkots elektrovilciens-ekspresis maršrutā Nr.6714* Jelgava-Rīga]&lt;/ref&gt; 

2015. gadā tika uzsākta Olaines, Cukurfabrikas un Jelgavas staciju modernizācija, ko pabeidza līdz 2015. gada beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldz.lv/lv/vas-%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-ldz-l%C4%ABdz-gada-beig%C4%81m-pl%C4%81no-pabeigt-visas-16-moderniz%C4%93t%C4%81s-stacijas-jelgavas |title=VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) līdz gada beigām plāno pabeigt visas 16 modernizētās stacijas Jelgavas un Jūrmalas virzienā |access-date={{dat|2015|12|06||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151209050352/http://www.ldz.lv/lv/vas-%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-ldz-l%C4%ABdz-gada-beig%C4%81m-pl%C4%81no-pabeigt-visas-16-moderniz%C4%93t%C4%81s-stacijas-jelgavas }}&lt;/ref&gt;

Kopš 2018. gada 29. septembra līnijā reizi nedēļā kursēja tālsatiksmes vilciens Rīga—Kijiva&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga |title=Jauns vilciens KIJEVA-MINSKA-VIĻŅA-RĪGA |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210121102126/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga }}&lt;/ref&gt;, bet kopš 2019. gada 31. janvāra vilciens kursēja vienu reizi 4 dienās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku |title=Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku |access-date={{dat|2019|03|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602213013/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku }}&lt;/ref&gt; Kopš 2020. gada marta vidus [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]], vēlāk [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ vilciens pārtrauca kursēt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Rīgas Mītavas stacija 1868.jpg|Rīgas Jelgavas stacija (1868), vēlāk stacija &quot;[[Rīga III]]&quot; (no 1872)
Attēls:Torņakalna viadukts.JPG|Torņakalna ielas (bijušās Kapsētas ielas) pārvads (1908—1910) pāri Jelgavas (pa kreisi) un Tukuma (pa labi) dzelzceļiem
Attēls:Rīgas - Jelgavas dzelzceļš ap 1930.jpg|Rīgas - Jelgavas dzelzceļa līnija ar diviem sliežu ceļiem (normālplatuma un &quot;krievu platuma&quot;, ap 1930)
Paziņojums par Rīgas-Jelgavas dzelzceļa akciju sabiedrības sanāksmi 1872.JPG|Paziņojums par Rīgas-Jelgavas dzelzceļa akciju sabiedrības sanāksmi sakarā ar savienojumu ar Kauņas-Liepājas dzelzceļa līniju (1872)
&lt;/gallery&gt;

== Stacijas ==
[[Attēls:Cenas stacija 2021 (2).jpg|thumb|250px|Dzelzceļa stacija &quot;Cena&quot; (ēka būvēta 1932.-1933. gadā)]]
Mūsdienās līnijā ir 5 stacijas (Rīga, Torņakalns, Olaine, Cena, Jelgava) un 8 pieturas punkti.

* [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]. Līnijas galastacija.
* [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]]. Stacija Rīgā, no kuras atzarojas līnija uz [[Tukums|Tukumu]].
* [[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]. Jauna pietura Rīgā (kopš 2024. gada 12. jūnija).
* [[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]]. Līdz 2024. gada 11. jūnijam izmantota pietura Rīgā.
* [[Turība (stacija)|Turība]]. 2003. gada 29. augustā atklāta pietura Rīgā.
* [[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)|8. kilometrs]]. Ceļa postenis [[Mārupes novads|Mārupes novadā]].
* [[Tīraine (stacija)|Tīraine]]. Pietura Mārupes novadā.
* [[Medemciems (stacija)|Medemciems]]. Jauna pietura [[Olaines novads|Olaines novadā]] (kopš 2024. gada 15. decembra).
* [[Baloži (stacija)|Baloži]]. Pietura Olaines novadā, izmantota līdz 2024. gada 14. decembrim.
* [[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]]. Pietura Olaines novadā.
* [[Olaines pagasta nams]]. No 1928. līdz 1935. gadam pastāvējusi pietura.
* [[Olaine (stacija)|Olaine]]. Stacija [[Olaine|Olainē]].
* [[Blukas (stacija)|Blukas]]. Līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi pietura.
* [[Dalbe (stacija)|Dalbe]]. Pietura [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]].
* [[Cena (stacija)|Cena]]. Stacija Jelgavas novadā.
* [[Poļi (stacija)|Poļi]]. Līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi pietura.
* [[Ozolnieki (stacija)|Ozolnieki]]. Pietura Jelgavas novadā.
* [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]]. Pietura [[Jelgava|Jelgavā]].
* [[Jelgava (stacija)|Jelgava]]. Līnijas galastacija.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{youtube|9Nsearai6ww|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Rīga - Jelgava - Rīga}}
* {{youtube|xl_PkN_WfJg|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Jelgava - Rīga}}
* [https://web.archive.org/web/20190725000138/https://www.ldz.lv/ &quot;Latvijas dzelzceļš&quot;]
* [http://www.railwaymuseum.lv Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100516224050/http://www.railwaymuseum.lv/ |date={{dat|2010|05|16||bez}} }}
* [http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/55?news_id=22603  Dzelzceļam Jelgavā aprit 145 gadi; muzejs priecātos par fotogrāfijām]{{Novecojusi saite}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}}

{{DEFAULTSORT:Rīga—Jelgava, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Jelgava]]</text>
      <sha1>l0cgdh8t2ni1s5yelwply5bwfgu8xiw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dereks Vorviks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>84905</id>
    <revision>
      <id>4486263</id>
      <parentid>4468661</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:11:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486263</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5088" sha1="n26y7x2rqz3ogegovbdki2zwqw5zgcn" xml:space="preserve">{{Motorsportista infokaste
| Bilde         =[[Attēls:Derek Warwick BTCC Brands Hatch 1995.jpg|220px]]
| Paraksts      =
| Taut          = {{GBR}}
| Kom           = [[Toleman]], [[Renault F1|Renault]], [[Brabham]], [[Arrows]], [[Team Lotus|Lotus]], [[Footwork Arrows|Footwork]]
| Sez           = {{f1|1981}}—{{f1|1990}}, {{f1|1993}}
| Sac           = 162
| Čemp          = 0
| Uzv           = 0
| Pjed          = 4
| Pole          = 0
| Apl           = 2
| Pirm          = [[1981. gada F1 sezona|1981. gada]] [[Sanmarīno GP]]
| Pēd           = [[1993. gada F1 sezona|1993. gada]] [[Austrālijas GP]]
| Dzim          = 1954
| Dzim_m        = 8
| Dzim_d        = 27
}}'''Dereks Stenlijs Artūrs Vorviks''' ({{val|en|Derek Stanley Arthur Warwick}}; dzimis {{Dat|1954|8|27}}, [[Olsforda|Olsfordā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]) ir Lielbritānijas sacīkšu pilots. Viņš ir zināms kā [[Formula 1]], [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkšu]] un [[Pasaules sporta auto čempionāts|Pasaules sporta auto čempionāta]] braucējs.

== Karjera ==
=== Sākums ===
Savu braukšanas karjeru Vorviks uzsāka kā salonautomobiļu braucējs. [[1971]]. gadā viņš uzvarēja Anglijas Superstox čempionātā, bet divus gadus vēlāk - pasaules čempionātā. Arī viņa jaunākais brālis [[Pols Vorviks|Pols]] guva panākumus Superstox čempionātos un vēlāk arī [[Formula 3000]], tomēr gāja bojā [[1991]]. gadā. [[1978]]. gadā Dereks uzvarēja [[Lielbritānijas F3]] čempionātā.

=== Formula 1 ===
{{f1|1981}}. gadā Vorviks uzsāka savu Formula 1 karjeru, pārstāvot [[Toleman]] komandu. Vorvikam tikai vienreiz izdevās kvalificēties sacīkstei - tā bija sezonu noslēdzošā {{f1gp|Cēzara Pils}} izcīņa. Otrajā sezonā Vorviks biežāk kvalificējās, bet trešajā jau izcīnīja 9 punktus un ieņēma 14. vietu kopvērtējumā. Labais sniegums deva anglim iespēju pārcelties uz [[Renault F1|Renault]] komandu, kuru pameta [[Alēns Prosts]]. Jau savā pirmajā sacīkstē, {{f1gp|Brazīlijas}}, Vorviks kādu laiku bija vadībā, tomēr izstājās balstiekārtas defekta dēļ. Nākamajās divās sacīkstēs viņš kāpa uz pjedestāla, tad guva punktus un pēc tam piecas sacīkstes pēc kārtas izstājās. Biežās izstāšanās neļāva britam pacelties augstāk par 7. vietu kopvērtējumā.

[[Attēls:Derek Warwick Renault RE50 1984 Dallas F1.jpg|200px|thumb|left|Vorviks [[1984]]. gadā]]
{{f1|1985}}. gadā Vorviks atteicās no iespējas braukt [[WilliamsF1|Williams]] komandā. Viņam piedāvāto vietu ieguva [[Naidžels Mensels]], kurš tajā sezonā divreiz uzvarēja, savukārt Vorviks guva vien piecus punktus. Renault bija tik vāji, ka nolēma pamest F1 pēc sezonas beigām. Gan tas, gan arī [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] paziņojums, ka viņš nevēlas redzēt Vorviku [[Team Lotus|Lotus]] komandā, padarīja britu par bezdarbnieku pirmajās piecās sacīkstēs. Pēc [[Elio de Andželiss|Elio de Andželisa]] nāves viņš parakstīja līgumu ar [[Brabham]], tomēr neguva punktus nevienā sacīkstē. Nākamās trīs sezonas Vorviks brauca ar [[Arrows]]. Visveiksmīgākā sezona Arrows laikā bija {{f1|1988}}. gadā, kad pilots guva 17 punktus. {{f1|1990}}. gadā Vorviks brauca Lotus, tad izlaida divas sezonas un {{f1|1993}}. gadā atgriezās ar [[Footwork Arrows|Footwork]]. Kopš tās sezonas Vorviks nav braucis F1.

Daži cilvēki Dereku Vorviku uzskata par labāko Formula 1 pilotu, kas nav uzvarējis nevienā sacīkstē.&lt;ref name=funo&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=Maximiliano|last=Catania|url=http://www.funof1.com.ar/tx/pi198104036_eng_maxi_.htm|title=Derek Warwick in focus|publisher=Funo!|date=2005-02-22|accessdate=2008-03-22|archive-date=2023-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230613081759/https://www.funof1.com.ar/tx/pi198104036_eng_maxi_.htm}}&lt;/ref&gt;

=== Salonautomašīnas ===
Vorviks bija veiksmīgs salonautomašīnu čempionātu braucējs un [[1992]]. gadā kļuva par Pasaules sporta auto čempionu. Tajā pašā gadā viņš uzvarēja [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] kopā ar [[Janiks Dalmā|Janiku Dalmā]] un [[Marks Blandels|Marku Blandelu]]. Vorviks vēlāk arī piedalījās [[Lielbritānijas salonautomobiļu čempionāts|BTCC]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080906044855/http://www.champions365.com/experts/derekwarwick/view Dereka Vorvika emuārs champions365.com] {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Džons Votsons (F1 pilots)|Džons Votsons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Anglija}} [[Naidžels Mensels]] | virsraksts = [[Maiks Hotorns|Hotorna]] piemiņas balva | periods = [[1984]]&lt;br /&gt;[[1988]] | pēc = {{flaga|Anglija}} [[Naidžels Mensels]]&lt;br /&gt;{{flaga|Anglija}} [[Naidžels Mensels]] }}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vorviks, Dereks}}
[[Kategorija:Hempšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Formula 1 piloti]]
[[Kategorija:Formula 3 piloti]]
[[Kategorija:Lielbritānijas autosportisti]]</text>
      <sha1>n26y7x2rqz3ogegovbdki2zwqw5zgcn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Briļļainais lācis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>86123</id>
    <revision>
      <id>4486214</id>
      <parentid>4224941</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T22:55:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486214</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6900" sha1="6dyonty29icc92gh2f0q71ovhospvuj" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Spectacled Bear Tennoji 2.jpg
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Carnivora
| kārta_lv = Plēsēji
| dzimta = Ursidae
| dzimta_lv = Lāču dzimta
| apakšdzimta = Tremarctinae
| apakšdzimta_lv = Skrējējlāči
| ģints = Tremarctos
| ģints_lv = Briļļainie lāči
| ģints_r = Briļļainais lācis
| suga = Tremarctos ornatus
| suga_lv = Briļļainais lācis
| binomial = Tremarctos ornatus
| autors = [[Žoržs Kivjē|Ž. Kivjē]], 1825
| kategorijas = nē
| izplatība = [[Attēls:Tremarctos ornatus distribution.svg|center|220px]] 
}}

'''Briļļainais lācis''' (''Tremarctos ornatus'') ir [[lāču dzimta]]s (''Ursidae'') [[zīdītājs]], kas ir vienīgā [[suga]] '''briļļaino lāču ģintī''' (''Tremarctos''). Briļļaino lāci mēdz saukt arī par '''Andu lāci'''.
Tas ir tuvākais patlaban dzīvojošais radinieks izmirušajiem [[pleistocēns|pleistocēna]] [[īssejas lāči]]em.&lt;ref&gt;[http://www.grizzlybear.org/bearbook/spectacled_bear.htm The Spectacled Bear]&lt;/ref&gt; Tas ir vienīgais [[lāču dzimta]]s pārstāvis Dienvidamerikā un vienīgais izdzīvojušais lācis no [[skrienošais lācis|skrienošo lāču]] (''Tremarctinae'') apakšdzimtas.&lt;ref name=&quot;dz&quot;&gt;[http://www.bearplanet.org/spectacledbear.shtml Spectacled Bear]&lt;/ref&gt;

Briļļainais lācis dzīvo [[Dienvidamerika]]s ziemeļrietumu teritorijās: [[Panama|Panamā]], [[Venecuēla|Venecuēlā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], [[Ekvadora|Ekvadorā]], [[Peru]], [[Bolīvija|Bolīvijā]] un [[Argentīna|Argentīnā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/22066 |title=Tremarctos ornatus (Andean Bear, Spectacled Bear) |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090503120013/http://www.iucnredlist.org/details/22066 }}&lt;/ref&gt; Tas apdzīvo gan okeāna tuksnešaino piekrasti, gan [[lietus mežs|lietus mežus]], gan alpu [[pļava]]s 4000 metru augstumā [[kalns|kalnos]].&lt;ref name=&quot;ap&quot;/&gt;

Mūsdienās galvenais drauds briļļaino lāču [[populācija]]i ir cilvēki. Lāčus medī vietējie iedzīvotāji, jo uzskata, ka tie uzbrūk [[mājlopi]]em, lai gan [[gaļa]] nav šo lāču galvenais barības resurss. Tos medī arī, lai iegūtu briļļaino lāču [[žults|žulti]], kas tiek augstu vērtēta [[tautas medicīna|tautas medicīnā]]. Lāču skaits samazinās arī tādēļ, ka tiek izcirsti to apdzīvotie [[mežs|meži]], jo tiek nepārtraukti paplašinātas lauksaimniecības zemes. Briļļainais lācis meklē vientulību un mieru. Mūsdienās savvaļā dzīvo 2000—2400 indivīdi.&lt;ref name=&quot;ap&quot;&gt;[http://www.thewildones.org/Animals/specBear.html Spectacled Bear]&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
Zinātniskais nosaukums ''Tremarctos'' ir cēlies no [[grieķu valoda]]s: ''trem'' nozīmē &quot;caurums&quot;, ''arctos'' nozīmē &quot;lācis&quot;. Šis nosaukums atspoguļo briļļainā lāča specifisko caurumu [[augšdelms|augšdelma]] [[kauls|kaulā]]. [[Suga]]s apzīmējums ''ornatus'' ir cēlies no [[latīņu valoda]]s un nozīmē &quot;dekorēts&quot;, šis apzīmējums sasaucas ar lāča nosaukumu gan [[angļu valoda|angļu valodā]] (Spectacled Bear), gan [[latviešu valoda|latviešu valodā]] — briļļainais lācis.

== Izskats ==
[[Attēls:Spectacled Bear 059.jpg|thumb|left|200px]]
Briļļainais lācis ir relatīvi maza auguma, lai gan ir otrs lielākais [[dzīvnieks]] Dienvidamerikā.&lt;ref name=&quot;dz&quot;/&gt; Lielākais dzīvnieks ir [[tapirs]]. Tā kažoks ir biezs, ar vidēji garu apmatojumu, krāsa ir melna vai tumši brūna, uz kuras izceļas gaiši brūnās zīmes, ierāmējot acis kā ar brillēm, gaišs ir arī purns, pazode, pakakle un nedaudz krūšu daļa. [[tēviņš|Tēviņi]] ir par 30% lielāki nekā [[mātīte]]s. Tēviņu svars ir apmēram 100—155 kg, mātītes līdz 64—82 kg.&lt;ref name=&quot;sva&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/nature/wildfacts/factfiles/11.shtml |title=BBC - Wildlife Finder - Spectacled bear (video, facts and news) |access-date={{dat|2012|07|21||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090527060914/http://www.bbc.co.uk/nature/wildfacts/factfiles/11.shtml }}&lt;/ref&gt; Tēviņi izaug garāki par 1,5 m.&lt;ref&gt;[http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/spectacled-bear.html Spectacled Bears, Spectacled Bear Pictures, Spectacled Bear Facts - National Geographic]&lt;/ref&gt;

== Ieradumi ==
Lai arī briļļainais lācis ir izteikts vientuļnieks, tas nav teritoriāls. Ja lācis satiek [[cilvēks|cilvēku]] vai citu briļļaino lāci, tas uzvedas atturīgi un bez agresijas. Izņēmums ir mātes ar bērniem, kas svešinieku var uztvert kā apdraudējumu saviem mazuļiem. Briļļaino lāču mātīte ar mazuļiem, tāpat kā jebkura [[lāči|lāču]] māte, var uzbrukt cilvēkam, tomēr Dienvidamerikā nav reģistrēts neviens nāves gadījums saistībā ar lāču uzbrukumu.

Lai izbēgtu no ienaidniekiem — [[puma|pumām]] un [[jaguārs|jaguāriem]],&lt;ref name=&quot;dz&quot;/&gt; briļļainie lāči mēdz kāpt [[koks|kokos]], tas spēj uzkāpt pat visaugstākajos [[Andi|Andu kalnu]] kokos. Tas pamatā ir [[augēdājs]], un barojas ar koku [[lapas|lapām]], [[augļi]]em,&lt;ref name=&quot;ap&quot;/&gt; [[lāčauzas|lāčauzām]], [[orhidejas|orhidejām]], kā arī [[rieksti]]em, [[sēklas|sēklām]], [[maita|maitu]] un nelieliem [[dzīvnieki]]em.&lt;ref name=&quot;sva&quot;/&gt; Briļļainais lācis ir nakts dzīvnieks un baroties dodas pēc saulrieta.&lt;ref name=&quot;dz&quot;/&gt;

[[riests|Riesta]] laiks ir no aprīļa līdz jūnijam. Mazuļi dzimst no novembra līdz februārim. Nebrīvē briļļaino lāču [[grūsnība]]s periods ilgst 9 mēnešus, bet pastāv uzskats, ka augļa attīstība tiek atlikta. Parasti piedzimst 1—3 mazuļi, kas sver 300—360 g.

Nebrīvē briļļainais lācis dzīvo 20—25 gadus, lai gan ir datēts lācis, kas nodzīvoja 36 gadus [[Buenosairesa]]s [[zoodārzs|zoodārzā]].&lt;ref name=&quot;dz&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[https://web.archive.org/web/20080509062947/http://nationalzoo.si.edu/publications/zoogoer/1999/2/fact-spectacled.cfm Spectacled, or Andean, Bear]
*[http://greatbear.org/bear-species/ The Eight Bear Species of the World: Spectacled bear]
*[http://arktofile.net/pages/bear_spec.html Spectacled bear]
*[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Tremarctos_ornatus.html ADW: Tremarctos ornatus]
*[https://web.archive.org/web/20090907032358/http://www.bearbiology.com/iba/bears-of-the-world/spectacled-bear.html International Association for Bear Research&amp;Managment: Spectacled Bear]
*[https://web.archive.org/web/20110219162124/http://www.arkive.org/spectacled-bear/tremarctos-ornatus/ Briļļainā lāča foto]

[[Kategorija:Lāču dzimta]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]]
[[Kategorija:Andi]]</text>
      <sha1>6dyonty29icc92gh2f0q71ovhospvuj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Boriss Kolkers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>88351</id>
    <revision>
      <id>4486209</id>
      <parentid>4063796</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T22:08:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486209</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3642" sha1="mf91q3ms35vszq9bxb03nk2j3rocceb" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}}
[[Attēls:Boris KOLKER.jpg|thumb|Boriss Kolkers]]
'''Boriss Kolkers''' ({{val|ru|Борис Григорьевич Колкер}}; dzimis 1939. gada 15. jūlijā [[Tiraspole|Tiraspolē]], [[Moldova|Moldāvijas PSR]], toreizējā [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir svešvalodu pasniedzējs un tulkotājs, interlingvists, četru [[esperanto]] valodas mācību grāmatu autors. [[Krievija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] iedzīvotājs, kopš 1993. gada pastāvīgi dzīvo [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

Apguva [[esperanto]] valodu 1957.gadā. [[Valodniecība]]s doktors, aizstāvējis doktora disertāciju par [[esperantoloģija]]s tēmu. Četru esperanto valodas mācību grāmatu un vairāku rakstu un recenziju par [[interlingvistika|interlingvistiku]] autors. Pateicoties viņa grāmatas ''„Vojaĝo en Esperanto-lando”'' (Ceļojums pa Esperanto zemi) milzīgai popularitātei (šī grāmata vienlaicīgi ir gan esperanto valodas zināšanu līmeņa uzlabošanas kurss, gan arī ceļvedis pa esperanto kultūru), daudzi viņu pazīst kā gidu pa Esperanto zemi.

Esperanto akadēmijas (''Akademio de Esperanto'') biedrs.&lt;ref&gt;Akademio de Esperanto&lt;/ref&gt; Universālās Esperanto asociācijas (''Universala Esperanto Asocio'' jeb ''UEA'') Goda biedrs.&lt;ref&gt;[http://www.uea.org/ uea.org]&lt;/ref&gt; Mēnešraksta ''„Monato”'' [https://web.archive.org/web/20090802142100/http://www.esperanto.be/fel/mon/] līdzredaktors. Divdesmit gadu laikā vadīja masveida neklātienes esperanto valodas kursus Padomju Savienībā, kurus beidza gandrīz vai 900 cilvēku, tai skaitā vairāki no [[Latvija]]s. Pasniedza esperanto ASV universitātēs Sanfrancisko Kalifornijā un Hartfordā Konektikutā. Pašlaik vada Starptautiskos Uzlabošanas Neklātienes kursus (''Internacia Perfektiga Koresponda Kurso''). Dažādos laikos bija viens no esperantistu organizāciju dibinātājiem un vadītājiem Padomju Savienībā un [[Krievija|Krievijā]]. Piedalījās vairākās [[Baltija]]s esperanto nometnēs Latvijā.

== Disertācija ==

* ''[https://web.archive.org/web/20121023024927/http://www.miresperanto.narod.ru/konsultoj/kontribuo-1.htm Krievu valodas ieguldījums Esperanto veidošanā un attīstībā.]'' ({{val|ru|Вклад русского языка в формирование и развитие эсперанто.}}) Maskava: PSRS Zinātņu akadēmijas Valodniecības institūts, 1985. — 23 lpp. Valodniecības doktora disertācijas autoreferāts krievu valodā

== Mācību grāmatas ==

* ''[https://web.archive.org/web/20090527075304/http://eo.lernu.net/kursoj/kolker/index.php Vojaĝo en Esperanto-lando. Perfektiga kurso de Esperanto kaj Gvidlibro pri la Esperanta kulturo.]'' (Ceļojums pa Esperanto zemi. Esperanto valodas zināšanu uzlabošanas kurss un ceļvedis pa Esperanto kultūru)
* ''[http://www.esperanto.mv.ru/Lernolibro/index.html Lernolibro de la lingvo Esperanto. Baza kurso.]'' (Esperanto valodas mācību grāmata. Pamatkurss)
* ''[https://web.archive.org/web/20090220180647/http://www.esperanto.mv.ru/Esp16/index.html Esperanto en 16 tagoj. Ekspres-kurso.]'' (Esperanto 16 dienās. Ekspreskurss)
* ''[https://web.archive.org/web/20101122130208/http://e-novosti.info/forumo/viewtopic.php?t=4103 Internacia lingvo Esperanto. Plena lernolibro.]'' (Starptautiskā valoda Esperanto. Pilna mācību grāmata)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kolkers, Boriss}}
[[Kategorija:Valodnieki]]
[[Kategorija:Esperantisti]]
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>mf91q3ms35vszq9bxb03nk2j3rocceb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bēnazīra Bhuto</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89859</id>
    <revision>
      <id>4486222</id>
      <parentid>4203432</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T00:25:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486222</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11208" sha1="df2x6yhxi97awyd9pewn01qnxu4uujn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Bēnazīra Bhuto
| vārds_orģ           = {{ubl|{{ara|بینظیر بھٹو}}|{{ara|بينظير ڀٽو}}}}
| attēls              = Oliver Mark - Benazir Bhutto, Dubai 2006 (cropped).jpg
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Pakistānas premjerministrs]]
| prezidents          = Vasims Sadžads&lt;br /&gt;[[Farūks Leghari]]
| term_sākums         = {{dat|1993|10|19|N}}
| term_beigas         = {{dat|1996|11|05|N}}
| priekštecis         = Moēnudins Ahmads Kureši
| pēctecis            = Maliks Meradžs Halids
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = [[Pakistānas premjerministrs]]
| term_sākums2        = {{dat|1988|12|02|N}}
| term_beigas2        = {{dat|1990|08|06|N}}
| prezidents2         = [[Gulams Ishakhans]]
| priekštecis2        = [[Muhammeds Zija ul Haks]]
| pēctecis2           = [[Gulajs Mustafa Džatojs]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1953|06|21}}
| dzim_vieta          = {{flaga|Pakistāna}} [[Karāči]], [[Pakistānas Domīnija]] (tagad [[Pakistāna]])
| mir_dati            = {{mdv|2007|12|27|1953|06|21}}
| mir_vieta           = {{vieta|Pakistāna|Rāvalpindi}}
| tautība             = [[sindhi|sindha]]
| partija             = [[Pakistānas Tautas partija]]
| tēvs                = [[Zulfikārs Ali Bhuto]]
| dzīvesb             = [[Asifs Ali Zardārī]]
| bērni               = {{ubl|[[Bilavāls Zardārī Bhuto]]|{{vikidati|label|linked|Q20643235}}|{{vikidati|label|linked|Q25653930}}}}
| profesija           = [[politiķis]]
| alma_mater          = {{ubl|[[Hārvarda Universitāte]]|[[Oksfordas Universitāte]]}}
| reliģija            = [[šiītu islāms]]
| paraksts            = Benazir Bhutto Signature.svg
| piezīmes            =
}}

'''Bēnazīra Bhuto''' ({{val|ur|بینظیر بھٹو}}, {{izrunā|beːnəˈziːr ˈbʱʊʈːoː}}, {{val|sd|بينظير ڀٽو}}; dzimusi {{dat|1953|6|21}}, mirusi {{dat|2007|12|27}}) bija [[Pakistāna]]s politiķe un pasaulē pirmā sieviete kā [[musulmaņi|musulmaņu]] valsts [[premjerministrs|premjerministre]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.centreofdemocracy.sa.gov.au/milestone/first-female-prime-minister-of-a-muslim-country/ | title= First female Prime Minister of a Muslim country | publisher= Centre of Democracy | language= en | accessdate= 2025-01-04}}&lt;/ref&gt; Viņa kā [[Pakistānas premjerministrs|Pakistānas premjerministre]] vadīja Pakistānu divus pilnvaru termiņus (1988–1990 un 1993–1996), kļūstot par [[demokrātija]]s simbolu un [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesību]] aizstāvi reģionā, kur tradicionāli dominē [[patriarhāts|patriarhālās]] normas.

Bhuto bija [[Pakistānas Tautas partija]]s (PPP) līdere, iemiesojot cīņu par tautas [[suverenitāte|suverenitāti]] un ekonomiskajām reformām. Viņas vadība iezīmējās ar centieniem uzlabot [[veselības aprūpe|veselības aprūpi]], [[izglītība|izglītību]] un [[infrastruktūra|infrastruktūru]], tomēr to aizēnoja apsūdzības [[korupcija|korupcijā]] un [[politisks konflikts|politiskie konflikti]]. {{dat|2007|12|27||bez}} Bēnazīra Bhuto tika nogalināta [[atentāts|atentātā]], kad viņa kāpa transportlīdzeklī [[Rāvalpindi]] pilsētā.&lt;ref name=&quot;CNN&quot;/&gt; Viņas traģiskā nāve kļuva par pagrieziena punktu Pakistānas politiskajā vēsturē, padarot viņu par [[moceklis|mocekli]] cīņā par demokrātiju un [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]].

== Bērnība un izglītība ==
Bēnazīra Bhuto piedzima {{dat|1953|6|21||bez}} [[Karāči|Karāči]], [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]], ietekmīgā Bhuto ģimenē, kas bija pazīstama ar savu politisko un sociālo aktivitāti. Viņas tēvs [[Zulfikārs Ali Bhuto]] bija ievērojams politiķis un Pakistānas premjerministrs, bet māte Nusrata Bhuto nāca no Irānas [[kurdi|kurdu]] ģimenes.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://kurdistanchronicle.com/babat/3590 | title= Kurdish Roots: Nusrat Bhutto and Pakistan’s Political Legacy | publisher= kurdistanchronicle.com | language= en | accessdate= 2025-01-04 | archive-date= 2025-01-25 | archive-url= https://web.archive.org/web/20250125001617/https://kurdistanchronicle.com/babat/3590 }}&lt;/ref&gt; Bēnazīra bija vecākā no četriem bērniem, un viņas ģimene jau no bērnības iemācīja politikas un sabiedriskās kalpošanas nozīmīgumu.

Sākotnējo izglītību Bēnazīra Bhuto ieguva prestižās privātskolās Pakistānā. Pēc tam viņa devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], lai studētu [[Hārvarda Universitāte]]s [[Radklifa koledža|Radklifa koledžā]], kur 1973. gadā ieguva bakalaura grādu valdības un starptautisko attiecību specialitātē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://achievement.org/achiever/benazir-bhutto/ | title= Benazir Bhutto | publisher= Academy of Achievement | language= en | accessdate= 2025-01-04}}&lt;/ref&gt; Studiju laikā Hārvardā Bhuto izcēlās ar asu prātu un interesi par politiku, īpaši koncentrējoties uz [[demokrātija]]s teorijām un pasaules politiku.

No 1973. līdz 1977. gadam Bēnazīra Bhuto turpināja izglītību [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], iestājoties [[oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]], kur studēja filozofiju, politiku un ekonomiku. Oksfordā viņa aktīvi piedalījās universitātes dzīvē un kļuva par pirmo sievieti no Āzijas, kas tika ievēlēta par [[Oksfordas Studentu savienība]]s vadītāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.indiatoday.in/latest-headlines/story/oxford-friends-recall-bhuttos-love-of-student-life-21887-2007-12-28 | title= Oxford friends recall Bhutto's love of student life | publisher= India Today | language= en | accessdate= 2025-01-04}}&lt;/ref&gt; Šis sasniegums ne tikai apliecināja viņas līdera dotības, bet arī nostiprināja viņas pārliecību par sieviešu iespējām sasniegt augstus mērķus.

Bēnazīra Bhuto izglītība Hārvardā un Oksfordā iedvesmoja viņas politisko redzējumu un vēlmi veicināt demokrātiju un sociālo progresu Pakistānā. Šo pieredzi viņa vēlāk izmantoja savā politiskajā karjerā, mēģinot modernizēt un reformēt Pakistānas sabiedrību.

== Politiskās karjeras sākums ==
Bēnazīras Bhuto politiskā karjera sākās ar traģisku ģimenes notikumu un uz Pakistānas politisko satricinājumu fona. Viņas tēvs [[Zulfikārs Ali Bhuto]], kurš bija [[Pakistānas premjerministrs]] un [[Pakistānas Tautas partija]]s (PPP) dibinātājs, tika gāzts no amata 1977. gadā pēc [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]], kuru vadīja ģenerālis [[Muhammeds Zija ul Haks]]. 1979. gadā Zulfikāram Bhuto tika piespriests [[nāvessods]] un sodīts ar [[pakāršana|pakāršanu]],&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | title= Kas kurš ir | location= Rīga | publisher= Valters un Rapa| year= 1999 | page= 23 | isbn= 9984-595-08-0}}&lt;/ref&gt; kas izraisīja plašu sašutumu Pakistānā un starptautiskajā sabiedrībā.

Šis notikums dziļi ietekmēja Bēnazīru, kura tajā laikā studēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Pēc tēva nāves viņa atgriezās [[Pakistāna|Pakistānā]] un pievērsās politikai, pārņemot tēva politisko mantojumu un kļūstot par galveno [[opozīcija]]s līderi pret ģenerāļa Zija ul Haka [[militārā diktatūra|militāro diktatūru]]. Lai gan sākotnēji viņa bija maz pieredzējusi politikā, viņas harizma, izglītība un ģimenes vārds palīdzēja viņai iegūt atbalstu tautas vidū.

Bēnazīra aktīvi vadīja Pakistānas Tautas partiju, organizējot protestus un kampaņas par demokrātijas atjaunošanu Pakistānā. Viņas darbība piesaistīja režīma uzmanību, un 1981. gadā viņa tika arestēta un vairākus gadus turēta [[mājas arests|mājas arestā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.nytimes.com/1981/12/28/world/around-the-world-jail-is-now-house-arrest-for-bhutto-s-daughter.html | title= Around The World; Jail Is Now House Arrest For Bhutto's Daughter | publisher= New York Times | language= en | accessdate= 2025-01-04}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā viņa turpināja vadīt opozīciju un kļuva par simbolu cīņai pret [[autoritārisms|autoritāro režīmu]].

1984. gadā pēc starptautiskā spiediena Bēnazīrai Bhuto tika ļauts izceļot uz [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kur viņa turpināja vadīt partiju no [[trimda]]s. Viņas politiskais aktīvisms šajā periodā palīdzēja nostiprināt akistānas Tautas partijas (PPP) pozīcijas, un Bēnazīra Bhuto kļuva par vienu no vadošajām figūrām cīņā par demokrātiju Pakistānā. Pēc ģenerāļa Zija ul Haka nāves 1988. gadā Bēnazīra Bhuto uzvarēja vēlēšanās, kļūstot par pirmo sievieti premjerministri [[musulmaņu pasaule|musulmaņu valstī]] un ievadot jaunu ēru Pakistānas politiskajā vēsturē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/biography/Benazir-Bhutto | title= Benazir Bhutto | publisher= Encyclopædia Britannica | language= en | accessdate= 2025-01-04}}&lt;/ref&gt;

== Premjerministres amats ==
Bēnazīra Bhuto divas reizes tika ievēlēta par [[Pakistānas premjerministrs|Pakistānas premjerministri]] (1988–1990 un 1993–1996), kļūstot par [[demokrātija]]s simbolu un [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesību]] aizstāvi reģionā, kur tradicionāli dominē [[patriarhāts|patriarhālās]] normas. 1988. gadā viņa pirmo reizi stājās šajā amatā, bet pēc 20 mēnešiem [[Gulams Ishakhans]] (''Ghulam Ishaq Khan''), toreizējais [[Pakistānas prezidents]], atstādināja viņu, apsūdzot viņu [[korupcija|korupcijā]]. Šīs apsūdzības tika atspēkotas. 1993. gada viņa otro reizi ieguva premjerministres krēslu, bet 1996. gadā tā brīža prezidents [[Farūks Leghari]] (''Farooq Leghari'') atkal viņu atstādināja līdzīgu iemeslu dēļ.

== Traģiskā nāve ==
{{dat|2007|12|27||bez}} Bēnazīra Bhuto tika nogalināta, kad viņa kāpa transportlīdzeklī pēc [[Pakistānas Tautas partija]]s sapulces [[Rāvalpindi]] pilsētā.&lt;ref name=&quot;CNN&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Benazir Bhutto assassinated | publisher = CNN | date = 2007-12-27 | url = http://www.cnn.com/2007/WORLD/asiapcf/12/27/pakistan.sharif/index.html | accessdate= 2007-12-27}}&lt;/ref&gt; Slepkava viņu sašāva [[kakls|kaklā]] un [[cilvēka krūškurvis|krūtīs]], bet pēc tam detonēja [[bumbu veste|bumbu vesti]]. Rezultātā gāja bojā 30 cilvēki un vēl vairāki guva ievainojumus. Viņas traģiskā nāve atentātā kļuva par pagrieziena punktu Pakistānas politiskajā vēsturē, padarot viņu par [[moceklis|mocekli]] cīņā par demokrātiju un [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]]. Viņas piekritēji Bhuto dēvēja par ''Shaheed-e-Jaumhuriat'' (“Demokrātijas mocekli”).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{politiķis-aizmetnis}}
{{Pakistāna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bhuto, Bēnazīra}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2007. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sindā dzimušie]]
[[Kategorija:Pakistānas politiķi]]
[[Kategorija:Pakistānas premjerministri]]
[[Kategorija:Nogalinātie politiķi]]</text>
      <sha1>df2x6yhxi97awyd9pewn01qnxu4uujn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91987</id>
    <revision>
      <id>4486354</id>
      <parentid>4409331</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:04:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486354</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7907" sha1="k47z0d3fkebj9cjjvdv2vwjt14sui5c" xml:space="preserve">[[File:Tukums-1 stacija 2021 (2).jpg|thumb|right|250px|Stacija Tukums I]]
'''Torņakalns—Tukums II''' (neoficiāls nosaukums ''Rīga—Tukums'') ir viena no senākajām dzelzceļa līnijām [[Latvija|Latvijā]] un tā savieno [[Rīga|Rīgu]] ar [[Tukums|Tukumu]] caur kūrortpilsētu [[Jūrmala|Jūrmalu]]. Līnija no [[Torņakalns|Torņakalna]] ir 65 km gara, bet no Rīgas — 68 km. Tajā pastāv diezgan intensīva piepilsētas elektrovilcienu satiksme, maršrutos Rīga—[[Dubulti (stacija)|Dubulti]], Rīga—[[Sloka (stacija)|Sloka]], Rīga—[[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]], Rīga—[[Tukums I]], Rīga—[[Tukums II]]. 

Pa līniju kursē arī kravas vilcieni uz Ventspili un atpakaļ (pēc 2013./2014. gada saraksta bija paredzēti 6 vilcienu pāri diennaktī), 1 pāris līdz Slokai, bet posmā līdz [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukam]] — uz [[Bolderāja (stacija)|Bolderāju]], [[Lāčupe (stacija)|Lāčupi]] — 5 pāri.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/texts_files/2014%20tikla_parskats.pdf Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2014; VAS Latvijas dzelzceļš]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Vilcienu saraksts no Rīgas stacijas 1897.jpg|200px|thumb|left|1897. gada vilcienu kustības saraksts Rīga–Asari–Sloka–Tukums.]]
[[Attēls:Torņakalna viadukts.JPG|thumb|250px|Torņakalna ielas (bijušās Kapsētas ielas) pārvads (1908-1910) pāri Jelgavas (pa kreisi) un Tukuma (pa labi) dzelzceļiem]]
Dzelzceļa līnija tika atklāta 1877. gada 21. septembrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |title=Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;. Sākotnēji tā savienoja Rīgas staciju un tagadējo Tukums I (kas tolaik saucās Austrumu stacija). Līniju izveidoja Rīgas—Tukuma dzelzceļa sabiedrība. 1891. gadā līniju savā īpašumā ieguva Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība, taču jau 1895. gadā tā piederēja valstij. 20. gadsimta sākumā līnija tika savienota ar jauno [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskavas līniju]] un šobrīd pēdējā līnijas stacija Tukums II tika atklāta 1901. gadā.&lt;ref&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 93. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā cieta gan vairākas stacijas, gan 1872. gadā celtais tilts pār Lielupi. To atjaunoja 1922. gadā, bet atkārtoti izpostīja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]]. Ar vairākām līnijas stacijām saistās arī traģiski notikumi (Torņakalnu, Tukumu II), no šīm stacijām 1941. un 1949. gadā tika deportēti cilvēki. 
1950. gadā posms Rīga—Dubulti bija pirmā elektrovilcienu līnija Latvijā. Turpmākajos gados elektrovilcienu satiksme tika nodrošināta līdz pat Tukumam.

Pasažieru dīzeļvilcieni uz [[Ventspils|Ventspili]] līnijā kursēja līdz 2010. gada 16. februārim.
2015. gadā tika uzsākta vairāku līnijas staciju modernizācija, ko pabeidza līdz 2015. gada beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldz.lv/lv/vas-%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-ldz-l%C4%ABdz-gada-beig%C4%81m-pl%C4%81no-pabeigt-visas-16-moderniz%C4%93t%C4%81s-stacijas-jelgavas |title=VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) līdz gada beigām plāno pabeigt visas 16 modernizētās stacijas Jelgavas un Jūrmalas virzienā |access-date={{dat|2015|12|06||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151209050352/http://www.ldz.lv/lv/vas-%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-ldz-l%C4%ABdz-gada-beig%C4%81m-pl%C4%81no-pabeigt-visas-16-moderniz%C4%93t%C4%81s-stacijas-jelgavas }}&lt;/ref&gt; Tika modernizētas Zolitūdes, Imantas, Babītes, Lielupes, Bulduru, Dzintaru, Majoru, Dubultu, Pumpuru, Mellužu, Asaru, Vaivaru un Slokas stacijas.

== Stacijas ==
[[Attēls:Edinburgas stacija ap 1900.jpg|thumb|250px|Dzintaru (Edinburgas) stacija (ap 1900).]]
[[File:Babītes stacija 2021 (2).jpg|thumb|250px|Babītes dzelzceļa stacija]]
Mūsdienās dzelzceļa līnijā ir 24 stacijas un pieturas punkti, bet 2 pieturas — [[Avoti (stacija)|Avoti]] un [[56. kilometrs]] ir likvidētas.  6 stacijas atrodas Rīgas pilsētā (Rīga—Imanta), 1 - Mārupes novadā, 14 - Jūrmalas pilsētā, 2 - Tukuma novadā un 2 - Tukuma pilsētā. Līnijas kopējais garums ir 65 km un brauciena ilgums elektrovilcienā no Rīgas līdz Tukumam II ir 1 stunda un 23 minūtes.

# [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (Rīga)
# [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (Rīga)
# [[Zasulauka Depo]] (Rīga)
# [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (Rīga)
# [[Imanta (stacija)|Imanta]] (Rīga)
# [[Babītes dzelzceļa stacija|Babīte]] ([[Mārupes novads]])
# [[Priedaine (stacija)|Priedaine]] ([[Jūrmala]])
# [[Lielupe (stacija)|Lielupe]] (Jūrmala)
# [[Bulduri (stacija)|Bulduri]] (Jūrmala)
# [[Dzintari (stacija)|Dzintari]] (Jūrmala)
# [[Majori (stacija)|Majori]] (Jūrmala) 
# [[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (Jūrmala)
# [[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] (Jūrmala)
# [[Pumpuri (stacija)|Pumpuri]] (Jūrmala)
# [[Melluži (stacija)|Melluži]] (Jūrmala)
# [[Asari (stacija)|Asari]] (Jūrmala)
# [[Vaivari (stacija)|Vaivari]] (Jūrmala)
# [[Sloka (stacija)|Sloka]] (Jūrmala)
# [[Kūdra (stacija)|Kūdra]] (Jūrmala)
# [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] (Jūrmala)
# [[Smārde (stacija)|Smārde]] ([[Tukuma novads]])
# [[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]] (Tukuma novads)
# [[Tukums I]] ([[Tukums]])
# [[Tukums II]] (Tukums)

2026. ɡada februārī &quot;Latvijas dzelzceļa&quot; vadība nolēma līdz 2029. gadam izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu “Āgenskalns” pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā. &lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.02.2026-riga-pie-stradina-slimnicas-lidz-2029-gadam-apnemas-izbuvet-jaunu-dzelzcela-pieturu.a633333/ Rīgā pie Stradiņa slimnīcas līdz 2029. gadam apņemas izbūvēt jaunu dzelzceļa pieturu] lsm.lv 06.02.2026&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Tukums posmā Milzkalne - Smārde.jpg|posms Milzkalne—Smārde
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Tukums posmā Smārde - Ķemeri.jpg|posms Smārde—Ķemeri
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Tukums posmā Kūdra - Sloka.jpg|posms Kūdra—Sloka
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Tukums posmā Vaivari - Sloka.jpg|posms Vaivari—Sloka
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Tukums posmā Vaivari - Asari.jpg|posms Vaivari—Asari
Attēls:Majori - Dubulti.jpg|posms Majori—Dubulti
Attēls:Bulduri - Dzintari.JPG|posms Bulduri—Dzintari
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Tukums posmā Babīte - Priedaine.jpg|posms Babīte—Priedaine
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Tukums posmā Imanta - Babīte.jpg|posms Imanta—Babīte
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* {{youtube|QGWqixVbbvg|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Sloka - Rīga}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=l4vF9qgH1eI Elektrovilciens Rīga - Tukums - Rīga (video no mašīnista kabīnes)]
* {{youtube|losCPHo-vKM|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Tukums 2 - Rīga}}
* {{youtube|pfWWHZ6LwYA|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Tukums 2 - Rīga (no kabīnes)}}
* [https://web.archive.org/web/20160310210032/http://www.ldz.lv/?object_id=1837 Staciju ēkas Rīgas—Tukuma dzelzceļa līnijā]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}}

{{DEFAULTSORT:Tornzakalns—Tukums II, dzelzcelza linija}}

[[Kategorija:Transports Tukumā]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>k47z0d3fkebj9cjjvdv2vwjt14sui5c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91994</id>
    <revision>
      <id>4486357</id>
      <parentid>4329448</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:13:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486357</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7971" sha1="8avwewshfgidp7xmiu4p8fmid83dnkr" xml:space="preserve">[[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte 2.jpg|thumb|300px|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Zemitāni—Rīga]]
[[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Sarkandaugava - Mangaļi.jpg|thumb|300px|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Sarkandaugava—Mangaļi]]

'''Zemitāni—Skulte''' (neoficiāls nosaukums – ''Rīga—Skulte'') ir dzelzceļa līnija Latvijā. Līnija no [[Zemitāni (stacija)|Zemitāniem]] ir 52 km gara (no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]] – 56 km). Līnijā pastāv galvenokārt piepilsētas elektrovilcienu satiksme, maršrutos Rīga—Carnikava, Rīga—Saulkrasti, Rīga—Skulte. Brauciena ilgums no [[Rīga]]s līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ar elektrovilcienu ir 1 stunda un 8–9 minūtes (atkarīgs no reisa). Regulāra kravas vilcienu satiksme pastāv līdz [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzmai]], aiz Ziemeļblāzmas kravas vilcieni kursē samērā reti.

No 2024. gada 15. decembra starp Sarkandaugavas un Mangaļu stacijām tika atklāta jauna pietura — [[Dauderi (stacija)|Dauderi]].&lt;ref&gt;[http://atd.lv/lv/jaunumi/no-15-decembra-b%C5%ABs-izmai%C5%86as-vilcienu-kust%C4%ABbas-sarakst%C4%81-tiks-atkl%C4%81tas-3-jaunas-pieturas No 15. decembra būs izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, tiks atklātas 3 jaunas pieturas]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[1872]]. gadā Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|Mīlgrāvja dzelzceļu]], bet no [[1894]]. gada līnija pārgāja valsts īpašumā. Pēc tam, kad līnijas pagarināšanas plānus izjauca [[Pirmais pasaules karš]], 1923. gadā apstiprināja un [[1929]]. gadā uzsāka līnijas turpinājuma izbūvi līdz Rūjienai.&lt;ref name=&quot;Piejūra&quot;&gt;Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 2. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 101.-144. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/7933/|title=Zudusī Latvija - Limbaži. Pirmā vilciena sagaidīšana|website=zudusilatvija.lv}}&lt;/ref&gt; Būvi aizkavēja [[Lielā depresija]], un tikai 1933. gada 26. oktobrī līnija sasniedza [[Carnikava|Carnikavu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-stacija-carnikava|title=Foto: Stacija Carnikava {{!}} DZELZCEĻA MUZEJS|website=railwaymuseum.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/vesture/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu - Šī diena vēsturē|website=[[Latvijas Avīze]]|access-date=2025-02-12|date=2023-10-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1934. gadā, pēc 3 gadus ilgiem darbiem, atklāja dzelzceļa tiltu pāri Gaujai, un līnija sasniedza [[Saulkrasti|Saulkrastus]] un 15. septembrī [[Limbaži|Limbažus]].&lt;ref name=&quot;Piejūra&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju-1|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju {{!}} DZELZCEĻA MUZEJS|website=railwaymuseum.lv|access-date={{dat|2025|02|12||bez}}|archive-date={{dat|2025|02|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250212151938/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju-1}}&lt;/ref&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Līnijas turpinājumu līdz Rūjienai]] atklāja {{dat|1937|12|04|L}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=2511 |title=Dzelzceļa saimniecības attīstības tendences 1925. - 1940.g. Valsts pārvadājumu politika |access-date={{dat|2025|02|12||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131019024510/http://www.ldz.lv/?object_id=2511 }}&lt;/ref&gt;

[[1957]]. gadā elektrificēja posmu Rīga—Mangaļi, nākamajā gadā elektrifikāciju pabeidza līdz Saulkrastiem.&lt;ref&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 187. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; [[1971]]. gadā elektrificēja posmu Saulkrasti—Zvejniekciems, bet [[1991]]. gadā – posmu Zvejniekciems—Skulte.&lt;ref&gt;[http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050427214054/http://www.railwaymuseum.lv/linijas4.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }} — Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs&lt;/ref&gt; Pēc posma Skulte—Rūjiena slēgšanas to dēvē par līniju Zemitāni—Skulte.

== Stacijas ==
Šobrīd dzelzceļa līnijā Latvijas teritorijā ir 20 stacijas un pieturas punkti. 8 stacijas vai pieturas atrodas [[Rīga]]s pilsētā (Rīga—Vecāķi), 6 – [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]], 3 – [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu pagastā]], 2 – [[Skultes pagasts|Skultes pagastā]] un 1 – [[Saulkrasti|Saulkrastos]].

# [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] ([[Rīga]])
# [[Brasa (stacija)|Brasa]] ([[Rīga]])
# [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]] ([[Rīga]])
# [[Dauderi (stacija)|Dauderi]] (Rīga)
# [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]] ([[Rīga]])
# [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]] ([[Rīga]])
# [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] ([[Rīga]])
# [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] ([[Rīga]])
# [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] ([[Carnikavas pagasts]])
# [[Garciems (stacija)|Garciems]] ([[Carnikavas pagasts]])
# [[Garupe (stacija)|Garupe]] ([[Carnikavas pagasts]])
# [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] ([[Carnikavas pagasts]])
# [[Gauja (stacija)|Gauja]] ([[Carnikavas pagasts]])
# [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] ([[Carnikavas pagasts]])
# [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] ([[Saulkrastu pagasts]])
# [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] ([[Saulkrastu pagasts]])
# [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] ([[Saulkrasti]])
# [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] ([[Saulkrastu pagasts]])
# [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]] ([[Skultes pagasts]])
# [[Skulte (stacija)|Skulte]] ([[Skultes pagasts]])

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Zemitānu stacija 10.JPG|Zemitānu stacija
Brasas stacija 09.JPG|Brasas stacija
Sarkandaugava Station.JPG|Sarkandaugavas stacija
Mangaļu stacija 04.JPG|Mangaļu stacija
Vecdaugavas stacija 07.JPG|Vecdaugavas stacija
Vecāķu stacija 03.JPG|Vecāķu stacija
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery&gt;
Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Ķīšupe - Zvejniekciems.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Ķīšupe—Zvejniekciems
Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Gauja - Lilaste (2).jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Gauja—Lilaste
Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Garupe - Garciems.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Garupe—Garciems
Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Garciems - Kalngale.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Garciems—Kalngale
Skulte - Zvejniekciems.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Skulte—Zvejniekciems
Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte.JPG|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Vecdaugava—Ziemeļblāzma
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.youtube.com/watch?v=0UoYpuYgP-4 Elektrovilciens Rīga - Skulte 2011 (video no mašīnista kabīnes) (paātrinājumā)]
* [http://www.youtube.com/watch?v=yZofdMdBLIw Elektrovilciens Rīga - Skulte 2011 (video no mašīnista kabīnes) (reālā laikā)]
* [http://www.youtube.com/watch?v=i3lFZHU-PgU Elektrovilciens Rīga - Skulte 2018 (video no mašīnista kabīnes) (reālā laikā)]
* [http://www.youtube.com/watch?v=14TZAlb-T14 Elektrovilciens Skulte - Rīga 2018 (video no mašīnista kabīnes) (reālā laikā)]
* [http://www.youtube.com/watch?v=0iR9_yyNRg0 Elektrovilciens Rīga - Skulte - Rīga 2012 5x (video no mašīnista kabīnes)]
* {{youtube|fQ6mAphVhhM|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Skulte - Rīga}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}}

{{DEFAULTSORT:Zemitani—Skulte, dzelzcelza linija}}
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|Zemitāni—Skulte]]</text>
      <sha1>8avwewshfgidp7xmiu4p8fmid83dnkr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arābu raksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94040</id>
    <revision>
      <id>4485994</id>
      <parentid>4468884</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T13:34:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485994</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9898" sha1="oysczt82t8h6jpptqx9gjwrtsl4fgvf" xml:space="preserve">{{Rakstu sistēmas infokaste
|nosaukums=Arābu raksts
|tips=[[abdžads]]
|valodas=[[arābu valoda|arābu]],  [[Persiešu valoda|persiešu]], [[urdu]], [[Uiguru valoda|uiguru]], [[Kurdu valoda|kurdu]], [[puštu]], [[Pandžabu valoda|pandžabu]] (šahmuki), [[Sindhu valoda|sindhu]], [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]] u.c.
|laiks=[[3. gadsimts]] līdz mūsdienām
|radītājs=
|statuss=
|virziens=no labās uz kreiso
|saime=[[Ēģiptiešu hieroglifi]]
|fam1=[[Ēģiptiešu hieroglifi]]
|fam2=[[Protosīnājas raksts]]
|fam3=[[Feniķiešu alfabēts]]
|fam4=[[Aramiešu raksts]]
|fam5=[[Nabateju raksts]]
|atvasinājumi=[[N'ko raksts]], [[Hanifi Rohindžas raksts]], [[Persiešu alfabēts]]
|radinieki=
|unicode=Arab
|iso15924=Arab (160)
|sample=Arabic-script.png
|caption=
|image_size=250px
|footnotes=
|IPAChartEng=include
}}
'''Arābu raksts''' ir [[rakstības sistēma]], ko izmanto [[Arābu valoda|arābu valodā]] ar [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], kā arī un vairākās citās [[Āzija|Āzijas]] un [[Āfrika|Āfrikas]] valodās. Tā ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] rakstības sistēma pasaulē (pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Arabic-alphabet|title=Arabic alphabet {{!}} Chart, Letters, &amp; Calligraphy {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-08-05|date=2025-07-17|language=en}}&lt;/ref&gt; otrā visplašāk izmantotā rakstības sistēma pasaulē pēc to lietojošo valstu skaita un trešā visplašāk izmantotā pēc lietotāju skaita (pēc latīņu un [[Ķīniešu rakstzīmes|ķīniešu rakstības]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/list/the-worlds-5-most-commonly-used-writing-systems|title=The World’s 5 Most Commonly Used Writing Systems {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-08-05|date=2025-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

Raksts vispirms tika izmantots tekstu rakstīšanai arābu valodā, jo īpaši [[Korāns|Korānam]], [[Islāms|islāma]] svētajai grāmatai. Līdz ar [[Reliģija|reliģijas]] izplatīšanos tas kļuva par galveno rakstības sistēmu daudzās [[Valodu saime|valodu saimēs]], kā rezultātā arābu rakstā tika pievienoti jauni [[Burts|burti]] un citi [[Simbols|simboli]]. Valodas, kurās to joprojām lieto, ir arābu, [[Persiešu valoda|persiešu]] (farsi un [[dari]]), [[urdu]], [[Uiguru valoda|uiguru]], [[Kurdu valoda|kurdu]], [[puštu]], [[Pandžabu valoda|pandžabu]] (šahmuki), [[Sindhu valoda|sindhu]], [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]], [[Malajiešu valoda|malajiešu]] (džavi), [[Javiešu valoda|javiešu]], [[sundiešu]], [[maduriešu]] un [[Indonēziešu valoda|indonēziešu]] (pegonu), [[Baloču valoda|baloču]], [[Luri valoda|luri]], [[Kašmiriešu valoda|kašmiriešu]], [[Čamu valoda|čamu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/catdir/cpso/cham_background.pdf|title=Cham romanization table background. Library of Congress}}&lt;/ref&gt; [[Rohindžas|rohindžu]], [[Somāļu valoda|somāļu]], [[Mandinku valoda|mandinku]] un [[muru valoda]], kā arī citas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mirdehghan|first=Mahinnaz|date=2010-01-01|title=Persian, Urdu, and Pashto: A comparative orthographic analysis|url=https://doi.org/10.1093/wsr/wsq005|journal=Writing Systems Research|volume=2|issue=1|pages=9–23|doi=10.1093/wsr/wsq005|issn=1758-6801}}&lt;/ref&gt; Līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] to lietoja arī dažiem [[Spāņu valoda|spāņu]] tekstiem, un pirms [[Ataturka reformas|rakstības reformas]] 1928. gadā tā bija [[Turku valoda|turku valodas]] rakstības sistēma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bne.es/es/Micrositios/Exposiciones/MemoriaMoriscos/Obras/|title=Exposición Virtual. Biblioteca Nacional de España|last=Exposiciones|first=Micrositios|website=www.bne.es|access-date=2025-08-05|language=es|archive-date=2012-02-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218074945/http://www.bne.es/es/Micrositios/Exposiciones/MemoriaMoriscos/Obras/}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Arābu raksts pieder pie semītu rakstības sistēmu saimes. Tā attīstība ir saistīta ar [[Aramiešu raksts|aramiešu rakstu]], kas 1. gadu tūkstotī p.m.ē. bija plaši izplatīts [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. No aramiešu raksta vēlāk izveidojās vairākas reģionālas rakstības, tostarp [[nabatiešu raksts]], kas tiek uzskatīts par tiešu arābu raksta priekšteci.

Nabatiešu raksts tika lietots [[Nabatiešu valsts|Nabatiešu valstī]], kuras centrs atradās [[Petra|Petrā]]. Tas bija izplatīts aptuveni no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 4. gadsimtam m.ē. Šajā periodā burtu formas pakāpeniski kļuva nošķirtākas no klasiskā aramiešu raksta un ieguva kursīvu, savienotu rakstības raksturu. Tieši šī burtu savienošana vēlāk kļuva par vienu no arābu raksta raksturīgākajām pazīmēm.

Par vieniem no senākajiem arābu raksta pieminekļiem tiek uzskatīti 4.–6. gadsimta uzraksti. Nozīmīgs ir [[Namaras uzraksts]], kas datēts ar 328. gadu. Tas vēl saglabā nabatiešu raksta iezīmes, taču jau atspoguļo agrīnu arābu valodas rakstisko formu. 6. gadsimtā arābu raksts jau bija pietiekami nostiprinājies Ziemeļarābijā un Sīrijas dienvidu apgabalos.

7. gadsimtā, līdz ar [[Islāms|islāma]] rašanos, arābu raksta nozīme strauji pieauga. Pēc [[Korāns|Korāna]] pierakstīšanas arābu raksts kļuva par reliģiski un politiski nozīmīgu rakstības sistēmu. Kalifa [[Osmāns ibn Afāns|Osmāna ibn Afāna]] laikā ap 650. gadu tika veikta Korāna teksta standartizācija, kas veicināja vienotas rakstības normas izplatīšanos visā agrīnajā islāma pasaulē.

Sākotnējā arābu rakstā nebija pilnībā attīstītas punktu un patskaņu zīmju sistēmas. Daudzi līdzskaņi tika pierakstīti ar vienādām vai ļoti līdzīgām burtu formām, un to nozīme bija jānosaka pēc konteksta. 7.–8. gadsimtā tika ieviestas diakritiskās zīmes, kas palīdzēja atšķirt līdzīgus burtus, piemēram, ب, ت un ث. Tajā pašā laikā attīstījās arī īso patskaņu apzīmēšanas sistēma, kas bija īpaši svarīga Korāna pareizai lasīšanai.

8.–10. gadsimtā arābu raksts sasniedza augstu standartizācijas pakāpi. [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikā [[Bagdāde]] kļuva par nozīmīgu rakstniecības, zinātnes un kaligrāfijas centru. Šajā periodā attīstījās klasiskie arābu kaligrāfijas stili, tostarp [[kūfiskais raksts]] un vēlāk [[nashs]]. Kūfiskais raksts tika plaši lietots agrīnos Korāna manuskriptos un monumentālajos uzrakstos, savukārt nashs kļuva par ērtāku rakstības formu grāmatām un ikdienas tekstiem.

Viduslaikos arābu raksts izplatījās ārpus Arābijas pussalas. Pēc 7.–8. gadsimta arābu iekarojumiem tas nostiprinājās [[Sīrija|Sīrijā]], [[Irāka|Irākā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]]. Vēlāk tas tika pielāgots arī nearābu valodām, piemēram, [[Persiešu valoda|persiešu]], [[Urdu valoda|urdu]], [[Puštu valoda|puštu]], [[Sindhu valoda|sindhu]] un vairākām tjurku valodām.

Persiešu valodai arābu raksts tika pielāgots pēc islāma izplatīšanās Irānā 7.–8. gadsimtā. Tā kā persiešu valodā bija skaņas, kuru nebija klasiskajā arābu valodā, tika izveidoti papildu burti, piemēram, پ, چ, ژ un گ. Šī pielāgošanas prakse vēlāk ietekmēja arī citas valodas, kuras izmantoja arābu raksta variantus.

No 10. līdz 15. gadsimtam arābu raksts bija viena no galvenajām zinātnes un literatūras rakstības sistēmām islāma pasaulē. Ar to tika pierakstīti darbi matemātikā, astronomijā, medicīnā, filozofijā, ģeogrāfijā un tiesībās. Arābu raksts kļuva par starptautisku zinātnes un kultūras komunikācijas līdzekli plašā teritorijā no [[Spānija|Spānijas]] līdz [[Centrālāzija|Centrālāzijai]].

Osmaņu periodā arābu raksts tika lietots arī [[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]. [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] tas saglabājās kā oficiālā rakstība līdz 1928. gadam, kad [[Turcija|Turcijā]] tika ieviests latīņu alfabēts. Līdzīgas rakstības reformas 20. gadsimtā notika arī vairākās citās valstīs un padomju republikās, kur arābu rakstu aizstāja vispirms ar latīņu rakstu, vēlāk dažviet ar [[Kirilica|kirilicu]].

20. gadsimtā arābu raksta lietojums vairākās valodās samazinājās modernizācijas, sekularizācijas un valodu politikas reformu dēļ. Tomēr tas saglabāja galveno nozīmi arābu valodā un turpināja pastāvēt kā svarīga rakstības sistēma persiešu, urdu un vairākās citās valodās.

Mūsdienās arābu rakstu lieto vairāk nekā 20 valstīs kā galveno arābu valodas rakstību, kā arī vairākās nearābu valodās. Tas tiek izmantots reliģijā, literatūrā, presē, izglītībā, digitālajā komunikācijā un valsts pārvaldē.

== Alfabēts ==
{{Pamatraksts|Arābu alfabēts}}
Arābu raksts tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi. Lielākā daļa burtu maina savu formu atkarībā no atrašanās vietas vārdā — sākumā, vidū vai beigās. Klasiskais arābu alfabēts sastāv no 28 burtiem.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Burts
!Nosaukums
!Transliterācija
|-
|ا
|alif
|ā / a
|-
|ب
|bā’
|b
|-
|ت
|tā’
|t
|-
|ث
|thā’
|th
|-
|ج
|jīm
|j
|-
|ح
|ḥā’
|ḥ
|-
|خ
|khā’
|kh
|-
|د
|dāl
|d
|-
|ذ
|dhāl
|dh
|-
|ر
|rā’
|r
|-
|ز
|zāy
|z
|-
|س
|sīn
|s
|-
|ش
|shīn
|sh
|-
|ص
|ṣād
|ṣ
|-
|ض
|ḍād
|ḍ
|-
|ط
|ṭā’
|ṭ
|-
|ظ
|ẓā’
|ẓ
|-
|ع
|‘ayn
|‘
|-
|غ
|ghayn
|gh
|-
|ف
|fā’
|f
|-
|ق
|qāf
|q
|-
|ك
|kāf
|k
|-
|ل
|lām
|l
|-
|م
|mīm
|m
|-
|ن
|nūn
|n
|-
|ه
|hā’
|h
|-
|و
|wāw
|w / ū
|-
|ي
|yā’
|y / ī
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Abdžadi]]
[[Kategorija:Arābu alfabēts]]
[[Kategorija:Rakstības]]</text>
      <sha1>oysczt82t8h6jpptqx9gjwrtsl4fgvf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Vērdiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>96795</id>
    <revision>
      <id>4486228</id>
      <parentid>4473324</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T01:28:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dukts</username>
        <id>38889</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pētnieciskie raksti angļu valodā */</comment>
      <origin>4486228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20921" sha1="iexg4hfu6s7fps1ob9708ovo5ub0pu4" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Kārlis Vērdiņš
| attēls = Vērdiņš Kārlis.IMG 3522.JPG
| dz_gads = 1979
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 28
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = dzejnieks, literatūrzinātnieks
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
| periods = kopš 1997
| žanri = dzeja
| dzimums = V|
}}
[[Attēls:Karlis-Verdins.jpg|thumb|Kārlis Vērdiņš
LU LFMI, 2016
]]
'''Kārlis Vērdiņš''' (dzimis {{dat|1979|7|28}} Rīgā) ir latviešu dzejnieks un literatūrzinātnieks.

== Biogrāfija ==

Beidzis Jelgavas 4. vidusskolu (1997), [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvis bakalaura (2002) un maģistra grādu (2004). 2009. gadā ieguvis filoloģijas doktora grādu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].&lt;ref&gt;{{LAT e|5|754}}&lt;/ref&gt; Kopš 2007. gada strādā [[Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts|LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā]], no 2010. līdz 2022. gadam tā pētnieks, kopš 2022. gada vadošais pētnieks un Kultūras, sabiedrības un vides nodaļas vadītājs. No 2016. līdz 2022. gadam studējis Vašingtona Universitātē [[Sentluisa|Sentluisā]], ASV, ieguvis PhD grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē.

Dzeju publicē kopš 1997. gada. No 1999. līdz 2003. gadam jaunās literatūras žurnāla &quot;[[Luna (žurnāls)|Luna]]&quot; redaktors. No 2001. līdz 2009. gadam strādājis V. Belokoņa izdevniecībā, [[Latvijas enciklopēdija]]s redakcijā. Kopš 2007. gada strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. No 2010. līdz 2015. gadam literatūras žurnāla &quot;[[Latvju Teksti]]&quot; kritikas nodaļas redaktors. Kopš 2016. gada piedalās [[Preiļu konceptuālisti|Preiļu konceptuālistu dzejas grupas]] aktivitātēs.

Publicē rakstus par literatūru un grāmatu recenzijas. Sarakstījis priekšvārdu vai pēcvārdu latviešu dzejas antoloģijai lietuviešu valodā &quot;Pavasaris būs kā vienmēr&quot; (2012),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lzinios.lt/lzinios/Kultura-ir-pramogos/Latviu-poezijos-pavasaris |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|05|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|07||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190207092138/http://lzinios.lt/lzinios/Kultura-ir-pramogos/Latviu-poezijos-pavasaris }}&lt;/ref&gt; latviešu dzejas bērniem antoloģijai lietuviešu valodā &quot;Kūst diena kā saldējums&quot; (2023) un latviešu konceptuālās dzejas antoloģijai igauņu valodā &quot;Alfabēta dzimtene&quot; (2024).

Sadarbojies ar dažādiem latviešu komponistiem un mūziķiem — [[Ēriks Ešenvalds|Ēriku Ešenvaldu]], [[Andris Dzenītis|Andri Dzenīti]], [[Līga Celma|Līgu Celmu]], [[Intars Busulis|Intaru Busuli]] un [[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]], Lauru Polenci, kā arī grupu &quot;[[Sigma (grupa)|Sigma]]&quot;.

Atdzejojis Eiropas un ASV 19. un 20. gadsimta dzeju ([[Emilija Dikinsone]], [[Volts Vitmens]], [[Viljams Batlers Jeitss|V. B. Jeitss]], [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]], imažinistu dzeja, [[Čārlzs Simičs]]), kā arī [[Josifs Brodskis|Josifa Brodska]], [[Ļevs Rubinšteins|Ļeva Rubinšteina]] un citu krievu dzejnieku darbus, tai skaitā [[Semjons Haņins|Semjona Haņina]] un citu Latvijas krievu dzejnieku dzeju.

== Bibliogrāfija ==

=== Dzejas grāmatas ===
'''Dzeja pieaugušajiem'''
* ''Ledlauži''. Mākslinieks [[Arnis Balčus]]. Rīga: Nordik, 2001; Rīga: Mansards, 2009.
* ''Biezpiens ar krējumu''. Rīga: Atēna, 2004.
* ''Es''. Māksliniece [[Zane Ernštreite]]. Rīga: Neputns, 2008.
* ''Mēs: kopotā dzeja''. Mākslinieks Zigmunds Lapsa. Rīga: Mansards, 2012.
* ''[[Pieaugušie (dzejoļu krājums)|Pieaugušie]]''. Māksliniece Zane Ernštreite. Rīga: Neputns, 2015.
* ''Gatavā dzeja''. Mākslinieks [[Krišs Salmanis]]. Rīga: Neputns, 2020.
* ''Lībiešu balādes / Līvõd balādõd.'' Lībiešu valodā atdzejojis [[Valts Ernštreits]]. Māksliniece Z. Ernštreite. Rīga: Neputns, 2023.
* ''Nekas''. Mākslinieks Andris Kaļiņins. Rīga: Neputns, 2026.

'''Dzeja bērniem'''
* ''Burtiņu zupa''. Otto Zitmaņa ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2007.
* ''Mežā'' [dzejolis sērijā &quot;Bikibuks&quot;]. Daigas Krūzes ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2014.
* ''Tētis''. [[Reinis Pētersons|Reiņa Pētersona]] ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2016.
* ''Dilles tante'' [poēma]. Rebekas Lukošus ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2018.
* ''Jandāliņš''. [[Lote Vilma Vītiņa|Lotes Vilmas Vītiņas]] ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2023.

=== Dzejas grāmatas citās valodās ===
'''Dzeja'''
* ''Титры'' (&quot;Titri&quot;, latviešu un krievu valodā, atdz. [[Semjons Haņins|Aleksandrs Zapoļs]] u.c.). Maskava/Tvera: Argo-Risk/Kolonna, 2003.
* ''Niosłem ci kanapeczkę'' (&quot;Vedu tev siermaizīti&quot;, poļu valodā, atdz. Jacek Dehnel). Vroclava: Biuro Literacke, 2009.
* ''Ja'' (&quot;Es&quot;, čehu valodā, atdz. Pāvels Štolls). Prāga: Dauphin, 2013.
* ''Come to Me'' (angļu valodā, atdz. [[Ieva Lešinska]]). Todmorden: Arc Publications, 2015.
* ''Papás'' (&quot;Tētis&quot;, spāņu valodā, atdz. Lorenss Šimels). Granada: Esdrújula Ediciones, 2017.
* ''Adam Panker'' (&quot;Ādams Panks&quot;, slovēņu valodā, atdz. Klemen Pisk). Ljubljana: Škuc, 2018.
* ''Vidaus tvarkos taisyklės'' (&quot;Iekšējās kārtības noteikumi&quot;, lietuviešu valodā, atdz. Erika Drungytė, Laimantas Jonušys, Audrius Musteikis, Artūras Valionis, Arvydas Valionis). Vilnius: Slinktys, 2022.
* ''Adultes'' (&quot;Pieaugušie&quot;, franču valodā). Traduit par Nicolas Auzanneau. Liège: Le Boustrographe, 2023.
* ''Soppaa ja saippuaa'' (&quot;Zupa un ziepes&quot;, somu valodā, māksliniece Gundega Muzikante). Suomentanut Mirja Hovila. Salo: Paperiporo, 2024.

'''Kopkrājumi'''
* ''A Fine Line: New Poetry from Eastern &amp; Central Europe.'' Angļu valodā atdz. Ieva Lešinska, R. Kalniņš, M.O. Beitiks. Todmorden: Arc Publications, 2004.
* ''15X poezie lotyšsko''. Čehu val. atdz. Pāvels Štolls. Praha: Agite/Fra, 2006.
* ''Ord och steg. Lettland diktar''. Zviedru valodā atdz. [[Juris Kronbergs]]. Stockholm, 2008.
* ''За нас'' (&quot;Par mums&quot;, latviešu un krievu valodā, atdz. A.Zapoļs): &lt;small&gt;Kārlis Vērdiņš, [[Māris Salējs]], [[Marts Pujāts]], [[Pēteris Draguns]].&lt;/small&gt; Rīga: [[Orbita]], 2009.
* ''Six Latvian Poets'' (&quot;Seši latviešu dzejnieki&quot;, angļu valodā, atdz. I.Lešinska): &lt;small&gt;[[Anna Auziņa]], [[Ingmāra Balode]], [[Agnese Krivade]], [[Marts Pujāts]], [[Māris Salējs]], Kārlis Vērdiņš.&lt;/small&gt; Todmorden: Arc Publications, 2011.
* ''Pavasaris bus kaip visuomet: šiuolaikinės latvių poezijos antoloģija''. Lietuviešu valodā atdz. Ērika Druņģīte. Vilnius: Lietuvos Rašytojų sąjungos leidykla, 2012.
* ''Junge Dichtung aus Lettland'' (vācu valodā atdz. K.Grasis). Berlin: hochroth, 2013.
* ''Werde zum Gespenst: Gedichte aus Lettland'' (sast. H.Thill). Heidelberg: Wunderhorn, 2016.
* ''Grand Tour: Reisen durch die junge Lyrik Europas''. Herausgegeben von Jan Wagner und Federico Italiano. München: Hanser Verlag, 2019.
* ''Jos unohdat oman nimesi / Ja aizmirsti savu vārdu''. Somu valodā atdz. Annika Suna. Nokia: Palladium Kirjat, 2020.
* ''Wszystkie ptaki, co we mnie...: antologia współczesnej poezji łotewskiej'' (Visi putni, kas manī...). Poļu valodā atdz. Olga Anna Wiewióra. Lublin: Warsztaty Kultury, 2020.
* ''No, Love Is Not Dead: An Anthology of Love Poetry from Around the World.'' Ed. by Chris McCabe. Angļu valodā atdz. I. Lešinska. London: John Murray Press, 2021.
* ''100 Queer Poems.'' Ed. by Andrew McMillan and Mary Jean Chan. Angļu valodā atdz. I. Lešinska. Vintage, 2022.
* ''Introvertide ball: Läti uue luule antoloogia'' (Introvertu balle: latviešu mūsdienu dzejas antoloģija). Igauņu valodā atdz. Contra. Tallinn: Hea lugu, 2022.
* ''Viisi miestä veneessä'' (Pieci vīri laivā, somu valodā atdz. Mirja Hovila). &lt;small&gt;[[Eduards Aivars]], [[Jānis Elsbergs]], Kārlis Vērdiņš, [[Jānis Tomašs]], [[Arvis Viguls]], Henriks Eliass Zēgners.&lt;/small&gt; Salo: Paperiporo, 2023.
* ''Tirpsta diena kaip ledai'' (Diena kūst kā saldējums, latviešu bērnu dzejas antoloģija). Lietuviešu valodā atdz. Audrius Musteikis. Vilnius: Slinktys, 2023.
* ''Alfabeedi sünnimaa'' (Alfabēta dzimtene: latviešu konceptuālistu dzejas izlase). Igauņu valodā atdz. Contra. Paranoia, 2024.
* ''Liberté: visas pour un monde ouvert''. Trans. Nicolas Auzanneau. Anthologie établie par Bruno Doucey et Ariane Lefauconnier. Paris: Éditions Bruno Doucey, 2026.

=== Pētījumi ===
* ''The Social and Political Dimensions of the Latvian Prose Poem''. Edizione Plus — Pisa University Press, 2010.
* ''Bastarda forma: Latviešu dzejprozas antoloģija. Latviešu dzejprozas vēsture''. Rīga: [[Literatūras, folkloras un mākslas institūts|LU LFMI]], 2011.
* Ieva E. Kalniņa, Kārlis Vērdiņš (sast.) ''Mūsdienu literatūras teorijas''. Rīga: LU LFMI, 2013.
* Kārlis Vērdiņš, [[Jānis Ozoliņš (mūziķis)|Jānis Ozoliņš]] (sast.) ''Queer Stories of Europe''. Newcastle: Cambridge Scholars Publishing, 2016.
* [[Benedikts Kalnačs]], [[Pauls Daija]], [[Eva Eglāja-Kristsone]] un Kārlis Vērdiņš. ''Fin de siècle literārā kultūra Latvijā''. Rīga: LU LFMI, 2017.
* Kārlis Vērdiņš (sast.) ''Latviešu literatūra 2007–2015''. Rīga: LU LFMI, 2018.
* [[Artis Ostups]], Jānis Ozoliņš, Kārlis Vērdiņš (sast.) ''[[Monta Kroma]]: dzeja un refleksija''. Rīga: LU LFMI, 2022.
* [[Ineta Lipša]], Kārlis Vērdiņš un Kaspars Zellis (sast.). ''Klusumā: kvīri, padomju vara un sabiedrība Latvijā, 1954–1991.'' Rīga: Frīdriha Eberta fonds, 2024.

=== Atdzeja un tulkojumi ===
* [[Dž.T. Līrojs]]. ''Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu''. Rīga: Atēna, 2006.
* [[Georgs Trākls]]. ''Sebastiāns sapnī''. Rīga: Jaunā Daugava, 2006 (līdzautors).
* [[Konstantins Bībls]]. ''Jaunais Ikars''. Rīga: Tapals, 2006 (kopā ar A. Veckalni).
* [[Viljams Šekspīrs]]. ''Soneti''. Rīga: Neputns, 2007 (līdzautors).
* [[Terijs Īgltons]]. ''[[Marksisms]] un literatūras kritika''. Rīga: 1/4 Satori, 2008.
* [[Josifs Brodskis]]. ''Dzejas izlase''. Rīga: Neputns, 2009, 2. izdevums 2015 (līdzautors).
* [[Volts Vitmens]]. ''Zāles stiebri''. Rīga: Neputns, 2011 (līdzautors).
* [[Čārlzs Simičs]]. ''Nav gala pasaulei''. Rīga: Dienas grāmata, 2013.
* [[Viljams Batlers Jeitss]]. ''Baltie putni''. Rīga: Neputns, 2015 (līdzautors).
* [[Semjons Haņins]]. ''Bet ne ar to''. Rīga: Neputns, 2017 (līdzautors).
* [[Emilija Dikinsone]]. ''Āboliņš un bite''. Rīga: Neputns, 2017.
* [[Mihails Kuzmins]]. ''Tīkli''. Rīga: Neputns, 2019 (kopā ar [[Einārs Pelšs|E. Pelšu]]).
* [[Daniils Harmss]]. ''Ļoti briesmīgs notikums'' [dzejoļi bērniem]. Rīga: Liels un mazs, 2020.
* [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]]. ''Dzejas izlase''. Rīga: Neputns, 2022 (sastādītājs, kopā ar [[Ieva Lešinska|I. Lešinsku]], līdzautors).
* [[Ļevs Rubinšteins]]. ''Tas esmu es''. Rīga: Orbīta, 2026.

=== Sastādītās grāmatas ===
* ''Dzejas diena 2000'' (kopā ar [[Māris Salējs|Māri Salēju]]). Rīga: Daugava, 2000.
* [[Zemgaliešu Biruta]]. ''Sārtais skūpsts''. Rīga: Pils, 2005.
* [[Gunars Saliņš]]. ''Raksti''. 1. sējums. Rīga: Valters un Rapa, 2006.
* [[Linards Tauns]]. ''Dzeja''. Rīga: Mansards, 2011.
* [[Pēteris Zirnītis]]. ''Bez komentāriem''. Rīga: Mansards, 2014.
* [[Edvards Treimanis-Zvārgulis]]. ''150 epitafu jeb kapuzrakstu''. Rīga: LU LFMI, 2016 (kopā ar E. Eglāju-Kristsoni un S. Raudivi).
* Gunars Saliņš. ''Raksti''. 2. sējums. Rīga: LU LFMI, 2023.
* [[Mudīte Austriņa]]. ''Saules spēles''. Rīga: LU LFMI, 2024.
* Gunars Saliņš. ''Apmežosim Ņujorku''. Rīga: Neputns, 2024.

=== Pētnieciskie raksti angļu valodā ===
* Kārlis Vērdiņš. [https://ojs.utlib.ee/index.php/IL/article/view/IL.2015.20.1.17 Queer Male (Post)Soviet Narratives in Interviews by Rita Ruduša and Fiktion by Klāvs Smilgzieds]. ''Interlitteraria'', 2015, Vol. 20, No. 1, 228–237.
* Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://brill.com/display/book/edcoll/9781848883178/BP000010.xml Queer Narratives in Contemporary Latvian Short Fiction.] Ed. Anna Pilińska and Harmony Siganporia. ''All Equally Real: Femininities and Masculinities Today''. 2nd edition. Leiden: Brill, 2019, 79–87.
* Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-030-20401-3_10 The Latvian LGBT Movement and Narratives of Normalization.] Ed. Radzhana Buyantueva, Maryna Shevtsova. ''LGBTQ+ Activism in Central and Eastern Europe: Resistance, Representation and Identity''. Cham: Palgrave Macmillan, 2020, 239–264. 
* Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://www.bloomsburycollections.com/monograph-detail?docid=b-9781666989595&amp;tocid=b-9781666989595-chapter8 “Pugacheva For The People”: Two Portraits of Non-Urban Post-Soviet Queer Performers]. ''Decolonizing Queer Experience: LGBT+ Narratives from Eastern Europe and Eurasia''. Lanham: Lexington Books, 2020, 155-171.
* Kārlis Vērdiņš. [https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/01629778.2020.1850486?journalCode=rbal20 History, trauma, and narrative perspective in A Woman in Amber by Agate Nesaule.] ''Journal of Baltic Studies'', 2021, Vol. 52, No. 2, 179-191.
* Kārlis Vērdiņš. [https://seej.org/issues/67.1.html The Unspeakable Race of Roma and Peripheral Leftist Feminist Modernism.] ''Slavic and East European Journal'', 2023, Vol. 67, No. 1, 66-84.
* Mark Allen Svede, Kārlis Vērdiņš. [https://academic.oup.com/edited-volume/34707/chapter-abstract/410895409?redirectedFrom=fulltext&amp;login=true Nearly Underground in the Near-Abroad: Outliers in Soviet Baltic Culture.] Ed. Mark Lipovetsky et al. ''The Oxford Handbook of Soviet Underground Culture''. Oxford University Press, 2024, 303–331.
* Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/01629778.2024.2424257?src=exp-la Melancholic sons and dying mothers: queerness in (post-)Soviet Baltic fiction]. ''Journal of Baltic Studies'', Vol. 56, No. 2, June 2025, 385-400.
* Kārlis Vērdiņš. [https://www.taylorfrancis.com/chapters/edit/10.4324/9781003373056-8/shameless-old-men-k%C4%81rlis-v%C4%93rdi%C5%86%C5%A1?context=ubx&amp;refId=66a5d7af-7f0e-46b8-be1d-18c23d211d2e “Shameless Old Men”: Home, Domesticity, Queerness, and the Latvian American Writer Anšlavs Eglītis]. ''Multidisciplinary Representations of Home and Homeland in Diaspora''. Edited by Jean Amato and Kyunghee Pyun. Routledge, 2025, 100-114.
* Kārlis Vērdiņš. [https://www.nebraskapress.unl.edu/nebraska/9781496242648/the-postcolonial-bildungsroman-and-the-character-of-place/ A Fan of Doom Metal, a Descendant of French Kings: Postcoloniality in ''Doom 94'' by Jānis Joņevs]. ''The Postcolonial Bildungsroman and the Character of Place''. Edited by Arnab Dutta Roy, Paul Ugor and Simone Maria Puleo. Lincoln: University of Nebraska Press, 2026, 255-272.
* Kārlis Vērdiņš. [https://www.manchesterhive.com/display/9781526191021/9781526191021.00015.xml Haunted in desolation: Queering the post-Soviet Latvian Gothic.] ''Russo-Soviet Imperialist Hauntings: Neo-Gothic geographies in Central and Eastern Europe since 1989.'' Edited by Svitlana Krys and Maryna Romanets. Manchester: Manchester University Press, 2026, 105-127.

== Apbalvojumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | Gads
! style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | Nominētais darbs
! style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | Balva
! style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | Rezultāts
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|2001
|rowspan=&quot;1&quot;|''Ledlauži''
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|[[Diena (laikraksts)|&quot;Dienas&quot;]] gada balva kultūrā
|{{won}}
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|2005
|rowspan=&quot;2&quot;|''Prego'' — &quot;Melanholiskais valsis&quot;
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|[[Mūzikas ierakstu Gada balva]] — Gada radio hits
| {{nom}}
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2006
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|[[AKKA/LAA]] Autortiesību bezgalības balva
| {{won}}
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|Konstantins Bībls, ''Jaunais Ikars''
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|[[Literatūras gada balva]] (Tulkojums)
| {{nom}}
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2007
|rowspan=&quot;1&quot;|Dzejolis &quot;Karavīri&quot;
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Olivereto balva
| {{won}}
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|''Burtiņu zupa''
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra)
| {{won}}
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2008
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|&quot;Bērnu žūrija&quot;, 5.—7. klašu grupa
| 3. vieta
|-
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Jāņa Baltvilka balva
| {{nom}}
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|''Es''
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|[[Dzejas dienu balva]]
| {{won}}
|-
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|&quot;Dienas&quot; gada balva kultūrā
|{{won}}
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|2011
|rowspan=&quot;1&quot;|Kārļa Lāča, Kārļa Vērdiņa ''[[Lāču tēta dziesmas]]''
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|[[Mūzikas ierakstu Gada balva]] — Gada labākais albums bērniem
| {{won}}
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|2014
|rowspan=&quot;1&quot;|Dzejolis &quot;Come to Me&quot;'
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Londonas “Southbank Centre” ekspertu saraksts ''50 greatest modern love poems'' (50 labākie mūsdienu mīlas dzejoļi)
| iekļauts
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2015
|rowspan=&quot;4&quot;|''Pieaugušie''
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|&quot;Dienas&quot; gada balva kultūrā
|{{won}}
|-
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Literatūras gada balva (Dzeja)
| {{won}}
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2016
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|AKKA/LAA Autora balva
| {{won}}
|-
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Lauku bibliotēku atbalsta biedrības „Lielā lasītāju balva&quot; — populārākā dzejas grāmata bibliotēkās
| {{won}}
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|''Tētis''
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Jāņa Baltvilka balva
| {{won}}
|-
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra)
| {{nom}}
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2017
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|&quot;Bērnu žūrija&quot;, 15+ grupa.
| 3. vieta
|-
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Starptautiskās Jaunatnes bibliotēkas (Minhenē) labāko bērnu grāmatu saraksts &quot;White Ravens 2017&quot;.
| iekļauta
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2018
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|IBBY Honour List 2018 (Starptautiskās bērnu literatūras organizācijas IBBY Goda saraksts)
| iekļauta
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|Emīlija Dikinsone, ''Āboliņš un bite''
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Literatūras gada balva (Tulkojums)
| {{won}}
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2019
|rowspan=&quot;4&quot;|''Dilles tante''
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra)
| {{nom}}
|-
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|[[Pastariņa prēmija]]
| {{won}}
|-
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Starptautiskās Jaunatnes bibliotēkas (Minhenē) labāko bērnu grāmatu saraksts &quot;White Ravens 2019&quot;.
| iekļauta
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2021
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva
| {{won}}
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|''Gatavā dzeja''
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Literatūras gada balva (Dzeja)
| {{nom}}
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|2022
|rowspan=&quot;1&quot;|2021. gada publikācijas portālos &quot;Satori&quot; un &quot;Punctum&quot;
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|[[Normunds Naumanis|Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā]]
| {{won}}
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|2023
|rowspan=&quot;1&quot;|T. S. Eliots, ''Dzejas izlase'' (kopā ar Ievu Lešinsku)
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Literatūras gada balva (Atdzeja)
| {{nom}}
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|2024
|rowspan=&quot;2&quot;|''Jandāliņš''
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra)
| {{won}}
|-
|  style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Jāņa Baltvilka balva
| {{nom}}
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|''Lībiešu balādes''
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|&quot;Kilograms kultūras 2023&quot; fināls — Literatūra
| {{nom}}
|-
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Aleksandra Pelēča literārā prēmija
| {{nom}}
|-
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Literatūras gada balva (Dzeja)
| {{nom}}
|-
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|Žurnāla &quot;Domuzīme&quot; balva
| {{nom}}
|-
|rowspan=&quot;1&quot;|2026
|rowspan=&quot;1&quot;|''Nekas''
| style=&quot;text-align:left; vertical-align:top;&quot;|&quot;Kilograms kultūras 2026&quot; pavasara balsojums — Literatūra
| {{nom}}
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vērdiņš, Kārlis}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>iexg4hfu6s7fps1ob9708ovo5ub0pu4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cukurfabrika (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100237</id>
    <revision>
      <id>4486233</id>
      <parentid>4277990</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T02:39:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486233</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4573" sha1="8opdqrkv3um8oufe5gqvv1174frfhaw" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Cukurfabrika
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Cukurfabrikas stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Cukurfabrikas pieturas ēka 2021. gadā
| karte = Jelgava
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| atvērta             = 1928
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = 
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              =Cukura iela 22, Jelgava,&lt;br /&gt; LV-3002, Latvija
| latd  = 56 | latm  = 39 | lats  = 11 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 45 | longs = 32.4 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Jelgava (stacija)|Jelgava]] (2 km) &lt;br /&gt; [[Cena (stacija)|Cena]] (7 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Ozolnieki (stacija)|Ozolnieki]] (4 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 41
}}

'''Cukurfabrika''' ir dzelzceļa pieturas punkts, kas atrodas [[Jelgava|Jelgavā]], 41 kilometra attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Cukurfabrikā katru dienu piestāj elektrovilcieni Rīga—Jelgava un Jelgava—Rīga.

2015. gada 12. oktobrī Cukurfabrikā uzsākta platformu modernizācija, uzbūvēta arī jauna stacijas ēka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-cukurfabrikas-pieturas-punkt%C4%81 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Cukurfabrikas pieturas punktā |access-date={{dat|2015|10|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160310170237/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-cukurfabrikas-pieturas-punkt%C4%81 }}&lt;/ref&gt; Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieturas punkts atklāts [[1928]]. gadā cukurfabrikas strādnieku lietošanai&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 46. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;. Pieturas punkts izveidots pēc [[Jelgavas cukurfabrika]]s uzcelšanas.

Līdz 2010. gada 15. februārim katru dienu šeit pieturēja dīzeļvilciens Rīga—Reņģe.

2015. gada 24. jūlijā Latvijas dzelzceļš parakstīja līgumu par dzelzceļa stacijas &quot;Cukurfabrika&quot; rekonstrukciju.

2015. gada novembrī vecā stacijas ēka modernizācijas gaitā nojaukta.

== Pasažieru pārvadājumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga — Jelgava
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Jelgava — Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga — Reņģe
|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Reņģe — Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Cukurfabrikas stacija 23.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pieturas ēka 2016. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Cukurfabrikas stacija 11.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pieturas ēka 2013. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Cukurfabrikā.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Jelgavas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Cukurfabrikā 2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Cukurfabrikas stacija 4.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Skats Jelgavas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Cukurfabrikas stacija 19.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Garozas ielas pārbrauktuves dežuranta būdiņa&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Cukurfabrikas stacija 22.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliedes RAF virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:ER2-8029 Cukurfabrikas stacijā 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Elektrovilciens atiet no Cukurfabrikas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:ER2T-7113 Cukurfabrikas stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Elektrovilciens pie Cukurfabrikas perona&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Cukurfabrikas pietura.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pieturas ēka 2011. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Cukurfabrika railway station|Cukurfabrikas pietura}}
{{atsauces}}


{{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}}

[[Kategorija:Jelgava]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>8opdqrkv3um8oufe5gqvv1174frfhaw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Delfīni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100478</id>
    <revision>
      <id>4486255</id>
      <parentid>4358655</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T05:57:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486255</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21299" sha1="r3k4qpa30wxsdom075dgszblad5ho8q" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|jūras zīdītāju|Delfīns|Delfīns}}
[[Attēls:Common dolphin.jpg|thumb|280px|[[Parastais delfīns]] (''Delphinus'')]]
Par '''delfīniem''' sauc lielāko daļu [[zobvaļi|zobvaļu apakškārtas]] (''Odontoceti'') dzīvnieku. Tie ir tuvi radinieki [[vaļi]]em un [[cūkdelfīni]]em. Ir gandrīz 40 delfīnu [[suga]]s, kas iedalītas 17 [[ģints (bioloģija)|ģintīs]]. To lielumi ir ļoti dažādi. Mazākais ir [[Jaunzēlandes baltgalvas delfīns]] (''Cephalorhynchus hectori maui''), kas ir 1,2 m garš un sver 40 kg, bet lielākais ir [[zobenvalis]] jeb plēsoņdelfīns, kas ir 9,5 m garš un sver 10 tonnas. Delfīni ir plaši izplatīti visā pasaulē, bet visbiežāk sastopami seklākajās [[jūra|jūrās]]. Tie visi ir plēsīgi un pamatā barojas ar [[zivis|zivīm]] un [[kalmāri]]em. Delfīni ir vieni no inteliģentākajiem [[dzīvnieki]]em [[pasaule|pasaulē]]. Draudzīgā un interaktīvā attieksme tos padarījusi ļoti populārus cilvēku vidū.

Vārds &quot;delfīns&quot; cēlies no [[sengrieķu valoda]]s: δελφίς (''delfin''), kas savukārt atvasināts no cita sengrieķu vārda — δελφύς (''delfis'') ([[latviešu valoda|latviešu valodā]] &quot;dzemde&quot;). [[Sengrieķi|Senie grieķi]] delfīnu sauca par zivi ar dzemdi.&lt;ref&gt;[http://dictionary.reference.com/browse/Dolphin Dolphin | Define Dolphin at Dictionary.com]&lt;/ref&gt;

== Evolūcija un klasifikācija ==
[[Attēls:Dolphin embryo.jpg|thumb|160px|left|Piecas nedēļas vecam delfīna embrijam var redzēt pakaļkāju iedīgļus, kas vēlāk attīstoties izzūd]]
Visi vaļveidīgie dzīvnieki: ([[vaļi]], delfīni un [[cūkdelfīni]]) cēlušies no [[sauszeme]]s [[pārnadžu kārta|pārnadžu]] [[zīdītāji]]em, tādējādi tie ir daļa no pārnadžu kārtas (''Artiodactyla'').&lt;ref&gt;[http://sysbio.oxfordjournals.org/cgi/reprint/48/1/1.pdf Towards Resolving the Interordinal Relationships of Placental Mammals]&lt;/ref&gt;

Uz sauszemes delfīnu tuvākie radinieki ir [[nīlzirgi]].&lt;ref&gt;[http://www.sciencedaily.com/releases/2009/09/090924185533.htm Getting A Leg Up On Whale And Dolphin Evolution: New Comprehensive Analysis Sheds Light On The Origin Of Cetaceans]&lt;/ref&gt; Abiem ir kopējs priekštecis [[Indijas cūka]] (''Indohyus''), kas dzīvoja pirms 54—48 miljoniem gadu.&lt;ref&gt; Dawkins, Richard (2004). The Ancestor's Tale. Boston: Houghton Mifflin Company. {{ISBN|0-618-00583-8}}.&lt;/ref&gt; Tas bija pārnadzis, kas dzīvoja [[Kašmira]]s reģionā [[Indija|Indijā]]. Tas bija līdzīgs mūsdienu [[jenoti]]em (''Procyon'') un [[pundurbrieži]]em (''Tragulidae''). Indijas cūka dzīvoja daļēji ūdenī un daļēji uz sauszemes. Delfīni [[ūdens|ūdeni]] sāka apdzīvot [[eocēns|eocēnā]] pirms 50 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/1974869.stm BBC News | SCI/TECH | How whales learned to swim]&lt;/ref&gt; Mūsdienu delfīniem joprojām ir [[rudiments|rudimentārs]] iegurņa kauls un iezīmes par pakaļkājām. [[Japāna|Japānā]] 2006. gadā [[zinātnieki]] noķēra [[pudeļdeguna delfīns|pudeļdeguna delfīnu]], kuram iespējamo [[kājas|pakaļkāju]] vietā bija nelielas airkājas.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20090803130303/http://www.foxnews.com/story/0,2933,227572,00.html Japanese Researchers Find Dolphin With 'Remains of Legs']&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Bottlenose Dolphin KSC04pd0178 head only.JPG|thumb|180px|Delfīniem ir viena elpošanas atvere, un virs acs atrodas neliela auss atvere]]
[[Attēls:Delfinarium-91-hu-400.jpg|thumb|180px|Delfīnu mutes kaktiņi liecas uz augšu, radot iespaidu, ka tie smaida]]
Delfīniem, kā visiem [[vaļveidīgie|vaļveidīgajiem]], ir vārpstas formas ķermenis. Priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, bet pakaļkājas nav redzamas. [[Aste]] kā dzenskrūve nodrošina delfīna kustību uz priekšu, airkājas tiek lietotas stūrēšanai, bet muguras spura līdzsvaro delfīna peldējumu. Astes spura ir novietota horizontālā plaknē atšķirībā no [[zivis|zivīm]], kurām astes spura atrodas vertikālā plaknē.

Delfīnu [[krāsa]] dažādām sugām atšķiras, bet visbiežāk tie ir pelēki ar gaišāku pavēderi, bieži tiem ir kontrastaini krāsu laukumi. Delfīni medījot lieto eholokāciju. Viņi to spēj izdarīt, pateicoties speciālam orgānam delfīnu [[galva|galvās]]. Daudzām sugām žokļi ir pagarināti, veidojot knābim līdzīgu purnu, kā arī [[mute]]s kaktiņi ir uzliekti uz augšu, radot iespaidu, ka delfīni visu laiku smaida, piemēram, [[pudeļdeguna delfīni]]. [[Zobi|Zobu]] skaits ir ļoti dažāds, dažām sugām var būt 250 zobu. Delfīni elpo ar elpošanas atveri, kas atrodas uz galvas. Elpošanas atvere ir viena (atšķirībā no [[plātņvaļi]]em, kuriem ir divas elpošanas atveres). Delfīnu [[smadzenes]] ir lielas un kompleksas, kā arī tās atšķiras no lielākās daļas dzīvnieku smadzenēm.

Delfīniem, atšķirībā no citiem [[zīdītāji]]em, nav apmatojuma, izņemot dažus matiņus purna galā, kas izzūd īsi pēc vai pirms piedzimšanas.&lt;ref&gt;[http://www.imms.org/ The Institute for Marine Mammal Studies]&lt;/ref&gt; Izņēmums ir [[Amazones upesdelfīns]], kuram matiņi saglabājas visu mūžu.&lt;ref&gt;[http://www.virtualexplorers.org/ARD/Dolphin/bkgd.htm All About Dolphins]&lt;/ref&gt;

Lielākajai daļai delfīnu ir laba [[redze]] gan zem [[ūdens]], gan ārpus ūdens. Arī [[dzirde]]s diapazons delfīniem ir ļoti plašs. Salīdzinot ar [[cilvēks|cilvēku]], delfīna dzirdes robeža augstām skaņām 10 reizes vai vairāk pārsniedz cilvēka augšējo robežu. Katrā [[galva]]s pusē delfīniem ir neliela ausu atvere (uzreiz virs acīm). Zem ūdens delfīns klausās ar [[apakšžoklis|apakšžokļa]] palīdzību, kas [[skaņa|skaņu]] novada līdz iekšējai [[auss|ausij]]. Zinātnieki uzskata, ka delfīna zobi strādā kā antenas, kas uztver skaņas viļņus un spēj noteikt skaņas avota atrašanās vietu. Delfīniem ir ļoti labi attīstīta arī [[tauste]]s sajūta. Īpaši jutīgs ir purna gals, krūšu un ģenitāliju rajons, kā arī visa [[āda]] kopumā. Lai arī delfīni nespēj uztvert smaržas, tiem ir garšas izjūta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.seaworld.org/animal-info/info-books/bottlenose/senses.htm |title=Bottlenose Dolphins - Senses |access-date={{dat|2009|12|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100225144403/http://www.seaworld.org/animal-info/info-books/bottlenose/senses.htm |archivedate={{dat|2010|02|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; un dažas zivis tiem garšo labāk nekā citas. Delfīni daudz laika pavada zem ūdens un, iespējams, ka ūdens pagaršošana tiem aizstāj [[oža|ožu]], tādējādi delfīns iegūst informāciju par objektu pirms tā paņemšanas [[mute|mutē]].

== Uzvedība ==
[[Attēls:Dolphins gesture language.jpg|thumb|left|240px|[[Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns|Indijas okeāna pudeļdeguna delfīnu]] (''Tursiops aduncus'') bars]]

Par delfīniem bieži saka, ka tie ir visgudrākie dzīvnieki [[pasaule|pasaulē]]. Ir grūti salīdzināt dažādu dzīvnieku inteliģenci, jo katram ir savs uzvedības modelis un atšķirīga komunikācija ar cilvēkiem. Tomēr delfīni neapšaubāmi ir inteliģenti dzīvnieki, un to apliecina daudzie pētījumi gan nebrīvē, gan savvaļā.

Delfīni ir sabiedriski dzīvnieki, kas dzīvo baros. Ar barības resursiem bagātās vietās delfīnu bari var būt ļoti lieli. Šādā barā var pulcēties līdz 1000 delfīniem. Savā starpā delfīni sazinās ar klikšķiem, svilpieniem un citādām [[skaņa|skaņām]]. [[Eholokācija]]i delfīni lieto [[ultraskaņa|ultraskaņu]]. Savstarpējās attiecības delfīniem veidojas ciešas, lai gan bara hierarhija nepārtraukti mainās. Delfīni nepamet ievainotus vai slimus bara locekļus, pat palīdz tiem elpot, paceļot nevarīgo īpatni līdz [[ūdens]] virsmai.&lt;ref&gt;[http://www.bio.davidson.edu/people/vecase/behavior/Spring2001/Ewart/Altruism.html A case for reciprocal altrusim]&lt;/ref&gt; Savstarpējā izpalīdzība un [[altruisms]] neaprobežojas tikai ar sava bara vai [[suga]]s brāļiem. Pie [[Jaunzēlande]]s krastiem zinātnieki novēroja kādu delfīnu, kurš palīdzēja [[pundurkašalots|pundurkašalota]] mātītei ar mazuli no sekliem piekrastes ūdeņiem izkļūt atklātā [[jūra|jūrā]]. Diezgan bieži delfīni pasargā arī cilvēkus no [[haizivis|haizivīm]], riņķojot ap peldētāju un nelaižot haizivi tuvumā, vai pat uzbrūkot un padzenot to.&lt;ref&gt;[http://www.cbc.ca/world/story/2004/11/24/dolphin_newzealand041124.html CBC News - World - Dolphins save swimmers from shark]&lt;/ref&gt;

Delfīni spēj izmantot priekšmetus un apmācīt to darīt arī jaunākajai paaudzei. Netālu no [[Austrālija]]s 2005. gadā tika novērots, kā [[Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns|Indijas okeāna pudeļdeguna delfīna]] (''Tursiops aduncus'') mātīte apmāca savu mazuli apsegt purnu ar koniskas formas [[sūkļi|sūkli]], uzvelkot to kā cimdu, lai aizsargātu jutīgo degungalu, kamēr tiek pārbaudītas dūņas un meklēta barība. Zinātnieki, izpētot [[DNS]], noskaidroja, ka visi delfīni, kas lietoja sūkļus, lai pasargātu savus purnus, ir mātes un meitas. Un tikai viens lietotājs bija tēviņš.&lt;ref&gt;[http://www.newscientist.com/article/dn7475 Dolphins teach their children to use sponges - life - 06 June 2005 - New Scientist]&lt;/ref&gt;

Delfīnu tēviņi diezgan bieži sakaujas. Jo vecāks tēviņš, jo uz ķermeņa ir vairāk rētu. Agresijas iemesli var būt vienkārši domstarpības divu indivīdu starpā vai cīņa par mātītes labvēlību. Reizēm kautiņi ir tik intensīvi, ka tēviņš, kurš zaudējis cīņu, tiek izdzīts no bara. Reizēm [[pudeļdeguna delfīni|pudeļdeguna delfīnu]] tēviņi nogalina mazuļus. [[Zinātnieki]]em nezināmu iemeslu dēļ reizēm tiek nogalināti arī [[cūkdelfīni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.txtwriter.com/Onscience/Articles/Flipper.html |title=Is Flipper a Senseless Killer? |access-date={{dat|2011|02|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061111055736/http://www.txtwriter.com/Onscience/Articles/Flipper.html |archivedate={{dat|2006|11|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Rotaļas ===
[[Attēls:Dolphinsurfresize.jpg|thumb|220px|Delfīni sērfo [[Austrālija]]s piekrastē]]
Delfīni peldot ik pa laikam izlec no ūdens. Reizēm lēcieni ir ļoti augsti un sarežģīti kā akrobātiski triki. Zinātniekiem nav vienota viedokļa par akrobātisko elementu nozīmi. Viena no versijām lēcienu nozīmi skaidro ar delfīnu vēlmi, aplūkot apkārtni no augšas, vai tuvumā nav zivju bara. Par to liecinātu jūras putnu barošanās kādā konkrētā vietā. Citā versijā tas tiek skaidrots ar savstarpējo komunikāciju, kā iespējamu ķermeņa valodu vai vienkārši ar prieku par dzīvi.

Rotaļas delfīniem ir svarīga dzīves sastāvdaļa. Delfīni spēlējas ne tikai viens ar otru, bet arī ar jūraszālēm, jūras [[putni]]em vai [[bruņurupuči]]em. Savstarpējās spēlēs jaunie delfīni atdarina un apgūst cīņas mākslu. Delfīniem ļoti patīk sērfot. Tam tiek izmantoti gan piekrastes lūstošie viļņi, gan motorlaivu saceltie viļņi, īpaša jautrība ir priecāties par vairāku laivu saceltiem, pretēji ejošiem viļņiem. Reizēm delfīni uz rotaļu cenšas izaicināt kādu peldošu cilvēku.

=== Gulēšana ===
Delfīniem tāpat kā [[vaļi]]em guļ tikai viena [[smadzenes|smadzeņu]] puslode, bet nomoda puslode seko līdzi elpošanai un iespējamiem ienaidniekiem vai citām briesmām. Pēc brīža smadzeņu pusložu aktivitāte apmainās vietām. Miega iesākumā uz īsu brīdi iesnaužas abas puslodes.&lt;ref&gt;[http://www.bio.net/bionet/mm/neur-sci/1994-August/003910.html more dolphin sleep (%24hr)]&lt;/ref&gt;

Nebrīvē delfīni iemieg ar abām puslodēm, abas acis ir ciet un delfīni nereaģē uz maigiem stimulatoriem. Elpošana notiek automātiski: delfīnam regulāri astes spērieni, lai elpošanas atvere atrastos ūdens virspusē, notiek refleksu līmenī.&lt;ref&gt;[http://www.anesthesia-analgesia.org/cgi/content/full/104/1/239#F199 Behavioral Observations of Sleep and Anesthesia in the Dolphin: Implications for Bispectral Index Monitoring of Unihemispheric Effects in Dolphins — A &amp; A]&lt;/ref&gt; Līdzīga aizmigšana ir novērota [[kašalots|kašalotam]] savvaļā, tomēr zinātniekiem trūkst datu, vai savvaļā delfīni aizmieg tik cieši kā nebrīvē.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/scotland/edinburgh_and_east/7254522.stm BBC NEWS | UK | Scotland | Edinburgh, East and Fife | Sperm whales caught 'cat napping']&lt;/ref&gt;

== Barība ==
Dažādas sugas medī dažādi. Kopumā delfīni barojas ar [[zivis|zivīm]] un [[kalmāri]]em, izņemot [[zobenvaļi|zobenvaļus]] un [[mazie zobenvaļi|mazos zobenvaļus]], kas medī arī jūras [[zīdītāji|zīdītājus]].

Viena no izplatītākajām medību tehnikām ir zivju sadzīšana barā. Zivis tiek sadzītas ciešā, nelielā barā jeb kamolā. Tad delfīni metas cauri blīvajam zivju kamolam un viegli saķer medījumu. Otrs izplatīts paņēmiens ir zivis iedzīt seklumā, kur tās vieglāk noķert. [[Atlantijas pudeļdeguna delfīns|Atlantijas pudeļdeguna delfīni]] zivis izdzen dūņainajos krastos. Kamēr zivis cenšas nokļūt atpakaļ jūrā, delfīni tās uzlasa. Arī zobenvaļi reizēm uzbrūk pludmalē guļošajām [[jūras lauva|jūras lauvām]]. Dažas delfīnu sugas zivis apdullina ar savu astes spuru vai izsit laukā no ūdens, un tad tās uzķer.

Delfīni bieži kooperējas ar cilvēkiem zivju medībās. Ziņas par šādu kooperāciju ir saglabājušās jau no [[Senā Roma|Senās Romas]] laikiem. Mūsdienās šāda veida kooperācija joprojām notiek ar zvejniekiem [[Brazīlija]]s krastos. Delfīni dzen zivis virzienā uz tīkliem, tad signalizē zvejniekiem, ka zivis ir sadzītas un tīklus var izvilkt. Delfīni savukārt iegūst zivis, kas izbēg vai izkrīt no tīkliem.&lt;ref&gt;[http://www.telegraph.co.uk/travel/destinations/southamerica/brazil/734722/Brazils-sexiest-secret.html Brazil's sexiest secret - Telegraph]&lt;/ref&gt;

== Vairošanās un seksualitāte ==
Delfīni pārojas, atrodoties ar vēderiem viens pret otru. Pārim ir ilgstoša priekšspēle pirms paša dzimumakta, reizēm kopošanās notiek vairākas reizes ar nelieliem pārtraukumiem. Grūsnības periods variē atkarībā no sugas. Mazajiem [[tukuši]]em tie ir 11—12 mēneši, bet [[zobenvaļi]]em 17 mēneši. Vēl nesasnieguši [[dzimumbriedums|dzimumbriedumu]] delfīni kļūst seksuāli aktīvi.

Delfīniem mēdz būt seksuālas attiecības arī bez vairošanās mērķa, kā arī homoseksuālas attiecības. Tēviņi seksuāla uzbudinājuma laikā var būt ļoti agresīvi gan pret citiem tēviņiem, gan mātītēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.monkeymiadolphins.org/Pdf/Scott%20et%20al%202005.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090325000417/http://www.monkeymiadolphins.org/Pdf/Scott%20et%20al%202005.pdf# |archivedate={{dat|2009|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; Reizēm dažas sugas pārojas ar citām sugām, radot hibrīdpēcnācējus.&lt;ref&gt;[http://www.livescience.com/animals/ap_050415_wolphin.html Whale-Dolphin Hybrid Has Baby 'Wholphin' | LiveScience]&lt;/ref&gt; Reizēm delfīni meklē seksuālas attiecības ar citiem dzīvniekiem, cilvēkus ieskaitot.&lt;ref&gt;[http://whitelab.biology.dal.ca/lb/Samuels%20Bejder%20et%20al%202003.pdf Swimming with wild cetaceans in the Southern Hemisphere]&lt;/ref&gt;

== Ienaidnieki ==
Izņemot cilvēkus, delfīniem ir tikai daži ienaidnieki. Dažām sugām nav neviena ienaidnieka, tās pašas ir plēsīgas un bieds jūras [[zīdītāji]]em. Delfīnus, īpaši mazuļus un pusaudžus apdraud dažas [[haizivis|haizivju]] sugas: [[vēršhaizivs]], [[tumšā haizivs]], [[tīģerhaizivs]] un [[lielā baltā haizivs]]. Arī zobenvaļi medī mazāko sugu delfīnus.

== Delfīni un cilvēki ==
[[Attēls:Whaling in the Faroe Islands.jpg|thumb|200px|Pēc [[baltsānu delfīns|baltsānu delfīnu]] (''Lagenorhynchus acutus'') medībām [[Fēru salas|Fēru salās]]]]
Cilvēku saimnieciskās darbības un medību dēļ dažas delfīnu sugas ir tuvu izmiršanai. Tāds ir [[Amazones upesdelfīns]], [[Ķīnas upesdelfīns]] un [[Indijas upesdelfīns]]. [[Ķīna|Ķīnā]] 2006. gada izpētes ekspedīcijā neatklāja nevienu Ķīnas upesdelfīnu, kas liecina, ka tie, iespējams, ir izmiruši.

Delfīnus apdraud [[pesticīdi]], [[smagie metāli]], atkritumi un citāda rakstura [[ūdens piesārņojums]], kā arī tie bieži tiek nāvējoši traumēti ar laivu dzenskrūvēm. Daudzi delfīni tiek nogalināti, zvejojot [[tuncis|tunčus]], jo sapinas tīklos un iet bojā. Dažās pasaules daļās delfīnus medī kā barību cilvēku galdam. Šādas tradīcijas ir [[Fēru salas|Fēru salās]] un [[Japāna|Japānā]]. Kuģu navigācijas sistēmas rada skaļus zemūdens trokšņus, kas delfīniem izraisa [[stress|stresu]], bojā [[dzirde|dzirdi]] un veicina dažādas [[slimība]]s, kas saistītas ar skaļa trokšņa iedarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cbc.ca/health/story/2003/10/09/sonar031009.html |title=CBC News - Health - Navy sonar may be killing whales, dolphins |access-date={{dat|2009|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124055540/http://www.cbc.ca/health/story/2003/10/09/sonar031009.html |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Mitoloģija ===
Delfīns ir populārs tēls [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] mitoloģijā, tas ir attēlots arī uz monētām. Attēlā ir redzams, kā jauns vīrietis jāj ar delfīnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://dougsmith.ancients.info/feac50tar.html |title=Taras |access-date={{dat|2011|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070208015112/http://dougsmith.ancients.info/feac50tar.html |archivedate={{dat|2007|02|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; Senie grieķi ticēja, ka redzēt delfīnu ir laba zīme. Ja kuģim pa priekšu peldēja delfīni, bija gaidāms, ka ceļojums būs veiksmīgs.

[[hindi|Hindu]] mitoloģijā [[Gangas upesdelfīns]] apliecināja [[Ganga]]s upes svētumu, delfīns bija dieva klātbūtnes zīme.

=== Delfinārijs ===
Delfīnu popularitāte atgriezās {{g_dek|1960|L}}, kad visā pasaulē tika izveidoti daudzi delfināriji. Delfīnu izrādes kļuva pieejamas plašai auditorijai. Vairāki delfināriji pēc publikas pieprasījuma drīz vien tika aizvērti, jo delfīniem tajos nebija piemēroti dzīves apstākļi. Tomēr joprojām strādā vairāki simti delfināriju. Viens no populārākajiem — &quot;Jūras dzīvnieku parks&quot; ({{val|en|SeaWorld marine mammal park}}), kas atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], demonstrē trikus pat ar [[zobenvaļi]]em.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070614013211/http://www.trustedpartner.com/docs/library/000059/Herzing%20Moewe%20Brunnick%20final.pdf Interspecies interactions between Atlantic spotted dolphins, Stenella frontalis and bottlenose dolphins, Tursiops truncatus]
* [http://www.collective-evolution.com/2013/09/17/india-declares-dolphins-whales-as-non-human-persons/ India Declares Dolphins &amp; Whales As ‘Non-Human Persons’] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130920055158/http://www.collective-evolution.com/2013/09/17/india-declares-dolphins-whales-as-non-human-persons/ |date={{dat|2013|09|20||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20091219045713/http://today.msnbc.msn.com/id/21689083/?GT1=10547 Dolphins save surfer from becoming shark’s bait]
* [http://www.telegraph.co.uk/earth/earthnews/3317206/Dolphins-woo-females-with-bunches-of-weeds.html Dolphins woo females with bunches of weeds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100516231915/http://www.telegraph.co.uk/earth/earthnews/3317206/Dolphins-woo-females-with-bunches-of-weeds.html |date={{dat|2010|05|16||bez}} }} 
* [https://web.archive.org/web/20090927022232/http://search.japantimes.co.jp/cgi-bin/nn20090923f1.html Details on how Japan's dolphin catches work]
* [http://www.pbs.org/wgbh/pages/frontline/shows/whales/etc/navycron.html The Story of Navy dolphins]
* [http://news.bbc.co.uk/2/hi/world/middle_east/670551.stm Iran buys kamikaze dolphins]
* [https://web.archive.org/web/20090317122725/http://www.tribine.lv/zinas/Amerika-atrasts-roza-delfins/9261 Amerikā atrasts rozā delfīns]
* [http://www.travelnews.lv/index.php?m_id=18262&amp;i_id=5&amp;pub_id=53889 Delfīns kļūst bīstams pludmales apmeklētājiem]
* [https://web.archive.org/web/20120121062053/http://www.e-misterija.lv/modules.php?op=modload&amp;name=News&amp;file=article&amp;sid=1721 Delfīni, jūras eņģeļi]
* [https://web.archive.org/web/20080304032746/http://www.daivings.lv/world_scuba_news/scuba/40 Varbūt delfīni ir cēlušies no cilvēkiem uz zemes?]
* [http://www.spoki.lv/daba-un-dzivnieki/Delfini/17991 Delfīni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190607161031/https://spoki.lv/daba-un-dzivnieki/Delfini/17991 |date={{dat|2019|06|07||bez}} }}
* [http://www.nra.lv/zinas/8269-savvalas-delfini-rada-trikus.htm Savvaļas delfīni rāda trikus]
* [https://web.archive.org/web/20100217035700/http://news.frut.lv/lv/scitech/12993 Baltijas jūrā pie Vācijas manīti parastie delfīni]

*

{{Commons|Dolphin|Delfīni}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zobvaļi]]
[[Kategorija:Vaļveidīgie]]</text>
      <sha1>r3k4qpa30wxsdom075dgszblad5ho8q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Braiens Klofs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>103333</id>
    <revision>
      <id>4486210</id>
      <parentid>4297160</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T22:32:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486210</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3589" sha1="pgzwoeg1245unmb37g3q0obc42j3e9m" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| image                = Aankomst Nottingham Forrest op Schiphol, Ajax 1 tegenstanders voor de Europa Cup, Bestanddeelnr 930-7831.jpg
| fullname             = Braiens Hauards Klofs
| height               = 
| dateofbirth          = {{dat|1935|3|21}}
| cityofbirth          = [[Midlsbro]]
| countryofbirth       = [[Anglija]]
| dateofdeath          = {{miršanas datums un vecums|2004|9|20|1935|3|21}}
| cityofdeath          = [[Dārbi]]
| countryofdeath       = Anglija
| position             = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1          = 1951—1953
| youthyears2          = 1953—1955
| youthclubs1          = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]
| youthclubs2          = {{flaga|Anglija}} Billingham Synthonia
| years1               = 1955—1961
| years2               = 1961—1964
| clubs1               = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]
| clubs2               = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| caps1                = 213
| caps2                = 61
| totalcaps            = 274
| goals1               = 197
| goals2               = 54
| totalgoals           = 251
| nationalyears1       = 1957—1958
| nationalyears2       = 1957
| nationalyears3       = 1959
| nationalteam1        = {{flaga|Anglija}} Anglijas U23
| nationalteam2        = {{flaga|Anglija}} Anglijas B
| nationalteam3        = {{fb|ENG}}
| nationalcaps1        = 3
| nationalcaps2        = 1
| nationalcaps3        = 2
| nationalgoals1       = 1
| nationalgoals2       = 1
| nationalgoals3       = 0
| manageryears1        = 1965—1967
| manageryears2        = 1967—1973
| manageryears3        = 1973—1974
| manageryears4        = 1974
| manageryears5        = 1975—1993
| managerclubs1        = {{flaga|Anglija}} ''[[Hartlepool United F.C.|Hartlepools United]]''
| managerclubs2        = {{flaga|Anglija}} ''[[Derby County F.C.|Derby County]]''
| managerclubs3        = {{flaga|Anglija}} ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]''
| managerclubs4        = {{flaga|Anglija}} ''[[Leeds United A.F.C.|Leeds United]]''
| managerclubs5        = {{flaga|Anglija}} ''[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]''
}}

'''Braiens Hauards Klofs''' ({{val|en|Brian Howard Clough}}; {{dat|1935|3|21|N}} — {{dat|2004|9|20|N}}) bija [[Anglija]]s [[futbols|futbolists]] un futbola treneris, plašāk pazīstams ar saviem panākumiem kā trenerim ar ''[[Derby County F.C.|Derby County]]'' un ''[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]'', un savām 44 dienām ''[[Leeds United A.F.C.|Leeds United]]'' klubā. Viņa sasniegums, divus gadus pēc kārtas ar ''Nottingham Forest'' iegūstot Eiropas kausu, tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem futbola vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/3673824.stm |title=Stars pay tribute to Clough |publisher=BBC News |date=2004-09-21 |accessdate=2009-07-11}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100611013922/http://www.nationalfootballmuseum.com/pages/fame/Inductees/brianclough.htm Anglijas futbola slavas zāle]

{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klofs, Braiens}}
[[Kategorija:1935. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2004. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ziemeļjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]</text>
      <sha1>pgzwoeg1245unmb37g3q0obc42j3e9m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Orbīta (tekstgrupa)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106694</id>
    <revision>
      <id>4485992</id>
      <parentid>4402331</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T13:16:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-33483-64</username>
        <id>146528</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izdevumi */</comment>
      <origin>4485992</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4314" sha1="ew6j85pz93qpr8y2e6jac52t4woese3" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = grupa
| Vārds = Orbīta
| Attēls = Orbita logo.jpg
| Att_izm = 220px
| Apraksts = Tekstgrupas &quot;Orbīta&quot; logo
| Vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}}
| Žanrs = [[dzeja]]&lt;br /&gt;[[starpdisciplināri projekti]]
| Gadi = 1999—pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Mlapa = {{URL|http://www.orbita.lv}}
| Dalībnieki = * [[Sergejs Timofejevs]]
* [[Semjons Haņins]]
* [[Artūrs Punte]]
* [[Vladimirs Svetlovs]]
| Bij_dalībnieki = Žoržs Uaļļiks
}}
'''Orbīta''' ({{val|ru|Орбита}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] dzejnieku tekstgrupa.

== Dalībnieki ==
* [[Sergejs Timofejevs]]
* [[Artūrs Punte]]
* [[Semjons Haņins]]
* [[Vladimirs Svetlovs]]

== Vēsture ==
Grupa radās 1999. gadā, un kopš tā laika publicē dzejas un mākslas izdevumus, kā arī sniedz dzejas lasījumus dažādās valstīs.
Grupa sadarbojas ar dizaineru Vladimiru Leibgamu, [[Latviešu dzeja|latviešu jaunās paaudzes dzejniekiem]], māksliniekiem, mūziķiem un citiem dažādu mākslu pārstāvjiem. 

Grupa saņēmusi [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] dzejā (2005) par almanaha „Orbīta” 4. numuru DVD un CD formātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lcca.lv/lv/survival-kit-10-1/makslinieki/orbita/|title=Mākslinieki un darbi|website=lcca.lv|access-date=2023-01-26|archive-date=2023-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230126151435/https://lcca.lv/lv/survival-kit-10-1/makslinieki/orbita/}}&lt;/ref&gt;

== Izdevumi ==
[[Attēls:Motopoesis Orbita.jpg|thumb|Orbītas performance Rīgā 2019. gadā]]
* „Orbīta” Nr. 1. (2000, almanahs)
* „Orbīta” Nr. 2. (2000, CD)
* „Orbīta” Nr. 3. (2001, almanahs)
* Sergejs Timofejevs. „Gandrīz fotogrāfijas” (2003)
* Semjons Haņins. „Tikko” (2003)
* „Orbīta” Nr. 4. (2005, DVD + CD)
*Laila Halilova. „36 EXP” (2006, fotogrāmata) 
* [[Inga Gaile]]. „Kūku Marija” (2007)
* Antoloģija „Krievu mūsdienu dzeja Latvijā” (2008)
* „Orbīta” Nr. 5. (2009, almanahs)
* Dmitrijs Rancevs. „Kinotācijas” (2009)
* Par mums: [[Kārlis Vērdiņš]], [[Māris Salējs]], [[Marts Pujāts]], [[Pēteris Draguns]] (2009)
* Sergejs Timofejevs. „Stereo” (2012)
* Žoržs Uaļļiks. „Redzu dzirdu klusēju” (2013)
* „Artūra Puntes poētiskie veltījumi” (2013)
* Semjons Haņins. „Peldus” (2013)
* [[Jeļena Glazova]]. „Transfēri” (2013)
* Dmitrijs Sumarokovs. „Cafe Europe” (2014)
* Aleksandrs Meņšikovs. „17 dzejoļi” (2014)
* Vladimirs Svetlovs. „Lietots” (2014)
* Oļegs Ļencojs. „Pieceļas ieelpo...” (2014)
* Jevgeņijs Nelešs. „Uznācis” (2014)
*Romans Korovins. „ROCK” (2014, albums)
*„Талка/ Talka” (2014, almanahs)
*Aleksandrs Gronskis, Ksenija Babuškina.  „Schema” (2016, fotogrāmata)
*12 dzejnieki no Krievijas: antoloģija (2017)
*Andrejs Strokins. „Palladium” (2017, fotogrāmata)
*Māra Brašmane. „Centrāltirgus” (2018, fotogrāmata)
*Vladimirs Svetlovs. „Rīgas līcis” (2018, fotogrāmata)
* Sergejs Timofejevs. &quot;Replika&quot; (2018)

Kopš 2018. gada tiek izdota grāmatu sērija &quot;Orbītas bibliotēka&quot;, kurā publicēti gan mūsdienu autoru oriģināldarbi, gan tulkojumi. Pirmais izdevums sērijā bija [[Arvis Viguls|Arvja Vigula]] dzejoļu krājums &quot;Grāmata&quot;.

== &quot;Orbītas&quot; dzejas izlases citās valodās ==
* ''Nell'Orbita di Riga'' [itāļu val.] Atdz. Paolo Galvagni. Edizioni L'Obliquo, 2006.
* ''Worüber schweigen Freunde'' [Par ko klusē draugi; vācu val.]. Atdz. Viktor Hoffmann. Berlin: Edition Bodoni, 2012.
* ''Hit Parade'': The Orbita Group [Hitparāde: angļu val.]. Red. Kevin M.F. Platt. New York: Ugly Duckling Press, 2015.
* ''Sto najboljih pjesama svih vremena i naroda'' [horvātu val.]. Atdz. Ivana Peruško un Marko Pogačar. SKUD Ivan Goran Kovačić, 2016.
* ''Deviando sollecito dalla rotta'' [itāļu val.]. Atdz. Massimo Maurizio. Stilo Editrice, 2016.
* ''Orbita: The Project'' [angļu val.]. Transl. Kevin M. F. Platt. Todmorden: Arc Publications, 2018.

== Literatūra ==
* Aiga Dzalbe, Ilva Skulte. ''Orbīta''. Rīga: Neputns, 2018.


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.orbita.lv „Orbītas” mājaslapa] {{ru ikona}}/{{lv ikona}}/{{en ikona}}

[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Literātu grupas]]</text>
      <sha1>ew6j85pz93qpr8y2e6jac52t4woese3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116526</id>
    <revision>
      <id>4486349</id>
      <parentid>4343480</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:56:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11990" sha1="rsavxzbjt75608z0u6si903r24vskkn" xml:space="preserve">[[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils karte.png|thumb|250px|Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte]]
{{Rīga — Daugavpils}}
'''Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils''' ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija [[Latvija|Latvijā]], kura ir 218 [[kilometrs|kilometrus]] gara.&lt;ref name=&quot;ldz1&quot;&gt;[http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/dzelzce%C4%BCu-l%C4%ABniju-latvij%C4%81-b%C5%ABvniec%C4%ABbas-hronolo%C4%A3ija Dzelzceļu līniju Latvijā būvniecības hronoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150921041152/http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/dzelzce%C4%BCu-l%C4%ABniju-latvij%C4%81-b%C5%ABvniec%C4%ABbas-hronolo%C4%A3ija |date={{dat|2015|09|21||bez}} }} — Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs&lt;/ref&gt; Šī līnija ir viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā.

Mūsdienās tā ietver sevī iecirkņus Rīga—Krustpils un Krustpils—Daugavpils. Brauciens no [[Rīga]]s līdz [[Daugavpils|Daugavpilij]] ar [[dīzeļvilciens|dīzeļvilcienu]] ilgst 3 stundas un 22 līdz 33 minūtes (atkarīgs no konkrēta reisa), bet ar ekspreša dīzeļvilcienu — 2 stundas un 46 minūtes.&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/lv/marsrutu-saraksts/?from=R%C4%ABga&amp;stop_from=1&amp;to=Daugavpils&amp;stop_to=243 Vilcienu kustības saraksts maršrutā Rīga—Daugavpils]&lt;/ref&gt; Līnijā Rīga—Krustpils kursē dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Krustpils, Rīga—Rēzekne, Rīga—Zilupe, bet posmā līdz Pļaviņām — maršrutos Rīga—Madona, Rīga—Gulbene. Līnijas sākumposms līdz [[Aizkraukle (stacija)|Aizkrauklei]] ir elektrificēts un tajā kursē [[elektrovilciens|elektrovilcieni]] maršrutos Rīga—Ogre, Rīga—Lielvārde, Rīga—Aizkraukle. Līnijā ir intensīva kravas vilcienu kustība (piemēram, saskaņā ar 2015./2016. gada grafiku, iecirknī Pļaviņas—Šķirotava dienā bija paredzēti 37 kravas vilcieni Rīgas virzienā, 33 — Pļaviņu virzienā, bet iecirknī Daugavpils—Krustpils — 38 kravas vilcieni Krustpils virzienā, 37 — Daugavpils virzienā).&lt;ref&gt;{{LDZ pārskats}}&lt;/ref&gt; Posmā Rīga—Krustpils ir divi sliežu ceļi, pārējā līnijā ir viens sliežu ceļš.&lt;ref name=&quot;ldzraksts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/ldz-pabeidz-liel%C4%81ko-projektu-atjaunot%C4%81s-latvijas-neatkar%C4%ABbas-laik%C4%81-%E2%80%93-otr%C4%81-slie%C5%BEu-ce%C4%BCa-b%C5%ABvniec%C4%ABbu |title=LDz pabeidz lielāko projektu atjaunotās Latvijas neatkarības laikā — Otrā sliežu ceļa būvniecību posmā Skrīveri-Krustpils |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160804105913/http://ldz.lv/lv/ldz-pabeidz-liel%C4%81ko-projektu-atjaunot%C4%81s-latvijas-neatkar%C4%ABbas-laik%C4%81-%E2%80%93-otr%C4%81-slie%C5%BEu-ce%C4%BCa-b%C5%ABvniec%C4%ABbu }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dzelzceļa līniju atklāja {{dat|1861|09|21|L|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/en/content/dzelzce%C4%BCi-k%C4%81-carisk%C4%81s-krievijas-ma%C4%A3istr%C4%81%C4%BCu-nosl%C4%93dzo%C5%A1ie-posmi-pie-baltijas-j%C5%ABras-1860-%E2%80%93-1919 |title=Dzelzceļi kā cariskās Krievijas maģistrāļu noslēdzošie posmi pie Baltijas jūras 1860. — 1919. |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151023020857/http://www.ldz.lv/en/content/dzelzce%C4%BCi-k%C4%81-carisk%C4%81s-krievijas-ma%C4%A3istr%C4%81%C4%BCu-nosl%C4%93dzo%C5%A1ie-posmi-pie-baltijas-j%C5%ABras-1860-%E2%80%93-1919 }}&lt;/ref&gt; To uzbūvēja un kā [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla]] tā piederēja Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrībai līdz 1894. gadam, kad tā pārgāja valsts īpašumā.&lt;ref name=&quot;ldz1&quot; /&gt; Līnija visā tās garumā bija uzbūvēta ar diviem sliežu ceļiem. Pirmās [[dzelzs]] sliedes piegādāja angļu uzņēmums ''Weardale Iron Company'', 1874. gadā tās nomainīja pret Vācijā ražotajām dzelzs sliedēm ar [[tērauds|tērauda]] virsmu, bet 1881. gadā sāka uzstādīt tērauda sliedes. ''Stephenson &amp; Newcastle'' ražotā [[lokomotīve]] pirmā sāka kursēt šajā līnijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rinkēviča|first=Vita|title=Ogre. Rakstu un atmiņu krājums|year=2002|publisher=LU žurnāla &quot;Latvijas Vēsture&quot; fonds|isbn=9984527255}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dzelzceļa līnija, atrodoties frontes līnijas tiešā tuvumā, bija sabombardēja. Cieta gan staciju ēkas, kā arī pārējā dzelzceļa infrastruktūra. Pēc kara atjaunoja tikai vienu no diviem sliežu ceļiem. Tikai 1953. gadā atjaunoja otro sliežu ceļu no Rīgas līdz Ogrei, vēlāk arī līdz Skrīveriem.&lt;ref name=&quot;ldzraksts&quot; /&gt;

{{dat|1959|07|20|L|bez}} atklāja elektrificēto iecirkni Rīga—Ogre, tā paša gada decembrī to pagarināja līdz [[Pārogre (stacija)|Pārogrei]], 1968. gadā — līdz [[Jumprava (stacija)|Jumpravai]], bet 1972. gadā — līdz [[Aizkraukle (stacija)|Aizkrauklei]].&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/lv/node/342 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991.g.]&lt;/ref&gt;

[[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā posmos Lielvārde—Kaibala, Jumprava—Dendrārijs uzbūvēja otro sliežu ceļu. 1990. gadu vidū posmā Rīga—Krustpils pārgāja uz kilometrāžu, skaitot no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]], līdz tam kilometrus skaitīja no Maskavas.

2011. gada septembrī uzsāka otrā sliežu ceļa izbūvi posmā Skrīveri—Krustpils.&lt;ref&gt;[http://www.bmgs.lv/lv/projects/1420/ Otra sliežu ceļa būvniecība Skrīveri-Krustpils (Rīga-Krustpils iecirknis)]&lt;/ref&gt; 
Vērienīgo dzelzceļa projektu (vairāk nekā 100 miljoni eiro) 56 km garumā īstenoja 2010. gadā konkursā izvēlētā uzņēmumu apvienība Skonto būve, BMGS, ACB un Binders.
Projekta gaitā posmā Skrīveri—Krustpils rekonstruēja un modernizēja arī esošo infrastruktūru (stacijas un to ēkas, pārbrauktuves, peronus, tiltus un caurtekas, signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmas). Būvdarbus pilnībā pabeidza {{Dat|2014|12|18|L|bez}},&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/lv/content/otr%C4%81-slie%C5%BEu-ce%C4%BCa-b%C5%ABvniec%C4%ABba-posm%C4%81-skr%C4%ABveri-krustpils Otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri — Krustpils]&lt;/ref&gt; bet svinīgā atklāšana notika Aizkraukles stacijā {{Dat|2015|02|04|L|bez}}.&lt;ref name=&quot;ldzraksts&quot; /&gt;

== Stacijas, pieturas punkti un ceļa posteņi ==
# [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]
# [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]]
# [[Jāņavārti]]
# [[Daugmale (stacija)|Daugmale]]
# [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
# [[Gaisma (stacija)|Gaisma]]
# [[Rumbula (stacija)|Rumbula]]
# [[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]]
# [[Dole (stacija)|Dole]]
# [[Salaspils (stacija)|Salaspils]]
# [[Saulkalne (stacija)|Saulkalne]]
# [[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]]
# [[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]]
# [[Ogre (stacija)|Ogre]]
# [[Pārogre (stacija)|Pārogre]]
# [[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]]
# [[Ķegums (stacija)|Ķegums]]
# [[Lielvārde (stacija)|Lielvārde]]
# [[Kaibala (stacija)|Kaibala]]
# [[Jumprava (stacija)|Jumprava]]
# [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]]
# [[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]]
# [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]]
# [[Koknese (stacija)|Koknese]]
# [[Alotene]]
# [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]]
# [[Krustpils (stacija)|Krustpils]]
# [[Asote (stacija)|Asote]]
# [[Trepe (stacija)|Trepe]]
# [[Līvāni (stacija)|Līvāni]]
# [[Jersika (stacija)|Jersika]]
# [[Sergunta (stacija)|Sergunta]]
# [[Nīcgale (stacija)|Nīcgale]]
# [[Vabole (stacija)|Vabole]]
# [[Līksna (stacija)|Līksna]]
# [[383. kilometrs]]
# [[387. kilometrs]]
# [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils]]

== Bijušās stacijas un pieturas ==
* '''[[Kalpaka postenis]]''' — 1925. gadā ierīkots elektrocentralizācijas postenis (sākumā skaitījās atsevišķa stacija) starp Rīgas galveno staciju un tagadējo Vagonu parku. Vēlāk dēvēts citos nosaukumos, līdz 50. gados pārcelts citur.
* '''[[5. kilometrs]]''' — 20. gadsimta sākumā līdz ar šķirošanas stacijas ierīkošanu uzbūvēts ceļa postenis, atradās pēc tagadējā Vagonu parka. Pastāvēja kā vilcienu pietura līdz pat 1956. gadam.
* '''[[Dreiliņi (stacija)|Dreiliņi]]''' — pietura atradās pirms tagadējiem Jāņavārtiem, pastāvēja no 1918. gada līdz pat Ogres virziena elektrifikācijai.
* '''[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]]''' — pieturas punkts starp Jumpravas un Skrīveru stacijām. Atvērts 1972. gadā, slēgts 2019. gadā.
* '''[[Aiviekste (stacija)|Aiviekste]]''' — pieturas punkts starp Pļaviņu un Ozolsalas stacijām, pastāvēja no 1928. līdz 1944. gadam.
* '''[[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]]''' — pieturas punkts starp Pļaviņu un Krustpils stacijām. Atvērts 1942. gadā, slēgts 2019. gadā.
* '''[[Ruži (stacija)|Ruži]]''' — pieturas punkts starp Nīcgales un Vaboles stacijām, atvērts 1958. gadā, slēgts 1990. gados, pēc Krustpils—Daugavpils maršruta piepilsētas vilcienu atcelšanas.
* '''[[381. kilometrs]]''' — Daugavpils dzelzceļa mezgla ceļa postenis, no kura atzarojās līnija uz 8. kilometra posteni. Atradās starp Līksnas staciju un 383. kilometra posteni. Postenis kopā ar atzarojumu likvidēts 1990. gadu sākumā.
* '''[[Mežciems (stacija)|Mežciems]]''' — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1938. gadā, slēgts 2011. gadā.
* '''[[Nometne (stacija)|Nometne]]''' — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1926. gadā armijas vajadzībām, slēgts Otrā pasaules kara laikā.
* '''[[Cietoksnis (stacija)|Cietoksnis]]''' — pieturas punkts, atvērts 1935. gadā, slēgts Otrā pasaules kara laikā. Atradās starp 387. kilometra ceļa posteni un Daugavpils staciju.

== Galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils pirms 1914.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils (pirms 1914. gada)
Attēls:Ogres dzelzceļa tilts pirms 1940.jpg|[[Dzelzceļa tilts (Ogre)|Ogres dzelzceļa tilts]] (pirms 1940. gada)
Attēls:Rīgas - Maskavas vilciens uz Aiviekstes tilta pirms 1940.jpg|Rīgas—Maskavas vilciens uz [[Aiviekste]]s tilta (pirms 1940. gada)
Attēls:DR1A-172 pie Dendrārija pieturas punkta.JPG|Maršruta Rīga — Daugavpils [[dīzeļvilciens]] DR1A-172 posmā Jumprava—Dendrārijs
Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils posmā Muldakmens - Skrīveri (2).jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Muldakmens—Skrīveri
Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils posmā Saulkalne - Ikšķile (2).jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Saulkalne—Ikšķile
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils posmā Kaibala - Lielvārde.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Kaibala—Lielvārde
File:Dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils posmā Ķegums - Lielvārde.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils posmā Ķegums—Lielvārde
Attēls:Krustpils - Daugavpils - Indra 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Krustpils—Daugavpils—Indra 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.ldz.lv/?object_id=3983 Daugavpils līnijai veltīta fotoizstāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227140813/http://ldz.lv/?object_id=3983 |date={{dat|2010|12|27||bez}} }}
* {{youtube|TACsPxxxEG8|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Aizkraukle - Rīga}}
* {{youtube|i2v9NCrCxFc|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Aizkraukle - Rīga}}
* {{youtube|Dpqx4NzOFzo|Pilnā vilciena maršruta video versija, virzienā Rīga - Krustpils}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}
{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}
{{DEFAULTSORT:Rīga—Daugavpils, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Daugavpils]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>rsavxzbjt75608z0u6si903r24vskkn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deku</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116693</id>
    <revision>
      <id>4486253</id>
      <parentid>4242330</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T05:49:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486253</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4776" sha1="qpl2zp2fpi89g4gumj8aub7rqnyuila" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| image = [[Attēls:Chelsea Deco.jpg|175px]]
| fullname = Andersons Luišs de Souza
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1977|8|27}}
| cityofbirth = [[Sanbernando de Kampo]]
| countryofbirth = [[Brazīlija]]
| height = 174&lt;ref name=&quot;chelsea profile&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.chelseafc.com/page/PlayerProfileDetail/0,,10268~29254,00.html|title= Chelsea FC profile|accessdate= {{dat|2010|6|16}}|author= |date= {{dat|2008|7|16}}|publisher= Chelsea FC}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 1995—1996
| youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Nacional Atlético Clube|Nacional]]
| years1 = 1996—1997
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]
| caps1 = 2
| goals1 = 0
| years2 = 1997—1998
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 1997—1998
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} {{Īre}} [[F.C. Alverca|Alverca]]
| caps3 = 32
| goals3 = 13
| years4 = 1998—1999
| clubs4 = {{flaga|Portugāle}} {{Īre}} [[S.C. Salgueiros|Salgueiros]]
| caps4 = 12
| goals4 = 2
| years5 = 1999—2004
| clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[F.C. Porto|Porto]]
| caps5 = 154
| goals5 = 32
| years6 = 2004—2008
| clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps6 = 113
| goals6 = 13
| years7 = 2008—2010
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| caps7 = 42
| goals7 = 5
| years8 = 2010—2013
| clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense Football Club|Fluminense]]
| caps8 = 56
| goals8 = 2
| nationalyears1 = 2003—2010
| nationalteam1 = {{fb|POR}}
| nationalcaps1 = 75
| nationalgoals1 = 5
| pcupdate = {{dat|2017|6|2|SK}}
| ntupdate = {{dat|2017|6|2|SK}}
| totalcaps = 406
| totalgoals = 65
}}
'''Deku''' (īstajā vārdā '''Andersons Luišs de Souza''', {{val|pt|Anderson Luís de Souza}}; dzimis {{dat|1977|8|27}} [[Brazīlija|Brazīlijā]]) ir bijušais [[Portugāle]]s futbolists, [[Pussargs (futbols)|pussargs]]. Ir saņēmis vairākus dažāda mēroga apbalvojumus.

Deku savu profesionāļa karjeru sāka 1996. gadā vietējā [[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]] kluba sastāvā. Vēl ir spēlējis Portugāles, Spānijas un Anglijas klubos. Kopš 2002. gada ir Portugāles pilsonis un šīs valsts izlasi pārstāv kopš 2003. gada. Deku ir viens no retajiem futbolistiem pasaulē, kam ir izdevies triumfēt [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] divu dažādu klubu sastāvā: 2004. gadā ar [[F.C. Porto|Porto]] un 2006. gadā ar [[FC Barcelona|Barcelona]]. Portugāles izlases sastāva ir spēlējis divos Pasaules kausa izcīņas turnīros ([[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]) un divos Eiropas čempoinātu finālturnīros ([[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] un [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]).

== Sasniegumi ==
'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 1998–99, 2002–03, 2003–04
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 1999–2000, 2000–01, 2002–03
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2003–04
* [[UEFA kauss]]: 2002–03

'''Barcelona'''

* [[La Liga|Spānijas La Liga]]: 2004–05, 2005–06
* [[Spānijas Superkauss]]: 2005, 2006
* UEFA Čempionu līga: 2005–06

'''Chelsea'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: 2009–10
* [[FA kauss]]: 2008–09, 2009–10
* [[FA Community Shield]]: 2009

'''Fluminense'''

* [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2010, 2012

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[UEFA]] gada klubu futbolists: 2003–04
* Portugāles Premjerlīgas gada labākais futbolists: 2003–04

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Deco|Deku}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110819192524/http://www.fcbarcelona.cat/web/english/futbol/temporada_07-08/plantilla/jugadors/deco.html FC Barcelona profils] {{en ikona}}

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Corinthians Paulista&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Fluminense&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>qpl2zp2fpi89g4gumj8aub7rqnyuila</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blackout</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117152</id>
    <revision>
      <id>4486202</id>
      <parentid>4085745</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T21:23:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486202</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7485" sha1="6af4odgu8nzxal5ji1fhv3mgi7eow49" xml:space="preserve">{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = Blackout
| Izpildītājs           = [[Britnija Spīrsa|Britnijas Spīrsas]] 5. studijas albums.
| Vāks                  = Blackout_Albums.png‎
| Background            = #83adc0
| Izdots                = [[26. oktobris]] [[2007. gads|2007]].
| Ierakstīts            = 2006 - 2007
| Žanrs                 = [[Popmūzika|Pops]], [[Ritmblūzs|R&amp;B]], [[poproks]] 
| Garums                = 43:38 (Standarta izdevums) 
| Kataloga Nr.          = 
| Ierakstu kompānija    = [[Jive]]
| Producents            = [[Danja]], Bloodshy &amp; Avant, The Clutch, Kara DioGuardi, Šons Garets, The Neptunes, [[Britnija Spīrsa]]
| Izpildītājsģen        = [[Britnija Spīrsa|Britnijas Spīrsas]] albumu
| Iepriekšējais albums  = '''[[B in the Mix: The Remixes]]''' &lt;br /&gt; ([[2005. gads|2005]])
| Šis albums            = '''Blackout'''&lt;br /&gt;([[2007. gads|2007]])
| Nākamais albums       = '''[[Circus]]'''&lt;br /&gt;([[2008. gads|2008]])
}}

Blackout ir [[Britnija Spīrsa|Britnijas Spīrsas]] piektais studijas albums, kurš tika izdots 2007. gada 27. oktobrī. Darbs pie albuma sākās 2006. gada februārī. Blackout ir pirmais Spīrsas studijas albums, pēc četru gadu pārtraukuma, kad tika izdots [[In the Zone]]&lt;ref&gt;[http://www.reuters.com/article/idUSN0328342220071006 Britney Spears names new album Blackout | Reuters&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; un pirmais albums, kura producēšanā ir piedalījusies pati Britnija. Albuma dziesmu tematika vērsta uz mīlestību un viņas attiecībām ar presi.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/7068992.stm BBC NEWS | Entertainment | Review: Britney Spears' Blackout&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

Albums debitēja 2. vietā [[Billboard 200]] topā, kļūstot par pirmo Spīrsas albumu, kas nedebitēja pirmajā vietā.

Albuma pirmais singls [[”Gimme More”]] sasniedza 1. vietu Canadian Hot 100 topā un kļuva par Top 15 hitu divpadsmit valstīs. Nākamais singls [[”Piece of Me”]] sasniedza 1. vietu [[Īrija|Īrijā]]. Pēdējais albuma singls [[”Break The Ice”]] nokļuva Billboard Hot Dance Club Play topa pirmajā vietā, liekot visiem albuma singliem sasniegt līderpozīciju kādā no topiem. Visas trīs dziesmas bieži parādījās gada labāko dziesmu sarakstos. 
Neskatoties uz to, ka albums sākumā saņēma kritiskas atsauksmes, vēlāk tas saņēma kritiķu uzslavas un tika nosaukts par vienu no desmitgades labākajiem albumiem. Žurnāls The Times albumu ierindoja 5. vietā ”Best Pop Album of the Decade” (Labākais desmitgades pop albums) topā, Billboard lasītāju aptaujā Blackout tika atzīts par trešo labāko desmitgades albumu un ieguva labākā albuma titulu MTV Europe Music Awards 2008 balvu pasniegšanas ceremonijā. Albums ir pārdots vairāk nekā 3 miljonos kopiju

== Producēšana ==

2006. gada februārī tika paziņots, ka Britnija ir sākusi darbu pie sava jaunā albuma, kas varētu tikt izdots gadu vēlāk. Atsaucoties uz žurnāla People rakstu, Britnija pauda, ka viņas jaunā mūzika varētu atjaunot pašreizējo popmūzikas ainu, kura, pēc viņas domām, ir garlaicīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1524509/20060217/spears_britney.jhtml |title=Britney Spears Working On New Album To Boost 'Boring' Pop Scene - News Story {{!}} Music, Celebrity, Artist News {{!}} MTV News&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2010|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100106064946/http://www.mtv.com/news/articles/1524509/20060217/spears_britney.jhtml }}&lt;/ref&gt; 
Spīrsa uzsāka sadarbību ar producentu [[Danja|Danju]], kad vēl gaidīja savu otru mazuli. Ierakstu veikšana sākās Lasvegasā un turpinājās Losandželosā. Vismaz viena no albuma dziesmām tika ierakstīta KMA Music studijā, Manhatanā. 
Savā oficiālajā mājaslapā, Spīrsa publicēja ziņu, kas vēstīja par jaunā albuma izdošanu 2007. gada beigās. 2007. gada augustā tika paziņots, ka [[Danja]]s producētais hits [[”Gimme More”]] kļūs par albuma pirmo singlu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/search/google/article_display.jsp?vnu_content_id=1003632483 |title=Britney Wants 'More' On New Danjahandz Track {{!}} Billboard.com&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2012|07|22||bez}} |archive-date={{dat|2010|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100106023026/http://www.billboard.com/bbcom/search/google/article_display.jsp?vnu_content_id=1003632483 }}&lt;/ref&gt;
== Izdošana ==
“Blackout” ir pirmais Spīrsas albums, kura reklamēšana netika izvirzīta par prioritāti. Tika izsludināts konkurss “Britney Spears Wants a Piece of You”, kura dalībniekiem vajadzēja veidot singla “Piece of Me” videoklipus, izmantojot [[MTV]] video remikseri. Uzvarētāja noteikšanā piedalījās [[MTV]], [[Jive Records]] un pati Britnija, vēlāk videoklips tika rādīts televīzijas kanālā TRL. Vēlāk tika izdota ”Blackout” deluxe edition versija, kas iekļāva papildus dziesmas — ”Outta This World”, ”Get Back”, ”Everybody” un singla ”Gimme More” remiksus. {{fact}}
== Singli ==
* [[“Gimme More”]] bija pirmais Blackout singls. Radio stacijās tas nonāca 2007. gada 30. augustā, bet 2007. gada 27. septembrī tas tika izdots [[iTunes]]. “Gimme More” kļuva par pirmo Spīrsas top 5 hitu, kopš “…Baby One More Time”, sasniedzot trešo vietu [[Billboard Hot 100]] topā. Kopš izdošanas brīža, singls ir sasniedzis platīna statusu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* [[“Piece of Me”]] kļuva par albuma otro singlu. Videoklips šim singlam tika uzņemts 2007. gada 27. novembrī, [[Losandželosa]]s klubos un restorānos. Tas debitēja 65. vietā [[Billboard Hot 100]] topā. 
* [[“Break the Ice”]] tika oficiāli izdots radio atskaņošanai 2008. gada 3. martā. “Break the Ice” videoklips ir pirmais Spīrsas pilnībā animētais mūzikas klips.
* [[“Radar”]] sākotnēji bija ieplānots kā albuma ceturtais singls, tomēr tā izdošana tika apturēta, jo Spīrsa sāka darbu pie sava nākamā albuma [[Circus]], kurā tika iekļauts šis singls.

== Izdošanas vēsture ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Datums
|-
| Eiropa
| {{Dat|2007|10|26|N}}
|-
| Latīņamerika
| {{Dat|2007|10|27|N}}
|-
| Austrālija
| {{Dat|2007|10|27|N}}
|- 
| Filipīnas
| {{Dat|2007|10|28|N}}
|-
| UK
| {{Dat|2007|10|29|N}}
|-
| ASV
| {{Dat|2007|10|30|N}}
|-
| Argentīna
| {{Dat|2007|10|30|N}}
|-
| Brazīlija
| {{Dat|2007|10|30|N}}
|-
| Citur pasaulē
| {{Dat|2007|10|30|N}}
|}
== Dziesmu saraksts ==

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Laiks
|-
| 1.
| &quot;[[Gimme More]]&quot;
| 4:11
|-
| 2.
| &quot;[[Piece of Me]]&quot;
| 3:32
|-
| 3.
| [[&quot;Radar&quot;]]
| 3:49
|-
| 4.
| &quot;[[Break the Ice]]&quot;
| 3:16
|-
| 5.
| &quot;Heaven on Earth&quot;
| 4:52
|-
| 6.
| &quot;Get Naked (I Got a Plan)&quot;
| 4:45
|-
| 7.
| &quot;Freakshow&quot;
|2:55
|-
| 8.
| &quot;Toy Soldier&quot;
| 3:22
|-
| 9.
| &quot;Hot as Ice&quot;
| 3:17
|-
| 10.
| &quot;Ooh Ooh Baby&quot;
| 3:28
|-
| 11.
| &quot;Perfect Lover&quot;
| 3:02
|-
| 12.
| &quot;Why Should I Be Sad&quot;
| 3:10
|-
| 13.
| &quot;Outta This World&quot; 
| 3:44
|-
| 14.
| &quot;Everybody&quot; 
| 3:18
|-
| 15.
| &quot;Get Back&quot; 
| 3:52
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.britneyspears.com/ Britnijas Spīrsas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Britnija Spīrsa}}

[[Kategorija:2007. gada albumi]]
[[Kategorija:Britnijas Spīrsas albumi]]</text>
      <sha1>6af4odgu8nzxal5ji1fhv3mgi7eow49</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cēsis (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117943</id>
    <revision>
      <id>4486234</id>
      <parentid>4394214</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T02:48:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6366" sha1="3gs370qp8kpxnjxn2lwlcev2m0fwf5l" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Cēsis}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Cēsis
| tips                = stacija
| attēls              = Cēsis railway station 6.JPG
| attēla_apraksts     = Cēsu stacijas ēka 2016. gadā
| map = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi      = Vendene (''Wenden'')
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = paaugstinātās; 1 malas, 1 salas
| sliežu_ceļi         = 4, neskaitot strupceļus un pievedceļus
| adrese              = Stacijas laukums 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
| latd  = 57.3129072 | latNS  = N
| longd = 25.2820256 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]] (20 km) &lt;br&gt; [[Līgatne (stacija)|Līgatne]] (36 km) &lt;br&gt; [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (28 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Melturi (stacija)|Melturi]] (16 km) &lt;br&gt; [[Āraiši (stacija)|Āraiši]] (10 km) &lt;br&gt; [[Jāņamuiža]] (5 km) &lt;br&gt; [[Lode (stacija)|Lode]] (12 km) &lt;br&gt; [[Bāle]] (20 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 94
}}
{{Rīga — Valga|collapse=yes}}

'''Cēsis''' ir dzelzceļa stacija [[Cēsis|Cēsīs]], [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. Cēsu stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē maršrutos Rīga—Valmiera, Rīga—Valga, Rīga—Tartu—Tallina un Viļņa—Rīga—Valga. Stacija ir dīzeļvilcienu maršruta Rīga—Cēsis galapunkts.

== Vēsture ==
[[1889]]. gadā tika atvērta ''Vendenes'' stacija [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga—Pleskava]]. Kopš [[1919]]. gada tā tika pārsaukta par Cēsu staciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1944. gadā stacijas ēka tika nopostīta un 1946. gadā uzbūvēta jauna celtne&lt;ref&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 80. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; &quot;Staļina baroka&quot; stilā. Līdzīgas ēkas tika uzceltas [[Ogre (stacija)|Ogres]] un [[Sigulda (stacija)|Siguldas]] stacijās.

No 2014. gada 17. jūnija Cēsu stacijas biļešu kasi slēdza stacijas rekonstrukcijas dēļ, bet pašlaik tā ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

Rekonstruēto Cēsu staciju, kas apvienota ar autoostu vienotā transporta mezglā, atklāja 2015. gada 10. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-atkl%C4%81j-atjaunoto-c%C4%93su-staciju |title=“Latvijas dzelzceļš” atklāj atjaunoto Cēsu staciju |access-date={{dat|2016|04|23||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151023001021/http://www.ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-atkl%C4%81j-atjaunoto-c%C4%93su-staciju }}&lt;/ref&gt;

== Pasažieru pārvadājumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
!Kursē
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} &quot;Pasažieru Vilciens&quot;
|Rīga - Valga
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
|Valga - Rīga
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} &quot;Pasažieru Vilciens&quot;
|Rīga - Valmiera
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7 
|-
|Valmiera - Rīga
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} &quot;Pasažieru Vilciens&quot;
|Rīga - Cēsis 
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7 
|-
|Cēsis - Rīga
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{flaga|Lietuva}} [[Lietuvas dzelzceļš|LTG Link]] / Vivi 
|Valga - Rīga - Viļņa
|rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
|Viļņa - Rīga - Valga
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{flaga|Igaunija}} [[Elron]]
|Rīga - Tartu - Tallina 
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
|Tallina - Tartu - Rīga
| 1,2,3,4,5,6,7 
|-
|}

== Attēlu galerija ==

&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Cēsu stacija.JPG|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;&lt;small&gt;Cēsu stacijas ēka 2012. gadā&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
Attēls:Cēsis railway station 1.JPG|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;&lt;small&gt;Cēsu stacijas uzgaidāmā telpa&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
Attēls:Cēsis railway station 9.JPG|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;&lt;small&gt;Stacijas ēka no Valmieras puses&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
Attēls:Cēsis railway station 4.JPG|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;&lt;small&gt;Bijusī stacijas noliktava&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
Attēls:Cēsise (Võnnu) raudteejaam - Cēsis train station (12810066323).jpg|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;&lt;small&gt;Cēsu stacija 1890. gadā&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
Attēls:Veetorn Cēsise (Võnnu) raudteejaamas - Water tower at the Cēsis train station (12809973935).jpg|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;&lt;small&gt;Cēsu stacijas ūdenstornis 1889. gadā&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
Attēls:Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;&lt;small&gt;Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 28.-29. oktobrī&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
Attēls:8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmas Cēsīs.jpg|&lt;small&gt;[[8. Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulka]] kazarmu ēka pie Cēsu stacijas (1927)&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{commonscat|Cēsis railway station|Cēsu stacija}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.cesis.lv/lv/sakums/aktualitates/pasvaldiba/rit-cesu-dzelzcela-stacijas-rekonstrukcijas-darb Rit Cēsu dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas darbi]
* {{youtube|iu7UBWoeoCs|Cēsu stacija. LDz īsfilma}}
* {{youtube|YcOzEIYgFL8&amp;t|Cēsu dzelzceļa stacijas vēsture}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

{{DEFAULTSORT:Cesis}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Cēsis]]</text>
      <sha1>3gs370qp8kpxnjxn2lwlcev2m0fwf5l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Māksla/Arhitektūra</title>
    <ns>102</ns>
    <id>119865</id>
    <revision>
      <id>4486088</id>
      <parentid>3978864</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:08:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: Antonio Gaudi → Antoni Gaudī using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486088</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15046" sha1="42ct0vm5zzap8p2k7sdvmdz4n0gyjrh" xml:space="preserve">&lt;div id=&quot;sports browsebar&quot; style=&quot;margin-top:1px; margin-bottom:0.2em; text-align:center; font-size:150%;&quot;&gt;&lt;small&gt;
[[Portāls:Māksla|Portāls]] — [[Portāls:Māksla/Forums|Forums]] — [[Vikiprojekts:Māksla|Vikiprojekts]] — [[Vikiprojekta diskusija:Māksla|Vikiprojekta diskusija]]
&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;

{| border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot; height=&quot;100&quot; width=&quot;100%&quot;
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-left:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000;text-align:center&quot; width=&quot;70&quot; | &amp;nbsp;[[Vikiprojekts:Māksla|Sākumlapa]]
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-right:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;border-bottom:1px solid #000&quot; width=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-left:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000;text-align:center&quot; width=&quot;70&quot; | &amp;nbsp;[[Vikiprojekts:Māksla/Glezniecība|Glezniecība]]
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-right:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;border-bottom:1px solid #000&quot; width=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-left:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000;text-align:center&quot; width=&quot;70&quot; | &amp;nbsp;[[Vikiprojekts:Māksla/Literatūra|Literatūra]]
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-right:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;border-bottom:1px solid #000&quot; width=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;
| style=&quot;background-color:#FFFFFF;border-top:solid 1px #000;border-left:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;background-color:#FFFFFF;border-top:solid 1px #000;text-align:center;font-weight:bold&quot; width=&quot;70&quot; | &amp;nbsp;Arhitektūra
| style=&quot;background-color:#FFFFFF;border-top:solid 1px #000;border-right:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;border-bottom:1px solid #000&quot; width=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-left:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000;text-align:center&quot; width=&quot;70&quot; | &amp;nbsp;[[Vikiprojekts:Māksla/Mūzika|Mūzika]]
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-right:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;border-bottom:1px solid #000&quot; width=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-left:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000;text-align:center&quot; width=&quot;70&quot; | &amp;nbsp;[[Vikiprojekts:Māksla/Kino|Kino]]
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-right:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;border-bottom:1px solid #000&quot; width=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-left:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000;text-align:center&quot; width=&quot;70&quot; | &amp;nbsp;[[Vikiprojekts:Māksla/Citi veidi|Citi veidi]]
| style=&quot;background-color:#CCCCCC;border-top:solid 1px #000;border-right:solid 1px #000;border-bottom:solid 1px #000&quot; width=&quot;8&quot; | &amp;nbsp; 
| style=&quot;border-bottom:1px solid #000&quot; width=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;
| style=&quot;border-bottom:1px ridge black;&quot;  width=&quot;100&quot;| &amp;nbsp;
|}


{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width: 15em; line-height:1.5em; text-align: left; background: #F5F5DC; font-size: 90%;&quot;
! style=&quot;text-align: right; |
&lt;big&gt;&lt;big&gt;[[Portāls:Arhitektūra|Arhitektūras portāls]]&lt;/big&gt;&lt;/big&gt;
|}
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width: 15em; line-height:1.5em; text-align: left; background: #F5F5DC; font-size: 90%;&quot;
! style=&quot;text-align: right; |
* [[Vikiprojekts:Māksla/Smilšu kaste|Smilšu kaste]]
* [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana|Balsošanas lapa]]
* [[Vikiprojekts:Māksla#Vikiprojekta dalībnieki|Vikiprojekta dalībnieki]]
|}
Esiet sveicināti projekta '''&quot;[[Māksla]]&quot;''' apakšlapā &quot;[[Arhitektūra]]&quot;. Šīs apakšlapas mērķis ir sniegt informāciju potenciālajiem rakstu uzlabotājiem, kas vēlētos apkopot un sakārtot informāciju par arhitektūru tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēki uz pasaules latviešu valodā varētu atrast plašu, noderīgu un kvalitatīvu informāciju par šo tēmu. Ja arī Tu vēlies kļūt par projekta dalībnieku, piesakies mākslas vikiprojekta apakšlapā ([[Vikiprojekts:Māksla#Vikiprojekta dalībnieki|šeit]]) un dod savu ieguldījumu latviešu Vikipēdijā, kas šobrīd ir tik ļoti nepilnīga.

Daži pašlaik noderīgie darbi:

* Jāizveido [[Portāls:Arhitektūra|arhitektūras portāls]]!
* Nepieciešamas infokastes dažādiem celtņu veidiem un arī arhitekta infokaste.
* Jākategorizē raksti, jāstandartizē un jāveido kategorijas.
__NOTOC__

&lt;!-- 
----------------------------------------------------------------------------
                           Raksti uzlabošanai
----------------------------------------------------------------------------
 --&gt;
&lt;div style=&quot;width:auto; style=&quot;margin-bottom:1.25em;border:1px solid #AAAA66; background: #F5F5DC; padding:0&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;height:25px;margin:0;border:0;border-bottom:1px solid #AAAA66;background: #DEB887; font-size:1px&quot;&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div style=&quot;padding:5px;font-size:small&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;position:relative;&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;position:absolute;top:-30px;font-size:10px;&quot;&gt;
&lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;
	&lt;big&gt;&lt;big&gt;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;'''Raksti uzlabošanai'''&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&lt;/big&gt;&lt;/big&gt;
&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
* Arhitektūras jēdzieni, par kuriem vēl nav rakstu: [[pilsētbūvniecība]], [[dizains]], [[neogotika]], [[mūris]], [[vārti]], [[Bauhaus]]
* Arhitektūras raksti, kam ir veidne &quot;jāuzlabo&quot;: [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&amp;wikifam=.wikipedia.org&amp;basecat=Arhitekt%C5%ABra&amp;basedeep=3&amp;mode=ts&amp;templates=j%C4%81uzlabo&amp;go=Scan&amp;format=html&amp;userlang=en skatīt]
* Īpaši īsi raksti: [[Akrotērijs]], [[Arhitektūras piemineklis]], [[Portāls (arhitektūra)]], [[Transepts]], [[Trautsonas pils]], [[Zalcburgas katedrāle]]
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

&lt;!-- 
----------------------------------------------------------------------------
                           Paraugi
----------------------------------------------------------------------------
 --&gt;
&lt;div style=&quot;width:auto; style=&quot;margin-bottom:1.25em;border:1px solid #AAAA66; background: #F5F5DC; padding:0&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;height:25px;margin:0;border:0;border-bottom:1px solid #AAAA66;background: #DEB887; font-size:1px&quot;&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div style=&quot;padding:5px;font-size:small&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;position:relative;&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;position:absolute;top:-30px;font-size:10px;&quot;&gt;
&lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;
	&lt;big&gt;&lt;big&gt;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;'''Paraugi'''&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&lt;/big&gt;&lt;/big&gt;
&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
Šeit uzskaitīti piemēri, kādam būtu jāizskatās rakstam par kādu konkrētu arhitektūras tēmu. Jāņem vērā, ka šie piemēri nav ideāli un tie joprojām ir uzlabojami un papildināmi.

* Arhitekts: [[Antoni Gaudī]]
* Celtne: [[Topkapi pils]]

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

&lt;!-- 
----------------------------------------------------------------------------
                           Veidnes
----------------------------------------------------------------------------
 --&gt;
&lt;div style=&quot;width:auto; style=&quot;margin-bottom:1.25em;border:1px solid #AAAA66; background: #F5F5DC; padding:0&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;height:25px;margin:0;border:0;border-bottom:1px solid #AAAA66;background: #DEB887; font-size:1px&quot;&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div style=&quot;padding:5px;font-size:small&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;position:relative;&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;position:absolute;top:-30px;font-size:10px;&quot;&gt;
&lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;
	&lt;big&gt;&lt;big&gt;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;'''Veidnes'''&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&lt;/big&gt;&lt;/big&gt;
&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

;Galvenās veidnes
* [[Veidne:Mākslinieka infokaste|Mākslinieka infokaste]]: &lt;nowiki&gt;{{Mākslinieka infokaste}}&lt;/nowiki&gt; *^
* [[Veidne:Tilta infokaste|Tilta infokaste]]: &lt;nowiki&gt;{{Tilta infokastee}}&lt;/nowiki&gt;
* [[Veidne:Augstceltnes infokaste|Augstceltnes infokaste]]: &lt;nowiki&gt;{{Augstceltnes infokaste}}&lt;/nowiki&gt;

* [[Veidne:Arhitektūra-aizmetnis|Arhitektūras aizmetnis]]: &lt;nowiki&gt;{{Arhitektūra-aizmetnis}}&lt;/nowiki&gt;
* &lt;small&gt;Nepieciešami aizmetņi!&lt;/small&gt;


&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt;&lt;small&gt;- Veidnes, kurās ir saite uz vikiprojektu&lt;/small&gt;;
&lt;nowiki&gt;^&lt;/nowiki&gt;&lt;small&gt;- Veidnes, kurām ir nepieciešama dokumentācija&lt;/small&gt;

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

&lt;!-- 
----------------------------------------------------------------------------
                          Noderīga literatūra Latvijas bibliotēkās          
----------------------------------------------------------------------------
 --&gt;
&lt;div style=&quot;width:auto; style=&quot;margin-bottom:1.25em;border:1px solid #AAAA66; background: #F5F5DC; padding:0&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;height:25px;margin:0;border:0;border-bottom:1px solid #AAAA66;background: #DEB887; font-size:1px&quot;&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div style=&quot;padding:5px;font-size:small&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;position:relative;&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;position:absolute;top:-30px;font-size:10px;&quot;&gt;
&lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;
	&lt;big&gt;&lt;big&gt;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;'''Noderīga literatūra Latvijas bibliotēkās'''&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&lt;/big&gt;&lt;/big&gt;
&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

Uzskaitītā literatūra ir pieejama vismaz trijās RCB bibliotēkās, dota ārējā saite uz eksemplāriem RCB bibliotēkās. Ja ir, iespējams, to vajadzētu nomainīt pret ārējo saiti ar grāmatas eksemplāru uzskaitījumiem visās Latvijas bibliotēkās.

&lt;div style=&quot;font-size:10px;&quot;&gt;
* '''Art Nouveau Riga''' : illustrated guide / [compiled by Guntis Kalns ; designed by Laura Akmane ; transl. by Zane Rozenberga ; photos by Laura Akmane, Guntis Kalns, Vija Kilbloka ... [a.o.]]. - Rīga : Zvaigzne ABC, [2008] : a/s &quot;Preses nams&quot;. - 31, [1] p. : ill., map. - This book presents an overview of many beautiful Art Noveau houses in Riga. It includes not only Old Riga and Albert Street but also districts that are located off the traditional tourist routes. ([http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?Prev=23&amp;Next=25&amp;Curr=24&amp;Ident=1122170&amp;catalogue=1&amp;P4=2&amp;opty=26 eksemplāri])
* Banga, Vita. '''Rīgas jūgendstils.''' Interjers = Art Nouveau in Riga. Interior / Vita Banga ; [atb. red. Ieva Heimane ; lit. red.: Sandra Krēķe, Aija Abens ; tulk. Ilze Kreišmane ; priekšv. sarakst. Agrita Tipāne ; Raimondas Strodes māksl. noform. ; fotogr.: Romvalds Salcēvičs, Oļegs Kotovičs]. - Rīga : Jumava, [2010]. - 111 lpp. : il., ģīm. - Personu rād.: 108.-109.lpp. - Bibliogr.: 110.lpp. ([http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?Prev=31&amp;Next=33&amp;Curr=32&amp;Ident=1140341&amp;catalogue=1&amp;P4=2&amp;opty=26 eksemplāri])
* Grosa, Silvija. '''Art Nouveau in Rīga''' : guide / Silvija Grosa ; [translator Kārlis Streips, Iveta Boiko ; layout Tālis Rožkalns ; photografers Vilnis Auziņš, Ainars Meiers, Juris Kalniņš... [a.o.] ]. - Rīga : Jumava, [2005]. - 47, [1] lpp. : il. ([http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?Prev=102&amp;Next=104&amp;Curr=103&amp;Ident=1088371&amp;catalogue=1&amp;P4=2&amp;opty=26 eksemplāri])
* Grosa, Silvija. '''Art Nouveau in Rīga''' : taking a walk through Rīga in the Art Nouveau era : guide / Silvija Grosa ; [translator Kārlis Streips ; photographers Vilnis Auziņš, Leons Balodis, Ilgvars Gradovskis... [a.o.]]. - Rīga : Jumava, [2006]. - 95, [1] p. : il. - Bibliography: p.[96]. ([http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?Prev=103&amp;Next=105&amp;Curr=104&amp;Ident=1098437&amp;catalogue=1&amp;P4=2&amp;opty=26 eksemplāri])
* Grosa, Silvija. '''Der Jugendstil von Riga''' : Spaziergaenge durch das Riga der Jugendstilzeit : Stadtfuehrer / Silvija Grosa ; [Uebersetzung Kristīne Krēsliņa ; Foto Vilnis Auziņš, Leons Balodis, Ilgvars Gradovskis... [u.a.]]. - Rīga : Jumava, [2006]. - 95, [1] S. : il.  ([http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?Prev=104&amp;Next=106&amp;Curr=105&amp;Ident=1098448&amp;catalogue=1&amp;P4=2&amp;opty=26 eksemplāri])
* Grosa, Silvija. '''Der Jugendstil von Riga''' : Stadtfuehrer / Silvija Grosa ; [Red. Margita Gūtmane ; Gestaltung Tālis Rožkalns ; Fotografen Vilnis Auziņš, Ainars Meiers, Juris Kalniņš... [u.a.]]. - Rīga : Jumava, [2005]. - 47, [1] lpp. : il. ([http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?Prev=105&amp;Next=107&amp;Curr=106&amp;Ident=1088334&amp;catalogue=1&amp;P4=2&amp;opty=26 eksemplāri])
* Grosa, Silvija. '''L'Art Nouveau a Riga''' : guide / Silvija Grosa ; [traduction Regīna Beldava ; infographie Arnis Rožkalns ; photos Vilnis Auziņš, Ainars Meiers, Juris Kalniņš... [a.o.]]. - Rīga : Jumava, [2007]. - 47, [1] lpp. : il. ([http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?Prev=106&amp;Next=108&amp;Curr=107&amp;Ident=1115011&amp;catalogue=1&amp;P4=2&amp;opty=26 eksemplāri])
* Jansons, Gunārs. '''Kurzemes pilsētu senās koka ēkas''' : 17.gs.-19.gs. vidus / Gunārs, Jansons ; [redkol. V.Apsītis, I.Batrags, S.Cielava ... [u.c.] ; fotogr. M.Brašmane, G.Jansons, V.Šaicāns] ; Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība. - Rīga : Zinātne, 1982. - 182, [2] lpp. : il., fotogr., plāni. - (Latvijas PSR arhitektūras un mākslas pieminekļi). - Rād.: Paskaidrojumi,avotu un literatūras norādes 175.-[177.]lpp. ; Speciālo terminu vārdnīca 178.-[181.]lpp. ; Literatūra 182.-[183.]lpp. ([http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?Prev=132&amp;Next=134&amp;Curr=133&amp;Ident=1025006&amp;catalogue=1&amp;P4=2&amp;opty=26 eksemplāri])
* Lejnieks, Jānis. '''Patiesa forma. Tīrs stils''' ; Modris Ģelzis. Arhitekts / Jānis Lejnieks ; [red.: Ilze Deksne, Iveta Boiko ; priekšv., 7.-8.lpp., Ieva Zībārte ; tulk. angļu val. Marianna Auliciema ; māksl. Zane Ernštreite ; fotogr.: Anita Antenišķe, Vladimirs Gailis, Modris Ģelzis ... [u.c.]]. - Rīga : Neputns, 2007 : a/s &quot;Preses nams&quot;. - 286 lpp. : il., ģīm., fotogr. - Bibliogr. norādes parindēs. - Dzīves un darba dati: 251.lpp. - Ēkas, projekti un konkursu darbi: 253.-255.lpp. - Personu rād.: 257.-261.lpp. ([http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?Prev=163&amp;Next=165&amp;Curr=164&amp;Ident=1120773&amp;catalogue=1&amp;P4=2&amp;opty=26 eksemplāri])
* '''Pilsēta. Laikmets. Vide''' : [rakstu krājums] / [sast., iev. Rūta Kaminska ; sast. asist. Kristīne Ogle ; lit. red. Māra Ņikitina ; redkol. Elita Grosmane, Marts Kalms, Rūta Kaminska ... [u.c.] ; tulk. Stella Pelše, Kristiāna Ābele ; māksl. Juris Petraškevičs]. - Rīga : Neputns, 2007. - 280 lpp. : il., ģīm., kartes. - (Materiāli Latvijas mākslas vēsturei ; 6. sēj.). - Bibliogr.: Attēlu saraksts 258.-264.lpp. ; Personu rādītājs 272.-278.lpp. ; Vietu rādītājs 278.-280.lpp. ([http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?Prev=205&amp;Next=207&amp;Curr=206&amp;Ident=1120775&amp;catalogue=1&amp;P4=2&amp;opty=26 eksemplāri])
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

{{DEFAULTSORT:Arhitektura}}
[[Kategorija:Mākslas vikiprojekti]]</text>
      <sha1>42ct0vm5zzap8p2k7sdvmdz4n0gyjrh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atis Ķeniņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122506</id>
    <revision>
      <id>4486006</id>
      <parentid>4447180</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:22:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486006</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14276" sha1="omvcicqdbneafwz8mpbzlz1nsr41b0v" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Atis Ķeniņš
| attēls = atis_kenins.jpg
| amats = [[Latvijas Republikas izglītības ministrs]], [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]]
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dat|1874|07|28}}
| dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Tukuma apriņķis|Grenču pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1961|03|9|1874|07|28}}
| mir_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Latviešu Nacionāldemokrātu partija|Nacionāldemokrātu partija]], [[Demokrātiskais Centrs]]
| dzīvesb = 
| profesija = skolotājs, advokāts
| alma_mater = [[Maskavas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Atis Ķeniņš''' (dzimis {{dat|1874|07|28}}, miris {{dat|1961|03|09}}) bija advokāts, izglītības darbinieks un dzejnieks, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks. Bijis [[Latvijas Republikas izglītības ministrs]] un [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]]. 1940. gada t.s. [[Tautas Saeimas vēlēšanas|Tautas Saeimas vēlēšanās]] mēģināja izvirzīt alternatīvu Demokrātiskā bloka sarakstu, par ko tika apcietināts un izsūtīts no [[Latvija]]s.

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Atis Ķeniņš ar sievu Austru, māti un dēliem ap 1930.jpg|thumb|270px|Atis Ķeniņš ar sievu Austru, māti Lību un dēliem Agri, Gundaru (visi sēž), Ilmāru un Marģeru (ap 1930).]]
Dzimis 1874. gada 28. jūlijā [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķa]] Grenču pagasta &quot;Lieļos&quot; (tagad [[Zemītes pagasts]]) kalpa Kriša un Lības Ķeniņu ģimenē. 1883.—1888. gados mācījās Grenču pagastskolā. 1889.—1891. gados mācījās Irlavas skolotāju semināra paraugskolā. 1894. gadā beidza [[Irlavas skolotāju seminārs|Irlavas skolotāju semināru]], pēc tam strādāja par skolotāju Jelgavā (Jelgavas kurlmēmo skola, 1894.-1895.), Līvbērzē (1895.—1896.), Zemītē (1897.—1900.).

No 1900. gada dzīvoja Rīgā, kur [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] kopā ar sievu Annu Rūmani-Ķeniņu izveidoja piecu klašu meiteņu privātproģimnāziju. Tā bija viena no pirmajām latviešu vidusskolām, kuru 1907. gadā pārveidoja par [[Ķeniņu ģimnāzija|privātģimnāziju]] ar astoņām klasēm. 1902. gadā ieguva mājskolotāja pakāpi un kļuva par ilustrētā mēnešraksta jaunatnei „Jaunības Draugs” redakcijas locekli. 1904. gadā kopā ar [[Augusts Saulietis|A. Saulieti]] un [[Janis Rozentāls|J. Rozentālu]] izveidoja un vadīja grāmatu apgādu „Zalktis”. 1905. gadā Tērbatas ielā 15/17 Rīgā atvēra privātu tirdzniecības skolu (vēlāk tur bija Rīgas 30. septiņgadīgā skola, tagad - [[Rīgas 40. vidusskola]]), bija tās inspektors, 1907. gadā šo skolu pārveidoja par zēnu reālskolu, tika apstiprināts par tās direktoru, taču turpināja darbu arī kā skolotājs iepriekš dibinātajā ģimnāzijā.

Aktīvi piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] notikumos, bija viens no [[Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress|pirmā skolotāju kongresa]] organizētājiem. [[Soda ekspedīcija|Soda ekspedīciju]] laikā 1906. gadā slēpās [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijā]]. 1906.— 1910. gados almanaha „Zalktis” redaktors un izdevējs. 1907. gadā ieguva virsskolotāja pakāpi. 1908. gadā piedalījās latviešu skatuves biedrības „Jaunais teātris” izveidošanā, bija biedrības direkcijas loceklis. 1912. gadā bija spiests pamest pedagoga darbu, un pārcēlās uz Bornes pagasta Varnaviču (Varnovicas) muižu tagadējā [[Kaplavas pagasts|Kaplavas pagastā]]. 1912.—1914. gados dzīvoja Jaunbebru pagasta „Siljāņos”, nodarbojies ar rakstniecību.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma 1915. gadā devās uz [[Maskava|Maskavu]]. 1915. gadā organizēja Viskrievijas latviešu rakstnieku un mākslinieku biedrību, piedalījās [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]s darbā. 1915.-1918. gados laikraksta &quot;Dzimtenes Atbalss&quot; redakcijas loceklis. Tika iecelts par Maskavā izdoto latviešu grāmatu un preses cenzoru. Strādāja par skolotāju 3. Maskavas ģimnāzijā, Suvorova kadetu korpusā, bija Sofijas meiteņu institūta mācību direktors, kā arī citās mācību iestādēs līdz 1918. gada pavasarim. Darbojās Maskavas Latviešu biedrības komitejā palīdzības sniegšanai [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļiem]]. 1917. gada februārī ievēlēts par Maskavas sabiedrisko organizāciju izpildkomitejas locekli no latviešu organizācijām, piedalījies [[Latviešu Nacionāldemokrātu partija]]s izveidošanā. Bija Krievijas Cittautiešu padomes priekšsēdētājs. 1918. gadā beidza [[Maskavas Universitāte]]s Juridisko fakultāti un sāka strādāt Maskavas Tautas bankā par nodaļas direktoru. Bija latviešu izglītības nodaļas un Kultūras fonda vadītājs, [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|LPNP]] loceklis Maskavā, organizēja latviešu bēgļu skolu un patversmju tīklu.

Pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|Vācijas kapitulācijas]] 1918. gadā atgriezās Rīgā, kur novembrī un decembrī bija Rīgas pilsētas valdes Muižu un mežu nodaļas vadītājs. Iesaistījās politiskajā darbībā, bija [[Tautas padome]]s loceklis no Latviešu nacionāldemokrātu partijas saraksta, darbojās Izmeklēšanas, juridiskajā, Pareizrakstības un Pārvaldes pārņemšanas no vāciešiem komisijā. Piedalījās [[Latvijas valsts pasludināšana|Latvijas valsts proklamēšanas aktā]] 1918. gada 18. novembrī. 1919. gada sākumā pēc [[Latvijas SPR|lielinieku iebrukuma]] Rīgā un Kurzemē devās uz [[Londona|Londonu]], strādāja par revidentu un juriskonsultu Maskavas Tautas bankā. Pēc atgriešanās Latvijā 1919. gada septembrī un oktobrī bija [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] juriskonsults. No 1919. gada novembra līdz 1921. gada maijam bija [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] diplomātiskais pārstāvis [[Polijas Otrā republika|Polijā]]. No 1921. gada rudens tirdzniecības un rūpniecības AS „Nafta” juriskonsults, no 6. decembra — zvērināta advokāta A. Zēberga palīgs Rīgā. No 1922. līdz 1937. gadam bija Latvijas Centrālās izglītības savienības priekšsēdētājs.

No 1925. līdz 1930. gadam bija mēnešraksta „Ārpusskolas izglītība” dibinātājs un redaktors, no 1929. gada 10. jūlija strādāja kā zvērināts advokāts. 1929. gadā iestājās partijā „[[Demokrātiskais Centrs|Demokrātiskais centrs]]”, bijis politiski sabiedriskā laikraksta „Centra Balss” redakcijas kolēģijas loceklis. No 1931. gada 7. decembra līdz 1933. gada 25. martam bija [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|tieslietu ministrs]], vienlaikus pildīja arī [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums|izglītības ministra]] pienākumus. Līdz 1935. gada martam juriskonsults [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]s Šoseju un zemesceļu departamentā, lektors Rīgas Komerczinātņu institūtā. No 1934. gada decembra līdz 1935. gada martam bija laikraksta [[Jaunākās Ziņas|„Jaunākās Ziņas”]] redakcijas loceklis, martā saskaņā ar likumu par izņēmuma stāvokli tika atlaists no amata un pensionējās.

Pēc [[Valsts drošības dienests#Valsts drošības dienesta vēsture|Politpārvaldes]] aģenta &quot;Mihailova&quot; 1939. gada ziņojuma, A. Ķeniņš bijis PSRS sūtņa [[Ivans Zotovs|Zotova]] intīmais draugs.&lt;ref&gt;Latvijas okupācija un aneksija 1939 - 1940. Dokumenti un materiāli / I. Grava-Kreituse, I. Feldmanis, J. Goldmanis, A. Stranga — Rīga: 1995 — {{ISBN|9984-9085-0-X}} — 193. lpp.&lt;/ref&gt; Pēc eksministra [[Klāvs Lorencs|K. Lorenca]] atmiņām, 1940. gada jūnijā saņēmis no [[Andrejs Višinskis|A. Višinska]] piedāvājumu ieņemt izglītības ministra amatu, bet pateica, ka nevēlas saņemt pilnvaras no [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] rokām.&lt;ref&gt;Latvijas okupācija un aneksija 1939 - 1940. Dokumenti un materiāli / I. Grava-Kreituse, I. Feldmanis, J. Goldmanis, A. Stranga — Rīga: 1995 — {{ISBN|9984-9085-0-X}} — 384. lpp.&lt;/ref&gt;

1940. gada jūlijā kopā ar domubiedriem mēģināja [[Tautas Saeimas vēlēšanas|&quot;Tautas saeimas&quot; vēlēšanās]] izvirzīt Demokrātiskā bloka sarakstu, pretī Darbaļaužu bloka sarakstam, ko padomju varas iestādes nepieļāva. 1940. gada 16. septembrī tika apcietināts un ieslodzīts Rīgas 1. cietumā. 1941. gada 7. janvārī viņam tika uzrādīta apsūdzība par labējo partiju organizēšanu Saeimas vēlēšanās, aģitēšanu un pilsoņu parakstu vākšanu ([[KPFSR]] Kriminālkodeksa 58-14,10.panti).

1941. gada 8. martā par [[Antisovetisms|pretpadomju]] darbību izsūtīts uz 5 gadiem. Izsūtījumā [[Astana|Akmoļinskas]] apgabalā strādājis par skolotāju. 1944. gada sākumā apžēlots, dzīvojis Maskavā, no novembra Rīgā. Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta profesors, LPSR [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Zinātņu akadēmijas]] Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieks.

1951. gada 26. februārī otrreiz apcietināts un 8. septembrī par naidīgu darbību pret PSRS un pretpadomju aģitāciju izsūtīts uz [[Akmolas apgabals|Kokčetavas apgabalu]] [[Kazahijas PSR]] uz 10 gadiem. Strādājis Ščučinskas pilsētā par skolotāju. 1954. gadā apžēlots, 1955. gada pavasarī atgriezies Rīgā, atkal sācis strādāt abos minētajos institūtos. Miris 1961. gada 9. martā Rīgā.

== Darbība izglītības ministra postenī ==

1932. gadā viens no [[Rīgas Tautas augstskola|K. Barona Tautas augstskolas]] dibinātājiem.

Atis Ķeniņš kā izglītības ministrs un Krišjāņa Barona prēmiju komisijas priekšsēdētājs parakstīja lēmumus, pēc kuriem 1932. gadā prēmijas saņēma profesori [[Francis Balodis]], [[Pēteris Šmits]] un [[Augusts Tentelis]] par rakstu krājumu “Latvieši” [[Lats|Ls]] 1000, prof. [[Arnolds Spekke]] par darbu “Livonijas zemnieku kustības un nemieri 16. gs. otrā pusē” — Ls 300, [[Jānis Niedre|Jānis Niedra]] par darbu “Latviešu cimdi” — Ls 100 u.c.

1933. gadā prēmijas ieguva 16 speciālisti, viņu vidē ģenerālis [[Mārtiņš Peniķis]] par grāmatu “Latvijas armijas sākums un cīņas” — Ls 250, arhitekts [[Pauls Kundziņš]] par darbu “Dzīvojamā [[rija]] Latvijā” — Ls 250 un [[Kristaps Bahmanis]] par grāmatu “[[Andrejs Spāģis]] un viņa laikmets” — Ls 150.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZV/zv990400.htm#5 |title=Rihards Treijs. Valdība un zinātne gadu ritumā. Zinātnes Vēstnesis: 1999. gada 22. februāris |access-date=2010. gada 17. Augustsss |archive-date=2008. gada 26. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20080226070457/http://www.lza.lv/ZV/zv990400.htm#5 }}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==

* Ķeniņš A. Kurlmēmais, viņa audzināšana un pirmmācība. - [[Jelgava|Mītava]], 1897.
* Ķeniņš A. Potrimpa zemē. - Rīga, 1913.

== Ģimene ==
Precējies divas reizes. Pirmā sieva bija sabiedriskā darbiniece un rakstniece [[Anna Rūmane-Ķeniņa]] (1877. gada 13. novembris — 1950. gada 9. novembris). Otrā sieva bija dzejniece [[Austra Dāle]] (1892. gada 23. jūnijs - 1972. gada 6. februāris). Bērni: Primavera Litiņa Ķeniņa (1899-1918), Marģers Jānis Ķeniņš (1901-1945), Ilmārs Ķeniņš (1906-1941), [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008), Agris Ķeniņš (1926-1945), [[Gundars Julians Ķeniņš-Kings]] (''King'') (1926-2015) tautsaimnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

== Apbalvojumi ==
Apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] III šķiru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Dokumenti ==
* [https://web.archive.org/web/20120427071229/http://www.historia.lv/alfabets/D/DE/dem_latv_saraksts/dok/1940.09.19.k_arests_latv.htm Lēmums par Ata Ķeniņa apcietināšanu]
* [https://web.archive.org/web/20101101113456/http://www.historia.lv/alfabets/D/DE/dem_latv_saraksts/dok/1940.10.05.kenins_latv.htm Apcietinātā A.Ķeniņa liecība par viņa līdzdalību Demokrātisko latviešu vēlētāju saraksta organizēšanā. Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.216, 481.-486.lpp.]
* [https://web.archive.org/web/20080419000040/http://www5.acadlib.lv/pvp/0000000080.htm Fotogrāfijas]

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4439/4464/ LR Ārlietu ministrijas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090108171509/http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4439/4464/ |date={{dat|2009|01|08||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20090726121733/http://izm.izm.gov.lv/ministrija/vesture/atis-kenins.html LR Izglītības un Zinātnes ministrijas mājas lapa]
* [https://web.archive.org/web/20101218142342/http://lv.lv/?menu=lv90&amp;file=tmin1918 Tieslietu ministri 1918-1940]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Edmunds Ziemelis]]  | virsraksts = [[Latvijas Republikas izglītības ministrs]] | periods =  1931. gada 6. decembris - 1933. gada 16. jūnijs | pēc = [[Vilis Gulbis]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Juris Pabērzs]]  | virsraksts = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | periods = 1931. gada 6. decembris - 1933. gada 23. marts | pēc = [[Antons Ozols]]}}
{{kastes beigas}}

{{navboxes|title=Latvijas valdības|list={{Skujenieka 2. Ministru kabinets}}
{{Bļodnieka Ministru kabinets}}}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ķeniņš, Atis}}
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1961. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu Nacionāldemokrātu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Demokrātiskā Centra politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas izglītības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Tautas padomes locekļi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>omvcicqdbneafwz8mpbzlz1nsr41b0v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavpils (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123007</id>
    <revision>
      <id>4486248</id>
      <parentid>4483762</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T04:56:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486248</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12703" sha1="meqd3erzrrymkenomw0eko9atyqr1og" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Daugavpils Pasažieru parks
| tips                = stacija
| attēls              = Daugavpils (stacija)1.jpg
| attēla_apraksts     = Daugavpils stacijas ēkas fragments ([[2010. gads|2010]])
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Eglaine—Daugavpils]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val|ru|Динабург, Двинск}}
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas, &lt;br /&gt; iecirkņa, mezgla
| arhitekts2           = B. Sudoplātovs
| platformas          = 3
| platformu_tips      = 1 malas, 2 salas
| sliežu_ceļi         = daudz
| adrese              = Stacijas iela 47, Daugavpils,&lt;br /&gt;LV-5401
| latd  = 55 | latm  = 52 | lats  = 29 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 31 | longs = 39 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Daugavpils D parks|D parks]] (1 km) &lt;br /&gt; [[Daugavpils Šķirošanas parks|Šķirošanas parks]] (3 km) &lt;br /&gt; [[Grīva (stacija)|Grīva]] (7 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[387. kilometrs]] (3 km) &lt;br /&gt; [[3. kilometrs (izmaiņas punkts)|3. km]] (4 km) &lt;br /&gt; [[5. kilometrs (ceļa postenis)|5. km]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] (6 km) &lt;br /&gt; [[525. kilometrs (pieturas punkts)|525. km]] (7 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 218
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Daugavpils''' ir [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] gala stacija, kas atrodas [[Latgale|Latgalē]], otrajā lielākajā [[Latvija]]s pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Kopumā Daugavpils dzelzceļa mezgls ir otrais lielākais Latvijā pēc Rīgas dzelzceļa mezgla. Daugavpils stacija atrodas Daugavpils centrā, pie Stacijas ielas. Daugavpils stacija ir liela mezgla stacija, no kuras sākas līnijas uz [[Rīga|Rīgu]], [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaini]] un [[Indra|Indru]]. Savienojošie ceļi savieno to ar [[Daugavpils-Šķirotava|Daugavpils Šķirošanas staciju]], no kurienes tālāk iet līnija uz [[Rēzekne|Rēzekni]], kā arī ar lokomotīvju depo ([[Daugavpils D parks|D parku]]). Bez Šķirošanas stacijas un D parka Daugavpils stacijā ietilpst '''Daugavpils Pasažieru parks''', pie kura atrodas arī Daugavpils stacijas ēka. Daugavpilī ir intensīva kravas satiksme, bet pasažieru satiksme pastāv galvenokārt uz Rīgu (5 dīzeļvilcieni katru dienu) un no 2020. gada 13. decembra uz Krāslavu (1 dīzeļvilcienu pāris katru dienu), bet no 2021. gada 12. decembra arī uz Indru. Bez tam pirms [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] caur Daugavpili kursēja starptautiskais vilciens uz [[Minska|Minsku]], bet kopš 2018. gada nedēļas nogalē (sestdienās un svētdienās 2 dīzeļvilcieni) arī uz [[Viļņa|Viļņu]].

Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu koronavīrusa pandēmijas dēļ no 2020. gada 17. marta līdz 12. jūnijam Daugavpils—Viļņas starptautiskā maršruta brīvdienu dīzeļvilcieni kursēja līdz/no Turmantas stacijai (Lietuvas robežstacijai), Latvijas teritorijā neiebraucot. Kopš 2020. gada 13. jūnija pasažieru vilcienu satiksme uz Lietuvu daļēji atjaunota — samazināts reisu skaits līdz 1 dīzeļvilciena pārim brīvdienās, kā arī atcelts vilciens Daugavpils—Turmanta. Tomēr 14. jūnijā satiksme līnijā atkal apturēta un nav zināms, kad tā varētu atsākties. Kopš 15. marta nekursē arī starptautiskais vilciens Rīga—Minska.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}&lt;/ref&gt; 

Stacijā darbojas biļešu kase.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2024. gada 15. decembra kursē ar elektrovilcieniem saskaņots dīzeļvilciens Daugavpils—Aizkraukle, katru dienu 2 vilcienu pāri.&lt;ref&gt;[https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/143/turpmak-uz-daugavpili-divas-reizes-diena-bus-pieejami-ipasi-elektrovilciena-dizelvilciena-reisi-ar-parsesanos-aizkraukle/ Turpmāk uz Daugavpili divas reizes dienā būs pieejami īpaši elektrovilciena – dīzeļvilciena reisi ar pārsēšanos Aizkrauklē]&lt;/ref&gt; Tādējādi satiksme ar Rīgu tiek nodrošināta katru dienu 7 reizes dienā.

== Vēsture ==

Staciju ierīkoja līdz ar Rīgas—Daugavpils [[dzelzceļš|dzelzceļa]] izbūvi 1861. gadā,&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3990 |title=&quot;Latvijas dzelzceļš&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|08|19||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120514063248/http://ldz.lv/?object_id=3990 }}&lt;/ref&gt; tā nodrošināja savienojumu ar 1860. gadā uzbūvēto [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Sanktpēterburgas-Daugavpils dzelzceļu]].
Pēc [[Daugavpils]]-[[Vitebska]]s dzelzceļa izbūves 1866. gadā stacija kļuva par abu dzelzceļu apvienoto staciju, bet 1868. gadā par privātās [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|dzelzceļa līnijas Rīga—Orla]] mezgla staciju. 1866. gadā šeit uzbūvēja iespaidīgas ritošā sastāva remontdarbnīcas, vēlākos gados &quot;Latvijas dzelzceļu&quot; galvenās darbnīcas, kas pašlaik ir AS ''[[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca]]''.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; 1919. gadā stacijas oficiālais nosaukums bija '''Daugavpils I Pasažieru''', pēc Daugavpils- Vitebskas dzelzceļa izbūves '''Daugavpils I Preču''' stacija tika ierīkota aptuveni viena kilometra attālumā [[Indra]]s stacijas virzienā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā kā pilsētai, tā arī dzelzceļa mezglam tika nodarīti ievērojami postījumi. Karam beidzoties, staciju atjaunoja. 1946. gadā stacijas uzgaidāmajās un dienesta telpās iekārtoja [[kinoteātris|kinoteātri]] un pēc pieciem gadiem, 1951. gadā uzcēla jaunu stacijas ēku, kas kalpo līdz mūsu dienām.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

Vēsturiski starp stacijām Daugavpils un [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] atradās divi pieturas punkti: '''Nometne''' un '''Cietoksnis'''.
&quot;Nometne&quot; kā pieturas punkts tika atvērts 1926. gadā un kalpoja Latvijas armijas karavīru vajadzībām, slēgts pēc Otrā pasaules kara.
&quot;Cietoksnis&quot; kā pieturas punkts tika atvērts 1935. gadā, slēgts tika Otrā Pasaules kara laikā.

Mūsdienās uz Daugavpils Pasažieru parku kursē dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Daugavpils, Rīga—Krāslava, Rīga—Indra, kā arī reizi gadā tiek norīkots vilciens caur Daugavpili līdz [[Aglona (stacija)|Aglonai]]. Caur Daugavpili kursēja arī starptautiskais vilciens Rīga—Minska (līdz 2015. gada jūnijam kursēja arī Sanktpēterburga—Viļņa, bet līdz 2015. gada oktobrim Rīga—Sanktpēterburga). No 2018. gada 13. janvāra &quot;[[Lietuvas dzelzceļš]]&quot; uzsāka pasažieru pārvadājumus maršrutā Daugavpils—Viļņa. Kursēja divi pāri dīzeļvilcienu DR1A sestdienās un svētdienās.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/nedelas-nogales-saks-kurset-vilciens-daugavpils-vilna/ Nedēļas nogalēs sāks kursēt vilciens Daugavpils-Viļņa]&lt;/ref&gt; No 2018. gada 15. decembra saraksts tika mainīts; sestdienās vakaros bija paredzēts papildu vilciens no Viļņas (atpakaļ līdz Turmantai).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.traukiniobilietas.lt/portal/attachments/34901/Vilnius-Daugpilis-Vilnius.pdf |title=Vilcienu saraksts Viļņa—Daugavpils—Viļņa |access-date={{dat|2018|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210918185000/https://www.traukiniobilietas.lt/portal/attachments/34901/Vilnius-Daugpilis-Vilnius.pdf }}&lt;/ref&gt;

Pēc koronavīrusa pandēmijas radīto ierobežojumu atcelšanas, maršrutā Daugavpils—Viļņa kursēja tikai viens vilcienu pāris brīvdienās, bet pasažieru satiksme maršrutā Daugavpils—Turmanta ir atcelta.

== Pasažieru pārvadājumi ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
!Kursē
|-
| rowspan=&quot;10&quot;|{{flaga|Latvija}} &quot;[[Pasažieru vilciens]]&quot; 
(zīmols &quot;[[Vivi]]&quot;)
|Rīga — Daugavpils
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,4,5,6,7
|-
|Daugavpils — Rīga
|1,2,3,4,5,6,7
|-
|Rīga — Aizkraukle — Daugavpils
(''Aizkraukle — Daugavpils, ar pārsēšanos no elektrovilciena no Rīgas'')
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,4,5,6,7
|-
|Daugavpils — Aizkraukle — Rīga
(''Daugavpils — Aizkraukle, ar pārsēšanos elektrovilcienā uz Rīgu'')
|1,2,3,4,5,6,7
|-
|Rīga — Krāslava
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,-,-,6,7
|-
|Krāslava — Rīga
|1,2,3,4,-,-,7
|-
|Rīga — Indra
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,4,5,-,-
|-
|Indra — Rīga
| -,-,-,-,5,6,-
|-
|Rīga — Aglona
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:orange;&quot;&gt;'''Pēc atsevišķa rīkojuma'''&lt;/span&gt;
|1 reizi gadā
|-
|Aglona — Rīga
|1 reizi gadā
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|{{flaga|Lietuva}} ''Lietuvos geležinkeliai''
|Daugavpils — Viļņa
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,-,6,7
|-
|Viļņa — Daugavpils
| -,-,-,-,-,6,7
|-
|Daugavpils — Turmanta
| &lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,-,6,-
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Baltkrievija}} ''Беларуская чыгунка — БЧ'' (BCh)
|Rīga — Minska
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
| rowspan=&quot;2&quot;| —
|-
|Minska — Rīga
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Lietuva}} ''Lietuvos geležinkeliai''
|Sanktpēterburga — Viļņa
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
| rowspan=&quot;2&quot;| —
|-
|Viļņa — Sanktpēterburga
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot;
|Rīga — Sanktpēterburga
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
| rowspan=&quot;2&quot;| —
|-
|Sanktpēterburga — Rīga
|-
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Vilciens uz Viļņu Daugavpils stacijā.jpg|&lt;small&gt;Vilciens uz Viļņu Daugavpils stacijā 2018. gada 13. janvārī&lt;/small&gt;
Attēls:Gājēju tiltiņš.jpg|&lt;small&gt;Gājēju tiltiņš pie Daugavpils dzelzceļa stacijas (2020)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpilsstacija1.jpg|&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā (2020)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpilsstacija2.jpg|&lt;small&gt;Autobusu pietura &quot;Dzelzceļu stacija&quot; (2020)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils dzc stacija.jpg|&lt;small&gt;Daugavpils dzelzceļa stacija&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils (stacija).jpg|&lt;small&gt;Daugavpils stacijas ēka (2010)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils (stacija)2.jpg|&lt;small&gt;Daugavpils stacijas ēka (2010)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils (stacija)3.jpg|&lt;small&gt;Interjera fragments (2010)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils (stacija)4.jpg|&lt;small&gt;Interjera fragments (2010)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils (stacija)5.jpg|&lt;small&gt;Uzgaidāmā zāle (2010)&lt;/small&gt;
Attēls:Riga Station in Daugavpils (1).jpg|&lt;small&gt;Sākotnējā stacijas ēka&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils stacijas ēka 19.-20. gadsimts.jpg|&lt;small&gt;Daugavpils stacijas ēka, 19./20. gadsimta mijā.&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.ldz.lv/lv/content/r%C4%ABga-%E2%80%94-daugavpils-l%C4%ABnijas-v%C4%93sture Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]{{Novecojusi saite}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=281806&amp;LNG=RU#picture|title=Daugavpils stacijas panorāmas foto|archiveurl=https://archive.today/20130427162815/http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=281806&amp;LNG=RU%23picture#picture|archivedate=2013-04-27|access-date=2010-09-30}}
* {{youtube|rJdAS0oo82|Daugavpils galvenā dzelzceļa stacija}}


{{Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra}}
{{Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils}}
{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Daugavpils]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Daugavpils—Indra stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Eglaine—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>meqd3erzrrymkenomw0eko9atyqr1og</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asote (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123057</id>
    <revision>
      <id>4486000</id>
      <parentid>3761480</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T13:49:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486000</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3348" sha1="rcst80vwq0kfsqmi2pu2enf0ed9dun9" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|pieturas punktu|Asote (nozīmju atdalīšana)|Asote}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Asote
| tips                = izmaiņas punkts
| attēls              = Asotes stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Izmaiņas punkta ēka
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1931
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 28 | lats  = 50.4 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 59 | longs = 9.3 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Trepe (stacija)|Trepe]] (8 km) &lt;br /&gt; [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] (9 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Zīlāni (stacija)|Zīlāni]] (13 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 138
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Asote''' ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[izmaiņas punkts]]&lt;ref&gt;{{LDZ pārskats}}&lt;/ref&gt; [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Kūku pagasts|Kūku pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]] starp [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] un [[Trepe (stacija)|Trepes]] stacijām. Mūsdienās Asotē pasažieru vilcieni nepietur. Izmaiņas punktā nav biļešu kases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Asote tika atvērta [[1931]]. gadā kā [[pieturas punkts]], kuru izmantoja darbam vasaras sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/content/r%C4%ABga-%E2%80%94-daugavpils-l%C4%ABnijas-v%C4%93sture |title=Rīga—Daugavpils līnijas vēsture |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151022224758/http://www.ldz.lv/lv/content/r%C4%ABga-%E2%80%94-daugavpils-l%C4%ABnijas-v%C4%93sture }}&lt;/ref&gt; Kopš 1932. gada tas darbojās visu gadu, bet pēc [[1948]]. gada vairs neparādījās kartēs un vilcienu sarakstos.

[[2002]].—[[2003]]. gadā šajā vietā tika veikta jauna izmaiņas punkta izbūve. Izmaiņas punkts tika nodots ekspluatācijā {{dat|2003|08|22}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/sites/default/files/2002_LAT.pdf |title=Valsts A/S Latvijas dzelzceļš / 2002. gada pārskats |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2015|03|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150318032916/http://ldz.lv/sites/default/files/2002_LAT.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/sites/default/files/2003_LAT.pdf |title=Valsts A/S &quot;Latvijas dzelzceļš&quot; gada pārskats 2003 |access-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2015|03|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150317220532/http://ldz.lv/sites/default/files/2003_LAT.pdf }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Kūku pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>rcst80vwq0kfsqmi2pu2enf0ed9dun9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biķernieku trase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>127237</id>
    <revision>
      <id>4486290</id>
      <parentid>4320085</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:33:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ papildināta......</comment>
      <origin>4486290</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8135" sha1="5zqeevatlr9zlwq9p2muxnyw4kp3iox" xml:space="preserve">{{Coord|56.9664|24.2215|type:landmark|display=title}} 
{{Motorsporta trases infokaste
|Nosaukums        = Biķernieku trase
|Laiks            = [[saskaņotais pasaules laiks|UTC]]+2
|Atrodas          = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Rīga]]
|Koordinātas      =
|Shēma            = [[Attēls:Bikernieku trases shema.svg|150px]]
|Apraksts         = Lielās auto trases (ātruma apļa) shēma
|Ietilpība        =
|Īpašnieks        =
|Vadītājs         = 
|Būvniecība       = {{dat|1966}}
|Atklāta          = {{dat|1968}}
|Slēgta           =
|Izmaksas         =
|Arhitekts        = 
|Iepr_vārdi       =
|Sacensības       =
|Izkārtojums1     = Autotrase
|Klājums          = asfalts
|Garums_km        = 3,662
|Līkumi           = 14
|Slīpums          =
|Rekords          = 1:12:725
|Rek_pil          = Tonis Vanaselja
|Rek_kom          = Oldbac Kalana
|Rek_gads         = {{dat|2024|6|15}}
|Rek_klase        =Prototype 
|Izkārtojums2     = Mototrase
|Klājums2          = asfalts
|Garums_km2        = 3,580
|Līkumi2           = 
|Slīpums2          =
|Rekords2          = 1:38,480&lt;ref&gt;[https://www.bksb.lv/2014-gada-sezona-bikernieku-trase-laboti-vairaki-apla-rekordi/ 2014.gada sezonā Biķernieku trasē laboti vairāki apļa rekordi.]{{Novecojusi saite}} ''bksb.lv''&lt;/ref&gt; 
|Rek_pil2          = [[Andrejs Grīnbergs]]
|Rek_kom2          = 
|Rek_gads2         = {{dat|2014|8|17}}
|Rek_klase2        = ''Superbike''
|Izkārtojums3     = Motostadions
|Klājums3         = grunts
|Garums_km3       = 0,360
|Līkumi3          = 
|Slīpums3         =
|Rekords3         = 1:08
|Rek_pil3         = Zdzislavs Ruteckis
|Rek_kom3         = 
|Rek_gads3        = 1988
|Rek_klase3       = 
|Izkārtojums4     = Kartinga trase
|Klājums4         = asfalts
|Garums_km4       = 1,600
|Līkumi4          = 
|Slīpums4         =
|Rekords4         = 
|Rek_pil4         = 
|Rek_kom4         = 
|Rek_gads4        = 
|Rek_klase4       = 
}}

'''Biķernieku trase''' ir [[motoru sports|motoru sporta]] [[sacīkšu trase]], kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]].

== Vēsture ==
1960. gadā tika izpētīti un novērtēti vairāki iespējamie varianti trases izveidošanai [[Rīga]]s teritorijā. Par vispiemērotāko trasei atzina 15 hektārus lielu zemes gabalu [[Biķernieku mežs|Biķerniekos]].&lt;ref name=&quot;bksb&quot;&gt;[https://www.bksb.lv/trase/vesture/ Trases vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130927184517/http://www.bksb.lv/trase/vesture/ |date={{dat|2013|09|27||bez}} }} ''bksb.lv''&lt;/ref&gt; Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko [[Motokross|motokrosu]] laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla [[Eduards Kiope|Eduardu Kiopi]], bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un [[Kartodroms|kartodromu]], bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti [[Kārlis Ošiņš]] un [[Arnolds Dambis]].&lt;ref name=&quot;bksb&quot; /&gt;

1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija [[purvs]] un pazemes [[Avots|avoti]], tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru [[Smiltis|smilšu]].&lt;ref name=&quot;bksb&quot; /&gt; Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm, kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja.&lt;ref name=&quot;bksb&quot; /&gt;

{{dat|1966|7|30||bez}} tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus  garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; [[Motocikls|motociklu]] klasēs, līdz 350 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; un līdz 750 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; motociklu ar [[Blakusvāģis|blakusvāģi]] klasēs, tāpat savā starpā sacentās [[automobilis|automobilisti]], [[Kartings|kartingisti]], [[Mopēds|mopēdisti]] un [[Divritenis|riteņbraucēji]].&lt;ref name=&quot;bksb&quot; /&gt;

1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli [[Autosports|autosportam]]. {{dat|1968|8|11||bez}} atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja [[Motobols|motobola]] laukumu, kas kļuva par A grupas [[Padomju Savienība|PSRS]] meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem apkārt motobola laukumam atklāja arī [[Spīdvejs|spīdveja]] sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais [[Radio vadāmais automodelis|radiovadāmo automodeļu]] [[Eiropa]]s čempionāts.&lt;ref name=&quot;bksb&quot; /&gt;

Piecdesmit gadus vēlāk, kad Latvija ieguva līgumu par [[FIA Pasaules rallijkrosa čempionāts|FIA pasaules rallijkrosa čempionāta]] posma rīkošanu, tika izveidota [[rallijkross|rallijkrosa]] trase. Šajā trasē notiek arī [[FIA Eiropas rallijkrosa čempionāts|FIA Eiropas rallijkrosa čempionāta]] un [[FIA NEZ rallijkrosa čempionāts|FIA NEZ rallijkrosa čempionāta]] posmi.

Laikā, kad nenotiek organizēti pasākumi, trase brīvi pieejama publikai. Ziemā trase tiek izmantota [[slēpošana]]i.

Trases apsaimniekošanu šobrīd veic [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]].

== Trases apļu uzskaitījums ==
{{columns  |width=400px
|col1=
* '''Lielā auto trase''' (ātruma aplis)&lt;ref name=&quot;bksb2&quot;&gt;[https://www.bksb.lv/trase/trases-apraksts-un-plans/ Trases apraksts un konfigurācijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130927185221/http://www.bksb.lv/trase/trases-apraksts-un-plans/ |date={{dat|2013|09|27||bez}} }} ''bksb.lv''&lt;/ref&gt;
** Garums: 3662 metri
** Maksimālais platums: 16 metri
** Minimālais platums: 10 metri
** Segums: [[Asfaltbetons|asfalts]]
** Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 38

* '''Mototrase''' (meistarības aplis)&lt;ref name=&quot;bksb2&quot; /&gt;
** Garums: 3580 metri
** Maksimālais platums: 16 metri
** Minimālais platums: 8 metri
** Segums: asfalts

* '''Kartingu trase''' (kartodroms)&lt;ref name=&quot;bksb2&quot; /&gt;
** Garums: 1227 metri
** Maksimālais platums: 10 metri
** Minimālais platums: 8 metri
** Segums: asfalts
** Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 17
** Maksimālais mototehnikas skaits uz trases: 25
|col2=
* '''Mazā auto trase''' (ovāls)&lt;ref name=&quot;bksb2&quot; /&gt;
** Garums: 1700 metri
** Maksimālais platums: 16 metri
** Minimālais platums: 10 metri
** Segums: asfalts
** Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 17

* '''Lielais aplis''' (lielais apvienotais aplis)&lt;ref name=&quot;bksb2&quot; /&gt;
** Garums: 5945 metri
** Maksimālais platums: 16 metri
** Minimālais platums: 10 metri
** Segums: asfalts
** Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 49

* '''Meža aplis'''&lt;ref name=&quot;bksb2&quot; /&gt;
** Garums: 2375 metri
** Maksimālais platums: 10 metri
** Minimālais platums: 8 metri
** Segums: asfalts
** Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 23
}}

== Motosporta muzejs ==
Pie Biķernieku trases, [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina ielā]] atrodas Motosporta muzejs, kur ir izstādīta vēsturisko sacīkšu spēkratu ekspozīcija. Ekspozīcija sastāv no automobiļiem, moto tehnikas un [[Automobilis ar atklātiem riteņiem|formulām]], kas ir piedalījušās sacensībās no 20. gadsimta 60. gadiem līdz pat mūsdienām. Īpašie muzeja eksponāti ir 1962. gadā ražotais sacīkšu [[ZIL 112 S]], [[Jānis Alliks|Jāņa Allika]] [[VAZ-2105]] un [[Kārlis Ošiņš|Kārļa Ošiņa]] sacīkšu motocikls.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{official|http://www.bksb.lv}}
* [http://www.racinghistory.lv/trases/bikernieki Biķernieku trases celtniecība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131103093500/http://www.racinghistory.lv/trases/bikernieki |date={{dat|2013|11|03||bez}} }}


[[Kategorija:Motoru sporta trases Latvijā]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Mežciems (Rīga)]]</text>
      <sha1>5zqeevatlr9zlwq9p2muxnyw4kp3iox</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486292</id>
      <parentid>4486290</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:35:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ bilde......</comment>
      <origin>4486292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8201" sha1="l1s3u1cvujmnlcm1sym0k9mkic5a3p0" xml:space="preserve">{{Coord|56.9664|24.2215|type:landmark|display=title}}
{{Motorsporta trases infokaste
|Nosaukums        = Biķernieku trase
|Laiks            = [[saskaņotais pasaules laiks|UTC]]+2
|Atrodas          = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Rīga]]
|Koordinātas      =
|Shēma            = [[Attēls:Bikernieku trases shema.svg|150px]]
|Apraksts         = Lielās auto trases (ātruma apļa) shēma
|Ietilpība        =
|Īpašnieks        =
|Vadītājs         = 
|Būvniecība       = {{dat|1966}}
|Atklāta          = {{dat|1968}}
|Slēgta           =
|Izmaksas         =
|Arhitekts        = 
|Iepr_vārdi       =
|Sacensības       =
|Izkārtojums1     = Autotrase
|Klājums          = asfalts
|Garums_km        = 3,662
|Līkumi           = 14
|Slīpums          =
|Rekords          = 1:12:725
|Rek_pil          = Tonis Vanaselja
|Rek_kom          = Oldbac Kalana
|Rek_gads         = {{dat|2024|6|15}}
|Rek_klase        =Prototype 
|Izkārtojums2     = Mototrase
|Klājums2          = asfalts
|Garums_km2        = 3,580
|Līkumi2           = 
|Slīpums2          =
|Rekords2          = 1:38,480&lt;ref&gt;[https://www.bksb.lv/2014-gada-sezona-bikernieku-trase-laboti-vairaki-apla-rekordi/ 2014.gada sezonā Biķernieku trasē laboti vairāki apļa rekordi.]{{Novecojusi saite}} ''bksb.lv''&lt;/ref&gt; 
|Rek_pil2          = [[Andrejs Grīnbergs]]
|Rek_kom2          = 
|Rek_gads2         = {{dat|2014|8|17}}
|Rek_klase2        = ''Superbike''
|Izkārtojums3     = Motostadions
|Klājums3         = grunts
|Garums_km3       = 0,360
|Līkumi3          = 
|Slīpums3         =
|Rekords3         = 1:08
|Rek_pil3         = Zdzislavs Ruteckis
|Rek_kom3         = 
|Rek_gads3        = 1988
|Rek_klase3       = 
|Izkārtojums4     = Kartinga trase
|Klājums4         = asfalts
|Garums_km4       = 1,600
|Līkumi4          = 
|Slīpums4         =
|Rekords4         = 
|Rek_pil4         = 
|Rek_kom4         = 
|Rek_gads4        = 
|Rek_klase4       = 
}}

'''Biķernieku trase''' ir [[motoru sports|motoru sporta]] [[sacīkšu trase]], kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]].

== Vēsture ==
1960. gadā tika izpētīti un novērtēti vairāki iespējamie varianti trases izveidošanai [[Rīga]]s teritorijā. Par vispiemērotāko trasei atzina 15 hektārus lielu zemes gabalu [[Biķernieku mežs|Biķerniekos]].&lt;ref name=&quot;bksb&quot;&gt;[https://www.bksb.lv/trase/vesture/ Trases vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130927184517/http://www.bksb.lv/trase/vesture/ |date={{dat|2013|09|27||bez}} }} ''bksb.lv''&lt;/ref&gt; Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko [[Motokross|motokrosu]] laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla [[Eduards Kiope|Eduardu Kiopi]], bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un [[Kartodroms|kartodromu]], bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti [[Kārlis Ošiņš]] un [[Arnolds Dambis]].&lt;ref name=&quot;bksb&quot; /&gt;

1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija [[purvs]] un pazemes [[Avots|avoti]], tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru [[Smiltis|smilšu]].&lt;ref name=&quot;bksb&quot; /&gt; Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm, kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja.&lt;ref name=&quot;bksb&quot; /&gt;

{{dat|1966|7|30||bez}} tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; [[Motocikls|motociklu]] klasēs, līdz 350 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; un līdz 750 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; motociklu ar [[Blakusvāģis|blakusvāģi]] klasēs, tāpat savā starpā sacentās [[automobilis]]ti, [[Kartings|kartingisti]], [[Mopēds|mopēdisti]] un [[Divritenis|riteņbraucēji]].&lt;ref name=&quot;bksb&quot; /&gt;

1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli [[Autosports|autosportam]]. {{dat|1968|8|11||bez}} atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja [[Motobols|motobola]] laukumu, kas kļuva par A grupas [[Padomju Savienība|PSRS]] meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem apkārt motobola laukumam atklāja arī [[Spīdvejs|spīdveja]] sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais [[Radio vadāmais automodelis|radiovadāmo automodeļu]] [[Eiropa]]s čempionāts.&lt;ref name=&quot;bksb&quot; /&gt;

Piecdesmit gadus vēlāk, kad Latvija ieguva līgumu par [[FIA Pasaules rallijkrosa čempionāts|FIA pasaules rallijkrosa čempionāta]] posma rīkošanu, tika izveidota [[rallijkross|rallijkrosa]] trase. Šajā trasē notiek arī [[FIA Eiropas rallijkrosa čempionāts|FIA Eiropas rallijkrosa čempionāta]] un [[FIA NEZ rallijkrosa čempionāts|FIA NEZ rallijkrosa čempionāta]] posmi.

Laikā, kad nenotiek organizēti pasākumi, trase brīvi pieejama publikai. Ziemā trase tiek izmantota [[slēpošana]]i.

Trases apsaimniekošanu šobrīd veic [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]].

== Trases apļu uzskaitījums ==
[[Attēls:Biķernieki Complex Sports Base.svg|thumb|Rallijkrosa trases shēma]]
{{columns  |width=400px
|col1=
* '''Lielā auto trase''' (ātruma aplis)&lt;ref name=&quot;bksb2&quot;&gt;[https://www.bksb.lv/trase/trases-apraksts-un-plans/ Trases apraksts un konfigurācijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130927185221/http://www.bksb.lv/trase/trases-apraksts-un-plans/ |date={{dat|2013|09|27||bez}} }} ''bksb.lv''&lt;/ref&gt;
** Garums: 3662 metri
** Maksimālais platums: 16 metri
** Minimālais platums: 10 metri
** Segums: [[Asfaltbetons|asfalts]]
** Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 38

* '''Mototrase''' (meistarības aplis)&lt;ref name=&quot;bksb2&quot; /&gt;
** Garums: 3580 metri
** Maksimālais platums: 16 metri
** Minimālais platums: 8 metri
** Segums: asfalts

* '''Kartingu trase''' (kartodroms)&lt;ref name=&quot;bksb2&quot; /&gt;
** Garums: 1227 metri
** Maksimālais platums: 10 metri
** Minimālais platums: 8 metri
** Segums: asfalts
** Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 17
** Maksimālais mototehnikas skaits uz trases: 25
|col2=
* '''Mazā auto trase''' (ovāls)&lt;ref name=&quot;bksb2&quot; /&gt;
** Garums: 1700 metri
** Maksimālais platums: 16 metri
** Minimālais platums: 10 metri
** Segums: asfalts
** Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 17

* '''Lielais aplis''' (lielais apvienotais aplis)&lt;ref name=&quot;bksb2&quot; /&gt;
** Garums: 5945 metri
** Maksimālais platums: 16 metri
** Minimālais platums: 10 metri
** Segums: asfalts
** Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 49

* '''Meža aplis'''&lt;ref name=&quot;bksb2&quot; /&gt;
** Garums: 2375 metri
** Maksimālais platums: 10 metri
** Minimālais platums: 8 metri
** Segums: asfalts
** Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 23
}}

== Motosporta muzejs ==
Pie Biķernieku trases, [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina ielā]] atrodas Motosporta muzejs, kur ir izstādīta vēsturisko sacīkšu spēkratu ekspozīcija. Ekspozīcija sastāv no automobiļiem, moto tehnikas un [[Automobilis ar atklātiem riteņiem|formulām]], kas ir piedalījušās sacensībās no 20. gadsimta 60. gadiem līdz pat mūsdienām. Īpašie muzeja eksponāti ir 1962. gadā ražotais sacīkšu [[ZIL 112 S]], [[Jānis Alliks|Jāņa Allika]] [[VAZ-2105]] un [[Kārlis Ošiņš|Kārļa Ošiņa]] sacīkšu motocikls.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{official|http://www.bksb.lv}}
* [http://www.racinghistory.lv/trases/bikernieki Biķernieku trases celtniecība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131103093500/http://www.racinghistory.lv/trases/bikernieki |date={{dat|2013|11|03||bez}} }}


[[Kategorija:Motoru sporta trases Latvijā]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Mežciems (Rīga)]]</text>
      <sha1>l1s3u1cvujmnlcm1sym0k9mkic5a3p0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aberdīna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>136316</id>
    <revision>
      <id>4486053</id>
      <parentid>4348956</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T17:35:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4486053</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3598" sha1="38pvzkovobfxg8j1asg0bbbuilwr1lc" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Aberdīna
 | official_name              = ''Aberdeen''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = Bon Accord
 | image_skyline            = {{multiple image |border=infobox |total_width=280 |image_style=border:1; |perrow=1/2/2/2
 | image1 = Aberdeen Harbour, Victoria Dock - geograph.org.uk - 5926654 (cropped).jpg
 | image2 = Aberdeen town house.jpg
 | image3 = + &quot;Silver City&quot; wird Aberdeen wegen seiner vielen Granitgebäude genannt. 07.jpg
 | image4 = His Majesty's Theatre, Aberdeen 2025.jpg
 | image5 = Aberdeen Arts Centre - geograph.org.uk - 851159.jpg
 }}
 | image_caption            = 
 | pushpin_map              = UK#Skotija
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 57 | latm  = 9 | lats  = 0 | latNS  = N
 | longd = 2 | longm = 6 | longs = 0 | longEW = W
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Apvienotā Karaliste}}'''
 | subdivision_type1        = Valsts daļa
 | subdivision_name1        = {{flag|Skotija}}
 | subdivision_type2        = Reģions
 | subdivision_name2        = Aberdīna
 | area_total_km2           = 186
 | population_total         = 213 810
 | population_as_of         = {{dat|2009|||SK|bez}}
 | timezone                 = 
 | utc_offset               = 0
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = +1
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = AB10-AB12, AB13, AB15-AB25
 | area_code                = +344 1224
 | website                  = {{url|http://www.aberdeencity.gov.uk/}}
 | footnotes                = 
|image_flag=City Flag of Aberdeen.svg
|image_seal=
|image_shield=Aberdeen-arms.png
}}
'''Aberdīna''' ({{val-en|Aberdeen}}, {{val-gd|Obar Dheathain}}, {{val-sco|Aiberdeen}}) ir trešā apdzīvotākā pilsēta [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]],&lt;ref&gt;{{PZT|189|Eberdīna}}&lt;/ref&gt; tās oficiālais iedzīvotāju skaits ir 210 400 iedzīvotāji. Aberdīnā atrodas divas universitātes, kas padara šo par ziemeļaustrumu izglītības centru. Pilsēta tiek saukta par granīta pilsētu, pelēko pilsētu un par sudraba pilsētu ar zelta smiltīm. Pēc [[nafta]]s atklāšanas [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] [[1970. gadi|1970. gados]] Aberdīna vēl tiek saukta Eiropas naftas galvaspilsētu un Eiropas enerģijas galvaspilsētu. Tradicionālās zvejniecības, papīrražotņu, kuģbūvniecības un tekstilnozares ir novecojušas, tagad galvenās nozares pilsētā ir naftas rūpniecība un Aberdīnas ostas darbība. Aberdīnas helikopteru lidosta ir viena no intensīvākajām visā pasaulē un pilsētas osta ir lielākā Skotijas ziemeļaustrumos. Pilsētā notiek Starptautiskais Aberdīnas jauniešu festivāls, kurā piedalās apmēram 1000 jaunie skatuves mākslinieki. Pilsētā ir piejūras klimats, lai arī tajā laikapstākļi ir daudz maigāki nekā citur tādos pašos platuma grādos. Aberdīnā ir bāzēts [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s klubs ''[[Aberdeen FC]]''. Tas bija viens no spēcīgākajiem futbola klubiem Apvienotajā Karalistē 1980. gadu laikā, kad klubu vadīja sers [[Alekss Fērgusons]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*{{wikivoyage|Aberdeen}}
* [http://www.aberdeencity.gov.uk/ Mājaslapa] {{en ikona}}


{{UK-aizmetnis}}

{{Skotijas pilsētas}}
{{Skotijas apgabali}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>38pvzkovobfxg8j1asg0bbbuilwr1lc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486064</id>
      <parentid>4486053</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:19:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4486064</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3623" sha1="hx8734x761c5g700mwd7kz7e5brosmq" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Aberdīna
 | official_name              = ''Aberdeen''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = Bon Accord
 | image_skyline            = {{multiple image |border=infobox |total_width=280 |image_style=border:1; |perrow=1/2/2/2
 | image1 = Aberdeen Harbour, Victoria Dock - geograph.org.uk - 5926654 (cropped).jpg
 | image2 = Aberdeen town house.jpg
 | image3 = + &quot;Silver City&quot; wird Aberdeen wegen seiner vielen Granitgebäude genannt. 07.jpg
 | image4 = His Majesty's Theatre, Aberdeen 2025.jpg
 | image5 = Aberdeen Arts Centre - geograph.org.uk - 851159.jpg
 }}
 | image_caption            = 
 | pushpin_map              = UK#Skotija
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 57 | latm  = 9 | lats  = 0 | latNS  = N
 | longd = 2 | longm = 6 | longs = 0 | longEW = W
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Apvienotā Karaliste}}'''
 | subdivision_type1        = Valsts daļa
 | subdivision_name1        = {{flag|Skotija}}
 | subdivision_type2        = Reģions
 | subdivision_name2        = Aberdīna
 | area_total_km2           = 186
 | population_total         = 213 810
 | population_as_of         = {{dat|2009|||SK|bez}}
 | timezone                 = 
 | utc_offset               = 0
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = +1
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = AB10-AB12, AB13, AB15-AB25
 | area_code                = +344 1224
 | website                  = {{url|http://www.aberdeencity.gov.uk/}}
 | footnotes                = 
|image_flag=City Flag of Aberdeen.svg
|image_seal=
|image_shield=Aberdeen-arms.png
}}
'''Aberdīna''' ({{val-en|Aberdeen}}, {{val-gd|Obar Dheathain}}, {{val-sco|Aiberdeen}}) ir lielpilsēta un [[Skotijas pašvaldības apgabali|pašvaldības apgabals]] [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]],&lt;ref&gt;{{PZT|189|Eberdīna}}&lt;/ref&gt; trešā lielākā apdzīvotā vieta Skotijā. Aberdīnā atrodas divas universitātes, kas padara šo par ziemeļaustrumu izglītības centru. Pilsēta tiek saukta par granīta pilsētu, pelēko pilsētu un par sudraba pilsētu ar zelta smiltīm. Pēc [[nafta]]s atklāšanas [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] [[1970. gadi|1970. gados]] Aberdīna vēl tiek saukta Eiropas naftas galvaspilsētu un Eiropas enerģijas galvaspilsētu. Tradicionālās zvejniecības, papīrražotņu, kuģbūvniecības un tekstilnozares ir novecojušas, tagad galvenās nozares pilsētā ir naftas rūpniecība un Aberdīnas ostas darbība. Aberdīnas helikopteru lidosta ir viena no intensīvākajām visā pasaulē un pilsētas osta ir lielākā Skotijas ziemeļaustrumos. Pilsētā notiek Starptautiskais Aberdīnas jauniešu festivāls, kurā piedalās apmēram 1000 jaunie skatuves mākslinieki. Pilsētā ir piejūras klimats, lai arī tajā laikapstākļi ir daudz maigāki nekā citur tādos pašos platuma grādos. Aberdīnā ir bāzēts [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s klubs ''[[Aberdeen FC]]''. Tas bija viens no spēcīgākajiem futbola klubiem Apvienotajā Karalistē 1980. gadu laikā, kad klubu vadīja sers [[Alekss Fērgusons]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*{{wikivoyage|Aberdeen}}
* [http://www.aberdeencity.gov.uk/ Mājaslapa] {{en ikona}}


{{UK-aizmetnis}}

{{Skotijas pilsētas}}
{{Skotijas apgabali}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>hx8734x761c5g700mwd7kz7e5brosmq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diena bez vakara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143315</id>
    <revision>
      <id>4486251</id>
      <parentid>4387553</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T05:29:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-36692-16</username>
        <id>147249</id>
      </contributor>
      <origin>4486251</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2903" sha1="6kfuxdnoq2bjm00b7cezlrrskqfp18y" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Diena bez vakara
| attēls                   = Attēls:Diena bez vakara.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = 
| žanrs                    = Drāma
| režisors                 = [[Māris Rudzītis]]
| producents               = 
| scenārija autors         = [[Miervaldis Birze]]
| galvenajās lomās         = [[Alfrēds Videnieks]]&lt;br /&gt;[[Lidija Freimane]]
| mūzika                   = [[Nikolajs Zolotonoss]]
| operators                = [[Miks Zvirbulis]]
| montāža                  = Elza Preisa
| studija                  = [[Rīgas Kinostudija]]
| izplatītājs              = 
| izdošanas laiks          = 1962
| ilgums                   = 82 min.
| valsts                   = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]]
| valoda                   = [[Latviešu valoda|latviešu]] / [[krievu valoda|krievu]]
| budžets                  =
| ienākumi =
| imdb = 0350792
}}
'''&quot;Diena bez vakara&quot;''' ir [[1962]]. gadā uzņemtā [[Latvijas PSR]] drāma. Filmas režisors ir [[Māris Rudzītis]]. Filma uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]].

== Sižets ==
Ārsts Egle lemts nāvei, jo ilgajos darba gados pie rentgenaparāta ieguvis staru slimību smagā formā. Savu personisko traģēdiju ārsts cenšas paturēt noslēpumā un intensīvi turpina darbu pie jauna ārstnieciska preparāta, kuru izmēģinājis pie sevis, lai pēc tam ar to ārstētu smagi slimus pacientus. Maskavas profesora Dubnova izdarītā operācija, sievas Hertas, kolēģu un bijušo slimnieku rūpes un gādība tā arī nespēj glābt Egli.

== Lomās ==
* [[Alfrēds Videnieks]] — ''ārsts Egle''
* [[Lidija Freimane]] — ''medmāsa Gārša''
* [[Velta Līne]] — ''Herta Egle''
* [[Vija Artmane]] — ''Kaire''
* [[Jānis Filipsons]] — ''Jānelis''
* [[Valentīns Skulme]] — ''Vedings''
* [[Valdemārs Zandbergs]] — ''Bērsons''
* [[Artūrs Kalējs]] — ''Muraška''
* [[Kārlis Sebris]] — ''direktors''
* [[Harijs Avens]] — ''Vagulis''
* [[Lidija Pupure]] — ''Lazda''

== Filmēšanas grupa ==
* Režisors: [[Māris Rudzītis]]
* Scenārija autors: [[Miervaldis Birze]]
* Operators: [[Miks Zvirbulis]]
* Mākslinieks: [[Laimonis Grasmanis]]
* Komponists: Nikolajs Zolotonoss

== Apbalvojumi ==
* [[1963]] - Baltijas republiku un Baltkrievijas filmu festivālā Rīgā balva par labāko vīrieša lomu Alfrēdam Videniekam.

== Interesanti fakti ==
* Filma uzņemta [[Tērvetes pagasts|Tērvetes pagastā]].&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20140809184550/http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=3261 Kino muzejs]

[[Kategorija:1962. gada Latvijas PSR filmas]]
[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]
[[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]]</text>
      <sha1>6kfuxdnoq2bjm00b7cezlrrskqfp18y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486259</id>
      <parentid>4486251</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:04:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4486259</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2918" sha1="7k7unp7t9pjr8c9ddydlxgnh502algm" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Diena bez vakara
| attēls                   = Diena bez vakara.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = 
| žanrs                    = drāma
| režisors                 = [[Māris Rudzītis]]
| producents               = 
| scenārija autors         = [[Miervaldis Birze]]
| galvenajās lomās         = * [[Alfrēds Videnieks]]
* [[Lidija Freimane]]
| mūzika                   = [[Nikolajs Zolotonoss]]
| operators                = [[Miks Zvirbulis]]
| montāža                  = Elza Preisa
| studija                  = [[Rīgas Kinostudija]]
| izplatītājs              = 
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|1962}}
| ilgums                   = 82 minūtes
| valsts                   = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Latvijas PSR|LPSR]]
| valoda                   = [[Latviešu valoda|latviešu]] / [[krievu valoda|krievu]]
| budžets                  =
| ienākumi =
| imdb = 0350792
}}
'''&quot;Diena bez vakara&quot;''' ir 1962. gada [[Latvijas PSR]] [[drāmas filma]]. Filmas režisors ir [[Māris Rudzītis]] un tā uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]].

== Sižets ==
Ārsts Egle lemts nāvei, jo ilgajos darba gados pie rentgenaparāta ieguvis staru slimību smagā formā. Savu personisko traģēdiju ārsts cenšas paturēt noslēpumā un intensīvi turpina darbu pie jauna ārstnieciska preparāta, kuru izmēģinājis pie sevis, lai pēc tam ar to ārstētu smagi slimus pacientus. Maskavas profesora Dubnova izdarītā operācija, sievas Hertas, kolēģu un bijušo slimnieku rūpes un gādība tā arī nespēj glābt Egli.

== Lomās ==
* [[Alfrēds Videnieks]] — ''ārsts Egle''
* [[Lidija Freimane]] — ''medmāsa Gārša''
* [[Velta Līne]] — ''Herta Egle''
* [[Vija Artmane]] — ''Kaire''
* [[Jānis Filipsons]] — ''Jānelis''
* [[Valentīns Skulme]] — ''Vedings''
* [[Valdemārs Zandbergs]] — ''Bērsons''
* [[Artūrs Kalējs]] — ''Muraška''
* [[Kārlis Sebris]] — ''direktors''
* [[Harijs Avens]] — ''Vagulis''
* [[Lidija Pupure]] — ''Lazda''

== Filmēšanas grupa ==
* Režisors: [[Māris Rudzītis]]
* Scenārija autors: [[Miervaldis Birze]]
* Operators: [[Miks Zvirbulis]]
* Mākslinieks: [[Laimonis Grasmanis]]
* Komponists: Nikolajs Zolotonoss

== Apbalvojumi ==
* 1963 — Baltijas republiku un Baltkrievijas filmu festivālā Rīgā balva par labāko vīrieša lomu Alfrēdam Videniekam.

== Interesanti fakti ==
* Filma uzņemta [[Tērvetes pagasts|Tērvetes pagastā]].&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20140809184550/http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=3261 Kino muzejs]

[[Kategorija:1962. gada Latvijas PSR filmas]]
[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]
[[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]]</text>
      <sha1>7k7unp7t9pjr8c9ddydlxgnh502algm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Degā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>144166</id>
    <revision>
      <id>4486317</id>
      <parentid>4086937</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:54:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4191" sha1="owdwfn0mjsvvm3hvknhjj2y40j4pcdd" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Edgars Degā
| image         = Edgar Degas self portrait 1855.jpeg
| thumb
| imagesize     = 200px
| caption       = Edgara Degā pašportrets, 1855. gads.
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1834|7|19}}
{{vieta|Francija|Parīze}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1917|9|27|1834|7|19}}
| deathplace    = {{vieta|Francija|Parīze}}
| nationality   = [[franči|francūzis]]
| field         = [[gleznotājs]], [[grafiķis]], [[tēlnieks]]
| movement      = [[Impresionisms]]
| famous works  = 
}}

'''Edgars Degā''' ({{val-fr|Edgar Degas}}, dzimis kā '''Ilērs Žermēns Edgars de Gā''' ({{val-fr|Hilaire-Germain-Edgar De Gas}}) {{dat|1834|7|19}}, miris {{dat|1917|9|27}}) bija 19. gadsimta franču gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. Viņu bieži uzskata par vienu no [[impresionisms|impresionisma]] aizsācējiem, lai gan viņš pats sevi dēvēja par [[reālisms|reālisma]] mākslinieku. Degā īpaši saistīja [[deja]], lielākajā daļā viņa darbu ir attēloti dejotāji. Degā ir īpaši slavēts par viņa prasmi attēlot kustību un ķermeņus kustībā.&lt;ref name=&quot;TVNET&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/78063-francu_impresionists_edgars_dega_1834_1917 |title= Franču impresionists Edgars Degā (1834 – 1917) |date= {{dat|2006|9|25}} |accessdate= {{dat|2010|3|6}} |publisher= ''Tvnet'' }}{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Dzimis Parīzē, vidēji turīgā vidusšķiras ģimenē. 13 gadu vecumā zaudējis māti. Jau agri sācis zīmēt. Pēc ģimnāzijas beigšanas sācis gleznot [[Luvra]]s muzejā redzamo darbu kopijas. Tēva mudināts 1853. gadā uzsācis [[Tiesību zinātne|jurisprudence]]s studijas [[Parīzes Universitāte|Parīzes universitātē]], tomēr nav veltījis tām lielu uzmanību.

1855.gadā iepazinies ar gleznotāju [[Žans Ogists Dominiks Engrs|Engru]], kas pamudinājis viņu nopietnāk pievērsties mākslai. 1855.gadā uzņemts prestižajā ''École des Beaux-Arts''. 1856.gadā devies uz Itāliju, kur nodzīvojis trīs gadus [[Neapole|Neapolē]] darinot itāļu [[Renesanse|renesanse]]s mākslinieku gleznu kopijas. Šajā laikā arī tapušas pirmās paša Degā gleznas.
1859.gadā atgriezās Francijā un atvēra savu glezniecības studiju Parīzē. 

== Ievērojamākie darbi ==
=== Gleznas ===
* &quot;[[Bilelli ģimene]]&quot; (''La Famille Bellelli''; 1859-60)
* &quot;[[Jaunie spartieši trenējas]]&quot; (''Jeunes filles spartiates mettant au défi les garçons''; 1860)
* &quot;[[Operas orķestris]]&quot; (''L'Orchestre de l'Opéra''; 1868)
* &quot;[[Zirgu skriešanas sacīkstes (glezna)|Zirgu skriešanas sacīkstes]]&quot; (Le Champ de courses; 1872)
* &quot;[[Deju klase]]&quot; (''Classe de danse''; 1874)
* &quot;[[Konkordijas laukums (glezna)|Konkordijas laukums]]&quot; (''Place de la Concorde''; 1875)
* &quot;[[Absints (glezna)|Absints]]&quot; (''L'Absinthe''; 1876)
* &quot;[[Lolas jaunkundze Fernando cirkā]]&quot; (''Mlle Lala au Cirque Fernando''; 1879)
* &quot;[[Vanna (glezna)|Vanna]]&quot; (''Le Tub''; 1886)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* ''Capriati, Elio'', &quot;I Segreti di Degas&quot;, Milano: Mjm Editore, 2009. {{ISBN|978-88-95682-68-6}}
* ''Guérin, Marcel, Degas, Edgar'', &quot;Lettres de Degas, recueillies et annotées par Marcel Guérin et précédées d'un préface de Daniel Halévy&quot;, Bernard Grasset, Paris, 1931.
* ''Minervino, Fiorella'', &quot;Tout l'œuvre peint de Degas&quot;, Flammarion, coll. « Les Classiques de L'Art », Paris, 2008. {{ISBN|978-2-08-010262-1}}
* ''Robbiani, Marina'', &quot;Degas&quot;, CELIV, Paris, 1988. {{ISBN|2-86535-074-6}}
* ''Valery, Paul''; &quot;Degas, Manet, Morisot&quot;, Princeton University Press, 1989.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.museumsyndicate.com/artist.php?artist=117 Degā gleznu attēli ''museumsyndicate.com''] {{en ikona}}
* [http://www.artcyclopedia.com/artists/degas_edgar.html Degā ''artcyclopedia''] {{en ikona}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dega Edgars}}
[[Kategorija:1834. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1917. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Impresionisma mākslinieki]]</text>
      <sha1>owdwfn0mjsvvm3hvknhjj2y40j4pcdd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486324</id>
      <parentid>4486317</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:00:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4274" sha1="qqqu4f919cc6my0mp6vna285q24rix3" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Edgars Degā
| image         = Edgar Degas self portrait 1855.jpeg
| thumb
| imagesize     = 200px
| caption       = Edgara Degā pašportrets, 1855. gads.
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1834|7|19}}
{{vieta|Francija|Parīze}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1917|9|27|1834|7|19}}
| deathplace    = {{vieta|Francija|Parīze}}
| nationality   = [[franči|francūzis]]
| field         = [[gleznotājs]], [[grafiķis]], [[tēlnieks]]
| movement      =  [[reālisms]] [[Impresionisms]]
| famous works  = 
}}

'''Edgars Degā''' ({{val-fr|Edgar Degas}}, dzimis kā '''Ilērs Žermēns Edgars de Gā''' ({{val-fr|Hilaire-Germain-Edgar De Gas}}) {{dat|1834|7|19}}, miris {{dat|1917|9|27}}) bija 19. gadsimta franču gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. Viņu bieži uzskata par vienu no [[impresionisms|impresionisma]] aizsācējiem, lai gan viņš pats sevi dēvēja par [[reālisms|reālisma]] mākslinieku. Degā īpaši saistīja [[deja]], lielākajā daļā viņa darbu ir attēloti dejotāji. Degā ir īpaši slavēts par viņa prasmi attēlot kustību un ķermeņus kustībā.&lt;ref name=&quot;TVNET&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/78063-francu_impresionists_edgars_dega_1834_1917 |title= Franču impresionists Edgars Degā (1834 – 1917) |date= {{dat|2006|9|25}} |accessdate= {{dat|2010|3|6}} |publisher= ''Tvnet'' }}{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no citiem impresionistiem praktiski negleznoja dabā.

Dzimis Parīzē, vidēji turīgā vidusšķiras ģimenē. 13 gadu vecumā zaudējis māti. Jau agri sācis zīmēt. Pēc ģimnāzijas beigšanas sācis gleznot [[Luvra]]s muzejā redzamo darbu kopijas. Tēva mudināts 1853. gadā uzsācis [[Tiesību zinātne|jurisprudence]]s studijas [[Parīzes Universitāte|Parīzes universitātē]], tomēr nav veltījis tām lielu uzmanību.

1855.gadā iepazinies ar gleznotāju [[Žans Ogists Dominiks Engrs|Engru]], kas pamudinājis viņu nopietnāk pievērsties mākslai. 1855.gadā uzņemts prestižajā ''École des Beaux-Arts''. 1856.gadā devies uz Itāliju, kur nodzīvojis trīs gadus [[Neapole|Neapolē]] darinot itāļu [[Renesanse|renesanse]]s mākslinieku gleznu kopijas. Šajā laikā arī tapušas pirmās paša Degā gleznas.
1859.gadā atgriezās Francijā un atvēra savu glezniecības studiju Parīzē. 

== Ievērojamākie darbi ==
=== Gleznas ===
* &quot;[[Bilelli ģimene]]&quot; (''La Famille Bellelli''; 1859-60)
* &quot;[[Jaunie spartieši trenējas]]&quot; (''Jeunes filles spartiates mettant au défi les garçons''; 1860)
* &quot;[[Operas orķestris]]&quot; (''L'Orchestre de l'Opéra''; 1868)
* &quot;[[Zirgu skriešanas sacīkstes (glezna)|Zirgu skriešanas sacīkstes]]&quot; (Le Champ de courses; 1872)
* &quot;[[Deju klase]]&quot; (''Classe de danse''; 1874)
* &quot;[[Konkordijas laukums (glezna)|Konkordijas laukums]]&quot; (''Place de la Concorde''; 1875)
* &quot;[[Absints (glezna)|Absints]]&quot; (''L'Absinthe''; 1876)
* &quot;[[Lolas jaunkundze Fernando cirkā]]&quot; (''Mlle Lala au Cirque Fernando''; 1879)
* &quot;[[Vanna (glezna)|Vanna]]&quot; (''Le Tub''; 1886)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* ''Capriati, Elio'', &quot;I Segreti di Degas&quot;, Milano: Mjm Editore, 2009. {{ISBN|978-88-95682-68-6}}
* ''Guérin, Marcel, Degas, Edgar'', &quot;Lettres de Degas, recueillies et annotées par Marcel Guérin et précédées d'un préface de Daniel Halévy&quot;, Bernard Grasset, Paris, 1931.
* ''Minervino, Fiorella'', &quot;Tout l'œuvre peint de Degas&quot;, Flammarion, coll. « Les Classiques de L'Art », Paris, 2008. {{ISBN|978-2-08-010262-1}}
* ''Robbiani, Marina'', &quot;Degas&quot;, CELIV, Paris, 1988. {{ISBN|2-86535-074-6}}
* ''Valery, Paul''; &quot;Degas, Manet, Morisot&quot;, Princeton University Press, 1989.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.museumsyndicate.com/artist.php?artist=117 Degā gleznu attēli ''museumsyndicate.com''] {{en ikona}}
* [http://www.artcyclopedia.com/artists/degas_edgar.html Degā ''artcyclopedia''] {{en ikona}}

{{gleznotājs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dega Edgars}}
[[Kategorija:1834. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1917. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Impresionisma mākslinieki]]</text>
      <sha1>qqqu4f919cc6my0mp6vna285q24rix3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leonīds Leimanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>145259</id>
    <revision>
      <id>4486301</id>
      <parentid>4350013</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:56:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ģimene */ :</comment>
      <origin>4486301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7436" sha1="k5ozj7z9cqfe23aeqggpc4esuz4zwbv" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Leonīds Leimanis
 | attēls                  = Leonīds Leimanis.JPG
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               =  
 | dz. datums              = {{dat|1910|4|16}}
 | dz. vieta               = [[Rīga]], {{flag|Krievijas impērija}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1974|7|6|1910|4|16}}
 | miršanas vieta          = [[Rīga]], {{flag|Latvijas PSR}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[scenārists]]&lt;br /&gt;[[kinorežisors]]&lt;br /&gt;[[aktieris]]
 | darbības gadi           = 1927—1969
 | dzīvesbiedrs            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Leonīds Leimanis''' (dzimis {{dat|1910|4|16}}, miris {{dat|1974|7|6}}) bija latviešu kinorežisors. 1965. gadā saņēmis [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka]] goda nosaukumu.

== Dzīvesgājums ==
Leonīds Leimanis dzimis {{dat|1910|4|16}}, [[Rīga|Rīgā]], ierēdņa Jāņa Leimaņa ģimenē, kurš jaunībā spēlēja [[Pēterburga]]s teātros. Beidzis [[Tautas augstskola]]s dramatisko studiju (1930), bija [[Strādnieku teātris|Strādnieku teātra]] (1927—1934) aktieris. 

«Visu savu jaunību viņš strādāja Strādnieku teātrī. Pēc Ulmaņa apvērsuma, kad tētis atnācis uz teātri, viss bijis izdemolēts, izmests ārā. Tur spēlēja tādi aktieri kā [[Lūcija Baumane]], [[Nikolajs Mūrnieks]], [[Luijs Šmits]] un citi. Dailes teātrī no likvidētā Strādnieku teātra paņēma [[Edgars Zīle|Edgaru Zīli]], Luiju Šmitu un Leonīdu Leimani. Lai arī tēvs bija Dailes teātra direktors, Komunistiskajā partijā viņš neiestājās,» klāstīja kinorežisora meita Ludmila. &lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/maja/145665-dzivesstasts-ka-liepa-plava.htm|title=DZĪVESSTĀSTS: Kā liepa pļavā|last=Ezera|first=Da­ce|website=nra.lv|access-date=2023-12-11|date=2015-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris (1934—1940). 

Līdztekus kopš 1933. gada bija kinostudijas &quot;Latviešu skaņu filma&quot; aktieris un režisors, kultūrfilmu operators. Uzņēma pasūtījuma filmas par sportu un medicīnu, bija režisora [[Rusteiķis|A. Rusteiķa]] asistents pirmajā latviešu pilnmetrāžas skaņu filmā &quot;[[Daugava (filma)|Daugava]]” (1934), kurā tēloja vienu no galvenajām lomām — rakstnieku Vilni.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] strādāja par [[Dailes teātris|Dailes teātra]] direktoru (1940—1941).  [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] slēpās Lielvārdē, mājā, kuru cēla viņas sievas Elvīras māte Līna. Elvīrai Lielvārdē bija klasesbiedri, vietējie šucmaņi, viņu pazina. Tur 1941. gada 15. septembrī dzimusi Leimaņu meita Ludmila.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 

Pēc gada pāris pārcēlās uz Rīgu, kur Leonīds izveidoja un vadīja Rīgas pagrīdes antifašistisko organizāciju &quot;Сīņа&quot;.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Leonids-Leimanis timenote.info]&lt;/ref&gt;

Kad [[Sarkanā armija]] atkal ieņēma Rīgu, Leimani atjaunoja Dailes teātra direktora amatā (1944—1946), vēlāk viņš bija [[Rīgas Kinostudija]]s mākslinieciskās daļas vadītājs (1946—1948) un viens no vadošajiem kinostudijas režisoriem (no 1947).&lt;ref&gt;{{enc riga}}&lt;/ref&gt;

Kopā ar režisoru [[Pāvels Armands|Pāvelu Armandu]] uzņēma filmu &quot;[[Salna pavasarī (filma)|Salna pavasarī]]&quot; (1955), bija filmu „[[Nauris (filma)|Nauris]]” (1957) un „[[Šķēps un roze]]” (1959) režisors un scenārija autors. Vēlāk uzņēma filmas „[[Kapteinis Nulle]]” (1964), „[[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]]” (1966) un „[[Pie bagātās kundzes]]” (1969).

Miris 1974. gada 6. jūlijā Rīgā, viņa izvadīšana iemūžināta kinožurnāla &quot;Padomju Latvija&quot; 1974. gada 20. numurā (operatori [[Vadims Mass]] un [[Juris Podnieks]]).

== Ģimene ==
Precējies ar aktrisi Elvīru Leimani, dzīvojis [[Lielvārde|Lielvārdē]], kur dzimusi viņa meita aktrise Ludmila Leimane-Vītoliņa. Dēls Gundars spēlēja Matīsiņu viņa režisētajā epizodē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/pavel-armand-ili-dushevnaja-nezhnost-k-lyudjam.a277074/|title=Павел Арманд, или Душевная нежность к людям|last=Morozova|first=Natālija|website=rus.lsm.lv|access-date=2023-12-11|date=2018-05-07|language=ru}}&lt;/ref&gt; kinofilmā &quot;Salna pavasarī&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.ocb.lv/staff-member/leonids-leimanis/ Ogres Centrālā bibliotēka]&lt;/ref&gt; No pirmās laulības viņam bija vecākā meita un vēl divi bērni ārpus laulības.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Savu meitu aktrisi Ludmilu Leimani kinorežisors Leonīds Leimanis aicināja provēs filmai &quot;[[Šķēps un roze]]&quot;, bet toreiz bija nerakstīts likums, ka režisori savas sievas un bērnus neuzņēma lielās lomās. Ludmila šajā filmā redzama tikai epizodiskā lomā. &quot;Tētis ir uzņēmis maz filmu — tikai piecas, jo viņam ārkārtīgi smagi šīs filmas nāca. Viņš katru kadru zīmēja. Leonīds bija ļoti talantīgs cilvēks, bet savrups,&quot; — stāstīja Ludmila.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* 1947 — [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]]
* 1965 — [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks]]

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=33 | Gads
! Nosaukums
! width=45 | Režisors
! width=45 | Otrais režisors
! width=45 | Scenārists
! Aktieris
! Piezīmes
|-
| 1934
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Daugava (filma)|Daugava]]&quot;
|
|
| 
| {{jā}}
|  
|-
| 1947
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Mājup ar uzvaru]]&quot;
|
| {{jā}}
| 
| {{jā}}
| 
|-
| 1949 
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Rainis (filma)|Rainis]]&quot;
|
| {{jā}}
|
|
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 1953
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Tautas rakstnieks A. Upīts]]&quot;
| {{jā}}
|
|
|
| style=&quot;text-align:left&quot;| dokumentālā filma
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Daugava (dokumentālā filma)|Daugava]]&quot;
| {{jā}}
|
|
|
| style=&quot;text-align:left&quot;| dokumentālā filma
|-
| 1955
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Salna pavasarī (filma)|Salna pavasarī]]&quot;
|
|{{jā}}
|
|
| style=&quot;text-align:left&quot;| kopā ar [[Pāvels Armands|Pāvelu Armandu]]
|-
| 1957 
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Nauris (filma)|Nauris]]&quot;
| {{jā}}
|
| {{jā}}
|
|
|-
| 1959
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Šķēps un roze]]&quot;
| {{jā}}
|
| {{jā}}
|
|
|-
| 1964
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Kapteinis Nulle]]&quot;
| {{jā}}
|
| {{jā}}
|
|
|-
| 1966
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]]&quot;
| {{jā}}
|
|
|
|
|-
| 1969
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Pie bagātās kundzes]]&quot;
| {{jā}}
|
| {{jā}}
|
|
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/151/ Leonīds Leimanis] filmas.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Leimanis, Leonīds}}
[[Kategorija:1910. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1974. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Padomju kinorežisori]]
[[Kategorija:Latviešu kinorežisori]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>k5ozj7z9cqfe23aeqggpc4esuz4zwbv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Latviešu biedrība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>148770</id>
    <revision>
      <id>4486280</id>
      <parentid>4456669</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:12:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <origin>4486280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18654" sha1="no7bbzf6znbklj1q9on9ogc6cykxumu" xml:space="preserve">[[Attēls:Rīgas latviešu biedrības vadība ap 1885.JPG|thumb|280px|Rīgas Latviešu biedrības vadība (ap 1885). Sēž no kreisās: 1. [[Grigorijs Pasītis]], 2. A. Abrants, 3. [[Bernhards Dīriķis]], 4. Bergs, 5. Ģederts Pūcītis. Stāv no kreisās: 1. [[Konstantīns Pēkšēns]], 2. Albergs, 3. Balodis, 4. Enbergs.]]
[[Attēls:Rigas Latviesu biedribas karogs.jpg|thumb|280px|Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss)]]
[[Attēls:Latviešu biedrības nams.JPG|thumb|280px|Latviešu biedrības nams]]
'''Rīgas Latviešu biedrība''' (RLB) ir viena no vecākajām [[latvieši|latviešu]] sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868. gadā, likvidēta 1940. gadā un atkal atjaunota 1989. gadā.

Biedrība rīko ar tautas tradīcijām saistītus sabiedriskus pasākumus un atbalsta dažādu kolektīvu darbību. Pašlaik biedrībā ir vairāk kā 700 biedru un 8 Goda biedri: [[Andris Kolbergs]], [[Jānis Stradiņš]], [[Vaira Vīķe-Freiberga]], [[Guntis Ulmanis]], [[Viktors Hausmanis]], [[Pēteris Vasks]], [[Raimonds Pauls]] un [[Ēriks Hānbergs]].

== Vēsture ==

=== Pirmsākumi ===
[[Attēls:Rigas Latviesu biedriba 1885.jpg|thumb|180px|Rīgas Latviešu biedrības nams 1885. gada litogrāfijā]]
[[Attēls:Rīgas Latviešu biedrības ēka pirms nodegšanas.jpg|thumb|180px|Rīgas Latviešu biedrības ēka pirms nodegšanas]]
[[Attēls:Rīgas Latviešu biedrības ēka pēc nodegšanas.jpg|thumb|180px|Rīgas Latviešu biedrības ēka pēc nodegšanas]]
[[Attēls:Rigas Latviesu biedribas nams pec 1910.jpg|thumb|180px|Rīgas Latviešu biedrības nams pēc atjaunošanas 1910. gadā]]
[[Attēls:Rigas Latviesu biedribas zale pec 1919.jpg|thumb|180px|Viena no Rīgas Latviešu biedrības svētku zālēm ar tautisku interjeru]]

Pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas Latvijā]] ([[Vitebskas guberņa]]s daļā tikai 1861. gadā) zemnieki sāka brīvi pārvietoties un iegūt īpašumā zemi, kas veicināja latviešu īpatsvara pieauɡumu Rīgā. Pēc cietokšņa vaļņu nojaukšanas (1857—1863) Rīgā būvēja jaunas ēkas un rūpnīcas, kurām bija nepieciešams papildus darbaspēks. Šajā laikā no akadēmiski izglītotajiem [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] beidzējiem sāka veidoties latviešu inteliģence. Rīgas latviešiem auga nepieciešamība pēc sava vienojošā centra gan sabiedriski un saimnieciski organizatoriskā ziņā, gan nacionālās kopības izjūtas apliecināšanai.

1840. gados grāfa Kellera vadībā mēģināja nodibināt [[Jelgavas priekšpilsēta]]s latviešu biedrību.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas XVIII sējums, 35928 sleja. Rīga, 1938.-1939.&lt;/ref&gt;  [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] latviešu īpatsvars bija sevišķi liels un biedrošanās tradīcijas bija jau kopš [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] laikiem 18. gadsimtā, kad [[Jānis Šteinhauers]] izveidoja turīgo latviešu kopu, kas vāca rakstiskās liecības par Rīgas latviešu amatu vēsturi. Viņa brālis Daniēls Rīgas rātei iesniedza prasību uzņemt latviešus namnieku kārtā.
Pārdaugavas latviešu sabiedrība no jauna organizējās ap 1860. gadu skolotāja [[Juris Caunītis|Jura Caunīša]] un sabiedriskā darbinieka [[Kaspars Biezbārdis|Kaspara Biezbārža]] vadībā. 1861. gada 30. augustā [[Baltā muiža|Baltajā muižā]] norisinājās [[Pārdaugava]]s jaunlatviešu apspriede ar [[Bernhards Dīriķis|Bernhardu Dīriķi]] un no [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] atbraukušo Krievijas Impērijas Finanšu ministrijas ierēdni [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]] par Latviešu rakstniecības biedrības dibināšanu [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] parauga, taču valdība to neapstiprināja.
1868. gada 2. martā sakarā ar neražu igauņu zemēs latviskās Rīgas mērnieku, liģeru un enkurnieku [[Mazā ģilde|amatu brālības]] nodibināja &quot;Latvisku palīdzības biedrību priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem&quot;. Biedrība rīkoja labdarības pasākumus un ar lieliem panākumiem {{dat|1868|6|2}} [[Kronvalda parks|Strēlnieku dārzā]] celtajā Rīgas Strēlnieku biedrības vingrošanas zālē uzveda lugu &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;, ko uzskata par latviešu profesionālā teātra sākumu.&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=%C5%BE%C5%ABpu%20b%C4%93rtulis&amp;id=941742&amp;&amp;g=1 Holbergs (Holberg) Ludvigs]&lt;/ref&gt; Par lugas iestudējumu &quot;[[Mājas Viesis|Mājas Viesī]]&quot; rakstīja: &quot;Kas vien šo kumēdiņu stāstu lasījis un pazīst, tas nekavēsies uz skatīšanos nākt&quot;.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

=== Pirmais posms ===
Rīgas Latviešu biedrības (RLB) dibināšanas iniciatori bija ierēdnis Bernhards Dīriķis, arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] un fabrikants [[Rihards Tomsons]]. Pirmās pulcēšanās protokols rakstīts J.F. Baumaņa dzīvoklī 1868. gada 16. augustā un jau 24. oktobrī Krievijas Iekšlietu ministrijā tika apstiprināti biedrības statūti. Dibinātāju pilnsapulce sanāca 22. novembrī, tajā piedalījās vairāk nekā 100 biedru, kuri ievēlēja 36 runas vīrus. Savukārt tie no sava vidus par biedrības priekšnieku ievēlēja B.Dīriķi un par viņa biedriem R.Tomsonu un J.F.Baumani. Biedrības pirmās telpas bija tagadējā Tērbatas ielā.

Biedrības galvenie mērķi sākotnēji bija palīdzība trūkumcietējiem un derīgu zināšanu, &quot;godīgas kārtības&quot; un &quot;gara apgaismošanas&quot; izplatīšana starp Rīgas latviešiem.&lt;ref name=&quot;Fil&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=247-251}}&lt;/ref&gt; Politika biedrības statūtos nebija paredzēta, tomēr tā deva milzīgu ieguldījumu latviešu izglītības un kultūras attīstībā, tostarp [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku]] organizēšanā. RLB karogā tika ierakstītie vārdi &quot;stāvi stipri, strādā droši&quot;.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas XVIII sējums, 35927 sleja. Rīga, 1938.-1939.&lt;/ref&gt;

Biedrībā jau 1868. gadā sāka darboties pirmais latviešu teātris, pie RLB Zinību komisijas darbojās Derīgo grāmatu nodaļa, kura izdeva nozīmīgus izdevumus, ieskaitot pirmo Latviešu Konversācijas vārdnīcu četros sējumos. Biedrība 1869. gadā Katlakalnā uzcēla pieminekli [[Garlībs Merķelis|Garlībam Merķelim]]. 1870. gadā tā pārcēlās uz savu namu tagadējā Merķeļa ielā, kas 1908. gadā nodega, bet tika ātri atjaunots daudz plašākā ēkā 1910. gadā. [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu laikā]] 1918. gada decembrī RLB namā tika formētas latviešu militārās vienības Rīgas aizstāvēšanai.
[[Bermontiāde|Bermonta armijas]] uzbrukuma laikā Rīgas Latviešu biedrības namā 1919. gada oktobrī ierīkoja Rīgas aizstāvju ēdināšanas punktu, ko vadīja [[Latvijas Tautas padome]]s priekšsēdētāja [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] sieva Justīne.

=== Otrais posms ===
Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas Republikas nodibināšanas RLB pieskaņoja savus statūtus 1923. gada 18. jūlija Biedrību likumam. Tās muzejs, teātris un daudzas citas biedrības aizsāktās nozares pārgāja valsts pārziņā. Biedrības darbības mērogi sašaurinājās un [[Andrejs Krastkalns|Andreja Krastkalna]] vadībā RLB pārtapa par elitāru organizāciju, tās namā pulcējās Rīgas augstākā sabiedrība, notika greznas balles un pieņemšanas. Paralēli šai ārēji spožajai darbībai strādāja tradicionālās komisijas, entuziastus pamazām nomainīja akadēmiski izglītoti speciālisti, veidojās jaunas struktūras, piemēram, nacionālās un politiskās audzināšanas nodaļa, radās vienas profesijas kopas un interešu klubi. 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] RLB darbība tika pārtraukta.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rlb.lv/ Rīgas Latviešu biedrības mājas lapa]&lt;/ref&gt;

Ar [[Kirhenšteina valdība|Latvijas marionešu valdības]] sabiedrisko lietu ministra [[Pēteris Blaus|P. Blaua]] 1940. gada 18. jūlija rīkojumu Rīgas Latviešu biedrības nams tika nodots [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rīcībā.&lt;ref&gt;Latvijas Centrālais Valsts vēstures arhīvs, fonds 2798, t. apr.; lieta Nr. 83, lpp. 14&lt;/ref&gt;

=== Darbības pārtraukums ===
Pēc tam, kad nacistiskās [[Vācija]]s karaspēks 1941. gada 1. jūlijā ieņēma Rīgu, Rīgas Latviešu biedrības namā izveidoja Latviešu organizāciju centru, kura vadīšanu uzņēmās bijušais satiksmes ministrs [[Bernhards Einbergs]]. Latviešu organizāciju centrs nesekmīgi mēģināja pārņemt varu okupētajā Latvijā un izdot laikrakstu &quot;Tēvija&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.am.gov.lv/lv/belgium/jaunumi/zinas/template/?pg=5706&amp;print=on Antonijs Zunda. Latvija nacistu varā (1941—1945). &quot;Latvijas Avīze&quot;, 2005. gada 9. februāris]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|ottreizējās PSRS okupācijas]] likvidētās Rīgas Latviešu biedrības namā atradās Baltijas kara apgabala virsnieku nams, kurā 1946. gada 26. janvārī — 3. februārī norisinājās Baltijas kara apgabala kara tribunāls, kurā publiskā tiesas prāvā uz nāvi notiesāja septiņus [[Ostlande]]s militārās pārvaldes augstākos virsniekus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/nirnb_riga.htm |title=Dzintars Ērglis. Paraugprāva Rīgā. «Mazajai Nirnbergai» – 60. &quot;Latvijas Avīze&quot; 5. februāris, 2006. |access-date={{dat|2011|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110518160234/http://vip.latnet.lv/LPRA/nirnb_riga.htm |archivedate={{dat|2011|05|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Mēģinājums atgūt zaudēto namu latviešu kultūras iestāžu vajadzībām notika t.s. &quot;Atkušņa periodā&quot; 1957. gadā, kad tika izsludināts LPSR Valsts [[Dailes teātris|Dailes teātra]] celtniecības projektu konkurss. Teātra direktors J. Palkavnieks cita starpā 1957. gada augustā saņēma pamatotu projektu pārbūvēt ēku Merķeļa ielā 13, lai tajā varētu novietoties Jāņa Raiņa vārdā nosauktais Valsts Dailes teātris, Mākslas darbinieku nams un apakšējā stāvā un pagrabā — Mākslinieku klubs ar restorānu.&lt;ref&gt;[http://www.dailesteatris.lv/index.php?&amp;464 Dailes teātra vēsture tā mājas lapā]&lt;/ref&gt;

=== Trešais posms ===

Biedrība tika atjaunota 1989. gada 14. janvārī un par tās priekšsēdētāju ievēlēja rakstnieku un sabiedrisko darbinieku [[Andris Kolbergs|Andri Kolbergu]]. No 1989. gada 4. oktobra līdz 1991. gada 2. martam RLB vadīja filozofs un sociologs [[Pēteris Laķis]]. Viņa vadībā tika veikti priekšdarbi biedrības nama pārņemšanai no [[Padomju Savienība|PSRS]] bruņotajiem spēkiem.

1993. gada sākumā spiedīgo finansiālo apstākļu dēļ notika mēģinājums biedrības ēku un pašu RLB komercializēt, tomēr tā tika saglabāta kā latviska kultūras organizācija. Citur šos notikumus dēvē par 1992.―1993. gada RLB divvaldības krīzi, kurā pret 1992. gada martā ievēlēto RLB priekšsēdētāju [[Jānis Graudonis|Jāni Graudoni]] vērsās priekšsēdētāja vietnieks [[Ilmārs Drullis]] kopā ar galēji labējām, radikālām un paramilitārām organizācijām, kuru redzamākais vadītājs bija [[Armands Māliņš]]. Abas nometnes uzskatīja sevi par likumīgajām organizācijas vadības struktūrām, un pretnostatījums saasinājās, līdz Rīgas mērs [[Andris Teikmanis]] pat izdeva rīkojumu namu slēgt un tā ieeju aizplombēt. Naktī uz 1992. gada 8. septembri I. Druļļa sabiedrotā A. Māliņa vadītā, paramilitārā grupējuma &quot;Nacionālā gvarde&quot; kaujinieki neitralizēja RLB namā dežurējošos policistus un pārņēma ēku savā kontrolē. Māliņa komandētie kaujinieki sāka celt barikādes un pūlējās panākt [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardzes]] atbalstu cīņai pret [[Latvijas Valsts policija|Valsts policiju]]. RLB ēkas sagrābšana tomēr neizdevās, jo LR Zemessardze neatbalstīja ēkas sagrābšanu un policija bez lielām grūtībām atjaunoja sabiedrisko kārtību ēkā. Pēc šiem notikumiem Graudonis saglabāja priekšsēdētāja amatu, kaut arī konflikts nenorima līdz pat 1993. gada februārim.&lt;ref name=&quot;muzej&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/|title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā)|website=turaida-muzejs.lv|accessdate={{dat|2026|2|15||bez}}|date={{dat|2022|9|7||bez}}|language=lv|archive-date={{dat|2024|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=“Bērtuļa nakts” Rīgas Latviešu biedrībā un tā atskaņas {{!}} Laikmeta zīmes|url=https://www.laikmetazimes.ebaznica.lv/2016/10/10/%e2%80%9cbertula-nakts%e2%80%9d-rigas-latviesu-biedriba-un-ta-atskanas-sodien/|access-date=2026-04-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 1993. gada 7. aprīļa līdz savai nāvei 1998. gada 9. oktobrī RLB vadīja teātra režisors [[Pēteris Pētersons]], no 1999. gada 24. februāra līdz 2002. gada 5. martam kinorežisors [[Jānis Streičs]], kura vadībā biedrība aizsāka jaunu projektu — ikgadējo kultūras programmu „Gaismu sauca”. Gadu gaitā tā veltīta izcilām personībām Latvijas kultūras dzīvē — Pēterim Miglinīkam, Auseklim, Kārlim Skalbem, Krišjānim Baronam, Ansim Lerham-Puškaitim, Ādolfam Alunānam, Marģerim Zariņam, Jānim Jaunsudrabiņam, Jurjānu Andrejam, Edvartam Virzam, Stērstu Andrejam, Ernstam Glikam, Aleksandram Būmanim.
1999. gadā tika piešķirti līdzekļi RLB nama daļas restaurācijai un renovācijai, kas ilga no 1999. gada jūnija līdz 2000. gada februārim. No 2002. gada 5. marta līdz 2010. gada 3. februārim RLB vadīja literatūrzinātnieks, rakstnieks [[Valdis Rūmnieks]], vēlāk [[Ingmārs Čaklais]].

RLB atjaunoja sadarbības līgumus ar tām organizācijām, ar kurām biedrībai ir ilgstoša un noturīga sadarbība: 2004. gadā ar Nacionālo bruņoto spēku štābu, Latvijas Zinātņu akadēmiju un RLB un nacionālās kultūras attīstības fondu. 2005. gadā ar Latvijas Kultūras koledžu un Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fondu, savukārt 2006. gadā ar Latvijas Bērnu fondu.
Notika arī vairākas svarīgas diskusijas: kopīgi ar Latvijas Inteliģences apvienību tika organizēta publiskā diskusija “Latvijas brīvības un neatkarības 20 gadi (1991—2010). Iegūtais. Zaudētais. Ko darīsim tālāk?”, sadarbībā ar Radošo savienību padomi un lielākajām kultūras nozares organizācijām rīkota diskusija “Cīņa par kultūru ir cīņa par valsti!”, kurā piedalījās piecu lielāko politisko apvienību kultūras ministra kandidāti un notika Rīgas Latviešu biedrības biedru — jauniešu ierosināta diskusija “Augstākās izglītības kvalitāte Latvijā”.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

=== Rīgas Latviešu biedrības vadītāji ===

==== RLB priekšnieki ====
* [[Bernhards Dīriķis]] no 1868. gada 22. novembra līdz 1870. gada augustam
* [[Rihards Tomsons]] no 1870. gada augusta līdz 1871. gada februārim
* [[Frīdrihs Veinbergs]] no 1871. gada februāra līdz 1872. gada februārim
* [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jānis Baumanis]] no 1872. gada februāra līdz 1875. gada februārim
* [[Krišjānis Kalniņš]] no 1875. gada janvāra līdz 1885. gada decembrim
* [[Frīdrihs Grosvalds]] no 1886. gada februāra līdz 1919. gada augustam
* [[Andrejs Krastkalns]] no 1919. gada augusta līdz 1939. gada 14. februārim (jau no 1904. gada bija RLB priekšnieka biedrs)
* [[Roberts Liepiņš]] no 1939. gada februāra līdz 1940. gada 5. jūlijam

==== RLB priekšsēdētāji ====
* [[Andris Kolbergs]] no 1989. gada 14. janvāra līdz 4. oktobrim
* [[Pēteris Laķis]] no 1989. gada 4. oktobra līdz 1991. gada 2. martam
* [[Jānis Velde]] no 1991. gada 2. marta līdz 1992. gada 14. martam
* [[Jānis Graudonis]] no 1992. gada 14. marta līdz 1993. gada 7. aprīlim
* [[Pēteris Pētersons]] no 1993. gada 7. aprīļa līdz 1998. gada 9. oktobrim
* [[Jānis Streičs]] no 1999. gada 24. februāra līdz 2002. gada 5. martam
* [[Valdis Rūmnieks]] no 2002. gada 5. marta līdz 2010. gada 3. februārim
* [[Ingmārs Čaklais]] no 2010. gada 3. februāra līdz 2011. gada 20. jūlijam
* [[Guntis Gailītis]] no 2011. gada 20. jūlija

== Rīgas Latviešu biedrības komisijas ==

Patlaban RLB darbojas 10 komisijas un &quot;Tautas dzīvā spēka pētniecības centrs&quot;:

* Nacionālās identitātes komisija
* Zinību komisija
* Statūtu un ētikas komisija
* Literatūras komisija
* Mūzikas komisija
* Teātra komisija
* [[Folkloras komisija]]
* Dāmu komiteja
* Kārtības komisija
* Vizuālās mākslas komisija
* Tautas dzīvā spēka pētniecības centrs

== RLB amatiermākslas kolektīvi ==

* RLB Jauktais koris
* RLB senioru koris &quot;eReLBe&quot;
* Kamerkoris „Austrums”
* Klasiskās mūzikas koris „Ars Longa”
* Sieviešu koris „Ausma”
* RLB Vīru koris
* Tautas deju kolektīvs „Vija”
* Floras dizaina studija „Rezēda”
* Tautas lietišķās mākslas studija „Cēre”
* Bērnu vokālā studija „[[Knīpas un Knauķi]]”
* Pensionēto skolotāju ansamblis „Saskaņa”
* Vokālā grupa &quot;Putni&quot;

== Biedrības nams ==
Ēka celta 1909.-1910. gadā neoklasicisma stilā pēc [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] un [[Ernests Pole|Ernesta Poles]] projekta.&lt;ref name=&quot;Рига&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия &quot;Рига&quot;|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=305}}&lt;/ref&gt; Celtnes fasādi grezno dekoratīvi panno &quot;Skaistums&quot;, &quot;Spēks&quot;, &quot;Māksla&quot; un citi., kurus mozaīkas un krāsota cementa tehnikā gleznojis [[Janis Rozentāls]]. Cita starpā Rozentāls attēloja tur arī alegoriskas senbaltu dievības.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt; 1938. gadā pēc Laubes projekta namu paplašināja, uzceļot jaunu piebūvi stūrī ar [[Arhitektu iela (Rīga)|Arhitektu ielu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rlb.lv/ Rīgas Latviešu biedrības mājas lapa]
* [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/18-septembri-aicina-uz-popularzinatnisku-lekciju-kas-bija-latvija-jaunlatviesiem.a292104/ RLB karoga averss]

[[Kategorija:Organizācijas]]
[[Kategorija:Sabiedriskās organizācijas]]</text>
      <sha1>no7bbzf6znbklj1q9on9ogc6cykxumu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486281</id>
      <parentid>4486280</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:15:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pirmsākumi */</comment>
      <origin>4486281</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18662" sha1="r0ezcbmi8didxv9ew1xdie1ez4zqq6e" xml:space="preserve">[[Attēls:Rīgas latviešu biedrības vadība ap 1885.JPG|thumb|280px|Rīgas Latviešu biedrības vadība (ap 1885). Sēž no kreisās: 1. [[Grigorijs Pasītis]], 2. A. Abrants, 3. [[Bernhards Dīriķis]], 4. Bergs, 5. Ģederts Pūcītis. Stāv no kreisās: 1. [[Konstantīns Pēkšēns]], 2. Albergs, 3. Balodis, 4. Enbergs.]]
[[Attēls:Rigas Latviesu biedribas karogs.jpg|thumb|280px|Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss)]]
[[Attēls:Latviešu biedrības nams.JPG|thumb|280px|Latviešu biedrības nams]]
'''Rīgas Latviešu biedrība''' (RLB) ir viena no vecākajām [[latvieši|latviešu]] sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868. gadā, likvidēta 1940. gadā un atkal atjaunota 1989. gadā.

Biedrība rīko ar tautas tradīcijām saistītus sabiedriskus pasākumus un atbalsta dažādu kolektīvu darbību. Pašlaik biedrībā ir vairāk kā 700 biedru un 8 Goda biedri: [[Andris Kolbergs]], [[Jānis Stradiņš]], [[Vaira Vīķe-Freiberga]], [[Guntis Ulmanis]], [[Viktors Hausmanis]], [[Pēteris Vasks]], [[Raimonds Pauls]] un [[Ēriks Hānbergs]].

== Vēsture ==

=== Pirmsākumi ===
[[Attēls:Rigas Latviesu biedriba 1885.jpg|thumb|180px|Rīgas Latviešu biedrības nams 1885. gada litogrāfijā]]
[[Attēls:Rīgas Latviešu biedrības ēka pirms nodegšanas.jpg|thumb|180px|Rīgas Latviešu biedrības ēka pirms nodegšanas]]
[[Attēls:Rīgas Latviešu biedrības ēka pēc nodegšanas.jpg|thumb|180px|Rīgas Latviešu biedrības ēka pēc nodegšanas]]
[[Attēls:Rigas Latviesu biedribas nams pec 1910.jpg|thumb|180px|Rīgas Latviešu biedrības nams pēc atjaunošanas 1910. gadā]]
[[Attēls:Rigas Latviesu biedribas zale pec 1919.jpg|thumb|180px|Viena no Rīgas Latviešu biedrības svētku zālēm ar tautisku interjeru]]

Pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas Latvijā]] ([[Vitebskas guberņa]]s daļā tikai 1861. gadā) zemnieki sāka brīvi pārvietoties un iegūt īpašumā zemi, kas veicināja latviešu īpatsvara pieauɡumu Rīgā. Pēc cietokšņa vaļņu nojaukšanas (1857—1863) Rīgā būvēja jaunas ēkas un rūpnīcas, kurām bija nepieciešams papildus darbaspēks. Šajā laikā no akadēmiski izglītotajiem [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] beidzējiem sāka veidoties latviešu inteliģence. Rīgas latviešiem auga nepieciešamība pēc sava vienojošā centra gan sabiedriski un saimnieciski organizatoriskā ziņā, gan nacionālās kopības izjūtas apliecināšanai.

1840. gados grāfa Kellera vadībā mēģināja nodibināt [[Jelgavas priekšpilsēta]]s latviešu biedrību.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas XVIII sējums, 35928 sleja. Rīga, 1938.-1939.&lt;/ref&gt;  [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] latviešu īpatsvars bija sevišķi liels un biedrošanās tradīcijas bija jau kopš [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] laikiem 18. gadsimtā, kad [[Jānis Šteinhauers]] izveidoja turīgo latviešu kopu, kas vāca rakstiskās liecības par Rīgas latviešu amatu vēsturi. Viņa brālis Daniēls Rīgas rātei iesniedza prasību uzņemt latviešus namnieku kārtā.
Pārdaugavas latviešu sabiedrība no jauna organizējās ap 1860. gadu skolotāja [[Juris Caunītis|Jura Caunīša]] un sabiedriskā darbinieka [[Kaspars Biezbārdis|Kaspara Biezbārža]] vadībā. 1861. gada 30. augustā [[Baltā muiža|Baltajā muižā]] norisinājās [[Pārdaugava]]s jaunlatviešu apspriede ar [[Bernhards Dīriķis|Bernhardu Dīriķi]] un no [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] atbraukušo Krievijas Impērijas Finanšu ministrijas ierēdni [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]] par Latviešu rakstniecības biedrības dibināšanu [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] parauga, taču valdība to neapstiprināja.
1868. gada 2. martā sakarā ar neražu igauņu zemēs latviskās [[Mazā ģilde|Mazās ģildes]] mērnieku, liģeru un enkurnieku amatu brālības nodibināja &quot;Latvisku palīdzības biedrību priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem&quot;. Biedrība rīkoja labdarības pasākumus un ar lieliem panākumiem {{dat|1868|6|2}} [[Kronvalda parks|Strēlnieku dārzā]] celtajā Rīgas Strēlnieku biedrības vingrošanas zālē uzveda lugu &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;, ko uzskata par latviešu profesionālā teātra sākumu.&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=%C5%BE%C5%ABpu%20b%C4%93rtulis&amp;id=941742&amp;&amp;g=1 Holbergs (Holberg) Ludvigs]&lt;/ref&gt; Par lugas iestudējumu &quot;[[Mājas Viesis|Mājas Viesī]]&quot; rakstīja: &quot;Kas vien šo kumēdiņu stāstu lasījis un pazīst, tas nekavēsies uz skatīšanos nākt&quot;.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

=== Pirmais posms ===
Rīgas Latviešu biedrības (RLB) dibināšanas iniciatori bija ierēdnis Bernhards Dīriķis, arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] un fabrikants [[Rihards Tomsons]]. Pirmās pulcēšanās protokols rakstīts J.F. Baumaņa dzīvoklī 1868. gada 16. augustā un jau 24. oktobrī Krievijas Iekšlietu ministrijā tika apstiprināti biedrības statūti. Dibinātāju pilnsapulce sanāca 22. novembrī, tajā piedalījās vairāk nekā 100 biedru, kuri ievēlēja 36 runas vīrus. Savukārt tie no sava vidus par biedrības priekšnieku ievēlēja B.Dīriķi un par viņa biedriem R.Tomsonu un J.F.Baumani. Biedrības pirmās telpas bija tagadējā Tērbatas ielā.

Biedrības galvenie mērķi sākotnēji bija palīdzība trūkumcietējiem un derīgu zināšanu, &quot;godīgas kārtības&quot; un &quot;gara apgaismošanas&quot; izplatīšana starp Rīgas latviešiem.&lt;ref name=&quot;Fil&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=247-251}}&lt;/ref&gt; Politika biedrības statūtos nebija paredzēta, tomēr tā deva milzīgu ieguldījumu latviešu izglītības un kultūras attīstībā, tostarp [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku]] organizēšanā. RLB karogā tika ierakstītie vārdi &quot;stāvi stipri, strādā droši&quot;.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas XVIII sējums, 35927 sleja. Rīga, 1938.-1939.&lt;/ref&gt;

Biedrībā jau 1868. gadā sāka darboties pirmais latviešu teātris, pie RLB Zinību komisijas darbojās Derīgo grāmatu nodaļa, kura izdeva nozīmīgus izdevumus, ieskaitot pirmo Latviešu Konversācijas vārdnīcu četros sējumos. Biedrība 1869. gadā Katlakalnā uzcēla pieminekli [[Garlībs Merķelis|Garlībam Merķelim]]. 1870. gadā tā pārcēlās uz savu namu tagadējā Merķeļa ielā, kas 1908. gadā nodega, bet tika ātri atjaunots daudz plašākā ēkā 1910. gadā. [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu laikā]] 1918. gada decembrī RLB namā tika formētas latviešu militārās vienības Rīgas aizstāvēšanai.
[[Bermontiāde|Bermonta armijas]] uzbrukuma laikā Rīgas Latviešu biedrības namā 1919. gada oktobrī ierīkoja Rīgas aizstāvju ēdināšanas punktu, ko vadīja [[Latvijas Tautas padome]]s priekšsēdētāja [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] sieva Justīne.

=== Otrais posms ===
Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas Republikas nodibināšanas RLB pieskaņoja savus statūtus 1923. gada 18. jūlija Biedrību likumam. Tās muzejs, teātris un daudzas citas biedrības aizsāktās nozares pārgāja valsts pārziņā. Biedrības darbības mērogi sašaurinājās un [[Andrejs Krastkalns|Andreja Krastkalna]] vadībā RLB pārtapa par elitāru organizāciju, tās namā pulcējās Rīgas augstākā sabiedrība, notika greznas balles un pieņemšanas. Paralēli šai ārēji spožajai darbībai strādāja tradicionālās komisijas, entuziastus pamazām nomainīja akadēmiski izglītoti speciālisti, veidojās jaunas struktūras, piemēram, nacionālās un politiskās audzināšanas nodaļa, radās vienas profesijas kopas un interešu klubi. 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] RLB darbība tika pārtraukta.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rlb.lv/ Rīgas Latviešu biedrības mājas lapa]&lt;/ref&gt;

Ar [[Kirhenšteina valdība|Latvijas marionešu valdības]] sabiedrisko lietu ministra [[Pēteris Blaus|P. Blaua]] 1940. gada 18. jūlija rīkojumu Rīgas Latviešu biedrības nams tika nodots [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rīcībā.&lt;ref&gt;Latvijas Centrālais Valsts vēstures arhīvs, fonds 2798, t. apr.; lieta Nr. 83, lpp. 14&lt;/ref&gt;

=== Darbības pārtraukums ===
Pēc tam, kad nacistiskās [[Vācija]]s karaspēks 1941. gada 1. jūlijā ieņēma Rīgu, Rīgas Latviešu biedrības namā izveidoja Latviešu organizāciju centru, kura vadīšanu uzņēmās bijušais satiksmes ministrs [[Bernhards Einbergs]]. Latviešu organizāciju centrs nesekmīgi mēģināja pārņemt varu okupētajā Latvijā un izdot laikrakstu &quot;Tēvija&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.am.gov.lv/lv/belgium/jaunumi/zinas/template/?pg=5706&amp;print=on Antonijs Zunda. Latvija nacistu varā (1941—1945). &quot;Latvijas Avīze&quot;, 2005. gada 9. februāris]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|ottreizējās PSRS okupācijas]] likvidētās Rīgas Latviešu biedrības namā atradās Baltijas kara apgabala virsnieku nams, kurā 1946. gada 26. janvārī — 3. februārī norisinājās Baltijas kara apgabala kara tribunāls, kurā publiskā tiesas prāvā uz nāvi notiesāja septiņus [[Ostlande]]s militārās pārvaldes augstākos virsniekus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/nirnb_riga.htm |title=Dzintars Ērglis. Paraugprāva Rīgā. «Mazajai Nirnbergai» – 60. &quot;Latvijas Avīze&quot; 5. februāris, 2006. |access-date={{dat|2011|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110518160234/http://vip.latnet.lv/LPRA/nirnb_riga.htm |archivedate={{dat|2011|05|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Mēģinājums atgūt zaudēto namu latviešu kultūras iestāžu vajadzībām notika t.s. &quot;Atkušņa periodā&quot; 1957. gadā, kad tika izsludināts LPSR Valsts [[Dailes teātris|Dailes teātra]] celtniecības projektu konkurss. Teātra direktors J. Palkavnieks cita starpā 1957. gada augustā saņēma pamatotu projektu pārbūvēt ēku Merķeļa ielā 13, lai tajā varētu novietoties Jāņa Raiņa vārdā nosauktais Valsts Dailes teātris, Mākslas darbinieku nams un apakšējā stāvā un pagrabā — Mākslinieku klubs ar restorānu.&lt;ref&gt;[http://www.dailesteatris.lv/index.php?&amp;464 Dailes teātra vēsture tā mājas lapā]&lt;/ref&gt;

=== Trešais posms ===

Biedrība tika atjaunota 1989. gada 14. janvārī un par tās priekšsēdētāju ievēlēja rakstnieku un sabiedrisko darbinieku [[Andris Kolbergs|Andri Kolbergu]]. No 1989. gada 4. oktobra līdz 1991. gada 2. martam RLB vadīja filozofs un sociologs [[Pēteris Laķis]]. Viņa vadībā tika veikti priekšdarbi biedrības nama pārņemšanai no [[Padomju Savienība|PSRS]] bruņotajiem spēkiem.

1993. gada sākumā spiedīgo finansiālo apstākļu dēļ notika mēģinājums biedrības ēku un pašu RLB komercializēt, tomēr tā tika saglabāta kā latviska kultūras organizācija. Citur šos notikumus dēvē par 1992.―1993. gada RLB divvaldības krīzi, kurā pret 1992. gada martā ievēlēto RLB priekšsēdētāju [[Jānis Graudonis|Jāni Graudoni]] vērsās priekšsēdētāja vietnieks [[Ilmārs Drullis]] kopā ar galēji labējām, radikālām un paramilitārām organizācijām, kuru redzamākais vadītājs bija [[Armands Māliņš]]. Abas nometnes uzskatīja sevi par likumīgajām organizācijas vadības struktūrām, un pretnostatījums saasinājās, līdz Rīgas mērs [[Andris Teikmanis]] pat izdeva rīkojumu namu slēgt un tā ieeju aizplombēt. Naktī uz 1992. gada 8. septembri I. Druļļa sabiedrotā A. Māliņa vadītā, paramilitārā grupējuma &quot;Nacionālā gvarde&quot; kaujinieki neitralizēja RLB namā dežurējošos policistus un pārņēma ēku savā kontrolē. Māliņa komandētie kaujinieki sāka celt barikādes un pūlējās panākt [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardzes]] atbalstu cīņai pret [[Latvijas Valsts policija|Valsts policiju]]. RLB ēkas sagrābšana tomēr neizdevās, jo LR Zemessardze neatbalstīja ēkas sagrābšanu un policija bez lielām grūtībām atjaunoja sabiedrisko kārtību ēkā. Pēc šiem notikumiem Graudonis saglabāja priekšsēdētāja amatu, kaut arī konflikts nenorima līdz pat 1993. gada februārim.&lt;ref name=&quot;muzej&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/|title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā)|website=turaida-muzejs.lv|accessdate={{dat|2026|2|15||bez}}|date={{dat|2022|9|7||bez}}|language=lv|archive-date={{dat|2024|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=“Bērtuļa nakts” Rīgas Latviešu biedrībā un tā atskaņas {{!}} Laikmeta zīmes|url=https://www.laikmetazimes.ebaznica.lv/2016/10/10/%e2%80%9cbertula-nakts%e2%80%9d-rigas-latviesu-biedriba-un-ta-atskanas-sodien/|access-date=2026-04-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 1993. gada 7. aprīļa līdz savai nāvei 1998. gada 9. oktobrī RLB vadīja teātra režisors [[Pēteris Pētersons]], no 1999. gada 24. februāra līdz 2002. gada 5. martam kinorežisors [[Jānis Streičs]], kura vadībā biedrība aizsāka jaunu projektu — ikgadējo kultūras programmu „Gaismu sauca”. Gadu gaitā tā veltīta izcilām personībām Latvijas kultūras dzīvē — Pēterim Miglinīkam, Auseklim, Kārlim Skalbem, Krišjānim Baronam, Ansim Lerham-Puškaitim, Ādolfam Alunānam, Marģerim Zariņam, Jānim Jaunsudrabiņam, Jurjānu Andrejam, Edvartam Virzam, Stērstu Andrejam, Ernstam Glikam, Aleksandram Būmanim.
1999. gadā tika piešķirti līdzekļi RLB nama daļas restaurācijai un renovācijai, kas ilga no 1999. gada jūnija līdz 2000. gada februārim. No 2002. gada 5. marta līdz 2010. gada 3. februārim RLB vadīja literatūrzinātnieks, rakstnieks [[Valdis Rūmnieks]], vēlāk [[Ingmārs Čaklais]].

RLB atjaunoja sadarbības līgumus ar tām organizācijām, ar kurām biedrībai ir ilgstoša un noturīga sadarbība: 2004. gadā ar Nacionālo bruņoto spēku štābu, Latvijas Zinātņu akadēmiju un RLB un nacionālās kultūras attīstības fondu. 2005. gadā ar Latvijas Kultūras koledžu un Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fondu, savukārt 2006. gadā ar Latvijas Bērnu fondu.
Notika arī vairākas svarīgas diskusijas: kopīgi ar Latvijas Inteliģences apvienību tika organizēta publiskā diskusija “Latvijas brīvības un neatkarības 20 gadi (1991—2010). Iegūtais. Zaudētais. Ko darīsim tālāk?”, sadarbībā ar Radošo savienību padomi un lielākajām kultūras nozares organizācijām rīkota diskusija “Cīņa par kultūru ir cīņa par valsti!”, kurā piedalījās piecu lielāko politisko apvienību kultūras ministra kandidāti un notika Rīgas Latviešu biedrības biedru — jauniešu ierosināta diskusija “Augstākās izglītības kvalitāte Latvijā”.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

=== Rīgas Latviešu biedrības vadītāji ===

==== RLB priekšnieki ====
* [[Bernhards Dīriķis]] no 1868. gada 22. novembra līdz 1870. gada augustam
* [[Rihards Tomsons]] no 1870. gada augusta līdz 1871. gada februārim
* [[Frīdrihs Veinbergs]] no 1871. gada februāra līdz 1872. gada februārim
* [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jānis Baumanis]] no 1872. gada februāra līdz 1875. gada februārim
* [[Krišjānis Kalniņš]] no 1875. gada janvāra līdz 1885. gada decembrim
* [[Frīdrihs Grosvalds]] no 1886. gada februāra līdz 1919. gada augustam
* [[Andrejs Krastkalns]] no 1919. gada augusta līdz 1939. gada 14. februārim (jau no 1904. gada bija RLB priekšnieka biedrs)
* [[Roberts Liepiņš]] no 1939. gada februāra līdz 1940. gada 5. jūlijam

==== RLB priekšsēdētāji ====
* [[Andris Kolbergs]] no 1989. gada 14. janvāra līdz 4. oktobrim
* [[Pēteris Laķis]] no 1989. gada 4. oktobra līdz 1991. gada 2. martam
* [[Jānis Velde]] no 1991. gada 2. marta līdz 1992. gada 14. martam
* [[Jānis Graudonis]] no 1992. gada 14. marta līdz 1993. gada 7. aprīlim
* [[Pēteris Pētersons]] no 1993. gada 7. aprīļa līdz 1998. gada 9. oktobrim
* [[Jānis Streičs]] no 1999. gada 24. februāra līdz 2002. gada 5. martam
* [[Valdis Rūmnieks]] no 2002. gada 5. marta līdz 2010. gada 3. februārim
* [[Ingmārs Čaklais]] no 2010. gada 3. februāra līdz 2011. gada 20. jūlijam
* [[Guntis Gailītis]] no 2011. gada 20. jūlija

== Rīgas Latviešu biedrības komisijas ==

Patlaban RLB darbojas 10 komisijas un &quot;Tautas dzīvā spēka pētniecības centrs&quot;:

* Nacionālās identitātes komisija
* Zinību komisija
* Statūtu un ētikas komisija
* Literatūras komisija
* Mūzikas komisija
* Teātra komisija
* [[Folkloras komisija]]
* Dāmu komiteja
* Kārtības komisija
* Vizuālās mākslas komisija
* Tautas dzīvā spēka pētniecības centrs

== RLB amatiermākslas kolektīvi ==

* RLB Jauktais koris
* RLB senioru koris &quot;eReLBe&quot;
* Kamerkoris „Austrums”
* Klasiskās mūzikas koris „Ars Longa”
* Sieviešu koris „Ausma”
* RLB Vīru koris
* Tautas deju kolektīvs „Vija”
* Floras dizaina studija „Rezēda”
* Tautas lietišķās mākslas studija „Cēre”
* Bērnu vokālā studija „[[Knīpas un Knauķi]]”
* Pensionēto skolotāju ansamblis „Saskaņa”
* Vokālā grupa &quot;Putni&quot;

== Biedrības nams ==
Ēka celta 1909.-1910. gadā neoklasicisma stilā pēc [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] un [[Ernests Pole|Ernesta Poles]] projekta.&lt;ref name=&quot;Рига&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия &quot;Рига&quot;|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=305}}&lt;/ref&gt; Celtnes fasādi grezno dekoratīvi panno &quot;Skaistums&quot;, &quot;Spēks&quot;, &quot;Māksla&quot; un citi., kurus mozaīkas un krāsota cementa tehnikā gleznojis [[Janis Rozentāls]]. Cita starpā Rozentāls attēloja tur arī alegoriskas senbaltu dievības.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt; 1938. gadā pēc Laubes projekta namu paplašināja, uzceļot jaunu piebūvi stūrī ar [[Arhitektu iela (Rīga)|Arhitektu ielu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rlb.lv/ Rīgas Latviešu biedrības mājas lapa]
* [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/18-septembri-aicina-uz-popularzinatnisku-lekciju-kas-bija-latvija-jaunlatviesiem.a292104/ RLB karoga averss]

[[Kategorija:Organizācijas]]
[[Kategorija:Sabiedriskās organizācijas]]</text>
      <sha1>r0ezcbmi8didxv9ew1xdie1ez4zqq6e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltkrievijas administratīvais iedalījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>150867</id>
    <revision>
      <id>4486072</id>
      <parentid>4290362</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:37:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486072</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39735" sha1="3zt7r0vax1wrd9cyf03t66oxygoqyze" xml:space="preserve">[[Attēls:Europe-Belarus.svg|250px|thumbnail|[[Baltkrievija]]s novietojums]]
'''[[Baltkrievija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''6 apgabali''' ({{val|be|вобласць}}) un [[galvaspilsēta]] — [[Minska]], kurai ir īpašs statuss. Apgabali sīkāk tiek iedalīti '''118 rajonos''' ({{val|be|раён}}) un '''10 apgabala pakļautības pilsētas''' ({{val|be|городов областного подчинения}}).

== Administratīvo līmeņu shēma ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis
|-
| 6 apgabali || 118 rajoni,&lt;br /&gt;10 apgabala pakļautības pilsētas || 100 rajona pakļautības pilsētas,&lt;br /&gt;94 pilsētas tipa apmetnes,&lt;br /&gt;1365 ciemu padomes,&lt;br /&gt;
|-
| [[Minska]] || 9 rajoni ||
|}

== Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums ==
{| width=400px align=center
|-
|
{{Image label begin|image=Belarus location map.svg|width=400|float=none}}

{{Image label small|x=0.36|y=0.14|scale=500|text=[[Vitebskas apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.10|y=0.37|scale=500|text=[[Grodņas apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.33|y=0.40|scale=500|text=[[Minskas apgabals|Minskas&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.345|y=0.345|scale=500|text=[[Minska]]}}
{{Image label small|x=0.53|y=0.38|scale=500|text=[[Mogiļevas apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.12|y=0.53|scale=500|text=[[Brestas apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.57|scale=500|text=[[Gomeļas apgabals]]}}
{{Image label end}}
|}

=== Galvaspilsēta ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Galvaspilsēta !! Nosaukums&lt;br /&gt;baltkrievu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits (2009) !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Minsk in Belarus.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Minsk, Belarus.svg|60px]]|| [[Attēls:Coat of arms of Minsk.svg|40px]] || '''[[Minska]]''' || ''Мінск, Минск'' || {{nts|305.50}} || {{nts|1836808}} || BY-HM
|}

=== Apgabali ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Apgabals !! Nosaukums&lt;br /&gt;baltkrievu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits (2009) !! Rajonu&lt;br /&gt;skaits !! Apgabala pakļautības&lt;br /&gt;pilsētu skaits !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Brest Voblast in Belarus.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Brest Voblast, Belarus.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Brest Region.svg|40px]] || '''[[Brestas apgabals]]''' || ''Брэ́сцкая во́бласць'' || [[Bresta (Baltkrievija)|Bresta]] || {{nts|32790.68}} || {{nts|1401177}} || 16 || 3 || BY-BR
|-
| [[Attēls:Homiel Voblast in Belarus.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Homyel Voblast.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of Homyel Voblast.svg|40px]] || '''[[Gomeļas apgabals]]''' || ''Го́мельская во́бласць'' || [[Gomeļa]] || {{nts|40361.66}} || {{nts|1440718}} || 21 || 1 || BY-HO
|-
| [[Attēls:Hrodna Voblast in Belarus.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Hrodna Voblasts.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Hrodna Voblasts.svg|40px]] || '''[[Grodņas apgabals]]''' || ''Гро́дзенская во́бласць'' || [[Grodņa]] || {{nts|25118.07}} || {{nts|1072381}} || 17 || 1 ||BY-HR
|-
| [[Attēls:Minsk Voblast in Belarus.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Minsk Voblast.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Minsk province.svg|40px]] || '''[[Minskas apgabals]]''' || ''Мі́нская во́бласць'' || [[Minska]] || {{nts|39912.35}} || {{nts|1422528}} || 22 || 1 || BY-MI
|-
| [[Attēls:Mahilou Voblast in Belarus.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Mahilyow Voblast.svg|60px]] || [[Attēls:Escut Oblast Mohilev.png|40px]] || '''[[Mogiļevas apgabals]]''' || ''Магілёўская во́бласць'' || [[Mogiļeva]] || {{nts|29079.01}} || {{nts|1099074}} || 21 || 2 || BY-MA
|-
| [[Attēls:Vitsebsk Voblast in Belarus.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Vitsebsk region.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Vitsebsk Voblasts.svg|40px]] || '''[[Vitebskas apgabals]]''' || ''Ві́цебская во́бласць'' || [[Vitebska]] || {{nts|40049.99}} || {{nts|1230821}} || 21 || 4 || BY-VI
|}

== Otrā līmeņa administratīvais iedalījums ==

=== Apgabala pakļautības pilsētas ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsētas nosaukums !! Pilsētas nosaukums&lt;br /&gt;baltkrievu valodā !! Platība (km²) !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2014)&lt;ref name=&quot;Popul2010&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://belstat.gov.by/homep/ru/publications/population/2010/sbornik_population_2010.rar |title=Численность населения по Республике Беларусь, областям и г. Минску (тысяч человек) на 1 января 2010 года |access-date={{dat|2010|09|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100918054456/http://belstat.gov.by/homep/ru/publications/population/2010/sbornik_population_2010.rar |archivedate={{dat|2010|09|18||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100918054456/http://belstat.gov.by/homep/ru/publications/population/2010/sbornik_population_2010.rar |date={{dat|2010|09|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; !! Apgabals
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Babruisk, Belarus.svg|30px]] || '''[[Babruiska]]''' || ''Бабруйск'' || {{nts|90.02}} || {{nts|215100}} || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Baranavičy.svg|30px]] || '''[[Baranaviči]]''' || ''Баранавічы'' || {{nts|80.66}} || {{nts|168200}} || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Brest, Belarus.svg|30px]] || '''[[Bresta (Baltkrievija)|Bresta]]''' || ''Брэст'' || {{nts|146.12}} || {{nts|310800}} || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Homiel, Belarus.svg|30px]] || '''[[Gomeļa]]''' || ''Гомель'' || {{nts|135.34}} || {{nts|527691}} || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hrodna.svg|30px]] || '''[[Grodņa]]''' || ''Гродна'' || {{nts|142.11}} || {{nts|328000}} || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mahiloŭ.svg|30px]] || '''[[Mogiļeva]]''' || ''Магілёў'' || {{nts|118.50}} || {{nts|354000}} || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Navapołack, Belarus.svg|30px]] || '''[[Novopolocka]]''' || ''Наваполацк'' || {{nts|48.49}} || {{nts|98200}} || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pinsk, Belarus.svg|30px]] || '''[[Pinska]]''' || ''Пінск'' || {{nts|50.48}} || {{nts|130600}} || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Viciebsk, Belarus.svg|30px]] || '''[[Vitebska]]''' || ''Віцебск'' || {{nts|124.54}} || {{nts|348800}} || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Žodzina, Belarus.svg|30px]] || '''[[Žodzina]]''' || ''Жодзіна'' || {{nts|21.97}} || {{nts|61724}} || [[Minskas apgabals]]
|}

=== Rajoni ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Ģerbonis !! Rajons !! Nosaukums&lt;br /&gt;baltkrievu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits (2009)&lt;ref name=&quot;belstat2009&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://belstat.gov.by/homep/ru/perepic/2009/itogi1.php |title=Результаты переписи 2009 года |access-date={{dat|2012|05|23||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120510053257/http://belstat.gov.by/homep/ru/perepic/2009/itogi1.php }}&lt;/ref&gt; !! Ciema padomju&lt;br /&gt;skaits !! Apgabals
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Akciabrski rajon.png|80px]] |||| '''[[Akčjabrski rajons]]''' || ''Акцябрскі раён'' || [[Akčjabrski]] || {{nts|1381.19}} || {{nts|15989}} || 8 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Asipovicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:BIA Osipowicze COA.png|40px]] || '''[[Asipoviču rajons]]''' || ''Асіповіцкі раён'' || [[Asipoviči]] || {{nts|1947.21}} || {{nts|52447}} || 10 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Astraviecki rajon.png|80px]] || [[Attēls:BIA Ostrowiec COA.svg|40px]] || '''[[Astravjecas rajons]]''' || ''Астравецкі раён'' || [[Astravjeca]] || {{nts|1568.77}} || {{nts|24266}} || 9 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Ašmianski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ašmiany, Belarus.svg|40px]] || '''[[Ašmjanu rajons]]''' || ''Ашмянскі раён'' || [[Ašmjani]] || {{nts|1215.92}} || {{nts|32411}} || 10 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Babrujski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Babruisk, Belarus.svg|40px]] || '''[[Babruiskas rajons]]''' || ''Бабруйскі раён'' || [[Babruiska]] || {{nts|1599.05}} || {{nts|20660}} || 13 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Baranavicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of arms Baranavičy.svg|40px]] || '''[[Baranaviču rajons]]''' || ''Баранавіцкі раён'' || [[Baranaviči]] || {{nts|2171.88}} || {{nts|41902}} || 22 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Barysaŭski rajon.png|80px]] |||| '''[[Barisavas rajons]]''' || ''Барысаўскі раён'' || [[Barisava]] || {{nts|2987.63}} || {{nts|188142}} || 17 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Bialynicki rajon.png|80px]] |||| '''[[Bjaliniču rajons]]''' || ''Бялыніцкі раён'' || [[Bjaliniči]] || {{nts|1419.52}} || {{nts|21839}} || 7 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Biarozaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Biaroza, Belarus.svg|40px]] || '''[[Bjarozas rajons]]''' || ''Бярозаўскі раён'' || [[Bjaroza]] || {{nts|1412.77}} || {{nts|66988}} || 11 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Bierastavicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:BIA Brzostowica Wielka COA.jpg|40px]] || '''[[Bjerastavicas rajons]]''' || ''Бераставіцкі раён'' || [[Vjalikaja Bjerastavica]] || {{nts|743.58}} || {{nts|18017}} || 8 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Biareźinski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Biarezań.png|40px]] || '''[[Bjerazino rajons]]''' || ''Бярэзінскі раён'' || [[Bjerazino]] || {{nts|1940.34}} || {{nts|25031}} || 6 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Biešankovicki rajon.png|80px]] |||| '''[[Bješankoviču rajons]]''' || ''Бешанковіцкі раён'' || [[Bješankoviči]] || {{nts|1249.65}} || {{nts|16453}} || 7 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Bychaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Bychaŭ, Belarus.svg|40px]] || '''[[Bihavas rajons]]''' || ''Быхаўскі раён'' || [[Bihava (Baltkrievija)|Bihava]] || {{nts|2263.16}} || {{nts|35148}} || 12 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Brahinski rajon.png|80px]] |||| '''[[Brahinas rajons]]''' || ''Брагінскі раён'' || [[Brahina]] || {{nts|1960.46}} || {{nts|14211}} || 6 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Braslaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Brasłaŭ, Belarus.svg|40px]] || '''[[Braslavas rajons]]''' || ''Браслаўскі раён'' || [[Braslava]] || {{nts|2270.07}} || {{nts|27073}} || 9 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Brescki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Brest District.svg|40px]] || '''[[Brestas rajons]]''' || ''Брэсцкі раён'' || [[Bresta (Baltkrievija)|Bresta]] || {{nts|1544.11}} || {{nts|39426}} || 11 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Buda-Kašalioŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Buda-Kašalova, Belarus.svg|40px]] || '''[[Budas-Kašaļovas rajons]]''' || ''Буда-Кашалёўскі раён'' || [[Buda-Kašaļova]] || {{nts|1594.50}} || {{nts|35738}} || 15 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Čačerski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Čačersk, Belarus.svg|40px]] || '''[[Čačerskas rajons]]''' || ''Чачэрскі раён'' || [[Čačerska]] || {{nts|1229.88}} || {{nts|15790}} || 7 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Čašnicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Čašniki, Belarus.svg|40px]] || '''[[Čašņiku rajons]]''' || ''Чашніцкі раён'' || [[Čašņiki]] || {{nts|1481.12}} || {{nts|32241}} || 8 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Čavuski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Čavusy, Belarus.png|40px]] || '''[[Čavusu rajons]]''' || ''Ча́вускі раён'' || [[Čavusi]] || {{nts|1471.39}} || {{nts|21242}} || 9 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Čerykaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Čerykaŭ, Belarus.png|40px]] || '''[[Čerikavas rajons]]''' || ''Чэрыкаўскі раён'' || [[Čerikava]] || {{nts|1020.20}} || {{nts|14875}} || 5 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Červieński rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Červień, Belarus.svg|40px]] || '''[[Červjeņas rajons]]''' || ''Чэрвеньскі раён'' || [[Červjeņa]] || {{nts|1630.39}} || {{nts|33383}} || 8 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Dobruški rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Dobruš, Belarus.png|40px]] || '''[[Dobrušas rajons]]''' || ''Добрушскі раён'' || [[Dobruša]] || {{nts|1452.72}} || {{nts|40632}} || 13 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Dokšycki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Dokšycy, Belarus.svg|40px]] || '''[[Dokšicu rajons]]''' || ''Докшыцкі раён'' || [[Dokšici]] || {{nts|2267.61}} || {{nts|24487}} || 10 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Drahičynski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Drahičyn, Belarus.png|40px]] || '''[[Drahičinas rajons]]''' || ''Драгічынскі раён'' || [[Drahičina]] || {{nts|1855.06}} || {{nts|42948}} || 15 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Drybinski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Drybin, Belarus.png|40px]] || '''[[Dribinas rajons]]''' || ''Дрыбінскі раён'' || [[Dribina]] || {{nts|766.53}} || {{nts|12253}} || 5 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Dubrovienski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Dubroŭna, Belarus.svg|40px]] || '''[[Dubrovnas rajons]]''' || ''Дубровенскі раён'' || [[Dubrovna]] || {{nts|1249.70}} || {{nts|15327}} || 8 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Dźiaržynski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Dziaržynsk, Belarus.svg|40px]] || '''[[Dzjaržinskas rajons]]''' || ''Дзяржынскі раён'' || [[Dzjaržinska]] || {{nts|1189.50}} || {{nts|61252}} || 10 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Dziatlaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Dziatłava, Belarus.svg|40px]] || '''[[Dzjatlavas rajons]]''' || ''Дзятлаўскі раён'' || [[Dzjatlava]] || {{nts|1544.09}} || {{nts|29703}} || 10 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Homieĺski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Homiel, Belarus.svg|40px]] || '''[[Gomeļas rajons]]''' || ''Гомельскі раён'' || [[Gomeļa]] || {{nts|1955.79}} || {{nts|69930}} || 20 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Hrodzienski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Hrodna.svg|40px]] || '''[[Grodņas rajons]]''' || ''Гродзенскі раён'' || [[Grodņa]] || {{nts|2593.92}} || {{nts|54525}} || 12 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Hancavicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Hancavičy, Belarus.svg|40px]] || '''[[Hancaviču rajons]]''' || ''Ганцавіцкі раён'' || [[Hancaviči]] || {{nts|1709.58}} || {{nts|31170}} || 8 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Haradocki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Haradok, Belarus.svg|40px]] || '''[[Haradokas rajons]]''' || ''Гарадоцкі раён'' || [[Haradoka]] || {{nts|2980.13}} || {{nts|24049}} || 10 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Hlubocki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Hłybokaje, Belarus.svg|40px]] || '''[[Hlibokajes rajons]]''' || ''Глыбоцкі раён'' || [[Hlibokaje]] || {{nts|1759.58}} || {{nts|38456}} || 12 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Hluski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Hłusk, Belarus.png|40px]] || '''[[Hluskas rajons]]''' || ''Глускі раён'' || [[Hluska]] || {{nts|1335.44}} || {{nts|16457}} || 8 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Chocimski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Chocimsk, Belarus.png|40px]] || '''[[Hocimskas rajons]]''' || ''Хоцімскі раён'' || [[Hocimska]] || {{nts|858.87}} || {{nts|13057}} || 5 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Chojnicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Chojniki, Belarus.svg|40px]] || '''[[Hojņiki rajons]]''' || ''Хойніцкі раён'' || [[Hojņiki]] || {{nts|2027.74}} || {{nts|22412}} || 6 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Horacki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Horki, Belarus.svg|40px]] || '''[[Horku rajons]]''' || ''Горацкі раён'' || [[Horki]] || {{nts|1284.31}} || {{nts|47800}} || 11 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Ivacevicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ivacevičy, Belarus.svg|40px]] || '''[[Ivaceviču rajons]]''' || ''Івацэвіцкі раён'' || [[Ivaceviči]] || {{nts|2998.11}} || {{nts|59906}} || 16 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Ivanaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ivanava, Belarus.png|40px]] || '''[[Ivanavas rajons]]''' || ''Іванаўскі раён'' || [[Ivanava]] || {{nts|1551.41}} || {{nts|43586}} || 10 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Iŭjeŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Iŭje.svg|40px]] || '''[[Ivjes rajons]]''' || ''Іўеўскі раён'' || [[Ivje]] || {{nts|1841}} || {{nts|28891}} || 10 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Jeĺski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Jelsk, Belarus.png|40px]] || '''[[Jeļskas rajons]]''' || ''Ельскі раён'' || [[Jeļska]] || {{nts|1365.68}} || {{nts|17839}} || 8 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Kalinkavicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kalinkavičy, Belarus.svg|40px]] || '''[[Kaļinkaviču rajons]]''' || ''Калінкавіцкі раён'' || [[Kaļinkaviči]] || {{nts|2756.24}} || {{nts|64055}} || 19 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Kamianiecki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kamianiec.svg|40px]] || '''[[Kamjaņecas rajons]]''' || ''Камянецкі раён'' || [[Kameņeca (Baltkrievija)|Kameņeca]] || {{nts|1687.11}} || {{nts|39143}} || 13 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Kapyĺski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kapyl, Belarus.svg|40px]] || '''[[Kapiļas rajons]]''' || ''Капыльскі раён'' || [[Kapiļa]] || {{nts|1607.66}} || {{nts|32818}} || 10 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Karelicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kareličy, Belarus.png|40px]] || '''[[Kareļiču rajons]]''' || ''Карэліцкі раён'' || [[Kareļiči]] || {{nts|1093.66}} || {{nts|24130}} || 9 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Karmianski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Karma, Belarus.png|40px]] || '''[[Karmas rajons]]''' || ''Кармянскі раён'' || [[Karma (pilsēta)|Karma]] || {{nts|949.15}} || {{nts|15456}} || 8 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Kasciukovicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kasciukovičy, Belarus.png|40px]] || '''[[Kascjukoviču rajons]]''' || ''Касцюковіцкі раён'' || [[Kascjukoviči]] || {{nts|1493.84}} || {{nts|36410}} || 7 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Kiraŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kiraŭsk, Belarus.png|40px]] || '''[[Kiravskas rajons]]''' || ''Кіраўскі раён'' || [[Kiravska]] || {{nts|1295.20}} || {{nts|22352}} || 8 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Kliecki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kleck, Belarus.svg|40px]] || '''[[Kļeckas rajons]]''' || ''Клецкі раён'' || [[Kļecka]] || {{nts|974.12}} || {{nts|32302}} || 9 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Kličaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kličaŭ, Belarus.svg|40px]] || '''[[Kļičavas rajons]]''' || ''Клічаўскі раён'' || [[Kļičava]] || {{nts|1800.32}} || {{nts|17246}} || 7 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Klimavicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Klimavičy, Belarus.svg|40px]] || '''[[Kļimaviču rajons]]''' || ''Клімавіцкі раён'' || [[Kļimaviči]] || {{nts|1542.78}} || {{nts|28523}} || 8 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Kobrynski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kobryn, Belarus.png|40px]] || '''[[Kobrinas rajons]]''' || ''Кобрынскі раён'' || [[Kobrina]] || {{nts|2039.79}} || {{nts|88037}} || 13 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Krasnapoĺski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Krasnapolle, Belarus.png|40px]] || '''[[Krasnapoļļes rajons]]''' || ''Краснапольскі раён'' || [[Krasnapoļļe]] || {{nts|1223.04}} || {{nts|11176}} || 5 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Kryčaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kryčaŭ, Belarus.svg|40px]] || '''[[Kričavas rajons]]''' || ''Крычаўскі раён'' || [[Kričava]] || {{nts|777.54}} || {{nts|35133}} || 5 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Kruhlianski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kruhłaje, Belarus.png|40px]] || '''[[Kruhlajes rajons]]''' || ''Круглянскі раён'' || [[Kruhlaje]] || {{nts|881.81}} || {{nts|15761}} || 7 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Krupski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Krupki, Belarus.png|40px]] || '''[[Krupku rajons]]''' || ''Крупскі раён'' || [[Krupki]] || {{nts|2138.73}} || {{nts|26522}} || 11 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Lahojski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Łahojsk, Belarus.svg|40px]] || '''[[Lahojskas rajons]]''' || ''Лагойскі раён'' || [[Lahojska]] || {{nts|2365.02}} || {{nts|35957}} || 15 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Lojeŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Łojeŭ, Belarus.png|40px]] || '''[[Lojevas rajons]]''' || ''Лоеўскі раён'' || [[Lojeva]] || {{nts|1045.53}} || {{nts|14346}} || 7 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Luniniecki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Łuniniec, Belarus.svg|40px]] || '''[[Luņiņecas rajons]]''' || ''Лунінецкі раён'' || [[Luņiņeca]] || {{nts|2708.51}} || {{nts|73200}} || 12 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Liachavicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Liachavičy, Belarus.svg|40px]] || '''[[Ļahaviču rajons]]''' || ''Ляхавіцкі раён'' || [[Ļahaviči]] || {{nts|1352.31}} || {{nts|30498}} || 11 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Liepieĺski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Lepiel, Belarus.svg|40px]] || '''[[Ļepjeļas rajons]]''' || ''Лепельскі раён'' || [[Ļepjeļa]] || {{nts|1822.22}} || {{nts|33625}} || 10 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Lidski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Lidy, Belarus.svg|40px]] || '''[[Ļidas rajons]]''' || ''Лідскі раён'' || [[Ļida]] || {{nts|1566.74}} || {{nts|135096}} || 15 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Lieĺčycki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Lelčycy, Belarus.png|40px]] || '''[[Ļeļčitsu rajons]]''' || ''Лельчыцкі раён'' || [[Ļeļčitsi]] || {{nts|3221.31}} || {{nts|27722}} || 14 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Lioznienski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Liozna District.svg|40px]] || '''[[Ļoznas rajons]]''' || ''Лёзненскі раён'' || [[Ļozna]] || {{nts|1417.63}} || {{nts|16156}} || 6 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Liubanski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Lubań, Belarus.svg|40px]] || '''[[Ļubaņas rajons]]''' || ''Любанскі раён'' || [[Ļubaņa (Baltkrievija)|Ļubaņa]] || {{nts|1913.75}} || {{nts|35444}} || 10 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Maladźiečanski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Maładečna, Belarus.svg|40px]] || '''[[Maladzječnas rajons]]''' || ''Маладзечанскі раён'' || [[Maladzječna]] || {{nts|1392.18}} || {{nts|138375}} || 12 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Malarycki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Małaryta, Belarus.png|40px]] || '''[[Malaritas rajons]]''' || ''Маларыцкі раён'' || [[Malarita]] || {{nts|1373.63}} || {{nts|25780}} || 9 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Mastoŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:BIA Mosty COA.svg|40px]] || '''[[Mastu rajons]]''' || ''Мастоўскі раён'' || [[Masti]] || {{nts|1342.04}} || {{nts|33883}} || 13 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Mazyrski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Mazyr, Belarus.svg|40px]] || '''[[Maziras rajons]]''' || ''Мазырскі раён'' || [[Mazira]] || {{nts|1603.47}} || {{nts|128817}} || 10 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Miorski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Miory, Belarus.svg|40px]] || '''[[Mjoru rajons]]''' || ''Міёрскі раён'' || [[Mjori]] || {{nts|1786.64}} || {{nts|21602}} || 9 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Minski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Miensk district.png|40px]] || '''[[Minskas rajons]]''' || ''Мінскі раён'' || [[Minska]] || {{nts|1902.66}} || {{nts|159569}} || 18 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Miadźieĺski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Miadzieł, Belarus.svg|40px]] || '''[[Mjadzelas rajons]]''' || ''Мядзельскі раён'' || [[Mjadzela]] || {{nts|1964.30}} || {{nts|27055}} || 9 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Mahilioŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Mahiloŭ.svg|40px]] || '''[[Mogiļevas rajons]]''' || ''Магілёўскі раён'' || [[Mogiļeva]] || {{nts|1895.40}} || {{nts|43166}} || 15 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Mscislaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Mscisłaŭ, Belarus.png|40px]] || '''[[Mscislavas rajons]]''' || ''Мсціслаўскі раён'' || [[Mscislava]] || {{nts|1332.51}} || {{nts|24768}} || 13 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Navahrudski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Navahrudak, Belarus.svg|40px]] || '''[[Navahrudakas rajons]]''' || ''Навагрудскі раён'' || [[Navahrudaka]] || {{nts|1668.01}} || {{nts|49107}} || 11 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Naraŭlianski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Naroŭla, Belarus.svg|40px]] || '''[[Narovļas rajons]]''' || ''Нараўлянскі раён'' || [[Narovļa]] || {{nts|1588.82}} || {{nts|11371}} || 4 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Niasvižski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Niasviž, Belarus.svg|40px]] || '''[[Ņasvižas rajons]]''' || ''Нясвіжскі раён'' || [[Ņasviža]] || {{nts|862.75}} || {{nts|41618}} || 7 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Aršanski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Vorsza, Belarus.svg|40px]] || '''[[Oršas rajons]]''' || ''Аршанскі раён'' || [[Orša]] || {{nts|1667.73}} || {{nts|31132}} || 16 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Pastaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Pastavy, Belarus.svg|40px]] || '''[[Pastavu rajons]]''' || ''Пастаўскі раён'' || [[Pastavi]] || {{nts|2096.44}} || {{nts|37348}} || 8 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Pinski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Pinsk District.svg|40px]] || '''[[Pinskas rajons]]''' || ''Пінскі раён'' || [[Pinska]] || {{nts|3252.77}} || {{nts|51997}} || 24 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Pietrykaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Pietrykaŭ, Belarus.svg|40px]] || '''[[Pjetrikavas rajons]]''' || ''Петрыкаўскі раён'' || [[Pjetrikava]] || {{nts|2835.18}} || {{nts|33960}} || 15 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Polacki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Połack, Belarus.svg|40px]] || '''[[Polockas rajons]]''' || ''Полацкі раён'' || [[Polocka]] || {{nts|3137.78}} || {{nts|109016}} || 17 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Pružanski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Pružany, Belarus.svg|40px]] || '''[[Pružanu rajons]]''' || ''Пружанскі раён'' || [[Pružani]] || {{nts|2825.91}} || {{nts|52511}} || 12 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Puchavicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Marjina Horka, Belarus.png|40px]] || '''[[Puhaviču rajons]]''' || ''Пухавіцкі раён'' || [[Marjina Horka]] || {{nts|2441.12}} || {{nts|65984}} || 12 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Rahačoŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Rahačoŭ, Belarus.svg|40px]] || '''[[Rahačovas rajons]]''' || ''Рагачоўскі раён'' || [[Rahačova]] || {{nts|2066.99}} || {{nts|60933}} || 17 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Rasonski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Rasony, Belarus.svg|40px]] || '''[[Rasonu rajons]]''' || ''Расонскі раён'' || [[Rasoni]] || {{nts|1926.87}} || {{nts|10008}} || 6 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Rečycki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Rečyca, Belarus.svg|40px]] || '''[[Rečicas rajons]]''' || ''Рэчыцкі раён'' || [[Rečica]] || {{nts|2713.95}} || {{nts|104781 }} || 18 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Salihorski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Salihorsk, Belarus.svg|40px]] || '''[[Saļihorskas rajons]]''' || ''Салігорскі раён'' || [[Saļihorska]] || {{nts|2498.91}} || {{nts|136145}} || 11 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Siennienski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Sianno, Belarus.svg|40px]] || '''[[Sjanno rajons]]''' || ''Сенненскі раён'' || [[Sjanno]] || {{nts|1966.05}} || {{nts|23133}} || 8 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Slaŭharadski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Słaŭharad, Belarus.svg|40px]] || '''[[Slavharadas rajons]]''' || ''Слаўгарадскі раён'' || [[Slavharada]] || {{nts|1317.82}} || {{nts|14888}} || 5 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Slonimski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Słonim, Belarus.svg|40px]] || '''[[Sloņimas rajons]]''' || ''Слонімскі раён'' || [[Sloņima]] || {{nts|1470.63}} || {{nts|67288}} || 12 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Slucki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Slutsk, Belarus.svg|40px]] || '''[[Sluckas rajons]]''' || ''Слуцкі раён'' || [[Slucka]] || {{nts|1821.06}} || {{nts|95106}} || 18 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Smaliavicki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Smalavičy, Belarus.svg|40px]] || '''[[Smaļaviču rajons]]''' || ''Смалявіцкі раён'' || [[Smaļaviči]] || {{nts|1394.14}} || {{nts|42917}} || 9 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Smarhonski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Smarhoń, Belarus.svg|40px]] || '''[[Smarhoņas rajons]]''' || ''Смаргонскі раён'' || [[Smarhoņa]] || {{nts|1490.01}} || {{nts|55296}} || 9 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Staradarožski rajon.png|80px]] || [[Attēls:BIA Stare Drogi COA.svg|40px]] || '''[[Starija Darohu rajons]]''' || ''Старадарожскі раён'' || [[Starija Darohi]] || {{nts|1370.38}} || {{nts|21937}} || 8 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Stolinski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Stolin, Belarus.svg|40px]] || '''[[Stoļinas rajons]]''' || ''Столінскі раён'' || [[Stoļina]] || {{nts|3342.06}} || {{nts|80695}} || 19 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Staŭbcoŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Stoŭbcy, Belarus.svg|40px]] || '''[[Stovbcu rajons]]''' || ''Стаўбцоўскі раён'' || [[Stovbci]] || {{nts|1884.52}} || {{nts|42007}} || 15 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Svislacki rajon.png|80px]] || [[Attēls:BIA Świsłocz COA.svg|40px]] || '''[[Svislačas rajons]]''' || ''Свіслацкі раён'' || [[Svislača]] || {{nts|1449.53}} || {{nts|19539}} || 16 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Svietlahorski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Svietłahorsk, Belarus.png|40px]] || '''[[Svjetlahorskas rajons]]''' || ''Светлагорскі раён'' || [[Svjetlahorska]] || {{nts|1899.91}} || {{nts|90125}} || 6 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Šarkaŭščynski rajon.png|80px]] || [[Attēls:BIA Szarkowszczyzna COA.jpg|40px]] || '''[[Šarkavščinas rajons]]''' || ''Шаркаўшчы́нскі раён'' || [[Šarkavščina]] || {{nts|1189.18}} || {{nts|16316}} || 7 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Ščučynski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ščučyn, Belarus.svg|40px]] || '''[[Ščučinas rajons]]''' || ''Шчучынскі раён'' || [[Ščučina (Baltkrievija)|Ščučina]] || {{nts|1911.54}} || {{nts|47764}} || 13 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Mahilioŭskaja voblasć, Škloŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Škloŭ, Belarus.png|40px]] || '''[[Šklovas rajons]]''' || ''Шклоўскі раён'' || [[Šklova]] || {{nts|1334.17}} || {{nts|30802}} || 12 || [[Mogiļevas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Šumilinski rajon.png|80px]] || [[Attēls:BIA Szumilino COA.jpg|40px]] || '''[[Šumiļinas rajons]]''' || ''Шумілінскі раён'' || [[Šumiļina]] || {{nts|1695.40}} || {{nts|18806}} || 8 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Uzdźenski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Uzda, Belarus.png|40px]] || '''[[Uzdas rajons]]''' || ''Уздзенскі раён'' || [[Uzda]] || {{nts|1180.97}} || {{nts|23657}} || 6 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Ušacki rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ušačy, Belarus.png|40px]] || '''[[Ušaču rajons]]''' || ''Ушацкі раён'' || [[Ušači]] || {{nts|1489.38}} || {{nts|14251}} || 7 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Vaŭkavyski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Vaŭkavysk, Belarus.svg|40px]] || '''[[Vavkaviskas rajons]]''' || ''Ваўкавыскі раён'' || [[Vavkaviska]] || {{nts|1192.85}} || {{nts|75329}} || 9 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Valožynski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Vałožyn, Belarus.svg|40px]] || '''[[Valožinas rajons]]''' || ''Валожынскі раён'' || [[Valožina]] || {{nts|1916.78}} || {{nts|37543}} || 7 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viliejski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Vilejka, Belarus.png|40px]] || '''[[Viļejkas rajons]]''' || ''Вілейскі раён'' || [[Viļejka]] || {{nts|2453.81}} || {{nts|49700}} || 11 || [[Minskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Viciebski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Viciebsk Rajon.svg|40px]] || '''[[Vitebskas rajons]]''' || ''Віцебскі раён'' || [[Vitebska]] || {{nts|2737.85}} || {{nts|40552}} || 13 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Viciebskaja voblasć, Vierchniadzvinski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Vierchniadzvinsk, Belarus.svg|40px]] || '''[[Vjerhņadzvinskas rajons]]''' || ''Верхнядзвінскі раён'' || [[Vjerhņadzvinska]] || {{nts|2140.76}} || {{nts|22564}} || 10 || [[Vitebskas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Vietkaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Vietka, Belarus.svg|40px]] || '''[[Vjetkas rajons]]''' || ''Веткаўскі раён'' || [[Vjetka]] || {{nts|1558.62}} || {{nts|18766}} || 11 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Voranaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:BIA Woronów COA.svg|40px]] || '''[[Voranavas rajons]]''' || ''Воранаўскі раён'' || [[Voranava]] || {{nts|1418.39}} || {{nts|30477}} || 13 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Hrodzienskaja voblasć, Zeĺvienski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Zelva coat.svg|40px]] || '''[[Zeļvas rajons]]''' || ''Зэльвенскі раён'' || [[Zeļva]] || {{nts|869.69}} || {{nts|19119}} || 9 || [[Grodņas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Bresckaja voblasć, Žabinkaŭski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Žabinka, Belarus.png|40px]] || '''[[Žabinkas rajons]]''' || ''Жабінкаўскі раён'' || [[Žabinka]] || {{nts|684.17}} || {{nts|25031}} || 8 || [[Brestas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Žytkavicki rajon.PNG|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Žytkavičy, Belarus.svg|40px]] || '''[[Žitkaviču rajons]]''' || ''Жыткавіцкі раён'' || [[Žitkaviči]] || {{nts|2916.27}} || {{nts|40838}} || 12 || [[Gomeļas apgabals]]
|-
| [[Attēls:Belarus, Homieĺskaja voblasć, Žlobinski rajon.png|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Žłobin, Belarus.png|40px]] || '''[[Žlobinas rajons]]''' || ''Жлобінскі раён'' || [[Žlobina]] || {{nts|2110.77}} || {{nts|104871}} || 16 || [[Gomeļas apgabals]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Baltkrievijas administratīvais iedalījums}}
{{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}}

[[Kategorija:Baltkrievijas administratīvais iedalījums| ]]
[[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>3zt7r0vax1wrd9cyf03t66oxygoqyze</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Danilo Tirks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>153686</id>
    <revision>
      <id>4486246</id>
      <parentid>4242537</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T04:14:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486246</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3196" sha1="gmp6quzh871akuhb0web13l8opgqa5f" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Danilo Tirks
| vārds_orģ           = Danilo Türk
| attēls              = Danilo Türk - World Economic Forum Annual Meeting Davos 2010 cropped.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
| amats               = 3. [[Slovēnijas prezidents]]
| term_sākums         = {{dat|2007|12|23|N}}
| term_beigas         = {{dat|2012|12|22|N}}
| premjers            = [[Janezs Janša]]&lt;br /&gt;[[Boruts Pāhors]]&lt;br /&gt;[[Janezs Janša]]
| priekštecis         = [[Janezs Drnovšeks]]
| pēctecis            = [[Boruts Pāhors]]
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1952|2|19}}
| dzim_vieta          = [[Maribora]], [[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas SR]], [[Dienvidslāvijas SFR]] (tagad [[Slovēnija]])
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = Bez partijas
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = Barbara Mikliča
| bērni               = 
| profesija           = jurists un diplomāts
| alma_mater          = [[Ļubļanas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Belgradas Universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Danilo Tirks''' ({{val|sl|Danilo Türk}}; {{IPA|tyrk|}}; dzimis {{dat|1952|2|19}} [[Maribora|Mariborā]]) ir bijušais [[Slovēnijas prezidents]]. Līdz tam bijis jurists un diplomāts.

== Diplomātiskā un akadēmiskā karjera ==
No 1992. līdz 2000. gadam Tirks bija pirmais Slovēnijas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pastāvīgais sūtnis. Šajā laikā viņš bija [[Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome]]s prezidents (1998. gada augustā un 1999. gada novembrī).&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20121018015052/http://www.un.org/Depts/dhl/resguide/scpres1990.htm &quot;Presidents of the Security Council : 1990-1999&quot;], UN.org.&lt;/ref&gt; No 2000. līdz 2005. gadam viņš darbojās kā ANO Ģenerālsekretāra asistents politiskajos jautājumos. 2005. gadā viņš atgriezās Slovēnijā, kļūstot par Ļubļanas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānu un starptautiskās likumdošanas pasniedzēju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110721101030/http://www.pf.uni-lj.si/datoteke/datoteke_zaposleni/danilo_turk_cv.doc Biogrāfija] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20071201092935/http://www.daniloturk.si/ Prezidenta kampaņas vietne]
* [https://web.archive.org/web/20110611093041/http://www.cidob.org/es/documentacion/biografias_lideres_politicos/europa/eslovenia/danilo_tuerk CIDOB Foundation biogrāfija]
* [https://web.archive.org/web/20120111125343/http://www.worldleaderathon.co.uk/the-interviews/slovenia---president-danilo-tuerk Intervija 2009. gada decembrī] {{en ikona}}

{{politiķis-aizmetnis}}
{{Slovēnija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tirks, Danilo}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovēnijas prezidenti]]
[[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]]</text>
      <sha1>gmp6quzh871akuhb0web13l8opgqa5f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dags Vīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>154472</id>
    <revision>
      <id>4486241</id>
      <parentid>4373438</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T03:41:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4220" sha1="7rvlyxc68cpz5c3fc1i4nhwx43zj7ut" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Dags Veits
 |      vārds_orig = ''Doug Weight''
 |          attēls = Doug Weight 2008 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = Daglass Denjels Veits
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1971|1|21}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Mičigana|Vorena|3s=Vorena (Mičigana)}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 180 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 89 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 1991
 |        kar_beig = 2011
 |       izglītība = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 34.
 |         dr_gads = [[1990. gada NHL drafts|1990]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
 |          dr_kom = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |  tr_klubs_sez 1 = 
 |      tr_klubs 1 = 
 |  tr_klubs_sez 2 = 
 |      tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Daglass Denjels Veits''' ({{val|en|Douglas Daniel Weight}}; dzimis {{dat|1971|1|21}} [[Vorena (Mičigana)|Vorenā]], [[Mičigana|Mičiganas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[hokejists]], spēlējis [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[ASV hokeja izlase]]s dalībnieks.

== Spēlētāja karjera ==
[[1990. gada NHL drafts|1990. gada NHL draftā]] viņu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] izraudzījās ar kopējo 34. kārtas numuru. 19 gadus ilgās profesionāļa karjeras laikā D. Vīts spēlējis [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]], [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]], [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]], [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]], [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] un [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]] klubu sastāvos.

2006. gadā &quot;Hurricanes&quot; sastāvā izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. Četras reizes piedalījies Visu zvaigžņu spēlē (1996, 1998, 2001, 2003). NHL kopumā aizvadījis 1238 regulārās sezonas un 97 izslēgšanas kārtu spēles, kurās kopumā guvis 301 vārtu (278+23). Pēc 2010.—2011. gada sezonas beigām paziņoja par karjeras beigšanu.

ASV izlases sastāvā startējis trijos Pasaules čempionātos (1993, 1994, 2005) un trijās Olimpiskajās spēlēs (1998, 2002, 2006). 2002. gada Soltleiksitijas Olimpiskajās spēlēs tika izcīnīta sudraba medaļa.

== Trenera karjera ==
Jau 2011.—12. gada sezonā, nākamajā pēc karjeras beigšanas, Vīts kļuva par [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]] galvenā trenera palīgu. Šīs funkcijas pildīja līdz pat 2016.—17. gada sezonai, kuras gaitā kļuva par komandas pagaidu galveno treneri. 2017.—18. gada sezonā Vīts bija komandas galvenais treneris.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.usolympicteam.com/26_12459.htm ''U.S. Olympic Team'' profils]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080602022711/http://www.usolympicteam.com/26_12459.htm |date={{dat|2008|06|02||bez}} }} {{en ikona}}


{{Hokejists-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{OS medaļnieks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Vits, Dags}}

[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Edmontonas &quot;Oilers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Karolīnas &quot;Hurricanes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Anahaimas &quot;Ducks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sentluisas &quot;Blues&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2002. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki hokejā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Mičiganā dzimušie]]</text>
      <sha1>7rvlyxc68cpz5c3fc1i4nhwx43zj7ut</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Badmintons 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167017</id>
    <revision>
      <id>4486047</id>
      <parentid>4126392</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T17:24:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486047</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2321" sha1="f7x7das6006w2mp51jyhlu09seuocjr" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Badmintons
| games       = 2012. gada Vasaras
| image       = 
| caption     = 
| venue       = Vemblija arēna
| dates       = {{dat||7|28|N}} — {{dat||8|5|N}}
| competitors = 172
| nations     = 
| teams       = 
| prev        = [[Badmintons 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
| next        = [[Badmintons 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
}}
{{Badmintons 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''[[Badmintons|Badmintonā]] [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika sadalīti pieci medaļu komplekti — vīriešu un sieviešu vienspēles, dubultspēlēs, kā arī jaukto pāru sacīkstēs. Sacensības notika no {{dat||7|28|ģ|bez}} līdz {{dat||8|5|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/badminton |title=Badminton |access-date={{dat|2012|09|04||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120905161412/http://www.london2012.com/badminton/ }}&lt;/ref&gt;

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīriešu vienspēles
|{{flaga|Ķīna}} Liņs Dans&lt;!-- Lin Dan --&gt;
|{{flaga|Malaysia}} Li Dzunvei&lt;!-- Lee Chiong Wei --&gt;
|{{flaga|Ķīna}} Čeņs Luns&lt;!-- Chen Long --&gt;
|-
|Vīriešu pāri
|{{CHN}}
|{{DEN}}
|{{KOR}}
|-
|Sieviešu vienspēles
|{{flaga|Ķīna}} Li Sjuežui&lt;!-- Li Xuerui --&gt;
|{{flaga|Ķīna}} Vana Jihaņa&lt;!-- Wang Yihan --&gt;
|{{flaga|India}} Saina Nehvala&lt;!-- Saina Nehwal --&gt;
|-
|Sieviešu pāri
|{{CHN}}
|{{JAP}}
|{{RUS}}
|-
|Jauktie pāri
|{{CHN}}&lt;small&gt;&lt;br /&gt;Džans Naņs&lt;!--  Zhang Nan --&gt;&lt;br /&gt;Džao Juņlei&lt;!--  Zhao Yunlei --&gt;&lt;/small&gt;
|{{CHN}}&lt;small&gt;&lt;br /&gt;Sjui Čeņs&lt;!--  Xu Chen --&gt; &lt;br /&gt;Ma Dzjiņa&lt;!--  Ma Jin --&gt;&lt;/small&gt;
|{{DEN}}&lt;small&gt;&lt;br /&gt;Joahims Fišers Nīlsens&lt;!--  Joachim Fischer Nielsen  --&gt;&lt;br /&gt;Kristīna Pedersene&lt;!--  Christinna Pedersen --&gt;&lt;/small&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20130228114959/http://www.london2012.com/ 2012. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{OS-aizmetnis}}
{{2012. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Badmintons olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>f7x7das6006w2mp51jyhlu09seuocjr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Basketbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167018</id>
    <revision>
      <id>4486091</id>
      <parentid>3916824</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:09:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486091</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1800" sha1="ts534zgaye22ue6pj0ilyn0oe6z4dwp" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Basketbols
| games       = 2012. gada Vasaras
| image       = 
| caption     = 
| venue       = [[Londona]]
| dates       = {{dat||7|28|N}} — {{dat||8|12|N}}
| competitors = 288
| nations     = 
| teams       = 24
| prev        = [[Basketbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
| next        = [[Basketbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
}}
{{Basketbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
'''[[Basketbols|Basketbolā]] [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tiek sadalīti 2 medaļu komplekti — vīriešu un sieviešu izlasēm. Sacensības notiek no {{dat||7|28|ģ|bez}} līdz {{dat||8|12|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/basketball |title=Basketball |access-date={{dat|2012|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130116070343/http://www.london2012.com/basketball/ }}&lt;/ref&gt; Gan vīriešu, gan sieviešu sacensībās piedalās 12 izlases.

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīrieši
|align=center|{{Bk-big|ASV}}
|align=center|{{Bk-big|Spānija}}
|align=center|{{Bk-big|Krievija}}
|-
|Sievietes
|align=center|{{Bkw-big|ASV}}
|align=center|{{Bkw-big|Francija}}
|align=center|{{Bkw-big|Austrālija}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20130228114959/http://www.london2012.com/ 2012. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{OS-aizmetnis}}
{{Basketbols olimpiskajās spēlēs}}
{{2012. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Basketbols olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>ts534zgaye22ue6pj0ilyn0oe6z4dwp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Burāšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167019</id>
    <revision>
      <id>4486221</id>
      <parentid>4126394</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T00:10:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486221</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2755" sha1="ckle4nz2erg4snnl1j81ml3x8bcybjr" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Burāšana
| games       = 2012. gada Vasaras
| image       = 
| caption     = 
| venue       = 
| dates       = {{dat||7|28|N}} — {{dat||8|11|N}}
| competitors = 380
| nations     = 
| teams       = 
| prev        = [[Burāšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
| next        = [[Burāšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
}}
'''[[Burāšana|Burāšanā]] [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tiek sadalīti 10 medaļu komplekti — 6 vīriešiem un 4 sievietēm. Sacensības notiek no {{dat||7|28|ģ|bez}} līdz {{dat||8|11|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/sailing |title=Sailing |access-date={{dat|2012|09|08||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120909124901/http://www.london2012.com/sailing/ }}&lt;/ref&gt; Tiek paredzēts, ka sacensībās piedalīsies 380 sportisti.

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīrieši, ''Finn'' klase
|{{flaga|Great Britain}} Bens Einslijs &lt;!--Ben Ainslie--&gt;
|{{flaga|Denmark}} Jonass Hegs-Kristensens &lt;!--Jonas Høgh-Christensen--&gt;
|{{flaga|France}} Džonatans Lobērs &lt;!--Jonathan Lobert--&gt;
|-
|Vīrieši, ''Laser'' klase
|{{flaga|Australia}} Toms Slingsbijs &lt;!--Tom Slingsby--&gt;
|{{flaga|Cyprus}} Pauls Kontids &lt;!--Pavlos Kontides--&gt;
|{{flaga|Sweden}} Rasmuss Mirgrēns &lt;!--Rasmus Myrgren--&gt;
|-
|Vīrieši, ''Star'' klase
|{{SWE}}
|{{GBR2}}
|{{BRA}}
|-
|Vīrieši, ''RS-X'' klase
|{{flaga|Netherlands}} Dorians van Reiselberhe &lt;!--Dorian van Rijsselberghe--&gt;
|{{flaga|Great Britain}} Niks Dempsijs &lt;!--Nick Dempsey--&gt;
|{{flaga|Poland}} Pšemislavs Marčiņskins &lt;!--Przemysław Miarczyńskin--&gt;
|-
|Sievietes, ''470'' klase
|{{NZL}}
|{{GBR2}}
|{{NED}}
|-
|Sievietes, ''Elliot 6m'' klase
|{{ESP}}
|{{AUS}}
|{{FIN}}
|-
|Sievietes, ''RS-X'' klase
|{{flaga|Spain}} Marina Alavau &lt;!--Marina Alabau--&gt;
|{{flaga|Finland}} Tūli Peteje &lt;!--Tuuli Petäjä--&gt;
|{{flaga|Poland}} Zofija Klepacka &lt;!--Zofia Klepacka--&gt;
|-
|Sievietes, ''Laser Radial'' klase
|{{flaga|China}} Sjui Lidzja &lt;!--Xu Lijia--&gt;
|{{flaga|Netherlands}} Marita Bauvmēstere &lt;!--Marit Bouwmeester--&gt;
|{{flaga|Belgium}} Evi Van Akere &lt;!--Evi Van Acker--&gt;
|-
|Kopsacīkstes, ''49er'' klase
|{{AUS}}
|{{NZL}}
|{{DEN}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20130228114959/http://www.london2012.com/ 2012. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{OS-aizmetnis}}

{{Burāšana olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Burāšana olimpiskajās spēlēs|2012]]</text>
      <sha1>ckle4nz2erg4snnl1j81ml3x8bcybjr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cīņas sports 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167020</id>
    <revision>
      <id>4486237</id>
      <parentid>4270109</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T03:08:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16140" sha1="ipgy8bpaxbng9faq0hdvpqn2n759eaa" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Cīņas sports
| games       = 2012. gada Vasaras
| image       = Wrestling Arena,Excel Centre, London 2012 (8374051590).jpg
| caption     = Cīņas sporta arēna ExCel centrā.
| venue       = [[Londona]], ExCeL arēna
| dates       = {{dat||8|5|N}} — {{dat||8|12|N}}
| competitors = 339
| nations     = 70
| teams       = 
| prev        = [[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
| next        = [[Cīņas sports 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
}}

'''[[Cīņas sports|Cīņas sportā]] [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika sadalīti 18 medaļu komplekti — 14 vīriešiem un 4 sievietēm. Sacensības notika no {{dat||8|5|ģ|bez}} līdz {{dat||8|12|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/wrestling |title=Wrestling |access-date={{dat|2013|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130116002746/http://www.london2012.com/wrestling/ }}&lt;/ref&gt; Vīrieši sacentās grieķu-romiešu un brīvajā cīņā, sievietes — vienīgi brīvajā cīņā. Latviju pārstāvēja divi sportisti: [[Anastasija Grigorjeva]] (brīvā cīņa, 63 kg)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/briva-cina/35-anastasija-grigorjeva |title=Anastasija Grigorjeva |access-date={{dat|2012|07|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120719135417/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/briva-cina/35-anastasija-grigorjeva }}&lt;/ref&gt; un [[Armands Zvirbulis (cīkstonis)|Armands Zvirbulis]] (brīvā cīņa, 84 kg).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/briva-cina/34-armands-zvirbulis |title=Armands Zvirbulis |access-date={{dat|2012|07|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120719134241/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/briva-cina/34-armands-zvirbulis }}&lt;/ref&gt;

== Medaļnieki ==
=== Vīrieši, brīvā cīņa ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Svara kategorija}}
|-
|55 kg
|{{flaga|Russia}} Džamals Otarsultanovs &lt;!--Djamal Otarsultanov--&gt;
|{{flaga|Georgia}} Vladimers Hinčegašvili &lt;!--Vladimer Khinchegashvili--&gt; 
|{{flaga|North Korea}} Jans Kjonils &lt;!--Yang Kyong-Il--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Japan}} Šiniči Jumoto &lt;!--Shinichi Yumoto --&gt;
|-
|60 kg
|{{flaga|Azerbaijan}} Togruls Asgarovs &lt;!--Toghrul Asgarov--&gt;
|{{flaga|Russia}} Besiks Kuduhovs &lt;!--Besik Kudukhov--&gt; 
|{{flaga|India}} Jogešvars Duts &lt;!--Yogeshwar Dutt--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|United States}} Kolmens Skots &lt;!--Coleman Scott--&gt;
|-
|66 kg
|{{flaga|South Korea}} Kims Hjeonvu &lt;!--Kim Hyeon-Woo--&gt;
|{{flaga|Hungary}} Tamāšs Lērincs &lt;!--Tamás Lőrincz--&gt; 
|{{flaga|Georgia}} Manučars Ckadaja &lt;!--Manuchar Tskhadaia--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|France}} Stīvs Geno &lt;!--Steeve Guenot--&gt;
|-
|74 kg
|{{flaga|United States}} Džordans Baro &lt;!--Jordan Burroughs--&gt;
|{{flaga|Iran}} Sādehs Gūdarzī &lt;!--Sadegh Goudarzi--&gt; 
|{{flaga|Ungārija}} Gābors Hatošs&lt;!-- Gábor Hatos --&gt;&lt;ref&gt;Sākotnējais bronzas medaļas ieguvējs Soslans Tigijevs (Uzbekistāna) tika diskvalificēts pēc pozitīvu dopinga analīžu konstatēšanas.&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Russia}} Deniss Cargušs &lt;!--Denis Tsargush--&gt;
|-
|'''84 kg'''
|{{flaga|Azerbaijan}} Šarifs Šarifovs &lt;!--Sharif Sharifov--&gt;
|{{flaga|Puerto Rico}} Haime Espinals &lt;!--Jaime Espinal--&gt; 
|{{flaga|Iran}} Ehsāns Lašgarī &lt;!--Ehsan Lashgari--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Georgia}} Dato Marsagišvili &lt;!--Dato Marsagishvili--&gt;
|-
|96 kg
|{{flaga|ASV}} Džeiks Varners &lt;!--Jake Varner--&gt;
|{{flaga|Ukraina}} Valerijs Adrijcevs &lt;!--Valeriy Andriytsev--&gt; 
|{{flaga|Gruzija}} Georgijs Gogšelidze &lt;!--Giorgi Gogshelidze--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Azerbaidžāna}} Hetags Gozjumovs &lt;!--Khetag Gazyumov--&gt;
|-
|120 kg
|{{flaga|Uzbekistan}} Arturs Taimazovs &lt;!--Artur Taymazov--&gt;
|{{flaga|Georgia}} Davits Modzmanašvili &lt;!--Davit Modzmanashvili--&gt; 
|{{flaga|Iran}} Komīls Gāsemi &lt;!--Komeil Ghasemi--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Russia}} Biļals Mahovs &lt;!--Bilyal Makhov--&gt;
|}

=== Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Svara kategorija}}
|-
|55 kg
|{{flaga|Iran}} Hamīds Soriāns&lt;!--Hamid Sourian--&gt;
|{{flaga|Azerbaijan}} Rovšans Bairamovs &lt;!--Rovshan Bayramov--&gt; 
|{{flaga|Hungary}} Peters Modošs &lt;!--Peter Modos--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Russia}} Mingijans Semjonovs &lt;!--Mingiyan Semenov--&gt;
|-
|60 kg
|{{flaga|Iran}} Omīds Novrūzī&lt;!--Omid Norouzi--&gt;
|{{flaga|Georgia}} Revazs Laški &lt;!--Revaz Lashkhi ??? --&gt; 
|{{flaga|Russia}} Zaurs Kuramagomedovs &lt;!--Zaur Kuramagomedov--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Japan}} Riutaro Macumoto &lt;!--Ryutaro Matsumoto--&gt;
|-
|66 kg
|{{flaga|South Korea}} Kims Hjonu&lt;!--Kim Hyeon-Woo--&gt;
|{{flaga|Hungary}} Tamāšs Lērincs &lt;!--Tamás Lőrincz--&gt; 
|{{flaga|France}} Stīvs Geno &lt;!--Steeve Guenot--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Georgia}} Manučars Ckhadaja &lt;!-- sic! --&gt;&lt;!--Manuchar Tskhadaia --&gt;
|-
|74 kg
|{{flaga|Russia}} Romans Vlasovs&lt;!--Roman Vlasov--&gt;
|{{flaga|Armenia}} Arsens Džulfalakjans &lt;!--Arsen Julfalakyan--&gt; 
|{{flaga|Azerbaijan}} Emins Ahmadovs &lt;!--Emin Ahmadov--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Lithuania}} Aleksandrs Kazakevičs &lt;!--Aleksandr Kazakevič--&gt;
|-
|84 kg
|{{flaga|Russia}} Alans Hugajevs&lt;!--Alan Khugayev--&gt;
|{{flaga|Egypt}} Kerems Gābers &lt;!--Karam Gaber--&gt; 
|{{flaga|Kazakhstan}} Danijals Gadžijevs &lt;!--Daniyal Gadzhiyev--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Poland}} Damians Janikovskis &lt;!--Damian Janikowski--&gt;
|-
|96 kg
|{{flaga|Iran}} Gāsems Rezāei&lt;!--Ghasem Rezaei--&gt;
|{{flaga|Russia}} Rustams Totrovs &lt;!--Rustam Totrov--&gt; 
|{{flaga|Armenia}} Arturs Aleksaņans &lt;!--Artur Aleksanyan--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Sweden}} Džimijs Lidbergs &lt;!--Jimmy Lidberg--&gt;
|-
|120 kg
|{{flaga|Cuba}} [[Mihains Lopess]]&lt;!--Mijaín López--&gt;
|{{flaga|Estonia}} [[Heiki Nabi]] &lt;!--Heiki Nabi--&gt; 
|{{flaga|Turkey}} Riza Kajaalps &lt;!--Rıza Kayaalp--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Sweden}} Jūhans Eurēns
|}

=== Sievietes, brīvā cīņa ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Svara kategorija}}
|-
|48 kg
|{{flaga|Japan}} [[Hitomi Obara]]&lt;!--Hitomi Obara--&gt;
|{{flaga|Azerbaijan}} [[Marija Stadņika]] &lt;!--Mariya Stadnik--&gt; 
|{{flaga|United States}} [[Klarisa Čuna]] &lt;!--Clarissa Chun--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Canada}} [[Kerola Hviņa]] &lt;!-- Carol Huynh --&gt;
|-
|55 kg
|{{flaga|Japan}} [[Saori Jošida]] &lt;!--Saori Yoshida--&gt;
|{{flaga|Canada}} [[Tonija Verbīka]] &lt;!--Tonya Verbeek--&gt; 
|{{flaga|Azerbaijan}} [[Jūlija Ratkeviča]] &lt;!--Yuliya Ratkevich--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Colombia}} [[Žaklīna Renterija]] &lt;!--Jackeline Rentería--&gt;
|-
|'''63 kg'''
|{{flaga|Japan}} [[Kaori Ičo]]&lt;!--Kaori Icho--&gt;
|{{flaga|China}} [[Dzjina Žuisjue]] &lt;!--Jing Ruixue--&gt; 
|{{flaga|Mongolia}} [[Batcecega Sorondzonboldīna]]&lt;br /&gt;{{flaga|Russia}} [[Ļubova Volosova]] &lt;!-- Lubov Volosova --&gt;
|-
|72 kg
|{{flaga|Russia}} [[Nataļja Vorobjova]] &lt;!--Natalia Vorobieva--&gt;
|{{flaga|Bulgaria}} [[Stanka Zlateva]] &lt;!--Stanka Zlateva--&gt; 
|{{flaga|Kazakhstan}} [[Guzela Manjurova]] &lt;!--Guzel Manyurova--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Spain}} [[Maidera Unda]] &lt;!--Maider Unda--&gt;
|}

== Medaļu sadalījums starp valstīm ==
{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot;
|-
!Vieta !! Valsts!!bgcolor=&quot;gold&quot;| Zelts!!bgcolor=&quot;silver&quot;| Sudrabs!!bgcolor=&quot;cc9966&quot;| Bronza!! Kopā
|- align=center
| 1
| align=left| {{ValstsOS|RUS|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 4
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 2
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 5
| 11
|- align=center
| 2
| align=left| {{ValstsOS|JPN|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 4
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 2
| 6
|- align=center
| 3
| align=left| {{ValstsOS|IRI|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 3
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 2
| 6
|- align=center
| 4
| align=left| {{ValstsOS|AZE|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 2
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 2
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 3
| 7
|- align=center
| 5
| align=left| {{ValstsOS|USA|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 2
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 2
| 3
|- align=center
| 6
| align=left| {{ValstsOS|CUB|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 1
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 1
| 2
|- align=center
| 7
| align=left| {{ValstsOS|KOR|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 1
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 0
| 1
|- align=center
| 7
| align=left| {{ValstsOS|UZB|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 1
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 0
| 1
|- align=center
| 9
| align=left| {{ValstsOS|GEO|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 3
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 3
| 6
|- align=center
| 10
| align=left| {{ValstsOS|HUN|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 2
| 3
|- align=center
| 11
| align=left| {{ValstsOS|ARM|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 1
| 2
|- align=center
| 11
| align=left| {{ValstsOS|IND|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 1
| 2
|- align=center
| 11
| align=left| {{ValstsOS|CAN|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 1
| 2
|- align=center
| 14-19
| align=left| {{ValstsOS|UKR|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 0
| 1
|- align=center
| 14-19
| align=left| {{ValstsOS|BUL|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 0
| 1
|- align=center
| 14-19
| align=left| {{ValstsOS|EGY|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 0
| 1
|- align=center
| 14-19
| align=left| {{ValstsOS|CHN|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 0
| 1
|- align=center
| 14-19
| align=left| {{ValstsOS|PUR|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 0
| 1
|- align=center
| 14-19
| align=left| {{ValstsOS|EST|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 0
| 1
|- align=center
| 20
| align=left| {{ValstsOS|KAZ|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 3
| 3
|- align=center
| 21
| align=left| {{ValstsOS|SWE|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 2
| 2
|- align=center
| 22-29
| align=left| {{ValstsOS|ESP|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 1
| 1
|- align=center
| 22-29
| align=left| {{ValstsOS|COL|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 1
| 1
|- align=center
| 22-29
| align=left| {{ValstsOS|PRK|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 1
| 1
|- align=center
| 22-29
| align=left| {{ValstsOS|LTU|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 1
| 1
|- align=center
| 22-29
| align=left| {{ValstsOS|MGL|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 1
| 1
|- align=center
| 22-29
| align=left| {{ValstsOS|POL|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 1
| 1
|- align=center
| 22-29
| align=left| {{ValstsOS|TUR|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 1
| 1
|- align=center
| 22-29
| align=left| {{ValstsOS|FRA|2012. gada vasaras}}
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; | 0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; | 0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; | 1
| 1
|}

== Dalībnieki ==
Sacensībās piedalījās 339 cīkstoņi no 70 valstīm:&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/2012/WRE/ |title=Wrestling at the 2012 London Summer Games |accessdate=2019-02-27 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121003044523/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/2012/WRE/ |archivedate=2012-10-03 }}&lt;/ref&gt;
{{Div col|4}}
*{{flagIOC|ALG|2012. gada vasaras|3}}
*{{flagIOC|ARG|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|ARM|2012. gada vasaras|7}}
*{{flagIOC|AUS|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|AUT|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|AZE|2012. gada vasaras|13}}
*{{flagIOC|USA|2012. gada vasaras|17}}
*{{flagIOC|BLR|2012. gada vasaras|11}}
*{{flagIOC|BRA|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|BUL|2012. gada vasaras|9}}
*{{flagIOC|CAF|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|CZE|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|CHI|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|DEN|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|KOR|2012. gada vasaras|9}}
*{{flagIOC|ECU|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|EGY|2012. gada vasaras|11}}
*{{flagIOC|FRA|2012. gada vasaras|6}}
*{{flagIOC|GRE|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|GEO|2012. gada vasaras|13}}
*{{flagIOC|GUM|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|GBS|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|HON|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|CRO|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|EST|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|IND|2012. gada vasaras|5}}
*{{flagIOC|IRQ|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|IRI|2012. gada vasaras|13}}
*{{flagIOC|ITA|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|JPN|2012. gada vasaras|13}}
*{{flagIOC|CMR|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|CAN|2012. gada vasaras|9}}
*{{flagIOC|KAZ|2012. gada vasaras|15}}
*{{flagIOC|KGZ|2012. gada vasaras|4}}
*{{flagIOC|COL|2012. gada vasaras|3}}
*{{flagIOC|CIV|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|RUS|2012. gada vasaras|16}}
*{{flagIOC|CUB|2012. gada vasaras|12}}
*{{flagIOC|CHN|2012. gada vasaras|7}}
*{{flagIOC|LAT|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|GBR|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|LTU|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|MAD|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|MAR|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|MEX|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|FSM|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|MDA|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|MGL|2012. gada vasaras|8}}
*{{flagIOC|NAM|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|NGR|2012. gada vasaras|4}}
*{{flagIOC|NOR|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|POL|2012. gada vasaras|4}}
*{{flagIOC|PUR|2012. gada vasaras|3}}
*{{flagIOC|ROU|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|SEN|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|SRB|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|FIN|2012. gada vasaras|2}}
*{{flagIOC|ESP|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|SUI|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|TJK|2012. gada vasaras|4}}
*{{flagIOC|TUN|2012. gada vasaras|7}}
*{{flagIOC|TUR|2012. gada vasaras|13}}
*{{flagIOC|UKR|2012. gada vasaras|13}}
*{{flagIOC|HUN|2012. gada vasaras|7}}
*{{flagIOC|UZB|2012. gada vasaras|8}}
*{{flagIOC|GER|2012. gada vasaras|4}}
*{{flagIOC|VEN|2012. gada vasaras|7}}
*{{flagIOC|VIE|2012. gada vasaras|1}}
*{{flagIOC|PRK|2012. gada vasaras|5}}
*{{flagIOC|SWE|2012. gada vasaras|6}}
{{Div col end}}
&lt;small&gt;Iekavās uzrādīts cīkstoņu daudzums no valsts.&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20130228114959/http://www.london2012.com/ 2012. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{OS-aizmetnis}}
{{Cīņas sports vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{2012. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|2008]]</text>
      <sha1>ipgy8bpaxbng9faq0hdvpqn2n759eaa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daiļlēkšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167021</id>
    <revision>
      <id>4486244</id>
      <parentid>4126395</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T03:59:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3956" sha1="hia9n48obh4ckgkh5qp6q38qgc7q1q4" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Daiļlēkšana
| games       = 2012. gada Vasaras
| image       = 
| caption     = 
| venue       = [[Londona]], Olimpiskais parks
| dates       = {{dat||7|29|N}} — {{dat||8|11|N}}
| competitors = 136
| nations     = 
| teams       = 
| prev        = [[Daiļlēkšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
| next        = [[Daiļlēkšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
}}

'''[[Daiļlēkšana|Daiļlēkšanā]] [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tiek sadalīti 8 medaļu komplekti — 4 vīriešiem un 4 sievietēm. Sacensības notiek no {{dat||7|29|ģ|bez}} līdz {{dat||8|11|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/diving |title=Diving |access-date={{dat|2012|09|05||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120905161712/http://www.london2012.com/diving/ }}&lt;/ref&gt; Tiek paredzēts, ka sacensībās piedalīsies 138 sportisti. Gan vīrieši, gan sievietes sacentīsies 3 metru tramplīna sinhronajos lēcienos, 10 metru torņa sinhronajos lēcienos, 3 metru tramplīnlēcienos un 10 metru torņa lēcienos.

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīrieši, 3 m tramplīns
|{{flaga|Russia}} Iļja Zaharovs &lt;!--Ilya Zakharov--&gt;
|{{flaga|China}} Cjiņs Kai &lt;!--Qin Kai--&gt;
|{{flaga|China}} He Čuns &lt;!--He Chong--&gt;
|-
|Vīrieši, 10 m tornis
|{{flaga|United States}} Deivids Bodija &lt;!--David Boudia--&gt;
|{{flaga|China}} Cju Bo&lt;!--Qiu Bo--&gt;
|{{flaga|Great Britain}} [[Toms Deilijs]] &lt;!--Thomas Daley--&gt;
|-
|Vīrieši, 3 m tramplīns, sinhroni
|{{flaga|Ķīna}} Luo Jutuns &lt;!--Luo Yutong--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Ķīna}} Cjiņs Kai &lt;!--Qin Kai--&gt;
|{{flaga|Krievija}} Iļja Zaharovs &lt;!--Ilya Zakharov--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija}} Jevgeņijs Kuzņecovs &lt;!--Evgeny Kuznetsov--&gt;
|{{flaga|ASV}} Trojs Dimā &lt;!--Troy Dumais--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} Kristians Ipsens &lt;!--Kristian Ipsen--&gt;
|-
|Vīrieši, 10 m tornis, sinhroni
|{{flaga|Ķīna}} Cao Juaņs &lt;!--CAO Yuan--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Ķīna}} Džans Jaņcjuaņs &lt;!--ZHANG Yanquan--&gt;
|{{flaga|Meksika}} Ivans Garsija Navarro &lt;!--GARCIA NAVARRO Ivan--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Meksika}} Hermans Sančess Sančess &lt;!--SANCHEZ SANCHEZ German--&gt;
|{{flaga|ASV}} Deivids Bodija &lt;!--BOUDIA David--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} Nikolass Makrorijs &lt;!--McCRORY Nicholas--&gt;
|-
|Sievietes, 3 m tramplīns
|{{flaga|Ķīna}} [[Vu Miņsja]] &lt;!--WU Minxia--&gt;
|{{flaga|Ķīna}} He Dzi &lt;!--HE Zi--&gt;
|{{flaga|Meksika}} Laura Sančesa &lt;!--Laura Sánchez--&gt;
|-
|Sievietes, 10 m tornis
|{{flaga|Ķīna}} Čeņa Žouliņa &lt;!--Chen Ruolin--&gt;
|{{flaga|Australia}} Britanija Brobena &lt;!--Brittany Broben--&gt;
|{{flaga|Malaysia}} Pandelela Rinona &lt;!--Pandelela Rinong--&gt;
|-
|Sievietes, 3 m tramplīns, sinhroni
|{{flaga|Ķīna}} He Dzi &lt;!--HE Zi--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Ķīna}} [[Vu Miņsja]] &lt;!--WU Minxia--&gt;
|{{flaga|ASV}} Kelsija Braiena &lt;!--BRYANT Kelci--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} Ebigeila Džonstone &lt;!--JOHNSTON Abigail--&gt;
|{{flaga|Kanāda}} Dženifera Abela &lt;!--ABEL Jennifer--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Kanāda}} Emīlija Heimansa &lt;!--HEYMANS Emilie--&gt;
|-
|Sievietes, 10 m tornis, sinhroni
|{{flaga|Ķīna}} Čeņa Žuoliņa &lt;!--CHEN Ruolin--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Ķīna}} Hao Vana &lt;!--WANG Hao--&gt;
|{{flaga|Meksika}} Paola Espinosa Sančesa &lt;!--ESPINOSA SANCHEZ Paola--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Meksika}} Alehandra Orosko Losa &lt;!--OROZCO LOZA Alejandra--&gt;
|{{flaga|Kanāda}} Megana Benfeito &lt;!--BENFEITO Meaghan--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Kanāda}} Rozelina Filione &lt;!--FILION Roseline--&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20130228114959/http://www.london2012.com/ 2012. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{OS-aizmetnis}}
{{2012. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>hia9n48obh4ckgkh5qp6q38qgc7q1q4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bokss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167044</id>
    <revision>
      <id>4486203</id>
      <parentid>4126393</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T21:45:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486203</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4809" sha1="ego4z4hqn6pv79pi95gjeotog2szlh5" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Bokss
| games       = 2012. gada Vasaras
| image       = 
| caption     = 
| venue       = [[Londona]]
| dates       = {{dat||7|28|N}} — {{dat||8|12|N}}
| competitors = 286
| nations     = 
| teams       = 
| prev        = [[Bokss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
| next        = [[Bokss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
}}

'''[[Bokss|Boksā]] [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tiek sadalīti 13 medaļu komplekti — 10 vīriešiem un 3 sievietēm. Sacensības notiek no {{dat||7|28|ģ|bez}} līdz {{dat||8|12|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/boxing |title=Boxing |access-date={{dat|2012|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120812172603/http://www.london2012.com/boxing/ }}&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad boksa sacensībās sacentīsies arī sievietes.

== Medaļnieki ==
=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Svara kategorija}}
|-
|49 kg
|{{flaga|China}} Dzou Šimins &lt;!--Zou Shiming--&gt;
|{{flaga|Thailand}} Kēu Ponprajūns &lt;!--Kaeo Pongprayoon--&gt;
|{{flaga|Ireland}} Pedijs Bārness &lt;!--Paddy Barnes--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Russia}} Davids Airapetjans &lt;!--David Ayrapetyan---&gt;
|-
|52 kg
|{{flaga|Cuba}} Robeisijs Ramiress &lt;!--Robeisy Ramírez--&gt;
|{{flaga|Mongolia}} Njambajarins Togstsogts &lt;!--Nyambayaryn Tögstsogt--&gt;
|{{flaga|Russia}} Miša Alojans &lt;!--Misha Aloyan--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Ireland}} Maikls Konlans &lt;!--Michael Conlan--&gt;
|-
|56 kg
|{{flaga|Great Britain}} Lūks Kempbels &lt;!--Luke Campbell--&gt;
|{{flaga|Ireland}} Džons Džo Nevins &lt;!--John Joe Nevin--&gt;
|{{flaga|Cuba}} Lasaro Alvaress &lt;!--Lázaro Álvarez--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Japan}} Satoši Šimidzu &lt;!--Satoshi Shimizu--&gt;
|-
|60 kg
|{{flaga|Ukraine}} Vasiljs Lomačenko &lt;!--Vasyl Lomachenko--&gt;
|{{flaga|South Korea}} Hans Sonhuls &lt;!--Han Soon-Chul--&gt;
|{{flaga|Cuba}} Jasnjels Toledo &lt;!--Yasniel Toledo--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Lithuania}} Ēvalds Petrausks &lt;!--Evaldas Petrauskas--&gt;
|-
|64 kg
|{{flaga|Cuba}} Ronjels Iglesiass &lt;!--Roniel Iglesias--&gt;
|{{flaga|Ukraine}} Deniss Berinčiks &lt;!--Denys Berinchyk--&gt;
|{{flaga|Italy}} Vinčenco Manjakapre &lt;!--Vincenzo Mangiacapre--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Mongolia}} Monherdene Urančimegīns  &lt;!--Uranchimegiin Mönkh-Erdene--&gt;
|-
|69 kg
|{{flaga|Kazakhstan}} Seriks Sapijevs &lt;!--Serik Sapiyev--&gt;
|{{flaga|Great Britain}} Freds Evanss &lt;!--Fred Evans--&gt;
|{{flaga|Ukraine}} Tarass Šelestjuks &lt;!--Taras Shelestyuk--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Russia}} Andrejs Zakovojs&lt;!--Andrey Zamkovoy--&gt;
|-
|75 kg
|{{flaga|Japan}} Riota Murata &lt;!--Ryōta Murata--&gt;
|{{flaga|Brazil}} Eskiva Falkano &lt;!--Esquiva Falcão--&gt;
|{{flaga|Great Britain}} Entonijs Ogogo &lt;!--Anthony Ogogo--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Uzbekistan}} Aboss Atojevs&lt;!--Abbos Atoev--&gt;
|-
|81 kg
|{{flaga|Russia}} Jegors Mehocjevs &lt;!--Egor Mekhontsev--&gt;
|{{flaga|Kazakhstan}} Adilbeks Nijazimbetovs &lt;!--Adilbek Niyazymbetov--&gt;
|{{flaga|Brazil}} Jamaguči Falkano &lt;!--Yamaguchi Falcão--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Ukraine}} Oleksandrs Gvozdiks&lt;!--Oleksandr Gvozdyk--&gt;
|-
|91 kg
|{{flaga|Ukraine}} [[Oleksandrs Usiks]]
|{{flaga|Italy}} Klemente Ruso &lt;!--Clemente Russo--&gt;
|{{flaga|Bulgaria}} Tervels Pulevs &lt;!--Tervel Pulev--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Azerbaijan}} Teimurs Mamadovs&lt;!--Teymur Mammadov--&gt;
|-
|virs 91 kg
|{{flaga|Great Britain}} Entonijs Džošua &lt;!--Anthony Joshua--&gt;
|{{flaga|Italy}} Roberto Kamarelle &lt;!--Roberto Cammarelle--&gt;
|{{flaga|Azerbaijan}} Magomedrasuls Majidovs &lt;!--Magomedrasul Majidov--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Kazakhstan}} Ivans Dičko&lt;!--Ivan Dychko--&gt;
|}

=== Sievietes ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Svara kategorija}}
|-
|51 kg
|{{flaga|Great Britain}} Nikola Adamsa &lt;!--Nicola Adams--&gt;
|{{flaga|China}} Žeņa Caņcaņa &lt;!--Ren Cancan--&gt;
|{{flaga|ASV}} Marlēna Esparsa &lt;!--Marlen Esparza--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|India}} Mērija Koma &lt;!--Mary Kom---&gt;
|-
|60 kg
|{{flaga|Ireland}} Keitija Teilore &lt;!--Katie Taylor--&gt;
|{{flaga|Russia}} Sofija Očigava &lt;!--Sofya Ochigava--&gt;
|{{flaga|Tajikistan}} Mavzuna Čirijeva &lt;!--Mavzuna Chorieva--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Brazil}} Adriana Araužu &lt;!--Adriana Araujo---&gt;
|-
|75 kg
|{{flaga|United States}} Klaresa Šīldsa &lt;!--Claressa Shields--&gt;
|{{flaga|Russia}} Nadežda Torlopova &lt;!--Nadezda Torlopova--&gt;
|{{flaga|Kazakhstan}} Marina Voļnova &lt;!--Marina Volnova--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|China}} Li Dzjiņdzi&lt;!--Li Jinzi---&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20130228114959/http://www.london2012.com/ 2012. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{OS-aizmetnis}}
{{2012. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bokss olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>ego4z4hqn6pv79pi95gjeotog2szlh5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bulduri (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>175827</id>
    <revision>
      <id>4486219</id>
      <parentid>4046982</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T23:51:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486219</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4947" sha1="1o3s2gzw748afa0c3odeig6l9qmiyf8" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|pilsētas daļu|Bulduri}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Bulduri
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Bulduru stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Bulduru stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| atvērta             = 1877
| citi_nosaukumi      = Bilderlingshofa
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = Voldemārs Ozoliņš
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 58 | lats  = 52.91 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 51 | longs = 7.71 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (3 km)&lt;br /&gt;[[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (5 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Lielupe (stacija)|Lielupe]] (1 km)&lt;br /&gt;[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] (2 km) 
| attālums_līdz_Rīgai = 20
}}

'''Bulduri''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Bulduros pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni. Pretim stacijas ēkai otrpus sliedēm atrodas nestrādājoša strūklaka ar koka skulptūru (divi zēni ar zivi).

2015. gada 13.jūlijā uzsākta stacijas modernizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-uzs%C4%81k-b%C5%ABvdarbus-bulduros |title=“Latvijas dzelzceļš” uzsāk būvdarbus Bulduros |access-date={{dat|2015|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151023055231/http://www.ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-uzs%C4%81k-b%C5%ABvdarbus-bulduros }}&lt;/ref&gt; 2015. gada 19. novembrī jaunās, paaugstinātās platformas sāka izmantot pasažieri (pagaidu ekspluatācijā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-nodod-pagaidu-ekspluat%C4%81cij%C4%81-pirm%C4%81s-paaugstin%C4%81t%C4%81s-platformas-bulduru-stacij%C4%81 |title=Latvijas dzelzceļš nodod pagaidu ekspluatācijā pirmās paaugstinātās platformas Bulduru stacijā |access-date={{dat|2015|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151226034855/http://ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-nodod-pagaidu-ekspluat%C4%81cij%C4%81-pirm%C4%81s-paaugstin%C4%81t%C4%81s-platformas-bulduru-stacij%C4%81 }}&lt;/ref&gt;
Stacijā darbojas biļešu kase.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

Stacijas ēka ir [[vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis]].

== Vēsture ==
Bulduru stacija ({{val|de|Bilderingshof}}) atvērta reizē ar Tukuma dzelzceļa atklāšanu 1877. gadā kā pilnvērtīga [[dzelzceļa stacija]]. 1919. gadā pārdēvēta par Bulduriem. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā koka stacijas ēka nopostīta, 1947. gadā, pēc arhitekta [[Voldemārs Ozoliņš|Voldemāra Ozoliņā]] projekta, uzcelta jauna mūra ēka.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 70. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Bulduru stacija pirms 1914.jpg|Bulduru stacijas ēka (pirms 1914)
Attēls:Bulduru stacija pirms 1940.jpg|Bulduru stacijas ēka (pirms 1940)
&lt;/gallery&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;90&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Bulduru stacija 8.jpg|Bulduru stacijas ēka 2017. gadā
File:Sliežu ceļi Bulduros.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā
File:Sliežu ceļi Bulduros (2).jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
Attēls:Bulduru stacija 9.jpg|Bulduru stacijas kopskats no Dubultu puses
Attēls:Bulduru stacija 7.JPG|Strūklaka pie Bulduru stacijas
Attēls:Bulduru stacija 10.jpg|Bijušā Rīgas virziena perona atrašanās vieta
Attēls:Bulduru stacija 11.jpg|Pienāk vilciens no Rīgas
&lt;/gallery&gt;

=== Bulduru stacija pirms rekonstrukcijas ===
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Bulduru stacija 5.JPG|Bulduru stacijas peroni
Attēls:Bulduru stacija 6.JPG|Bulduru stacijas ēka
Attēls:Bulduru stacija 8.JPG|Bulduru stacijas ēka
Attēls:Bulduru stacija 9.JPG|Bulduru stacijas ēka un perons
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=GpESrf1G-d4&amp;t=209s&amp;ab_channel=LatvijasDzelzce%C4%BC%C5%A1 Bulduru stacija] Latvijas Dzelzceļa ''Youtube'' vietnē

{{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Transports Jūrmalā]]
[[Kategorija:Bulduri]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Jūrmalā]]</text>
      <sha1>1o3s2gzw748afa0c3odeig6l9qmiyf8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tatru apriņķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>179422</id>
    <revision>
      <id>4486310</id>
      <parentid>4436992</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:33:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486310</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2222" sha1="2ubyn3mbqm2yuir9kxwiukrl4ntptfz" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Tatru apriņķis
| native_name = Powiat tatrzański
| image_skyline = Rzekabiałka.jpg
| imagesize = 300px
| image_caption = Tatru apriņķa ainava (Bjalkas upe Bukovinas Tatšaņskas gminā)
| settlement_type = [[Polijas administratīvais iedalījums|apriņķis]]
| total_type = Kopā
| image_flag = POL powiat tatrzański flag.svg
| image_shield = POL powiat tatrzański COA.svg
| image_map = POL powiat tatrzański on voivodship map.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Apriņķis
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = Vojevodiste
| subdivision_name1 = [[Mazpolijas vojevodiste]]
| area_total_km2 = 471.62
| population_total = 82045
| population_as_of = 2006
| population_density_km2 =auto
| population_urban = 
| population_blank1_title = Pilsētās
| population_blank1 = 20576
| population_blank2_title = Laukos
| population_blank2 = 61469
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Zakopane]]
| parts_type = Gminas
| parts = 5
| p1 = [[Bjali Dunajeca]] (lauku)
| p2 = [[Bukovina Tatšaņska]] (lauku)
| p3 = [[Koscelisko]] (lauku)
| p4 = [[Poroņina]] (lauku)
| p5 = [[Zakopane]] (pilsētas)
| blank_name = 
| blank_info = 
| website = http://www.powiat.tatry.pl/}}

'''Tatru apriņķis''' ({{val-pl|powiat tatrzański}}) ir apriņķis [[Polija|Polijā]], [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas vojevodistē]]. Apriņķis robežojas ar Mazpolijas vojevodistes [[Novi Targas apriņķis|Novi Targas apriņķi]], kā arī [[Slovākija|Slovākiju]]. Apriņķa dienvidos atrodas augstkalnu apgabals - [[Tatri]].

==Apskates objekti==
*[[Viesnīca &quot;Palace&quot; Zakopanē]] (''Hotel Palace'')
*[[Tatru nacionālais parks (Polija)|Tatru nacionālais parks]] (''Tatrzański Park Narodowy'')
*[[Zakopanes Vecie kapi]] (''Cmentarz Zasłużonych na Pęksowym Brzyzku'')

==Galerija==
&lt;gallery&gt;
'Palace”,_Zakopane,_A-406_M_01.jpg|Hoteils &quot;Palaca&quot; Zakopanē
D5sp-czarny.jpg|Tatru nacionālais parks
Peksowy-groby.jpg|Zakopanes Vecie kapi
&lt;/gallery&gt;

==Ārējās saites==
*[http://tpn.pl/ Tatru nacionālais parks]

{{Polija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Mazpolijas vojevodistes apriņķi]]</text>
      <sha1>2ubyn3mbqm2yuir9kxwiukrl4ntptfz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zakopane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>179424</id>
    <revision>
      <id>4486307</id>
      <parentid>4485636</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:30:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4486307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36105" sha1="c8zsa846mehpa0wh6jew6m37c8rfoee" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
|                   name = Zakopane
|          official_name = ''Zakopane''
|        settlement_type = pilsēta
|          image_skyline = 
|              imagesize = 
|          image_caption = 
|           image_flag   = {{#property:P41}}
|           image_shield = {{#property:P94}}
|           shield_size  = 75px
|            pushpin_map = Polija#Mazpolijas vojevodiste
| pushpin_label_position = 
|       subdivision_type = Valsts
|       subdivision_name = {{POL}}
|      subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
|      subdivision_name1 = {{nobr|{{flagicon image|POL województwo małopolskie flag.svg}} [[Mazpolijas vojevodiste]]}}
|      subdivision_type2 = Apriņķis
|      subdivision_name2 = {{flagicon image|POL powiat tatrzański flag.svg}} [[Tatru apriņķis]]
|     established_title3 = Pilsētas tiesības
|      established_date3 = 1933. gadā
|         area_total_km2 = 84.26
|       population_as_of = 2024
|       population_total = 25100
| population_density_km2 = auto
|               timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|             utc_offset = +1
|           timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
|         utc_offset_DST = +2
| latd = 49 | latm = 17 | lats = 42 | latNS = N 
| longd = 19 | longm = 57 | longs = 11 | longEW = E
| elevation_m            = 750–2301
| website                = {{url|http://www.zakopane.eu/}}
}}

'''Zakopane''' ({{val|pl|Zakopane}}) ir pilsēta [[Polija]]s galējos dienvidos, [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas vojevodistē]], [[Podhale]]s reģionā, [[Tatri|Tatru kalnu]] pakājē pie [[Slovākija]]s robežas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Powiat Tatrzański |url=https://powiat.tatry.pl/powiat |website=powiat.tatry.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;zakopane.pl&quot;/&gt; Tā ir [[Tatru apriņķis|Tatru apriņķa]] administratīvais centrs un atrodas vairāk nekā 800 metru augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ bieži tiek dēvēta par Polijas augstāko pilsētu.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl2&quot;/&gt; Zakopane ir viens no pazīstamākajiem Polijas [[kalnu kūrorts|kalnu kūrortiem]] un nozīmīgākajiem [[tūrisms|tūrisma]] centriem valstī. Pilsēta neformāli tiek saukta par “Polijas ziemas galvaspilsētu” un arī par Tatru kalnu galvaspilsētu.&lt;ref name=&quot;visitmalopolska&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane – The magic of winter |url=https://www.poland.travel/en/zakopane-the-magic-of-winter/ |website=poland.travel |publisher=Poland Travel |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tā ir nozīmīgs [[kalnu slēpošana]]s, [[snovbords|snovborda]], [[alpīnisms|alpīnisma]], [[pārgājienu tūrisms|pārgājienu]] un citu [[ziemas sports|ziemas sporta veidu]] centrs. Zakopane kalpo kā viens no izejas punktiem uz [[Tatru nacionālais parks (Polija)|Tatru nacionālo parku]], piesaistot apmeklētājus ar kalnu ainavām, plašu taku tīklu un attīstītu tūrisma infrastruktūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tatra National Park |url=https://tpn.gov.pl/tatra-national-park |website=tpn.gov.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tatra Mountains |url=https://www.zakopane.pl/en/tourist-area/tourism/tatra-mountains |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pilsētā un tās apkārtnē vairākkārt notikušas starptautiska līmeņa ziemas sporta sacensības, īpaši [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] un [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]].

Zakopane ir arī nozīmīgs [[Podhale]]s kultūras centrs un poļu kalniešu jeb [[gurali|guralu]] kultūras tradīciju centrs. Pilsēta ir pazīstama ar savdabīgo Zakopanes arhitektūras stilu, bagātajām folkloras tradīcijām, amatniecību, mūziku un reģionālo virtuvi.&lt;ref name=&quot;visitmalopolska&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane - the winter capital of Poland and the navel of the world! |url=https://visitmalopolska.pl/en_GB/-/zakopane-perla-tatr-232 |website=visitmalopolska.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=THE MUSEUM OF ZAKOPANE STYLE AT VILLA KOLIBA |url=https://muzeumtatrzanskie.pl/en/home-en/the-museum-of-zakopane-style-at-villa-koliba/ |website=muzeumtatrzanskie.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kalnu vide un kultūras mantojums ir veidojuši Zakopanes reputāciju kā vienam no ievērojamākajiem Polijas tūrisma, ziemas sporta un kultūras galamērķiem.

== Nosaukums ==
Nosaukuma ''Zakopane'' izcelsme nav pilnīgi skaidra, taču visbiežāk tā tiek saistīta ar vietējā dialektā lietoto vārdu ''kopane'', kas apzīmēja meža ciršanu un izcirstu klajumu, kur varēja ierīkot [[apmetne (arheoloģija)|apmetni]] vai saimniecisku teritoriju.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl&quot;/&gt; Saskaņā ar šo skaidrojumu vietvārds Za-kopane sākotnēji nozīmējis vietu “aiz izcirstajiem klajumiem”.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl&quot;/&gt; Tas saistīts ar [[Tatri|Tatru]] pakājes agrīno apdzīvotību, kad pirmie iedzīvotāji izcirta egļu mežus un sagatavoja zemi apdzīvošanai un saimnieciskajai darbībai.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl&quot;/&gt; Tādēļ nosaukums atspoguļo apdzīvotās vietas veidošanos kalnainā un mežainā apvidū, kur nozīmīga bija meža [[līdums|līdumu]] ierīkošana, [[ganības]] un nelielas kalniešu apmetnes.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;tatry-przewodnik&quot;/&gt;

Pastāv arī citi nosaukuma izcelsmes skaidrojumi. Poļu vēsturnieks [[Vladislavs Semkovičs]] nosaukumu saistīja ar vārdu ''zakopywanie'', ar to saprotot ceļu aizšķērsošanu ar nocirstiem kokiem un celmiem; šī interpretācija viņam kalpoja arī Zakopanes senākā zīmoga jeb ģerboņa nozīmes skaidrošanai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zagadka zakopiańskiego herbu |url=https://www.zakopane.pl/strefa-turystyczna/codziennik-zakopianski/historia-jakiej-nie-znacie/zagadka-zakopianskiego-herbu |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; Nosaukuma interpretācijas saistītas arī ar vietējiem Podhales dialektiem un kalniešu saimniecisko darbību. Tāpat kā daudzi citi Podhales reģiona vietvārdi, arī Zakopanes nosaukums tiek skaidrots saistībā ar vietējās vides apgūšanas vēsturi.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tourist Area - Zakopane |url=https://www.zakopane.pl/en/tourist-area |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tatry-przewodnik&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane — historia miasta pod Tatrami |url=https://www.tatry-przewodnik.com.pl/blog/?zakopane-historia= |website=tatry-przewodnik.com |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;

Rakstītajos avotos vietvārds sastopams 17. gadsimta sākumā. Par vienu no senākajiem zināmajiem pieminējumiem tiek uzskatīts 1605. gada ieraksts [[Čarnidunajeca]]s draudzes hronikā; nosaukums minēts arī 1616. gada [[Rubzdelu dzimta]]s tiesas dokumentā un 1630. gada privilēģijā, kas saistīta ar [[Jendžejs Jarombeks|Jendžeju Jarombeku]].&lt;ref name=&quot;z-ne.pl&quot;/&gt; Citos kopsavilkuma avotos īpaši izcelts 1630. gada 20. aprīļa karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsas]] dokuments, kurā minēta Zakopane.&lt;ref name=&quot;sztetl&quot;/&gt; Vēsturiskajos un etimoloģiskajos skaidrojumos sastopama forma ''Za Kopane'', kas atspoguļo interpretāciju par apdzīvotu vietu “aiz izcirstā klajuma”.&lt;ref name=&quot;sztetl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane |url=https://sztetl.org.pl/pl/miejscowosci/z/662-zakopane/96-historia-miejscowosci/68095-historia-miejscowosci |website=sztetl.org.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; Vēlāk nostiprinājās forma ''Zakopane'', kas kļuva par pilsētas oficiālo un mūsdienās starptautiski lietoto nosaukumu.

== Vēsture ==
Tagadējās Zakopanes apkārtne ilgstoši bija mazapdzīvota un klāta ar plašiem [[mežs|mežiem]]. Rakstītie un vēstures avoti par [[Podhale|Podhali]] liecina, ka pastāvīgā apdzīvotība reģionā pakāpeniski virzījās no ziemeļiem uz dienvidiem, [[Tatri|Tatru]] virzienā, bet Tatru pakājes un kalnu apvidus jau pirms pastāvīgas apdzīvotības izplatīšanās tika izmantots sezonālām saimnieciskām nodarbēm, īpaši [[ganības|ganībām]], kā arī [[medības|medībām]].&lt;ref name=&quot;z-ne.pl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Historia |url=https://z-ne.pl/t%2Chaslo%2C1730%2Chistoria.html |website=z-ne.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; No 12./13. gadsimta Podhalē sākās pastāvīgas apdzīvotības nostiprināšanās, kas turpmākajos gadsimtos pakāpeniski virzījās tuvāk Tatriem; līdz 15. gadsimta beigām tā bija sasniegusi Podhales ziemeļu un vidusdaļas apmetnes, bet tuvāk pašiem Tatriem pastāvīgā apdzīvotība nostiprinājās vēlāk.&lt;ref name=&quot;z-ne.pl&quot;/&gt; Tatros īpaša nozīme bija sezonālajai [[ganīšana|ganu saimniecībai]], tas ir, ganu kustība un aitu ganīšana Tatros tiek saistīta ar 15. gadsimtu un vēlākām gadsimtu tradīcijām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pasterstwo i szałasy |url=https://tpn.gov.pl/pasterstwo-i-szalasy |website=tpn.gov.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] vara šajā teritorijā tika īstenota caur [[Novi Targa]]s stārasta pārvaldi, jo Novi Targa bija nozīmīgs Podhales administratīvais un tirdzniecības centrs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Podhale |url=https://www.nowotarski.pl/informator-turystyczny/dokumenty/podhale-182.html |website=nowotarski.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;

Par Zakopanes kā pastāvīgas apdzīvotas vietas izveidošanās laiku parasti uzskata 17. gadsimtu. Vēlākajā tradīcijā minēta iespējama 1578. gada apmetnes privilēģija, ko esot izdevis karalis [[Stefans Batorijs]], tomēr tā tiek minēta kā zudusi un nav saglabājusies oriģinālā.&lt;ref name=&quot;mimuw.edu.pl&quot;/&gt; Rakstītajos avotos nosaukums droši sastopams 17. gadsimta sākumā, tostarp 1605. gada [[Čarnidunajeca]]s draudzes hronikā, 1616. gada [[Rubzdelu dzimta]]s tiesas dokumentā un 1630. gada privilēģijā, kas saistīta ar [[Jendžejs Jarombeks|Jendžeju Jarombeku]].&lt;ref name=&quot;z-ne.pl&quot;/&gt; Sākotnēji apmetnes iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar pieticīgu [[zemkopība|zemkopību]] un [[lopkopība|lopkopību]]; vēlāk vietējās saimniecības nozīmīga daļa bija arī [[mežsainiecība|meža izmantošana]] un ar kalnu vidi saistītas nodarbes.&lt;ref name=&quot;z-ne.pl&quot;/&gt; 1670. gadā agrākās tiesības un privilēģijas tika apstiprinātas karaļa [[Mihals Koributs Višņoveckis|Mihala Koributa Višņovecka]] laikā, bet 1676. gadā Zakopanē kopā ar [[Olča]]s un [[Poronina]]s iedzīvotājiem dzīvoja tikai 43 cilvēki.&lt;ref name=&quot;mimuw.edu.pl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Jan Kowalski |title=Zakopane |url=https://www.mimuw.edu.pl/~kszafran/TI/Materia%C5%82y%20do%20%C4%87wicze%C5%84/Writer/cwiczenie_4/Zakopane.pdf?utm_source=chatgpt.com |website=mimuw.edu.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;

18. gadsimtā un 19. gadsimta sākumā apdzīvotās vietas attīstību veicināja [[Tatri|Tatru kalnos]] un to pakājē esošās [[dzelzs]] rūdas atradnes. [[Kužnice|Kužnicē]] 1766. gadā sāka būvēt dzelzs kausētavu, un turpmāk [[raktuves|raktuvju]] un [[metalurģija]]s attīstība kļuva par nozīmīgu vietējās saimniecības papildinājumu.&lt;ref name=&quot;z-ne.pl_2&quot;/&gt; Līdzīgi ar metālapstrādi un rūdu ieguvi saistīti uzņēmumi darbojās arī [[Koščelisko]] apkārtnē, bet 19. gadsimtā Kužnice kļuva par vienu no svarīgākajiem Zakopanes apvidus saimnieciskajiem centriem.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane - the hub of the world |url=https://www.zakopane.pl/en/tourist-area/zakopane-the-hub-of-the-world |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;z-ne.pl_2&quot;/&gt; 1770. gadā [[Austrijas erchercogiste]], izmantojot sanitārā kordona ieganstu, ieņēma Novi Targas stārastiju ar Zakopani, bet pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas—Lietuvas pirmās dalīšanas]] 1772. gadā šis apvidus nonāca [[Hābsburgu monarhija]]s sastāvā.&lt;ref name=&quot;z-ne.pl_2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Historia Zakopanego |url=https://z-ne.pl/s%2Cmenu%2C1760%2Chistoria_-_zakopane.html |website=z-ne.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt; 1824. gadā Zakopane kopā ar daļu Tatru īpašumu tika pārdota [[Homolacku dzimta]]i.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane |url=https://sztetl.org.pl/en/towns/z/662-zakopane/96-local-history/68095-local-history |website=sztetl.org.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimta otrajā pusē Zakopane no kalniešu ciema pakāpeniski pārtapa par [[kūrorts|kūrortu]] un [[kultūra]]s centru. Īpaša nozīme šajā procesā bija ārstam, dabaszinātniekam un sabiedriskajam darbiniekam [[Titušs Haļubiņskis|Titušam Haļubiņskim]], kurš popularizēja Tatru klimata un ainavas ārstniecisko un rekreatīvo nozīmi.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt; 1886. gadā Zakopane ieguva veselības kūrorta statusu.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt; Tās attīstību veicināja arī grāfs [[Vladislavs Zamojskis]] ar ceļu izbūvi un 1899. gadā atklāto dzelzceļa savienojumu līdz Zakopanei, kas būtiski atviegloja nokļūšanu Tatros.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt; Šajā laikā Zakopane kļuva par iecienītu poļu rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku un sabiedrisko darbinieku uzturēšanās vietu.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl2&quot;/&gt; Izveidojās arī savdabīgais Zakopanes arhitektūras stils, kura ievērojamākais teorētiķis un attīstītājs bija [[Staņislavs Vitkevičs]].&lt;ref name=&quot;muzeumtatrzanskie&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Willa Koliba. Muzeum Stylu Zakopiańskiego |url=https://muzeumtatrzanskie.pl/filie/willa-koliba-muzeum-stylu-zakopianskiego/ |website=muzeumtatrzanskie.pl |publisher=Muzeum Tatrzańskie |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; 1888. gadā tika dibināts [[Tatru muzejs]], kas kļuva par nozīmīgu reģiona kultūras un vēstures pētniecības centru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Muzeum Tatrzańskie im. dra Tytusa Chałubińskiego |url=https://malopolska.szlaki.pttk.pl/1600-pttk-malopolska-muzeum-tatrzanskie-im-dra-tytusa-chalubinskiego |website=malopolska.szlaki.pttk.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Zakopane....jpg|thumbnail|upright=1.0|1916. gada pastkarte, kurā attēlota Zakopane]]
Pēc [[Polijas Otrā republika|Polijas]] neatkarības atjaunošanas 1918. gadā Zakopane turpināja strauji attīstīties kā tūrisma, sporta un kultūras centrs. 1918. gada nogalē pilsētā un tās apkārtnē īslaicīgi pastāvēja [[Zakopanes Republika]] — vietējās pašpārvaldes veidojums Polijas valstiskuma atjaunošanas laikā; ar to saistīts [[Stefans Žeromskis]], kurš tika saukts par Zakopanes Republikas prezidentu.&lt;ref name=&quot;red mansion&quot;/&gt; Starpkaru periodā tika attīstīta tūrisma infrastruktūra, viesu nami, sanatorijas un sporta būves.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;zakopane.cos.pl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Historia |url=https://zakopane.cos.pl/752/historia |website=zakopane.cos.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Grāfs [[Vladislavs Zamojskis]] savus Tatru īpašumus novēlēja Polijas tautai; vēlāk šīs teritorijas kļuva par vienu no pamatiem [[Tatru nacionālais parks (Polija)|Tatru Nacionālā parka]] izveidei.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Drzewo (One tree) |url=https://projektdrzewo.tpn.pl/TPN_Projekt_Drzewo.pdf |website=projektdrzewo.tpn.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Zakopane nostiprinājās kā poļu kalnu kultūras simbols un ziemas sporta centrs. Pilsēta uzņēma [[Starptautiskā Slēpošanas federācija|Starptautiskās Slēpošanas federācijas]] pasaules čempionātus 1929. un 1939. gadā, bet 1933. gada 18. oktobrī ieguva pilsētas tiesības.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Alpine skiing |url=https://www.zakopane.pl/en/tourist-area/sport/winter-activities/alpine-skiing |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane (POL) World championship 1929 |url=https://www.fis-ski.com/DB/general/results.html?raceid=235&amp;sector=JP |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane (POL) World championship 1939 |url=https://www.fis-ski.com/DB/general/results.html?raceid=247&amp;sector=JP |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Trešais reihs|Trešā reiha]] iebrukuma Polijā 1939. gadā Zakopane nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā. Pilsētas atrašanās vieta pie robežas ar Slovākiju un tālākajiem sakariem uz Ungārijas virzienu padarīja to par nozīmīgu pretošanās kustības sakaru un cilvēku pārvietošanās punktu.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt; Caur Tatriem darbojās kurjeru maršruti, kas uzturēja sakarus starp okupēto Poliju un ārvalstīs esošajām poļu struktūrām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Museum of Fight and Martydom Palace |url=https://www.zakopane.pl/en/tourist-area/culture-and-art/places/museums/the-palace-museum-of-struggle-and-martyrdom |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus okupācijas vara īstenoja represijas pret vietējiem iedzīvotājiem, poļu inteliģenci un ebreju kopienu. Īpaši bēdīgu slavu ieguva viesnīca “Palace”, kur atradās [[Gestapo]] mītne un ieslodzījuma vieta; tā vēlāk tika dēvēta par Podhales “moku namu”.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tajemnica willi &quot;Palace&quot; w Zakopanem |url=https://ofiary.ipn.gov.pl/ofi/z-archiwum-ipn/kartoteki-i-akta-gestap/15368%2CTajemnica-willi-quotPalacequot-w-Zakopanem.html |website=ofiary.ipn.gov.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; 1940. gada sākumā Zakopanē notika Gestapo un [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] pārstāvju tikšanās, kurā tika apspriesta abu totalitāro režīmu sadarbība un informācijas apmaiņa cīņā pret Polijas pretošanās kustību.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt; Kara beigas pilsēta sagaidīja 1945. gada sākumā, kad reģionu ieņēma [[Sarkanā armija]].

Pēc kara [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]] Zakopane kļuva par vienu no nozīmīgākajiem tūrisma un sporta centriem. Ar Polijas Ministru padomes 1954. gada 30. oktobra rīkojumu tika izveidots [[Tatru nacionālais parks (Polija)|Tatru Nacionālais parks]], kas sāka darboties 1955. gada 1. janvārī; tā mērķis bija aizsargāt Polijas Tatru dabas vidi un bioloģisko daudzveidību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dz.U. 1955 nr 4 poz. 23 |url=https://isap.sejm.gov.pl/isap.nsf/DocDetails.xsp?id=WDU19550040023 |website=isap.sejm.gov.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tatrzański Park Narodowy |url=https://z-ne.pl/t%2Chaslo%2C5094%2Ctatrzanski_park_narodowy.html |website=z-ne.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; Pēckara gados tika turpināta tūrisma, atpūtas un sporta infrastruktūras attīstība, tostarp izmantojot starpkaru periodā aizsāktās Sporta parka un ziemas sporta infrastruktūras tradīcijas.&lt;ref name=&quot;zakopane.cos.pl&quot;/&gt; 1962. gadā Zakopane rīkoja pasaules ziemeļu slēpošanas čempionātu, turpinot starpkaru periodā aizsākto ziemas sporta sacensību tradīciju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane (POL) Nordic World Ski Championships 1962 |url=https://www.fis-ski.com/DB/general/event-details.html?eventid=7468&amp;seasoncode=1962&amp;sectorcode=NK |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane (POL) World championship 1962 |url=https://www.fis-ski.com/DB/general/results.html?raceid=259&amp;sector=JP |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus tika saglabātas un popularizētas Podhales reģiona kultūras tradīcijas, tautas māksla un [[gurali|guralu]] folklora.&lt;ref name=&quot;red mansion&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Red Mansion |url=https://www.zakopane.pl/en/tourist-area/culture-and-art/zakopianskie-centrum-kultury/the-red-mansion |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;powiat.tatry.pl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Starostwo Powiatowe w Zakopanem |url=https://powiat.tatry.pl/aktualnosci/kultura/9034.html |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[komunisms|komunistiskā]] režīma sabrukuma Polijā 1989. gadā Zakopane turpināja attīstīties kā viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem valstī. Mūsdienās tā tiek dēvēta par Tatru galvaspilsētu un Polijas “ziemas galvaspilsētu”. Pilsēta ir nozīmīgs ziemas sporta, kalnu tūrisma, alpīnisma un kultūras centrs, kas ik gadu uzņem lielu apmeklētāju skaitu no Polijas un ārvalstīm; pašvaldības tūrisma materiālos minēts aptuveni 1,5 miljonu apmeklētāju gadā vērtējums.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl2&quot;/&gt; Tās identitāti veido gan Podhales kalniešu kultūras mantojums un Zakopanes arhitektūras tradīcijas, gan ciešā saikne ar Tatru Nacionālo parku.&lt;ref name=&quot;muzeumtatrzanskie&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=WITKIEWICZ I STYL ZAKOPIAŃSKI |url=https://muzeumtatrzanskie.pl/witkiewicz-i-styl-zakopianski/ |website=muzeumtatrzanskie.pl |publisher=Muzeum Tatrzańskie |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;red mansion&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;powiat.tatry.pl&quot;/&gt; Vienlaikus pilsēta saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar pieaugošu tūrisma plūsmu, infrastruktūras noslodzi un nepieciešamību saglabāt jutīgās Tatru ekosistēmas.

== Ģeogrāfija ==
Zakopane atrodas [[Polija]]s dienvidos, [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas vojevodistē]], [[Podhale]]s reģiona dienvidu daļā, [[Tatri|Tatru kalnu]] ziemeļu pakājē netālu no Polijas–[[Slovākija]]s robežas. Pilsēta izvietota [[Subtatru ieplaka|Subtatru ieplakā]] jeb Zakopanes ieplakā starp Tatru kalnu grēdu dienvidos un [[Gubaluvkas grēda|Gubaluvkas grēdu]] ziemeļos, tādēļ tās ģeogrāfisko novietojumu raksturo pāreja no Podhales priekškalnu ainavas uz [[Centrālie Karpati|Centrālo Karpatu]] augstkalnu reljefu. Šis novietojums padara Zakopani par vienu no galvenajiem piekļuves un uzturēšanās punktiem Polijas Tatros un [[TTatru Nacionālais parks (Polija)|Tatru Nacionālajā parkā]], kā arī par vienu no nozīmīgākajiem [[kalnu tūrisms|kalnu tūrisma]] centriem Polijā.

[[Attēls:Giewont, Zakopane, Poland (Unsplash).jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Gevonta masīvs]], kas atrodas Zakopanes dienvidos un ir viens no pazīstamākajiem pilsētas vizuālajiem simboliem]]
Zakopane tiek raksturota kā visaugstāk novietotā pilsēta Polijā. Apdzīvotā pilsētas daļa atrodas aptuveni 750–1120 m virs jūras līmeņa, bet pilsētas centrālā daļa — apmēram 800–850 m augstumā. Administratīvās robežas ietver arī daļu Tatru kalnu teritorijas; augstākais punkts Zakopanes robežās ir [[Svinica]]s (''Świnica'') virsotne, kas sasniedz 2301 m virs jūras līmeņa. Reljefs ir izteikti kontrastains — ziemeļos pilsētu ierobežo Gubaluvkas grēda, bet dienvidos paceļas Tatri, kas ir Centrālo Karpatu augstākā kalnu grēda. Tatri gar Polijas un Slovākijas robežu stiepjas aptuveni 64 km garumā, un tiem raksturīgas stāvas nogāzes, asas klinšu kores, dziļas ielejas, glaciālās izcelsmes ezeri un virsotnes, kuru augstums pārsniedz 2000 m. Zakopanes ainavā īpaši izceļas [[Gevonta masīvs]] un tā raksturīgais siluets, kas ir viens no pazīstamākajiem pilsētas un Polijas Tatru vizuālajiem simboliem.

Zakopanes apkārtnē ir blīvs kalnu strautu un nelielu upju tīkls. Par galveno ūdensteci pilsētas teritorijā uzskata ''[[Cicha Woda]]''/''[[Zakopianka]]'' ūdensteču sistēmu, kas ietilpst [[Dunajeca]]s baseinā. Pilsētas plānošanas un hidrogrāfiskajos materiālos Cicha Woda un Zakopianka aprakstītas kā savstarpēji saistīti viena ūdensteces posmi; pēc ''[[Poroniec]]'' pieņemšanas tālāk lejtecē ūdenstece iegūst nosaukumu ''[[Biały Dunajec]]''. Caur Zakopani vai tās tiešo apkārtni plūst arī vairāki kalnu strauti, tostarp [[Bystra]], [[Młynisko]]/Młyniska, [[Biały]], [[Olczyski]] un [[Chyców]], kā arī ar [[Młyniska]] sistēmu saistītie [[Strążyski Potok]], [[Biały Potok]] un [[Foluszowy Potok]]. Šīm ūdenstecēm raksturīgs kalnu strautu režīms — straujš kritums, ātra tece un krasas ūdens līmeņa svārstības intensīvu nokrišņu un sniega kušanas laikā. Pavasarī un pēc spēcīgām vasaras lietavām tās var strauji kļūt ūdeņainas, radot lokālu palu un krastu erozijas risku.

Zakopanē valda vēss un mitrs [[kalnu klimats]], ko nosaka pilsētas atrašanās kalnu ieplakā, tās augstums virs jūras līmeņa un lielās augstuma atšķirības starp apdzīvoto teritoriju un Tatru virsotnēm. [[Gaisa temperatūra]] ir zemāka nekā lielākajā daļā Polijas zemieņu, bet [[nokrišņu daudzums]] — ievērojami lielāks. Vidējā gada gaisa temperatūra pilsētas apkārtnē atkarībā no izmantotā novērojumu perioda un stacijas tiek raksturota kā aptuveni +5 līdz +6 °C, un tā samazinās, pieaugot augstumam virs jūras līmeņa. Vidējais nokrišņu daudzums Zakopanes un Tatru pakājes apvidū ir ap 1100–1200 mm gadā, bet augstāk Tatros tas pieaug līdz aptuveni 1700–1800 mm un vietām vairāk. [[Ziema]]s ir aukstas un sniegotas, [[vasara]]s — mēreni siltas un samērā mitras. [[Sniega sega]] Zakopanē vidēji novērojama apmēram četrus mēnešus jeb aptuveni 120 dienas sezonā, bet augstāk kalnos tās ilgums būtiski pieaug — ''[[Hala Gąsienicowa]]'' apvidū līdz aptuveni 180 dienām, bet ''[[Kasprowy Wierch]]'' virsotnes apvidū līdz vairāk nekā 200 dienām gadā. Reljefa dēļ Zakopanes ieplakā nereti veidojas temperatūras inversijas, migla un gaisa stagnācija, kas var pasliktināt pilsētas mikroklimatu un gaisa kvalitāti. Kalnu klimats, noturīgā sniega sega un Tatru tuvums vēsturiski veicinājuši Zakopanes attīstību gan par klimatisko kūrortu, gan par nozīmīgu ziemas sporta un kalnu tūrisma centru.

{{Weather box
| location = Zakopane,  {{coord|49|17|38|N|19|57|37|E|display=inline}} (855 m vjl., 1991–2020, ekstrēmi no 1951. gada līdz mūsdienām)
| metric first = y
| single line = y
| Jan record high C = 14.9
| Feb record high C = 17.6
| Mar record high C = 20.3
| Apr record high C = 25.5
| May record high C = 27.3
| Jun record high C = 31.4
| Jul record high C = 32.5
| Aug record high C = 32.8
| Sep record high C = 30.7
| Oct record high C = 26.3
| Nov record high C = 20.6
| Dec record high C = 18.4
| year record high C = 32.8
| Jan avg record high C = 9.9
| Feb avg record high C = 11.0
| Mar avg record high C = 14.3
| Apr avg record high C = 20.3
| May avg record high C = 23.7
| Jun avg record high C = 27.4
| Jul avg record high C = 28.5
| Aug avg record high C = 28.1
| Sep avg record high C = 23.9
| Oct avg record high C = 20.8
| Nov avg record high C = 15.7
| Dec avg record high C = 10.2
|year avg record high C = 29.6
| Jan avg record low C = -17.6
| Feb avg record low C = -15.9
| Mar avg record low C = -12.3
| Apr avg record low C = -6.2
| May avg record low C = -0.9
| Jun avg record low C = 3.8
| Jul avg record low C = 5.4
| Aug avg record low C = 4.9
| Sep avg record low C = 0.5
| Oct avg record low C = -5.1
| Nov avg record low C = -10.6
| Dec avg record low C = -15.7
|year avg record low C = -19.9
| Jan high C = 1.1
| Feb high C = 2.0
| Mar high C = 5.4
| Apr high C = 11.3
| May high C = 16.0
| Jun high C = 19.5
| Jul high C = 21.2
| Aug high C = 21.3
| Sep high C = 16.3
| Oct high C = 11.8
| Nov high C = 6.6
| Dec high C = 1.8
| year high C = 11.2
| Jan mean C = -3.3
| Feb mean C = -2.4
| Mar mean C = 0.6
| Apr mean C = 6.0
| May mean C = 10.7
| Jun mean C = 14.2
| Jul mean C = 15.8
| Aug mean C = 15.6
| Sep mean C = 10.9
| Oct mean C = 6.5
| Nov mean C = 2.1
| Dec mean C = -2.3
| year mean C = 6.2
| Jan low C = -7.0
| Feb low C = -6.3
| Mar low C = -3.5
| Apr low C = 1.2
| May low C = 5.7
| Jun low C = 9.3
| Jul low C = 10.8
| Aug low C = 10.5
| Sep low C = 6.5
| Oct low C = 2.3
| Nov low C = -1.5
| Dec low C = -5.8
| year low C = 1.9
| Jan record low C = -29.8
| Feb record low C = -34.1
| Mar record low C = -23.8
| Apr record low C = -12.0
| May record low C = -6.1
| Jun record low C = -1.6
| Jul record low C = 0.9
| Aug record low C = 0.2
| Sep record low C = -4.9
| Oct record low C = -10.7
| Nov record low C = -19.6
| Dec record low C = -25.5
| year record low C = -34.1
| precipitation colour = green
| Jan precipitation mm = 46.6
| Feb precipitation mm = 51.3
| Mar precipitation mm = 61.4
| Apr precipitation mm = 81.2
| May precipitation mm = 141.5
| Jun precipitation mm = 149.4
| Jul precipitation mm = 191.6
| Aug precipitation mm = 125.3
| Sep precipitation mm = 111.0
| Oct precipitation mm = 80.8
| Nov precipitation mm = 59.7
| Dec precipitation mm = 45.1
| year precipitation mm = 1145.0
| Jan snow depth cm = 62.0
| Feb snow depth cm = 90.5
| Mar snow depth cm = 97.9
| Apr snow depth cm = 71.2
| May snow depth cm = 13.4
| Jun snow depth cm = 3.3
| Jul snow depth cm = 0.1
| Aug snow depth cm = 0.4
| Sep snow depth cm = 5.2
| Oct snow depth cm = 13.7
| Nov snow depth cm = 23.3
| Dec snow depth cm = 37.9
| year snow depth cm = 
| unit precipitation days = 0.1 mm
| Jan precipitation days = 17.43
| Feb precipitation days = 16.27
| Mar precipitation days = 17.23
| Apr precipitation days = 15.70
| May precipitation days = 18.70
| Jun precipitation days = 18.37
| Jul precipitation days = 18.43
| Aug precipitation days = 14.77
| Sep precipitation days = 14.17
| Oct precipitation days = 14.90
| Nov precipitation days = 15.63
| Dec precipitation days = 16.53
| year precipitation days = 198.13
| unit snow days = 0 cm
| Jan snow days = 29.9
| Feb snow days = 28.0
| Mar snow days = 30.1
| Apr snow days = 25.8
| May snow days = 6.6
| Jun snow days = 1.1
| Jul snow days = 0.0
| Aug snow days = 0.1
| Sep snow days = 2.4
| Oct snow days = 10.1
| Nov snow days = 16.9
| Dec snow days = 28.2
| year snow days = 179.2
| Jan humidity = 81.1
| Feb humidity = 78.5
| Mar humidity = 75.0
| Apr humidity = 71.1
| May humidity = 74.4
| Jun humidity = 76.1
| Jul humidity = 76.7
| Aug humidity = 77.4
| Sep humidity = 81.6
| Oct humidity = 81.7
| Nov humidity = 82.9
| Dec humidity = 83.5
| year humidity = 78.3
| Jan sun = 69.1
| Feb sun = 81.2
| Mar sun = 118.2
| Apr sun = 162.5
| May sun = 179.6
| Jun sun = 178.3
| Jul sun = 197.1
| Aug sun = 193.4
| Sep sun = 128.4
| Oct sun = 113.8
| Nov sun = 75.6
| Dec sun = 55.6
| year sun = 1552.8
| Jan uv  =2
| Feb uv  =1
| Mar uv  =2
| Apr uv  =3
| May uv  =3
| Jun uv  =5
| Jul uv  =5
| Aug uv  =4
| Sep uv  =3
| Oct uv  =2
| Nov uv  =2
| Dec uv  =1
| source 1 = Institute of Meteorology and Water Management&lt;ref name=IMGWtavg&gt;
{{cite web
| archive-url = https://web.archive.org/web/20211203115527/https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/TSR_AVE
| archive-date = 3 December 2021
| url = https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/TSR_AVE
| title = Średnia dobowa temperatura powietrza
| work = Normy klimatyczne 1991-2020
| publisher = Institute of Meteorology and Water Management 
| language = pl
| access-date = 5 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=IMGWtmin&gt;
{{cite web
| archive-url = https://web.archive.org/web/20220115043924/https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/TMIN_AVE
| archive-date = 15 January 2022
| url = https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/TMIN_AVE
| title = Średnia minimalna temperatura powietrza
| work = Normy klimatyczne 1991-2020
| publisher = Institute of Meteorology and Water Management 
| language = pl
| access-date = 5 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=IMGWtmax&gt;
{{cite web
| archive-url = https://web.archive.org/web/20220115044916/https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/TMAX_AVE
| archive-date = 15 January 2022
| url = https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/TMAX_AVE
| title = Średnia maksymalna temperatura powietrza
| work = Normy klimatyczne 1991-2020
| publisher = Institute of Meteorology and Water Management 
| language = pl
| access-date = 5 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=IMGWprecip&gt;
{{cite web
| archive-url = https://web.archive.org/web/20220109045820/https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/OPAD_SUMA
| archive-date = 9 January 2022
| url = https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/OPAD_SUMA
| title = Miesięczna suma opadu
| work = Normy klimatyczne 1991-2020
| publisher = Institute of Meteorology and Water Management 
| language = pl
| access-date = 5 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=IMGWprecipdays&gt;
{{cite web
| archive-url = https://web.archive.org/web/20220115051112/https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/OPAD_01
| archive-date = 15 January 2022
| url = https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/OPAD_01
| title = Liczba dni z opadem &gt;= 0,1 mm
| work = Normy klimatyczne 1991-2020
| publisher = Institute of Meteorology and Water Management 
| language = pl
| access-date = 5 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=IMGWsnowdepth&gt;
{{cite web
| archive-url = https://web.archive.org/web/20220115054936/https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/SNIEG_SR_GRUB
| archive-date = 15 January 2022
| url = https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/SNIEG_SR_GRUB
| title = Średnia grubość pokrywy śnieżnej
| work = Normy klimatyczne 1991-2020
| publisher = Institute of Meteorology and Water Management 
| language = pl
| access-date = 5 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=IMGWsnowdays&gt;
{{cite web
| archive-url = https://web.archive.org/web/20220121044246/https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/SNIEG_0
| archive-date = 21 January 2022
| url = https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/SNIEG_0
| title = Liczba dni z pokrywą śnieżna &gt; 0 cm
| work = Normy klimatyczne 1991-2020
| publisher = Institute of Meteorology and Water Management 
| language = pl
| access-date = 5 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=IMGWsun&gt;
{{cite web
| archive-url = https://web.archive.org/web/20220115055331/https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/USL
| archive-date = 15 January 2022
| url = https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/USL
| title = Średnia suma usłonecznienia (h)
| work = Normy klimatyczne 1991-2020
| publisher = Institute of Meteorology and Water Management 
| language = pl
| access-date = 5 February 2022}}&lt;/ref&gt;
| source 2 = Meteomodel.pl (records, relative humidity 1991–2020),&lt;ref name=recordhigh&gt;
{{cite web
| url = https://meteomodel.pl/dane/srednie-miesieczne/?imgwid=349190625&amp;par=tmax&amp;max_empty=3
| title = Zakopane Absolutna temperatura maksymalna
| publisher = Meteomodel.pl
| language = pl
| access-date = 5 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=recordlow&gt;
{{cite web
| url = https://meteomodel.pl/dane/srednie-miesieczne/?imgwid=349190625&amp;par=tmin&amp;max_empty=3
| title = Zakopane Absolutna temperatura minimalna
| publisher = Meteomodel.pl
| language = pl
| access-date = 5 February 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=relativehumidity&gt;
{{cite web
| url = https://meteomodel.pl/dane/srednie-miesieczne/?imgwid=349190625&amp;par=rh&amp;max_empty=3
| title = Zakopane Średnia wilgotność
| publisher = Meteomodel.pl
| language = pl
| access-date = 5 February 2022}}&lt;/ref&gt; Weather Atlas (UV)&lt;ref&gt;{{cite web
| url = https://www.weather-atlas.com/en/poland/zakopane-climate
| title = Zakopane, Poland – Detailed climate information and monthly weather forecast
| publisher = Weather Atlas
| access-date = 3 August 2022}}&lt;/ref&gt;
}}

== Cilvēki ==
Zakopane ir tramplīnlēcēja [[Kamils Stohs|Kamila Stoha]] dzimtā pilsēta.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mazpolijas vojevodistes pilsētas]]
[[Kategorija:Kūrorti]]
[[Kategorija:Kalnu slēpošana Polijā]]</text>
      <sha1>c8zsa846mehpa0wh6jew6m37c8rfoee</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amritsara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>185504</id>
    <revision>
      <id>4486174</id>
      <parentid>4394271</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:22:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486174</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3332" sha1="7rcy1abo0k6enamrl4cfd9p7naby6vn" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Amritsara
 | official_name            = ਅੰਮ੍ਰਿਤਸਰ
 | settlement_type          = 
 | image_skyline            = {{multiple image
| border = infobox
| total_width = 290
| image_style =
| perrow = 1/3/2/2
| image1  = Golden Temple Amritsar Gurudwara (cropped).jpg
| image2  = Baba Atal Amritsar (cropped).jpg
| image3  =  MAHARAJA RANJIT SINGH STATUE-AMRITSAR-PUNJAB-10.jpg
| image4  = Another look at the obelisk which commemorates the Jallianwala Bagh massacre (27161747959).jpg
| image5   = Khalsa College Chhiba.jpg
| image6  = Summer Palace of Maharaja Ranjit Singh, Amritsar, Punjab,India.jpg
| image7  = Zamzama - Front View- Gobindgarh Fort, Amritsar.jpg
| image8  =  Amritsar 9124.jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = India
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = Amritsaras atrašanās vieta Indijā
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Pendžāba (Indija)|Pendžāba]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 1132761
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 1183705
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 31 | latm = 38 | lats =  | latNS = N
 | longd = 74 | longm = 52 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = {{url|http://www.amritsarcorp.com/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Amritsara''' ({{val-pa|ਅੰਮ੍ਰਿਤਸਰ}}, {{izrunā|əmːɾɪt̪səɾ}}) ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļrietumos, [[Pendžāba (Indija)|Pendžābas]] štatā. Pilsēta ir [[sikhisms|sikhu]] reliģijas garīgais centrs, kā arī [[Amritsaras apgabals|Amritsaras apgabala]] administratīvais centrs. Pilsētā 2011. gadā dzīvoja 1,13 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir otra lielākā pilsēta Pendžābas štatā aiz [[Ludhijana]]s.

Vēsturiski pilsētas nosaukums bija '''Rāmdāspura''' (ਰਾਮਦਾਸਪੁਰ, ''Rāmdāspur''), bet [[Britu Indija]]s pastāvēšanas laikā nosaukums bija '''Ambarsara''' (ਅੰਬਰਸਰ, ''Ambarsar'').

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}
{{reliģija-aizmetnis}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Pendžābas pilsētas]]
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Sikhisms]]</text>
      <sha1>7rcy1abo0k6enamrl4cfd9p7naby6vn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Svētās Ģimenes baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>190509</id>
    <revision>
      <id>4486035</id>
      <parentid>4485957</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:50:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486035</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12992" sha1="n9nr8e3d4kbxt5gcrnk6nz9lnxcgull" xml:space="preserve">{{Infobox religious building
| building_name = Svētās Ģimenes baznīca&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{val|ca|Temple Expiatori de la Sagrada Família}}&lt;br /&gt;{{val|es|Templo Expiatorio de la Sagrada Familia}}&lt;/small&gt;
| infobox_width = 250px
| image = SF maig 2 cropped.jpg
| image_size = 
| alt = 
| caption = Svētās Ģimenes baznīca 2026. gadā
| map_type = 
| map_size = 
| map_caption = 
| location = {{vieta|Spānija|Barselona}}
| geo = {{Coord|41|24|13|N|2|10|28|E}}
| latitude = 
| longitude = 
| religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]]
| district = Barselona
| consecration_year = 2010. gada 7. novembris
| status = [[bazilika]]
| functional_status = 
| heritage_designation = 1969, 1984
| leadership = 
| website = {{URL|http://www.sagradafamilia.cat}}
| architecture = yes
| architect = [[Antoni Gaudī]]
| architecture_type = 
| architecture_style = 
| general_contractor = 
| facade_direction = 
| groundbreaking = 1882
| year_completed = 2026—2028&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Sagrada Familia gets final completion date – 2026 or 2028 |url=http://www.guardian.co.uk/world/2011/sep/22/sagrada-familia-final-completion-date |newspaper=The Guardian |date=22 September 2011 |accessdate=2011-10-13}}&lt;/ref&gt; (plānots)
| construction_cost = 
| specifications = yes
| capacity = 9000
| length = 90 m&lt;ref name=&quot;gimeno&quot;/&gt;
| width = 60 m&lt;ref name=&quot;gimeno&quot;/&gt;
| width_nave = 45 m&lt;ref name=&quot;gimeno&quot;/&gt;
| height_max = 
| dome_quantity = 
| dome_height_outer = 
| dome_height_inner = 
| dome_dia_outer = 
| dome_dia_inner = 
| spire_quantity = 18 (13 ir uzbūvētas)
| spire_height = 172,5 m&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| author=Gerard Escaich Folch| title=Sagrada Família unveils prototype of tallest viewpoint in Barcelona: Tower of Jesus Christ will be crowned with a large ceramic and glass cross, setting basilica's height at 172.5 meters| url=https://www.catalannews.com/culture/item/sagrada-familia-jesus-christ-tower-cross-viewpoint-barcelona-19-september-2024| website=Catalan News| date= 2024-09-23| dead-url=yes| archive-url=https://web.archive.org/web/20250428125654/https://www.catalannews.com/culture/item/sagrada-familia-jesus-christ-tower-cross-viewpoint-barcelona-19-september-2024| archive-date =2025-04-28}}&lt;/ref&gt;
| materials = 
}}
'''Bazilika un Svētās Ģimenes Baznīcas atpestīšanas templis''' ({{val|ca|Basílica i Temple Expiatori de la Sagrada Família}}; {{val|es|Basílica y Templo Expiatorio de la Sagrada Familia}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Història de la Basilica, 1866–1883: Origens |url=https://sagradafamilia.org/historia-del-temple |website=sagradafamilia.org |language=ca |access-date=23 March 2019}}&lt;/ref&gt; jeb vienkārši '''Svētās Ģimenes baznīca''' ({{val|ca|Sagrada Família}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[baznīca (celtne)|baznīca]] [[Barselona|Barselonā]], [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Tās arhitekts ir kataloniešu arhitekts [[Antoni Gaudī]] un tā ir augstākā baznīca pasaulē. 2010. gada novembrī Romas pāvests [[Benedikts XVI]] to iesvētīja un pasludināja par mazo baziliku.&lt;ref name=&quot;Drummer&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Vatican Information&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;CNSvisit&quot;/&gt; 2005. gadā [[UNESCO]] iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]] pie sadaļās &quot;Antoni Gaudī darbi&quot; divas Svētās Ģimenes baznīcas daļas: [[kripta|kriptu]] un Kristus dzimšanas fasādi.&lt;ref name=UNESCO/&gt;

1882. gada 19. martā arhitekta [[Fransisko de Paula del Viljars|Fransisko de Paula del Viljara]] vadībā sākās Svētās Ģimenes baznīcas celtniecība. 1883. gadā, kad Viljars atkāpās no amata,&lt;ref name=&quot;UNESCO&quot; /&gt; galvenā arhitekta amatu pārņēma Gaudī, pārveidojot projektu pēc savu arhitektūras un inženierijas stila, apvienojot [[gotika]]s un izliektas [[jūgendstils|jūgendstila]] formas. Gaudī veltīja šim projektam atlikušo mūža daļu, un viņš ir apglabāts baznīcas kriptā. Viņa nāves brīdī 1926. gadā bija pabeigta mazāk nekā ceturtdaļa no projekta.&lt;ref name=&quot;nyt1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| title =Polishing Gaudí's Unfinished Jewel | newspaper=The New York Times |first= Raphael |last=Minder |date=3 November 2010 |url=https://www.nytimes.com/2010/11/04/arts/04iht-sacred.html}}&lt;/ref&gt;

Paļaujoties tikai uz privātiem ziedojumiem, baznīcas celtniecība noritēja lēni un to pārtrauca [[Spānijas pilsoņu karš]]. 1936. gada jūlijā [[Ibērijas Anarhistu federācija]]s (''Federación Anarquista Ibérica'') locekļi aizdedzināja kriptu un ielauzās darbnīcā, daļēji iznīcinot Gaudī sākotnējos plānus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/cities/2015/jun/03/barcelona-sagrada-familia-gaudi-history-cities-cathedral-poor-church-religion |title=Barcelona's Sagrada Família: Gaudí's 'cathedral for the poor' – a history of cities in 50 buildings, day 49 |last=Fraser |first=Giles|date=3 June 2015 |work=[[The Guardian]] |access-date=29 December 2018 |language=en}}&lt;/ref&gt; 1939. gadā objekta pārvaldību pārņēma Frančesks de Paula Kintana, kas varēja turpināt darbu ar materiāliem, ko izdevās izglabt no Gaudī darbnīcas un kurus rekonstruēja pēc publicētiem plāniem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sagradafamilia.org/en/history-of-the-temple |title=History of the Basílica |website=sagradafamilia.org}}&lt;/ref&gt; Būvniecība ar periodisku progresu atsākās 20. gadsimta piecdesmitajos gados. Tehnoloģiju attīstība, piemēram, [[datorizētā projektēšana]] un [[ciparvadība]] (CNC), ļāvusi paātrināt progresu, un būvniecība 2010. gadā pārsniedza viduspunktu. 2014. gadā prognozēja, ka ēku pabeigs līdz 2026. gadam, Gaudī nāves simtgadei,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Medina |first=Samuel |date=25 September 2014 |title=Video: See How La Sagrada Família Will Progress in 2015 |url=https://www.metropolismag.com/architecture/video-see-how-la-sagrada-famlia-will-progress-in-2015/ |access-date=2 October 2019 |magazine=Metropolis}}&lt;/ref&gt; taču šo grafiku apdraudēja darbu palēnināšanās, ko izraisīja [[COVID-19 pandēmija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bdcnetwork.com/sagrada-familia-completion-date-pushed-back-due-coronavirus|title=Sagrada Familia completion date pushed back due to coronavirus |date=17 September 2020 |website=bdcnetwork.com}}&lt;/ref&gt;

Jēzus Kristus centrālā torņa būvniecību pabeidza 2026. gada 20. februārī, kad uzstādīja tā pēdējo daļu,&lt;ref name=&quot;Burgen-2026&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Burgen |first=Stephen |date=2026-02-20 |title='A joyful day': final piece of Sagrada Familia's central tower put in place |url=https://www.theguardian.com/world/2026/feb/20/barcelona-sagrada-familias-church-central-tower-put-in-place |access-date=2026-02-24 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Cross lands in sky above Barcelona |url=https://sagradafamilia.org/en/-/una-creu-que-arriba-al-cel-de-barcelona |website=sagradafamilia.org |publisher=Sagrada Família |date=20 February 2026 |access-date=16 April 2026}}&lt;/ref&gt; un to atklāja un iesvētīja pāvests [[Leons XIV]] 2026. gada 10. jūnijā savas vizītes Spānijā laikā, kas sakrita ar Gaudī nāves simtgadi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=June 10, 2026 |title=Crowds turn out in Barcelona for pope blessing Sagrada Família's final tower |url=https://www.theguardian.com/world/2026/jun/10/pope-leo-bless-sagrada-familia-antoni-gaudi |work=The Guardian}}&lt;/ref&gt; Tornis, kura augstums ir 172,5 m, padara Svētās Ģimenes baznīcu par augstāko baznīcu pasaulē.

Svētās Ģimenes baznīca ir viens no apmeklētākajiem tūristu apskates objektiem Spānijā. 2006. gadā pēc žurnāla ''El Periódico de Catalunya'' datiem to apmeklēja 2,26 miljoni cilvēku. Vēl vairāk tūristu gada laikā dodas tikai uz [[Prado muzejs|Prado muzeju]] un [[Alhambra|Alhambru]]. Svētās Ģimenes baznīca ir viens no plašāk pazīstamajiem Barselonas simboliem. 2007. gada 31. decembrī nacionālais parks atzīts par vienu no [[Divpadsmit Spānijas dārgumi]]em.

2025. gadā ēka kļuva par augstāko baznīcu pasaulē, apsteidzot [[Ulmas baznīca|Ulmas baznīcu]] [[Vācija|Vācijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/120093906/barselonas-sagrada-familia-kluvusi-par-pasaule-augstako-dievnamu|title=Barselonas Sagrada Familia kļuvusi par pasaulē augstāko dievnamu|website=Delfi|access-date=2025-11-05|date=2025-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Sagrada Familia nave roof detail.jpg|thumbnail|left|200px|Baznīcas [[velve]] 2011. gadā]]
Svētās Ģimenes baznīcas būvniecību uzsāka 1882. gadā pēc arhitekta [[Fransisko de Paula del Viljars|Fransisko de Paulas del Viljara]] (''Francisco de Paula del Villar'') projekta. 1883. gadā projektā iesaistījās ievērojamais kataloniešu arhitekts [[Antoni Gaudī]].&lt;ref name= UNESCO/&gt; 1884. gadā viņš kļuva par galveno arhitektu, pārņemot projektu un pārveidojot to savā arhitektūras un projektēšanas stilā, apvienojot [[gotika]]s un liektas [[jūgendstils|jūgendstila]] formas. 1926. gadā Gaudī nomira, un viņa darbu turpināja viņa līdzstrādnieks [[Domeneks Sugraness]] (''Domènec Sugrañes i Gras''), bet vēlāk arī citi arhitekti. Svētās Ģimenes baznīcu sākotnēji bija plānots pabeigt 2026. gadā, 100 gadus pēc Antoni Gaudī nāves. 2010. gada novembrī [[Romas pāvests]] [[Benedikts XVI]] to iesvētīja un pasludināja par mazo [[bazilika|baziliku]].&lt;ref name=&quot;Drummer&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Vatican Information&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;CNSvisit&quot;/&gt;

1984. gadā [[UNESCO]] piešķīra [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma]] vietas statusu trim Gaudī ēkām Barselonā, tajā vēl neieskaitot nepabeigto Svētās Ģimenes baznīcu, ar kopējo apzīmējumu &quot;Antoni Gaudī darbi — Nr. 320 bis&quot; (pozīcijas no 320-001 līdz 320-003), apliecinot &quot;Gaudī izcilo radošo ieguldījumu arhitektūras un būvniecības tehnoloģiju attīstībā&quot;, &quot;pārstāvot Katalonijas modernismu&quot; un &quot;paredzot un ietekmējot daudzas formas un paņēmienus, kas bija būtiski mūsdienu būvniecības attīstībai 20. gadsimtā&quot;.&lt;ref name=UNESCO/&gt;&lt;ref name=&quot;whc&quot;/&gt; 2005. gadā UNESCO paplašināja &quot;Antoni Gaudī darbu — Nr. 320 bis&quot; statusu, iekļaujot vēl četras ēkas Barselonā, un pozīcija 320-005 bija norādīta kā divas konkrētas Svētās Ģimenes baznīcas daļas: kripta un Kristus dzimšanas fasāde.&lt;ref name=WHSextension&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Decision 29 COM 8B.47 |date=2005-07-08 |website=UNESCO World Heritage Convention |url=https://whc.unesco.org/en/decisions/512/ |access-date=2024-04-10}}&lt;/ref&gt;

Līdzekļi baznīcas būvēšanai galvenokārt tiek iegūti no privātiem [[ziedojums|ziedojumiem]].

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;gimeno&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | last = Gómez Gimeno | first = María José | title = La Sagrada Familia | year = 2006 | publisher=Mundo Flip Ediciones | isbn = 84-933983-4-9 |pages=86–87}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Drummer&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |first=Alexander |last=Drummer |url=http://www.zenit.org/article-29981?l=english |title=Pontiff to Proclaim Gaudí's Church a Basilica |publisher=ZENIT |date=23 July 2010 |accessdate=7 November 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100925095015/http://www.zenit.org/article-29981?l=english |archivedate={{dat|2010|09|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Vatican Information&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | url = http://press.catholica.va/news_services/press/vis/dinamiche/b2_en.htm | title = The Pope Consecrates The Church Of The Sagrada Familia | publisher = Vatican Information Service | location = [[Vatikāns|Vatican City]] | date = 7 November 2010 | accessdate = 11 November 2010 | archiveurl = https://www.webcitation.org/5uAAUTwy8?url=http://press.catholica.va/news_services/press/vis/dinamiche/b2_en.htm | archivedate = {{dat|2010|11|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;CNSvisit&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=4 March 2010 |title=Pope to visit Santiago de Compostela, Barcelona in November |author=Delaney, Sarah |publisher=Catholic News Service |url=http://www.catholicnews.com/data/stories/cns/1000887.htm |accessdate=7 July 2010 |archiveurl=http://webarchive.loc.gov/all/20100407164905/http://www.catholicnews.com/data/stories/cns/1000887.htm |archivedate={{dat|2010|04|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=UNESCO&gt;''[http://whc.unesco.org/en/list/320 Works of Antoni Gaudī]'', UNESCO World Heritage Centre, accessed 14-11-2010&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;whc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://whc.unesco.org/en/list/320/ |title=Unesco, Works of Antoni Gaudí |publisher=Whc.unesco.org |accessdate=7 November 2010}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Spānija-aizmetnis}}
{{Reliģija-aizmetnis}}
{{Arhitektūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baznīcas Spānijā]]
[[Kategorija:Barselona]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā]]
[[Kategorija:Divpadsmit Spānijas dārgumi]]</text>
      <sha1>n9nr8e3d4kbxt5gcrnk6nz9lnxcgull</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arturs Kestlers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>193093</id>
    <revision>
      <id>4485990</id>
      <parentid>4311247</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T12:53:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485990</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3662" sha1="5fx2nkb7rtw639ufg4shnualloaabya" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|          vārds =Arturs Kestlers
|     vārds_orig = ''Kösztler Artúr''
|         attēls = Arthur Koestler statue in Budapest 2.JPG
|     att_izmērs = 150px
|        dz_gads =1905 
|     dz_mēnesis =9
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = [[Budapešta]] [[Ungārija]]
|         m_gads = 1983
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 1
|        m_vieta = [[Anglija]]
|     pseidonīms = 
|   nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[žurnālistika|žurnālists]]
|slavenākie darbi = &quot;Saules aptumsums&quot; (''Darkness at Noon'')
|    ietekmējies =
|     ietekmējis =[[Kens Vilbers]]
}}

'''Arturs Kestlers''' ({{val-hu|Kösztler Artúr}}; dzimis {{dat|1905|9|5}}, miris {{dat|1983|3|1}}) bija [[Ungārija|ungāru]]—[[Anglija|angļu]] [[rakstnieks]] un [[žurnālists]]. 1940. gadā izdeva pirmo [[romāns|romānu]], &quot;Saules aptumsums&quot; (''Darkness at Noon''), [[totalitārisms|prettotalitārisma]] grāmatu, par kuru Kestlers saņēma starptaustisku atzinību un slavu.

==Dzīve==
Kestlers dzimis Budapeštā un guva izglītību [[Austrija|Austrijā]]. 1931. gadā viņš iestājās [[Vācija]]s [[komunisms|komunistu]] partijā, bet, vīlies [[Staļins|staļinistu]] nežēlībā, 1938. gadā izstājās. Kestlers 43 gadus nodzīvoja  [[Anglija|Anglijā]], atbalstīdams vairākas politiskas kustības, rakstīdams romānus, [[memuāri|memuārus]], [[biogrāfija]]s, un daudz [[eseja|eseju]].  1968. gadā [[Dānija]] Kestleram piešķīra prestīžo  [[Sonninga balva]] &quot;par izcilu ieguldījumu Eiropas kultūrā&quot;.  1972. gadā Kestlers tika iecelts Britu impērijas ordeņa kavaliera kārtā.&lt;ref&gt;A. &amp; C. Koestler (ACK) (''Stranger on the Square''), London: Hutchinson 1984, {{ISBN|978-0-09-154330-3}}, p.10&lt;/ref&gt;

==Darbi un ietekme==
Apgalvots, ka &quot;Saules aptumsums&quot; bija viena no ietekmīgākajām pretpadomju grāmatām,&lt;ref&gt;Skatīt  '' John V. Fleming, ''The Anti-Communist Manifestos: Four Books that Shaped the Cold War''.'' Norton, 2009, {{ISBN|0393069257}}&lt;/ref&gt; kas iespaidoja Eiropas sabiedrisko domu, kā arī komunistus un to simpatizētājus, netieši ietekmējot vairākas ievēlētas valdības.&lt;ref&gt;Theodore Dalrymple: Drinkers of Infinity http://www.city-journal.org/html/17_2_oh_to_be.html&lt;/ref&gt; Kestlers aprakstījis jēdzienu [[holons]], ko vēlāk izvērsa amerikāņu domātājs [[Kens Vilbers]].&lt;ref&gt; Īsa visaptverošā vēsture (Jumava) (tulkojis Normunds Pukjans) {{ISBN|9789984389332}}&lt;/ref&gt;

==Bibliogrāfija (nepilna)==
* &quot;Saules aptumsums&quot; ''Darkness at Noon'' (1941) {{ISBN|978-1416540267}} 
* ''The Ghost in the Machine'' (1967) {{ISBN|0-14-019192-5}}; 48. lpp. [[Holons]] skaidrots
==Atsauces==
{{atsauces}}
==Ārējās saites==
* [https://web.archive.org/web/20131008033538/http://bsa.edu.lv/docs/politologija_daukshts.pdf] Politoloģija: 30. lpp. Kestlers {{lv ikona}}
* [http://www.dgramata.lv/media/pec_kara.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211022224050/http://www.dgramata.lv/media/pec_kara.pdf |date={{dat|2021|10|22||bez}} }} Kestlers pieminēts &quot;kultūras kara&quot; aprakstā {{lv ikona}}
* [http://www.talsi.biblioteka.lv/Alise/en/book.aspx?id=95031]{{Novecojusi saite}} Grāmatā &quot;Pārvērtēšana&quot; - Kestlera eseja {{lv ikona}}
* [http://www.panarchy.org/koestler/holon.1969.html] Holons Kestlera rakstos {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kestlers, Arturs}}
[[Kategorija:Budapeštā dzimušie]]
[[Kategorija:Ungārijas ebreji]]
[[Kategorija:Ungārijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Ungārijas filozofi]]
[[Kategorija:Angļu rakstnieki]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>5fx2nkb7rtw639ufg4shnualloaabya</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Basketbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195484</id>
    <revision>
      <id>4486093</id>
      <parentid>3917373</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:11:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486093</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40531" sha1="e4flfe9wtx9kcsz4v6hug7kutjndeve" xml:space="preserve">{{Basketbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
'''Basketbola turnīrs {{oss|V=2012|L=L}} vīriešiem''' tika aizvadīts no {{dat||7|29|ģ|bez}} līdz {{dat||8|12|d|bez}}. Turnīrā piedalījās 12 izlases.

== Grupu turnīrs ==
Visām spēlēm norādīts vietējais laiks.&lt;!-- Latvijā +2 --&gt;
=== A grupa ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:95%&quot;
|-
!width=175| Komanda
!width=40 | {{Piezīme|SP|Spēles}}
!width=40 | {{Piezīme|U|Uzvaras}}
!width=40 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}}
!width=40 | {{Piezīme|GP|Gūti punkti}}
!width=40 | {{Piezīme|ZP|Zaudēti punkti}}
!width=40 | {{Piezīme|+/−|Punktu attiecība}}
!width=40 | {{Piezīme|PTS|Punkti}}
|-bgcolor=&quot;#ccffcc&quot;
|align=&quot;left&quot;|{{bk|USA}}
|5||5||0||589||398||+191||'''10'''
|-bgcolor=&quot;#ccffcc&quot;
|align=&quot;left&quot;|{{Bk|France}}
|5||4||1||376||378||−2||'''9'''
|-bgcolor=&quot;#ccffcc&quot;
|align=&quot;left&quot;|{{Bk|Argentina}}
|5||3||2||448||424||+24||'''8'''
|-bgcolor=&quot;#ccffcc&quot;
|align=&quot;left&quot;|{{Bk|Lithuania}}
|5||2||3||395||399||−4||'''7'''
|-
|align=&quot;left&quot;|{{Bk|Nigeria}}
|5||1||4||338||456||−118||'''6'''
|-
|align=&quot;left&quot;|{{Bk|Tunisia}}
|5||0||5||320||411||−91||'''5'''
|}

{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 29. jūlijs
| time       = 09:00
| komanda1 = '''{{bk-rt|Nigeria}}'''
| rez1     = '''60'''
| rez2     = 56
| Q1         = '''18'''–7
| Q2         = '''13'''–8
| Q3         = 14–'''16'''
| Q4         = 15–'''25'''
| OT         =
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a01/index.html
| komanda2 = {{bk|Tunisia}}
&lt;!-- | points1    = [[Alade Aminu|Aminu]] 15
| rebounds1  = [[Ike Diogu|Diogu]] 10
| assist1    = [[Tony Skinn|Skinn]] 3
| otherstat1 = 
| points2    = [[Amine Rzig|Rzig]] 18
| rebounds2  = [[Makrem Ben Romdhane|Ben Romdhane]] 12
| assist2    = ''three players'' 3
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Ilija Belošević (SRB), Marcos Benito (BRA), Rabah Noujaim (LIB)
 --&gt;| TV         =
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 29. jūlijs
| time       = 14:30
| komanda1 = '''{{bk-rt|ASV}}'''
| rez1     = '''98'''
| rez2     = 71
| Q1         = '''22'''–21
| Q2         = '''30'''–15
| Q3         = '''26'''–15
| Q4         = 20–20
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a02/index.html
| komanda2 = {{bk|France}}
&lt;!-- | points1    = [[Kevin Durant|Durant]] 22
| rebounds1  = ''three players'' 9
| assist1    = [[LeBron James|James]] 8
| otherstat1 = 
| points2    = [[Ali Traore|Traore]] 12
| rebounds2  = [[Ronny Turiaf|Turiaf]] 9
| assist2    = [[Nando de Colo|de Colo]] 3
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Cristiano Maranho (BRA), Saša Pukl (SLO), Michael Aylen (AUS)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 29. jūlijs
| time       = 22:15
| komanda1 = '''{{bk-rt|Argentina}}'''
| rez1     = '''102'''
| rez2     = 79
| Q1         = '''24'''–23
| Q2         = '''27'''–16
| Q3         = '''27'''–22
| Q4         = '''24'''–18
| OT         = 
| komanda2 = {{bk|Lithuania}}
&lt;!-- | points1    = [[Luis Scola|Scola]] 32
| rebounds1  = [[Manu Ginóbili|Ginóbili]] 10
| assist1    = [[Manu Ginóbili|Ginóbili]], [[Pablo Prigioni|Prigioni]] 6
| otherstat1 = 
| points2    = [[Linas Kleiza|Kleiza]] 20
| rebounds2  = [[Linas Kleiza|Kleiza]] 7
| assist2    = [[Mantas Kalnietis|Kalnietis]] 5
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Carl Jungebrand (FIN), Jorge Carrion (PUR), Vaughan Mayberry (AUS)
 --&gt;| TV         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a03/index.html
}}
----
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 31. jūlijs
| time       = 14:30
| komanda1 = '''{{bk-rt|Lithuania}}'''
| rez1     = '''72'''
| rez2     = 53
| Q1         = '''14'''–8
| Q2         = '''20'''–19
| Q3         = '''22'''–13
| Q4         = '''16'''–13
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a04/index.html
| komanda2 = {{bk|Nigeria}}
&lt;!-- | points1    = [[Darius Songaila|Songaila]] 12
| rebounds1  = [[Linas Kleiza|Kleiza]] 6
| assist1    = [[Šarūnas Jasikevičius|Jasikevičius]] 9
| otherstat1 = 
| points2    = [[Ike Diogu|Diogu]], [[Al-Farouq Aminu|Al. Aminu]] 12
| rebounds2  = [[Al-Farouq Aminu|Al. Aminu]] 11
| assist2    = [[Al-Farouq Aminu|Al. Aminu]] 2
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Cristiano Maranho (BRA), Stephen Seibel (CAN), Vitalis Gode (KEN)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 31. jūlijs
| time       = 20:00
| komanda1 = '''{{bk-rt|France}}'''
| rez1     = '''71'''
| rez2     = 64
| Q1         = '''19'''–12
| Q2         = 13–'''17'''
| Q3         = 23–'''24'''
| Q4         = '''16'''–11
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a05/index.html
| komanda2 = {{bk|Argentina}}
&lt;!-- | points1    = [[Tony Parker|Parker]] 17
| rebounds1  = [[Nicolas Batum|Batum]] 7
| assist1    = [[Tony Parker|Parker]] 5
| otherstat1 = 
| points2    = [[Manu Ginóbili|Ginóbili]] 26
| rebounds2  = [[Luis Scola|Scola]] 8
| assist2    = [[Pablo Prigioni|Prigioni]] 8
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Juan Arteaga (ESP), Marcos Benito (BRA), Luigi Lamonica (ITA) --&gt;
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 31. jūlijs
| time       = 22:15
| komanda1 = {{bk-rt|Tunisia}}
| rez1     = 63
| rez2     = '''110'''
| Q1         = 15–'''21'''
| Q2         = 18–'''25'''
| Q3         = 14–'''39'''
| Q4         = 16–'''25'''
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a06/index.html
| komanda2 = '''{{bk|ASV}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Makrem Ben Romdhane|Ben Romdhane]] 22
| rebounds1  = [[Makrem Ben Romdhane|Ben Romdhane]] 11
| assist1    = [[Makrem Ben Romdhane|Ben Romdhane]] 4
| otherstat1 = 
| points2    = [[Kevin Love|Love]], [[Carmelo Anthony|Anthony]] 16
| rebounds2  = [[Kevin Durant|Durant]] 10
| assist2    = [[Chris Paul|Paul]] 7
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Vaughan Mayberry (AUS), Samir Abaakil (MAR), Oļegs Latiševs (LAT)
 --&gt;| TV         = 
}}
----
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 2. augusts
| time       = 09:00
| komanda1 = '''{{bk-rt|France}}'''
| rez1     = '''82'''
| rez2     = 74
| Q1         = '''25'''–21
| Q2         = 14–'''22'''
| Q3         = '''20'''–9
| Q4         = '''23'''–22
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a07/index.html
| komanda2 = {{bk|Lithuania}}
&lt;!-- | points1    = [[Tony Parker|Parker]] 27
| rebounds1  = [[Ronny Turiaf|Turiaf]] 10
| assist1    = [[Boris Diaw|Diaw]] 8
| otherstat1 = 
| points2    = [[Linas Kleiza|Kleiza]] 17
| rebounds2  = [[Linas Kleiza|Kleiza]] 7
| assist2    = [[Šarūnas Jasikevičius|Jasikevičius]] 5
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Christos Christodoulou (GRE), Ilija Belošević (SRB), Jorge Vázquez (PUR)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 2. augusts
| time       = 14:30
| komanda1 = '''{{bk-rt|Argentina}}'''
| rez1     = '''92'''
| rez2     = 69
| Q1         = 14–'''28'''
| Q2         = '''26'''–12
| Q3         = '''31'''–16
| Q4         = '''21'''–13
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a08/index.html
| komanda2 = {{bk|Tunisia}}
&lt;!-- | points1    = [[Manu Ginóbili|Ginóbili]] 24
| rebounds1  = [[Luis Scola|Scola]] 10
| assist1    = [[Facundo Campazzo|Campazzo]] 7
| otherstat1 = 
| points2    = [[Salah Mejri|Mejri]] 19
| rebounds2  = [[Salah Mejri|Mejri]] 14
| assist2    = [[Marouan Laghnej|Laghnej]] 6
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Guerrino Cerebuch (ITA), Michael Aylen (AUS), Borys Ryschyk (UKR)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 22. augusts
| time       = 22:15
| komanda1 = '''{{bk-rt|ASV}}'''
| rez1     = '''156'''
| rez2     = 73
| Q1         = '''49'''–25
| Q2         = '''29'''–20
| Q3         = '''41'''–17
| Q4         = '''37'''–11
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a09/index.html
| komanda2 = {{bk|Nigeria}}
&lt;!-- | points1    = [[Carmelo Anthony|Anthony]] 37
| rebounds1  = [[Anthony Davis (basketball)|Davis]], [[Kevin Love|Love]] 6
| assist1    = [[Deron Williams|Williams]] 11
| otherstat1 = 
| points2    = [[Ike Diogu|Diogu]] 27
| rebounds2  = [[Ike Diogu|Diogu]] 7
| assist2    = [[Al-Farouq Aminu|Aminu]] 4
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Juan Arteaga (ESP), Robert Lottermoser (GER), Elena Chernova (RUS)
 --&gt;| TV         = 
}}
----
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 4. augusts
| time       = 09:00
| komanda1 = {{bk-rt|Tunisia}}
| rez1     = 69
| rez2     = '''73'''
| Q1         = 15–'''20'''
| Q2         = 12–'''15'''
| Q3         = 16–'''25'''
| Q4         = '''26'''–13
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a10/index.html
| komanda2 = '''{{bk|France}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Mohamed Hdidane|Hdidane]] 20
| rebounds1  = [[Makrem Ben Romdhane|Ben Romdhane]] 8
| assist1    = [[Marouan Laghnej|Laghnej]], [[Salah Mejri|Mejri]] 3
| otherstat1 = 
| points2    = [[Tony Parker|Parker]] 22
| rebounds2  = [[Nicolas Batum|Batum]] 8
| assist2    = [[Boris Diaw|Diaw]] 5
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Guerrino Cerebuch (ITA), William Kennedy (USA), Vaughan Mayberry (AUS)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 4. augusts
| time       = 14:30
| komanda1 = {{bk-rt|Lithuania}}
| rez1     = 94
| rez2     = '''99'''
| Q1         = 25–'''33'''
| Q2         = '''26'''–22
| Q3         = 21–'''23'''
| Q4         = '''22'''–21
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a11/index.html
| komanda2 = '''{{bk|ASV}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Linas Kleiza|Kleiza]] 25
| rebounds1  = [[Martynas Pocius|Pocius]] 7
| assist1    = [[Šarūnas Jasikevičius|Jasikevičius]], [[Martynas Pocius|Pocius]] 6
| otherstat1 = 
| points2    = [[Lebron James|James]], [[Carmelo Anthony|Anthony]] 20
| rebounds2  = [[Kevin Love|Love]] 8
| assist2    = [[Chris Paul|Paul]] 6
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Recep Ankaralı (TUR), Luigi Lamonica (ITA), Marcos Benito (BRA)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 4. augusts
| time       = 22:15
| komanda1 = {{bk-rt|Nigeria}}
| rez1     = 79
| rez2     = '''93'''
| Q1         = 19–'''37'''
| Q2         = 18–'''20'''
| Q3         = '''20'''–19
| Q4         = '''22'''–17
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a12/index.html
| komanda2 = '''{{bk|Argentina}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Ike Diogu|Diogu]] 16
| rebounds1  = [[Ike Diogu|Diogu]] 11
| assist1    = [[Al-Farouq Aminu|Aminu]] 5
| otherstat1 = 
| points2    = [[Luis Scola|Scola]] 22
| rebounds2  = [[Andrés Nocioni|Nocioni]] 6
| assist2    = [[Manu Ginóbili|Ginóbili]] 8
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Cristiano Maranho (BRA), Michael Aylen (AUS), Samir Abaakil (MAR)
 --&gt;| TV         = 
}}
----
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 6. augusts
| time       = 11:15
| komanda1 = {{bk-rt|Tunisia}}
| rez1     = 63
| rez2     = '''76'''
| Q1         = '''18'''–7
| Q2         = 17–'''22'''
| Q3         = 19–'''21'''
| Q4         = 9–'''26'''
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a13/index.html
| komanda2 = '''{{bk|Lithuania}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Amine Rzig|Rzig]] 17
| rebounds1  = [[Salah Mejri|Mejri]] 12
| assist1    = [[Salah Mejri|Mejri]] 3
| otherstat1 = 
| points2    = [[Darius Songaila|Songaila]], [[Šarūnas Jasikevičius|Jasikevičius]] 13
| rebounds2  = [[Linas Kleiza|Kleiza]], [[Jonas Valančiūnas|Valančiūnas]] 6
| assist2    = [[Mantas Kalnietis|Kalnietis]] 9
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Juan Arteaga (ESP), Saša Pukl (SLO), Felicia Grinter (USA)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 6. augusts
| time       = 14:30
| komanda1 = '''{{bk-rt|France}}'''
| rez1     = '''79'''
| rez2     = 73
| Q1         = '''23'''–10
| Q2         = 18–'''20'''
| Q3         = 15–'''24'''
| Q4         = '''23'''–19
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a14/index.html
| komanda2 = {{bk|Nigeria}}
&lt;!-- | points1    = [[Nicolas Batum|Batum]] 23
| rebounds1  = [[Nicolas Batum|Batum]], [[Boris Diaw|Diaw]] 6
| assist1    = [[Tony Parker|Parker]] 7
| otherstat1 = 
| points2    = [[Chamberlain Oguchi|Oguchi]] 35
| rebounds2  = [[Ike Diogu|Diogu]], [[Alade Aminu|A. Aminu]] 7
| assist2    = ''four players'' 2
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Recep Ankaralı (TUR), Michael Aylen (AUS), Rabah Noujaim (LIB)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 6. augusts
| time       = 22:15
| komanda1 = {{bk-rt|Argentina}}
| rez1     = 97
| rez2     = '''126'''
| Q1         = 32–'''34'''
| Q2         = '''27'''–26
| Q3         = 17–'''42'''
| Q4         = 21–'''24'''
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400a15/index.html
| komanda2 = '''{{bk|ASV}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Manu Ginóbili|Ginóbili]] 16
| rebounds1  = [[Manu Ginóbili|Ginóbili]] 5
| assist1    = [[Facundo Campazzo|Campazzo]] 7
| otherstat1 = 
| points2    = [[Kevin Durant|Durant]] 28
| rebounds2  = [[Andre Iguodala|Iguodala]], [[Kevin Love|Love]] 9
| assist2    = [[Chris Paul|Paul]] 7
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Christos Christodoulou (GRE), Ilija Belošević (SRB), Stephen Seibel (CAN)
 --&gt;| TV         = 
}}

=== B grupa ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:95%&quot;
|-
!width=175| Komanda
!width=40 | {{Piezīme|SP|Spēles}}
!width=40 | {{Piezīme|U|Uzvaras}}
!width=40 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}}
!width=40 | {{Piezīme|GP|Gūti punkti}}
!width=40 | {{Piezīme|ZP|Zaudēti punkti}}
!width=40 | {{Piezīme|+/−|Punktu attiecība}}
!width=40 | {{Piezīme|PTS|Punkti}}
|-bgcolor=&quot;#ccffcc&quot;
|align=&quot;left&quot;|{{Bk|Russia}}
|5||5||0||403||359||+44||'''10'''
|-bgcolor=&quot;#ccffcc&quot;
|align=&quot;left&quot;|{{Bk|Brazil}}
|5||4||1||402||349||+53||'''9'''
|-bgcolor=&quot;#ccffcc&quot;
|align=&quot;left&quot;|{{Bk|Spain}}
|5||3||2||414||394||+20||'''8'''
|-bgcolor=&quot;#ccffcc&quot;
|align=&quot;left&quot;|{{Bk|Australia}}
|5||2||3||410||376||+34||'''7'''
|-
|align=&quot;left&quot;|{{Bk|Great Britain}}
|5||1||4||380||405||−25||'''6'''
|-
|align=&quot;left&quot;|{{Bk|China}}
|5||0||5||313||439||−126||'''5'''
|}
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 29. jūlijs
| time       = 11:15
| komanda1 = '''{{bk-rt|Brazil}}'''
| rez1     = '''75'''
| rez2     = 71
| Q1         = 19–'''20'''
| Q2         = '''17'''–15
| Q3         = '''20'''–14
| Q4         = 19–'''22'''
| OT         = 
| informacija    = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b01/index.html
| komanda2 = {{bk|Australia}}
&lt;!-- | points1    = [[Leandro Barbosa|Barbosa]] 16
| rebounds1  = ''three players'' 7
| assist1    = [[Marcelinho Huertas|Huertas]] 10
| otherstat1 = 
| points2    = [[Patrick Mills|Mills]] 20
| rebounds2  = [[David Andersen|Andersen]] 8
| assist2    = [[Patrick Mills|Mills]], [[Matthew Nielsen|Nielsen]] 4
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Guerrino Cerebuch (ITA), William Kennedy (USA), Christos Christodoulou (GRE)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 29. jūlijs
| time       = 16:45
| komanda1 = '''{{bk-rt|Spain}}'''
| rez1     = '''97'''
| rez2     = 81
| Q1         = '''19'''–17
| Q2         = '''34'''–24
| Q3         = 16–'''19'''
| Q4         = '''28'''–21
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b02/index.html
| komanda2 = {{bk|China}}
&lt;!-- | points1    = [[Pau Gasol|P. Gasol]] 21
| rebounds1  = [[Pau Gasol|P. Gasol]] 11
| assist1    = [[Marc Gasol|M. Gasol]] 5
| otherstat1 = 
| points2    = [[Yi Jianlian]] 30
| rebounds2  = [[Yi Jianlian]] 12
| assist2    = [[Chen Jianghua]] 5
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Luigi Lamonica (ITA), Felicia Grinter (USA), Fernando Sampietro (ARG)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 29. jūlijs
| time       = 20:00
| komanda1 = '''{{bk-rt|Russia}}'''
| rez1     = '''95'''
| rez2     = 75
| Q1         = '''24'''–19
| Q2         = '''25'''–15
| Q3         = 22–'''24'''
| Q4         = '''24'''–17
| OT         = 
| komanda2 = {{bk|Great Britain}}
&lt;!-- | points1    = [[Andrei Kirilenko|Kirilenko]] 35
| rebounds1  = [[Alexey Shved|Shved]] 6
| assist1    = [[Alexey Shved|Shved]] 13
| otherstat1 = 
| points2    = [[Luol Deng|Deng]] 26
| rebounds2  = [[Joel Freeland|Freeland]] 10
| assist2    = [[Luol Deng|Deng]], [[Nate Reinking|Reinking]] 3
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Pablo Estévez (ARG), Jorge Vázquez (PUR), Stephen Seibel (CAN)
 --&gt;| TV         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b03/index.html
}}
----
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 31. jūlijs
| time       = 09:00
| komanda1 = {{bk-rt|China}}
| rez1     = 54
| rez2     = '''73'''
| Q1         = 12–'''20'''
| Q2         = 13–'''20'''
| Q3         = 14–'''21'''
| Q4         = '''15'''–12
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b04/index.html
| komanda2 = '''{{bk|Russia}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Yi Jianlian]] 16
| rebounds1  = [[Yi Jianlian]] 7
| assist1    = [[Chen Jianghua]] 4
| otherstat1 = 
| points2    = [[Andrei Kirilenko|Kirilenko]] 16
| rebounds2  = [[Viktor Khryapa|Khryapa]] 12
| assist2    = [[Alexey Shved|Shved]], [[Viktor Khryapa|Khryapa]] 6
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Saša Pukl (SLO), Robert Lottermoser (GER), William Kennedy (USA)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 31. jūlijs
| time       = 11:15
| komanda1 = {{bk-rt|Australia}}
| rez1     = 70
| rez2     = '''82'''
| Q1         = '''19'''–14
| Q2         = 13–'''23'''
| Q3         = 10–'''26'''
| Q4         = '''28'''–19
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b05/index.html
| komanda2 = '''{{bk|Spain}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Joe Ingles|Ingles]] 12
| rebounds1  = [[David Andersen|Andersen]] 7
| assist1    = [[Matthew Dellavedova|Dellavedova]] 4
| otherstat1 = 
| points2    = [[Pau Gasol|P. Gasol]] 20
| rebounds2  = [[Felipe Reyes|Reyes]] 12
| assist2    = ''three players'' 3
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Carl Jungebrand (FIN), Borys Ryschyk (UKR), José Carrion (PUR)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 31. jūlijs
| time       = 16:45
| komanda1 = {{bk-rt|Great Britain}}
| rez1     = 62
| rez2     = '''67'''
| Q1         = '''11'''–4
| Q2         = 16–'''23'''
| Q3         = 16–'''21'''
| Q4         = 19-19
| OT         = 
| komanda2 = '''{{bk|Brazil}}'''
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b06/index.html
&lt;!-- | points1    = [[Pops Mensah-Bonsu|Mensah-Bonsu]], [[Nate Reinking|Reinking]] 13
| rebounds1  = [[Pops Mensah-Bonsu|Mensah-Bonsu]] 12
| assist1    = [[Luol Deng|Deng]] 7
| otherstat1 = 
| points2    = [[Tiago Splitter|Splitter]] 21
| rebounds2  = ''three players'' 6
| assist2    = [[Marcelinho Huertas|Huertas]] 8
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Recep Ankaralı (TUR), Ilija Belošević (SRB), Fernando Sampietro (ARG)
 --&gt;| TV         = 
}}
----
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 2. augusts
| time       = 11:15
| komanda1 = '''{{bk-rt|Australia}}'''
| rez1     = '''81'''
| rez2     = 61
| Q1         = 21–'''22'''
| Q2         = '''28'''–11
| Q3         = 12–'''19'''
| Q4         = '''20'''–9
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b07/index.html
| komanda2 = {{bk|China}}
&lt;!-- | points1    = [[Patrick Mills|Mills]] 20
| rebounds1  = [[Mark Worthington|Worthington]] 8
| assist1    = [[Joe Ingles|Ingles]] 7
| otherstat1 = 
| points2    = [[Wang Shipeng]] 21
| rebounds2  = [[Yi Jianlian]], [[Wang Zhizhi]] 12
| assist2    = [[Wang Shipeng]] 3
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Recep Ankaralı (TUR), Pablo Estévez (ARG), Stephen Seibel (CAN)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 2. augusts
| informacija    = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b08/index.html
| time       = 16:45
| komanda1 = {{bk-rt|Brazil}}
| rez1     = 74 
| rez2     = '''75''' 
| Q1         = '''20'''–15 
| Q2         = 12–'''25''' 
| Q3         = '''21'''–19 
| Q4         = '''21'''–16 
| OT         = 
| komanda2 = '''{{bk|Russia}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Leandro Barbosa|Barbosa]] 16
| rebounds1  = [[Nenê]] 10
| assist1    = [[Marcus Vinicius de Souza (basketball)|Vinicius]] 4
| otherstat1 = 
| points2    = [[Andrei Kirilenko|Kirilenko]] 19
| rebounds2  = [[Sergei Monia|Monia]], [[Timofey Mozgov|Mozgov]] 7
| assist2    = [[Alexey Shved|Shved]] 6
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = José Carrion (PUR), Luigi Lamonica (ITA), Rabah Noujaim (LIB)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 2. augusts
| time       = 20:00
| komanda1 = '''{{bk-rt|Spain}}'''
| rez1     = '''79'''
| rez2     = 78
| Q1         = '''24'''–15
| Q2         = 13–'''14'''
| Q3         = '''24'''–19
| Q4         = 18–'''30'''
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b09/index.html
| komanda2 = {{bk|Great Britain}}
&lt;!-- | points1    = [[José Calderón (basketball)|Calderón]] 19
| rebounds1  = [[Fernando San Emeterio|San Emeterio]] 10
| assist1    = [[Rudy Fernández (basketball)|Fernández]] 7
| otherstat1 = 
| points2    = [[Luol Deng|Deng]] 26
| rebounds2  = [[Luol Deng|Deng]] 9
| assist2    = [[Luol Deng|Deng]] 7
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = William Kennedy (USA), Saša Pukl (SLO), Oļegs Latiševs (LAT)
 --&gt;| TV         = 
}}
----
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 4. augusts
| time       = 11:15
| komanda1 = '''{{bk-rt|Russia}}'''
| rez1     = '''77'''
| rez2     = 74
| Q1         = 11–'''28'''
| Q2         = '''21'''–12
| Q3         = '''24'''–13
| Q4         = 21–21
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b10/index.html
| komanda2 = {{bk|Spain}}
&lt;!-- | points1    = [[Vitaly Fridzon|Fridzon]] 24
| rebounds1  = [[Timofey Mozgov|Mozgov]] 9
| assist1    = [[Anton Ponkrashov|Ponkrashov]] 11
| otherstat1 = 
| points2    = [[Pau Gasol|P. Gasol]] 20
| rebounds2  = [[Marc Gasol|M. Gasol]] 9
| assist2    = [[Sergio Rodríguez|Rodríguez]], [[José Calderón (basketball)|Calderón]] 3
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Christos Christodoulou (GRE), Jorge Vázquez (PUR), Fernando Sampietro (ARG)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 4. augusts
| time       = 16:45
| komanda1 = {{bk-rt|China}}
| rez1     = 59
| rez2     = '''98'''
| Q1         = 11–'''25'''
| Q2         = 10–'''17'''
| Q3         = 17–'''28'''
| Q4         = 21–'''28'''
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b11/index.html
| komanda2 = '''{{bk|Brazil}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Zhu Fangyu]] 13
| rebounds1  = [[Yi Jianlian]] 6
| assist1    = [[Chen Jianghua]] 2
| otherstat1 = 
| points2    = [[Marcus Vinicius de Souza (basketball)|Vinicius]] 14
| rebounds2  = [[Anderson Varejão|Varejão]] 13
| assist2    = [[Larry Taylor (basketball)|Taylor]] 6
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Carl Jungebrand (FIN), Borys Ryschyk (UKR), Oļegs Latiševs (LAT)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 4. augusts
| time       = 20:00
| komanda1 = {{bk-rt|Great Britain}}
| rez1     = 75
| rez2     = '''106'''
| Q1         = '''25'''–18
| Q2         = '''21'''–18
| Q3         = 14–'''30'''
| Q4         = 15–'''40'''
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b12/index.html
| komanda2 = '''{{bk|Australia}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Joel Freeland|Freeland]] 16
| rebounds1  = [[Joel Freeland|Freeland]] 7
| assist1    = [[Robert Archibald|Archibald]] 4
| otherstat1 = 
| points2    = [[Patrick Mills|Mills]] 39
| rebounds2  = [[Brad Newley|Newley]] 8
| assist2    = [[Joe Ingles|Ingles]], [[Brad Newley|Newley]] 4
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Juan Arteaga (ESP), José Carrion (PUR), Robert Lottermoser (GER)
 --&gt;| TV         = 
}}
----
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 6. augusts
| time       = 09:00
| komanda1 = '''{{bk-rt|Australia}}'''
| rez1     = '''82'''
| rez2     = 80
| Q1         = '''29'''–20
| Q2         = 17–'''25'''
| Q3         = '''23'''–19
| Q4         = 13–'''16'''
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b13/index.html
| komanda2 = {{bk|Russia}}
&lt;!-- | points1    = [[Joe Ingles|Ingles]] 20
| rebounds1  = [[Matthew Dellavedova|Dellavedova]] 6
| assist1    = [[Matthew Dellavedova|Dellavedova]] 7
| otherstat1 = 
| points2    = [[Sasha Kaun|Kaun]] 18
| rebounds2  = ''three players'' 6
| assist2    = [[Viktor Khryapa|Khryapa]] 8
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Carl Jungebrand (FIN), Luigi Lamonica (ITA), Samir Abaakil (MAR)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 6. augusts
| time       = 16:45
| komanda1 = '''{{bk-rt|Great Britain}}'''
| rez1     = '''90'''
| rez2     = 58
| Q1         = '''27'''–15
| Q2         = '''19'''–16
| Q3         = '''26'''–17
| Q4         = '''18'''–10
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b14/index.html
| komanda2 = {{bk|China}}
&lt;!-- | points1    = [[Kieron Achara|Achara]] 16
| rebounds1  = [[Robert Archibald|Archibald]] 9
| assist1    = [[Andrew Lawrence (basketball)|Lawrence]] 6
| otherstat1 = 
| points2    = [[Wang Zhizhi]] 11
| rebounds2  = [[Yi Jianlian]] 14
| assist2    = [[Liu Wei (basketball)|Liu Wei]] 4
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Cristiano Maranho (BRA), Fernando Sampietro (ARG), Vaughan Mayberry (AUS)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 6. augusts
| time       = 20:00
| komanda1 = {{bk-rt|Spain}}
| rez1     = 82
| rez2     = '''88'''
| Q1         = '''26'''–17
| Q2         = 18–'''21'''
| Q3         = '''22'''–19
| Q4         = 16–'''31'''
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400b15/index.html
| komanda2 = '''{{bk|Brazil}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Pau Gasol|P. Gasol]] 25
| rebounds1  = [[Pau Gasol|P. Gasol]] 7
| assist1    = ''three players'' 4
| otherstat1 = 
| points2    = [[Leandro Barbosa|Barbosa]] 23
| rebounds2  = [[Anderson Varejão|Varejão]] 7
| assist2    = [[Marcelinho Huertas|Huertas]] 6
| otherstat2 = 
| place      = [[Basketball Arena (London)|Basketball Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Pablo Estévez (ARG), Jorge Vázquez (PUR), Robert Lottermoser (GER)
 --&gt;| TV         = 
}}

== Izslēgšanas spēles ==
{{8TeamBracket-with third
| RD1=Ceturtdaļfināli
| RD2=Pusfināli
| RD3=Fināls
| Consol=Spēle par bronzu

| RD1-seed1=A1
| RD1-team1='''{{bk|USA}}'''
| RD1-score1='''119'''
| RD1-seed2=B4
| RD1-team2={{bk|AUS}}
| RD1-score2=86
| RD1-seed3=B2
| RD1-team3={{bk|BRA}}
| RD1-score3=77
| RD1-seed4=A3
| RD1-team4='''{{bk|ARG}}'''
| RD1-score4='''82'''
| RD1-seed5=B1
| RD1-team5='''{{bk|RUS}}'''
| RD1-score5='''83'''
| RD1-seed6=A4
| RD1-team6={{bk|LTU}}
| RD1-score6=74
| RD1-seed7=A2
| RD1-team7={{bk|FRA}}
| RD1-score7=59
| RD1-seed8=B3
| RD1-team8='''{{bk|ESP}}'''
| RD1-score8='''66'''
| RD2-seed1=A1
| RD2-team1='''{{bk|USA}}'''
| RD2-score1='''109'''
| RD2-seed2=A3
| RD2-team2={{bk|ARG}}
| RD2-score2=83
| RD2-seed3=B1
| RD2-team3={{bk|RUS}}
| RD2-score3=59
| RD2-seed4=B3
| RD2-team4='''{{bk|ESP}}'''
| RD2-score4='''67'''
| RD3-seed1=A1
| RD3-team1='''{{bk|USA}}'''
| RD3-score1='''107'''
| RD3-seed2=B3
| RD3-team2={{bk|ESP}}
| RD3-score2=100
| RD3-seed3=A3
| RD3-team3={{bk|ARG}}
| RD3-score3=77
| RD3-seed4=B1
| RD3-team4='''{{bk|RUS}}'''
| RD3-score4='''81'''
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 8. augusts
| time       = 14:00
| komanda1      = '''{{bk-rt|Russia}}'''
| rez1     = '''83'''
| rez2     = 74
| Q1         = '''17'''–10
| Q2         = 15–'''17'''
| Q3         = 22–'''23'''
| Q4         = '''29'''–24
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400304/index.html
| komanda2      = {{bk|Lithuania}}
&lt;!-- | points1    = [[Andrei Kirilenko|Kirilenko]] 19
| rebounds1  = [[Andrei Kirilenko|Kirilenko]] 13
| assist1    = [[Viktor Khryapa|Khryapa]] 8
| otherstat1 = 
| points2    = [[Rimantas Kaukėnas|Kaukėnas]] 19
| rebounds2  = [[Jonas Valančiūnas|Valančiūnas]] 9
| assist2    = ''four players'' 3
| otherstat2 = 
| place      = [[The O2 Arena (London)|North Greenwich Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Carl Jungebrand (FIN), Pablo Estévez (ARG), Michael Aylen (AUS)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 8. augusts
| time       = 16:15
| komanda1      = {{Bk-rt|France}}
| rez1     = 59
| rez2     = '''66'''
| Q1         = '''22'''–17
| Q2         = 15–'''17'''
| Q3         = 16–'''17'''
| Q4         = 6–'''15'''
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400303/index.html
| komanda2      = '''{{Bk|Spain}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Tony Parker|Parker]], [[Boris Diaw|Diaw]] 15
| rebounds1  = [[Boris Diaw|Diaw]] 8
| assist1    = [[Boris Diaw|Diaw]] 5
| otherstat1 = 
| points2    = [[Marc Gasol|M. Gasol]] 14
| rebounds2  = [[Pau Gasol|P. Gasol]] 11
| assist2    = [[Pau Gasol|P. Gasol]], [[Rudy Fernández (basketball)|Fernández]] 3
| otherstat2 = 
| place      = [[The O2 Arena (London)|North Greenwich Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Cristiano Maranho (BRA), William Kennedy (USA), Christos Christodoulou (GRE)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 8. augusts
| time       = 20:00
| komanda1      = {{Bk-rt|Brazil}}
| rez1     = 77
| rez2     = '''82'''
| Q1         = '''26'''–23
| Q2         = 14–'''23'''
| Q3         = 14–'''18'''
| Q4         = '''23'''–18
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400301/index.html
| komanda2      = '''{{Bk|Argentina}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Leandro Barbosa|Barbosa]], [[Marcelinho Huertas|Huertas]] 22
| rebounds1  = [[Nenê|Hilário]] 12
| assist1    = [[Marcelinho Huertas|Huertas]] 5
| otherstat1 = 
| points2    = [[Luis Scola|Scola]] 17
| rebounds2  = [[Manu Ginóbili|Ginóbili]] 8
| assist2    = [[Pablo Prigioni|Prigioni]] 8
| otherstat2 = 
| place      = [[The O2 Arena (London)|North Greenwich Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Juan Arteaga (ESP), José Carrion (PUR), Recep Ankaralı (TUR)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 8. augusts
| time       = 22:15
| komanda1      = '''{{Bk-rt|ASV}}'''
| rez1     = '''119'''
| rez2     = 86
| Q1         = '''28'''–21
| Q2         = '''28'''–21
| Q3         = 28–28
| Q4         = '''35'''–16
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400302/index.html
| komanda2      = {{bk|Australia}}
&lt;!-- | points1    = [[Kobe Bryant|Bryant]] 20
| rebounds1  = [[LeBron James|James]] 14
| assist1    = [[LeBron James|James]] 11
| otherstat1 = 
| points2    = [[Patrick Mills|Mills]] 26
| rebounds2  = [[Joe Ingles|Ingles]] 8
| assist2    = [[Joe Ingles|Ingles]] 6
| otherstat2 = 
| place      = [[The O2 Arena (London)|North Greenwich Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Luigi Lamonica (ITA), Fernando Sampietro (ARG), Samir Abaakil (MAR)
 --&gt;| TV         = 
}}

=== Pusfināli ===
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 10. augusts
| time       = 17:00
| komanda1      = '''{{bk-rt|Spain}}'''
| rez1     = '''67'''
| rez2     = 59
| Q1         = 9–'''12'''
| Q2         = 11–'''19'''
| Q3         = '''26'''–15
| Q4         = '''21'''–13
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400202/index.html
| komanda2      = {{bk|Russia}}
&lt;!-- | points1    = [[Pau Gasol|P. Gasol]] 16
| rebounds1  = [[Pau Gasol|P. Gasol]] 12
| assist1    = ''three players'' 3
| otherstat1 = 
| points2    = [[Alexander Kaun|Kaun]] 14
| rebounds2  = [[Andrei Kirilenko|Kirilenko]] 8
| assist2    = [[Alexey Shved|Shved]] 7
| otherstat2 = 
| place      = [[The O2 Arena (London)|North Greenwich Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Luigi Lamonica (ITA), Ilija Belošević (SRB), Marcos Benito (BRA)
 --&gt;| TV         = 
}}
{{Basketballbox
| bg         = 
| date       = 10. augusts
| time       = 21:00
| komanda1      = {{bk-rt|Argentina}}
| rez1     = 83
| rez2     = '''109'''
| Q1         = 19–'''24'''
| Q2         = 21–'''23'''
| Q3         = 17–'''27'''
| Q4         = 26–'''35'''
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400201/index.html
| komanda2      = '''{{Bk|ASV}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Manu Ginobili|Ginobili]] 18
| rebounds1  = [[Carlos Delfino|Delfino]] 5
| assist1    = [[Pablo Prigioni|Prigioni]] 6
| otherstat1 = 
| points2    = [[Kevin Durant|Durant]] 19
| rebounds2  = [[Kevin Love|Love]] 9
| assist2    = [[LeBron James|James]], [[Chris Paul|Paul]] 7
| otherstat2 = 
| place      = [[The O2 Arena (London)|North Greenwich Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Carl Jungebrand (FIN), Recep Ankaralı (TUR), Robert Lottermoser (GER)
 --&gt;| TV         = 
}}

=== Spēle par bronzu ===
{{Basketballbox
| bg         = #eeeeee
| date       = 12. augusts
| time       = 11:00
| komanda1      = {{bk-rt|Argentina}}
| rez1     = 77
| rez2     = '''81'''
| Q1         = '''20'''–19
| Q2         = 18–'''21'''
| Q3         = 19–'''21'''
| Q4         = 20–20
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400102/index.html
| komanda2      = '''{{bk|Russia}}'''
&lt;!-- | points1    = [[Manu Ginobili|Ginobili]] 21
| rebounds1  = [[Andres Nocioni|Nocioni]] 7
| assist1    = [[Pablo Prigioni|Progioni]] 7
| otherstat1 = 
| points2    = [[Alexey Shved|Shved]] 25
| rebounds2  = [[Andrei Kirilenko|Kirilenko]] 8
| assist2    = [[Alexey Shved|Shved]] 7
| otherstat2 = 
| place      = [[The O2 Arena (London)|North Greenwich Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Juan Arteaga (ESP), José Carrion (PUR), William Kennedy (USA)
 --&gt;| TV         = 
}}

=== Fināls ===
{{Basketballbox
| bg         = #ffffd0
| date       = 12. augusts
| time       = 15:00
| komanda1      = '''{{Bk-rt|ASV}}'''
| rez1     = '''107'''
| rez2     = 100
| Q1         = '''35'''–27
| Q2         = 24–'''31'''
| Q3         = 24–24
| Q4         = '''24'''–18
| OT         = 
| informacija     = http://www.london2012.com/basketball/event/men/match=bkm400101/index.html
| komanda2      = {{bk|Spain}}
&lt;!-- | points1    = [[Kevin Durant|Durant]] 30
| rebounds1  = [[Kevin Durant|Durant]], [[Kevin Love|Love]] 9
| assist1    = [[LeBron James|James]] 4
| otherstat1 = 
| points2    = [[Pau Gasol|P. Gasol]] 24
| rebounds2  = [[Serge Ibaka|Ibaka]] 9
| assist2    = [[Pau Gasol|P. Gasol]] 7
| otherstat2 = 
| place      = [[The O2 Arena (London)|North Greenwich Arena]], [[London]]
| attendance = 
| referee    = Cristiano Maranho (BRA), Christos Christodoulou (GRE), Michael Aylen (AUS)
 --&gt;| TV         = 
}}

== Vietu sadalījums ==
{|class=wikitable
|-
!Vieta !!width=150px| Komanda !!width=20px|{{Piezīme|SP|Spēles}} !!width=20px| {{Piezīme|U|Uzvaras}} !!width=20px| {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !!width=30px| {{Piezīme|GP|Gūti punkti}} !!width=30px|{{Piezīme|ZP|Zaudēti punkti}} !!width=30px| {{Piezīme|+/−|Punktu attiecība}} !! Jaunais [[FIBA Pasaules rangs|rangs]]
|-
!colspan=11|Fināla dalībnieces
|-align=center
| {{Gold1}} ||align=left|{{Bk|USA}} || 8 || 8 || 0 || 924 || 667 || +257 || 1 ({{Nemainījās}})
|-align=center
| {{Silver2}} ||align=left|{{Bk|ESP}} || 8 || 5 || 3 || 647 || 619 || +28 || 2 ({{Nemainījās}})
|-
!colspan=11|Bronzas medaļas spēles dalībnieces
|-align=center
| {{Bronze3}} ||align=left|{{Bk|RUS}} || 8 || 6 || 2 || 623 || 577 || +4 || 6 ({{Palielinājās}}5)
|-align=center
| 4 ||align=left|{{Bk|ARG}} || 8 || 4 || 4 || 690 || 691 || −1 || 3 ({{Nemainījās}})
|-
!colspan=11|Izstājās ceturtdaļfinālā
|-align=center
| 5 ||align=left|{{Bk|BRA}} || 6 || 4 || 2 || 479 || 431 || +48 || 9 ({{Palielinājās}}4)
|-align=center
| 6 ||align=left|{{Bk|FRA}} || 6 || 4 || 2 || 435 || 444 || −9 || 8 ({{Palielinājās}}4)
|-align=center
| 7 ||align=left|{{Bk|AUS}} || 6 || 3 || 3 || 496 || 492 || +4 || 10 ({{Samazinājās}}1)
|-align=center
| 8 ||align=left|{{Bk|LTU}} || 6 || 2 || 4 || 469 || 482 || −13 || 5 ({{Nemainījās}})
|-
!colspan=11|Grupu turnīra 5. vietu ieguvējas
|-align=center
| 9 ||align=left|{{Bk|GBR}} || 5 || 1 || 4 || 380 || 405 || −25 || 23 ({{Palielinājās}}20)
|-align=center
| 10 ||align=left|{{Bk|NGR}} || 5 || 1 || 4 || 338 || 456 || −118 || 17 ({{Palielinājās}}4)
|-
!colspan=11|Grupu turnīra 6. vietu ieguvējas
|-align=center
| 11 ||align=left|{{Bk|TUN}} || 5 || 0 || 5 || 320 || 411 || −91 || 22 ({{Palielinājās}}10)
|-align=center
| 12 ||align=left|{{Bk|CHN}} || 5 || 0 || 5 || 313 || 439 || −126 || 11 ({{Samazinājās}}1)
|}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20121113034805/http://www.london2012.com/basketball/event/men/ 2012. gada olimpisko spēļu mājaslapas profils] {{en ikona}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{OS-aizmetnis}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Basketbols olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>e4flfe9wtx9kcsz4v6hug7kutjndeve</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Johans Stenders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>199521</id>
    <revision>
      <id>4486261</id>
      <parentid>4211897</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:09:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap</comment>
      <origin>4486261</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9709" sha1="1g4k2wg09tv4d32zr97m5p2tzqix4v3" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Aleksandrs Johans Stenders
|          vārds_orig = ''Alexander Johann Stender''
|              attēls = Aleksandrs Johans Stenders.jpg 
|          att_izmērs = 150px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1744
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 04
|            dz_vieta = [[Jelgava]], [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (tagad {{LAT}})
|              m_gads = 1819
|           m_mēnesis = 11
|             m_diena = 20
|             m_vieta = [[Vecsēlpils|Sēlpils]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = [[Vācbaltieši|vācbaltietis]]
|              vecāki = [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (Vecais Stenders)
|               brāļi = 
|               māsas = 
|        dzīvesbiedrs = 
|               bērni = [[Johans Kristiāns Stenders]]
|            paraksts = 
|          pseidonīms = 
|        nodarbošanās =
|  rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
|             periods = 
|               žanri = dziesmas, kristīgas pamācības, lugas
|              temati =
|        lit virzieni = 
|    slavenākie darbi = 
|         ietekmējies =
|          ietekmējis =
|          alma_mater = 
|         apbalvojumi =
|            piezīmes = 
|         kategorijas =  
}}
'''Aleksandrs Johans Stenders''', (''Alexander Johann Stender'') saukts par '''Jauno Stenderu''' (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija [[luterāņi|luterāņu]] [[Teoloģija|teologs]] un [[Apgaismības laikmets|apgaismotājs]], Sēlpils pilskunga tiesas [[prāvests]] (no 1787), [[Vecsēlpils|Sēlpils]] un [[Sunākstes baznīca|Sunākste]]s [[mācītājs]] (1796—1819), [[Gothards Frīdrihs Stenders|Gotharda Frīdriha Stendera]] (Vecā Stendera) dēls. Sastādīja vācu valodas vārdnīcu [[Latvieši|latviešiem]] (izdota 1820).

== Izcelsme ==
Aleksandrs Johans Stenders cēlies no senas Augšzemes ([[Sēlija]]s) luterāņu baznīcas mācītāju ģimenes, kuras priekšgājējs Johans Stenders (1608—1669) ieceļoja Latvijā pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] beigām 1633. gadā un bija prāvests [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirknī]] (1665—1669), šo amatu pēc tam pārņēma viņa dēls Konrāds Stenders (1650—1711).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. Stenderu dzimta Sēlijā. LZA vēstis 2010; 64(5/6): 79-95 |access-date={{dat|2012|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;  

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:sunakstes baznica.JPG|thumb|right|250px| [[Sunākstes pagasts|Sunākstes]] luterāņu baznīca mūsdienās.]] 

Dzimis 1744. gada 4. novembrī [[Jelgava|Jelgavā]] toreizējā pilsētas skolas priekšnieka palīga Gotharda Frīdriha Stendera ģimenē, bērnību pavadīja [[Birzgale]]s (1744—1752) un [[Žeimele|Žeimes]] (1753—1759) [[Muiža|mācītājmuižās]]. 1759. gadā Stenders kopā ar ģimeni devās uz Dāniju un Vāciju, kur studēja [[Tiesību zinātne|jurisprudenci]] [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]] un [[Helmštetes Universitāte]], pēc tam teoloģiju [[Kēnigsbergas Universitāte|Kēnigsbergas Universitātē]]. Studiju starplaikos strādāja par mājskolotāju Zemgales un Vidzemes muižās.

Pēc atgriešanās dzimtenē bija [[Zalve]]s draudzes mācītājs (1775—1778), no 1779. gada — palīgmācītājs pie tēva Sunākstes un [[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils draudzē]], kopš 1787. gada — Sēlpils [[Diecēze|diecēzes]] prāvests. 1790. gadā tika iespiesta viņa joku luga par zemnieku, kas pēc pamošanās no reibuma sevi iedomājas par muižnieku, kas vēlāk pazīstama ar nosaukumu &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;. 

Pēc tēva nāves — mācītājs Sēlpils un Sunākstes draudzē (1796—1819). 1806. gadā Stenders organizēja iepriekšēju parakstīšanos uz sava tēva grāmatas “Kristīga mācība” pārstrādājumu un K. G. Zalcmaņa grāmatas latviskojumu “Pilnīga izstāstīšana, kādā vīzē Auzān Ērnests no zemnieka par brīvkungu cēlies”.  Pēc tam, kad [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Napoleona armija atstāja Kurzemi, viņš uzrakstīja divus rakstus par Maskavas nodedzināšanu un franču karapulku atkāpšanos.

Stenders sastādīja nelielu latviešu — vācu vārdnīcu (apvienotu ar vācu valodas mācību grāmatu), kas bija paredzēta latviešu auditorijai, lai mācītu tai vācu valodu. Tajā bija tikai 3000 ikdienas pamatvārdu krājums un dažas paraugsarunas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Angļu-latviešu leksikogrāfiskās tradīcijas kritiskā analīze|last=Karpinska|first=Laura|publisher=Latvijas Universitāte|year=2012|isbn=|location=Rīga|pages=104-110|url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4823/33164-Laura_Karpinska_2012.pdf?sequence=1&amp;isAllowed=y|edition=Promocijas darbs}}&lt;/ref&gt; Aicinājis uz [[Pārvācošana|pārvācošanos]], lai visā Kurzemē un Vidzemē paliktu viena pati vācu valoda, kas izsauca Apriķu mācītāja [[Kārlis Gothards Elferfelds|Kārļa Gotharda Elferfelda]] kritiku.&lt;ref name=&quot;SēlijasGrāmata&quot;&gt;Valdemārs Ancītis, “''Sēlijas Grāmata''”. “''Signe''”, 1999., Rīga, 99. lpp. ISBN 9984-534-27-8&lt;/ref&gt; 

Miris 1819. gada 20. novembrī Sēlpilī.

== Darbi ==
[[Attēls:A. Stendera Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas.jpg|thumb|right|250px|A.J.Stendera grāmatas &quot;Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c. tiem latviešiem par izlustēšanu un prāta pieaugšanu sarakstītas&quot; titullapa (1805)]]
* ''Labi vērā liekamas, no tiem Dieva rakstiem salasītas svētas jautāšanas'' (1775, 1796)
* ''Lustes-spēle no zemnieka, kas par muižnieku tapa pārvērsts'' (1790), vēlākos izdevumos ''Žūpu Bērtulis'' - pirmā luga latviešu valodā
* ''Jaunā gada vēlēšanās'' (1793)
* ''Augstas gudrības grāmata'' (1796) - pēc tēva nāves papildināts izdevums 
* ''Dzīvošanas spogulis'' (1804)
* '' [https://books.google.lv/books?id=CsIIAAAAQAAJ&amp;printsec=frontcover&amp;hl=lv&amp;source=gbs_atb#v=onepage&amp;q&amp;f=false| Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c. tiem latviešiem par izlustēšanu un prāta pieaugšanu sarakstītas]'' (1805) - pārdzejoti arī daži Birgera un [[Šillers|Šillera]] dzejoļi
* ''Pilnīga izstāstīšana, kādā vīzē Auzānu Ernests no zemnieka par brīvkungu cēlies'' (1807) 
* ''Dziesmu-kalendārs (1811) 
* ''Maskavas nodedzināšana, izpostīšana un aplaupīšana'' (1813)
* ''Franču karapulka atpakaļiešana'' (1813)
* ''Vācu valodas un vārdu-grāmata'' (1820)&lt;ref&gt;[http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Dirikjis.htm#n Bernhards Dīriķis par A.J.Stenderu. Latviešu rakstniecība (1860).] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101014100604/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Dirikjis.htm#n |date={{dat|2010|10|14||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Viesību dziesma ===
{|
|
Vīri, sievas, bērniņi,&lt;br /&gt;
Kas še sēž pie bļodām,&lt;br /&gt;
Dziediet visi priecīgi&lt;br /&gt;
Mūsu tēva godam!&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

Ņemiet glāzes rokā,&lt;br /&gt;
Kas ar bišu koka&lt;br /&gt;
Saldu sulu pilnas:&lt;br /&gt;
Dievs dod mūsu saimniekam&lt;br /&gt;
Ilgi dzīvot veselam!&lt;br /&gt;   
|
|
Ēduši un dzēruši,&lt;br /&gt;
Pirms šī diena beidzās,&lt;br /&gt;
Lai, kas jauns ir, mudīgi&lt;br /&gt;
Nu uz dančiem steidzās.&lt;br /&gt;
Tveriet meitu rokas,&lt;br /&gt;
Griezieties kā slokas.&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

Lai skan priecas dziesma:&lt;br /&gt;
Dievs dod mūsu saimniekam&lt;br /&gt;
Ilgi dzīvot veselam!&lt;br /&gt;
|
|}

=== Jāņa vakara dziesma ===
{|
|
Tā mīļa Jāņa naksniņa &lt;br /&gt;
Mums jaunas lustes sataisa.&lt;br /&gt; 
Lai jaunas puķes saplūcam &lt;br /&gt;
Un mājās pārnesam.&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

Ar tām un zālēm dažādām &lt;br /&gt;
Mēs tēv' un māti mētājam, &lt;br /&gt;
Un vainagus tiem uzliekam &lt;br /&gt;
No ozola lapiņām.&lt;br /&gt; &lt;br /&gt;  
|
|
Apdziediet tēv' un māmiņu, &lt;br /&gt; 
Kā saimnieci un saimnieku! &lt;br /&gt;
Ar puišiem, meitām, bērniņiem  &lt;br /&gt;
Un mīļiem kaimiņiem![..]&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

Nu puiši! mīļas meitenes!  &lt;br /&gt;
Uz dančiem lai mēs steidzamies,&lt;br /&gt;
Šis Jāņa vakars mums ir dots  &lt;br /&gt;
Par saldu līgošan'!&lt;ref&gt;''Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c. tiem latviešiem par izlustēšanu un prāta pieaugšanu sarakstītas no Aleksander  Johann Stender, Sērpiles priekšmācītāja.'' 40.–42. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://books.google.lv/books?id=CsIIAAAAQAAJ&amp;printsec=frontcover&amp;hl=lv&amp;source=gbs_ge_summary_r&amp;cad=0#v=onepage&amp;q&amp;f=false  Dseesmas, stahstu-dseesmas, pasakkas &amp;c teem Latweeschem par islusteschanu un prahta peeaugschanu ßarakstitas no Alexander Johann Stender Sehrpilles preekschmahzitaja. Jelgavā, J.F.Štefenhāgens un dēls, 1805.]  
* [https://web.archive.org/web/20120129033255/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/1.apg.g.s/biedri.htm Teodors Zeiferts par Jauno Stenderu. Latviešu rakstniecības vēsture] {{lv ikona}}


{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stenders, Aleksandrs Johans}}

[[Kategorija:1744. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1819. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Apgaismības laikmets]]
[[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:18. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]</text>
      <sha1>1g4k2wg09tv4d32zr97m5p2tzqix4v3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486311</id>
      <parentid>4486261</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:35:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4486311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9712" sha1="ipbm6x3bocl6j830rr6wwkh2oe25jp5" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Aleksandrs Johans Stenders
|          vārds_orig = ''Alexander Johann Stender''
|              attēls = Aleksandrs Johans Stenders.jpg 
|          att_izmērs = 150px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1744
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 04
|            dz_vieta = [[Jelgava]], [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (tagad {{LAT}})
|              m_gads = 1819
|           m_mēnesis = 11
|             m_diena = 20
|             m_vieta = [[Vecsēlpils|Sēlpils]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = [[Vācbaltieši|vācbaltietis]]
|              vecāki = [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (Vecais Stenders)
|               brāļi = 
|               māsas = 
|        dzīvesbiedrs = 
|               bērni = [[Johans Kristiāns Stenders]]
|            paraksts = 
|          pseidonīms = 
|        nodarbošanās =
|  rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
|             periods = 
|               žanri = dziesmas, kristīgas pamācības, lugas
|              temati =
|        lit virzieni = 
|    slavenākie darbi = 
|         ietekmējies =
|          ietekmējis =
|          alma_mater = 
|         apbalvojumi =
|            piezīmes = 
|         kategorijas =  
}}
'''Aleksandrs Johans Stenders''', (''Alexander Johann Stender'') saukts par '''Jauno Stenderu''' (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija [[luterāņi|luterāņu]] [[Teoloģija|teologs]] un [[Apgaismības laikmets|apgaismotājs]], Sēlpils pilskunga tiesas [[prāvests]] (no 1787), [[Vecsēlpils|Sēlpils]] un [[Sunākstes baznīca|Sunākste]]s [[mācītājs]] (1796—1819), [[Gothards Frīdrihs Stenders|Gotharda Frīdriha Stendera]] (Vecā Stendera) dēls. Sastādīja vācu valodas vārdnīcu [[Latvieši|latviešiem]] (izdota 1820).

== Izcelsme ==
Aleksandrs Johans Stenders cēlies no senas Augšzemes ([[Sēlija]]s) luterāņu baznīcas mācītāju ģimenes, kuras priekšgājējs Johans Stenders (1608—1669) ieceļoja Latvijā pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] beigām 1633. gadā un bija prāvests [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirknī]] (1665—1669), šo amatu pēc tam pārņēma viņa dēls Konrāds Stenders (1650—1711).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. Stenderu dzimta Sēlijā. LZA vēstis 2010; 64(5/6): 79-95 |access-date={{dat|2012|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;  

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:sunakstes baznica.JPG|thumb|right|250px| [[Sunākstes pagasts|Sunākstes]] luterāņu baznīca mūsdienās.]] 

Dzimis 1744. gada 4. novembrī [[Jelgava|Jelgavā]] toreizējā pilsētas skolas priekšnieka palīga Gotharda Frīdriha Stendera ģimenē, bērnību pavadīja [[Birzgale]]s (1744—1752) un [[Žeimele|Žeimes]] (1753—1759) [[Muiža|mācītājmuižās]]. 1759. gadā Stenders kopā ar ģimeni devās uz Dāniju un Vāciju, kur studēja [[Tiesību zinātne|jurisprudenci]] [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]] un [[Helmštete]]s Universitātē, pēc tam teoloģiju [[Kēnigsbergas Universitāte|Kēnigsbergas Universitātē]]. Studiju starplaikos strādāja par mājskolotāju Zemgales un Vidzemes muižās.

Pēc atgriešanās dzimtenē bija [[Zalve]]s draudzes mācītājs (1775—1778), no 1779. gada — palīgmācītājs pie tēva Sunākstes un [[Sēlpils draudzes novads|Sēlpils draudzē]], kopš 1787. gada — Sēlpils [[Diecēze|diecēzes]] prāvests. 1790. gadā tika iespiesta viņa joku luga par zemnieku, kas pēc pamošanās no reibuma sevi iedomājas par muižnieku, kas vēlāk pazīstama ar nosaukumu &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;. 

Pēc tēva nāves bija mācītājs Sēlpils un Sunākstes draudzē (1796—1819). 1806. gadā Stenders organizēja iepriekšēju parakstīšanos uz sava tēva grāmatas “Kristīga mācība” pārstrādājumu un K. G. Zalcmaņa grāmatas latviskojumu “Pilnīga izstāstīšana, kādā vīzē Auzānu Ērnests no zemnieka par brīvkungu cēlies”.  Pēc tam, kad [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Napoleona armija atstāja Kurzemi, viņš uzrakstīja divus rakstus par Maskavas nodedzināšanu un franču karapulku atkāpšanos.

Stenders sastādīja nelielu latviešu — vācu vārdnīcu (apvienotu ar vācu valodas mācību grāmatu), kas bija paredzēta latviešu auditorijai, lai mācītu tai vācu valodu. Tajā bija tikai 3000 ikdienas pamatvārdu krājums un dažas paraugsarunas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Angļu-latviešu leksikogrāfiskās tradīcijas kritiskā analīze|last=Karpinska|first=Laura|publisher=Latvijas Universitāte|year=2012|isbn=|location=Rīga|pages=104-110|url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4823/33164-Laura_Karpinska_2012.pdf?sequence=1&amp;isAllowed=y|edition=Promocijas darbs}}&lt;/ref&gt; Aicinājis uz [[Pārvācošana|pārvācošanos]], lai visā Kurzemē un Vidzemē paliktu viena pati vācu valoda, kas izsauca Apriķu mācītāja [[Kārlis Gothards Elferfelds|Kārļa Gotharda Elferfelda]] kritiku.&lt;ref name=&quot;SēlijasGrāmata&quot;&gt;Valdemārs Ancītis, “''Sēlijas Grāmata''”. “''Signe''”, 1999., Rīga, 99. lpp. ISBN 9984-534-27-8&lt;/ref&gt; 

Miris 1819. gada 20. novembrī Sēlpilī.

== Darbi ==
[[Attēls:A. Stendera Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas.jpg|thumb|right|250px|A.J.Stendera grāmatas &quot;Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c. tiem latviešiem par izlustēšanu un prāta pieaugšanu sarakstītas&quot; titullapa (1805)]]
* ''Labi vērā liekamas, no tiem Dieva rakstiem salasītas svētas jautāšanas'' (1775, 1796)
* ''Lustes-spēle no zemnieka, kas par muižnieku tapa pārvērsts'' (1790), vēlākos izdevumos ''Žūpu Bērtulis'' - pirmā luga latviešu valodā
* ''Jaunā gada vēlēšanās'' (1793)
* ''Augstas gudrības grāmata'' (1796) - pēc tēva nāves papildināts izdevums 
* ''Dzīvošanas spogulis'' (1804)
* '' [https://books.google.lv/books?id=CsIIAAAAQAAJ&amp;printsec=frontcover&amp;hl=lv&amp;source=gbs_atb#v=onepage&amp;q&amp;f=false| Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c. tiem latviešiem par izlustēšanu un prāta pieaugšanu sarakstītas]'' (1805) - pārdzejoti arī daži Birgera un [[Šillers|Šillera]] dzejoļi
* ''Pilnīga izstāstīšana, kādā vīzē Auzānu Ernests no zemnieka par brīvkungu cēlies'' (1807) 
* ''Dziesmu-kalendārs (1811) 
* ''Maskavas nodedzināšana, izpostīšana un aplaupīšana'' (1813)
* ''Franču karapulka atpakaļiešana'' (1813)
* ''Vācu valodas un vārdu-grāmata'' (1820)&lt;ref&gt;[http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Dirikjis.htm#n Bernhards Dīriķis par A.J.Stenderu. Latviešu rakstniecība (1860).] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101014100604/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Dirikjis.htm#n |date={{dat|2010|10|14||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Viesību dziesma ===
{|
|
Vīri, sievas, bērniņi,&lt;br /&gt;
Kas še sēž pie bļodām,&lt;br /&gt;
Dziediet visi priecīgi&lt;br /&gt;
Mūsu tēva godam!&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

Ņemiet glāzes rokā,&lt;br /&gt;
Kas ar bišu koka&lt;br /&gt;
Saldu sulu pilnas:&lt;br /&gt;
Dievs dod mūsu saimniekam&lt;br /&gt;
Ilgi dzīvot veselam!&lt;br /&gt;   
|
|
Ēduši un dzēruši,&lt;br /&gt;
Pirms šī diena beidzās,&lt;br /&gt;
Lai, kas jauns ir, mudīgi&lt;br /&gt;
Nu uz dančiem steidzās.&lt;br /&gt;
Tveriet meitu rokas,&lt;br /&gt;
Griezieties kā slokas.&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

Lai skan priecas dziesma:&lt;br /&gt;
Dievs dod mūsu saimniekam&lt;br /&gt;
Ilgi dzīvot veselam!&lt;br /&gt;
|
|}

=== Jāņa vakara dziesma ===
{|
|
Tā mīļa Jāņa naksniņa &lt;br /&gt;
Mums jaunas lustes sataisa.&lt;br /&gt; 
Lai jaunas puķes saplūcam &lt;br /&gt;
Un mājās pārnesam.&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

Ar tām un zālēm dažādām &lt;br /&gt;
Mēs tēv' un māti mētājam, &lt;br /&gt;
Un vainagus tiem uzliekam &lt;br /&gt;
No ozola lapiņām.&lt;br /&gt; &lt;br /&gt;  
|
|
Apdziediet tēv' un māmiņu, &lt;br /&gt; 
Kā saimnieci un saimnieku! &lt;br /&gt;
Ar puišiem, meitām, bērniņiem  &lt;br /&gt;
Un mīļiem kaimiņiem![..]&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

Nu puiši! mīļas meitenes!  &lt;br /&gt;
Uz dančiem lai mēs steidzamies,&lt;br /&gt;
Šis Jāņa vakars mums ir dots  &lt;br /&gt;
Par saldu līgošan'!&lt;ref&gt;''Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c. tiem latviešiem par izlustēšanu un prāta pieaugšanu sarakstītas no Aleksander  Johann Stender, Sērpiles priekšmācītāja.'' 40.–42. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://books.google.lv/books?id=CsIIAAAAQAAJ&amp;printsec=frontcover&amp;hl=lv&amp;source=gbs_ge_summary_r&amp;cad=0#v=onepage&amp;q&amp;f=false  Dseesmas, stahstu-dseesmas, pasakkas &amp;c teem Latweeschem par islusteschanu un prahta peeaugschanu ßarakstitas no Alexander Johann Stender Sehrpilles preekschmahzitaja. Jelgavā, J.F.Štefenhāgens un dēls, 1805.]  
* [https://web.archive.org/web/20120129033255/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/1.apg.g.s/biedri.htm Teodors Zeiferts par Jauno Stenderu. Latviešu rakstniecības vēsture] {{lv ikona}}


{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stenders, Aleksandrs Johans}}

[[Kategorija:1744. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1819. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Apgaismības laikmets]]
[[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:18. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]</text>
      <sha1>ipbm6x3bocl6j830rr6wwkh2oe25jp5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>199893</id>
    <revision>
      <id>4486076</id>
      <parentid>4308364</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:54:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-36638-96</username>
        <id>147234</id>
      </contributor>
      <comment>Ieliku treknrakstā jauno nosaukumu</comment>
      <origin>4486076</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4155" sha1="k1wj4yydawriurn4h7oj33f7pzgd9c7" xml:space="preserve">{{Universitātes infokaste
| name              = Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte
| native_name       = LU IZPF
| image_name        =LU horiz logo.png 
| image_size        = 
| caption           = 
| established       = 1982
| closed            = 
| type              = [[Fakultāte]]
| affiliation       = 
| endowment         = 
| budget            = 
| officer_in_charge = 
| dean              = [[Linda Daniela]]
| academic_staff    = 
| administrative_staff  = 
| students          = 
| undergrad         = 
| postgrad          = 
| doctoral          = 
| other             = 
| location          = 
| coor              = 
| campus            = 
| former_names      = 
| affiliations      = [[Latvijas Universitāte]]
| website           = https://izpf.lu.lv/
| logo              = 
| footnotes         = 
}}
'''Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte''' ir viena no 13 [[Latvijas Universitāte]]s fakultātēm, kas izvietota [[Imanta (Rīga)|Imantā]], [[Imantas 7. līnija]] 1, ēkā, kurā iepriekš atradās [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola]]. Šī fakultāte aptver trīs plašas zinātņu nozares: [[pedagoģija]], [[psiholoģija]] un [[māksla]].

== Vēsture ==
[[LVU]] '''Pedagoģijas fakultāte''' dibināta 1982. gada 23. februārī. 1992. gadā fakultātē izveidoja [[Psiholoģija]]s katedru, bet 1995. gadā to pārdēvēja par '''Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti''', kas bija otrā lielākā fakultāte [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. 2010. gadā to pārdēvēja par '''Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti''', bet 2023. gadā par '''Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti'''.
&lt;gallery&gt;
Fakulta pedagogiky a psychologie Lotyšské univerzity.jpg|Bijusī LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes ēka (2008)
Fakulta pedagogiky a psychologie Lotyšské univerzity (6).jpg|Fakultātei piederošā [[Anniņmuiža]]s ēka Jūrmalas gatvē 74/76 (2008)
&lt;/gallery&gt;

== Struktūrvienības ==
* Izglītības zinātņu nodaļa
** Izglītības filozofijas centrs
** Multikulturālās izglītības centrs
* Pedagoģijas nodaļa
* Psiholoģijas nodaļa
** Psiholoģijas pētījumu laboratorija
** Psiholoģiskās palīdzības centrs
* Skolotāju izglītības nodaļa
* Veselības un sporta izglītības centrs
* Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs
* Pedagoģijas zinātniskais institūts
* Izglītības pētniecības institūts

== Studiju programmas ==
* Bakalaura un koledžas līmeņu studiju programmas
** Sākumizglītības skolotājs
** Skolotājs
** Māksla
** Psiholoģija
** Sports, tehnoloģijas un sabiedrības veselība
** Pirmskolas skolotājs
** Sporta treneris

* Maģistra līmeņa studiju programmas
** Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai
** Psiholoģija
** Skolotājs
** Izglītības zinātnes

* Doktora studiju programmas
** Izglītības vadība
** Izglītības zinātnes
** Psiholoģija

== Bibliotēka ==
Fakultātē atrodas arī Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēka, kas aptver aptuveni 40 000 informācijas resursus, piedāvā izmantot e-resursus (datubāzes EBSCO, Emerald u.c.) Bibliotēka lepojas arī ar īpašām kolekcijām, piemēram, [[Elfrīda Šmite|Elfrīdas Šmites]] dāvinājums. Bibliotēka ir atvērta lietotājiem gan darba dienās, gan sestdienās.

== Dekāni ==
# Gunārs Gulbis (1982—1986)
# Oskars Zīds (1986—1998)
# Andris Kangro (1998—2011)
# Andris Grīnfelds (2012—2016)
# Malgožata Raščevska (2016—2020)
# Linda Daniela (2020—)

== Ārējās saites ==
* [https://www.lu.lv/studijas/fakultates/pedagogijas-psihologijas-un-makslas-fakultate/ Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes sadaļa LU portālā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240118203518/https://www.lu.lv/studijas/fakultates/pedagogijas-psihologijas-un-makslas-fakultate/ |date={{dat|2024|01|18||bez}} }}
* [https://www.ppmf.lu.lv/ Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes mājaslapa]

{{Latvijas Universitātes fakultātes}}

[[Kategorija:Latvijas Universitātes fakultātes]]</text>
      <sha1>k1wj4yydawriurn4h7oj33f7pzgd9c7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P20</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201596</id>
    <revision>
      <id>4486041</id>
      <parentid>4485472</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T16:22:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486041</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8252" sha1="14ctuzwg74gk98h1vhj7o1a5qxm1y1a" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 20
| nosaukums      = Valmiera—Cēsis—Drabeši
| karte          = Road P20 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 39,7
| ārpus_pilsētas = 37,5
| ceļš_pilsētā   = 2,2
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = Priekule vald, maantee P20. 1.jpg
| paraksts       = 
}}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|17}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] (Cēsu iela)}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|18}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Miegupe]] }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||{{Pilsētas zīme}} [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] ([[dzelzceļa līnija Rīga—Valka]]) }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rauna (upe)|Rauna]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Cēsis]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|30}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Cēsis]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|14}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rakšupe]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums|| {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}}
|}
|}
Autoceļš '''P20''' jeb '''Valmiera—Cēsis—Drabeši''', jeb Cēsu šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Valmiera|Valmieru]], pa apvedceļu apejot [[Cēsis]], ar autoceļu [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] pie [[Amatas novada dome]]s.&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 39,7 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadus]].

Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Valmieras līdz Liepai (3,1. - 17,9. km): 7 tūkstoši transportlīdzekļu dienā, 10% kravas transports
* no Liepas līdz Cēsīm (17,9. - 29,6. km): 3,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 10% kravas transports
* no Cēsīm līdz Liepai (29,6. - 39,7. km): 5,1 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports

Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=csdd.lv|access-date={{dat|2026|05|12||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102050807/https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte}}&lt;/ref&gt;

Autoceļam šķērso dzelzceļu 5 vietās - viens šķērsojums ir divlīmeņu ar pārvadu, 4 šķērsojumi ir vienlīmeņu. Visi vienlīmeņu dzelzceļa šķērsojumi atrodas autoceļa posmā starp Cēsīm un Liepu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/remonte-celu-kas-ved-cauri-liepai-parvietos-lodes-akmeni/|title=Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni|last=Martinsone|first=Marta Meldra|website=eDruva.lv|access-date=2026-05-12|date=2025-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Cēsu - Valmieras ceļš pie Kauguriem, 1930. gadi.png|thumb|Cēsu — Valmieras ceļš pie Kauguriem, 1930. gadi]]
[[Attēls:Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads.jpg|thumb|Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads]]
2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Miegupi autoceļa 7. kilometrā. Būvdarbus veica AS &quot;8.CBR&quot; par līgumcenu 1,192 miljoni lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6247421/septinu-tiltu-rekonstrukcijai-teres-nepilnus-5-miljonus-latu|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa pie ceļa paplašinājuma un stāvlaukuma (10,84. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.&lt;ref name=&quot;:02&quot; /&gt;

No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada jūlijam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Cēsīm līdz Vidzemes šosejai (A2). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts autoceļš 10 km garumā, izbūvēts jauns rotācijas aplis pie Cēsīm un atjaunoti pārvadi pār dzelzceļu un Vidzemes šoseju. Būvdarbus veica AS &quot;A.C.B.&quot; par līgumcenu 6,5 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/|title=Valsts reģionālā autoceļa P20 pārbūve posmā km 29,52 – 39,73 : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-12|language=lv|archive-date=2026-01-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20260117195924/http://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā Valmierā tika veikta Dienvidu industriālās maģistrāles izbūve, kuras ietvaros tika pārbūvēts P20 autoceļa Cēsu ielas posms Valmierā no pilsētas robežas līdz Kauguru ielai. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;, maģistrāles izbūves kopējās izmaksas bija 5 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-noslegusies-dienvidu-industrialas-magistrales-buvnieciba/|title=Valmierā noslēgusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2023-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Līčiem līdz Liepai. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 9 km garumā, kā arī atjaunoti grāvji un caurtekas. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot; un SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2025. gada augustā tika uzsākta kopīga gājēju un velobraucēju ceļa izbūve gar P20 no [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižas]] līdz Cēsīm (24,9.—28,2. km). Darbus veic SIA &quot;Valkas ceļi&quot; par līgumcenu {{sk|1787839,57}} eiro (ar PVN), no tās 85% ir [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] finansējums. Projekta autors ir SIA &quot;Projekts 3&quot;, būvuzraudzību nodrošina AS &quot;Ceļuprojekts&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2025-pie-valmieras-cesim-un-tukuma-sak-buvet-infrastrukturu-gajejiem-un-velosipedistiem.a609522/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pie Valmieras, Cēsīm un Tukuma sāk būvēt infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem] lsm.lv 2025. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;

2026. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana pie Valmieras, autoceļa divbrauktuvju posmā no Cēsu ielas rotācijas apļa Valmierā līdz P20 rotācijas aplim. Kā arī, no Valmieras līdz pašvaldības autoceļam V184 (Valmieras Industriālajam parkam) tika izbūvēts apgaismots kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš. Autoceļa seguma atjaunošanu veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu 279 tūkstoši eiro (ar PVN). Velobraucēju ceļa izbūvi posmā no Valmieras līdz P20 rotācijas aplim veica PA &quot;UGR&quot; par līgumcenu 302 tūkstoši eiro (ar PVN), savukārt sekojošā posma izbūvi no P20 rotācijas apļa līdz savienojumam ar V184 autoceļu veica SIA &quot;Imberteh&quot; par līgumcenu 354 tūkstoši eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no Valmieras Industriālā parka projektā veiktajiem iegūtajiem ietaupījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/uzsaks-valmieras-industriala-parka-pievedcelu-atjaunosanu-un-parbuvi/|title=Uzsāks Valmieras Industriālā parka pievedceļu atjaunošanu un pārbūvi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-12-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P020]]
[[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]]</text>
      <sha1>14ctuzwg74gk98h1vhj7o1a5qxm1y1a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P63</title>
    <ns>0</ns>
    <id>202709</id>
    <revision>
      <id>4486042</id>
      <parentid>4473207</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T16:25:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486042</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7112" sha1="n3h4lqtiu2xvcxwvric5mn6e24vto9t" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 63
| nosaukums      = Līvāni—Preiļi
| karte          = Road P63 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 35,5
| ārpus_pilsētas = 33,9
| ceļš_pilsētā   = 1,6
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Latgale]]
| attēls         = Ceļš Līvāni-Preiļi P63.jpg‎
| paraksts       = Autoceļš P63 pie [[Moskvina]]s
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Līvāni]] {{A ceļš|6}} [[Stacijas iela (Līvāni)|Stacijas iela]]}}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rožupe]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Dubna (upe)|Dubna]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Sutri]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Preiļi]] {{P ceļš|62}} [[Rīgas iela (Preiļi)|Rīgas iela]] }}
|}
|}
'''P63''' autoceļš '''Līvāni—Preiļi''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A6]] [[Līvāni|Līvānos]] ar [[Preiļi]]em.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļš ir {{nobr|35,5 km}} garš un visā garumā klāts ar  [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu novadus]].

== Vēsture ==
Vēsturiski autoceļa maršruts savienoja divus nozīmīgus Latgales centrus - Līvenhofas (Līvānu) muižu un grāfu Borhu pārvaldītos Preiļus. Tas kalpoja lauksaimniecības preču nogādāšanas līdz Daugavas ūdensceļam, un '''—''' līdz 1861. gadā atklātajai Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.preili.lv/lv/jaunums/vesturiskais-cels-apvienos-preilu-pili-un-utenas-muizu|title=Vēsturiskais ceļš apvienos Preiļu pili un Utenas muižu {{!}} Preiļi|website=www.preili.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://emuzejs.lnvm.lv/|title=Latvijas Nacionālais vēstures muzejs {{!}} eMuzejs|website=emuzejs.lnvm.lv|access-date=2026-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

1925. gadā tika uzsākta Līvānu—Preiļu autoceļa izbūve, lai dotu iespēju plašajai apkārtnei nokļūt uz saimnieciskajiem centriem Līvānos un Preiļos, kā arī lai atvieglotu Preiļu pilsētas apkārtnei satiksmes iespējas uz galvaspilsētu, dodot izeju uz Rīgas—Daugavpils šoseju. Līdz 1939. gadam zemes sega bija izbūvēta visā ceļa posma 35,5 km garumā, šķembu segu izbūvējot līdz Kazuļu ciemam 14,5 km garumā. Ceļa klātne tika veidota 8 m plata. Būvdarbos tika izpildīti 110 tūkstoši m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; zemes darbu, izlietoti 14 tūkstoši m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; šķembu. Darbu izmaksas sasniedza 370 tūkstošus latu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=85}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta 30. gados blakus autoceļam bija plānots izbūvēt jaunu platsliežu dzelzceļa līniju Līvāni—Preiļi—Feimaņi. Šī līnija būtu savienojusi Preiļus ar galveno Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līniju. Tomēr, Latvijas okupācija un Otrais pasaules karš šos plānus izjauca.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf|title=Wayback Machine|website=www.ldz.lv|access-date=2026-05-25|archive-date=2024-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20240702215750/https://www.ldz.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf}}&lt;/ref&gt;

1956. gadā tika izbūvēts trīs laudumu dzelzsbetona tilts pār Feimankas upi, kas pastāvēja līdz pat tā pārbūvei 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-parbuvet-tiltu-par-feimanku-uz-autocela-livani-preili.a360385/|title=Sāk pārbūvēt tiltu pār Feimanku uz autoceļa Līvāni-Preiļi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ap 2000. gadu autoceļš tika asfaltēts. Darbi, sadalīti vairākās būvdarbu kārtās, ilga vairākus gadus un vairākkārt aizkavējās, jo radās problēmas ar finansējuma piesaisti un laikapstākļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://preilubiblioteka.lv/uploads/files/1670923897.pdf|title=Turpmāk brauksim pa asfaltu|last=Kraukle|first=G.}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā tika veikta tilta pār Feimankas upi pārbūvi, izbūvējot jaunu viena laiduma dzelzbetona tiltu ar ietvi. Būvdarbus veica SIA &quot;Viadukts&quot; par līgumcenu 660 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-parbuvet-tiltu-par-feimanku-uz-autocela-livani-preili.a360385/|title=Sāk pārbūvēt tiltu pār Feimanku uz autoceļa Līvāni-Preiļi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana un virsmas apstrāde 13 km garumā no Līvāniem līdz Rožupei (0,82. — 13,45. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība &quot;A.K.&quot; par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livani.lv/lv/jaunums/atjaunos-cela-segumu-starp-livaniem-un-rozupi|title=Aktualitātes {{!}} Līvānu novads|website=www.livani.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā tika veikta seguma atjaunošana arī posmā no Sanaudes (Sutri) līdz Preiļiem (21,54. — 34,04. km).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livani.lv/lv/jaunums/uzsakta-asfalta-seguma-atjaunosana-uz-valsts-regionala-autocela-p63-livani-preili|title=Uzsākta asfalta seguma atjaunošana uz valsts reģionālā autoceļa P63 Līvāni-Preiļi {{!}} Līvānu novada pašvaldība|website=www.livani.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Rožupes līdz Sanaudei (Sutri) (13,45 — 21,54. km). Būvdarbus veica PA &quot;Roadeks un Ošukalns&quot; par līgumcenu 1,56 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/-uzsakta-asfaltbetona-seguma-atjaunosana-uz-autocela-livani-preili/|title=Uzsākta asfaltbetona seguma atjaunošana uz autoceļa Līvāni – Preiļi|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2026-05-25|date=2024-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/latgales-planosanas-regions/|title=Latgales plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-25|date=2024-04-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Krustojošie autoceļi ==
* [[A6]] ([[Krāslava]]),
* [[Autoceļš P62|P62]] ([[Preiļi]]).

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Līvāni]]
* [[Rožupe]]
* [[Sutri]]
* [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]]
* [[Preiļi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P063]]</text>
      <sha1>n3h4lqtiu2xvcxwvric5mn6e24vto9t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204191</id>
    <revision>
      <id>4486341</id>
      <parentid>4400726</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:42:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9006" sha1="km2t8xiv3oq2sjzwfo197xial189ttl" xml:space="preserve">[[Attēls:Kurcuma stacija.JPG|thumb|250px|Kurcuma stacijas ēka]]
[[Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|thumb|250px|Dzelzceļa tilts pār [[Daugava|Daugavu]] [[Daugavpils|Daugavpilī]]]]
'''Daugavpils—Kurcums''' (oficiālais nosaukums: '''Daugavpils—Kurcums—Valsts robeža''') ir 25 kilometrus gara [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija, kas ved no [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils]] līdz [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i un tālāk turpinās līdz [[Viļņa]]i. Posmā Daugavpils—Grīva pastāv kravas satiksme, bet tālāk Kurcuma virzienā satiksme ir niecīga.

== Vēsture ==
[[Attēls:Zemgale station (1930s).jpg|thumb|250px|Zemgales stacijas ēka pie tālaika [[Latvijas-Polijas robeža]]s.]]
Līniju uzbūvēja [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] kā daļu no [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Varšava—Sanktpēterburga]] un satiksmi atklāja {{dat|1862|03|15}}. Dzelzceļa tilts pār Daugavu bija pirmais pastāvīgais Daugavas tilts Latvijā&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 37. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; (atšķirībā no mūsdienām, to varēja izmantot arī gājēji un pajūgi). 
Pirmā pasaules kara laikā vācieši dzelzceļu no Varšavas līdz piefrontes Turmantu stacijai (''Turmend'') &quot;pārnagloja&quot; uz [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] sliežu platumu (1435 mm). 

=== Rīgas–Zemgales–Varšavas dzelzceļš ===
Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada martā starp Viļņu un Varšavu ieviesa regulāru satiksmi ar diviem vilcieniem dienā, vēlāk sāka kursēt vilcieni līdz Rīgai. Turmontas stacijā pasažieri pārsēdās no Polijas vagoniem uz Latvijas vagoniem. Robežkontrole notika Turmontas un [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacijās]]. 1935. gadā vilciens no Varšavas uz Rīgu izbrauca trīs reizes dienā (9:55, 16:30 un 23:45). Vilcienu satiksme pa dzelzceļa līnijām Varšava-Rīga, Varšava-Prāga un Vīne-Roma bija saskaņotas sava starpā, atvieglojot pasažieru pārsēšanos Varšavas Galvenajā stacijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/14.04.2024-ar-vilcienu-no-polijas-uz-latviju-pa-platajam-sliedem.a550153/ Ar vilcienu no Polijas uz Latviju «pa platajām sliedēm»] Tomašs Otockis 2024. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt; 

=== Ļeņingradas–Viļņas dzelzceļš ===
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] visu dzelzceļu atkal pārnagloja 1525 mm platumā.
Līdz 1990. gadam pa to kursēja tālsatiksmes pasažieru vilcieni Ļeņingrada–Berlīne (ātrvilciens &quot;Ļeņingradas ekspresis&quot; (Nr. 25/26), vagoni uz Varšavu, Drēzdeni, Ķelni), Ļeņingrada–Varšava (Nr. 57/58), Ļeņingrada–Kaļiņingrada (&quot;Dzintarkrasts&quot;, Nr. 79/80), Ļeņingrada–[[Černivci]] (Nr. 81/82, vagoni uz Budapeštu, Bukaresti-Sofiju), Ļeņingrada–[[Truskaveca]] (Nr. 113/114), Ļeņingrada–Ļviva (Nr. (Nr. 183/184, 189/190, vagoni uz Prāgu un Budapeštu), Ļeņingrada–Viļņa (Nr. 191/192).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/1591.pdf |title=Расписание составлено в соответствии с графиком движения поездов на 1986 год |access-date={{dat|2025|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251008174316/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/1591.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/115.pdf |title=Расписание составлено в соответствии с графиком движения поездов на 1990 год |access-date={{dat|2025|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251008174316/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/115.pdf }}&lt;/ref&gt;  

Pēc PSRS sabrukuma līdz 2015. gada jūnijam pa dzelzceļu kursēja starptautiskais vilciens Sanktpēterburga—Viļņa.&lt;ref&gt;[http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/2656-tiek-slegts-vilciens-no-92-91-vilna-sanktpeterburga-vilna Tiek slēgts vilciens № 92/91 Viļņa – Sanktpēterburga – Viļņa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Daugavpils–Viļņas dzelzceļš ===
[[Attēls:Vilciens no Viļņas pienāk Daugavpilī.jpg|thumb|250px|Vilciens no Viļņas pienāk Daugavpilī pāri Krustpils līnijas pārvadam]]

2017. gada 25. oktobrī Lietuvas Dzelzceļš veica dīzeļvilciena Viļņa—Daugavpils izmēģinājuma reisu,&lt;ref&gt;[http://www.grani.lv/daugavpils/88081-daugavpilchane-smogut-ezdit-v-vilnyus-na-poezde.html Даугавпилчане смогут ездить в Вильнюс на поезде] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171218141420/http://www.grani.lv/daugavpils/88081-daugavpilchane-smogut-ezdit-v-vilnyus-na-poezde.html |date={{dat|2017|12|18||bez}} }} {{krieviski}}&lt;/ref&gt; pagarinot esošo maršrutu Viļņa—Turmanta.&lt;ref&gt;[https://ntts.lt/news-poezd-na-daugavpils-utrom-tuda-vecherom-obratno-teper-vse-zavisit-ot-zhd-latvii#comments Поезд на Даугавпилс: утром - туда, вечером - обратно. Теперь все зависит от ЖД Латвии] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241218063947/https://ntts.lt/news-poezd-na-daugavpils-utrom-tuda-vecherom-obratno-teper-vse-zavisit-ot-zhd-latvii#comments |date={{dat|2024|12|18||bez}} }} {{krieviski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&amp;type=post&amp;id=71366 Vilcienu saraksta Viļņa—Daugavpils—Viļņa projekts]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lietuvas-dzelzcels-latvija-liek-skerslus-marsruta-vilna-daugavpils-izveidei/#related Lietuvas Dzelzceļš: Latvija liek šķēršļus maršruta Viļņa-Daugavpils izveidei!]&lt;/ref&gt; No 2018. gada 13. janvāra  &quot;[[Lietuvos geležinkeliai]]&quot; uzsāka  pasažieru pārvadājumus maršrutā Daugavpils—Viļņa. Kursēja divi pāri dīzeļvilcienu sestdienās un svētdienās.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/nedelas-nogales-saks-kurset-vilciens-daugavpils-vilna/ Nedēļas nogalēs sāks kursēt vilciens Daugavpils-Viļņa]&lt;/ref&gt; 2018. gada 15. decembrī sarakstu mainīja, sestdienās vakarā paredzot papildu vilcienu no Viļņas (atpakaļ līdz Turmantai).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.traukiniobilietas.lt/portal/attachments/34901/Vilnius-Daugpilis-Vilnius.pdf |title=Vilcienu saraksts Viļņa—Daugavpils—Viļņa |access-date={{dat|2018|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210918185000/https://www.traukiniobilietas.lt/portal/attachments/34901/Vilnius-Daugpilis-Vilnius.pdf }}&lt;/ref&gt; [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ 2020. gada martā pārtrauca pasažieru vilcienu kustību starp Daugavpili un Viļņu.

=== Vēsturiski vilcienu saraksti ===
&lt;gallery widths=&quot;250px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
Attēls:Daugavpils - Zemgale 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Zemgale 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;
Attēls:Daugavpils - Viļņa 1979.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Viļņa 1979. gadā&lt;ref&gt;Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.&lt;/ref&gt;

&lt;/gallery&gt;

== Stacijas un pieturas punkti ==
* [[Daugavpils-Šķirotava]]. Tagadējais oficiālais līnijas sākums.&lt;ref&gt;{{LDZ pārskats}}&lt;/ref&gt;
* [[3. kilometrs]] (izmaiņas punkts). Ierīkots Otrā pasaules kara gados kā &quot;Tilta postenis&quot; vai &quot;Daugavtilts&quot;. Pieder arī līnijai [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Eglaine—Daugavpils]].
* [[Grīva (stacija)|Grīva]]. Sākumā saukta par Kalkūnu staciju.
* Laucesa. No 1932. līdz 1948. gadam pastāvējis pieturas punkts.
* Ežiņa. No 1921. līdz 1924. gadam pastāvējusi stacija.
* [[Kurcums (stacija)|Kurcums]]. 1926. gadā te atvērts pieturas punkts &quot;Kūrciems&quot;, vēlāk pārdēvēts par Kurcumu. Valsts robežstacija kopš 1992. gada.
* [[Zemgale (stacija)|Zemgale]]. Valsts robežstacija no 1922. gada. Kara laikā nopostīta; mūsdienās stacija nepastāv, bet tās ēkā atrodas [[Zemgales Romas katoļu baznīca]].
* [[Turmanta (stacija)|Turmanta]]. Ierīkota reizē ar līnijas uzbūvēšanu kā [[Novoaļeksandrovska]]s stacija; 1894. gadā pārdēvēta par Turmontu. Bijusi sākotnējā Latvijas robežstacija, bet pēc [[Latvijas-Polijas robeža]]s precizēšanas nonāca Polijas teritorijā; mūsdienās atrodas Lietuvā. No Turmantas uz Viļņu kursē vietējie pasažieru vilcieni.&lt;ref&gt;[http://www.marsrutai.lt/traukiniai/#Routes/,13_4,13_7 Vilnius - Turmantas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121026173746/http://www.marsrutai.lt/traukiniai/#Routes/,13_4,13_7 |date={{dat|2012|10|26||bez}} }} {{lietuviski}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Daugavpils]]</text>
      <sha1>km2t8xiv3oq2sjzwfo197xial189ttl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Henrijs Kevils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206227</id>
    <revision>
      <id>4486010</id>
      <parentid>4418699</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:28:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4486010</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6885" sha1="ewijk3j1z7cuugg0i5rx51prldc8vp0" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Henrijs Kevils
 | vārds_orig              = ''Henry Cavill''
 | attēls                  = Henry Cavill by Gage Skidmore 2.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Henrijs Kevils 2019. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1983|5|5}}
 | dz. vieta               = [[Džērsija]], [[Normandijas salas]]
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 2001—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = Henry Cavill's Signature. Vector.svg
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 2017: &quot;Sliktākais aktieru duets&quot; ([[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]])
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Henrijs Viljams Delglīšs Kevils''' ({{val|en|Henry William Dalgliesh Cavill}}; dzimis {{dat|1983|5|5}}) ir britu [[aktieris]]. Plašu atpazīstamību ieguvis pēc ''[[DC Comics]]'' Supermena tēla atveidošanas ''[[DC Extended Universe]]'', kā arī pēc titullomas ''[[Netflix]]'' fantāzijas seriālā ''[[The Witcher]]'' (2019–pašlaik).

Savu aktiera karjeru uzsāka piedaloties filmās &quot;[[Grāfs Monte Kristo (2002. gada filma)|Grāfs Monte Kristo]]&quot; (2002) un ''[[I Capture the Castle]]'' (2003). Vēlāk viņš filmējās otrā plāna lomās dažādos televīzijas seriālos, tostarp [[BBC]] seriālā ''[[The Inspector Lynley Mysteries]]'', [[ITV]] seriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; (''Midsomer Murders'') un [[Showtime]] kanāla seriālā &quot;[[Tjūdori (seriāls)|Tjūdori]]&quot; (''The Tudors''). Piedalījies arī vairākās Holivudas filmās, tādās kā &quot;[[Tristans un Izolde]]&quot; (''Tristan &amp; Isolde'', 2006), &quot;[[Zvaigžņu putekļi]]&quot; (2007), ''[[Blood Creek]]'' (2009) un &quot;[[Nemirstīgie (filma)|Nemirstīgie]]&quot; (2011).

Kevils starptautisku atpazīstamību ieguva pēc Supermena lomas atveidošanas ''[[DC Extended Universe]]'' supervaroņu filmās &quot;[[Tērauda vīrs]]&quot; (2013), &quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot; (2016) un &quot;[[Taisnības līga]]&quot; (2017).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/shazam-movie-henry-cavill-superman-cameo-actor/ |title=Shazam's Secret Cameo Was Almost a Different DCEU Actor |first=Sandy |last=Schaefer |date=9 April 2019 |website=ScreenRant |access-date=1 August 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/markhughes/2020/05/29/henry-cavill-likely-to-don-cape-again-as-superman/ |title=Henry Cavill Likely To Don Cape Again As Superman |first=Mark |last=Hughes |date=29 May 2020 |website=Forbes |access-date=1 August 2020}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Kristians Beils|Kristiana Beila]], kas attēlojis [[Betmens|Betmenu]], un [[Endrū Gārfīlds|Endrū Gārfīlda]], kas attēlojis [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēku]], viņš kļuvis par trešo britu aktieri, kas filmās atveidojis amerikāņu komiksu supervaroni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailymail.co.uk/tvshowbiz/article-1352411/British-actor-Henry-Cavill-play-Superman-new-movie.html|title=British actor Henry Cavill will play Superman in new movie|work=[[Mail Online]]|accessdate={{dat|2012|11|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņš kļuva par pirmo neamerikāni, kas filmā attēlojis Supermenu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last=Saunders |first=Emma |url=http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-12333396 |title=BBC News - Film invasion of the Super-Brits |publisher=BBC |date=February 1, 2011 |accessdate=February 2, 2011}}&lt;/ref&gt; H. Kevils pretendēja uz Supermena lomu arī filmā &quot;[[Supermens atgriežas]]&quot;, taču tajā zaudēja [[Brendons Rauts|Brendonam Rautam]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |first=Anita |last=Singh |url=http://www.telegraph.co.uk/news/picturegalleries/celebritynews/8291749/Another-British-superhero-Henry-Cavill-to-play-Superman.html |title=Another British superhero: Henry Cavill to play Superman |accessdate=March 27, 2011 |location=London |work=The Daily Telegraph |date=January 30, 2011}}&lt;/ref&gt;

Vēl viņš filmējies spriedzes spiegu filmās &quot;[[Vīrs no U.N.C.L.E.]]&quot; (2015) un &quot;[[Neiespējamā misija: Sekas]]&quot; (2018).

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
|2001
|''Laguna''
|
|-
|2002
|&quot;[[Grāfs Monte Kristo (2002. gada filma)|Grāfs Monte Kristo]]&quot; (''The Count of Monte Cristo'')
|
|-
|2003
|''[[I Capture the Castle]]''
|
|-
|2005
|''[[Hellraiser: Hellworld]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2006
|&quot;[[Tristans un Izolde (filma)|Tristans un Izolde]]&quot; (''Tristan &amp; Isolde'')
|
|-
|''[[Red Riding Hood]]''
|
|-
|2007
|&quot;[[Zvaigžņu putekļi]]&quot; (''Stardust'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2009
|&quot;[[Lai notiek kas notikdams]]&quot; (''Whatever Works'')
|
|-
|''[[Blood Creek]]''
|
|-
|2011
|&quot;[[Nemirstīgie (filma)|Nemirstīgie]]&quot; (''Immortals'')
|
|-
|2012
|&quot;[[Gaišā dienas laikā]]&quot; (''The Cold Light of Day'')
|
|-
|2013
|&quot;[[Tērauda vīrs]]&quot; (''Man of Steel'')
|
|-
|2015
|&quot;[[Vīrs no U.N.C.L.E.]]&quot; (''The Man from U.N.C.L.E.'')
|
|-
|2016
|&quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot; (''Batman v Superman: Dawn of Justice'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|''[[Sand Castle]]''
|
|-
|&quot;[[Taisnības līga]]&quot; (''Justice League'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2018
|&quot;[[Neiespējamā misija: Sekas]]&quot; (''Mission: Impossible – Fallout'')
|
|-
|''[[Night Hunter]]''
|
|-
|2020
|&quot;[[Enola Holmsa]]&quot; (''Enola Holmes'')
|
|-
|2021
|&quot;[[Zeka Snaidera Taisnības līga]]&quot; (''Zack Snyder's Justice League'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2022
|&quot;[[Melnais Ādams]]&quot; (''Black Adam'')
|epizodiska loma; titros nav minēts
|-
|''[[Enola Holmes 2]]''
|
|-
|2023
|&quot;[[Zibsnis]]&quot; (''The Flash'')
|epizodiska loma; titros nav minēts
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2024
|&quot;[[Ārgails]]&quot; (''Argylle'')
|
|-
|&quot;[[Nedžentlmeniskas karadarbības ministrija]]&quot; (''The Ministry of Ungentlemanly Warfare'')
|
|-
|&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot; (''Deadpool &amp; Wolverine'')
|
|-
|2026
|&quot;[[Pelēkā zona]]&quot; (''In the Grey'')
|
|-
| 2027
|&quot;[[Kalnietis (2027. gada filma)|Kalnietis]]&quot; (''Highlander'')
|
|-
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kevils, Henrijs}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Džērsijā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>ewijk3j1z7cuugg0i5rx51prldc8vp0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II</title>
    <ns>0</ns>
    <id>213987</id>
    <revision>
      <id>4486356</id>
      <parentid>4478737</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:09:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6940" sha1="6bnd9rna288eb30gfe4mmmkuqwsratr" xml:space="preserve">[[Attēls:Dzelzceļa līniju shēma.jpg|thumb|300px|Ventspils—Stendes dzelzceļa posms ar Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļa tīkla shēmu (1935)]]
[[Attēls:Strupceļš aiz Ventspils stacijas.jpg|thumb|200px|Dzelzceļa līnijas Ventspils—Tukums II beigas — strupceļš aiz Ventspils stacijas]]
'''Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II''' ir dzelzceļa līnija Latvijā, kas savieno [[Tukums|Tukuma]] un [[Ventspils]] pilsētas. Līnija iet caur [[Ventspils novads|Ventspils novadu]], [[Talsu novads|Talsu novadu]] un [[Tukuma novads|Tukuma novadu]]. Līnija ir 108 km gara, tajā ir tikai viens sliežu ceļš, tai ir piešķirta 1. — visaugstākā kategorija.&lt;ref&gt;{{LDz pārskats}}&lt;/ref&gt; Līnijā pastāv tikai kravas vilcienu satiksme, galvenokārt kravu pārvadāšanai uz un no Ventspils ostas. Līdz 2010. gadam līnijā kursēja arī pasažieru dīzeļvilcieni. Līdz 2023. gadam bija plānots elektrificēt šo līniju, lai palielinātu vilcienu ātrumu, bet projektu atcēla.

== Vēsture ==
Ideja par dzelzceļa līnijas būvi radās 1880. gados, kad Rīgas un Liepājas ostas vairs nevarēja nodrošināt visu preču eksportu, bet par risinājumu varēja izmantot [[Ventspils osta|Ventspils ostu]]. Pirmie mēģinājumi uzbūvēt dzelzceļa līniju beidzās neveiksmīgi, naudas trūkuma dēļ, taču jau 1890. gados, sakarā ar rūpniecības uzplaukumu, ideja par līnijas būvi atdzima. Līnija tika atklāta [[1901]]. gadā kā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|privātās dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]] daļa. To izbūvēja Maskavas—Ventspils—Ribinskas dzelzceļa sabiedrība, taču [[1918]]. gadā līnija pārgāja valsts īpašumā.&lt;ref&gt;[http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }} Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm Latvijas dzelzceļu vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120509163941/http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm |date={{dat|2012|05|09||bez}} }} Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs&lt;/ref&gt; 
Pirmā pasaules kara laikā uzbūvēja [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|Stendes—Ventspils lauku dzelzceļu tīklu]]. 
No 2010. gada 15. februāra no Rīgas uz Ventspili pārtrauca dzelzceļa pasažieru pārvadājumus.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/uz-ventspili-un-rengi-vilciens-vairs-nekurses-716906 Uz Ventspili un Reņģi vilciens vairs nekursēs]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.ventspilnieki.lv/zinas/citas_aktualitates/04022010_vilciens_riga__ventspils_vairs_nekurses Vilciens Rīga - Ventspils vairs nekursēs]&lt;/ref&gt;

== Pasažieru vilcienu satiksme ==
[[Latvijas PSR]] laikā pa līniju kursēja 2 pasažieru vilcienu pāri dienā [[pasažieru vilciens Rīga—Ventspils|maršrutā Rīga—Ventspils]] caur Jelgavu — no Rīgas no rīta, bet no Ventspils pievakarē, un no Rīgas vakarā, bet no Ventspils no rīta.&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/filez/pblt-1989.zip Службеное расписание движения пригородных поездов (1989/1990 г.); Прибалтийская железная дорога]{{krieviski}}&lt;/ref&gt; 1995. gadā rīta vilciens no Rīgas un vakara vilciens no Ventspils tika novirzīti caur Jūrmalu,&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/filez/lvprig1994.pdf Piepilsētas vilcienu kustības dienesta saraksts 1994./1995. g.; VAS Latvijas Dzelzceļš]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/filez/lv1995_lat.djvu Pasažieru vilcienu kustības dienesta saraksts 1995./1996. g.; VAS Latvijas dzelzceļš]&lt;/ref&gt; 1998. gadā arī otrs vilciens.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/ventspils-vilciens-brauks-caur-jurmalu-10287630 Ventspils vilciens brauks caur Jūrmalu] Diena.lv&lt;/ref&gt; 2001. gada augustā pasažieru vilcienu satiksme tika pārtraukta,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/daudzviet-vilcieni-pienaks-retak-11208394 Daudzviet vilcieni pienāks retāk] Diena.lv&lt;/ref&gt; bet tā tika atjaunota pēc 7 gadiem — 2008. gada augustā. Tad vilciens līnijā kursēja tikai vienreiz dienā — vakarā no Rīgas, bet no rīta — no Ventspils (šajā līnijā pieturēja Kandavā, Sabilē, Stendē, Spārē un Ugālē).&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3382 Atjaunos dzelzceļa pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga—Ventspils]{{Novecojusi saite}} Ldz.lv&lt;/ref&gt; No 2009. gada oktobra vilciens kursēja tikai nedēļas nogalēs, vilcienu daļēji aizstājot ar autobusiem,&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=4198 Rīga-Ventspils vilcienu satiksme daļēji tiks aizstāta ar autobusiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141029132341/http://www.ldz.lv/?object_id=4198 |date={{dat|2014|10|29||bez}} }} Ldz.lv&lt;/ref&gt; bet 2010. gada februārī tika atcelts pavisam. 2018.gada aprīlī Ventspilī pienāca dienesta pasažieru vilciens bez parastiem braucējiem no Rīgas un atsākās runas par vilciena atjaunošanu, bet to atlika uz vēlāku laiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atsaks-sarunas-par-pasazieru-vilcienu-reisiem-riga-ventspils.a276038/|title=Atsāks sarunas par pasažieru vilcienu reisiem Rīga – Ventspils|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2024. gada 22. janvārī portālā manabalss.lv tika uzsākta parakstu vākšana, lai atjaunotu satiksmi starp Rīgu un Ventspili.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/atjaunot-vilciena-kursesanu-starp-ventspili-un-rigu/show?locale=lv|title=ATJAUNOT VILCIENA SATIKSMI STARP VENTSPILI UN RĪGU|website=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|access-date=2024-03-16|language=lv|archive-date=2024-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240316111253/https://manabalss.lv/atjaunot-vilciena-kursesanu-starp-ventspili-un-rigu/show?locale=lv}}&lt;/ref&gt; Bija plānots līdz 2023. gadam &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/199300-valdiba-apstiprina-dzelzcela-elektrifikacijas-projekta-noteikumus.htm|title=Valdība apstiprina dzelzceļa elektrifikācijas projekta noteikumus|website=nra.lv|access-date=2024-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; projektā elektrificēt arī posmu Tukums II—Ventspils, taču projekts netika realizēts.

== Stacijas ==
Dzelzceļa līnijā ir 12 stacijas un 3 pieturas punkti (netiek izmantoti).
# [[Ventspils (stacija)|Ventspils]]
# [[Ventspils II]]
# [[Elkšķene (stacija)|Elkšķene]]
# [[Puze (stacija)|Puze]]
# [[Ugāle (stacija)|Ugāle]]
# [[Usma (stacija)|Usma]]
# [[Spāre (stacija)|Spāre]]
# [[Līči (stacija)|Līči]]
# [[Stende (stacija)|Stende]]
# [[Sabile (stacija)|Sabile]]
# [[Līgciems (stacija)|Līgciems]]
# [[Kandava (stacija)|Kandava]]
# [[Pūre (stacija)|Pūre]]
# [[Zvāre (stacija)|Zvāre]]
# [[Tukums II]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Ventspils—Tukums II, dzelzceļa līnija}}
{{Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II}}
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>6bnd9rna288eb30gfe4mmmkuqwsratr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beatifikācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216860</id>
    <revision>
      <id>4486119</id>
      <parentid>4355206</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:37:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486119</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6004" sha1="ci8anturf5bcuu5vtiu5yzkh4y776jz" xml:space="preserve">[[Attēls:Beatification of John Paul II (1).jpg|thumb|right|250px|[[Jānis Pāvils II|Jāņa Pāvila II]] beatifikācija (01.05.2011.)]]

'''Beatifikācija''' ({{val|la|beatificatio}}, no ''beatus'' — 'svētlaimīgs') ir ceremonija [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu baznīcā]], kuras laikā kādu [[Persona|personu]] pasludina par [[Svētīgais|svētīgu]]. Tā ir obligāta pirms [[kanonizācija]]s.

Ceremonija noris [[Svētā Mise|Svētās Mises]] ietvaros un pēc baznīcas likumiem tā norit [[Svētā Pētera bazilika|Svētā Pētera bazilikā]] [[Vatikāns|Vatikānā]]. Kopš 2005. gada 29. septembra beatifikācijas ceremoniju vada Kanonisko jeb Svēto lietu Kongregācijas prefekts vai kāds cits [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] nozīmēts delegāts jaunā svētīgā izcelšanās zemē, diecēzē. Ceremonijas laikā tiek atklāts svētīgā attēls, lasīts dekrēts par jauno svētīgo un dziedāta [[himna]] &quot;Dievs, mēs tevi slavējam&quot; (''Te Deum''). Bieži tiek izliktas Svētīgā [[relikvija]]s, pirms tam veicot [[ekshumācija|ekshumāciju]] un kanonisko [[rekognoscēšana|rekognoscēšanu]]. (Miruša cilvēka miesas saglabāšanās pēc Baznīcas likumiem liecina par tā svētumu.) Relikvijas vēlāk tiek ievietotas [[altāris|altāros]]. Svinīgi dievkalpojumi tiek noturēti vietējā Baznīcā.

Pasludināšana par svētīgo kā etaps ir nepieciešams tālākai personas kanonizācijai jeb pasludināšanai par svētu. Līdz [[17. gadsimts|17. gadsimtam]] personu varēja kanonizēt bez beatifikācijas, taču [[1642]]. gadā, pāvesta [[Urbāns VIII|Urbāna VIII]] laikā šis process tika mainīts, izstrādājot un pieņemot jaunu beatifikācijas un kanonizācijas kārtību. Vienlaicīgi, sākot no šī laika beatifikācija norit [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] pārraudzībā. Pirmā beatifikācija pēc [[reforma]]s tika veikta [[1662]]. gadā, beatificējot [[Francisks no Sales|Francisku no Sales]], ko īstenoja pāvests [[Aleksandrs VII]]. Beatifikācijas process tika pilnveidots arī pēdējā gadsimtā, [[1969]]. gadā pāvestam [[Pāvils VI|Pāvilam VI]] izsludinot dokumentu &quot;Skaidrāks svētums&quot; (''Sanctitas clarior''), [[1983]]. gadā pāvestam [[Jānis Pāvils II|Jānim Pāvilam II]] izsludinot apustulisko [[konstitūcija|konstitūciju]] &quot;Divinus perfectionis magister&quot;. Izmaiņas veica arī pāvests [[Benedikts XVI]].&lt;ref&gt;[http://www.kbvestnesis.lv/KBV/garigai-dzvei/7-jautajums-priesterim/39-beatifikacija Kas ir beatifikācija un kā tā atšķiras no kanonizācijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220129021940/http://www.kbvestnesis.lv/KBV/garigai-dzvei/7-jautajums-priesterim/39-beatifikacija |date={{dat|2022|01|29||bez}} }} www.kbvestnesis.lv&lt;/ref&gt; Balstoties uz Baznīcas [[kanons|kanoniem]], beatifikācija nevar sākties agrāk nekā 5 gadus, bet kanonizācija agrāk kā 50 gadus pēc personas [[nāve]]s, taču likumā tiek atrunāti arī izņēmumi procesa ātrākai uzsākšanai un lēmumu pieņem pāvests. Pasludināšana par svētīgo apliecina, ka baznīca novērtē personas dzīves izcilību, kuru uzskata par atdarināšanas vērtu.

== Priekšnosacījumi==
Lai varētu notikt beatifikācija, nepieciešams veikt vairākus beatifikācijas etapus.
* Liecību par kandidātu un viņa dzīves izpēte. Sarakstīto darbu atbilstības katoliskās Baznīcas mācībai pārbaude. Tā tiek veikta uz vietas diecēzē, apkopota, izveidojot [[dokuments|dokumentu]] [[arhīvs|arhīvu]] (Copia Publica) un nosūtīta uz Kanonizācijas lietu kongregāciju Vatikanā, kur kongregācija izdod speciālu dekrētu par beatifikācijas procesa uzsākšanu. Sasniedzot šo etapu, minētais beatifikācijas kandidāts tiek godināts par [[Dieva kalps|Dieva kalpu]].
* Kandidāta veikto varonīgo tikumu pārbaude.  Kanonizācijas lietu kongregācijai izpētot arhīvu (Copia Publica), izveido jaunu dokumentu &quot;Nostāja par dzīvi, tikumiem un svētuma reputāciju&quot;, kuru apstiprina Kanonizācijas lietu kongregācijas [[kardināls|kardinālu]] komisija, pamatojoties uz kuru Romas pāvests izsludina dekrētu, kurš oficiāli apliecina personas uz beatifikāciju tikumu varonību (Decretum super heroicitate virtutum). Sasniedzot šo etapu, Dieva kalps kļūst par [[Godināmais|Godināmo]].
* Brīnuma autentiskuma pārbaude, kurš notika lūdzot kandidāta aizbildniecību.&lt;ref&gt;[http://www.catholic.lv/main.php?parent=3941 Par beatifikāciju un kanonizāciju]{{Novecojusi saite}} www.catholic.lv&lt;/ref&gt;

== Svētīgā piemiņas diena ==
Ar īpašu [[dekrēts|dekrētu]] tiek noteikta diena, kurā svētīgais tiks pieminēts vietējās diecēzes, ordeņa vai [[kongregācija]]s liturģiskajā kalendārā.

Beatifikācija ir atļauja veikt oficiālu godināšanas kultu svētīgā godam vietējā baznīcā. Vietējās baznīcas ticīgie lūdzas gan par svētīgo, gan lūdz viņa aizbildniecību un palīdzību. Godināšanas kults visā Katoļu baznīcā ir iespējams pēc svētīgā kanonizācijas, to oficiāli atzīstot par Baznīcas [[svētais|svēto]], kas var tikt realizēts, ja svētīgā svētums tiek apliecināts caur vēl vienu brīnumu.&lt;ref&gt;[http://www.catholic.lv/sloskans/parbiskapu.htm Par Bīskapu Boļeslavu Sloskānu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130503085718/http://www.catholic.lv/sloskans/parbiskapu.htm |date={{dat|2013|05|03||bez}} }} www.catholic.lv&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.vatican.va/roman_curia/congregations/csaints/documents/rc_con_csaints_doc_20050929_saraiva-martins-beatif_en.html Beatifikācijas process] www.vatican.va
* [http://www.catholic.lv/main.php?parent=3941 Par beatifikāciju un kanonizāciju]{{Novecojusi saite}} www.catholic.lv
* [http://www.vatican.va/roman_curia/congregations/csaints/documents/rc_con_csaints_doc_20070517_sanctorum-mater_en.html Beatifikācijas likums] www.vatican.va

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanonizācija]]</text>
      <sha1>ci8anturf5bcuu5vtiu5yzkh4y776jz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>231882</id>
    <revision>
      <id>4486346</id>
      <parentid>4259845</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:50:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7154" sha1="5u6wbfc7ngl771n3h0bub5geel9g8jg" xml:space="preserve">[[Attēls:Aglona - Krāce.JPG|thumb|250px|Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils divceļu posmā Krāce—Aglona pie Aglonas stacijas]]
'''Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils''' ir dzelzceļa līnija [[Latvija|Latvijā]], kas savieno [[Rēzekne]]s un [[Daugavpils]] (stacija [[Daugavpils-Šķirotava]]) pilsētas. Šī ir viena no senākajām dzelzceļa līnijām Latvijā. Līnijas garums ir 84 km, tajā ir viens sliežu ceļš (izņemot posmus Rēzekne I—Pūpoli un Krāce—Aglona) un tajā kursē pārsvarā tikai kravas vilcieni. Līnijā nav regulāras pasažieru satiksmes. Piepilsētas pasažieru vilcienu satiksme līnijā pārtraukta [[1999]]. gadā. Reizi gadā uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā augusta vidū kopš 1995. gada&lt;ref&gt;Rīgas Balss, 14.08.1995&lt;/ref&gt; kursē pasažieru vilciens Rīga—Aglona. 

== Vēsture ==
Dzelzceļa līnija tika uzbūvēta [[1860]]. gadā, reizē ar posma Rītupe (tolaik ''Schogowa'')—Daugavpils uzbūvēšanu (kas ir senākā dzelzceļa līnija Latvijā), kas bija daļa no [[Sanktpēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnija]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm |title=Latvijas dzelzceļu vēsture |access-date={{dat|2013|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120509163941/http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm }}&lt;/ref&gt;

Līdz 1990. gadam pa to kursēja tālsatiksmes pasažieru vilcieni Ļeņingrada–Berlīne (ātrvilciens &quot;Ļeņingradas ekspresis&quot; (Nr. 25/26), vagoni uz Varšavu, Drēzdeni, Ķelni), Ļeņingrada–Varšava (Nr. 57/58), Ļeņingrada–Kaļiņingrada (&quot;Dzintarkrasts&quot;, Nr. 79/80), Ļeņingrada–[[Černivci]] (Nr. 81/82, vagoni uz Budapeštu, Bukaresti-Sofiju), Ļeņingrada–[[Truskaveca]] (Nr. 113/114), Ļeņingrada–Ļviva (Nr. (Nr. 183/184, 189/190, vagoni uz Prāgu un Budapeštu), Ļeņingrada–Viļņa (Nr. 191/192).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/1591.pdf |title=Расписание составлено в соответствии с графиком движения поездов на 1986 год |access-date={{dat|2025|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251008174316/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/1591.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/115.pdf |title=Расписание составлено в соответствии с графиком движения поездов на 1990 год |access-date={{dat|2025|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251008174316/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/115.pdf }}&lt;/ref&gt;  
Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] pa dzelzceļu kursēja starptautiskais vilciens Sanktpēterburga—Viļņa.&lt;ref&gt;[http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/2656-tiek-slegts-vilciens-no-92-91-vilna-sanktpeterburga-vilna Tiek slēgts vilciens № 92/91 Viļņa – Sanktpēterburga – Viļņa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[1999]]. gada jūnijā nolēma pārtraukt pasažieru vilciena Daugavpils—Rēzekne kustību,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/vilciens-tomer-nekurses-10463282 Vilciens tomēr nekursēs]&lt;/ref&gt; kaut gan vilciens pārstāja kursēt jau kopš 15. aprīļa, kad posmā Krāce—Aglona nogruva dzelzceļa uzbērums.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/nobrucis-dzelzcela-uzberums-10431843 Nobrucis dzelzceļa uzbērums]&lt;/ref&gt;. 
2015. gada jūnijā pārtrauca kursēt vilciens Viļņa—Sanktpēterburga&lt;ref&gt;[http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/2656-tiek-slegts-vilciens-no-92-91-vilna-sanktpeterburga-vilna Tiek slēgts vilciens № 92/91 Viļņa – Sanktpēterburga – Viļņa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;, bet kopš 2015. gada oktobra šeit nekursē arī vilciens Rīga—Sanktpēterburga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://l-ekspresis.eu/vilcienu-kustibas-saraksts.html |title=Vilcienu kustības saraksts spēkā no 25.10.2015. |access-date=02.05.2016 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160426025106/http://l-ekspresis.eu/vilcienu-kustibas-saraksts.html |archivedate=26.04.2016 }}&lt;/ref&gt;

2018. gada 24. septembrī sakarā ar [[Pāvesta Franciska vizīte Baltijas valstīs|Romas pāvesta vizīti]] Aglonas bazilikā līnijā bija norīkoti 3 reisi no Rīgas uz Aglonu — viens pagarināts parastais Rīga—Daugavpils reiss un 2 papildu reisi no Rīgas caur Rēzekni un Daugavpili.&lt;ref&gt;[http://atd.lv/sites/default/files/STP_lemumi_02082018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.6, 2018.gada 2.augustā]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12114/pavesta-franciska-vizites-laika-norikoti-vairaki-vilcieni-uz-aglonu/ |title=Pāvesta Franciska vizītes laikā norīkoti vairāki vilcieni uz Aglonu |access-date={{dat|2018|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181206120028/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12114/pavesta-franciska-vizites-laika-norikoti-vairaki-vilcieni-uz-aglonu/ |archivedate={{dat|2018|12|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2020. un 2021. gadā [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ vilciens uz Aglonu netika norīkots, bet tika norīkots 2022. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12257/14-un-15-augusta-norikots-vilciens-aglonas-virziena/ 14. un 15. augustā norīkots vilciens Aglonas virzienā]&lt;/ref&gt;

=== Vēsturiski vilcienu saraksti ===
&lt;gallery widths=&quot;250px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
Attēls:Daugavpils - Rezekne - Ritupe 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Rēzekne—Rītupe 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;
Attēls:Daugavpils - Pitalova 1979.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Pitalova 1979. gadā&lt;ref&gt;Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.&lt;/ref&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Stacijas ==
# [[Rēzekne I]]
# [[Pūpoli (stacija)|Pūpoli]]
# [[Malta (stacija)|Malta]]
# [[Vainava]]
# [[Krāce (stacija)|Krāce]]
# [[Zalvezers]]
# [[Apsāni]]
# [[Aglona (stacija)|Aglona]]
# [[Ārdava (stacija)|Ārdava]]
# [[Vīganti (stacija)|Vīganti]] 
# [[Višķi (stacija)|Višķi]]
# [[Medupe]]
# [[Zaļumi (stacija)|Zaļumi]]
# [[Kūdraine]]
# [[524. kilometrs|524. km]]
# [[525. kilometrs|525. km]]
# [[Daugavpils Šķirošanas parks]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://railwayz.info/photolines/line/78 Dzelzceļa līnijas Rēzekne—Daugavpils staciju fotogrāfijas] {{krieviski}}
* {{youtube|Q0C_2FCBBMw|Pirmajam dzelzceļa iecirknim Latvijas teritorijā - 160}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}
{{Dzelzceļa līnija Rēzekne I—Daugavpils}}
{{DEFAULTSORT:Rēzekne—Daugavpils, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Rēzekne]]
[[Kategorija:Daugavpils]]
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>5u6wbfc7ngl771n3h0bub5geel9g8jg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kinoakadēmijas goda balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>232503</id>
    <revision>
      <id>4486193</id>
      <parentid>4346783</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T21:02:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2020. gadi */ papildināts.......</comment>
      <origin>4486193</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="61403" sha1="3u4mwby3ndrpsg9tn41y1zqos4tlm14" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
| name           = Kinoakadēmijas goda balva
| current_awards = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| description    = 
| presenter      = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
| country        = [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| location       = 
| year           = 1928
| year2          = 
| website        = [http://www.oscars.org oscars.org]
}}
'''Kinoakadēmijas goda balva''' ({{val|en|Academy Honorary Award}}) ir speciālā [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]s balva, ko akadēmija pirmo reizi pasniedza 1948. gadā, [[21. Kinoakadēmijas balva]]s ceremonijas laikā, iepriekš tā saucās '''Speciālā balva'''. Balva tiek piešķirta vadoties pēc Kino mākslas un zinātnes akadēmijas [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija#Akadēmijas prezidenti|Vadītāju padomes]] ('' Board of Governors'') ieskatiem, lai atzīmētu sasniegumus kinematogrāfā, kurus nevar iekļaut nevienā no [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijām. Bieži vien šīs balvas ieguvēji agrāk jau ir saņēmuši arī kādu no pamatbalvām, viņu vidū ir [[Mērija Pikforda]], [[Moriss Ševaljē]], [[Lorenss Olivjē]], [[Aleks Giness]], [[Džeimss Stjuarts]], [[Sofija Lorena]], [[Sidnijs Puatjē]] un citi.&lt;ref name=AboutHonoraryAward&gt;{{tīmekļa atsauce|author=Academy of Motion Picture Arts and Sciences|url=http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/honorary01.html|title=About Academy Awards: Honorary Award|work=Official Academy Award Website|format=[[World Wide Web|Web]]|publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences (AMPAS) Oscars.org|accessdate=2008-07-29|quote=The Academy's Honorary Award is given to honor ''extraordinary distinction in lifetime achievement, exceptional contributions to the state of motion picture arts and sciences, or for outstanding service to the Academy.'' It is given at the discretion of the [[Academy of Motion Picture Arts and Sciences#Current administration of the Academy|Board of Governors]] and is not necessarily given every year, although the last year it was not given before 2008 was 1987.|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080409013646/http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/honorary01.html|archivedate=2008-04-09}}&lt;/ref&gt; Godalgotajām personām parasti tiek pasniegtas tādas pašas zelta Oskara statuetes, kā citās nominācijās. Tomēr dažkārt ir pasniegtas arī cita veida balvas — medaļa, goda raksts, sertifikāts par nopelniem u.c.&lt;ref name=AboutHonoraryAward1d&gt;{{tīmekļa atsauce|author=Academy of Motion Picture Arts and Sciences|url=http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/honorary01.html|title=About Academy Awards: Honorary Award|work=Official Academy Award Website|format=[[World Wide Web|Web]]|publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences (AMPAS), '' Oscars.org''|accessdate=2008-08-01|quote=The Honorary Award can also take the form of a life membership in the Academy, a scroll, a medal, a certificate or any other design chosen by the [[Academy of Motion Picture Arts and Sciences#Current administration of the Academy|Board of Governors]]. The [[John A. Bonner]] Medal of Commendation, given for 'outstanding service and dedication in upholding the high standards of the Academy,' is considered an Honorary Award. It is usually given at the annual presentation of [[Academy Scientific and Technical Award|Scientific and Technical Awards]], a dinner ceremony separate from the annual [[Broadcasting|telecast]].|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080409013646/http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/honorary01.html|archivedate=2008-04-09}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no [[Par īpašiem sasniegumiem (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Balvas par īpašiem sasniegumiem]], ko ieviesa 1972. gadā, Kinoakadēmijas goda balva netiek piešķirta par konkrētu gadu vai filmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/acheivement.html|title=Special Achievement Award|publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences|access-date={{dat|2018|07|18||bez}}|archive-date={{dat|2008|01|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080107024058/http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/acheivement.html}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2009. gada Kinoakadēmijas goda balvu, kā arī divas citas balvas ([[Džīna Heršolta humanitārā balva|Džīna Heršolta humanitāro balvu]] un [[Ērvinga Tālberga memoriālā balva|Ērvinga Tālberga memoriālo balvu]] (''Irving G. Thalberg Memorial Award'')) pasniedz atsevišķā ''[[Governors Awards]]'' ceremonijā, nevis, kā agrāk, galvenajā Amerikas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā. Goda balvu laureāti galvenajā ceremonijā parādās tikai uz brīdi kopā ar visu citu nomināciju laureātiem noslēgumā.&lt;ref name=&quot;Governors Awards&quot;&gt;[http://www.oscars.org/awards/governors/index.html Governors Awards at the Academy of Motion Picture Arts and Sciences {{Nowrap|6 September}} 2010.]&lt;/ref&gt;

Visvairāk reižu Kinoakadēmijas goda balvu saņēmis [[Bobs Houps]], kurš ir godināts 4 reizes.

== Balvas ieguvēji ==

=== 1920. gadi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;98%&quot; style=&quot;background:#ffffff;&quot;
! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1927/28 &lt;small&gt;[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | ''[[Warner Bros. Pictures]]''
| align=&quot;center&quot; | &quot;par filmu &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot; (1927), filmu, kas bija viena skaņas kino aizsācējiem un izraisīja apvērsumu kinematogrāfā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Čārlijs Čaplins]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par tēlošanu, scenāriju, režiju un producēšanu filmā &quot;[[Cirks (filma)|Cirks]]&quot; (1928).&quot;&lt;ref&gt;Removing him from the contests in which he had been nominated for an Academy Award in the &quot;competitive classes&quot;, the Academy gave Chaplin this &quot;Special Award&quot; because, as it wrote to him, his &quot;collective accomplishments&quot; in ''The Circus'' merited his placement &quot;in a class&quot; by himself.&lt;br /&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://awardsdatabase.oscars.org/ampas_awards/DisplayMain.jsp?curTime=1217314105990|title=Special Award to Charles Chaplin|format=[[World Wide Web|Web]]|work=Official Academy Award Database|publisher=AMPAS, ''Oscars.org''|accessdate=2008-07-29|quote=[NOTE: The Academy Board of Judges on merit awards for individual achievements in motion picture arts during the year ending August 1, 1928, unanimously decided that your name should be removed from the competitive classes, and that a special first award be conferred upon you for writing, acting, directing and producing ''[[Cirks (filma)|The Circus]]''. The collective accomplishments thus displayed place you in a class by yourself.&quot; (Letter from the Academy to Mr. Chaplin, dated February 19, 1929.)]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120112110107/http://awardsdatabase.oscars.org/ampas_awards/DisplayMain.jsp?curTime=1217314105990|archivedate=2012-01-12}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1928/29 &lt;small&gt;[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
| align=&quot;center&quot; | &lt;small&gt;Balvu nepasniedza&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
|-
| align=&quot;center&quot; | 1929/30 &lt;small&gt;[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
| align=&quot;center&quot; | &lt;small&gt;Balvu nepasniedza&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
|}

=== 1930. gadi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;98%&quot; style=&quot;background:#ffffff;&quot;
! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva
|-
| align=&quot;center&quot; | 1930/31 &lt;small&gt;[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
| align=&quot;center&quot; | &lt;small&gt;Balvu nepasniedza&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
|-
| align=&quot;center&quot; | 1931/32 &lt;small&gt;[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Volts Disnejs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par [[Mikipele]]s radīšanu.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1932/33 &lt;small&gt;[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
| align=&quot;center&quot; | &lt;small&gt;Balvu nepasniedza&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
|-
| align=&quot;center&quot; | 1934 &lt;small&gt;[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Šērlija Templa]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par izcilo ieguldījumu kinoizklaidē 1934. gadā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1935 &lt;small&gt;[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Deivids Vorks Grifits]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par sasniegumiem kā producentam un režisoram, kā arī par viņa iniciatīvām un ieguldījumu kinematogrāfa progresā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1936 &lt;small&gt;[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | ''[[The March of Time]]''
| align=&quot;center&quot; | &quot;par milzīgu vērtību kinomākslai, par apvērsumu, ko tas radīja vienā no svarīgākajām kinoindustrijas nozarēm — kinohronikā.&quot;
| align=&quot;center&quot; |—
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Hauards Grīns]] un [[Harolds Rosons]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par krāsaino kino filmā &quot;[[Allaha dārzs]]&quot; no ''[[Selznick International Production]]'' studijas.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Piemiņas plāksne
|-
| rowspan=4 align=&quot;center&quot; | 1937 &lt;small&gt;[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Edgars Bergens]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par viņa jautro komēdijas tēlu Čārliju Makkartniju (''Charlie McCarthy'')&quot;
| align=&quot;center&quot; | Koka statuete ar kustināmu muti
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Hauards Grīns]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par operatora darbu krāsainā kinofilmā &quot;[[Zvaigzne ir dzimusi]]&quot;.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Piemiņas plāksne
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Ņujorkas mūsdienu mākslas muzejs|Ņujorkas mūsdienu mākslas muzeja]] kino arhīvs
| align=&quot;center&quot; | &quot;par nozīmīgu darbu pie kinofilmu kolekcijas izveides, sākot ar 1895. gadu līdz pat mūsdienām, un par pirmajiem sabiedrībai pieejamajiem līdzekļiem kinematogrāfa vēstures un estētikas izpētei.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Goda raksts
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Maks Senets]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;jautrības meistaram, zvaigžņu atklājējam, apburošajam, labajam un gudrajam [[komēdija]]s ģēnijam, par ilgstošu ieguldījumu kinokomēdijas veidošanas tehnikā, kuras pamatprincipi joprojām ir tikpat svarīgi, kā tad, kad viņš tos pirmo reizi noteica.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=6 align=&quot;center&quot; | 1938 &lt;small&gt;[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | Dž. Arturs Bols
| align=&quot;center&quot; | &quot;par ieguldījumu krāsainā kino attīstībā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Goda raksts
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Volts Disnejs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par &quot;[[Sniegbaltīte un septiņi rūķīši]]&quot; (1937), kas apbūra skatītājus un atvēra jaunus plašumus animācijas kino attīstībai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Viena statuete un septiņas mazas statuetes
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Dīna Durbina]] un [[Mikijs Rūnijs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par viņu lielisko jaunības gara un veidola atveidošanu kinoekrānos.&quot;
| align=&quot;center&quot; | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]]
|-
| align=&quot;center&quot; | Gordons Dženings, Jans Domela, Devs Dženings, Irmins Robertss, Ārts Smits, Farsiots Eduarts, Lojāls Grigs, Lorēna Raidere, Harijs Mils, Luiss Mesenkops un Valters Obersts
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izciliem kombinētajiem kadriem un skaņu efektiem ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' studijas filmā &quot;[[Ziemeļu nārsts]]&quot; (''Spawn of the North'').&quot;
| align=&quot;center&quot; | Piemiņas plāksnes
|-
| align=&quot;center&quot; | Olivers T. Maršs un Alens Deivijs
| align=&quot;center&quot; | &quot;par operatora darbu ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' studijas krāsainajā kinofilmā ''[[Sweethearts]]''.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Piemiņas plāksnes
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Harijs Vorners]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;kā pateicību par patriotismu [[Īsfilma|īsfilmu]] veidošanā par amerikāņu tautas brīvības cīņām.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Goda raksts
|-
| rowspan=5 align=&quot;center&quot; | 1939 &lt;small&gt;[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Daglass Fērbenkss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par unikālu ieguldījumu pasaules kino attīstībā, pirmajam Kinoakadēmijas prezidentam (pēcnāves apbalvojums).&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Džūdija Gārlenda]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;jaunajai aktrisei par izcilo lomu tēlojumu iepriekšējā gada laikā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Viljams Kemerons Menziess]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par krāsu izmantošanu dramatiskas noskaņas radīšanai filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot;.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Piemiņas plāksne
|-
| align=&quot;center&quot; | ''Motion Picture Relief Fund''
| align=&quot;center&quot; | &quot;pateicībā par fonda atbalstu un devumu kinematogrāfam. Balva pasniegta fonda prezidentam [[Džīns Heršolts|Džīnam Heršoltam]], izpildkomitejas priekšsēdētājam [[Ralfs Morgans|Ralfam Morganam]]&quot;, viceprezidentam [[Ralfs Bloks|Ralfam Blokam]] un [[Konrāds Nāgels|Konrādam Nāgelam]].&quot;
| align=&quot;center&quot; | Piemiņas plāksne
|-
| align=&quot;center&quot; | ''Technicolor Company''
| align=&quot;center&quot; | &quot;par ieguldījumu krāsainā kino attīstībā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|}

=== 1940. gadi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;98%&quot; style=&quot;background:#ffffff;&quot;
! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1940 &lt;small&gt;[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Bobs Houps]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;kā pateicību par pašaizliedzīgu darbu kinematogrāfa labā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Sudraba plāksne
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Natans Levinsons]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par teicamu dienestu kā arī palīdzību kino nozarei un [[ASV Armija|armijai]] pēdējo deviņu gadu laikā, cilvēkam, kurš daudz darījis augstas kvalitātes kara mācību filmu veidošanā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=4 align=&quot;center&quot; | 1941 &lt;small&gt;[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Volts Disnejs]], [[Viljams Geritijs]], Džons N. A. Haukins un ''[[RCA Corporation|RCA Manufacturing Company]]''
| align=&quot;center&quot; | &quot;par ieguldījumu skaņu kino attīstībā, izveidojot filmu &quot;[[Fantāzija (filma)|Fantāzija]]&quot;.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Sertifikāts par nopelniem
|-
|align=&quot;center&quot; | [[Leopolds Stokovskis]] un viņa orķestra mūziķi
|align=&quot;center&quot; | &quot;par dalību Volta Disneja filmas &quot;[[Fantāzija (filma)|Fantāzija]]&quot; izveidē, izveidojot jauna veida muzikālo redzējumu.&quot;
|align=&quot;center&quot; | Sertifikāts par nopelniem
|-
|align=&quot;center&quot; | [[Rejs Skots]]
|align=&quot;center&quot; | &quot;par sasniegumiem filmas ''[[Kukan]]'' izveidē, kaujas hronikām [[Ķīna|Ķīnā]], tajā skaitā filmēšana ar [[16mm kamera|16 mm kameru]], kas saistās ar daudzām grūtībām un risku.&quot;&lt;ref name=Crowther&gt;{{ziņu atsauce|author=Bosley Crowther|title=Movie Review: 'Kukan,' a Vivid Fact Film about Modern China and Its Myriad Peoples, Is Seen at the World|url=http://movies.nytimes.com/movie/review?res=9907E6DC153FE13BBC4C51DFB066838A659EDE|format=[[World Wide Web|Web]]|work=[[The New York Times]], Movies|publisher=''movies.nytimes.com''|date=1941-06-24|accessdate=2008-07-30}} Crowther refers to filmmaker as a &quot;young newspaperman, Rey Scott&quot; in the text of this review; credits (at foot of page) describe this film as &quot;A travel picture filmed in color in China and narrated by Ray {{sic}} Scott.&lt;/ref&gt;
|align=&quot;center&quot; | Sertifikāts par nopelniem
|-
|align=&quot;center&quot; | Britu Informācijas ministrija
|align=&quot;center&quot; | &quot;par spilgto un dramatisko Karalisko gaisa spēku (''RAF'') varonības attēlošanu dokumentālajā filmā ''Target for Tonight''.&quot;
|align=&quot;center&quot; | Sertifikāts par nopelniem
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 1942 &lt;small&gt;[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Šarls Bojērs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par viņa progresīvo sniegumu kultūrā, izveidojot Franču pētījumu centru (''French Research Foundation'') [[Losandželosa|Losandželosā]] par vērtīgu informācijas avotu [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] kinoindustrijai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Sertifikāts par nopelniem
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Noels Kauards]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilo sasniegumu, izveidojot filmu ''In Which We Serve''.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Sertifikāts par nopelniem
|-
| align=&quot;center&quot; | ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]''
| align=&quot;center&quot; | &quot;par sasniegumiem amerikāņu dzīves veida attēlošanā, izveidojot filmu ciklu ''Andy Hardy''.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Sertifikāts par nopelniem
|-
| align=&quot;center&quot; | 1943 &lt;small&gt;[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Džordžs Pals]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par jaunu metožu un tehnoloģiju attīstīšanu leļļu īsfilmu (''Puppetoons'') veidošanā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Piemiņas plāksne; 1967. gadā aizstāta ar statueti
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1944 &lt;small&gt;[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Bobs Houps]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par darbu Kinoakadēmijas labā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Kinoakadēmijas]] biedra statuss un mūžu
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Mārgarita O'Braiena]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;1944. gada izcilajai bērnu aktrisei.&quot;
| align=&quot;center&quot; | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]] (pasniegta 1946. gadā)
|-
| rowspan=4 align=&quot;center&quot; | 1945 &lt;small&gt;[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | ''Republic Studio'', [[Daniels Blūmbergs]], ''Republic Studio Sound Department''
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilo muzikālo auditoriju, kas nodrošina optimālos skaņas ieraksta apstākļus un apvieno akustiskos un tehniskās projektēšanas elementus.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Sertifikāts (pasniegts 1946. gadā)
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Volters Vongers]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par sešu gadu darbu [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Kinoakadēmijas]] prezidenta amatā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Speciāla piemiņas plāksne
|-
| align=&quot;center&quot; | ''[[The House I Live In]]''
| align=&quot;center&quot; | &quot;īsfilmai, kas veicina toleranci; producenti Frenks Ross un Mērvins Lerojs; režisors Mērvins Lerojs; scenārists Alberts Malcs; dziesma ''The House I Live In'', mūzikas autors Ērls Robinsons, vārdu autors Lūiss Elans; galvenajā lomā [[Frenks Sinatra]]; izplatītājs ''RKO Radio''.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Sertifikāts
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Pegija Anna Gārnere]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;1945. gada izcilajai bērnu aktrisei.&quot;
| align=&quot;center&quot; | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]] (pasniegta 1947. gadā)
|-
| rowspan=4 align=&quot;center&quot; | 1946 &lt;small&gt;[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Herolds Rasels]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par cerības un drosmes došanu saviem biedriem veterāniem, piedaloties filmā &quot;[[Mūsu dzīves labākie gadi]]&quot; (''The Best Years of Our Lives'', 1946).&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Lorenss Olivjē]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par ievērojamiem sasniegumiem kā aktierim, producentam un režisoram filmā &quot;[[Henrijs V (1944. gada filma)|Henrijs V]]&quot; (''Henry V'', 1944).&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Ernsts Lubičs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilo ieguldījumu kinomākslā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Sertifikāts
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Klods Džārmens]], juniors
| align=&quot;center&quot; | &quot;1946. gada izcilajam bērnu aktierim.&quot;
| align=&quot;center&quot; | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]]
|-
| rowspan=4 align=&quot;center&quot; | 1947 &lt;small&gt;[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Džeimss Beskets]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par talantīgo un sirsnīgo tēvoča Remusa tēlojumu, bērnu draugu un stāstu teicēju pasaules bērniem [[Volts Disnejs|Volta Disneja]] filmā ''Song of the South''.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete&lt;ref&gt;Baskett was the first [[African American|African-American]] actor to receive an Oscar; this &quot;Special Award&quot;, which he received at the [[20th Academy Awards]] ceremony, held on March 20, 1948, effectively removed him from contention for a best actor award for his role of [[Uncle Remus]]; he died of heart disease on July 9, 1948.&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | Tomass Ārmats, pulkvedis Viljams Seligs, Alberts Smits, Džordžs Kērks Spūrs
| align=&quot;center&quot; | &quot;nelielās pirmatklājēju grupas biedriem, kuru ticība jaunajam medijam un ieguldījums tā attīstībā apgaismoja kinofilmu progresa ceļu, kas viņu dzīves laikā sasniedza pasaules atzinību.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | ''[[Bill and Coo]]''
| align=&quot;center&quot; | &quot;filmai, kurā mākslinieciskums un pacietība rada iespēju apvienot kinomākslā stāstu un izklaidi.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Piemiņas plāksne; 1976. gadā aizstāta ar statueti
|-
| align=&quot;center&quot; | &quot;[[Šuša]]&quot;&lt;br /&gt;''Sciuscià'' {{Karogs|Itālija}}
| align=&quot;center&quot; | &quot;par augsto māksliniecisko kvalitāti filmai, kas uzņemta kara izpostītā valstī, un kas ir pierādījums pasaulei, ka radošs gars var uzvarēt nelaimi.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=4 align=&quot;center&quot; | 1948 &lt;small&gt;[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Volters Vongers]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilo kalpošanu kinoindustrijai, tās morālās vērtības vairošanu pasaulē, producējot filmu &quot;[[Žanna d'Arka (1948. gada filma)|Žanna d'Arka]]&quot; (''Joan of Arc'', 1948).&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | &quot;[[Mesjē Vinsents]]&quot;&lt;br /&gt;''Monsieur Vincent'' {{Karogs|Francija}}
| align=&quot;center&quot; | Saskaņā ar [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija#Akadēmijas prezidenti|Vadītāju padomes]] balsojumu — labākā filma svešvalodā starp 1948. gadā ASV izplatītajām filmām.
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Sids Graumans]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;meistarīgajam šovmenim, kas paaugstināja kinofilmu izrādīšanas standartus.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Ādolfs Zūkors]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;cilvēkam, ko sauc par mākslas filmu tēvu ASV, par viņa kalpošanu kinoindustrijai vairāk kā 40 gadu garumā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=4 align=&quot;center&quot; | 1949 &lt;small&gt;[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Džīns Heršolts]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par viņa kalpošanu Kinoakadēmijai četrus gadus prezidenta amatā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete uz četrstūra koka pamatnes
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Freds Astērs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par viņa unikālo mākslu un ieguldījumu muzikālo filmu attīstībā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Sesils Demills]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;izcilajam kinomākslas pionierim par 37 gadu ilgo spožo kinokarjeru.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | &quot;[[Velosipēdu zagļi]]&quot;&lt;br /&gt;''Ladri di biciclette'' {{Karogs|Itālija}}
| align=&quot;center&quot; | Saskaņā ar [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija#Akadēmijas prezidenti|Vadītāju padomes]] balsojumu — labākā filma svešvalodā starp 1949. gadā ASV izplatītajām filmām.
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|}

=== 1950. gadi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;98%&quot; style=&quot;background:#ffffff;&quot;
! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 1950 &lt;small&gt;[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Luijs B. Meiers]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilo kalpošanu kinoindustrijai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Džordžs Mērfijs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par ieguldījumu kinoindustrijas nozīmes palielināšanā valsts mērogā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | &quot;[[Pie Malapagas sienām]]&quot;&lt;br /&gt;''Au-delà des grilles'' {{Karogs|Francija}}&lt;br /&gt;''Le mura di Malapaga'' {{Karogs|Itālija}}
| align=&quot;center&quot; | Saskaņā ar [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija#Akadēmijas prezidenti|Vadītāju padomes]] balsojumu — labākā filma svešvalodā starp 1950. gadā ASV izplatītajām filmām.
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1951 &lt;small&gt;[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Džīns Kellijs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;pateicībā par daudzpusīgo aktiera, dziedātāja, režisora un dejotāja mākslu, īpaši par spožajiem sasniegumiem filmu horeogrāfijā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | &quot;[[Rasomons]]&quot;&lt;br /&gt;''Rashômon'' {{Karogs|Japāna}}
| align=&quot;center&quot; | Saskaņā ar [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija#Akadēmijas prezidenti|Vadītāju padomes]] balsojumu — labākā filma svešvalodā starp 1951. gadā ASV izplatītajām filmām.
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=6 align=&quot;center&quot; | 1952 &lt;small&gt;[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Merians Kūpers]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par daudzajiem jaunievedumiem un par ieguldījumu kinomākslā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Bobs Houps]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par ieguldījumu komēdijas žanrā pasaules mērogā, par kalpošanu kinoindustrijai un par uzticību amerikāņu principiem.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Herolds Loids]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;komēdijas meistaram un labam pilsonim.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Džordžs Mičels]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par viņa vārdā nosauktās kinokameras izgudrošanu un pilnveidošanu, un par ilgstošo un nozīmīgo darbu operatoru mākslas jomā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Džozefs Šenks]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par ilgstošo un izcilo kalpošanu kinoindustrijā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | &quot;[[Aizliegtās spēles]]&quot;&lt;br /&gt;''Jeux interdits'' {{Karogs|Francija}}
| align=&quot;center&quot; | Labākā filma svešvalodā starp 1952. gadā ASV izplatītajām filmām.
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=4 align=&quot;center&quot; | 1953 &lt;small&gt;[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par iztēli, radošo pieeju un tālredzību, ieviešot modernu tehnoloģisko procesu ''CinemaScope''.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | ''Bell &amp; Howell'' kompānija
| align=&quot;center&quot; | &quot;par pirmatklājēju darbu un nozīmīgiem sasniegumiem kinoindustrijas attīstībā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Džozefs Brīns]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par apzinīgo, uzmanīgo un cieņas pilno ieguldījumu, vadot ''Motion Picture Production Code'' ieviešanu kinoindustrijā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Pīts Smits]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par asprātīgajiem un asajiem amerikāņu skatuves mākslas novērojumiem īsfilmu seriālā ''Pete Smith Specialties''.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=7 align=&quot;center&quot; | 1954 &lt;small&gt;[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | ''Bausch &amp; Lomb Optical Company''
| align=&quot;center&quot; | &quot;par ieguldījumu kinoindustrijas attīstībā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Denijs Kejs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par unikālo talantu, kalpošanu Kinoakadēmijai, kinoindustrijai un amerikāņu tautai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Kemps Nīvers]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par sistēmas ''Renovare Process'' izstrādāšanu, kas deva iespēju restaurēt [[Kongresa bibliotēka]]s papīra filmu kolekciju.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Grēta Garbo]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par neaizmirstamajiem tēliem uz ekrāna.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Džons Vitlijs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;jaunajam aktierim par izcilo tēlojumu filmā ''The Little Kidnappers''.&quot;
| align=&quot;center&quot; | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Vinsents Vinters]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;jaunajam aktierim par izcilo tēlojumu filmā ''The Little Kidnappers''.&quot;
| align=&quot;center&quot; | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]]
|-
| align=&quot;center&quot; | &quot;[[Elles vārti]]&quot;&lt;br /&gt;''Jigokumon'' {{Karogs|Japāna}}
| align=&quot;center&quot; | Labākā filma svešvalodā starp 1954. gadā ASV izplatītajām filmām.
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1955 &lt;small&gt;[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | &quot;[[Mijamoto Musasi (filma)|Mijamoto Musasi]]&quot;&lt;br /&gt;''Miyamoto Musashi'' {{Karogs|Japāna}}
| align=&quot;center&quot; | Labākā filma svešvalodā starp 1955. gadā ASV izplatītajām filmām.
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1956 &lt;small&gt;[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Edijs Kantons]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilo kalpošanu kinoindustrijai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=4 align=&quot;center&quot; | 1957 &lt;small&gt;[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | ''Society of Motion Picture and Television Engineers (SMPTE)''
| align=&quot;center&quot; | &quot;par ieguldījumu kinoindustrijas attīstībā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | ''[[Gilbert M. &quot;Broncho Billy&quot; Anderson]]''
| align=&quot;center&quot; | &quot;kinomatogrāfa pionierim par ieguldījumu kino kā izklaides mākslas attīstībā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Čārlzs Brekets]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | ''[[B. B. Kahane]]''
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilo kalpošanu kinoindustrijai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1958 &lt;small&gt;[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Moriss Ševaljē]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par ieguldījumu pasaules kinoizklaides mākslā vairāk kā pusgadsimta garumā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1959 &lt;small&gt;[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Basters Kītons]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par unikālo talantu, kas radīja uz ekrāna nemirstīgas komēdijas.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Lī de Forests]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;izgudrotājam un skaņas kino pionierim.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|}

=== 1960. gadi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;98%&quot; style=&quot;background:#ffffff;&quot;
! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 1960 &lt;small&gt;[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Gērijs Kūpers]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par neaizmirstamām lomām uz ekrāna un starptautisko atzinību, ko viņš ieguvis kā personība kinoindustrijā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Stens Lorels]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par radošajiem panākumiem kinokomēdijas žanrā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Heilija Milsa]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par Poliannas lomu, izcilāko jaunā aktiera tēlojumu 1960. gadā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]]
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 1961 &lt;small&gt;[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Viljams Hendrikss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par patriotisko darbu, piedaloties Jūras karaspēka filmas ''A Force in Readiness'' scenārija veidošanā un producēšanā, darot godu Kinoakadēmijai un kinoindustrijai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Freds Meclers]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par uzticību un izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Džeroms Robinss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Par spožajiem sasniegumiem filmu horeogrāfijas mākslā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1962 &lt;small&gt;[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
| align=&quot;center&quot; | &lt;small&gt;Balvu nepasniedza&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
|-
| align=&quot;center&quot; | 1963 &lt;small&gt;[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
| align=&quot;center&quot; | &lt;small&gt;Balvu nepasniedza&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
|-
| align=&quot;center&quot; | 1964 &lt;small&gt;[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Viljams Tatls]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilajiem sasniegumiem grima mākslā filmā ''7 Faces of Dr. Lao''.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1965 &lt;small&gt;[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Bobs Houps]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par unikālo un izcilo kalpošanu kinoindustrijai un Kinoakadēmijai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Zelta medaļa
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1966 &lt;small&gt;[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Jakima Kanuts]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par kaskadiera sasniegumiem un par tehnisko līdzekļu izstrādāšanu kaskadieru drošībai visur pasaulē.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Freks Frīmens]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par neparasto un izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai, 30 gadus strādājot Holivudā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1967 &lt;small&gt;[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Arturs Frīds]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai un par sešu visaugstāk novērtētu apbalvošanas ceremoniju televīzijas šovu producēšanu.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1968 &lt;small&gt;[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Džons Čemberss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilajiem sasniegumiem grima mākslā filmā ''Planet of the Apes''.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Onna Vaita]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilajiem sasniegumiem filmas ''Oliver!'' horeogrāfijā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1969 &lt;small&gt;[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Kerijs Grānts]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par unikālo aktiermākslas meistarību, ar cieņu un simpātijām no kolēģiem.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|}

=== 1970. gadi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;98%&quot; style=&quot;background:#ffffff;&quot;
! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1970 &lt;small&gt;[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Liliana Giša]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par visaugstāko meistarību un izcilo ieguldījumu kinofilmu progresā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Orsons Velss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par visaugstāko meistarību un daudzpusību kinofilmu radīšanā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1971 &lt;small&gt;[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Čārlijs Čaplins]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par viņa neizmērojamo ietekmi, veicinot kino izveidošanos par gadsimta mākslu.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1972 &lt;small&gt;[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Čārlzs Borens]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Līderis 38 gadu garumā attiecībā uz izglītotu pieeju kinoindustrijas darba attiecībām, nediskriminējošas politikas veidotājs. Ar cieņu un simpātijām no visiem kinoindustrijā strādājošajiem.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Edvards Robinsons]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;kas kļuvis dižens kā aktieris, mākslas patrons un uzticams pilsonis, ...kopumā, Renesanses cilvēks. No viņa draugiem viņa iemīļotajā kinoindustrijā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1973 &lt;small&gt;[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Henrijs Lengloiss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par uzticību kino mākslai, par lielo ieguldījumu tās pagātnes saglabāšanā un stingro ticību tās nākotnei.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Gručo Markss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par izcilo radošo pieeju un nepārspējamiem [[Brāļi Marksi|brāļu Marksu]] (''Marx Brothers'') sasniegumiem kinokomēdiju mākslā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1974 &lt;small&gt;[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Hauards Hokss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Meistars, amerikāņu režisors, kura radošie centieni ieņem cienījamu vietu pasaules kinomākslā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Žans Renuārs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;ģēnijs, kurš ar graciozu, atbildīgu un ar apskaužamu atdevi mēmajā un skaņu kino, mākslas, dokumentālajās un televīzijas filmās, ir ieguvis pasaules apbrīnu.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1975 &lt;small&gt;[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Mērija Pikforda]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par unikālo ieguldījumu kinoindustrijā un kino attīstībā par mākslas mediju.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1976 &lt;small&gt;[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
| align=&quot;center&quot; | &lt;small&gt;Balvu nepasniedza&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
|-
| align=&quot;center&quot; | 1977 &lt;small&gt;[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Mārgarita Būta]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilo ieguldījumu filmu rediģēšanas mākslā kinoindustrijā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=4 align=&quot;center&quot; | 1978 &lt;small&gt;[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Volters Lancs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par prieka un smieklu nešanu visās pasaules malās ar savām unikālajām animācijas filmām.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Lorenss Olivjē]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par visu darbu kopumu, par unikālajiem sasniegumiem karjerā un par mūža ieguldījumu kinomākslā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Kings Vidors]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par neatkārtojamiem kino radītāja un novatora sasniegumiem.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Ņujorkas mūsdienu mākslas muzejs|Ņujorkas mūsdienu mākslas muzeja]] kino nodaļa
| align=&quot;center&quot; | &quot;par ieguldījumu, veicinot sabiedrības attieksmi pret kino kā mākslas formu.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1979 &lt;small&gt;[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Hels Eliass]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par uzticību un izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Aleks Giness]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par ekrāna aktiermākslas padziļināšanu ar atmiņā paliekošu, izcilu tēlojumu.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|}

=== 1980. gadi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;98%&quot; style=&quot;background:#ffffff;&quot;
! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva
|-
| align=&quot;center&quot; | 1980 &lt;small&gt;[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Henrijs Fonda]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;nepārspējamam aktierim, atzinībā par spožajiem sasniegumiem un ilgstošo ieguldījumu kinomākslā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1981 &lt;small&gt;[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Bārbara Stenvika]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par visaugstāko jaunradi un unikālo ieguldījumu ekrāna aktiermākslā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1982 &lt;small&gt;[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Mikijs Rūnijs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par daudzpusību 60 gadu laikā, par dažādību neaizmirstamajos tēlojumos filmās.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1983 &lt;small&gt;[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Hels Roaks]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par nesalīdzināmo, izcilo ieguldījumu kinomākslā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1984 &lt;small&gt;[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Džeimss Stjuarts]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par 50 gadiem neaizmirstamu tēlojumu. Par viņa augstajiem ideāliem uz skatuves un ārpus tās. Ar cieņu un simpātijām no kolēģiem.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | ''National Endowment for the Arts''
| align=&quot;center&quot; | &quot;20. gadadienā, atzinībā par uzticīgu nodošanos, stiprinot māksliniecisko un radošo darbību un izcilību katrā mākslas jomā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1985 &lt;small&gt;[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Pols Ņūmens]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par daudzajiem neaizmirstamajiem un pārliecinošajiem tēlojumiem uz ekrāna un par personīgo godīgumu un uzticību savai profesijai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Aleks Norts]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par spožo mākslinieciskumu un neaizmirstamo mūziku daudzām izcilām filmām.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1986 &lt;small&gt;[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Ralfs Belami]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par unikālo mākslinieciskumu un izcilo kalpošanu aktiera profesijai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1987 &lt;small&gt;[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
| align=&quot;center&quot; | &lt;small&gt;Balvu nepasniedza&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1988 &lt;small&gt;[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | ''[[Eastman Kodak]]'' kompānija
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par kompānijas fundamentālo ieguldījumu kinomākslā pirmajā kinovēstures gadsimtā&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Kanādas nacionālā kinematogrāfijas valde]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzīmējot 50. gadadienu, atzinībā par uzticīgu nodošanos mākslinieciskas, radošas un tehnoloģiskas attīstības veicināšanā, par izcilību katrā no filmu veidošanas jomām&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1989 &lt;small&gt;[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Akira Kurosava]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par kinematogrāfiskajiem sasniegumiem, kas iedvesmojuši, iepriecinājuši, bagātinājuši un izklaidējuši skatītājus un ietekmējuši režisorus visā pasaulē&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|}

=== 1990. gadi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;98%&quot; style=&quot;background:#ffffff;&quot;
! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1990 &lt;small&gt;[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Sofija Lorena]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;viens no patiesiem dārgumiem pasaules kino, kuras karjera bagāta ar neaizmirstamaiem tēlojumiem, kas kinomākslai devuši nedziestošu spožumu.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Mirna Loja]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par ārkārtējām īpašībām, gan uz ekrāna, gan ārpus tā, pateicībā par vērtīgo mūža ieguldījumu, radot neaizmirstamas lomas.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1991 &lt;small&gt;[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Šotodžits Rajs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par reti sastopamu kinomākslas meistarību, un par dziļo humāno pieeju, kam bija neizdzēšama ietekme uz režisoriem un skatītājiem visā pasaulē.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1992 &lt;small&gt;[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Federiko Fellīni]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par kinomākslas sasniegumiem, kas pārsteidza un izklaidēja skatītājus visā pasaulē.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1993 &lt;small&gt;[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Debora Kāra]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;pateicībā par eleganto un skaisto tēlojumu visas karjeras garumā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1994 &lt;small&gt;[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Mikelandželo Antonioni]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par viņa nozīmīgo lomu kino vizuālās stilistikas veidošanā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 1995 &lt;small&gt;[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Kērks Daglass]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par 50 gadiem, dodot radošu un morālu spēku kino sabiedrībai.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Čaks Džonss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par klasisko multiplikāciju filmām un to varoņiem, kuru animētie dzīves stāsti nesuši mums patiesu prieku vairāk nekā pusgadsimta garumā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1996 &lt;small&gt;[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Maikls Kids]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par kalpošanu dejas mākslai ekrāna mākslas pasaulē.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1997 &lt;small&gt;[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Stenlijs Donens]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;pateicībā par darbu, ko raksturo grācija, elegance, asprātība un vizuālās inovācijas.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1998 &lt;small&gt;[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Elija Kazans]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;pateicībā par ilgo, izcilo un nesalīdzināmo karjeru, kuras laikā, radot savus kino meistardarbus, viņš ietekmējis kino veidošanas būtību.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 1999 &lt;small&gt;[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Andžejs Vajda]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par piecām izcila kinorežisora darba dekādēm.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|}

=== 2000. gadi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;98%&quot; style=&quot;background:#ffffff;&quot;
! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 2000 &lt;small&gt;[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Džeks Kārdifs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;gaismas un krāsu meistars.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Ernests Leimens]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;pateicībā par daudzveidīgo un ilgstošo darbu.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 2001 &lt;small&gt;[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Sidnijs Puatjē]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par ievērojamiem sasniegumiem, kā aktierim un cilvēkam.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Roberts Redfords]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Aktierim, režisoram, producentam, [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivāla]] izveidotājam, kas iedvesmojis neatkarīgus un novatoriskus režisorus visā pasaulē.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 2002 &lt;small&gt;[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Pīters O'Tūls]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;kura ievērojamais talants devis kinomākslas vēsturei dažus no pašiem neaizmirstamākajiem tēliem.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 2003 &lt;small&gt;[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Bleiks Edvardss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par viņa rakstnieka, režisora un producenta darbu, radot izcilus ekrāna darbus.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 2004 &lt;small&gt;[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Sidnijs Lūmets]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par izcilo darbu ar scenāristiem, aktieriem un māksliniekiem filmās.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 2005 &lt;small&gt;[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Roberts Oltmens]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par karjeru, kurā no jauna izgudrotas mākslas formas un iedvesmoti režisori un skatītāji.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 2006 &lt;small&gt;[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Ennio Morrikone]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par lielisko un daudzpusīgo ieguldījumu kinomūzikas mākslā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 2007 &lt;small&gt;[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Roberts F. Boils]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par vienu no dižākajām kino mākslinieka karjerām.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | 2008 &lt;small&gt;[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
| align=&quot;center&quot; | &lt;small&gt;Balvu nepasniedza&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |—
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 2009 &lt;small&gt;[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Lorēna Bekola]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par viņas ievērojamo vietu kino Zelta laikmetā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Rodžers Kormans]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par bagātīgo dažādu filmu žanru un režisoru atbalstīšanu.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Gordons Viliss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par nepārspējamo meistarību darbā ar gaismu, ēnām, krāsām un kustību.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|}

=== 2010. gadi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;98%&quot; style=&quot;background:#ffffff;&quot;
! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 2010 &lt;small&gt;[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Kevins Braunlo]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par gudru un uzticīgu darbu kinovēstures dokumentēšanā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Žans Liks Godārs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par kaislību, par konfrontāciju, par jaunu kino žanru.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Īlaijs Volaks]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par mūža devumu, neaizmirstamajiem ekrāna tēliem.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 2011 &lt;small&gt;[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Džeimss Ērls Džonss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par konsekventas izcilības un neparastas daudzpusības devumu.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Diks Smits]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par nepārspējamo meistarību darbā ar faktūru, toni, formu un ilūziju.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 2012 &lt;small&gt;[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[D. A. Penebeikers]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Iedvesmojis režisoru paaudzes ar savu ''you are here'' stilu. Tiek uzskatīts par vienu no ''cinéma vérité'' virziena dibinātājiem.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Hels Nīdems]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Kaskadieru tehnikas un drošības procedūru pionieris.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Džordžs Stīvenss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Nenogurdināms mākslas čempions Amerikā, un jo īpaši attiecībā uz pašu amerikāniskāko mākslu — Holivudas kinomākslu.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 2013 &lt;small&gt;[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Andžela Lensberija]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilajiem sasniegumiem darbā kinoindustrijā 75 gadu garumā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Stīvs Mārtins]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par izcilajiem sasniegumiem ''Stand-Up'' komiķa, mūziķa un producenta darbā.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Pjēro Tosi]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par fenomenālajiem sasniegumiem filmu kostīmu mākslā pēdējos 75 gados.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 2014 &lt;small&gt;[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Žans Klods Karjērs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par lielisku scenāriju radīšanu, kas paceļ kino dramaturģijas līmeni līdz literatūras darbu līmenim.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Hajao Mijadzaki]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par animāciju, kas atstājusi dziļu iespaidu, un radījusi vēlmi vairākiem māksliniekiem strādāt animācijas jomā, lai izgaismotu tās neizmērāmo potenciālu.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Morīna O'Hāra]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;vienai no spožākajām Holivudas zvaigznēm, no kuras lomās kvēloja kaisle, siltums un enerģija.&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=2| 2015 &lt;small&gt;[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Spaiks Lī]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;neatkarīgā kino čempions un jauno režisoru iedvesma&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Džīna Roulendsa]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;oriģināls talants, kas ar uzticību savam darbam ir nopelnījusi starptautisku atpazīstamību, kā neatkarīgā kino ikona&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=4 align=&quot;center&quot; | 2016 &lt;small&gt;[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Džekijs Čans]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Čans atveidoja galveno lomu un dažreiz arī rakstīja scenārijus, režisēja un producēja vairāk kā 30 cīņas mākslu mākslas filmas dzimtajā Honkongā, apburot skatītājus ar savu lielisko atlētiskumu, jauninājumiem kaskadieru darbā un mežonīgo harismu&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Enna Kotsa]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;vairāk kā 60 gadu filmu redaktora darba stāža laikā, viņa ir sadarbojusies ar daudziem izciliem kinorežisoriem pie iespaidīga daudzuma dažāda spektra filmām&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Linns Stalmasters]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;vairāk kā piecās desmitgadēs, viņš ir apliecinājis savu talantu vairāk kā 200 mākslas filmās... un bija daudzu slavenu aktieru panākumu atslēga&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Frederiks Vaismans]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Vaismans kopš 1967. gada gandrīz katru gadu izdod vienu filmu, kurā vēstīts par sociālo, kultūras un valsts iestāžu ikdienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=4 align=&quot;center&quot; | 2017 &lt;small&gt;[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Čārlzs Bērnets]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;pilnīgi neatkarīgs un ietekmīgs kino pionieris, kas daiļrunīgi un visos sīkumos dokumentējis melno amerikāņu dzīves&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Ouens Roizmans]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;viņa ekspansīvais vizuālais stils un tehniskās inovācijas attīstīja kino mākslu&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Donalds Saterlends]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par neaizmirstamu tēlu attēlojumu, kurus caurvij nesatricināms patiesums&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Anjēze Varda]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;viņas ziņkāre un līdzjūtība veido unikālu personisko kino&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 2018 &lt;small&gt;[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Sisēlija Taisone]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;kuras neaizmirstamie priekšnesumi un personīgo integritāti ir iedvesmojusi filmu veidotāju, aktieru un skatītāju paaudzes&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Lalo Šifrins]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;kā pateicību par viņa unikālo mūzikas stilu, kompozīcijas pilnību un lielo pienesumu filmu ieskaņošanas attīstībā&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | Mārvins Levijs
| align=&quot;center&quot; | &quot;par paraugkarjeru reklāmā, kas nesusi filmas visas pasaules skatītāju prātos, sirdīs un dvēselēs&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 2019 &lt;small&gt;[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Deivids Linčs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par bezbailīgu robežu pārkāpšanu, īstenojot savu kinematogrāfisko redzējumu&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Vess Studi]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;atzinībā par spēku un prasmi, ar kādu viņš sniedz savus atmiņā paliekošos tēlus filmās un par savu nelokāmo atbalstu indiāņu kopienai&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Līna Vertmillere]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;par provokatīvo politisko un sociālo normu pārkāpšanu, kas veikta ar drosmi, izmantojot savu izvēlēto ieroci: kameras objektīvu&quot;
| align=&quot;center&quot; | Statuete
|}

=== 2020. gadi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;98%&quot; style=&quot;background:#ffffff;&quot;
! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva
|-
| align=&quot;center&quot; | 2020 &lt;small&gt;[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | &lt;small&gt;Balvu nepasniedza&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 2021 &lt;small&gt;[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Semjuels Džeksons]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Kultūras ikona — viņa dinamiskais darbs radis atbalsi dažādos žanros, paaudzēs un auditorijās visā pasaulē.&quot;
|  rowspan=18 align=&quot;center&quot; | Statuete
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Eleina Meija]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Par drosmīgu, bezkompromisu pieeju filmu veidošanā kā rakstniecei, režisorei un aktrisei.&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Līva Ulmane]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Ulmanes drosme un emocionālā caurspīdība ir apdāvinājusi auditoriju ar dziļi ietekmējošiem ekrāna varoņu attēlojumiem.&quot;
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 2022 &lt;small&gt;[[95. Kinoakadēmijas balva|(95.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | [[Ezana Palsija]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Novatoriska filmu veidotāja, kuras revolucionārā nozīme starptautiskajā kino ir nostiprināta filmu vēsturē&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Daiena Vorena]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Vorenas veidotāta mūzika un dziesmu teksti ir palielinājuši neskaitāmo kinofilmu emocionālo ietekmi un iedvesmojušas mūzikas mākslinieku paaudzes.&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Pīters Vīrs]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Režisors ar izcilām prasmēm un mākslinieciskumu, kura darbs mums atgādina par filmas spēku atklāt visu cilvēka pieredzi.&quot;
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 2023 &lt;small&gt;[[96. Kinoakadēmijas balva|(96.)]]&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; |[[Andžela Baseta]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Savas gadu desmitiem ilgās karjeras laikā Endžela Baseta turpinājusi demonstrēt pārpasaulīgas sniegumus, nosakot jaunus aktiermākslas standartus.&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Mels Brukss]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Mels Brukss izgaismo mūsu sirdis ar savu humoru, un viņa mantojums atstājis paliekošu ietekmi uz katru izklaides aspektu.&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Kerola Litltona]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Litltonas karjera filmu montāžā kalpo par paraugu tiem, kas nāk pēc viņas&quot;
|-
| rowspan=2 align=&quot;center&quot; | 2024 &lt;small&gt;[[97. Kinoakadēmijas balva|(97.)]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://variety.com/2024/film/awards/quincy-jones-barbara-broccoli-governors-awards-honorary-oscars-1236035287/|title= Quincy Jones, James Bond Producers Barbara Broccoli and Michael G. Wilson and More to Receive Honorary Oscars at Governors Awards|website= [[Variety]]|accessdate= November 11, 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://aframe.oscars.org/news/post/2024-governors-awards-honorees-announcement|title= The Academy Announces 2024 Governors Awards Honorees|website= [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|The Academy]]|accessdate= November 11, 2024}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; |[[Kvinsijs Džonss]] (pēcnāves apbalvojums)
| align=&quot;center&quot; | &quot;Viņa mākslinieciskais ģēnijs un nerimstošā radošums padarījuši viņu par vienu no visu laiku ietekmīgākajām mūzikas figūrām.&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Džūljeta Teilore]]
| align=&quot;center&quot; | &quot;Aktieru atlase ikoniskām un iemīļotām filmām jomā iedvesa jaunu elpu.&quot;
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 2025 &lt;small&gt;[[98. Kinoakadēmijas balva|(98.)]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Davis |first=Clayton |date=2025-06-17 |title=Tom Cruise, Dolly Parton, Debbie Allen and Wynn Thomas to Be Presented Honorary Oscars |url=https://variety.com/2025/film/awards/tom-cruise-oscars-honorary-dolly-parton-1236433594/ |access-date=2025-06-17 |website=Variety |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=THE ACADEMY TO HONOR DEBBIE ALLEN, TOM CRUISE, DOLLY PARTON AND WYNN THOMAS AT THE 2025 GOVERNORS AWARDS |url=http://press.oscars.org/news/academy-honor-debbie-allen-tom-cruise-dolly-parton-and-wynn-thomas-2025-governors-awards |access-date=2025-06-17 |website=press.oscars.org |language=en}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; |[[Debija Allena]]
| align=&quot;center&quot; |Tai, kuras &quot;darbs ir aizrāvis paaudzes un pārsniedzis žanrus.&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[Toms Krūzs]]
| align=&quot;center&quot; |Par &quot;neticamo apņēmību filmu un kaskadieru kopienas attīstībā, kā arī kinoteātra pieredzei.&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[Vinns Tomass]]
| align=&quot;center&quot; |Par to, ka &quot;ar tālredzīgu aci un meistarīgu amatu ir radījis dažas no visnoturīgākajām filmām.&quot;
|-
| rowspan=3 align=&quot;center&quot; | 2026 &lt;small&gt;[[99. Kinoakadēmijas balva|(99.)]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://variety.com/2026/film/awards/glenn-close-ridley-scott-governors-awards-honorary-oscars-1236771529/|title= Oscars: Glenn Close, Ridley Scott, Disney’s First Black Animator and Killer Films Founders Set for Honorary Prizes|website= Variety|accessdate= June 10, 2026}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; |[[Glenna Klouza]]
| align=&quot;center&quot; |Par viņas &quot;nepārspējamo emocionālo diapazonu, kas ir atdzīvinājis dažus no sarežģītākajiem kino tēliem.&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[Floids Normens]]
| align=&quot;center&quot; |Par &quot;barjeru nojaukšanu un mākslinieku paaudžu iedvesmošanu savas ievērojamās karjeras laikā.&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[Ridlijs Skots]]
| align=&quot;center&quot; |Par to, ka viņš ir &quot;īsts vizionārs, kura gadu desmitiem ilgais mantojums ir atstājis neizmērojamu ietekmi uz pasaules kino.&quot;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}}
* [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}}
* [https://www.oscars.org/governors/honorary Kinoakadēmijas goda balva] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}}

{{Oskara_balva}}

[[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji|Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>3u4mwby3ndrpsg9tn41y1zqos4tlm14</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Baltijas ceļš.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>233912</id>
    <revision>
      <id>4486302</id>
      <parentid>2082553</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:58:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4486302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="590" sha1="s9kbloyuqy0bmlzpnv2aeof8gw6k49k" xml:space="preserve">No http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/iedzivotaji-otrdien-doma-laukuma-aicinati-paust-atbalstu-igaunijai-veidojot-baltijas-celu-15008

Tā kā publicējot zemas izšķirtspējas foto, zaudējumi netiek nodarīti, attēla izmantošana uzskatāma par atbilstošu [[Vikipēdija:Godprātīga izmantošana|godprātīgas lietošanas]] prasībām. Daiga Kalniņaː Starp citu, ierakstot Google meklētājā &quot;Baltijas ceļš Vikipēdija&quot;, pirmā izlec šī mana fotogrāfija. Tajā toreiz izdevās ietvert tik daudz: meiteni, kura skatās nākotnē, vecais Smilšu krogs Ieriķos...

{{copyr}}</text>
      <sha1>s9kbloyuqy0bmlzpnv2aeof8gw6k49k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spānijas eiro monētas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>235197</id>
    <revision>
      <id>4486036</id>
      <parentid>4479226</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:55:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 2 eiro apgrozības piemiņas monētas */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486036</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3931" sha1="3yzvxfw4m5baqiujxb685bmrullgk98" xml:space="preserve">'''Spānijas eiro monētas''' ir [[eiro monētas]], kuras izdevusi [[Spānija]].

== Valsts puses izskats ==
Spānijas eiro monētu valsts puses dizainā izmantoti trīs attēli. Uz 1, 2 un 5 centu monētām attēlota [[Santjago de Kompostela]]s katedrāle. Uz 10, 20 un 50 centu monētām attēlots rakstnieks [[Migels de Servantess]], kura darbiem bija ievērojama ietekme uz [[spāņu valoda]]s un literatūras attīstību, viņa pazīstamākais darbs ir [[romāns]] &quot;[[Dons Kihots]]&quot;, kas tiek uzskatīts par pirmo moderno romānu un vienu no nozīmīgākajiem darbiem pasaules literatūras vēsturē. Uz 1 un 2 eiro monētām, kas izdotas līdz 2014. gadam attēlots Spānijas karalis [[Huans Karloss I]], bet uz kopš 2015. gada izdotajām - Spānijas karalis [[Felipe VI]]. Spānija ir izdevusi divas standarta monētu sērijas — pēc 2010. gada izdotajām monētām ir pilnveidots dizains, lai tās atbilstu visām [[Eiropas Savienība]]s prasībām.
{{Eiro monētu valsts puses
|Virsraksts=Pirmā sērija (1999—2009)
|0,01=1, 2 &amp; 5 Cent Spanien 1. Serie.png
|0,02=1, 2 &amp; 5 Cent Spanien 1. Serie.png
|0,05=1, 2 &amp; 5 Cent Spanien 1. Serie.png
|0,10=10&amp;50 Centi Spānija 1. sērija.png
|0,20=20 Cent Spanien 1. Serie.png
|0,50=10&amp;50 Centi Spānija 1. sērija.png
|1 eiro=1 Euro Spanien 1. Serie.png
|2 eiro=2 Euro Spanien 1. Serie.png
|josta=2€ edge inv2.svg
}}
{{Eiro monētu valsts puses
|Virsraksts=Otrā sērija (kopš 2010. gada)
|0,01=1 cent coin Es serie 2.jpg
|0,02=2 cent coin Es serie 2.jpg
|0,05=5 cent coin Es serie 2.jpg
|0,10=10 cent coin Es serie 2.jpg
|0,20=20 cent coin Es serie 2.jpg
|0,50=50 cent coin Es serie 2.jpg
|1 eiro=1 euro coin Es serie 2.jpg
|2 eiro=2 euro coin Es serie 2.jpg
|josta=2€ edge inv2.svg
}}

== 2 eiro apgrozības piemiņas monētas ==
Spānija [[2 eiro piemiņas monētas]] izdod kopš 2005. gada. Kopš 2010. gada Spānija izdod [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objektiem]] Spānijā veltītu monētu sēriju, kas varētu turpināties līdz 2050. gadam.
{|class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot;
! Gads !! Attēls !! Objekts
|-
| 2010 ||[[Attēls:2 Euro Gedenkmünze 2010 Spanien.jpg|100px]]|| [[Kordova (Spānija)|Kordovas]] vēsturiskais centrs
|-
| 2011 ||[[Attēls:2 Euro Spanien 2011 Alhambra.jpg|100px]] || [[Alhambra]]s cietokšņa [[Granada|Granadā]] Lauvu pagalms
|-
| 2012 || [[Attēls:2 Euro Gedenkmünze 2012 Spanien.jpg|100px]] || Burgosas katedrāle
|-
| 2013 || [[Attēls:2 Euro Spanien 2013 Escorial.jpg|100px]] || Sanlorenso de Eleskorialas klosteris
|-
| 2014 || [[Attēls:2 € Spanien 2014.png|100px]] || [[Antoni Gaudī]] darbi 
|-
| &lt;small&gt;2015&lt;/small&gt; || [[Attēls:2015-spain2euros.jpg|100px]] ||  [[Altamira]]s ala un paleolīta alu zīmējumi Ziemeļspānijā
|-
| &lt;small&gt;2016&lt;/small&gt; ||  || &lt;small&gt;[[Segovija]]s vecpilsēta un [[akvedukts]]&lt;/small&gt; 
|}

Bez šīs sērijas Spānija ir izdevusi trīs Eiropas ekonomiskajai vienotībai veltītas monētas, kuras izdeva visas [[eirozona]]s valstis kopā un romāna &quot;[[Dons Kihots]]&quot; pirmizdevuma 400. gadadienai veltītu monētu 2005. gadā. Turklāt Spānija ir izdevusi vairākas zelta un sudraba piemiņas monētas, kas nav paredzētas apgrozībai.
&lt;gallery&gt;
Attēls:€2 commemorative coin Spain 2005.png|2005 — Dons Kihots
Attēls:€2 Commemorative Coin Spain 2007 TOR.png|2007 — 50 gadi kopš [[Romas līgums|Romas līguma]] noslēgšanas
Attēls:Gemeinschaftsausgabe EWWU 2009.jpg|2009 — 10 gadi kopš Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības izveides
Attēls:Gemeinschaftsausgabe 10 Jahre Euro-Bargeld.jpg|2012 — 10 gadi kopš [[eiro]] ieviešanas
Attēls:Spain2euros2014.jpg|2014 — Valdnieku maiņa
&lt;/gallery&gt;

== Īpašas iezīmes ==
Uz Spānijas monētām ir kaltuves zīme — M burts ar kroni virs tā, kas ir Spānijas Nacionālās naudas un pastmarku fabrikas logo. 
== Skatīt arī ==
{{Eiro navigācija}}

[[Kategorija:Eiro monētas pēc valsts]]</text>
      <sha1>3yzvxfw4m5baqiujxb685bmrullgk98</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daramsala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>236931</id>
    <revision>
      <id>4486189</id>
      <parentid>4208147</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:47:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486189</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3264" sha1="1xvjx2fpr8x634zc9p8y0bo5jam6uwx" xml:space="preserve">{{Infobox settlement
| name                    = Daramsala
| native_name             = धर्मशाला
| native_name_lang        = Hindi, Pahari (Kangri)
| other_name              = 
| nickname                = 
| settlement_type         = Pilsēta
| image_skyline           = McLeod Ganj main street.jpg
| image_alt               = Overview of Dharamshala town in Kangra Valley from the Dhauladhar range
| image_caption           = 
| pushpin_map             = 
| pushpin_label_position  = 
| pushpin_map_alt         = 
| pushpin_map_caption     = 
| latd                    = 32.222
| latm                    = 
| lats                    = 
| latNS                   = N
| longd                   = 76.317
| longm                   = 
| longs                   = 
| longEW                  = E
| coordinates_display     = inline,title
| subdivision_type        = Valsts
| subdivision_name        = {{flag|Indija}}
| subdivision_type1       = Pavalsts
| subdivision_name1       = [[Himāčala Pradēša]]
| subdivision_type2       = Rajons
| subdivision_name2       = Kangra
| established_title       = &lt;!-- Established --&gt;
| established_date        = 
| founder                 = 
| named_for               = 
| government_type         = 
| governing_body          = 
| unit_pref               = Metric
| area_footnotes          = 
| area_rank               = 
| area_total_km2          = 29.51
| elevation_footnotes     = 
| elevation_m             = 1457
| population_total        = 19124
| population_as_of        = 2005
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_demonym      = 
| population_footnotes    = 
| demographics_type1      = Languages
| demographics1_title1    = Official
| demographics1_info1     = [[Hindi language|Hindi]]
| timezone1               = [[Indian Standard Time|IST]]
| utc_offset1             = +5:30
| postal_code_type        = Pasta kods
| postal_code             = 176 215
| area_code_type          = Telephone code
| area_code               = +91-1892
| registration_plate      = HP 39,HP 68
| website                 = {{URL|www.hpkangra.nic.in}}
| footnotes               = 
}}
'''Daramsala''', arī '''Dharamsala''' ({{val|hi| धर्मशाला }}) ([[IPA]]: [d̪ʱərəmˈɕaːlaː] vai [d̪ʱərmˈɕaːlaː]) ir pilsēta un rajona centrs [[Indija]]s [[Himāčala Pradēša|Himāčala Pradēšā]]. Pilsētas kopējā platība ir 29,51 km², 2005. gadā pilsētā dzīvoja 19 124 iedzīvotāji. Daramsalā atrodas [[Dalailama]]s rezidence, [[Tibeta]]s [[trimda]]s valdība un Tibetas bibliotēka ar rakstiem un arhīviem.

== Bilžu galerija ==
&lt;br&gt;&lt;gallery class=center caption=&quot;Daramsala - Dharamsala&quot;&gt;
Dharamsala-McLeod Ganj-04-Weg zur Kora-gje.jpg
Dharamsala-Kora-36-gje.jpg
Dharamsala-Gyuto-Karmapa-06-gje.jpg
Dharamsala-Frauenkloster Dolma Ling-02-gje.jpg
Dharamsala-Norbulingka-08-Manisteine-gje.jpg
Dharamsala-Kinderdorf-12-Sportplatz-gje.jpg
Dharamsala-Tse Chok Ling-08-Lakhang-gje.jpg
Dharamsala-Tse Chok Ling-40-Lakhang-Ritualgeraete-gje.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Indija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Himāčala Pradēšas pilsētas]]
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>1xvjx2fpr8x634zc9p8y0bo5jam6uwx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I</title>
    <ns>0</ns>
    <id>237311</id>
    <revision>
      <id>4486343</id>
      <parentid>4480437</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:45:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8640" sha1="g6n51d8v8or785a3o77fe9njta0r6wj" xml:space="preserve">[[Attēls:Ilzēnu stacija.JPG|thumb|250px|Ilzēnu stacija]]
[[Attēls:Rēzekne I - Kleperova.JPG|thumb|250px|Posms Rēzekne I—Kleperova, skatoties no līnijas Krustpils—Rēzekne II tilta]]
[[Attēls:St. Pureņi - panoramio.jpg|thumb|250px|Ieeja Pureņu stacijā]]

'''Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I''' ir dzelzceļa līnija [[Latvija|Latvijā]], kas savieno valsts robežu ar [[Krievija|Krieviju]] (5 km no [[Kārsava (stacija)|Kārsavas stacijas]]) ar [[Rēzekne]]s pilsētu (stacija [[Rēzekne I]]). Līnija ir 49 km gara un tajā ir tikai viens sliežu ceļš. Līnijā kursē tikai kravas vilcieni (diennaktī pa 12 vilcieniem katrā virzienā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldz.lv/texts_files/2014_Tikla_parskats_a.pdf |title=Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2014; VAS Latvijas dzelzceļš |access-date={{dat|2013|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140331185524/http://ldz.lv/texts_files/2014_Tikla_parskats_a.pdf |archivedate={{dat|2014|03|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;. Šī ir vissenākā dzelzceļa līnija Latvijā.

== Vēsture ==
Līnija tika atklāta {{dat|1860|11|08}}&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 21. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;, reizē ar visu [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] posmu [[Rītupe (ciems)|Rītupe]] (toreiz ''Schogowa'')—[[Daugavpils]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |title=Latvijas dzelzceļu līnijas - Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Līdz 1990. gadam pa to kursēja tālsatiksmes pasažieru vilcieni Ļeņingrada–Berlīne (ātrvilciens &quot;Ļeņingradas ekspresis&quot; (Nr. 25/26), vagoni uz Varšavu, Drēzdeni, Ķelni), Ļeņingrada–Varšava (Nr. 57/58), Ļeņingrada–Kaļiņingrada (&quot;Dzintarkrasts&quot;, Nr. 79/80), Ļeņingrada–[[Černivci]] (Nr. 81/82, vagoni uz Budapeštu, Bukaresti-Sofiju), Ļeņingrada–[[Truskaveca]] (Nr. 113/114), Ļeņingrada–Ļviva (Nr. (Nr. 183/184, 189/190, vagoni uz Prāgu un Budapeštu), Ļeņingrada–Viļņa (Nr. 191/192).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/1591.pdf |title=Расписание составлено в соответствии с графиком движения поездов на 1986 год |access-date={{dat|2025|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251008174316/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/1591.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/115.pdf |title=Расписание составлено в соответствии с графиком движения поездов на 1990 год |access-date={{dat|2025|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251008174316/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/Muzeja%20eksponati/115.pdf }}&lt;/ref&gt;  

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] līdz [[1999]]. gadam  maršrutā Rēzekne—Kārsava vienreiz dienā kursēja piepilsētas pasažieru vilciens. Līdz 2015. gada jūnijam pa dzelzceļu kursēja starptautiskais vilciens Sanktpēterburga—Viļņa&lt;ref&gt;[http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/2656-tiek-slegts-vilciens-no-92-91-vilna-sanktpeterburga-vilna Tiek slēgts vilciens № 92/91 Viļņa – Sanktpēterburga – Viļņa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;, bet 2015. gada oktobrī pēdējo līnijā palikušo vilcienu Rīga—Sanktpēterburga novirzīja caur [[Novosokoļņiki]]em.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://l-ekspresis.eu/vilcienu-kustibas-saraksts.html |title=Vilcienu kustības saraksts spēkā no 25.10.2015. |access-date=02.05.2016 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160426025106/http://l-ekspresis.eu/vilcienu-kustibas-saraksts.html |archivedate=26.04.2016 }}&lt;/ref&gt;

=== Vēsturiski vilcienu saraksti ===
&lt;gallery widths=&quot;250px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
Attēls:Daugavpils - Rezekne - Ritupe 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Rēzekne—Rītupe 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;
Attēls:Daugavpils - Pitalova 1979.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Pitalova 1979. gadā&lt;ref&gt;Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.&lt;/ref&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Stacijas un pieturas punkti ==
* [[Rītupe (stacija)|Rītupe]]. Uzbūvēta līdz ar [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|līniju Pēterburga—Varšava]]; toreiz saukta par Žogovu (''Жогово''). Bijusī Latvijas—PSRS robežstacija. 1946. gadā nodota Krievijas Oktobra dzelzceļam. Mūsdienās stacija atrodas [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Pitalovas rajons|Pitalovas rajona]] [[Utrojas pagasts|Utrojas pagastā]], dzelzceļa iecirknī [[Pitalova]]—[[Pleskava]] un joprojām tiek saukta latviskajā nosaukumā (''Ритупе'').
* [[Pīrāgi (stacija)|Pīrāgi]]. 1929. gadā atklāts [[pieturas punkts]]; 1946. gadā nodots Krievijas Oktobra dzelzceļam.
* [[Abrene (stacija)|Abrene]]. Pitalovas stacija atvērta 1872. gadā kā telegrāfa postenis. Ap 1902. gadu kļuvusi par pilnvērtīgu staciju (pēc [[dzelzceļa līnija Abrene—Sita|līnijas Abrene—Sita]] izbūves). 1921. gadā pārdēvēta par Jaunlatgali, 1938. gadā — par Abreni, bet no 1963. gada šeit atkal ir Pitalovas stacija. 1992. gadā nodota Krievijas Oktobra dzelzceļam un mūsdienās šeit ir Krievijas robežstacija.
* [[Vāvere (stacija)|Vāvere]]. Pietura &quot;Vāveres&quot; atvērta 1931. gadā, jau pēc gada pārdēvēta par Vāveri. 1942. gadā 0,9 km uz Abrenes pusi atvērts [[izmaiņas punkts]] ar tādu pašu nosaukumu; vēlāk Vāvere sarakstos vairs neparādās, bet 20. gadsimta 80. gados vēl par 300 m tuvāk Pitalovai atrodas [[sadales punkts]] Belkina (''Белкино'').  1992. gadā [[izmaiņas punkts]] nodots Krievijas Oktobra dzelzceļam.
* [[Punduri (stacija)|Punduri]]. Stacija Ponderi (''Пондеры'') ierīkota jau līnijas izbūves laikā; no 1919. gada — Punduri. 1992. gadā nodota Krievijas Oktobra dzelzceļam. Gar tagad slēgto Punduru staciju iet [[Latvijas—Krievijas robeža]].
* [[Skangaļi (stacija)|Skangaļi]]. Pietura atvērta 1926. gadā, 1992. gadā nodota Krievijas Oktobra dzelzceļam. Mūsdienās šeit ir Krievijas izmaiņas punkts.
* [[Kārsava (stacija)|Kārsava]]. Korsovkas (''Корсовка'') stacija atvērta līdz ar līnijas izbūvi, par Kārsavu pārdēvēta 1921. gadā. Kopš 1992. gada — Latvijas robežstacija. Atrodas ārpus [[Kārsava]]s pilsētas, [[Malnavas pagasts|Malnavas pagasta]] [[Kārsavas stacija|Kārsavas stacijas]] ciemā. 
* [[Malnava (stacija)|Malnava]]. Pietura Kārsavas pilsētā, pie pašas tās robežas. Atvērta 1931. gadā, kopš 1999. gada neizmantota.
* [[Pureņi]]. Atrodas uz [[Salnavas pagasts|Salnavas]] un Malnavas pagastu robežas pie Mičuru ciema. Pietura atvērta 1928. gadā, mūsdienās šeit ir neliela stacija.
* [[Mežvidi (stacija)|Mežvidi]]. Stacija atrodas [[Mežvidu pagasts|Mežvidu pagastā]] pie Mežvidu ciema. Tā atklāta reizē ar līnijas izbūvi kā Ivanovkas (''Ивановка'') stacija, 1912. gadā Kuļņeva, bet no 1919. gada — Mežvidi.
* [[Ilzēni (stacija)|Ilzēni]]. Neliela stacija starp [[Ilzeskalna pagasts|Ilzeskalna]] un [[Bērzgales pagasts|Bērzgales]] pagastiem; atklāta 1928. gadā kā pieturas punkts.
* [[Burzava]]. Stacija atvērta 1931. gadā ar nosaukumu &quot;Burcava&quot;. 1934. gadā no stacijas atzarojās [[Dzelzceļa līnija Sita—Rēzekne|šaursliežu līnija Rēzekne—Burzava—Sita]]. Mūsdienās atrodas [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]], bet Sitas līnija ir nojaukta.
* [[Kleperova (stacija)|Kleperova]]. [[Ceļa postenis]] Rēzeknes pilsētā.
* [[Rēzekne I]]. Viena no divām Rēzeknes dzelzceļa stacijām; atklāta reizē ar līnijas izbūvi kā Režicas stacija.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kārsava—Rēzekne I, dzelzceļa līnija}}
{{Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I}}
{{Dzelzceļa līnija Pleskava—Skangaļi}}
[[Kategorija:Rēzekne]]
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>g6n51d8v8or785a3o77fe9njta0r6wj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johans Kristiāns Stenders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>237707</id>
    <revision>
      <id>4486329</id>
      <parentid>2397471</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:09:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2411" sha1="dthvmu9c0z86x0volkiglxtnbpqur0l" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Johans Kristiāns Stenders
|     vārds_orig = Johann Christian Stender
|         attēls = Sunākstes baznīca pirms 1917 Eugen Wittorf.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = Johana Kristiāna Stendera celtā Sunākstes draudzes baznīca
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1787
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1862
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = teologs
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Johans Kristiāns Stenders''' (''Johann Christian Stender'', 1787–1862) bija [[luterāņi|luterāņu]] teologs, [[Vecsēlpils|Sēlpils]] un [[Sunākstes baznīca|Sunākste]]s  mācītājs, [[Aleksandrs Johans Stenders|Aleksandra Johana Stendera]] (Jaunā Stendera) dēls. [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] loceklis.

Pēc tēva nāves viņš bija mācītājs Sēlpils un Sunākstes draudzē. Jau 1820. gados Johans Kristiāns Stenders no kādas 103 gadus vecas teicējas pierakstīja vienpadsmit [[latviešu tautasdziesmas]] par [[Staburags|Staburagu]].
1842. gadā nāca klajā viņa tulkotais vācu rakstnieces Johanas Šopenhaueres (1766–1838) stāsts &quot;Ērgļa pereklis&quot; (''Der Adlerhorst''), kas piedzīvo divus atkārtotus izdevumus (1852, 1876).

1850. gadā Jelgavā iespieda viņa aprakstu par Staburagu, kura pārdošanas ienākumi bija paredzēti Sēlpils baznīcas ērģelēm.&lt;ref&gt;Der Stabburags. Monographie, Zum Besten der Selburgschen Orgel. Mitau: J. F. Steffenhagen und Sohn, 1850.&lt;/ref&gt;
1845.–1859. gadā vāciski rakstītā Sēlpils baznīcas hronika (''Chronick der Selburgschen Kirche'') palikusi neiespiesta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stenders, Johans Kristians}}

[[Kategorija:1787. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1862. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]</text>
      <sha1>dthvmu9c0z86x0volkiglxtnbpqur0l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Gotlobs Stenders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>237750</id>
    <revision>
      <id>4486320</id>
      <parentid>4305999</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:55:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>+bilde</comment>
      <origin>4486320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2111" sha1="i3ontiqjz6dsr9b7crvs05bkho1sszr" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Sunākstes dziedāšanas svētku programma.jpg|thumb|Kārļa Gotloba Stendera diriģēto Sunākstes dziedāšanas svētku programma]]
'''Kārlis Gotlobs Stenders''' (''Karl Gottlob Stender'', 1830–1894) bija [[luterāņi|luterāņu]] teologs, [[Vecsēlpils|Sēlpils]] un [[Sunākstes baznīca|Sunākste]]s mācītājs, [[Johans Kristiāns Stenders|Johana Kristiāna Stendera]] dēls. [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Latviešu dziesmusvētku]] organizētājs [[1873]]. gadā.

Pildīja Sēlpils un Sunākstes draudzes palīgmācītāja (1857–1864) pienākumus, pēc tēva nāves kļuva par draudzes mācītāju. 1873. gada 22. augustā sarīkoja Sunākstes pirmos lokālos dziesmu svētkus ar astoņiem koriem no sešām dziedāšanas biedrībām un aptuveni 200 dziedātājiem un bija šo svētku virsdiriģents. Vispirms kori dziedājuši baznīcā, koriem izvietojoties uz īpaša paaugstinājuma altārdaļā, tad pie [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecā Stendera]] kapa un visbeidzot mācītājmuižas birztalā, kur risinājušies dziesmu kari un pirmo vietu ieguvis Sunākstes jauktais koris. “[[Latviešu Avīzes]]” un “[[Mājas Viesis]]” ziņoja, ka svētkos bijuši pieci līdz seši tūkstoši klausītāju.&lt;ref&gt;Kāds dziedātājs. No Sunākstes. &quot;Mājas Viesis&quot; 1873. gada 29. septembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dziedāšanas svētki [Sunākstē]. &quot;Latviešu Avīzes&quot;, 1873. gada 17. oktobrī&lt;/ref&gt; Nākamos lokālos dziesmusvētkus Sēlpilī 1878. gadā sarīkoja bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds (1833–1905). Šajā laikā Sunākstes un Sēlpils draudzes jau bija sadalītas. Dziesmu karos atkal uzvarēja sunākstiešu koris.&lt;ref&gt;Par Sēlpils dziesmusvētkiem: Sbrg. [A. Šķerbergs]. Ziņa par Sēlpils dziedāšanas svētkiem. &quot;Mājas Viesis&quot; 1878. gada 9. septembrī un 16. septembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Stenders, Karlis Gotlobs}}
[[Kategorija:1830. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1894. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]]</text>
      <sha1>i3ontiqjz6dsr9b7crvs05bkho1sszr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johans Stenders (mācītājs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>237752</id>
    <revision>
      <id>4486326</id>
      <parentid>3263153</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:03:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>+bilde</comment>
      <origin>4486326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2026" sha1="b7fy8a8x0d860iylk8dotbr11hiscj2" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā.jpg|Sunākstes mācītājmuižas ēka Johana Stendera laikā]]
'''Johans Stenders''' (''Johann Stender'', 1864–1945) bija [[Sunākste]]s [[luterāņi|luterāņu]] mācītājs (1894–1918), [[Kārlis Gotlobs Stenders|Kārļa Gotloba Stendera]] dēls. 

Pildot Sunākstes draudzes palīgmācītāja pienākumus (1893–1894), 1893. gadā Johans Stenders atsaucās uz [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] lūgumu iesūtīt vietvārdus, un savāca tos no Lielsunākstes, Piksteres, Ieķengrāves, Vārenbrokas un Žievaltu muižu zemniekiem. 

[[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā viņš turpināja noturēt dievkalpojumus, bet 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri viņa mācītājmuižā ieradušies bruņoti revolucionāri.&lt;ref&gt;Revolucionāro notikumu apraksts Sunākstes draudzē, ņemot vērā arī kaimiņu draudzes. No: Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. Ar O. Nonāca priekšvārdu un sakārtojumu. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.– 147. lpp.&lt;/ref&gt; Pēc revolūcijas apspiešanas viņš bija naidīgi noskaņots pret jebkādām latviešu biedrībām savā draudzē, 1912. gadā uz viņu mājupceļā pēc dievkalpojuma esot šauts ar skrotīm.

Pēc tam, kad Pirmā pasaules kara laikā mācītājmuižu 1917. gadā nopostīja, Johans Stenders 1918. gadā aizceļoja uz Vāciju, kur mira Potsdamā 1945. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. Stenderu dzimta Sēlijā. LZA vēstis 2010; 64(5/6): 79-95 |access-date={{dat|2013|11|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Stenders, Johans}}

[[Kategorija:1864. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]]</text>
      <sha1>b7fy8a8x0d860iylk8dotbr11hiscj2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486327</id>
      <parentid>4486326</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:03:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2032" sha1="84rtaw6veep8gy7hjq60std3nfkcmfp" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|Sunākstes mācītājmuižas ēka Johana Stendera laikā]]
'''Johans Stenders''' (''Johann Stender'', 1864–1945) bija [[Sunākste]]s [[luterāņi|luterāņu]] mācītājs (1894–1918), [[Kārlis Gotlobs Stenders|Kārļa Gotloba Stendera]] dēls. 

Pildot Sunākstes draudzes palīgmācītāja pienākumus (1893–1894), 1893. gadā Johans Stenders atsaucās uz [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] lūgumu iesūtīt vietvārdus, un savāca tos no Lielsunākstes, Piksteres, Ieķengrāves, Vārenbrokas un Žievaltu muižu zemniekiem. 

[[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā viņš turpināja noturēt dievkalpojumus, bet 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri viņa mācītājmuižā ieradušies bruņoti revolucionāri.&lt;ref&gt;Revolucionāro notikumu apraksts Sunākstes draudzē, ņemot vērā arī kaimiņu draudzes. No: Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. Ar O. Nonāca priekšvārdu un sakārtojumu. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.– 147. lpp.&lt;/ref&gt; Pēc revolūcijas apspiešanas viņš bija naidīgi noskaņots pret jebkādām latviešu biedrībām savā draudzē, 1912. gadā uz viņu mājupceļā pēc dievkalpojuma esot šauts ar skrotīm.

Pēc tam, kad Pirmā pasaules kara laikā mācītājmuižu 1917. gadā nopostīja, Johans Stenders 1918. gadā aizceļoja uz Vāciju, kur mira Potsdamā 1945. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |title=Māra Grudule. Stenderu dzimta Sēlijā. LZA vēstis 2010; 64(5/6): 79-95 |access-date={{dat|2013|11|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304055943/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Gudule%20-%20PREVIEW.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Stenders, Johans}}

[[Kategorija:1864. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]]</text>
      <sha1>84rtaw6veep8gy7hjq60std3nfkcmfp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240446</id>
    <revision>
      <id>4486353</id>
      <parentid>4249062</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:03:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11306" sha1="tixmog7py9lyi2c9azzsq54ajavunp6" xml:space="preserve">[[Attēls:Rūjienas dzelzceļa beigas 2021. gadā.jpg|236x236px|thumb|Dzelzceļa līnijas atlikušās sliedes aiz Skultes stacijas (2021. gads.)]]
'''Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena''' bija [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija [[Latvija|Latvijā]], kas savienoja [[Rīga]]s un [[Rūjiena]]s pilsētas (148 km), kas turpinājās līdz [[Ipiķi (stacija)|Ipiķiem]] ([[Valsts robeža]]) — 167 km. Līnija turpinājās [[Igaunija|Igaunijā]] un caur [[Meizakila]]s pilsētu veda līdz [[Pērnava]]i. Mūsdienās no līnijas ir palicis un darbojas tikai [[Dzelzceļa elektrifikācija|elektrificētais]] posms [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—[[Skulte (stacija)|Skulte]] (oficiāli — [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|līnija Zemitāni—Skulte]]). Ir arī saglabājušās sliedes dažu simtu metru posmā aiz Skultes stacijas, tāpat arī saglabājušās staciju ēkas [[Limbaži (stacija)|Limbažos]] (mūsdienās tiek izmantota kā autoosta), kā arī [[Stiene (stacija)|Stienē]] un [[Aloja (stacija)|Alojā]] (dzīvojamās ēkas). [[Puikule (stacija)|Puikules]] stacijas ēka ir izdemolēta, no [[Lāde (stacija)|Lādes]] stacijas palikušas tikai mūra sienas. Daļēji saglabājusies [[Inte (stacija)|Intes]] pieturas nojume.

== Vēsture ==
Jau [[1872]]. gadā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|Mīlgrāvja dzelzceļu]]. [[1929]]. gadā uzsāka līnijas turpinājuma izbūvi līdz Rūjienai. Sākotnēji tika plānots būvēt [[Šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu 750 mm dzelzceļu]], taču lielais platsliežu ceļa sliežu krājums ļāva 1930. gadā šo lēmumu izmainīt par labu platsliežu 1524 mm līnijai.&lt;ref name=&quot;Piejūra&quot;&gt;Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 2. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 101.-144. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1&lt;/ref&gt; Būvi aizkavēja [[Lielā depresija]], un tikai 1933. gadā līnija sasniedza [[Carnikava|Carnikavu]], 1934. gadā - [[Saulkrasti|Saulkrastus]] un Limbažus.&lt;ref name=&quot;Piejūra&quot; /&gt; Posmu līdz Rūjienai atklāja {{dat|1937|12|04|L}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=2511 |title=Dzelzceļa saimniecības attīstības tendences 1925. - 1940.g. Valsts pārvadājumu politika |access-date={{dat|2013|12|30||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131019024510/http://www.ldz.lv/?object_id=2511 }}&lt;/ref&gt; Līnijā bija 57 tilti un 50 caurtekas.&lt;ref name=&quot;Piejūra&quot; /&gt; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā līniju izpostīja, tā pilnībā tika atjaunota līdz [[1972]]. gadam. {{dat|1957|07|18|L}} atklāja elektrifikāciju posmā Rīga—Mangaļi, bet līdz [[1958]]. gada beigām elektrifikācija bija jau līdz [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrastiem]]. [[1971]]. gadā elektrificēja posmu līdz [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciemam]], [[1991]]. gadā — līdz [[Skulte (stacija)|Skultei]], kaut gan sākotnēji elektrifikācija tika plānota līdz [[Stiene (stacija)|Stienei]]. Neelektrificētajā līnijas posmā līdz [[1980. gadi]]em kursēja kontaktakumulatoru elektrovilciens SR3A6M, vēlāk sāka kursēt dīzeļvilcieni. [[1981]]. gadā līniju savienoja ar Pērnavu pa bijušās šaursliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]] trasi. Turpmākajos gados līnijā kursēja vilcieni maršrutos Rīga—Pērnava—Rīga (Latvijas formējuma sastāvs) un Rīga—Tallina—Rīga (Igaunijas formējuma sastāvs), kā arī vilcieni Rīga—Aloja—Rīga, Rīga—Limbaži—Rīga, vietējie vilcieni Saulkrasti—Aloja—Saulkrasti, Saulkrasti—Limbaži—Saulkrasti. Pēdējais vilciens Tallina—Rīga kursēja {{dat|1992|02|20|L}},&lt;ref&gt;[http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?pid=7036 Pēdējais vilciens Tallina—Pērnava—Rīga Tallinas stacijā 20.02.1992]&lt;/ref&gt; tajā pašā gadā vilcieni sāka kursēt tikai līdz Ipiķiem.&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/filez/lvprig1992.pdf Государственное предприятие &quot;Латвияс Дзелзцельш&quot;; Служебное расписание движения пригородных поездов; 1992/1993 г.] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; [[1995]]. gadā tika atcelti vietējie vilcieni.

=== Posma Skulte—Rūjiena—Ipiķi slēgšana ===
Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996]]. gada pavasarī, bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja {{dat|1996|09|21}}.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436 Vidzemnieki atsāk cīnīties par dzelzceļa līnijas atjaunošanu]&lt;/ref&gt; {{dat|1997|02|26}} posmā Aloja—Limbaži pie Katvariem notika dzelzceļa uzbēruma nogruvums.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/partrauc-vilcienu-satiksmi-no-limbaziem-uz-aloju-10004044 Pārtrauc vilcienu satiksmi no Limbažiem uz Aloju]&lt;/ref&gt; Uzbērums tika salabots, bet vilcienu kustība šajā posmā tā arī netika atjaunota. {{dat|1999|07|19|L}} tika pārtraukta pasažieru vilcienu kustība arī posmā Limbaži—Skulte &lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/saulkrastu-vilciens-lidz-skultei-10486306 Saulkrastu vilciens līdz Skultei]&lt;/ref&gt; (neilgi pirms slēgšanas vilciens gāja vairs tikai nedēļas nogalēs&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/uz-limbaziem-piektdienas-un-svetdienas-10475743 Uz Limbažiem piektdienās un svētdienās]&lt;/ref&gt;). Pēc tam posmu Skulte—Ipiķi rajonu pašvaldības pārņēma savā īpašumā, kuras kopā ar Igaunijas pārvadātāju ''Edelaraudtee'' plānoja vērienīgu dzelzceļa atjaunošanas projektu, kuru nerealizēja. Pēdējais kravas vilciens posmā Limbaži—Skulte aizgājis 2001. gadā.&lt;ref&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 190. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Pavisam posms Skulte—Rūjiena—Ipiķi slēgts 2004. gadā, saskaņā ar [[Ministru Kabinets|Ministru Kabineta]] {{dat|2004|09|23|Ģ}} rīkojumiem nr. 698&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=94053 Par sliežu ceļa posma Skulte-Aloja-rajona robeža slēgšanu]&lt;/ref&gt; un 699.&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=94052 Par sliežu ceļa posma Aloja-Ipiķi-valsts robeža slēgšanu]&lt;/ref&gt; Pēc 2005. gada posms Ipiķi—Skulte demontēts.

=== Mūsdienas ===
{{Pamatraksts|Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}}
Mūsdienās no bijušās līnijas ir palicis tikai posms Rīga—Skulte. Tajā kursē elektrovilcieni maršrutos Rīga—Carnikava—Rīga, Rīga—Saulkrasti—Rīga, Rīga—Skulte—Rīga. Kravu satiksme galvenokārt ir tikai Rīgas dzelzceļa mezglā — līdz [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzmai]]. Pastāv neliela kravas satiksme līdz Skultes stacijai.

Vairākos posmos pa bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu ir izveidoti [[autoceļi]].

== Stacijas ==
{{columns  |width=400px
|col1=
Posma Rīga—Skulte stacijas (darbojas mūsdienās):
# [[Rīgas Pasažieru stacija]]
# [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]
# [[Brasa (stacija)|Brasa]]
# [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]]
# [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]]
# [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]]
# [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]]
# [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]]
# [[Kalngale (stacija)|Kalngale]]
# [[Garciems (stacija)|Garciems]]
# [[Garupe (stacija)|Garupe]]
# [[Carnikava (stacija)|Carnikava]]
# [[Gauja (stacija)|Gauja]]
# [[Lilaste (stacija)|Lilaste]]
# [[Inčupe (stacija)|Inčupe]]
# [[Pabaži (stacija)|Pabaži]]
# [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]]
# [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]]
# [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]]
# [[Skulte (stacija)|Skulte]]
|col2=
Posma Skulte—Rūjiena—Ipiķi stacijas:
# [[Skulte (stacija)|Skulte]]
# [[Ziediņi]]
# [[Stiene (stacija)|Stiene]]
# [[Inte (stacija)|Inte]]
# [[Lāde (stacija)|Lāde]]
# [[Lielezers]]
# [[Limbaži (stacija)|Limbaži]]
# [[Katvari (stacija)|Katvari]]
# [[Neiķene]]
# [[Pociems (stacija)|Pociems]]
# [[Puikule (stacija)|Puikule]]
# [[Purezers (stacija)|Purezers]]
# [[Auseklis (stacija)|Auseklis]]
# [[Aloja (stacija)|Aloja]]
# [[Upšas]]
# [[Iģe (stacija)|Iģe]]
# [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]]
# [[Idus (stacija)|Idus]]
# [[Virķēni (stacija)|Virķēni]]
# [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]]
# [[Ķirbiļi]]
# [[Spelte]]
# [[Ipiķi (stacija)|Ipiķi]]
}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;150&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Limbažu stacija.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Limbažu stacijas ēka 2011. gadā. Peroni nojaukti 2013. gadā tranzīta ielas izbūves laikā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Plāksnīte pie Kalngales stacijas.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Saglabājusies plāksnīte uz dzīvojamās ēkas pie [[Kalngale (stacija)|Kalngales pieturas]]; uz plāksnītes krievu valodā rakstīts: Rīgas—Rūjienas 22. kilometra māja&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rīgas Pasažieru stacijas tablo fragments.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija]]s tablo fragments ar Limbažu, Alojas un Rūjienas galastacijām. Tablo demontēts 2012. gada decembrī&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rūjienas stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Bijušās Rūjienas stacijas peroni 2011. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Ķirbiļu stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Bijušās Ķirbiļu pieturas atrašanās vieta 2011. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Mucenieku tilts 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Mucenieku tilts dzelzceļa posmā Lielezers—Limbaži (2013. gads, mūsdienās rekonstruēts kā gājēju tilts)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Mucenieku tilts 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Mucenieku tilts, skatoties no [[Autoceļš P9|autoceļa Ragana—Limbaži]]&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rūjienas dzelzceļa tilts pār Salacu 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa tilts pār [[Salaca|Salacu]] pie [[Mazsalaca]]s pilsētas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rūjienas dzelzceļa tilts pār Salacu 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Salacas tilts 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rīgas - Rūjienas dzelzceļš Mazsalacā .JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Rīgas—Rūjienas dzelzceļa stiga Mazsalacā; redzams Parka ielas pārvads&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rīgas - Rūjienas dzelzceļš pie Katvariem.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Rīgas—Rūjienas dzelzceļa stiga netālu no Katvaru stacijas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lielezers - Limbaži.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa līnijas stiga posmā Lielezers—Limbaži&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:57. km posteņa stabs pie Skultes.jpg|Saglabājies 57. km posteņa stabs aiz Skultes stacijas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Skats no strupceļa Skultes stacijas virzienā.jpg|Skats no Rūjienas dzelzceļa beigām Skultes stacijas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Pievedceļš uz kravas noliktavām.jpg| Pievedceļš uz kravas noliktavām aiz Skultes 2021. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

=== Vēsturiski vilcienu saraksti ===
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Riga_-_Saulkrasti_-_Rujiena_1940.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Vilcienu saraksts līnijā Rīga—Saulkrasti—Rūjiena 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rīga - Rūjiena 1976.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Vilcienu saraksts līnijā Rīga—Rūjiena 1976. gadā&lt;ref&gt;Pasažieru vilcienu kustības saraksts 1976. g., Rīga:, Transports, 1976.&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Rīga—Rūjiena (—Ipiķi), dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Latvijas bijušās dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>tixmog7py9lyi2c9azzsq54ajavunp6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jelgavas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244189</id>
    <revision>
      <id>4486360</id>
      <parentid>4484943</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:17:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4486360</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="128985" sha1="pvjl80yrhc93z8n9po7gy7q4ak1d8rl" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97231093}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565841 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q50405190
| label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]''
| name = Vecsvirlaukas muižas klēts
| municipality = Bajāri
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.641648808238
| long = 23.788512229291
| p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}}
| image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg
| vaid = 5214
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q50405575
| label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]''
| name = Kungu māja
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.34422810923
| long = 23.547274125763
| p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}}
| image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG
| commonscat = Blankenfelde Manor House
| vaid = 5264
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405581
| label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]''
| name = Dārza rīku mājiņa
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.344656750478
| long = 23.54870132083
| p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}}
| image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg
| commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor
| vaid = 5265
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405587
| label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]''
| name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.344838586092
| long = 23.548179513701
| p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}}
| image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG
| commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor
| vaid = 5266
| year = 18. gs. b. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405595
| label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]''
| name = Klēts (spīķeris)
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.344440624517
| long = 23.545142558282
| p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg
| commonscat = Barn in Blankenfelde Manor
| vaid = 5267
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405603
| label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]''
| name = Brūzis
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.343452315905
| long = 23.549549161392
| p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}}
| image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG
| commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins
| vaid = 5268
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405609
| label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.34435732712
| long = 23.548310823092
| p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg
| commonscat = Stable in Blankenfelde Manor
| vaid = 5269
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405616
| label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.345261926929
| long = 23.549645278255
| p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}}
| image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg
| commonscat = Blankenfelde Manor Park
| vaid = 5270
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405624
| label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]''
| name = (Vēja) krogs
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.341147223816
| long = 23.542938618759
| p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}}
| vaid = 5271
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q4956103
| label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Bramberģe
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bramberģes muižā
| lat = 56.579444444444
| long = 23.584444444444
| p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}}
| image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Bramberģe Manor
| vaid = 5207
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Bramber%C4%A3e
}}
{{monument
| qid = Q50405099
| label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]''
| name = Bramberģes muižas apbūve ar parku
| municipality = Bramberģe
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bramberģes muižā
| lat = 56.579507663427
| long = 23.584481601715
| p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}}
| image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg
| vaid = 5205
| year = 16. gs. b. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]''
| munwiki = Bramber%C4%A3e
}}
{{monument
| qid = Q50405107
| label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Bramberģe
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bramberģes muižā
| lat = 56.579900406362
| long = 23.585158000973
| p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}}
| image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg
| vaid = 5206
| year = 17. gs. s. 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Bramber%C4%A3e
}}
{{monument
| qid = Q50405127
| label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]''
| name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas
| municipality = Bramberģe
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bramberģes muižā
| lat = 56.579794279459
| long = 23.584379914365
| p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}}
| image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG
| commonscat = Gate of Bramberģe Manor
| vaid = 5208
| year = 16. gs. b. 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Bramber%C4%A3e
}}
{{monument
| qid = Q50405433
| label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]''
| name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks
| municipality = Bērvircava
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = &quot;Nameļi&quot;
| lat = 56.4025970596
| long = 23.748740206579
| p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}}
| image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg
| vaid = 5242
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]''
| munwiki = B%C4%93rvircava
}}
{{monument
| qid = Q51879263
| label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Cenu pagasts
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Mazsilgraužiem
| lat = 56.704633662844
| long = 23.788775664055
| p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}}
| vaid = 983
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cenu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879264
| label = [[Silgraužu skansts]]
| name = Silgraužu skansts
| municipality = Cenu pagasts
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Mazsilgraužiem
| lat = 56.702763653074
| long = 23.785471183112
| p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}}
| vaid = 984
| wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cenu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879265
| label = [[Bluķu skansts]]
| name = Bluķu skansts
| municipality = Cenu pagasts
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Upmaļiem
| lat = 56.703519394409
| long = 23.769459411377
| p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}}
| vaid = 985
| wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cenu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483778
| label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]]
| name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas
| municipality = Cenu pagasts
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-041
| locality = pie bijušās Skuju skolas
| lat = 56.725611111111
| long = 23.852833330556
| p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}}
| image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment
| vaid = 9268
| wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Cenu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879266
| label = [[Dalbes luterāņu baznīca]]
| name = Dalbes luterāņu baznīca
| municipality = Dalbe
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.741021871224
| long = 23.868344112291
| p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}}
| image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg
| commonscat = Lutheran church in Dalbe
| vaid = 5187
| wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1869.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dalbe
}}
{{monument
| qid = Q50404973
| label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]''
| name = Pils galvenā korpusa drupas
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423640307623
| long = 23.700818390699
| p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}}
| image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG
| commonscat = Eleja Manor house ruins
| vaid = 5193
| year = 1806. -1810.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404979
| label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423082033243
| long = 23.701189405888
| p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG
| vaid = 5194
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404987
| label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]''
| name = Akas (4)
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423947063506
| long = 23.70019468003
| p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}}
| vaid = 5195
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404992
| label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]''
| name = Apaļais paviljons (rotonda)
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.428053606453
| long = 23.702778449596
| p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}}
| vaid = 5196
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404997
| label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]''
| name = Brūzis
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.421653384316
| long = 23.704542353575
| p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg
| vaid = 5197
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405004
| label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]''
| name = Dārzniecības ēkas (2)
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423218546075
| long = 23.702511320434
| p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}}
| vaid = 5198
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405010
| label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423261294307
| long = 23.69999521425
| p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG
| vaid = 5199
| year = 19. gs. s. 1958.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405017
| label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]''
| name = Mūra žogs
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.422920807864
| long = 23.6981366441
| p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}}
| image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5201
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405022
| label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]''
| name = Tējas namiņš
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.426280067385
| long = 23.702082271888
| p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}}
| image = Elejas%20teejas%20nams.jpg
| vaid = 5202
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405030
| label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]''
| name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.42739296767
| long = 23.702629030686
| p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg
| vaid = 5203
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405050
| label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.424370975434
| long = 23.699873137461
| p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg
| commonscat = Eleja Manor park
| vaid = 5204
| year = 19. gs. s. -1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q19896848
| label = [[Meitene (stacija)|Meitene]]
| name = Meitene
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Meitenē
| lat = 56.4089
| long = 23.6778
| p625 = {{Coord|56.4089|23.6778|display=inline}}
| image = Meitenes%20dzelzce%C4%BCa%20stacija.JPG
| commonscat = Meitene railway station
| vaid = 5189
| wikipediauri = Meitene_(stacija)
| year = 1922.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Latvijas—Lietuvas robeža]]
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404931
| label = [[Sesavas luterāņu baznīca]]
| name = Sesavas luterāņu baznīca
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavā
| lat = 56.422005355702
| long = 23.729794657646
| p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}}
| image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Sesava
| vaid = 5190
| wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1633. 17. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404937
| label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.422005355
| long = 23.729794657
| p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}}
| image = Sesavas%20ergjeles.jpg
| vaid = 3423
| year = 1789.-1793.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404945
| label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.422005355
| long = 23.729794657
| p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}}
| image = Sesavas%20ergjeles.jpg
| vaid = 3424
| year = 1789.-1793. 1860.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404953
| label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.422005355
| long = 23.729794657
| p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}}
| vaid = 3426
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404961
| label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]''
| name = Sesavas mācītājmāja un dārzs
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavā
| lat = 56.416423600172
| long = 23.73219961064
| p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}}
| image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg
| commonscat = Parish house in Sesava
| vaid = 5191
| year = pēc 1768., 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879282
| label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]''
| name = Emburgas vējdzirnavu senkapi
| municipality = Emburga
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Krīpēniem
| lat = 56.546947927098
| long = 23.987526774108
| p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}}
| vaid = 1012
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51879283
| label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]''
| name = Emburgas vējdzirnavas
| municipality = Emburga
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.548055257275
| long = 23.98714936192
| p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}}
| image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg
| commonscat = Emburga windmill
| vaid = 5250
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51879284
| label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja &quot;Upenieki&quot;]]''
| name = Dzīvojamā māja &quot;Upenieki&quot;
| municipality = Emburga
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Upeniekos
| lat = 56.65450913908
| long = 23.939706519752
| p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}}
| image = Upenieku%20maja.jpg
| vaid = 5251
| year = 1827.?
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51879286
| label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]''
| name = Garozas dzelzceļa stacija
| municipality = Garoza
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.650107424196
| long = 23.949506214879
| p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}}
| vaid = 5252
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]]
| munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q50405135
| label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]''
| name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)
| municipality = Glūda
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.598611163109
| long = 23.488628770771
| p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}}
| image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG
| vaid = 5209
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gl%C5%ABda
}}
{{monument
| qid = Q50405140
| label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka &quot;Pūri&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Pūri&quot;
| municipality = Glūda
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Pūros
| lat = 56.614552864847
| long = 23.526285436492
| p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}}
| image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg
| commonscat = Pūri House in Glūda
| vaid = 5210
| year = ap 1920.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gl%C5%ABda
}}
{{monument
| qid = Q50405065
| label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]''
| name = Auces pusmuižas apbūve
| municipality = Glūdas pagasts
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Aučos, Auces pusmuižā
| lat = 56.642603851333
| long = 23.492022355893
| p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}}
| vaid = 5211
| year = 1849. 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405071
| label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Glūdas pagasts
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Aučos, Auces pusmuižā
| lat = 56.642185028527
| long = 23.492364492721
| p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}}
| vaid = 5212
| year = 1849.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]''
| munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405078
| label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Glūdas pagasts
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Aučos, Auces pusmuižā
| lat = 56.643221167205
| long = 23.490970037322
| p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}}
| vaid = 5213
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]''
| munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405086
| label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]''
| name = Ķīšu senkapi
| municipality = Glūdas pagasts
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = starp Ķīšiem un Spārēm
| lat = 56.61912727875
| long = 23.556170422747
| p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}}
| vaid = 987
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405352
| label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]''
| name = Jaunplatones senkapi
| municipality = Jaunplatone
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Ausekļiem un Ošiem
| lat = 56.492403109919
| long = 23.67141014566
| p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}}
| vaid = 997
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405197
| label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]''
| name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja
| municipality = Jaunsvirlauka
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.503859899363
| long = 23.933317320815
| p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}}
| image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5219
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlauka
}}
{{monument
| qid = Q50405147
| label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]''
| name = Bērzukrogs
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bērzukrogā
| lat = 56.592461130808
| long = 23.806386862469
| p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}}
| image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg
| vaid = 5215
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405152
| label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]''
| name = Franksesavas muižas apbūve
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Franksesavas muižā
| lat = 56.575947119036
| long = 23.860990077783
| p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}}
| image = Franksesava.jpg
| vaid = 5216
| year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405157
| label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]''
| name = Kalte
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Franksesavas muižā
| lat = 56.576167853084
| long = 23.862096825633
| p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}}
| image = Franksesava%20kalte.jpg
| vaid = 5217
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405162
| label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]''
| name = Ciemaldes senkapi
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Ciemaldes kapsētas
| lat = 56.511989344778
| long = 24.006965582888
| p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}}
| vaid = 988
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405166
| label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]''
| name = Dainu senkapi
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Dainām
| lat = 56.610611973559
| long = 23.894878542269
| p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}}
| vaid = 989
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405171
| label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]''
| name = Šauvu senkapi
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Šauvām
| lat = 56.543096980829
| long = 23.928051169441
| p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}}
| vaid = 990
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405176
| label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]''
| name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē
| lat = 56.522281968367
| long = 23.987404672476
| p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}}
| vaid = 991
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405181
| label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]''
| name = Pūcēnu apmetne
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Pūcēm un Vimbām
| lat = 56.62203689926
| long = 23.86106752094
| p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}}
| vaid = 992
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405186
| label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]''
| name = Gaideļu - Viduču senkapi
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām
| lat = 56.544360334691
| long = 23.925699862217
| p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}}
| vaid = 993
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405238
| label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka &quot;Lielčurilas&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Lielčurilas&quot;
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielčurilās
| lat = 56.469107055607
| long = 23.673524080094
| p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}}
| vaid = 5224
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405244
| label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| name = Lielplatones muižas apbūve
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.452323869793
| long = 23.658972664858
| p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}}
| vaid = 5225
| year = 19. gs. s. - 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405251
| label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]''
| name = Lielplatones muižas pils
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.452199724952
| long = 23.659387358534
| p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}}
| image = Lielplatones%20muizha.jpg
| vaid = 5226
| year = 1845. -1860.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405257
| label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.450781716766
| long = 23.658336126337
| p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}}
| vaid = 5227
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405263
| label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.451718797113
| long = 23.658979635987
| p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}}
| image = Lielplatones%20klets.jpg
| vaid = 5228
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405268
| label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.451606182517
| long = 23.660424268523
| p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}}
| image = Lielplatones%20kuuts.jpg
| vaid = 5229
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405273
| label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]''
| name = Rija
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.450110894657
| long = 23.657747698814
| p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}}
| vaid = 5230
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405279
| label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.452368919964
| long = 23.660647412785
| p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}}
| image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg
| commonscat = Lielplatone Manor park
| vaid = 5232
| year = 19. gs. s. - 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405284
| label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižas parkā
| lat = 56.453251842491
| long = 23.660075375883
| p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}}
| image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg
| commonscat = Lielplatone Manor laundry house
| vaid = 5233
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405223
| label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]''
| name = Čurilu - Jaunzemu apmetne
| municipality = Lielplatones pagasts
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Čurilām un Jaunzemiem
| lat = 56.467213424794
| long = 23.672890568843
| p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}}
| vaid = 994
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielplatones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405227
| label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]''
| name = Skulmēnu apmetne
| municipality = Lielplatones pagasts
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Skulmēniem
| lat = 56.476389938833
| long = 23.685072675488
| p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}}
| vaid = 995
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielplatones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405233
| label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]''
| name = Staņuvēnu senkapi
| municipality = Lielplatones pagasts
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Staņuvēniem
| lat = 56.455961588366
| long = 23.661416928318
| p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}}
| vaid = 996
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielplatones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405438
| label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]''
| name = Lielsesavas muižas kungu māja
| municipality = Lielsesava
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.356753305684
| long = 23.813840262194
| p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}}
| image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg
| vaid = 5243
| year = 1802. 1833. -1835.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]''
| munwiki = Lielsesava
}}
{{monument
| qid = Q50405358
| label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]''
| name = Lielvircavas luterāņu baznīca
| municipality = Lielvircava
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.510033150856
| long = 23.75571654611
| p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}}
| image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg
| commonscat = Lutheran church in Lielvircava
| vaid = 5239
| year = 16./17. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielvircava
}}
{{monument
| qid = Q50405363
| label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]''
| name = Lielvircavas muižas kungu māja
| municipality = Lielvircava
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.521882842309
| long = 23.756999289239
| p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}}
| image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5240
| year = 18. gs. b. 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Lielvircavas muiža]]
| munwiki = Lielvircava
}}
{{monument
| qid = Q15219313
| label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca
| municipality = Līvbērze
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}}
| image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG
| commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze
| vaid = 5234
| wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca
| year = 1684.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q50405326
| label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]''
| name = Līvbērzes krogs
| municipality = Līvbērze
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.702073217347
| long = 23.45373412318
| p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}}
| vaid = 5235
| year = 18. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q50405332
| label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]''
| name = Upesmuižas labības klēts
| municipality = Līvbērze
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.686875157399
| long = 23.503447116928
| p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}}
| image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg
| vaid = 5236
| year = 1837.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q50405290
| label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]''
| name = Līvbērzes muižas kungu māja
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvēs
| lat = 56.716926314253
| long = 23.495401875114
| p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}}
| image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg
| vaid = 5237
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Līvbērzes muiža]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405296
| label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka &quot;Kuzmas Brakši&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Kuzmas Brakši&quot;
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Mežniecībā
| lat = 56.662055913238
| long = 23.541554159432
| p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}}
| vaid = 5238
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405304
| label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvbērzes katoļu baznīcā
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}}
| image = Livberze%20altaris.jpg
| vaid = 3429
| year = 18.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405309
| label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]''
| name = Gleznojums uz dzegas
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvbērzes katoļu baznīcā
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}}
| vaid = 3432
| year = 17./18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405315
| label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvbērzes katoļu baznīcā
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}}
| vaid = 3433
| year = 18.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405320
| label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]''
| name = Torņa smailes noslēgums
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvbērzes katoļu baznīcā
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}}
| vaid = 3435
| year = 17./18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405629
| label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]''
| name = Mūrmuižas dzirnavas
| municipality = Mūrmuiža
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.432438839406
| long = 23.524366608423
| p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}}
| image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg
| commonscat = Mūrmuiža Mills
| vaid = 5274
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q50405636
| label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]''
| name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka
| municipality = Mūrmuiža
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.433030213258
| long = 23.524494193621
| p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}}
| image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg
| vaid = 5275
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q50405721
| label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]''
| name = Oglaines muižas apbūve
| municipality = Oglaine
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Oglaines muižā
| lat = 56.493565255028
| long = 23.828994803647
| p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}}
| vaid = 5295
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Oglaine
}}
{{monument
| qid = Q50405727
| label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]''
| name = Labības šķūnis
| municipality = Oglaine
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Oglaines muižā
| lat = 56.493756513778
| long = 23.827162352763
| p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}}
| vaid = 5296
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]''
| munwiki = Oglaine
}}
{{monument
| qid = Q50405733
| label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]''
| name = Labības noliktava
| municipality = Oglaine
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Oglaines muižā
| lat = 56.493953920163
| long = 23.828331962079
| p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}}
| vaid = 5297
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]''
| munwiki = Oglaine
}}
{{monument
| qid = Q50405336
| label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]''
| name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas
| municipality = Platones pagasts
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zīlēnos
| lat = 56.503079277364
| long = 23.672195045272
| p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}}
| image = Eliass%20zileni.jpg
| vaid = 30
| year = 1887.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Platones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405341
| label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]''
| name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)
| municipality = Platones pagasts
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā
| lat = 56.518510242161
| long = 23.759901685515
| p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}}
| vaid = 998
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Platones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405347
| label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]''
| name = Zoltneru apmetne
| municipality = Platones pagasts
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = starp Zoltneriem un Tomēniem
| lat = 56.520714586529
| long = 23.764524569665
| p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}}
| vaid = 999
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Platones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405367
| label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]''
| name = Pēterlauku vējdzirnavas
| municipality = Pēterlauki
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.539360461806
| long = 23.714796039793
| p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}}
| image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Pēterlauki windmill
| vaid = 5241
| year = 1860. -1870.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = P%C4%93terlauki
}}
{{monument
| qid = Q51879240
| label = [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs &quot;Auči&quot;]]
| name = Jāņa Čakstes memoriālais muzejs &quot;Auči&quot;
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-041
| locality = Aučos
| lat = 56.59433025019
| long = 23.955417661457
| p625 = {{Coord|56.59433|23.955418|display=inline}}
| image = Au%C4%8Du%20pilsmui%C5%BEa.JPG
| commonscat = Memorial museum of Jānis Čakste &quot;Auči&quot;
| vaid = 5248
| wikipediauri = J%C4%81%C5%86a_%C4%8Cakstes_memori%C4%81lais_muzejs_%22Au%C4%8Di%22
| year = 1871.-1944., 1995.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879269
| label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]''
| name = Diduļu senkapi
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Diduļiem
| lat = 56.523834283611
| long = 24.00924362642
| p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}}
| vaid = 1010
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879271
| label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]''
| name = Emburgas pilskalns
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Emburgas pasta
| lat = 56.555781187745
| long = 23.987600846336
| p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}}
| image = Emburgas%20pilskalns.jpg
| vaid = 1011
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879272
| label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]''
| name = Namiķu skansts
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Namiķiem
| lat = 56.638941736218
| long = 23.936220250247
| p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}}
| vaid = 1013
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879273
| label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]''
| name = Pūķu senkapi
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Pūķiem
| lat = 56.549919193987
| long = 24.08608201744
| p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}}
| vaid = 1014
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879274
| label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]''
| name = Speltu apmetne
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Speltēm
| lat = 56.62133677312
| long = 23.954051756445
| p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}}
| vaid = 1015
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879275
| label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]''
| name = Sveņķīšu skansts
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Sveņķīšiem
| lat = 56.647713964042
| long = 23.907763624632
| p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}}
| vaid = 1016
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879276
| label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]''
| name = Tuču apmetne
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Tučiem
| lat = 56.515715250304
| long = 24.025514036228
| p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}}
| vaid = 1017
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879277
| label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja &quot;Billītes&quot;]]''
| name = Dzīvojamā māja &quot;Billītes&quot;
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Billītēs
| lat = 56.575215569417
| long = 24.109174632978
| p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}}
| image = Billites.jpg
| vaid = 5249
| year = 19. gs. b. 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879278
| label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]''
| name = Salgales luterāņu baznīcas drupas
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Salgalē
| lat = 56.526490488386
| long = 23.990324926478
| p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}}
| image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg
| commonscat = Lutheran church in Salgale
| vaid = 5253
| year = 17. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879279
| label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]''
| name = Salgales mācītājmāja
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Salgalē
| lat = 56.518441644881
| long = 24.00783589704
| p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}}
| vaid = 5254
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879280
| label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]''
| name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-041
| locality = pie bij. Vareļu mājām
| lat = 56.623613583468
| long = 23.908864380811
| p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}}
| image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg
| vaid = 8731
| year = 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483763
| label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas &quot;Billītes&quot;]]''
| name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas &quot;Billītes&quot;
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-041
| locality = &quot;Billītes&quot;
| vaid = 9223
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12664040
| label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]''
| name = Līču pilskalns
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Saulīšiem
| lat = 56.466107659712
| long = 23.771908071281
| p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}}
| image = Liichu%20pilskalns.jpg
| vaid = 1006
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = [[Zemgales pilskalni]]
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405372
| label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]''
| name = Blūmfeldu apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Blūmfeldiem
| lat = 56.410404809596
| long = 23.836278118401
| p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}}
| vaid = 1000
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405377
| label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]''
| name = Ežu senkapi
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem
| lat = 56.393435226106
| long = 23.826287497737
| p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}}
| image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg
| vaid = 1001
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405384
| label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]''
| name = Krauju senkapi
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Kraujām
| lat = 56.409779298497
| long = 23.749589103968
| p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}}
| vaid = 1002
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405388
| label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]''
| name = Libartu apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Libartiem
| lat = 56.421999537439
| long = 23.752863040079
| p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}}
| vaid = 1003
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405392
| label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]''
| name = Osīšu senkapi
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Osīšiem
| lat = 56.495914091417
| long = 23.772003641959
| p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}}
| vaid = 1004
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405396
| label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]''
| name = Līču apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Saulīšiem
| lat = 56.467817666424
| long = 23.771884056484
| p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}}
| vaid = 1005
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405406
| label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]''
| name = Bābukalna senkapi
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Silmačiem
| lat = 56.498744057165
| long = 23.777461153664
| p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}}
| vaid = 1007
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405410
| label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]''
| name = Latu apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = starp Latiem un Rogām
| lat = 56.404514810402
| long = 23.832202687753
| p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}}
| vaid = 1008
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405415
| label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]''
| name = Stundu apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas
| lat = 56.418198665348
| long = 23.757166974562
| p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}}
| vaid = 1009
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405420
| label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]''
| name = Skursteņmuižas apbūve
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Skursteņmuižā
| image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg
| vaid = 5244
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]''
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405426
| label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Skursteņmuižā
| lat = 56.435094327247
| long = 23.785629337379
| p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}}
| vaid = 5247
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]''
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405201
| label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]''
| name = Staļģenes muižas apbūve ar parku
| municipality = Staļģene
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Staļģenes muižā
| lat = 56.571925618726
| long = 23.9611188463
| p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}}
| vaid = 5221
| year = 18. gs. b. 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Staļģenes muiža]]
| munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q50405206
| label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]''
| name = Staļģenes muižas kungu māja
| municipality = Staļģene
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Staļģenes muižā
| lat = 56.571869127991
| long = 23.96136173138
| p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}}
| image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 5222
| year = 18. gs. b. 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q50405213
| label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Staļģene
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Staļģenes muižā
| lat = 56.571630513454
| long = 23.960317733129
| p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}}
| vaid = 5223
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q7652835
| label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]''
| name = Svētes muižas pils
| municipality = Svēte
| district = Svēte&lt;br/&gt;Svētes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.5917
| long = 23.6628
| p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}}
| image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg
| vaid = 5255
| year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Svētes muiža]]
| munwiki = Sv%C4%93te_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q50405457
| label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]''
| name = Svētes pagasta skola
| municipality = Svēte
| district = Svēte&lt;br/&gt;Svētes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.592206449256
| long = 23.677933189608
| p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}}
| vaid = 5256
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sv%C4%93te_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q50405444
| label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]''
| name = Purva Rapu senkapi
| municipality = Svētes pagasts
| district = Svētes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Dzelmēm
| lat = 56.600667868913
| long = 23.629421202298
| p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}}
| vaid = 1018
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405449
| label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]''
| name = Galiņu senkapi
| municipality = Svētes pagasts
| district = Svētes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā
| lat = 56.580029576417
| long = 23.651060139405
| p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}}
| vaid = 1019
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879268
| label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]''
| name = Teteles muižas tornis
| municipality = Tetele
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Teteles skolā
| lat = 56.63707063454
| long = 23.839267029128
| p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}}
| image = Teteles%20tornis.jpg
| commonscat = Tetele tower
| vaid = 5188
| year = 1840.? 1992.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Tetelmindes muiža]]
| munwiki = Tetele
}}
{{monument
| qid = Q20405849
| label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]]
| name = Valgundes pareizticīgo klosteris
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.73368469052
| long = 23.694398865304
| p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg
| commonscat = Valgunde Monastery
| vaid = 5259
| wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris
| year = 1897.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q50405483
| label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]''
| name = Cara vārti
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā
| lat = 56.733835217065
| long = 23.693287768576
| p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}}
| vaid = 3440
| year = 19.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]''
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q50405492
| label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]''
| name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī
| lat = 56.73383521728
| long = 23.693287768327
| p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG
| commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery
| vaid = 5260
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]]
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q50405499
| label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]''
| name = Kapella
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī
| lat = 56.734062517249
| long = 23.693240906247
| p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}}
| image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG
| commonscat = Chapel in Valgunde Monastery
| vaid = 5261
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]]
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q50405504
| label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]''
| name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī
| lat = 56.733418188271
| long = 23.692962527807
| p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}}
| image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery
| vaid = 5262
| year = 1897.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]]
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q20893032
| label = [[Ložmetējkalns]]
| name = Ložmetējkalns
| municipality = Valgundes pagasts
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Klīves mežniec. 7. kv.
| lat = 56.86573
| long = 23.65913
| p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}}
| image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg
| commonscat = Ložmetējkalns
| vaid = 31
| wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns
| year = 1916.-1917.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Valgundes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405462
| label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]''
| name = Kapsargu senkapi
| municipality = Valgundes pagasts
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Kapsargiem
| lat = 56.838159401865
| long = 23.576765055613
| p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}}
| vaid = 1020
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valgundes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405470
| label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]]
| name = Kalnciema-Klīves baznīca
| municipality = Valgundes pagasts
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnciemā
| lat = 56.808997762469
| long = 23.624348438161
| p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}}
| image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Kalnciems
| vaid = 5257
| wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1854.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valgundes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405477
| label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]''
| name = Kalnciema skola
| municipality = Valgundes pagasts
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnciemā
| lat = 56.808775780772
| long = 23.625272267574
| p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}}
| image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg
| commonscat = School in Kalnciems
| vaid = 5258
| year = 1924.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valgundes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405219
| label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]''
| name = Vecsvirlaukas skola
| municipality = Vecsvirlauka
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.614251027822
| long = 23.873019918084
| p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}}
| vaid = 5220
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecsvirlauka
}}
{{monument
| qid = Q50405643
| label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| name = Vilces muižas apbūve
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā
| image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG
| vaid = 5280
| year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vilces muiža]]
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405649
| label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]''
| name = Pils
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā
| lat = 56.420666906585
| long = 23.542322596936
| p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}}
| image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg
| commonscat = Vilce Manor House
| vaid = 5281
| year = 18. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405657
| label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni &quot;Ģerbonis&quot;]]''
| name = Portāls ar cilni &quot;Ģerbonis&quot;
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižas pilī
| lat = 56.42066690623
| long = 23.54232259766
| p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}}
| image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg
| commonscat = Portal of Vilce Manor House
| vaid = 3448
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405668
| label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]''
| name = Kalte
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā
| lat = 56.422868018369
| long = 23.541885315908
| p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}}
| vaid = 5282
| year = 1884.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405676
| label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā
| lat = 56.420511957277
| long = 23.542131545796
| p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}}
| image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg
| commonscat = Park of Vilce Manor
| vaid = 5283
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405683
| label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā, Bračos
| lat = 56.423029876547
| long = 23.543078602033
| p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}}
| vaid = 5284
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405689
| label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]''
| name = Smēde
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā, Zālītēs
| lat = 56.421871448199
| long = 23.545711015289
| p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}}
| image = Vilces%20smede.jpg
| vaid = 5285
| year = 1826.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q12672861
| label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]]
| name = Silenes pilskalns
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Sila kapsētas
| lat = 56.379868966868
| long = 23.416874715214
| p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}}
| image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG
| vaid = 1022
| wikipediauri = Silakalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12677288
| label = [[Vilces pilskalns]]
| name = Vilces pilskalns
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā
| lat = 56.42354
| long = 23.52718
| p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG
| vaid = 1025
| wikipediauri = Vilces_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405510
| label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]''
| name = Skanstveidīgs nocietinājums
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem
| lat = 56.369549564192
| long = 23.628759746111
| p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}}
| vaid = 1021
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405517
| label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]''
| name = Dambīšu senkapi
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem)
| vaid = 9165
| year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405522
| label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]''
| name = Mūrmuižas senkapi
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Vairogiem
| lat = 56.438144482435
| long = 23.531593500241
| p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}}
| vaid = 1023
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405526
| label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]''
| name = Vilces parka senkapi
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Vilces skolas
| lat = 56.417421484692
| long = 23.542820486731
| p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}}
| vaid = 1024
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405533
| label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]''
| name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielberķenē
| lat = 56.430419058314
| long = 23.480136152835
| p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}}
| image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg
| commonscat = Berķene Mill
| vaid = 5272
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405540
| label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]''
| name = Berķenes muižas kungu māja
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielberķenē, Plāteros
| lat = 56.428944500842
| long = 23.480120265902
| p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}}
| image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg
| commonscat = Berķene manor house
| vaid = 5273
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Berķenes muiža]]
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405549
| label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas &quot;Sniedzes&quot; apbūve]]''
| name = Viensētas &quot;Sniedzes&quot; apbūve
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sniedzēs
| lat = 56.416082554465
| long = 23.484145155906
| p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}}
| image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg
| commonscat = Sniedzes, Vilce parish
| vaid = 5276
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405554
| label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sniedzēs
| lat = 56.415927816788
| long = 23.48394410066
| p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}}
| image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5277
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405561
| label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sniedzēs
| lat = 56.416449786409
| long = 23.483534203013
| p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}}
| image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG
| vaid = 5278
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405745
| label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]''
| name = Vircavas pils
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.557497867633
| long = 23.773773467425
| p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}}
| image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5287
| year = 17. gs. b. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405751
| label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.558649507541
| long = 23.775077604368
| p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}}
| image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg
| vaid = 5288
| year = 18. gs. 2.p. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405757
| label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]''
| name = Saimniecības ēka - muižas virtuve
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.557557721994
| long = 23.773058944703
| p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}}
| vaid = 5289
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405764
| label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]''
| name = Klēts - magazīna
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.558797070179
| long = 23.774555545727
| p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}}
| image = Vircava%20klets.jpg
| vaid = 5290
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405771
| label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]''
| name = Klēts - stallis
| municipality = Vircava
| district = Vircavas pagasts&lt;br/&gt;Vircava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.557970168999
| long = 23.7734908387
| p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}}
| vaid = 5291
| year = 18. gs. b. -19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405778
| label = ''[[:d:Q50405778|&quot;Kavalieru māja&quot;]]''
| name = &quot;Kavalieru māja&quot;
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.558194409841
| long = 23.774396930092
| p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}}
| image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg
| vaid = 5292
| year = 17. gs. 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405786
| label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.556098903505
| long = 23.778132740311
| p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}}
| image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg
| vaid = 5293
| year = 1693. -19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kroņvircavas muiža]]
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405696
| label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]''
| name = Vecdunduru apmetne
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Dunduru fermas
| lat = 56.533523335823
| long = 23.855475550551
| p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}}
| vaid = 1026
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405702
| label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]''
| name = Vecdunduru senkapi
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Dunduru fermas
| lat = 56.529481332387
| long = 23.857963657654
| p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}}
| vaid = 1027
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405707
| label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]''
| name = Grīvnieku apmetne
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Grīvniekiem
| lat = 56.489052850655
| long = 23.857080954703
| p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}}
| vaid = 1028
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405712
| label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]''
| name = Mazroķu senkapi
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā
| lat = 56.491767738719
| long = 23.85207928496
| p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}}
| vaid = 1029
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405716
| label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]''
| name = Kulpju muižas klēts
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Tūbās
| lat = 56.52649345648
| long = 23.915048742583
| p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}}
| vaid = 5294
| year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405994
| label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]''
| name = Zaļās muižas senkapi
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā
| lat = 56.529538648692
| long = 23.504211308146
| p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}}
| vaid = 1034
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406001
| label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]''
| name = Zaļenieku biedrības nams
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.526718625577
| long = 23.508648763176
| p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}}
| image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg
| vaid = 5327
| year = 1893.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406006
| label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]]
| name = Zaļenieku luterāņu baznīca
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.5299
| long = 23.4964
| p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg
| commonscat = Zaļenieki Lutheran church
| vaid = 5328
| wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1824. -1872.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406013
| label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā
| lat = 56.5299
| long = 23.4964
| p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}}
| vaid = 3450
| year = 1862.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]]
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406019
| label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā
| lat = 56.5299
| long = 23.4964
| p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}}
| vaid = 3457
| year = 1873.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]]
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406027
| label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]''
| name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku mācītājmuižā
| lat = 56.534711323893
| long = 23.499212349967
| p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}}
| vaid = 5312
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406033
| label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku mācītājmuižā
| lat = 56.534823383209
| long = 23.499273398217
| p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}}
| image = Zalenieku%20pastorats.jpg
| vaid = 5313
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406049
| label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]''
| name = Griestu gleznojums
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižas pilī
| lat = 56.530854333997
| long = 23.508186465433
| p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg
| vaid = 3458
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406057
| label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]''
| name = Griestu gleznojums
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižas pilī
| lat = 56.530854333997
| long = 23.508186465433
| p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}}
| vaid = 3459
| year = 19.gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406064
| label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižas pilī
| lat = 56.530854333997
| long = 23.508186465433
| p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}}
| image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG
| vaid = 3460
| year = 19.gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406070
| label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]''
| name = Sienu gleznojums
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižas pilī
| lat = 56.530854333997
| long = 23.508186465433
| p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}}
| vaid = 3461
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406077
| label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.5285
| long = 23.5122
| p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg
| vaid = 5317
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406085
| label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka &quot;Līkā māja&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Līkā māja&quot;
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.529384013447
| long = 23.508574023255
| p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg
| vaid = 5318
| year = 19. gs. s
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406095
| label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]''
| name = Kalēja māja
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528704733314
| long = 23.509929533827
| p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}}
| vaid = 5319
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406101
| label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528183976315
| long = 23.513118693858
| p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}}
| image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg
| vaid = 5320
| year = 1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406107
| label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528218386976
| long = 23.512385928364
| p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}}
| vaid = 5321
| year = 1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406115
| label = ''[[:d:Q50406115|&quot;Līkās mājas&quot; kūts]]''
| name = &quot;Līkās mājas&quot; kūts
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528934446862
| long = 23.50868625788
| p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}}
| vaid = 5322
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406121
| label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]''
| name = Zirgu staļļi (2)
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.531374777037
| long = 23.508867322559
| p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg
| vaid = 5323
| year = 1768. -1775. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406127
| label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528150087763
| long = 23.511437025966
| p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}}
| image = Zaljenieki%20klets.jpg
| vaid = 5324
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406133
| label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.527717018092
| long = 23.511873299188
| p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}}
| vaid = 5325
| year = 1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406140
| label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.534570508399
| long = 23.51720511698
| p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg
| commonscat = Park of Zaļenieki Manor
| vaid = 5326
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406147
| label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]''
| name = Zaļenieku veco kapu kapliča
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.530707757898
| long = 23.496855642735
| p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}}
| image = Zaljenieku%20kaplica.jpg
| vaid = 5329
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50405793
| label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]''
| name = Būdnieku senkapi un apmetne
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie bij. Būdniekiem
| lat = 56.459397672391
| long = 23.506317674661
| p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}}
| vaid = 1030
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405798
| label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]''
| name = Gauriņu apmetne
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie bij. Gauriņiem
| lat = 56.48028259099
| long = 23.463209457252
| p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}}
| vaid = 1031
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405803
| label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]''
| name = Bušu apmetne
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Bušām
| lat = 56.467308584868
| long = 23.516643215106
| p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}}
| vaid = 1032
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405809
| label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]''
| name = Ķēķu senkapi
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Ķēķiem
| lat = 56.517517044188
| long = 23.474366791441
| p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}}
| vaid = 1033
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405815
| label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]''
| name = Kaiju senkapi
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas
| lat = 56.558878408101
| long = 23.582735367071
| p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}}
| vaid = 1035
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405822
| label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]''
| name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Daukšās
| lat = 56.543570744843
| long = 23.58329937597
| p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}}
| image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg
| vaid = 32
| year = 1865.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405831
| label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]''
| name = Abgunstes muižas apbūve
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Abgunstes muižā
| lat = 56.478459857
| long = 23.488917804995
| p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}}
| vaid = 5298
| year = 18. gs. b. - 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Abgunstes muiža]]
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405837
| label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Abgunstes muižā
| lat = 56.478246505457
| long = 23.48849740896
| p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}}
| image = Abgunste%20%282%29.jpg
| vaid = 5299
| year = 1780. pēc 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405845
| label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Abgunstes muižā
| lat = 56.477610271488
| long = 23.488076068975
| p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}}
| image = Abgunste%20klets.jpg
| vaid = 5300
| year = 18. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405852
| label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Abgunstes muižā
| lat = 56.477909240198
| long = 23.488184475719
| p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}}
| vaid = 5301
| year = 19. gs. s. 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405858
| label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]''
| name = Ūziņu dzirnavnieka māja
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bērziņos
| lat = 56.48599172503
| long = 23.536956486804
| p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}}
| image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg
| vaid = 5302
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405865
| label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]''
| name = Gauriņu kapu kapliča
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Gauriņu kapos
| lat = 56.480896989929
| long = 23.457597140099
| p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}}
| image = Gaurinju%20kaplica.jpg
| vaid = 5303
| year = 1870.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405871
| label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta &quot;Kalnmačas&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Kalnmačas&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnmačās
| lat = 56.47574349493
| long = 23.555360266275
| p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}}
| vaid = 5304
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405880
| label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta &quot;Lieldimzēni&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Lieldimzēni&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.492274268153
| long = 23.572549017499
| p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}}
| image = Dimzeni%20kopskats.jpg
| vaid = 5305
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405889
| label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka &quot;Meņģeļi&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Meņģeļi&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Meņģeļos
| lat = 56.454472124226
| long = 23.467360221813
| p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}}
| image = Mengjelju%20maja.jpg
| vaid = 5306
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405898
| label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas &quot;Milleri&quot; apbūve]]''
| name = Viensētas &quot;Milleri&quot; apbūve
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Milleros
| lat = 56.519557125541
| long = 23.524493291107
| p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}}
| vaid = 5307
| year = 19. gs. b. - 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405903
| label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Milleros
| lat = 56.519636465154
| long = 23.524391616297
| p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}}
| vaid = 5308
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405909
| label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]''
| name = Pagrabs
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Milleros
| lat = 56.519495255772
| long = 23.52419448284
| p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}}
| image = Milleri%20pagrabs.jpg
| vaid = 5309
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405916
| label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta &quot;Saulgrieži&quot;]]''
| name = Mežsarga sēta &quot;Saulgrieži&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Saulgriežos
| lat = 56.501123277476
| long = 23.489689434413
| p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}}
| vaid = 5310
| year = 19. gs. b. - 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405922
| label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnmačās
| lat = 56.475765119539
| long = 23.555169282067
| p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}}
| image = Kalnmachu%20maja.jpg
| vaid = 8310
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405929
| label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja &quot;Kalnmaču ērbērģis&quot;]]''
| name = Kalpu māja &quot;Kalnmaču ērbērģis&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnmačās
| lat = 56.475731864514
| long = 23.556137335798
| p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}}
| vaid = 8311
| year = 19. gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405935
| label = ''[[:d:Q50405935|&quot;Kalnmaču&quot; klēts]]''
| name = &quot;Kalnmaču&quot; klēts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnmačās
| lat = 56.475631119854
| long = 23.554668405618
| p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}}
| vaid = 8312
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405942
| label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.49207973307
| long = 23.573442761171
| p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}}
| image = Dimzeni%20maja.jpg
| vaid = 8313
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405949
| label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]''
| name = Klēts - ratnīca
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.492359859858
| long = 23.57297284766
| p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}}
| image = Dimzeni%20klets.jpg
| vaid = 8314
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405957
| label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.492184670145
| long = 23.572407423554
| p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}}
| image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg
| vaid = 8315
| year = 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405963
| label = ''[[:d:Q50405963|&quot;Lieldimzēnu&quot; kūts]]''
| name = &quot;Lieldimzēnu&quot; kūts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.492361149027
| long = 23.572666641675
| p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}}
| image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg
| vaid = 8316
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405969
| label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]''
| name = Pirts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.491855906025
| long = 23.572862106918
| p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}}
| vaid = 8317
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405976
| label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Saulgriežos
| lat = 56.501011779049
| long = 23.489974159431
| p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}}
| vaid = 8318
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405982
| label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]''
| name = Klētiņa
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Saulgriežos
| lat = 56.501194525433
| long = 23.489654795839
| p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}}
| vaid = 8319
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50406043
| label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| name = Zaļenieku pils
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.5309
| long = 23.5082
| p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}}
| image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Zaļenieki Palace
| vaid = 5316
| year = 1768. -1775.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484106
| label = [[Tērvetes sila senkapi]]
| name = Tērvetes sila senkapi
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē
| lat = 56.48717
| long = 23.42221
| p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}}
| vaid = 9287
| wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405988
| label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]''
| name = Ūziņu vējdzirnavas
| municipality = Ūziņi
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.48692811924
| long = 23.536897002122
| p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}}
| image = Uzinju%20dzirnavas.jpg
| commonscat = Ūziņi windmill
| vaid = 5311
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C5%AAzi%C5%86i
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Jelgavas novads]]</text>
      <sha1>pvjl80yrhc93z8n9po7gy7q4ak1d8rl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bolderāja (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>251524</id>
    <revision>
      <id>4486204</id>
      <parentid>4483646</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T21:47:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486204</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6850" sha1="mi4mbjd1ou946u9uufakpqj9faps17d" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Rīgas apkaimi|Bolderāja}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Bolderāja
| tips                = stacija
| attēls              = Bolderājas stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Bolderājas stacijas elektrocentralizācijas posteņa ēka
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| atvērta             = 1873
| citi_nosaukumi      = 
| stacijas_tips       = kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = nav
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 4 (neskaitot dažādus atzarojumus&lt;br&gt; un pievedceļus)
| adrese              = 
| latd  = 57 | latm  = 01 | lats  = 9.1 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 03 | longs = 0.4 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Bolderāja II]] (3 km)&lt;br /&gt;[[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (6 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = 
| attālums_līdz_Rīgai = 16
}}

'''Bolderāja''' jeb '''Bolderāja I''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Bolderāja]]s apkaimē, līnijā [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]. Bolderāja ir šīs  līnijas galastacija (tālāk pāri [[Buļļupe]]i uz [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]] ejošais sliežu ceļš oficiāli ir stacijas pievedceļš). Uz Bolderāju regulāri kursē kravas vilcieni, bet pasažieru satiksme šeit nepastāv. Kopš 2015. gada Bolderājas stacija sastāv no Bolderājas I parka (vecās stacijas) un [[Bolderāja II|Bolderājas II]] parka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ldz.lv/sites/default/files/2.3.3.A%20pielikums%20-%20DZELZCE%C4%BBA%20STACIJU%20SARAKSTS%20%28TP-2023%29_0.pdf |title=Dzelzceļa staciju saraksts |access-date={{dat|2022|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221128153022/https://www.ldz.lv/sites/default/files/2.3.3.A%20pielikums%20-%20DZELZCE%C4%BBA%20STACIJU%20SARAKSTS%20%28TP-2023%29_0.pdf }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Bolderājas stacija uzbūvēta 1873. gadā līdz ar Bolderājas dzelzceļa līnijas izbūvi, un tolaik tā bija otra lielākā dzelzceļa stacija pēc Rīgas.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 59. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; 1884. gadā no stacijas uzbūvēti pirmie atzarojumi, un vēlāk to skaits stipri palielinājies. Daudzi no tiem darbojas arī mūsdienās. Agrāk aptuveni mūsdienu Bolderājas stacijas atrašanās vietā bija pieturas punkts Spilve (atklāts 1930. gadā kā pieturas punkts 10. kilometrā, drīz pārdēvēts par Spilvi un pastāvējis līdz pasažieru satiksmes pārtraukšanai), bet Bolderājas stacija atradās tālāk uz Buļļupes pusi, apmēram Lielās ielas rajonā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā stacijas ēka nodedzināta, un tās vietā tikusi izmantota bijusī bagāžas glabātuve. Perona atliekas šeit saglabājušās līdz mūsdienām. 1970. gadā Bolderājas stacija pārcelta tagadējā vietā — tuvāk Rīgai — un uzbūvēta jauna stacijas ēka.

{{dat|2008|02|05}} Bolderājas stacijas pievedceļā netālu no Buļļupes tilta notika dzelzceļa avārija — divu manevrējošu kravas sastāvu sadursme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.taiib.gov.lv/generic/show/47/view/28 |title=Dzelzceļa avārijas izmeklēšanas nobeiguma pārskats Nr.1/2008 |access-date={{dat|2014|05|11||bez}} |archive-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141214220954/http://www.taiib.gov.lv/generic/show/47/view/28 }}&lt;/ref&gt; Avārijas rezultātā radās ritošā sastāva un dzelzceļa infrastruktūras bojājumi.

Sakarā ar [[Rīgas brīvosta]]s paplašināšanu Daugavas kreisajā krastā Bolderājas staciju 2011. gadā paredzēja paplašināt un rekonstruēt, kā arī modernizēt.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rekonstrues-dzelzcela-sliezu-celus-krievu-sala-un-buves-jaunu-precu-staciju-bolderaja.d?id=37686147 Rekonstruēs dzelzceļa sliežu ceļus Krievu salā un būvēs jaunu preču staciju Bolderājā]&lt;/ref&gt; Modernizācijas darbi tika pabeigti 2015. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ldz.lv/en/node/2213 |title=Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 - Zasulauks |access-date={{dat|2019|08|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190801095045/https://www.ldz.lv/en/node/2213 }}&lt;/ref&gt; Tādējādi tikai 2015. gadā Bolderājas līnijā pārstāja darboties novecojusī [[elektrozižļu sistēma]].

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Bolderājas stacija 11.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Bolderājas stacija no Daugavgrīvas šosejas puses&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Bolderājas stacija 05.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Atzars uz kokapstrādes uzņēmumiem&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Bolderājas stacija 13.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi un vagoni&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Bolderājas stacija 17.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Atzari uz Krievu salu (pa labi) un kokapstrādes uzņēmumiem&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Bolderājas stacija 19.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Daugavgrīvas šosejas tilts&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Bolderājas stacija 21.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Daugavgrīvas virziena sliežu izvērsums&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Bolderājas stacija 29.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Manevru lokomotīve TGM6&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Bolderājas stacija 60.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Buļļupes dzelzceļa tilts&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Bolderājas stacija 63.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Birzes ielas gājēju tunelis&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Bolderājas stacija 41.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Kravas sastāvs dodas Daugavgrīvas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Bolderājas stacija 52.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Bolderājas stacijas pievedceļi&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Bolderājas stacija 57.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Neizmantots pievedceļš uz Bolderājas kuģu remonta rūpnīcu&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.draugiem.lv/baiba.bicena/gallery/?aid=43782731 Bolderājas stacijas fotogrāfijas]
* [http://railwayz.info/photolines/station/1719 Bolderājas stacijas fotogrāfijas] {{krieviski}}
* [http://parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=305318&amp;LNG=RU#picture Pasažieru dīzeļvilciens DR1A Bolderājas stacijā] {{krieviski}}
* [http://parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=20031&amp;LNG=RU#picture Bijušais Bolderājas pasažieru perons] {{krieviski}}
* [http://parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=31173&amp;LNG=RU#picture Bolderājas stacijas elektrozižļu aparāts] {{krieviski}}

== Atsauces ==
{{commonscat|Bolderāja railway station|Bolderājas stacija}}
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Bolderāja]]</text>
      <sha1>mi4mbjd1ou946u9uufakpqj9faps17d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sērpiņu pilskalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>253385</id>
    <revision>
      <id>4486338</id>
      <parentid>4306118</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:33:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2960" sha1="hc46k9p2hivwgzl3rzzkzlfzhofpurz" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Sērpiņu pilskalns
| alternate_name = 
| image          = Seerpinju pilskalns.jpg
| image_size     = 250px
| caption        = Skats uz pilskalnu no ZA
| map            = 
| latd= |latm= |lats= |latNS=N
| longd= |longm= |longs= |longEW=E
| location       = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Viesītes pagasts}}
| type           = [[Pilskalns]] ar apmetni
| part_of        = 
| length         = 
| width          = 
| area           = 
| height         = 36 m
| builder        = 
| material       = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = 
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = 
| ownership      = Pašvaldības īpašums un privātīpašums
| management     = 
| public_access  = Brīvi pieejams
| website        = 
| notes          = 
| embedded       = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Sērpiņu pilskalns
|      numurs = 973
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|     reģions = Zemgale
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}}
}}
}}
'''Sērpiņu pilskalns''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Viesītes pagasts|Viesītes pagastā]] 1,3 km uz dienvidrietumiem no [[Vārenbrokas muiža]]s kungu mājas. Pirmās ziņas par šo pilskalnu saglabājušās no [[Augusts Bīlenšteins|A. Bīlenšteina]] pierakstiem 1882. gadā. [[Pilskalns|Pilskalnā]] un apmetnē uzietie atradumi ļauj Sērpiņu pilskalna izmantošanu datēt ar m.ē. pirmo tūkstošgadi. Uz dienvidaustrumiem no Sērpiņu pilskalna atrodas gandrīz tikpat augsts kalns ar dabīgi līdzenu virsmu, kas kādreiz saukts par Upuru kalnu, un kas varētu būt pilskalnam atbilstošā svētnīcas vieta.

== Pilskalna apraksts ==
Tas ir savrupstāvošs 36 m augsts pakalns, kam ir izlīdzināts, nedaudz kumps, 25 x 35 m liels plakums. Austrumu un dienvidu nogāzēs, kur pilskalns ir mazāk stāvs, ierīkotas divas terases. Pilskalna plakumā konstatējams kultūrslānis, bet austrumu un ziemeļaustrumu pakājē ir plaša apmetnes vieta.
Pilskalna palkuma malās konstatētas stabu vietas, kas iezīmējušas pilskalna malas nocietinājumus.&lt;ref&gt;[http://www.castles.lv/a_pnm/view.php?id=1841&amp;prop_id=176 Latvijas Piļu un muižu asociācija]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Foto galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Seerpinju pilskalns.jpg|alt=
Attēls:Serpinu pilskalns ortofoto.jpg|alt=|Sērpiņu pilskalna 3D modelis
Attēls:Serpinu pilskalns.jpg|alt=|Sērpiņu pilskalna 3D modelis
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.latvijas-pilskalni.lv/serpinu-pilskalns/ Sērpiņu pilskalns]

{{Latvijas pilskalni}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Pilskalni Sēlijā]]
[[Kategorija:Viesītes pagasts]]
[[Kategorija:Sēlijas vēsture]]
[[Kategorija:Pilskalni Jēkabpils novadā]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>hc46k9p2hivwgzl3rzzkzlfzhofpurz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486340</id>
      <parentid>4486338</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:36:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2972" sha1="m17a8l81le7min761zjooofiprphpjj" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Sērpiņu pilskalns
| alternate_name = 
| image          = Seerpinju pilskalns.jpg
| image_size     = 250px
| caption        = Skats uz pilskalnu no ZA
| map            = 
| latd=56 |latm=24 |lats=36 |latNS=N
| longd=25 |longm=31 |longs=35 |longEW=E
| location       = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Viesītes pagasts}}
| type           = [[Pilskalns]] ar apmetni
| part_of        = 
| length         = 
| width          = 
| area           = 
| height         = 36 m
| builder        = 
| material       = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = 
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = 
| ownership      = Pašvaldības īpašums un privātīpašums
| management     = 
| public_access  = Brīvi pieejams
| website        = 
| notes          = 
| embedded       = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Sērpiņu pilskalns
|      numurs = 973
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|     reģions = Zemgale
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}}
}}
}}
'''Sērpiņu pilskalns''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Viesītes pagasts|Viesītes pagastā]] 1,3 km uz dienvidrietumiem no [[Vārenbrokas muiža]]s kungu mājas. Pirmās ziņas par šo pilskalnu saglabājušās no [[Augusts Bīlenšteins|A. Bīlenšteina]] pierakstiem 1882. gadā. [[Pilskalns|Pilskalnā]] un apmetnē uzietie atradumi ļauj Sērpiņu pilskalna izmantošanu datēt ar m.ē. pirmo tūkstošgadi. Uz dienvidaustrumiem no Sērpiņu pilskalna atrodas gandrīz tikpat augsts kalns ar dabīgi līdzenu virsmu, kas kādreiz saukts par Upuru kalnu, un kas varētu būt pilskalnam atbilstošā svētnīcas vieta.

== Pilskalna apraksts ==
Tas ir savrupstāvošs 36 m augsts pakalns, kam ir izlīdzināts, nedaudz kumps, 25 x 35 m liels plakums. Austrumu un dienvidu nogāzēs, kur pilskalns ir mazāk stāvs, ierīkotas divas terases. Pilskalna plakumā konstatējams kultūrslānis, bet austrumu un ziemeļaustrumu pakājē ir plaša apmetnes vieta.
Pilskalna palkuma malās konstatētas stabu vietas, kas iezīmējušas pilskalna malas nocietinājumus.&lt;ref&gt;[http://www.castles.lv/a_pnm/view.php?id=1841&amp;prop_id=176 Latvijas Piļu un muižu asociācija]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Foto galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Seerpinju pilskalns.jpg|alt=
Attēls:Serpinu pilskalns ortofoto.jpg|alt=|Sērpiņu pilskalna 3D modelis
Attēls:Serpinu pilskalns.jpg|alt=|Sērpiņu pilskalna 3D modelis
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.latvijas-pilskalni.lv/serpinu-pilskalns/ Sērpiņu pilskalns]

{{Latvijas pilskalni}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Pilskalni Sēlijā]]
[[Kategorija:Viesītes pagasts]]
[[Kategorija:Sēlijas vēsture]]
[[Kategorija:Pilskalni Jēkabpils novadā]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>m17a8l81le7min761zjooofiprphpjj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gueļa parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>253595</id>
    <revision>
      <id>4486037</id>
      <parentid>3844186</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:57:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{commons-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486037</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2247" sha1="o9tjyv8o3cnt14sz8b9hi48z1qqx6ke" xml:space="preserve">{{Parka infokaste
| name = Gueļa parks
| photo = Park Güell 02.jpg
| photo_width = 
| photo_caption = Divas ēkas pie ieejas parkā
| map = 
| map_width = 
| type = 
| location = Grasia, [[Barselona]], [[Spānija]]
| coords = {{Coord|41|24|49|N|2|09|10|E|region:ES-CT_scale:5000|display=inline,title}}
| coords_ref = 
| area = 17,18 ha
| created = 1914
| operator = 
| visitation_num = 
| status = 
| open = 
}}

'''Gueļa parks''' ({{val|ca|Parc Güell}}) ir dārzu komplekss ar [[arhitektūra]]s elementiem, kurš atrodas ''El Carmel'' kalna nogāzē Grasijas apkaimē, [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]]. To projektēja [[katalāņi|katalāņu]] [[arhitekts]] [[Antoni Gaudī]] un tas tika iekārtots laika posmā no 1900. līdz 1914. gadam. Tā platība ir 17,18 ha (0,1718&amp;nbsp;km²), kas to padara par vienu no lielākajiem arhitektūras darbiem Dienvideiropā. Tā ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] &quot;Antoni Gaudī darbi&quot;.&lt;ref name=gaudiunesco&gt;{{Atsauce | title =Works of Antoni Gaudí |publisher = Unesco| url = http://whc.unesco.org/en/list/320 | accessdate = 15 July 2011}}&lt;/ref&gt; Nosaukts par godu parka idejas autoram grāfam Eusevi Gueļam ''(Eusebi Güell)''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://whc.unesco.org/pg.cfm?cid=31&amp;id_site=320 UNESCO Pasaules mantojuma objekts - Antoni Gaudī darbi]
* [https://web.archive.org/web/20081013005308/http://www.gardenvisit.com/ge/guel.htm Park Güell Barcelona - dārzu gids]
* [http://www.barcelona-tourist-guide.com/albums-en/gaudi-park-guell/index.html Park Güell fotogalerija]
* [http://www.bcn.cat/urbanisme/catala/guell_mod_g.htm Park Güell karte]
* [http://www.greatbuildings.com/buildings/Park_Guell.html Park Güell ''Great Buildings'' vietnē]
* [http://www.parkguell.es/tour/ Interaktīva Panorāma: Park Güell]
* [https://web.archive.org/web/20150407044142/http://www.random-good-stuff.com/2009/08/13/barcelona-gaudi-park-guell/ Fotopastaiga caur Gaudī Parku]
* [http://www.parkguell.cat Park Guell vietne]

{{Spānija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Barselona]]
[[Kategorija:Parki]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā]]</text>
      <sha1>o9tjyv8o3cnt14sz8b9hi48z1qqx6ke</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>253799</id>
    <revision>
      <id>4486355</id>
      <parentid>4428462</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:06:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486355</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8047" sha1="hip9ambl8q6bz325a765y9n4xr1ts4s" xml:space="preserve">[[Attēls:Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas.png|thumb|300px|Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909).]]
[[Attēls:Ventspils dzelzceļa stacija 1.jpg|thumb|300px|Ventspils dzelzceļa stacija.]]
[[Attēls:Novosokoļņiku vecā dzelzceļa stacija (1904).jpg|thumb|300px|Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904).]]
[[Attēls:Виндавский вокзал2.jpg|thumb|300px|Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā.]]

'''Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava''' bija 1869.-1904. gadā privātas akciju sabiedrības '''Maskavas—Ventspils—Ribinskas dzelzceļš''' ({{val|ru|Московско-Виндаво-Рыбинская железная дорога}}) uzcelta 1025 [[verstis]] gara [[Krievijas Impērija]]s dzelzceļa līnija, kas savienoja [[Baltijas jūra]]s ostas pilsētu [[Ventspils|Ventspili]] ar lielāko Krievijas rūpniecības centru [[Maskava|Maskavu]]. Tai bija atzari uz [[Vitebska|Vitebsku]], kā arī uz [[Pleskava|Pleskavu]], [[Novgoroda|Novgorodu]], [[Pēterburga|Pēterburgu]], [[Ribinska|Ribinsku]] un citām Ziemeļrietumu Krievijas pilsētām.

Mūsdienās šī dzelzceļa līnija ir sadalīta starp [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas]] un Krievijas dzelzceļiem. Starptautiskie pasažieru vilcieni no Rīgas uz Maskavu lieto šīs vēsturiskās dzelzceļa līnijas iecirkni [[Krustpils]]-[[Rēzekne]]-[[Maskava]]. Dzelzceļa līnijas posmi [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums]], [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums—Jelgava]] un [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] tiek izmantoti kā svarīgs Ventspils ostas dzelzceļa tranzīta kravu koridors.

== Vēsture ==
1869. gadā izveidoja Ribinskas-Bologojes dzelzceļa akciju sabiedrību (''aкционерное общество Рыбинско-Бологовской железной дороги''), kas uzbūvēja vairākas dzelzceļa līnijas Ziemeļrietumu Krievijā. 1895. gadā to pārveidoja par A/S &quot;Ribinskas dzelzceļš&quot; (''Рыбинская железная дорога''), bet 1897. gadā par A/S  &quot;Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļš&quot; (''Московско-Виндаво-Рыбинская железная дорога'').

Pārveidotā akciju sabiedrība ķērās pie jaunas dzelzceļa līnijas būves uz Baltijas jūras tirdzniecības ostu Ventspili. Kā pirmās 1901. gadā uzbūvēja Zikovas (''Зыково''), Maskavas-P (''Москва-П''), Pokrovskas-Strešņevas (''Покровское-Стрешнево''), Opaļihas (''Опалиха''), Nahabinas (''Нахабино''), Gučkovas (''Гучково''), Maņihinas (''Манихино''), Volokolamskas (''Волоколамск''), Šahovas (''Шаховская''), Kņažjigoru (''Княжьи Горы'') un Rževas-Baltijas (''Ржев-Балтийский'') stacijas. Pirmais vilciens no Maskavas līdz Rževas Baltijas stacijai kursēja 1901. gada 2. jūlijā, bet tikai 1901. gada 11. septembrī atklāja Ventspils staciju Maskavā. Vienlaicīgi izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|dzelzceļa līniju Ventspils—Tukums]]. Krievijas Satiksmes ministrija nevēlējās nodot ekspluatācijā privātuzņēmumam līnijas [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]], [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums]] un [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīga—Bolderāja]], tādēļ jaunās līnijas būve caur Rīgu, dzelzceļa līniju pie Krustpils pārvirzot Daugavas kreisajā krastā, nebija izdevīga. Ekonomiski neizdevīgs bija arī īsākais ceļš maršrutā Krustpils—Olaine—Tukums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ldz.lv/lv/ldz-atjauno-v%C4%93sturisko-ventspils-stacijas-%C4%93ku |title=LDz atjauno vēsturisko Ventspils stacijas ēku |access-date={{dat|2018|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190723094838/https://www.ldz.lv/lv/ldz-atjauno-v%C4%93sturisko-ventspils-stacijas-%C4%93ku }}&lt;/ref&gt; Tādēļ tikai 1901. gadā sabiedrība uzsāka līnijas Krustpils—Jelgava—Tukums būvēšanu.

Aizkavēšanos izraisīja dzelzceļa tilta būvniecība pāri [[Daugava]]i pie [[Jēkabpils]], kuru tās vadība vēlējās redzēt pilsētas teritorijā, tomēr privāto uzņēmēju un pilsētas savstarpējo nesaskaņu dēļ inženieri [[Zeļķu tilts|jauno dzelzceļa tiltu]] galu galā ieplānoja 7 km no Jēkabpils, pie Zeļķiem.&lt;ref&gt;S. Gailīte. ''Jēkabpils''. Rīga: Gandrs, 2002. 32.lpp.&lt;/ref&gt; 
1904. gadā pabeidza būvēt dzelzceļa līniju no [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] līdz [[Tukums II|Tukumam]].

Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupētās [[Kurzemes guberņa]]s teritorijā esošo dzelzceļa līnijas daļu no Jelgavas līdz Daudzevas stacijai izmantoja vācu karaspēka apgādei. Tādēļ to pārveidoja Eiropas normālplatumā un 1916. gadā no Daudzevas stacijas izbūvēja [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļa]] tīklu, kas to savienoja ar [[Eglaine (stacija)|Eglaines staciju]] uz Grīvas-Radvilišķu platsliežu dzelzceļa līnijas. 
Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Krievijas daļā esošo dzelzceļu daļu [[boļševiki|boļševiku]] valdība  nacionalizēja un pārdēvēja par Maskavas-Baltijas dzelzceļu (''Московско-Балтийская железная дорога'', 1922), vēlāk par Maskavas-Baltkrievijas-Baltijas dzelzceļu (''Московско-Белорусско-Балтийская железная дорога'', 1923).&lt;ref&gt;[http://wap.sebezh.borda.ru/?1-12-40-00000174-000-0-0-1358737851 Спутник по Московско-Виндавской железной дороге, 1909] (anotācija krieviski)&lt;/ref&gt;

== Stacijas ==

{{div col}}
* [[Ventspils (stacija)|Ventspils]] (''Виндава'')
* [[Ugāle (stacija)|Ugāle]]
* [[Spāre (stacija)|Spāre]]
* [[Stende (stacija)|Stende]]
* [[Tukums II|Tukums]] (''Туккум'')
* [[Slampe (stacija)|Slampe]]
* [[Līvbērze (stacija)|Līvbērze]]
* [[Jelgava (stacija)|Jelgava]] (''Митава'')
* [[Garoza (stacija)|Garoza]]
* [[Iecava (stacija)|Iecava]]
* [[Vecumnieki (stacija)|Vecumnieki]]
* [[Taurkalne (stacija)|Taurkalne]]
* [[Daudzeva (stacija)|Daudzeva]]
* [[Sēlpils (stacija)|Sēlpils]]
* [[Zīlāni (stacija)|Krustpils-Zīlāni]] (''Крейцбург (Зелань)'')
* [[Atašiene (stacija)|Atašiene]] (''Борх'')
* [[Viļāni (stacija)|Viļāni]] (''Велоны'')
* [[Rēzekne II|Rēzekne]] (''Режица'')
* [[Ludza (stacija)|Ludza]] (''Люцин'')
* [[Zilupe (stacija)|Zilupe]] (''Розеновская'')
* [[Sebeža]] (''Себеж'')
* [[Ņeveļa]] (''Невель'')
* [[Pustoška]] (''Пустошка'')
* [[Novosokoļņiki]] (''Новосокольники'')
* [[Veļikije Luki]] (''Великие Луки'') 
* [[Rževa]] (''Ржев'')
* [[Volokolamska]] (''Волокола́мск'')
* [[Maskava]] (''Москва, Виндавский вокзал'') 
{{div col end}}
&lt;gallery&gt;
Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija.jpg|Jelgavas dzelzceļa stacija
Attēls:Iecavas dzelzceļa stacija.png|Iecavas dzelzceļa stacija
Attēls:Dzelzceļa stacija Krustpils 1899. gadā.jpg|Krustpils stacija
Ludzas stacija ap 1935.jpg|Ludzas stacija
Attēls:Railwaystation velikiye luki.jpg|Veļikijluku stacija
Attēls:Ржев ! !.jpg|Rževas-Baltijas stacija 
Attēls:Ribinskas dzelzceļa stacija.jpg|Ribinskas dzelzceļa stacija
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]]
* [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava]]
* [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils]]
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II]]
* [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe]]
* [[Zeļķu tilts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ventspils—Maskava, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Latvijas vēsturiskās dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Krievijas dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas laika dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Ventspils vēsture|M]]</text>
      <sha1>hip9ambl8q6bz325a765y9n4xr1ts4s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Rīga—Orla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>255309</id>
    <revision>
      <id>4486352</id>
      <parentid>4483815</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:01:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486352</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6072" sha1="71wllftsw2pgwfuc7yv0ts2wbyikht4" xml:space="preserve">[[Attēls:Rīgas-Orlas dzelzceļa karte.jpg|thumb|300px|Rīgas-Orlas dzelzceļa karte (pēc 1904).]]
[[Attēls:Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija.jpg|thumb|300px|Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910).]]
[[Attēls:Vilcienu saraksts no Rīgas stacijas 1897.jpg|200px|thumb|left|1897. gada vilcienu kustības saraksts Rīga–Daugavpils–Vitebska–Smoļenska–Brjanska–Orla.]]
[[Attēls:St. Petersburg-Warsaw railway station in Daugavpils (1).jpg|thumb|300px|Daugavpils dzelzceļa stacija (ap 1900).]]
[[Attēls:Вокзал станции Витебск. Около 1904-1917 гг..jpg|thumb|300px|Vitebskas dzelzceļa stacija.]]
[[Attēls:Riga-Orel railway station.jpg|thumb|300px|Smoļenskas dzelzceļa stacija.]]
[[Attēls:001 orel vokzal 1868-1943.jpg|thumb|300px|Orlas dzelzceļa stacija.]]

'''Dzelzceļa līnija Rīga—Orla''' bija 1858.-1868. gadā privātas akciju sabiedrības uzcelta 1546,7 km gara [[Krievijas Impērija]]s dzelzceļa līnija, kas savienoja [[Baltijas jūra]]s ostas pilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Orla]]s staciju [[Krievija]]s vidienē. Tai bija atzars uz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi|Jelgavu-Mažeiķiem-Liepāju]], [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Bolderāju]] un [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Tukumu]], kā arī savienojums ar [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]].

Mūsdienās šī dzelzceļa līnija ir sadalīta starp Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas dzelzceļiem. [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] un [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] ir vienas no galvenajām Latvijas dzelzceļa līnijām.

== Vēsture ==
Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrībai (''Общество Риго-Динабургской железной дороги'')  piederošā dzelzceļa līnija Rīga-Daugavpils tika atklāta {{dat|1861|09|21|L}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldz.lv/?object_id=2508 |title=Dzelzceļi kā cariskās Krievijas maģistrāļu noslēdzošie posmi pie Baltijas jūras 1860. – 1919. |access-date={{dat|2014|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2014|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140702140230/http://ldz.lv/?object_id=2508 }}&lt;/ref&gt; un veidoja savienojumu ar [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]].

[[1866]]. gadā dzelzceļa sabiedrība uzbūvēja līnijas pagarinājumu līdz [[Vitebska]]i, bet [[1868]]. gadā cauri [[Smoļenska]]i līdz [[Orla]]i.  [[1894]]. gadā tā pārgāja valsts īpašumā.
Pēc Pirmā pasaules kara beigām šis dzelzceļš tika sadalīts starp Latviju un PSRS un vairs nekalpoja kā vienota dzelzceļa līnija. Padomju laikā, neskaitot tālsatiksmes vilcienus, līnijā kursēja vietējie vilcieni maršrutos Rīga—Bigosova un Daugavpils—Bigosova. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dīzeļvilcieni kursēja no Daugavpils līdz Indrai, taču [[2000]]. gadā vietējā pasažieru satiksme tika pārtraukta. [[2002]]. gada jūnijā atcēla arī dīzeļvilcienu Rīga—Daugavpils—Indra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2003/3/21/13048 |title=Indras iedzīvotāji cīnās ne tikai par vilcienu, bet arī par drošību |access-date={{dat|2014|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151208065757/http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2003/3/21/13048 }}&lt;/ref&gt; [[2007]]. gadā pasažieru satiksme līnijā tika pilnīgi pārtraukta līdz ar vilciena Rīga—Gomeļa atcelšanu, bet {{dat|2011|06|01}} līnijā no jauna sāka kursēt vilciens Rīga—Minska.&lt;ref&gt;[http://nra.lv/latvija/48781-izveido-jaunu-pasazieru-vilciena-marsrutu-riga-minska.htm Izveido jaunu pasažieru vilciena maršrutu Rīga-Minska]&lt;/ref&gt;

== Stacijas un pieturas punkti ==
* [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]
** Kurtenhofa (''Kurtenhof, Куртенгоф'', tagad [[Salaspils (stacija)|Salaspils stacija]])  
** [[Ikšķile]] (no 1863. gada)
** [[Ogre]]
** Ringmundshofa (''Ringmundshof, Рингмундсгоф'', [[Rembate]], tagad [[Lielvārde (stacija)|Lielvārdes stacija]])
** Rēmershofa (''Römershof, Ремерсгоф'', tagad [[Skrīveri (stacija)|Skrīveru stacija]])
** [[Koknese (stacija)|Koknese]] (''Kokenhusen, Кокенгузен'')
** Stukmaņi (''Stockmannshof, Штокмансгоф'', tagad [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņu stacija]])
* [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] (''Kreutzburg, Крейцбург''), no 1901. gada savienojums ar [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līniju Ventspils—Maskava]] 
** [[Trepe (stacija)|Trepe]] (''Treppenhof, Треппенгоф'')
** [[Līvāni]] (''Liwenhof, Ливенгоф'')
** Cargrada (''Zargrad, Царьград'', tagad [[Jersika (stacija)|Jersikas stacija]])
** [[Nīcgale (stacija)|Nīcgale]] (''Nitzgal, Ницгаль'')
** [[Līksna (stacija)|Līksna]] (''Lixna, Ликсна'')
* [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils]] (''Dünaburg, Динабург'' no 1893. gada ''Двинск'')
** Jozefova (''Juzefowo'', tagad [[Naujene (stacija)|Naujene]])
** Maļinovka (no 1869. gada, tagad [[Izvalda]])
** [[Krāslava]] (''Kreslawka'')
** Baltiņi (''Baltin'' no 1869. gada, tagad [[Skaista]])
** Baļbinova (''Balbinowo'', tagad [[Indra]])
** Drisa (tagad [[Vjerhņadzvinska]])
* [[Polocka]]
* [[Vitebskas dzelzceļa stacija|Vitebska]]
* [[Smoļenska]]
* [[Orla]]

== Skatīt arī ==
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]]
* [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga — Daugavpils līnijas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120514063248/http://ldz.lv/?object_id=3990 |date={{dat|2012|05|14||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:Rīga—Orla, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Latvijas vēsturiskās dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Baltkrievijas dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Krievijas dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas laika dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>71wllftsw2pgwfuc7yv0ts2wbyikht4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>255532</id>
    <revision>
      <id>4486342</id>
      <parentid>4429340</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:45:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8306" sha1="a90bywjh05n9d8l99lpy6ziqqy4y6gw" xml:space="preserve">[[Attēls:Meitene_1930.jpg|thumb|250px|Meitenes stacijas ēka 1930. gados]]
'''Jelgava—Meitene''' ir 33 kilometrus gara [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija no [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] līdz [[Lietuva]]s robežai (no [[Meitene (stacija)|Meitenes]] stacijas līdz robežai ir 5 km). Līnija pie [[dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukuma virziena līnijas]] tilta Jelgavā (Šauļu rampa) atdalās no [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnijas Jelgava—Liepāja]], tālāk iet caur [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Platones pagasts|Platones]], [[Lielplatones pagasts|Lielplatones]] un [[Elejas pagasts|Elejas]] pagastiem un turpinās Lietuvā [[Šauļi|Šauļu]] virzienā.  Kopš 2023. gada 27. decembra līnijā kursē starptautiskais vilciens Viļņa–Rīga–Viļņa, bez tam līnijā pastāv mazintensīva kravas satiksme. 

== Vēsture ==
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā no [[Jelgava]]s Šauļu virzienā pa lielceļa malu tika uzbūvēts zirgu vilkmes [[šaursliežu dzelzceļš]].&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 128. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;  [[Krievija]]s armija 10 dienās (no 1915. gada 9. jūnija līdz 19. jūnijam) paspēja uzbūvēt sliedes no Mītavas (Jelgavas) līdz Gurkiem (netālu no [[Jonišķi]]em).&lt;ref&gt;В. Иванов. [http://militera.lib.ru/science/0/pdf/ivanov_v01.pdf ''Полевые переносные железные дороги и значение их в современной войне.'']  Государственное издательство, 1927, 48. lpp.&lt;/ref&gt;  Vēlāk vācu armija šaursliežu dzelzceļu izmantoja kā pievedceļu [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] (1435 mm) būvei [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|no Jelgavas līdz Šauļiem]], kuru pabeidza {{dat|1916|01|10}} un izmantoja vācu karaspēka apgādei. 

Pēc Pirmā pasaules kara līnijā pastāvēja satiksme ar Vakareiropas pilsētām — [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]], [[Berlīne|Berlīni]] u.c.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2023-01-07|title=Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1940. gadaa.jpg|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Att%C4%93ls:Latvijas_dzelzcelju_sheema_1940._gadaa.jpg&amp;oldid=3758921|journal=Vikipēdija|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Padomju okupācijas laikā šajā līnijā kursēja starptautiskie vilcieni uz [[Viļņa|Viļņu]], [[Novorosijska|Novorosijsku]], [[Ļviva|Ļvivu]], [[Simferopole|Simferopoli]], [[Gomeļa|Gomeļu]], [[Kijiva|Kijivu]] u.c., kā arī vilciens &quot;Čaika&quot; (Tallina—Rīga—Minska). Kursēja arī vietējais vilciens Rīga—Jelgava—Meitene. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] padomju varasiestādes līnijas Eiropas platuma dzelzceļus pārveidoja par [[Platsliežu dzelzceļš|1524 mm (Krievijas) platsliežu dzelzceļiem]]. 

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s starptautiskās satiksmes intensitāte samazinājās (lai arī tika atjaunota satiksme maršrutā Šeštoka—Varšava, tas cieta lielus zaudējumus&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/240932-parruna_iespejas_atjaunot_dzelzcela_satiksmi_starp_tallinu_un_varsavu Pārrunā iespējas atjaunot dzelzceļa satiksmi starp Tallinu un Varšavu]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;) un pēdējo pasažieru vilcienu Rīga—Viļņa—Truskaveca atcēla 2008. gadā. 2014. gadā izskatīja iespēju atjaunot pasažieru vilcienu maršrutu Rīga—Šauļi,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=5438 |title=Latvijas un Lietuvas dzelzceļi vienojas attīstīt pārrobežu sadarbību (2013.12.03) |access-date={{dat|2014|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602223357/https://www.ldz.lv/?object_id=5438 }}&lt;/ref&gt; taču šāds vilciens netika norīkots. Kopš 2018. gada 29. septembra līnijā kursēja pasažieru vilciens Rīga—Kijiva. Vilciens kursēja reizi nedēļā, Latvijas teritorijā pieturot vienīgi Rīgā un Jelgavā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga |title=Jauns vilciens KIJEVA-MINSKA-VIĻŅA-RĪGA |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210121102126/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga }}&lt;/ref&gt; Kopš 2019. gada 31. janvāra Kijivas vilciens kursēja vienu reizi 4 dienās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku |title=Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku |access-date={{dat|2019|03|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602213013/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku }}&lt;/ref&gt; No 2019. gada vasaras beigām bija plānots starptautiskā vilciena maršrutu pagarināt līdz Tallinai,&lt;ref&gt;[https://tarbija24.postimees.ee/6540770/tallinna-kiievi-rongiliin-voib-tulla-augustis Tallinna-Kiievi rongiliin võib tulla augustis] {{igauniski}}&lt;/ref&gt; kas netika izdarīts.  

Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ no 2020. gada 17. marta līdz turpmākam paziņojumam Rīgas—Kijivas starptautiskā maršruta pasažieru vilcieni tika atcelti. 

=== Vēsturiski vilcienu saraksti ===
&lt;gallery widths=&quot;250px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
Attēls:Jelgava_-_Meitene_1976.jpg|Vilciena Nr. 881 saraksts maršrutā Rīga—Jelgava—Meitene 1976. gadā&lt;ref&gt;Pasažieru vilcienu kustības saraksts 1976. g., Rīga:, Transports, 1976.&lt;/ref&gt;
Attēls:Jelgava - Meitene 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Jelgava—Meitene 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Stacijas un pieturas punkti ==
[[Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija pēc 1920.jpg|thumb|250px|Vilciens Jelgavas stacijā (pēc 1920).]]
Neskaitot galastacijas Jelgavu un Meiteni, mūsdienās līnijā nav citu staciju, tikai pieci neizmantoti (iekonservēti) pieturas punkti.
* [[Jelgava (stacija)|Jelgava]]. Liela mezgla stacija [[Jelgava]]s pilsētā.
* Smiltnieki. Pirms Otrā pasaules kara pastāvējis pieturas punkts Jelgavā, netālu no Šauļu rampas.
* 48. kilometrs. Tikai 1993. un 1994. gadā pastāvējusi pietura, kas atradās pie bijušā atzara uz Ruļļu karjeru.
* [[Dimzas]]. 1931. gadā atvērts pieturas punkts Platones pagastā, apmēram 52. kilometra vietā, vēlāk pārcelts apmēram kilometru tālāk  uz Jelgavas pusi un kādu laiku tur bijusi arī stacija, kas atkal pārveidota par pieturas punktu vēl padomju laikā. 
* 52. kilometrs. Tikai 1993. un 1994. gadā pastāvējusi pietura. 
* [[Platone (stacija)|Platone]]. Stacija ierīkota līdz ar dzelzceļa uzbūvēšanu, sākumā saukta ''Alt-Platon'' (Vecplatone), 1925. gadā pārdēvēta tagadējā nosaukumā. Saglabājusies sākotnējā stacijas ēka [[Platone]]s ciemā, bet stacijas vietā mūsdienās ir pieturas punkts.
* [[Vēžukrogs]]. Atklāts 1931. gadā, pēc kara nav izmantots, atkal atvērts 1966. gadā.
* Jaunplatone. Pieturas punkts atvērts 1931. gadā, nosaukts tuvumā esošā [[Jaunplatone]]s skrajciema vārdā; pastāvējis tikai līdz Otrajam pasaules karam.
* [[Brieži (stacija)|Brieži]]. 1922. gadā atklāta stacija; kara laikā paplašināta, bet padomju laikā pārveidota par pieturas punktu.
* [[Mazeleja (stacija)|Mazeleja]]. Tāpat kā Vēžukrogs, kara laikā un pēc kara pietura nav darbojusies, atjaunota 1966. gadā. Atrodas pie [[Mazeleja]]s mazciema.
* [[Meitene (stacija)|Meitene]]. Atrodas [[Eleja]]s ciemā, nosaukta kādreizējā Meitu kroga vārdā. Kroga telpās bijusi sākotnējā stacija un šaursliežu depo. 1923. gadā atklāta jauna stacijas ēka. 1916. gadā no stacijas izbūvēta arī 600 mm [[dzelzceļa līnija Meitene—Bauska|šaursliežu līnija Meitene—Bauska]], kas pastāvēja līdz 1963. gadam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene}}

{{DEFAULTSORT:Jelgava—Meitene, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Jelgavas novads]]
[[Kategorija:Jelgava]]</text>
      <sha1>a90bywjh05n9d8l99lpy6ziqqy4y6gw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Adžmera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>261890</id>
    <revision>
      <id>4486139</id>
      <parentid>3686527</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:04:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486139</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2779" sha1="2cxqnqiqytkx7xt272b3kplqceh0lbr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Adžmera
 | official_name            = अजमेर, ''Ajmer''
 | settlement_type          = metropoles pilsēta
 | image_skyline            = Dargah of Sufi saint Moinuddin Chishti Ajmer India.JPG
 | image_caption            = Iela Adžmerā
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = India
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Rādžastāna]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 7. gadsimts
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 542580
 | population_urban         = 551360
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = &lt;!-- auto --&gt;
 | timezone                 = [[IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 26 | latm = 27| lats = 0 | latNS = N
 | longd = 74 | longm = 38| longs = 0 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 3050xx
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 486
 | website                  = {{url|http://www.ajmer.nic.in/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Adžmera''' ({{val-hi|अजमेर}}, {{val|en|Ajmer}}) ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļrietumos, [[Rādžastāna]]s štata piektā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Izvietojusies štata vidusdaļā [[Arāvalli grēda]]s ziemeļu galā ap {{nobr|500 m}} vjl. Pilsētā ir [[sūfisms|sūfiešu]] svētā Moinudina Čišti templis, bet 11 km no pilsētas atrodas [[Puškara]] — viena no ievērojamākajām [[hinduisms|hinduistu]] svētvietām.

Pilsēta dibināta 7. gadsimta beigās. Gadsimtu gaitā piederējusi dažādām varām. No 1950. līdz 1956. gadam bija pastāvīga [[Adžmera (štats)|Adžmeras]] štata centrs. Mūsdienās ievērojams tekstilrūpniecības centrs un transporta mezgls.&lt;ref&gt;{{PZT|15}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Rādžastānas pilsētas]]</text>
      <sha1>2cxqnqiqytkx7xt272b3kplqceh0lbr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anklešvara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263430</id>
    <revision>
      <id>4486164</id>
      <parentid>4234029</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:18:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486164</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2255" sha1="tgfeq14z4xbe5iqxpl8ngd28ij7nfxe" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Anklešvara
 | official_name            = અંકલેશ્વર, ''Ankleshwar''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = India
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Gudžarāta]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 140839
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = &lt;!-- auto --&gt;
 | timezone                 = [[IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 21 | latm = 36| lats = | latNS = N
 | longd = 73 | longm = 00| longs = | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 393001
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 12
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Anklešvara''' ({{val-gu|અંકલેશ્વર}}, {{val|en|Ankleshwar}}) ir pilsēta [[Indija]]s rietumos [[Gudžarāta]]s štatā. Izvietojusies štata dienvidaustrumos Bharūčas distriktā [[Narmada]]s upes kreisajā krastā 225 km no štata galvaspilsētas [[Gāndhīnagara]]s. Ievērojams [[Ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] un [[naftas pārstrāde]]s centrs.&lt;ref&gt;{{PZT|48}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Gudžarātas pilsētas]]</text>
      <sha1>tgfeq14z4xbe5iqxpl8ngd28ij7nfxe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gāndhīnagara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263456</id>
    <revision>
      <id>4486169</id>
      <parentid>4437570</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:19:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486169</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2768" sha1="p12z94n4co7msh1krk7fgsjuyaj9jcx" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Gāndhīnagara
 | official_name            = ગાંધીનગર, ''Gandhinagar''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Akshardham Gandhinagar Gujarat.jpg
 | image_caption            = Akšardhamas templis Gāndhīnagarā
 | image_flag               = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = India
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Gudžarāta]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = Dibināta
 | government_type          = {{dat|1964}}
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 177
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2001
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 195891
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 23 | latm = 13| lats = 12| latNS = N
 | longd = 72| longm = 40| longs = 48| longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 382010
 | area_code                = 079
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 81
 | website                  = {{URL|http://www.collectorgandhinagar.gujarat.gov.in/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Gāndhīnagara''' ({{val|gu|ગાંધીનગર}}, {{val|en|Gandhinagar}}) ir pilsēta [[Indija]]s rietumos, [[Gudžarāta]]s štata galvaspilsēta. Izvietojusies štata austrumos [[Sābarmatī]] upes krastos 23 km uz ziemeļiem no štata lielākās pilsētas [[Amdāvāda]]s. Pilsēta dibināta 1964. gadā ar mērķi uzbūvēt jaunu galvaspilsētu 1960. gadā izveidotajam Gudžarātas štatam. Nosaukta par godu [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mahātmam Gandijam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gandhinagardiaries.com/gandhinagar |title=Gandhinagar Diaries |access-date={{dat|2014|10|26||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141023121909/http://www.gandhinagardiaries.com/gandhinagar }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Gudžarātas pilsētas]]</text>
      <sha1>p12z94n4co7msh1krk7fgsjuyaj9jcx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rozamunda Paika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>267342</id>
    <revision>
      <id>4486015</id>
      <parentid>4199240</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:40:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4486015</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4740" sha1="lbgestk1dsie58y8h1sv3yjwk84zqfm" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Rozamunda Paika
| vārds_orig = ''Rosamund Pike''
| attēls = 2026 Rosamund Pike (cropped).jpg
| att_izmērs = 
| komentārs = Rozamunda Paika [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes kinofestivālā]] 2026. gadā
| dz vārds = 
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1979|1|27}}
| dz vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
| mirš datums = 
| mirš vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 1998—pašlaik
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 2019: &quot;Labākā aktrise mini komēdijā vai drāmas seriālā&quot; (''[[State of the Union]]'')
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = [[78. Zelta globusa balva|2021]]: [[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]] (&quot;[[Man ļoti rūp]]&quot;)
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| spēlmaņu_nakts = 
| kristaps = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = s
}}
'''Rozamunda Mērija E Paika''' ({{val|en|Rosamund Mary E Pike}}; dzimusi {{dat|1979|1|27}}) ir britu [[aktrise]].

Starptautisku ievērību guvusi ar [[Džeimss Bonds|Bonda]] meitenes attēlošanu 2002. gada filmā &quot;[[Mirsti citu dienu]]&quot;. Pēc tam filmējusies tādās filmās kā &quot;[[Lepnums un aizspriedumi (filma)|Lepnums un aizspriedumi]]&quot; (2005), &quot;[[Džonijs Anglis atgriežas]]&quot; (2011), &quot;[[Titānu dusmas]]&quot; (''Wrath of the Titans'', 2012). 2014. gadā saņēma kritiķu atzinību par lomu filmā &quot;[[Neatrodamā]]&quot;. Par lomu tajā nominēta dažādām balvām. 2021. gadā saņēmusi [[78. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] nominācijā &quot;[[Labākā aktrise mūziklā vai komēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai komēdijā]]&quot; par Marlas Greisonas lomu filmā &quot;[[Man ļoti rūp]]&quot; (2020).

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
|2002
|&quot;[[Mirsti citu dienu]]&quot; (''Die Another Day'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2004
|''[[Promised Land]]''
|
|-
|&quot;[[Izvirtulis]]&quot; (''The Libertine'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2005
|&quot;[[Lepnums un aizspriedumi (filma)|Lepnums un aizspriedumi]]&quot; (''Pride &amp; Prejudice'')
|
|-
|[[Doom (filma)|''Doom'']]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2007
|&quot;[[Lūzums (2007. gada filma)|Lūzums]]&quot; (''Fracture'')
|
|-
|''[[Fugitive Pieces]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2009
|''[[An Education]]''
|
|-
|&quot;[[Surogāti (filma)|Surogāti]]&quot; (''Surrogates'')
|
|-
|''[[Yesterday We Were in America]]''
|dokumentālā filma
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2010
|''[[Burning Palms]]''
|
|-
|''[[Jackboots on Whitehall]]''
|
|-
|&quot;[[Bārnija versija]]&quot; (''Barney's Version'')
|
|-
|''[[Made in Dagenham]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2011
|''The Organ Grinder's Monkey''
|īsfilma
|-
|&quot;[[Džonijs Anglis atgriežas]]&quot; (''Johnny English Reborn'')
|
|-
|&quot;[[Lielais gads]]&quot; (''The Big Year'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Titānu dusmas]]&quot; (''Wrath of the Titans'')
|
|-
|&quot;[[Džeks Rīčers]]&quot; (''Jack Reacher'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2013
|''[[The Devil You Know]]''
|
|-
|&quot;[[Pasaules gals (2013. gada filma)|Pasaules gals]]&quot; (''The World's End'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2014
|&quot;[[Ilgais kritiens]]&quot; (''A Long Way Down'')
|
|-
|&quot;[[Hektors un laimes meklējumi]]&quot; (''Hector and the Search for Happiness'')
|
|-
|''[[What We Did on Our Holiday]]''
|
|-
|&quot;[[Neatrodamā]]&quot; (''Gone Girl'')
|
|-
|2015
|&quot;[[Vēstule bez atbildes]]&quot; (''Return to Sender'')
|
|-
|2016
|''[[A United Kingdom]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|''[[The Man with the Iron Heart]]''
|
|-
|&quot;[[Naidnieki]]&quot; (''Hostiles'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2018
|[[Beirut (filma)|''Beirut'']]
|
|-
|&quot;[[7 dienas Entebē]]&quot; (''Entebbe'')
|
|-
|''[[A Private War]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|&quot;[[Ziņotājs]]&quot; (''The Informer'')
|
|-
|&quot;[[Bīstamais elements]]&quot; (''Radioactive'')
|
|-
|2020
|&quot;[[Man ļoti rūp]]&quot; (''I Care a Lot'')
|
|-
|2023
|''[[Saltburn]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|''[[Hallow Road]]''
|
|-
|&quot;[[Krāpšanas ilūzija 3]]&quot; (''Now You See Me: Now You Don't'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2026
|&quot;[[Pelēkā zona]]&quot; (''In the Grey'')
|
|-
|''[[Ladies First]]''
|
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Paika, Rozamunda}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu balss aktrises]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]</text>
      <sha1>lbgestk1dsie58y8h1sv3yjwk84zqfm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Governors Awards</title>
    <ns>0</ns>
    <id>268295</id>
    <revision>
      <id>4486170</id>
      <parentid>4364042</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:19:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts......</comment>
      <origin>4486170</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14559" sha1="jtqucwl8i7v5tkgksek5voifhhqy8vc" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Apbalvojuma infokaste
| name           = ''Governors Awards''
| current_awards = 
| image          = 
| alt            =
| caption        =
| description    = Mūža ieguldījumu kino jomā
| presenter      = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
| country        = Amerikas Savienotās Valstis
| year           = 2009
| website        = {{URL|http://www.oscars.org/awards/governors/}}
}}
'''''Governors Awards''''' ir ikgadēja balvu pasniegšanas ceremonija, ko rīko [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] un kas notiek [[Hollywood and Highland Center|Holivudas un Hailendas centra]] lielajā zālē.&lt;ref name=&quot;Governors Awards&quot;&gt;[http://www.oscars.org/awards/governors/index.html Governors Awards at the Academy of Motion Picture Arts and Sciences]&lt;/ref&gt; Šajā ceremonijā tiek pasniegtas trīs balvas: [[Kinoakadēmijas goda balva]], [[Džīna Heršolta humanitārā balva]] un [[Ērvinga Tālberga memoriālā balva]]. Pirmā ''Governors Awards'' balvu pasniegšanas ceremonija notika {{dat|2009|11|14||bez}}. Pirms tam šīs trīs balvas pasniedza [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonijā, pēc atsevišķās ceremonijas izveides, &quot;Oskara&quot; ceremonijas laikā tikai piemin šo balvu ieguvējus.

== Raksturojums un vēsture ==
''Governors Awards'' ir viena no piecām balvu pasniegšanas ceremonijām, ko vada [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]], to skaitā ir arī [[Kinoakadēmijas zinātnes un tehnoloģiju balva]], Kinoakadēmijas studentu akadēmijas balva, [[Nikola stipendija scenāristiem]] un [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]].&lt;ref name=&quot;The Awards&quot;&gt;[http://www.oscars.org/awards/index.html The Awards]&lt;/ref&gt;

Ceremonijā tiek pasniegtas [[Kinoakadēmijas goda balva]], [[Džīna Heršolta humanitārā balva]] un [[Ērvinga Tālberga memoriālā balva]]. ''Governors Awards'' norisinās novembrī vai decembrī pirms Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas nākamā gada februārī vai martā.&lt;ref name=&quot;Governors Awards&quot; /&gt; Balvas netiek piešķirtas pēc balsošanas rezultātiem, bet gan pēc Kinoakadēmijas ieskatiem.

Kinoakadēmijas goda balvas un Džīna Heršolta humanitārās balvas laureāti saņem &quot;Oskara&quot; statuetes, savukārt Ērvinga Tālberga memoriālās balvas  laureāts saņem nelielu uz podesta izvietotu [[Ērvings Tālbergs|Ērvinga Tālberga]] galvas atveidojumu.

Kino mākslas un zinātnes akadēmijas biedri bija nobažījušies par to, ka Kinoakadēmijas balva katru gadu tiek pasniegta vairāk nekā vienam vai diviem laureātiem, jo tas būtiski pagarināja Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas laiku, bet kopš ''Governors Awards'' ceremonijas izveidošanas gandrīz ik gadu tiek piešķirtas trīs goda balvas. Līdz šīm ''Governors Awards'' vienas ceremonijas laikā nav piešķirtas gan Heršolta, gan Tālberga balvas, abas balvas tikušas piešķirtas atsevišķi dažādos gados.

Salīdzinoši nelielā ''Governors Awards'' ceremonija ir sākumposms lielai Kinoakadēmijas balvai.&lt;ref name=&quot;AMPAS chooses Governors' Awards winners&quot;&gt;[http://www.variety.com/article/VR1118023273.html?categoryid=1043&amp;cs=1 AMPAS chooses Governors' Awards winners]&lt;/ref&gt; Šī pasākuma [[sarkanais paklājs]] ir kļuvis par iecienītu vietu daudziem iespējamajiem &quot;Oskara&quot; balvu ieguvējiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | title = Governors Awards Becomes a Red-Carpet Stop | url = http://www.nytimes.com/2013/11/18/movies/governors-awards-becomes-a-red-carpet-stop.html?_r=0 | publisher = The New York Times | accessdate = 2013. gada 18. novembris}}&lt;/ref&gt;

== Ceremonijas un laureāti ==
=== 1. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2009|11|14||bez}}.

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Lorēna Bekola]], [[Rodžers Kormans]] un [[Gordons Viliss]]&lt;ref name=&quot;2009 Governors Awards&quot;&gt;[http://www.oscars.org/awards/governors/2009/index.html 2009 Governors Awards {{Nowrap|11 September}} 2010.]&lt;/ref&gt;
* Ērvinga Tālberga memoriālo balvu saņēma: [[Džons Kelejs]]

=== 2. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2010|11|13||bez}}.

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Kevins Braunlo]], [[Žans Liks Godārs]] un [[Īlaijs Volahs]]&lt;ref&gt;[http://www.oscars.org/press/pressreleases/2010/20100825.html Brownlow, Coppola, Godard and Wallach to Receive Academy’s Governors Awards {{Nowrap|6 September}} 2010.]&lt;/ref&gt;
* Ērvinga Tālberga memoriālo balvu saņēma: [[Frānsiss Fords Kopola]]

=== 3. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2011|11|12||bez}}.

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Džeimss Ērls Džonss]] un [[Diks Smits]]&lt;ref name=&quot;2011 Governors Awards&quot;&gt;[http://www.oscars.org/awards/governors/2011/index.html 2011 Governors Awards {{Nowrap|14 November}} 2011.]&lt;/ref&gt;
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Opra Vinfrija]]

=== 4. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2012|12|1||bez}}.

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[D. A. Penebeikers]], [[Hels Nīdems]] un [[Džordžs Stīvenss]]&lt;ref name=&quot;2012 Governors Awards&quot;&gt;[http://www.oscars.org/awards/governors/2012/index.html 2012 Governors Awards {{Nowrap|1 December}} 2012.]&lt;/ref&gt;
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Džefrijs Kacenbergs]]

=== 5. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2013|11|16||bez}}.&lt;ref&gt;[http://www.latimes.com/entertainment/envelope/goldstandard/la-et-mn-film-academy-governors-awards-20131116,0,3242564.story LA Times Coverage of 2013 Governors Awards]&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Andžela Lensberija]], [[Stīvs Mārtins]] un [[Pjēro Tosi]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Andželīna Džolija]]

=== 6. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2014|11|8||bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://variety.com/2014/film/news/academy-unveils-2014-governor-awards-recipients-1201289156/ |title=Academy Unveils 2014 Governors Awards Recipients |accessdate=2014. gada 1. septembrī |work=Variety}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Žans Klods Karjērs]], [[Hajao Mijadzaki]] un [[Morīna O'Hāra]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Harijs Belafonte]]

=== 7. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2015|11|14||bez}}.&lt;ref name=&quot;Governors&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/news/spike-lee-debbie-reynolds-and-gena-rowlands-receive-academys-2015-governors-awards |title=SPIKE LEE, DEBBIE REYNOLDS AND GENA ROWLANDS TO RECEIVE ACADEMY’S 2015 GOVERNORS AWARDS |accessdate= September 1, 2015|work=[[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oscars]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hollywoodreporter.com/news/spike-lee-honorary-oscar-winner-817780 |title=Spike Lee, Gena Rowlands and Debbie Reynolds to Get Honorary Oscars |accessdate= September 1, 2015 |publisher=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://deadline.com/2015/08/oscars-academy-president-governors-awards-winners-reactions-they-always-take-my-call-1201508613/ |title=Oscars: Academy President Cheryl Boone Isaacs On Governors Awards Winners’ Reactions – &quot;They Always Take My Call&quot; |accessdate= September 1, 2015|work=Deadline}}&lt;/ref&gt; Ceremonijas sākumā Kinoakadēmijas prezidente [[Šerila Būna Aizeksa]] teica runu atbalstot [[Francija|Franciju]] par [[2015. gada 13. novembra terora akti Parīzē|iepriekšējās dienas notikumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hollywoodreporter.com/news/academy-president-kicks-governors-awards-840334|title=Academy President Kicks Off Governors Awards With Show of Support for France |accessdate=15 November 15|work=Variety}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Spaiks Lī]] un [[Džīna Roulendsa]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Debija Renoldsa]] (balvu viņas vārdā saņēma Debijas mazmeita [[Billie Lourd|Billija Lorda]], jo viņa pati nevarēja ierasties)

=== 8. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2016|11|12||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://oscar.go.com/news/2016/academy-announces-jackie-chan-3-others-will-receive-2016-governors-awards|title=ACADEMY ANNOUNCES JACKIE CHAN, ANNE COATES, LYNN STALMASTER, AND FREDERICK WISEMAN WILL RECEIVE 2016 GOVERNORS AWARDS|accessdate=2 September 2016|work=Oscar}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Džekijs Čans]], [[Enna Kotsa]], [[Linns Stalmasters]] un [[Frederiks Vaismans]]

=== 9. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2017|11|11||bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/governors/ceremonies/2017|title=THE 2017 GOVERNORS AWARDS |accessdate=17 November 2017|work=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Anjesa Varda]], [[Čārlzs Bērnets]], [[Donalds Saterlends]] un [[Ouens Roizmans]]

=== 10. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2018|11|18||bez}}:

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Siselija Taisone]], [[Lalo Šifrins]] un [[Mārvins Levijs]]
* Ērvinga Tālberga memoriālo balvu saņēma: [[Ketlīna Kenedija]] un [[Frenks Maršals]]

=== 11. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2019|10|27||bez}}:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.oscars.org/news/academy-honor-geena-davis-david-lynch-wes-studi-and-lina-wertmuller-2019-governors-awards |title=THE ACADEMY TO HONOR GEENA DAVIS, DAVID LYNCH, WES STUDI AND LINA WERTMÜLLER AT 2019 GOVERNORS AWARDS |accessdate=3 June 2019 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Deivids Linčs]], [[Vess Studi]] un [[Līna Vertmillere]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Džīna Deivisa]]

=== 12. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2022|1|22||bez}}:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/Entertainment/wireStory/oscars-honor-elaine-danny-glover-samuel-jackson-78470304|title= Oscars to honor Elaine May, Danny Glover, Samuel L. Jackson|website= ''[[ABC News]]''|accessdate= June 24, 2021}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Semjuels Džeksons]], [[Eleina Meija]] un [[Līva Ulmane]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Denijs Glovers]]

=== 13. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2022|11|19||bez}}:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/06/governors-awards-michael-j-fox-diane-warren-peter-weir-euzhan-palcy-2022-1235049423/|title=Governors Awards: Michael J. Fox, Diane Warren, Peter Weir &amp; Euzhan Palcy Set For Academy Honors|first1=Pete|last1=Hammond|date=June 21, 2022}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Ezana Palsija]], [[Daiena Vorena]], [[Pīters Vīrs]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Maikls Dž. Fokss]]

=== 14. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija bija ieplānota {{dat|2023|11|18||bez}}.&lt;ref name=&quot;AcademyJun23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.oscars.org/news/academy-honor-angela-bassett-mel-brooks-and-carol-littleton-academy-honorary-awards-and|title=The Academy to honor Angela Bassett, Mel Brooks and Carol Littleton with Academy Honorary Awards and Michelle Satter with the Jean Hersholt Humanitarian Award|date=28 June 2023}}&lt;/ref&gt; Tomēr, 6. septembrī paziņoja, ka sakarā ar [[2023. gada Holivudas streiks|scenāristu un aktieru streiku]], to pārcels uz {{dat|2024|1|9|a|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/awards/news/governors-awards-january-strikes-1235715250/|title=Governors Awards Move to January Amid Strikes |date=6 September 2023}}&lt;/ref&gt; Ceremoniju vadīja komiķis [[Džons Maleinijs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vulture.com/article/john-mulaney-2024-governors-awards-monologue.html|title=Governors Awards - Let John Mulaney Host Everything|website=vulture.com|date=10 January 2024}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Andžela Baseta]], [[Mels Brukss]] un [[Kerola Litltona]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Mišela Satere]]

=== 15. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija notika {{dat|2024|11|17||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.oscars.org/news/academy-honor-richard-curtis-quincy-jones-juliet-taylor-michael-g-wilson-barbara-broccoli-15th|title=The Academy to honor Richard Curtis, Quincy Jones, Juliet Taylor, Michael G. Wilson and Barbara Broccoli|website=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |date=June 12, 2024}}&lt;/ref&gt; Balvu saņēmējus paziņoja {{dat|2024|6|12||bez}}. Kinoakadēmijas goda balvas saņēmējs [[Kvinsijs Džonss]] nomira divas nedēļas pirms ceremonijas un balvu viņa vietā saņēma Džonsa meita [[Rašīda Džonsa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/movies/story/2024-11-18/governors-awards-rashida-jones-quincy-jones|title=Rashida Jones delivers the speech late father Quincy wrote to accept his honorary Oscar|website=Los Angeles Times |date=June 18, 2024}}&lt;/ref&gt; Ceremoniju vadīja aktieris [[Kolmans Domingo]].

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Kvinsijs Džonss]] un [[Džuljeta Teilore]]
* Ērvinga Tālberga memoriālo balvu saņēma: [[Barbara Brokoli]] un [[Maikls Vilsons]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Ričards Kērtiss]]

=== 16. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija notika {{dat|2025|11|16||bez}}. Balvu saņēmējus paziņoja {{dat|2025|6|17||bez}}.

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Debija Allena]], [[Toms Krūzs]] un [[Vinns Tomass]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Dollija Pārtone]]

=== 17. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija notiks {{dat|2025|11|15||bez}}. Balvu saņēmējus paziņoja {{dat|2025|6|10||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2026/film/awards/glenn-close-ridley-scott-governors-awards-honorary-oscars-1236771529/ |title=Oscars: Glenn Close, Ridley Scott, Disney’s First Black Animator and Killer Films Founders Set for Honorary Prizes |last=Davis |first=Clayton |website=[[Variety]] |date=June 10, 2026 |access-date=June 10, 2026}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņems: [[Glenna Klouza]], [[Floids Normens]] un [[Ridlijs Skots]]
* Ērvinga Tālberga memoriālo balvas saņems: [[Kristīne Vašona]] un [[Pamela Koflere]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.oscars.org/awards/governors/index.html Oficiālā mājaslapa]

{{Oskara balva}}

[[Kategorija:Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]</text>
      <sha1>jtqucwl8i7v5tkgksek5voifhhqy8vc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486200</id>
      <parentid>4486170</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T21:20:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486200</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14559" sha1="t68k9srud8lghy1kjhbyujka10r9sf2" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Apbalvojuma infokaste
| name           = ''Governors Awards''
| current_awards = 
| image          = 
| alt            =
| caption        =
| description    = Mūža ieguldījumu kino jomā
| presenter      = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
| country        = Amerikas Savienotās Valstis
| year           = 2009
| website        = {{URL|http://www.oscars.org/awards/governors/}}
}}
'''''Governors Awards''''' ir ikgadēja balvu pasniegšanas ceremonija, ko rīko [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] un kas notiek [[Hollywood and Highland Center|Holivudas un Hailendas centra]] lielajā zālē.&lt;ref name=&quot;Governors Awards&quot;&gt;[http://www.oscars.org/awards/governors/index.html Governors Awards at the Academy of Motion Picture Arts and Sciences]&lt;/ref&gt; Šajā ceremonijā tiek pasniegtas trīs balvas: [[Kinoakadēmijas goda balva]], [[Džīna Heršolta humanitārā balva]] un [[Ērvinga Tālberga memoriālā balva]]. Pirmā ''Governors Awards'' balvu pasniegšanas ceremonija notika {{dat|2009|11|14||bez}}. Pirms tam šīs trīs balvas pasniedza [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonijā, pēc atsevišķās ceremonijas izveides, &quot;Oskara&quot; ceremonijas laikā tikai piemin šo balvu ieguvējus.

== Raksturojums un vēsture ==
''Governors Awards'' ir viena no piecām balvu pasniegšanas ceremonijām, ko vada [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]], to skaitā ir arī [[Kinoakadēmijas zinātnes un tehnoloģiju balva]], Kinoakadēmijas studentu akadēmijas balva, [[Nikola stipendija scenāristiem]] un [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]].&lt;ref name=&quot;The Awards&quot;&gt;[http://www.oscars.org/awards/index.html The Awards]&lt;/ref&gt;

Ceremonijā tiek pasniegtas [[Kinoakadēmijas goda balva]], [[Džīna Heršolta humanitārā balva]] un [[Ērvinga Tālberga memoriālā balva]]. ''Governors Awards'' norisinās novembrī vai decembrī pirms Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas nākamā gada februārī vai martā.&lt;ref name=&quot;Governors Awards&quot; /&gt; Balvas netiek piešķirtas pēc balsošanas rezultātiem, bet gan pēc Kinoakadēmijas ieskatiem.

Kinoakadēmijas goda balvas un Džīna Heršolta humanitārās balvas laureāti saņem &quot;Oskara&quot; statuetes, savukārt Ērvinga Tālberga memoriālās balvas  laureāts saņem nelielu uz podesta izvietotu [[Ērvings Tālbergs|Ērvinga Tālberga]] galvas atveidojumu.

Kino mākslas un zinātnes akadēmijas biedri bija nobažījušies par to, ka Kinoakadēmijas balva katru gadu tiek pasniegta vairāk nekā vienam vai diviem laureātiem, jo tas būtiski pagarināja Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas laiku, bet kopš ''Governors Awards'' ceremonijas izveidošanas gandrīz ik gadu tiek piešķirtas trīs goda balvas. Līdz šīm ''Governors Awards'' vienas ceremonijas laikā nav piešķirtas gan Heršolta, gan Tālberga balvas, abas balvas tikušas piešķirtas atsevišķi dažādos gados.

Salīdzinoši nelielā ''Governors Awards'' ceremonija ir sākumposms lielai Kinoakadēmijas balvai.&lt;ref name=&quot;AMPAS chooses Governors' Awards winners&quot;&gt;[http://www.variety.com/article/VR1118023273.html?categoryid=1043&amp;cs=1 AMPAS chooses Governors' Awards winners]&lt;/ref&gt; Šī pasākuma [[sarkanais paklājs]] ir kļuvis par iecienītu vietu daudziem iespējamajiem &quot;Oskara&quot; balvu ieguvējiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | title = Governors Awards Becomes a Red-Carpet Stop | url = http://www.nytimes.com/2013/11/18/movies/governors-awards-becomes-a-red-carpet-stop.html?_r=0 | publisher = The New York Times | accessdate = 2013. gada 18. novembris}}&lt;/ref&gt;

== Ceremonijas un laureāti ==
=== 1. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2009|11|14||bez}}.

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Lorēna Bekola]], [[Rodžers Kormans]] un [[Gordons Viliss]]&lt;ref name=&quot;2009 Governors Awards&quot;&gt;[http://www.oscars.org/awards/governors/2009/index.html 2009 Governors Awards {{Nowrap|11 September}} 2010.]&lt;/ref&gt;
* Ērvinga Tālberga memoriālo balvu saņēma: [[Džons Kelejs]]

=== 2. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2010|11|13||bez}}.

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Kevins Braunlo]], [[Žans Liks Godārs]] un [[Īlaijs Volahs]]&lt;ref&gt;[http://www.oscars.org/press/pressreleases/2010/20100825.html Brownlow, Coppola, Godard and Wallach to Receive Academy’s Governors Awards {{Nowrap|6 September}} 2010.]&lt;/ref&gt;
* Ērvinga Tālberga memoriālo balvu saņēma: [[Frānsiss Fords Kopola]]

=== 3. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2011|11|12||bez}}.

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Džeimss Ērls Džonss]] un [[Diks Smits]]&lt;ref name=&quot;2011 Governors Awards&quot;&gt;[http://www.oscars.org/awards/governors/2011/index.html 2011 Governors Awards {{Nowrap|14 November}} 2011.]&lt;/ref&gt;
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Opra Vinfrija]]

=== 4. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2012|12|1||bez}}.

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[D. A. Penebeikers]], [[Hels Nīdems]] un [[Džordžs Stīvenss]]&lt;ref name=&quot;2012 Governors Awards&quot;&gt;[http://www.oscars.org/awards/governors/2012/index.html 2012 Governors Awards {{Nowrap|1 December}} 2012.]&lt;/ref&gt;
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Džefrijs Kacenbergs]]

=== 5. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2013|11|16||bez}}.&lt;ref&gt;[http://www.latimes.com/entertainment/envelope/goldstandard/la-et-mn-film-academy-governors-awards-20131116,0,3242564.story LA Times Coverage of 2013 Governors Awards]&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Andžela Lensberija]], [[Stīvs Mārtins]] un [[Pjēro Tosi]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Andželīna Džolija]]

=== 6. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2014|11|8||bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://variety.com/2014/film/news/academy-unveils-2014-governor-awards-recipients-1201289156/ |title=Academy Unveils 2014 Governors Awards Recipients |accessdate=2014. gada 1. septembrī |work=Variety}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Žans Klods Karjērs]], [[Hajao Mijadzaki]] un [[Morīna O'Hāra]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Harijs Belafonte]]

=== 7. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2015|11|14||bez}}.&lt;ref name=&quot;Governors&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/news/spike-lee-debbie-reynolds-and-gena-rowlands-receive-academys-2015-governors-awards |title=SPIKE LEE, DEBBIE REYNOLDS AND GENA ROWLANDS TO RECEIVE ACADEMY’S 2015 GOVERNORS AWARDS |accessdate= September 1, 2015|work=[[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oscars]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hollywoodreporter.com/news/spike-lee-honorary-oscar-winner-817780 |title=Spike Lee, Gena Rowlands and Debbie Reynolds to Get Honorary Oscars |accessdate= September 1, 2015 |publisher=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://deadline.com/2015/08/oscars-academy-president-governors-awards-winners-reactions-they-always-take-my-call-1201508613/ |title=Oscars: Academy President Cheryl Boone Isaacs On Governors Awards Winners’ Reactions – &quot;They Always Take My Call&quot; |accessdate= September 1, 2015|work=Deadline}}&lt;/ref&gt; Ceremonijas sākumā Kinoakadēmijas prezidente [[Šerila Būna Aizeksa]] teica runu atbalstot [[Francija|Franciju]] par [[2015. gada 13. novembra terora akti Parīzē|iepriekšējās dienas notikumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hollywoodreporter.com/news/academy-president-kicks-governors-awards-840334|title=Academy President Kicks Off Governors Awards With Show of Support for France |accessdate=15 November 15|work=Variety}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Spaiks Lī]] un [[Džīna Roulendsa]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Debija Renoldsa]] (balvu viņas vārdā saņēma Debijas mazmeita [[Billie Lourd|Billija Lorda]], jo viņa pati nevarēja ierasties)

=== 8. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2016|11|12||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://oscar.go.com/news/2016/academy-announces-jackie-chan-3-others-will-receive-2016-governors-awards|title=ACADEMY ANNOUNCES JACKIE CHAN, ANNE COATES, LYNN STALMASTER, AND FREDERICK WISEMAN WILL RECEIVE 2016 GOVERNORS AWARDS|accessdate=2 September 2016|work=Oscar}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Džekijs Čans]], [[Enna Kotsa]], [[Linns Stalmasters]] un [[Frederiks Vaismans]]

=== 9. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2017|11|11||bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/governors/ceremonies/2017|title=THE 2017 GOVERNORS AWARDS |accessdate=17 November 2017|work=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Anjesa Varda]], [[Čārlzs Bērnets]], [[Donalds Saterlends]] un [[Ouens Roizmans]]

=== 10. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2018|11|18||bez}}:

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Siselija Taisone]], [[Lalo Šifrins]] un [[Mārvins Levijs]]
* Ērvinga Tālberga memoriālo balvu saņēma: [[Ketlīna Kenedija]] un [[Frenks Maršals]]

=== 11. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2019|10|27||bez}}:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.oscars.org/news/academy-honor-geena-davis-david-lynch-wes-studi-and-lina-wertmuller-2019-governors-awards |title=THE ACADEMY TO HONOR GEENA DAVIS, DAVID LYNCH, WES STUDI AND LINA WERTMÜLLER AT 2019 GOVERNORS AWARDS |accessdate=3 June 2019 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Deivids Linčs]], [[Vess Studi]] un [[Līna Vertmillere]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Džīna Deivisa]]

=== 12. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2022|1|22||bez}}:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/Entertainment/wireStory/oscars-honor-elaine-danny-glover-samuel-jackson-78470304|title= Oscars to honor Elaine May, Danny Glover, Samuel L. Jackson|website= ''[[ABC News]]''|accessdate= June 24, 2021}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Semjuels Džeksons]], [[Eleina Meija]] un [[Līva Ulmane]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Denijs Glovers]]

=== 13. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija norisinājās {{dat|2022|11|19||bez}}:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/06/governors-awards-michael-j-fox-diane-warren-peter-weir-euzhan-palcy-2022-1235049423/|title=Governors Awards: Michael J. Fox, Diane Warren, Peter Weir &amp; Euzhan Palcy Set For Academy Honors|first1=Pete|last1=Hammond|date=June 21, 2022}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Ezana Palsija]], [[Daiena Vorena]], [[Pīters Vīrs]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Maikls Dž. Fokss]]

=== 14. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija bija ieplānota {{dat|2023|11|18||bez}}.&lt;ref name=&quot;AcademyJun23&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.oscars.org/news/academy-honor-angela-bassett-mel-brooks-and-carol-littleton-academy-honorary-awards-and|title=The Academy to honor Angela Bassett, Mel Brooks and Carol Littleton with Academy Honorary Awards and Michelle Satter with the Jean Hersholt Humanitarian Award|date=28 June 2023}}&lt;/ref&gt; Tomēr, 6. septembrī paziņoja, ka sakarā ar [[2023. gada Holivudas streiks|scenāristu un aktieru streiku]], to pārcels uz {{dat|2024|1|9|a|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/awards/news/governors-awards-january-strikes-1235715250/|title=Governors Awards Move to January Amid Strikes |date=6 September 2023}}&lt;/ref&gt; Ceremoniju vadīja komiķis [[Džons Maleinijs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vulture.com/article/john-mulaney-2024-governors-awards-monologue.html|title=Governors Awards - Let John Mulaney Host Everything|website=vulture.com|date=10 January 2024}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Andžela Baseta]], [[Mels Brukss]] un [[Kerola Litltona]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Mišela Satere]]

=== 15. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija notika {{dat|2024|11|17||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.oscars.org/news/academy-honor-richard-curtis-quincy-jones-juliet-taylor-michael-g-wilson-barbara-broccoli-15th|title=The Academy to honor Richard Curtis, Quincy Jones, Juliet Taylor, Michael G. Wilson and Barbara Broccoli|website=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |date=June 12, 2024}}&lt;/ref&gt; Balvu saņēmējus paziņoja {{dat|2024|6|12||bez}}. Kinoakadēmijas goda balvas saņēmējs [[Kvinsijs Džonss]] nomira divas nedēļas pirms ceremonijas un balvu viņa vietā saņēma Džonsa meita [[Rašīda Džonsa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/movies/story/2024-11-18/governors-awards-rashida-jones-quincy-jones|title=Rashida Jones delivers the speech late father Quincy wrote to accept his honorary Oscar|website=Los Angeles Times |date=June 18, 2024}}&lt;/ref&gt; Ceremoniju vadīja aktieris [[Kolmans Domingo]].

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Kvinsijs Džonss]] un [[Džuljeta Teilore]]
* Ērvinga Tālberga memoriālo balvu saņēma: [[Barbara Brokoli]] un [[Maikls Vilsons]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Ričards Kērtiss]]

=== 16. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija notika {{dat|2025|11|16||bez}}. Balvu saņēmējus paziņoja {{dat|2025|6|17||bez}}.

* Kinoakadēmijas goda balvas saņēma: [[Debija Allena]], [[Toms Krūzs]] un [[Vinns Tomass]]
* Džīna Heršolta humanitāro balvu saņēma: [[Dollija Pārtone]]

=== 17. ''Governors Awards'' ceremonija ===
Ceremonija notiks {{dat|2026|11|15||bez}}. Balvu saņēmējus paziņoja {{dat|2026|6|10||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2026/film/awards/glenn-close-ridley-scott-governors-awards-honorary-oscars-1236771529/ |title=Oscars: Glenn Close, Ridley Scott, Disney’s First Black Animator and Killer Films Founders Set for Honorary Prizes |last=Davis |first=Clayton |website=[[Variety]] |date=June 10, 2026 |access-date=June 10, 2026}}&lt;/ref&gt;

* Kinoakadēmijas goda balvas saņems: [[Glenna Klouza]], [[Floids Normens]] un [[Ridlijs Skots]]
* Ērvinga Tālberga memoriālo balvas saņems: [[Kristīne Vašona]] un [[Pamela Koflere]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.oscars.org/awards/governors/index.html Oficiālā mājaslapa]

{{Oskara balva}}

[[Kategorija:Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]</text>
      <sha1>t68k9srud8lghy1kjhbyujka10r9sf2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Nozīmīgi raksti/Paplašinātais saraksts/Biogrāfijas</title>
    <ns>4</ns>
    <id>269745</id>
    <revision>
      <id>4486089</id>
      <parentid>4407848</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:08:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Architects, 26 */ vikisaišu precizēšana, replaced: Antonio Gaudi → Antoni Gaudī using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486089</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="108922" sha1="bppwxlefmzu9pyxdjdg2nnen2857gzn" xml:space="preserve">== People, 2000 ==
::''Transcluded from [[List of articles every Wikipedia should have/Expanded/People]]''.

=== Entertainers, 107 ===
==== Actors and Actresses, 77 ==== 
{{div col|3}}
===== Silent movies, 6 =====
;Americas
# [[Herolds Loids]] - [[:en:Harold Lloyd]]
# [[Liliana Giša]] - [[:en:Lillian Gish]]
# [[Basters Kītons]] - [[:en:Buster Keaton]]
# [[Mērija Pikforda]] - [[:en:Mary Pickford]]
# [[Glorija Svansone]] - [[:en:Gloria Swanson]]

;Europe
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Asta Nielsen]] 

===== Modern era, 71 ===== 
;Africa, 0

;Americas, 35

;;USA
# [[Freds Astērs]] - [[:en:Fred Astaire]]
# '''[[Sāra Bernāra]] - [[:en:Sarah Bernhardt]]'''
# [[Hamfrijs Bogarts]] - [[:en:Humphrey Bogart]] 
# [[Marlons Brando]] - [[:en:Marlon Brando]]
# [[Brāļi Marksi]] - [[:en:Marx Brothers]]
# [[Džeimss Kegnijs]] - [[:en:James Cagney]]
# '''[[Čārlijs Čaplins]] - [[:en:Charlie Chaplin]]'''
# [[Klodeta Kolbēra]] - [[:en:Claudette Colbert]]
# [[Gērijs Kūpers]] - [[:en:Gary Cooper]]
# [[Džoana Kroforda]] - [[:en:Joan Crawford]]
# [[Beta Deivisa]] - [[:en:Bette Davis]]
# [[Roberts De Niro]] - [[:en:Robert De Niro]]
# [[Džeimss Dīns]] - [[:en:James Dean]]
# [[Henrijs Fonda]] - [[:en:Henry Fonda]]
# [[Džeina Fonda]] - [[:en:Jane Fonda]]
# [[Klārks Geibls]] - [[:en:Clark Gable]]
# [[Džūdija Gārlenda]] - [[:en:Judy Garland]]
# [[Vūpija Goldberga]] - [[:en:Whoopi Goldberg]]
# [[Kerijs Grānts]] - [[:en:Cary Grant]]
# [[Toms Henkss]] - [[:en:Tom Hanks]]
# [[Ketrina Hepbērna]] - [[:en:Katharine Hepburn]]
# [[Greisa Kellija]] - [[:en:Grace Kelly]]
# [[Džīns Kellijs]] - [[:en:Gene Kelly]]
# '''[[Merilina Monro]] - [[:en:Marilyn Monroe]]'''
# [[Edijs Mērfijs]] - [[:en:Eddie Murphy]]
# [[Džeks Nikolsons]] - [[:en:Jack Nicholson]]
# [[Gregorijs Peks]] - [[:en:Gregory Peck]]
# [[Bārbara Stenvika]] - [[:en:Barbara Stanwyck]]
# [[Džeimss Stjuarts]] - [[:en:James Stewart]]
# [[Merila Strīpa]] - [[:en:Meryl Streep]]
# [[Elizabete Teilore]] - [[:en:Elizabeth Taylor]]
# [[Šērlija Templa]] - [[:en:Shirley Temple]]
# [[Spensers Treisijs]] - [[:en:Spencer Tracy]]
# [[Džons Veins]] - [[:en:John Wayne]]
# [[Meja Vesta]] - [[:en:Mae West]]
# [[Robins Viljamss]] - [[:en:Robin Williams]]

;Asia, 4
;;China
# [[Brūss Lī]] - [[:en:Bruce Lee]] 

;;India
# [[Amitābs Bačens]] - [[:en:Amitabh Bachchan]]
# [[Prans]] - [[:en:Pran]] 

;;Japan
# [[Toširo Mifune]] - [[:en:Toshiro Mifune]]

;Europe, 31
;;''France''
# [[Brižita Bardo]] - [[:en:Brigitte Bardot]]
# [[Žans Pols Belmondo]] - [[:en:Jean-Paul Belmondo]]
# [[Luijs de Finess]] - [[:en:Louis de Funès]]
# [[Alēns Delons]] - [[:en:Alain Delon]]
# [[Fernandels]] - [[:en:Fernandel]]
# [[Žans Gabēns]] - [[:en:Jean Gabin]]
# [[Žans Marē]] - [[:en:Jean Marais]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Gérard Philipe]]

;;''Great Britain''
# [[Ričards Bērtons]] - [[:en:Richard Burton]]
# [[Maikls Keins]] - [[:en:Michael Caine]]
# [[Šons Konerijs]] - [[:en:Sean Connery]]
# [[Denjels Dejs-Lūiss]] - [[:en:Daniel Day-Lewis]]
# [[Odrija Hepbērna]] - [[:en:Audrey Hepburn]]
# [[Entonijs Hopkinss]] - [[:en:Anthony Hopkins]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Edmund Kean]]
# [[Vivjena Lī]] - [[:en:Vivien Leigh]]
# [[Lorenss Olivjē]] - [[:en:Laurence Olivier]]
# [[Pīters O'Tūls]] - [[:en:Peter O'Toole]]
# [[Pīters Selerss]] - [[:en:Peter Sellers]]

;;''Italy''
# [[Adriāno Čelentāno]] - [[:en:Adriano Celentano]]
# [[Džina Lollobridžida]] - [[:en:Gina Lollobrigida]]
# [[Sofija Lorena]] - [[:en:Sophia Loren]]
# [[Marčello Mastrojanni]] - [[:en:Marcello Mastroianni]]

;;''Sweden''
# [[Ingrīda Bergmane]] - [[:en:Ingrid Bergman]]
# [[Grēta Garbo]] - [[:en:Greta Garbo]]

;;''USSR''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Mikhail Ulyanov (actor)]]
# [[Jevgeņijs Ļeonovs]] - [[:en:Yevgeny Leonov]]
# [[Inokentijs Smoktunovskis]] - [[:en:Innokenty Smoktunovsky]]
# [[Armens Džigarhanjans]] - [[:en:Armen Dzhigarkhanyan]]

;;Other
# '''[[Marlēna Dītriha]] - [[:en:Marlene Dietrich]]'''
# [[Maksimilians Šells]] - [[:en:Maximilian Schell]]
{{div col end}}

==== Performing artists, 40 ====
{{div col|3}}
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Alvin Ailey]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Marian Anderson]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Frederick Ashton]]
# [[Mihails Barišņikovs]] - [[:en:Mikhail Baryshnikov]]*
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Maurice Béjart]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Carlo Blasis]]
# [[Andrea Bočelli]] - [[:en:Andrea Bocelli]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Erik Bruhn]]
# [[Džordžs Karlins]] - [[:en:George Carlin]]
# [[Enriko Karūzo]] - [[:en:Enrico Caruso]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Cyd Charisse]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Boris Christoff]]
# [[Deivids Koperfīlds]] - [[:en:David Copperfield]]
# [[Plasido Domingo]] - [[:en:Plácido Domingo]]
# [[Aisedora Dunkane]] - [[:en:Isadora Duncan]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Fanny Elssler]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Michel Fokine]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Margot Fonteyn]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Gregory Hines]]
# [[Harijs Hudini]] - [[:en:Harry Houdini]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Avdotia Istomina]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Tamara Karsavina]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Rudolf von Laban]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Jenny Lind]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Natalia Makarova]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Vaslav Nijinsky]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Birgit Nilsson]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Rudolf Nureyev]]
# [[Lučāno Pavaroti]] - [[:en:Luciano Pavarotti]]
# [[Anna Pavlova]] - [[:en:Anna Pavlova]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Marius Petipa]]*
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Leontyne Price]]*
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Jerome Robbins]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Renata Scotto]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Beverly Sills]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Frederica von Stade]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Marie Taglioni]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Maria Tallchief]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Twyla Tharp]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Gaétan Vestris]]
{{div col end}}

=== Visual artists, 111 ===
{{div col|3}}
==== Western painters and illustrators, 77 ====
;Ancient era
;;Europe
# [[Feidijs]] - [[:en:Phidias]]
# [[Vitrūvijs]] - [[:en:Vitruvius]]

;Medieval era
;;Europe
# [[Hieronīms Boss]] - [[:en:Hieronymus Bosch]]
# [[Jans van Eiks]] - [[:en:Jan van Eyck]]
# [[Džoto di Bondone]] - [[:en:Giotto]]
# [[Andrejs Rubļovs]] - [[:en:Andrei Rublev]]

;Renaissance to early modern era
# [[El Greko]] - [[:en:El Greco]]
;;France
# [[Žaks Luijs Davids]] - [[:en:Jacques-Louis David]]
# [[Ežēns Delakruā]] - [[:en:Eugène Delacroix]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:François Mansart]]
# [[Nikolā Pusēns]] - [[:en:Nicolas Poussin]]
;;Germany
# '''[[Albrehts Dīrers]] - [[:en:Albrecht Dürer]]'''
# [[Kaspars Dāvids Frīdrihs]] - [[:en:Caspar David Friedrich]]
# [[Hanss Holbeins Jaunākais]] - [[:en:Hans Holbein the Younger]] 
# [[Kārlis Frīdrihs Šinkels]] - [[:en:Karl Friedrich Schinkel]]
;;Italy
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Borromini]]
# [[Karavadžo]] - [[:en:Caravaggio]]
# [[Džovanni Lorenco Bernīni]] - [[:en:Bernini]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Giovanni Bellini]]
# [[Sandro Botičelli]] - [[:en:Sandro Botticelli]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Bramante]]
# [[Kanaleto]] - [[:en:Canaletto]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Piero della Francesca]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Andrea Mantegna]]
# [[Mazačo]] - [[:en:Masaccio]]
# '''[[Mikelandželo]] - [[:en:Michelangelo]]'''
# [[Andrea Palladio]] - [[:en:Palladio]]
# '''[[Rafaēls]] - [[:en:Raphael]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Andrea del Sarto]]
# [[Tintoreto]] - [[:en:Tintoretto]]
# [[Ticiāns]] - [[:en:Titian]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Paolo Veronese]]
# '''[[Leonardo da Vinči]] - [[:en:Leonardo da Vinci]]'''
;;Netherlands
# [[Antoniss van Deiks]] - [[:en:Anthony van Dyck]]
# '''[[Pīters Pauls Rubenss]] - [[:en:Peter Paul Rubens]]'''
# '''[[Rembrants]] - [[:en:Rembrandt]]'''
# [[Jans Vermērs]] - [[:en:Johannes Vermeer]]
;;Spain
# [[Husepe de Ribera]] - [[:en:Jusepe de Ribera]]
# '''[[Djego Velaskess]] - [[:en:Diego Velázquez]]'''

;Modern era (painters)
# [[Marks Šagāls]] - [[:en:Marc Chagall]]
# [[Marsels Dišāns]] - [[:en:Marcel Duchamp]]
# [[Renē Magrits]] - [[:en:Ren&amp;#233; Magritte]]
;;Americas
;;;''Mexico''
# '''[[Frīda Kalo]] - [[:en:Frida Kahlo]]'''
;;;''United States''
# [[Mērija Kasata]] - [[:en:Mary Cassatt]]
# [[Džordžija O'Kīfa]] - [[:en:Georgia O'Keeffe]]
# [[Džeksons Poloks]] - [[:en:Jackson Pollock]]
# [[Marks Rotko]] - [[:en:Mark Rothko]]
# '''[[Endijs Vorhols]] - [[:en:Andy Warhol]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Grant Wood]]
;;Europe
# [[Pauls Klē]] - [[:en:Paul Klee]]
# [[Gustavs Klimts]] - [[:en:Gustav Klimt]]
# [[Edvards Munks]] - [[:en:Edvard Munch]]
# [[Viktors Vazareli]] - [[:en:Victor Vasarely]]
;;;''France''
# [[Žans Ogists Dominiks Engrs]] - [[:en:Jean Auguste Dominique Ingres]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Marie-Antoine Carême]]
# [[Pols Sezans]] - [[:en:Paul Cézanne]]
# [[Edgars Degā]] - [[:en:Edgar Degas]]
# [[Pols Gogēns]] - [[:en:Paul Gauguin]]
# [[Eduārs Manē]] - [[:en:Édouard Manet]]
# '''[[Anrī Matiss]] - [[:en:Henri Matisse]]'''
# [[Klods Monē]] - [[:en:Claude Monet]]
# [[Pjērs Ogists Renuārs]] - [[:en:Pierre-Auguste Renoir]]
# [[Anrī Ruso]] - [[:en:Henri Rousseau]]
# [[Anrī de Tulūzs-Lotreks]] - [[:en:Toulouse-Lautrec]]
# [[Žoržs Serā]] - [[:en:Georges Seurat]]
;;;''Great Britain''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Francis Bacon (artist)]]
# [[Viljams Hogārts]] - [[:en:William Hogarth]]
# [[Džozefs Melords Viljams Tērners]] - [[:en:J. M. W. Turner]]
;;;''Netherlands''
# '''[[Vinsents van Gogs]] - [[:en:Vincent van Gogh]]'''
# [[Pīts Mondriāns]] - [[:en:Piet Mondrian]]
;;;''Russia''
# [[Vasilijs Kandinskis]] - [[:en:Wassily Kandinsky]]
# [[Kazimirs Maļevičs]] - [[:en:Kazimir Malevich]]
# [[Iļja Repins]] - [[:en:Ilya Repin]]
# [[Nikolajs Rērihs]] - [[:en:Nicholas Roerich]]
;;;''Spain''
# '''[[Salvadors Dalī]] - [[:en:Salvador Dalí]]'''
# '''[[Fransisko Goja]] - [[:en:Francisco Goya]]'''
# [[Žuans Miro]] - [[:en:Joan Miró]]
# '''[[Pablo Pikaso]] - [[:en:Pablo Picasso]]'''

==== Sculptors, 2 ====
# [[Ogists Rodēns]] - [[:en:Auguste Rodin]]
# [[Donatello]] - [[:en:Donatello]]

==== Architects, 26 ====
;Africa
;;''Egypt''
# [[Imhoteps]] - [[:en:Imhotep]]
;Americas
;;''Brazil''
# [[Oskars Nīmeiers]] - [[:en:Oscar Niemeyer]]
;;''United States''
# [[Volters Bērlijs Grifins]] - [[:en:Walter Burley Griffin]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:William Le Baron Jenney]] 
# [[Frenks Gērijs]] - [[:en:Frank Gehry]]
# '''[[Frenks Loids Raits]] - [[:en:Frank Lloyd Wright]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Richard Meier]]
# [[Lūiss Salivans]] - [[:en:Louis Sullivan]]
;Asia
# [[Bei Juimins]] - [[:en:I. M. Pei]]
# '''[[Sināns]] - [[:en:Mimar Sinan]]'''
# [[Kendzo Tange]] - [[:en:Kenzo Tange]]
;Europe
# [[Alvars Ālto]] - [[:en:Alvar Aalto]]
# '''[[Lekorbizjē]] - [[:en:Le Corbusier]]'''
# [[Antoni Gaudī]] - [[:en:Gaudí]]
# [[Viktors Ortā]] - [[:en:Victor Horta]]
# [[Inigo Džonss]] - [[:en:Inigo Jones]] 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Richard Neutra]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Renzo Piano]]
# [[Kristofers Rens]] - [[:en:Christopher Wren]]
;;''Germany''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Günter Behnisch]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Peter Behrens]]
# [[Valters Gropiuss]] - [[:en:Walter Gropius]]
# [[Ērihs Mendelsons]] - [[:en:Erich Mendelsohn]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Frei Otto]]
# [[Ludvigs Mīss van der Roe]] - [[:en:Ludwig Mies van der Rohe]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Hans Scharoun]]

==== Non-Western traditions, 5 ====
;China
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Shitao]]
;India
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Raja Ravi Varma]]
;Japan
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Hiroshige]]
# '''[[Hokusai]] - [[:en:Hokusai]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Sesshū Tōyō]]
{{div col end}}

=== Writers, 244 ===
{{div col|3}}
# '''[[Abū Nuvāss]] - [[:en:Abu Nuwas]]'''
# [[Ādams Mickēvičs]] - [[:en:Adam Mickiewicz]]
# '''[[Aleksandrs Puškins]] - [[:en:Alexander Pushkin]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Alejo Carpentier]]
# [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] - [[:en:Alexandre Dumas]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Alice Walker]]
# [[Alens Ginsbergs]] - [[:en:Allen Ginsberg]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Amir Khusrow]]
# '''[[Antons Čehovs]] - [[:en:Anton Chekhov]]'''
# [[Arturs Rembo]] - [[:en:Arthur Rimbaud]]
# [[Brāļi Grimmi]] - [[:en:Brothers Grimm]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Carl Sandburg]]
# '''[[Čārlzs Dikenss]] - [[:en:Charles Dickens]]'''
# [[Cicerons]] - [[:en:Cicero]] 
# [[Dešils Hemets]] - [[:en:Dashiell Hammett]]
# [[Duglass Adamss]] - [[:en:Douglas Adams]]
# [[Du Fu]] - [[:en:Du Fu]]
# [[Edgars Alans Po]] - [[:en:Edgar Allan Poe]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Eino Leino]]
# [[Emilija Dikinsone]] - [[:en:Emily Dickinson]]
# [[Ērihs Marija Remarks]] - [[:en:Erich Maria Remarque]]
# [[Ernests Hemingvejs]] - [[:en:Ernest Hemingway]]
# [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] - [[:en:F. Scott Fitzgerald]]
# '''[[Francs Kafka]] - [[:en:Franz Kafka]]'''
# '''[[Fjodors Dostojevskis]] - [[:en:Fyodor Dostoyevsky]]'''
# [[Džons Donns]] - [[:en:John Donne]]
# '''[[Gabriels Garsija Markess]] - [[:en:Gabriel García Márquez]]'''
# '''[[Džefrijs Čosers]] - [[:en:Geoffrey Chaucer]]'''
# [[Džordžs Bernards Šovs]] - [[:en:George Bernard Shaw]]
# [[Džordžs Orvels]] - [[:en:George Orwell]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ghalib]]
# [[Herberts Velss]] - [[:en:H. G. Wells]]
# '''[[Hanss Kristians Andersens]] - [[:en:Hans Christian Andersen]]'''
# [[Harolds Pinters]] - [[:en:Harold Pinter]]
# [[Heinrihs Heine]] - [[:en:Heinrich Heine]]
# [[Henriks Ibsens]] - [[:en:Henrik Ibsen]]
# [[Henrijs Džeimss]] - [[:en:Henry James]]
# [[Henrijs Millers]] - [[:en:Henry Miller]]
# [[Hermanis Hese]] - [[:en:Hermann Hesse]]
# [[Hildegarde no Bingenas]] - [[:en:Hildegard of Bingen]]
# [[Ilfs un Petrovs]] - [[:en:Ilf and Petrov]]
# [[Aizeks Azimovs]] - [[:en:Isaac Asimov]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ivan Vazov]]
# [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns]] - [[:en:J. R. R. Tolkien]]
# [[Džeks Keruaks]] - [[:en:Jack Kerouac]]
# [[Džeks Londons]] - [[:en:Jack London]]
# [[Rūmī]] - [[:en:Rumi]]
# '''[[Džeimss Džoiss]] - [[:en:James Joyce]]'''
# [[Džeina Ostina]] - [[:en:Jane Austen]]
# [[Džeroms K. Džeroms]] - [[:en:Jerome K. Jerome]]
# '''[[Johans Volfgangs fon Gēte]] - [[:en:Johann Wolfgang von Goethe]]'''
# [[Džons Stainbeks]] - [[:en:John Steinbeck]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John Updike]]
# [[Džonatans Svifts]] - [[:en:Jonathan Swift]]
# '''[[Horhe Luiss Borhess]] - [[:en:Jorge Luis Borges]]'''
# [[Hosē Martī]] - [[:en:José Martí]]
# [[Žuze Saramagu]] - [[:en:José Saramago]]
# [[Žils Verns]] - [[:en:Jules Verne]]
# '''[[Kālidāsa]] - [[:en:Kālidāsa]]'''
# [[Lengstons Hjūzs]] - [[:en:Langston Hughes]]
# '''[[Ļevs Tolstojs]] - [[:en:Leo Tolstoy]]'''
# [[Lūiss Kerols]] - [[:en:Lewis Carroll]]
# '''[[Li Bai]] - [[:en:Li Bai]]'''
# '''[[Džordžs Gordons Bairons|Bairons]] - [[:en:Lord Byron]]'''
# '''[[Marsels Prusts]] - [[:en:Marcel Proust]]'''
# '''[[Marks Tvens]] - [[:en:Mark Twain]]'''
# [[Mario Vargass Ljosa]] - [[:en:Mario Vargas Llosa]]
# '''[[Macuo Basjo]] - [[:en:Matsuo Bashō]]''' 
# [[Maksims Gorkijs]] - [[:en:Maxim Gorky]]
# '''[[Migels de Servantess]] - [[:en:Miguel de Cervantes]]'''
# [[Mihails Bulgakovs]] - [[:en:Mikhail Bulgakov]]
# '''[[Moljērs]] - [[:en:Molière]]'''
# [[Murasaki Sikibu]] - [[:en:Murasaki Shikibu]]
# '''[[Nagībs Mahfūzs]] - [[:en:Naguib Mahfouz]]'''
# [[Natenjels Hotorns]] - [[:en:Nathaniel Hawthorne]]
# [[Nikolajs Gogolis]] - [[:en:Nikolai Gogol]]
# [[Niks Kazandzakis]] - [[:en:Nikos Kazantzakis]]
# [[Olafs Stepldons]] - [[:en:Olaf Stapledon]]
# [[Omars Haijāms]] - [[:en:Omar Khayyám]]
# [[Pablo Neruda]] - [[:en:Pablo Neruda]]
# [[Frančesko Petrarka]] - [[:en:Petrarch]]
# [[Filips Diks]] - [[:en:Philip K. Dick]]
# '''[[Rabindranats Tagore]] - [[:en:Rabindranath Tagore]]'''
# [[Rainers Marija Rilke]] - [[:en:Rainer Maria Rilke]]
# [[Gabriēle D'Annuncio]] - [[:en:Gabriele D’Annunzio]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Brontë family]]
# [[Roberts Hainlains]] - [[:en:Robert A. Heinlein]]
# [[Saadi]] - [[:en:Saadi Shirazi]]
# [[Salmans Rušdi]] - [[:en:Salman Rushdie]]
# [[Sapfo]] - [[:en:Sappho]]
# [[Sols Belovs]] - [[:en:Saul Bellow]]
# [[Tomass Hārdijs]] - [[:en:Thomas Hardy]]
# [[Tomass Manns]] - [[:en:Thomas Mann]]
# [[Tomass Pinčons]] - [[:en:Thomas Pynchon]]
# [[Tonija Morisone]] - [[:en:Toni Morrison]]
# [[Trūmens Kapote]] - [[:en:Truman Capote]]
# [[Umberto Eko]] - [[:en:Umberto Eco]]
# '''[[Viktors Igo]] - [[:en:Victor Hugo]]'''
# [[Jasunari Kavabata]] - [[:en:Yasunari Kawabata]]
# [[Jukio Mišima]] - [[:en:Yukio Mishima]]

==== Ancient, 13 ====
# [[Cjui Juaņs]] - [[:en:Qu Yuan]]
# [[Ēzops]] - [[:en:Aesop]]
# [[Menandrs]] - [[:en:Menander]]
# [[Aishils]] - [[:en:Aeschylus]]
# [[Aristofans]] - [[:en:Aristophanes]]
# [[Eiripīds]] - [[:en:Euripides]] 
# '''[[Hāfezs]] - [[:en:Hafez]]'''
# '''[[Homērs]] - [[:en:Homer]]'''
# [[Horācijs]] - [[:en:Horace]]
# '''[[Ovidijs]] - [[:en:Ovid]]'''
# [[Plūtarhs]] - [[:en:Plutarch]]
# '''[[Sofokls]] - [[:en:Sophocles]]'''
# '''[[Vergilijs]] - [[:en:Virgil]]'''
# [[Plīnijs Vecākais]] - [[:en:Pliny the Elder]]

==== Middle Ages, 10 ====
# '''[[Dante Aligjēri]] - [[:en:Dante Alighieri]]'''
# [[Firdousī]] - [[:en:Ferdowsi]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Jami]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Kabir]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Nizami Ganjavi]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Rudaki]]
# [[Džovanni Bokačo]] - [[:en:Giovanni Boccaccio]]
# [[Ališers Navoji]] - [[:en:Ali-Shir Nava'i]]
# '''[[Viljams Šekspīrs]] - [[:en:William Shakespeare]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Chrétien de Troyes]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Christine de Pizan]]
# [[Fransuā Vijons]] - [[:en:François Villon]]

==== Renaissance, 13 ====
# [[Fizuli]] - [[:en:Fuzûlî]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Tulsidas]]
# [[Pedro Kalderons de la Barka]] - [[:en:Pedro Calderón de la Barca]]
# [[Luišs di Kamoinšs]] - [[:en:Luís de Camões]]
# [[Pjērs Korneijs]] - [[:en:Pierre Corneille]]
# [[Daniels Defo]] - [[:en:Daniel Defoe]]
# [[Gavrila Deržavins]] - [[:en:Gavrila Derzhavin]]
# [[Džons Draidens]] - [[:en:John Dryden]]
# [[Semjuels Džonsons]] - [[:en:Samuel Johnson]]
# [[Džons Miltons]] - [[:en:John Milton]]
# [[Mišels de Monteņs]] - [[:en:Michel de Montaigne]]
# [[Žans Rasins]] - [[:en:Jean Racine]]
# [[Lope de Vega]] - [[:en:Lope de Vega]]

==== Modern, 83 ====
# [[Činua Ačebe]] - [[:en:Chinua Achebe]]
# [[Semjuels Bekets]] - [[:en:Samuel Beckett]]
# [[Viljams Bleiks]] - [[:en:William Blake]]
# [[Bertolts Brehts]] - [[:en:Bertolt Brecht]]
# [[Rejs Bredberijs]] - [[:en:Ray Bradbury]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Raymond Chandler]]
# [[Agata Kristi]] - [[:en:Agatha Christie]]
# [[Arturs Klārks]] - [[:en:Arthur C. Clarke]]
# [[Arturs Konans Doils]] - [[:en:Arthur Conan Doyle]]
# [[Roalds Dāls]] - [[:en:Roald Dahl]]
# [[Roberts Frosts]] - [[:en:Robert Frost]]
# [[Oldess Hakslijs]] - [[:en:Aldous Huxley]]
# [[Radjards Kiplings]] - [[:en:Rudyard Kipling]]
# [[Astrida Lindgrēna]] - [[:en:Astrid Lindgren]]
# [[Arturs Millers]] - [[:en:Arthur Miller]]
# [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] - [[:en:Vladimir Nabokov]]
# [[Mērija Šellija]] - [[:en:Mary Shelley]]
# [[Vole Šojinka]] - [[:en:Wole Soyinka]]
# [[Roberts Luiss Stīvensons]] - [[:en:Robert Louis Stevenson]]
# [[Volts Vitmens]] - [[:en:Walt Whitman]]
# [[Oskars Vailds]] - [[:en:Oscar Wilde]]
# [[Mērija Volstonkrafta]] - [[:en:Mary Wollstonecraft]]
# [[Virdžīnija Vulfa]] - [[:en:Virginia Woolf]]
# [[Viljams Batlers Jeitss]] - [[:en:W. B. Yeats]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ngũgĩ wa Thiong'o]]
# [[Džons Maksvels Kutzē]] - [[:en:J. M. Coetzee]]
# [[Nadine Gordimera]] - [[:en:Nadine Gordimer]]
# [[Mārgarita Etvuda]] - [[:en:Margaret Atwood]]
# [[Pērla Baka]] - [[:en:Pearl S. Buck]]
# [[Vašingtons Ērvings]] - [[:en:Washington Irving]]
# [[Jaroslavs Hašeks]] - [[:en:Jaroslav Hašek]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Andrzej Szczypiorski]]
# [[Tomass Stērnss Eliots]] - [[:en:T. S. Eliot]]
# [[Mihajs Eminesku]] - [[:en:Mihai Eminescu]]  
# [[Viljams Folkners]] - [[:en:William Faulkner]]
# [[Kens Kīzijs]] - [[:en:Ken Kesey]]
# [[Gijoms Apolinērs]] - [[:en:Guillaume Apollinaire]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Constantine P. Cavafy]]
# [[Stendāls]] - [[:en:Stendhal]]
# [[Viljams Goldings]] - [[:en:William Golding]]
# [[Stīvens Kings]] - [[:en:Stephen King]]
# [[Ursula Le Gvina]] - [[:en:Ursula K. Le Guin]]
# [[Sinklērs Lūiss]] - [[:en:Sinclair Lewis]]
# [[Hermans Melvils]] - [[:en:Herman Melville]]
# [[Mārgarita Mičela]] - [[:en:Margaret Mitchell]]
# [[Mario Pjuzo]] - [[:en:Mario Puzo]]
# [[Ezra Paunds]] - [[:en:Ezra Pound]]
# [[Džeroms Deivids Selindžers]] - [[:en:J. D. Salinger]]
# [[Īzaks Baševiss Zingers]] - [[:en:Isaac Bashevis Singer]]
# [[Harieta Bīčere-Stova]] - [[:en:Harriet Beecher Stowe]]
# [[Kurts Vonnegūts]] - [[:en:Kurt Vonnegut]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:William Carlos Williams]]
# [[Žorži Amadu]] - [[:en:Jorge Amado]]
# [[Čingizs Aitmatovs]] - [[:en:Chinghiz Aitmatov]]
# [[Muhameds Ikbāls]] - [[:en:Muhammad Iqbal]]
# [[Haruki Murakami]] - [[:en:Haruki Murakami]]
# [[Kendzaburo Oe]] - [[:en:Kenzaburō Ōe]]
# [[Orhans Pamuks]] - [[:en:Orhan Pamuk]]
# [[Lu Sjuņs]] - [[:en:Lu Xun]]
# [[Halīls Džibrāns]] - [[:en:Kahlil Gibran]]
# [[France Prešerens]] - [[:en:France Prešeren]]
# [[Ismails Kadare]] - [[:en:Ismail Kadare]]
# [[Džozefs Konrads]] - [[:en:Joseph Conrad]]
# [[Šāndors Petēfi]] - [[:en:Sándor Petőfi]]
# [[Henriks Senkevičs]] - [[:en:Henryk Sienkiewicz]]
# [[Tarass Ševčenko]] - [[:en:Taras Shevchenko]]
# [[Anna Ahmatova]] - [[:en:Anna Akhmatova]]
# [[Josifs Brodskis]] - [[:en:Joseph Brodsky]]
# [[Ivans Buņins]] - [[:en:Ivan Bunin]]
# [[Nikolajs Karamzins]] - [[:en:Nikolay Karamzin]]
# [[Mihails Ļermontovs]] - [[:en:Mikhail Lermontov]]
# [[Vladimirs Majakovskis]] - [[:en:Vladimir Mayakovsky]]
# [[Nikolajs Ņekrasovs]] - [[:en:Nikolay Nekrasov]]
# [[Boriss Pasternaks]] - [[:en:Boris Pasternak]]
# [[Aleksandrs Solžeņicins]] - [[:en:Aleksandr Solzhenitsyn]]
# [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] - [[:en:Aleksey Nikolayevich Tolstoy]]
# [[Ivans Turgeņevs]] - [[:en:Ivan Turgenev]]
# [[Onorē de Balzaks]] - [[:en:Honoré de Balzac]]
# [[Šarls Bodlērs]] - [[:en:Charles Baudelaire]]
# [[Karena Bliksena]] - [[:en:Karen Blixen]]
# [[Gistavs Flobērs]] - [[:en:Gustave Flaubert]]
# [[Anna Franka]] - [[:en:Anne Frank]]
# [[Federiko Garsija Lorka]] - [[:en:Federico García Lorca]]
# [[Andrē Žids]] - [[:en:André Gide]]
# [[Knuts Hamsuns]] - [[:en:Knut Hamsun]]
# [[Ežēns Jonesko]] - [[:en:Eugène Ionesco]]
# [[Selma Lāgerlēva]] - [[:en:Selma Lagerlöf]]
# [[Luidži Pirandello]] - [[:en:Luigi Pirandello]]
# [[Frīdrihs Šillers]] - [[:en:Friedrich Schiller]]
# [[Augusts Strindbergs]] - [[:en:August Strindberg]]
# [[Tristans Carā]] - [[:en:Tristan Tzara]]
# [[Emils Zolā]] - [[:en:Émile Zola]]
# [[Kingslijs Emiss]] - [[:en:Kingsley Amis]]
# [[Vistans Hjū Odens]] - [[:en:W. H. Auden]]
# [[Īnida Blaitone]] - [[:en:Enid Blyton]]
# [[Entonijs Bērdžess]] - [[:en:Anthony Burgess]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Robert Graves]]
# [[Džons Kītss]] - [[:en:John Keats]]
# [[Klaivs Steiplss Lūiss]] - [[:en:C. S. Lewis]]
# [[Alans Mūrs]] - [[:en:Alan Moore]]
# [[Valters Skots]] - [[:en:Walter Scott]]
# [[Džons Sings]] - [[:en:John Millington Synge]]
# [[Viljams Vērdsverts]] - [[:en:William Wordsworth]]
# [[Semjuels Kolridžs]] - [[:en:Samuel Taylor Coleridge]]
# [[Persijs Bišs Šellijs]] - [[:en:Percy Bysshe Shelley]]
{{div col end}}

=== Musicians and composers, 150 ===
{{div col|3}}
==== Western art music ====
;Composers
# [[Gustavs Holsts]] - [[:en:Gustav Holst]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Jon Lord]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Alan Parsons]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Pancho Vladigerov]]
# [[Rihards Štrauss]] - [[:en:Richard Strauss]]
;;Medieval and Renaissance
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Guillaume Dufay]]
# '''[[Džovanni Pjerluidži da Palestrīna]] - [[:en:Giovanni da Palestrina]]'''
;;Baroque period (1600–1760)
# '''[[Johans Sebastiāns Bahs]] - [[:en:Johann Sebastian Bach]]'''
# '''[[Georgs Frīdrihs Hendelis]] - [[:en:George Frideric Handel]]'''
# [[Klaudio Monteverdi]] - [[:en:Claudio Monteverdi]]
# '''[[Antonio Vivaldi]] - [[:en:Antonio Vivaldi]]'''
;;Classical period (1730–1820)
# '''[[Jozefs Haidns]] - [[:en:Joseph Haydn]]'''
# '''[[Volfgangs Amadejs Mocarts]] - [[:en:Wolfgang Amadeus Mozart]]'''
;;Romantic period (1815–1910)
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Mily Balakirev]]
# '''[[Ludvigs van Bēthovens]] - [[:en:Ludwig van Beethoven]]'''
# [[Ektors Berliozs]] - [[:en:Hector Berlioz]]
# [[Žoržs Bizē]] - [[:en:Georges Bizet]]
# [[Aleksandrs Borodins]] - [[:en:Alexander Borodin]]
# '''[[Johanness Brāmss]] - [[:en:Johannes Brahms]]'''
# [[Antons Brukners]] - [[:en:Anton Bruckner]]
# '''[[Frideriks Šopēns]] - [[:en:Frédéric Chopin]]'''
# [[Cezars Kiī]] - [[:en:César Cui]]
# '''[[Antonīns Dvoržāks]] - [[:en:Antonín Dvořák]]'''
# [[Edvards Grīgs]] - [[:en:Edvard Grieg]]
# [[Ferencs Lists]] - [[:en:Franz Liszt]]
# '''[[Gustavs Mālers]] - [[:en:Gustav Mahler]]'''
# [[Fēlikss Mendelszons]] - [[:en:Felix Mendelssohn]]
# [[Modests Musorgskis]] - [[:en:Modest Mussorgsky]]
# [[Nikolajs Rimskis-Korsakovs]] - [[:en:Nikolai Rimsky-Korsakov]]
# [[Džoakīno Rosīni]] - [[:en:Gioachino Rossini]]
# '''[[Francis Šūberts]] - [[:en:Franz Schubert]]'''
# [[Roberts Šūmanis]] - [[:en:Robert Schumann]]
# [[Bedržihs Smetana]] - [[:en:Bedřich Smetana]]
# [[Johans Štrauss II]] - [[:en:Johann Strauss]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Gilbert and Sullivan]]
# '''[[Pēteris Čaikovskis]] - [[:en:Pyotr Ilyich Tchaikovsky]]'''
# '''[[Džuzepe Verdi]] - [[:en:Giuseppe Verdi]]'''
# '''[[Rihards Vāgners]] - [[:en:Richard Wagner]]'''
;;20th century
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Harold Arlen]]
# [[Bēla Bartoks]] - [[:en:Béla Bartók]]
# [[Klods Debisī]] - [[:en:Claude Debussy]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Joe Hisaishi]]
# [[Sergejs Prokofjevs]] - [[:en:Sergei Prokofiev]]
# '''[[Džakomo Pučīni]] - [[:en:Giacomo Puccini]]'''
# [[Moriss Ravēls]] - [[:en:Maurice Ravel]]
# [[Arnolds Šēnbergs]] - [[:en:Arnold Schoenberg]]
# [[Dmitrijs Šostakovičs]] - [[:en:Dmitri Shostakovich]]
# [[Žans Sibēliuss]] - [[:en:Jean Sibelius]]
# '''[[Igors Stravinskis]] - [[:en:Igor Stravinsky]]'''
;Performers
;;Conductors
# [[Leonards Bernstains]] - [[:en:Leonard Bernstein]]
;;Singers
# [[Umma Kulsūma]] - [[:en:Umm Kulthum]]
# [[Vladimirs Visockis]] - [[:en:Vladimir Vysotsky]]
;;Violinists/celist
# [[Jo-Jo Ma]] - [[:en:Yo-Yo Ma]]
# [[Nikolo Paganīni]] - [[:en:Niccolò Paganini]]

==== Non-Western art music ====
# [[Ravi Šankars]] - [[:en:Ravi Shankar]]

==== Folk and popular music ====
# [[ABBA]] - [[:en:ABBA]]
# [[Meraija Kerija]] - [[:en:Mariah Carey]]
# [[Šēra]] - [[:en:Cher]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:David Coverdale]]
# [[Dorisa Deja]] - [[:en:Doris Day]]
# [[Brūss Dikinsons]] - [[:en:Bruce Dickinson]]
# [[Ronijs Džeimss Dio]] - [[:en:Ronnie James Dio]]
# [[Selina Diona]] - [[:en:Celine Dion]]
# [[Maikls Džeksons]] - [[:en:Michael Jackson]]
# [[Eltons Džons]] - [[:en:Elton John]]
# [[Madonna (mūziķe)]] - [[:en:Madonna]]
# [[Bobs Mārlijs]] - [[:en:Bob Marley]]
# [[Dīns Mārtins]] - [[:en:Dean Martin]]
# [[Laiza Minelli]] - [[:en:Liza Minnelli]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Joni Mitchell]]
# [[Frenks Sinatra]] - [[:en:Frank Sinatra]]
# [[Bārbra Streisande]] - [[:en:Barbra Streisand]]
# [[Stīvijs Vonders]] - [[:en:Stevie Wonder]]
;American folk and country
# [[Džonijs Kešs]] - [[:en:Johnny Cash]]
# [[Bings Krosbijs]] - [[:en:Bing Crosby]]
# [[Feita Hilla]] - [[:en:Faith Hill]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:George Jones]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Peter, Paul and Mary]]
# [[Reba Makintaira]] - [[:en:Reba McEntire]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ronnie Milsap]]
# [[Dollija Pārtone]] - [[:en:Dolly Parton]]
# [[Henks Viljamss]] - [[:en:Hank Williams]]
;Blues and soul
# [[Rejs Čārlzs]] - [[:en:Ray Charles]]*
# [[Areta Frenklina]] - [[:en:Aretha Franklin]]*
# [[B. B. Kings]] - [[:en:B.B. King]]
;Composers and songwriters
# [[Vangelis]] - [[:en:Vangelis]]
;Film music
# [[Džerijs Goldsmits]] - [[:en:Jerry Goldsmith]]
# [[Henrijs Mansīni]] - [[:en:Henry Mancini]]
# [[Ennio Morrikone]] - [[:en:Ennio Morricone]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Richard Rodgers]]
# [[Miklošs Roža]] - [[:en:Miklós Rózsa]]
# [[Makss Stainers]] - [[:en:Max Steiner]]
# [[Džons Viljamss]] - [[:en:John Williams]]
;Funk
# [[Džeimss Brauns]] - [[:en:James Brown]]
;Guitarists
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John Lee Hooker]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Stevie Ray Vaughan]]
;Hip-hop and rap
# [[Eminem]] - [[:en:Eminem]]
# [[Dr. Dre]] - [[:en:Dr. Dre]]
# [[Tupaks Šakurs]] - [[:en:Tupac Shakur]]
;Jazz
# '''[[Lūiss Ārmstrongs]] - [[:en:Louis Armstrong]]''' 
# [[Mailss Deiviss]] - [[:en:Miles Davis]]
# [[Džordžs Gēršvins]] - [[:en:George Gershwin]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Antônio Carlos Jobim]]
# [[Glenns Millers]] - [[:en:Glenn Miller]]
;Musical comedy and lyricists
# [[Ērvings Berlins]] - [[:en:Irving Berlin]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Jerome Kern]]
# [[Kouls Porters]] - [[:en:Cole Porter]]
# [[Endrū Loids Vebers]] - [[:en:Andrew Lloyd Webber]]
;Non-English language singers
# '''[[Edīte Piafa]] - [[:en:Édith Piaf]]'''
# [[Lata Mangeškara]] - [[:en:Lata Mangeshkar]]
# [[Alla Pugačova]] - [[:en:Alla Pugacheva]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Mohammed Rafi]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Zhou Xuan]]
;Rock
# [[AC/DC]] - [[:en:AC/DC]]
# '''[[The Beatles]] - [[:en:The Beatles]]'''
## [[Džons Lenons]] - [[:en:John Lennon]]
## [[Pols Makartnijs]] - [[:en:Paul McCartney]]
# [[Čaks Berijs]] - [[:en:Chuck Berry]]
# [[Deivids Bovijs]] - [[:en:David Bowie]]
# [[Ēriks Kleptons]] - [[:en:Eric Clapton]]
# [[Džo Kokers]] - [[:en:Joe Cocker]]
# [[Fils Kolinss]] - [[:en:Phil Collins]]
# [[Eliss Kūpers]] - [[:en:Alice Cooper]]
# [[Deep Purple]] - [[:en:Deep Purple]]
# [[The Doors]] - [[:en:The Doors]]
# [[Bobs Dilans]] - [[:en:Bob Dylan]]
# [[Pīters Geibriels]] - [[:en:Peter Gabriel]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Simon &amp; Garfunkel]]
# [[Džimijs Hendrikss]] - [[:en:Jimi Hendrix]]
# [[Dženisa Džoplina]] - [[:en:Janis Joplin]]
# [[Metallica]] - [[:en:Metallica]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Gary Moore]]
# [[Nirvana]] - [[:en:Nirvana]]
# [[Ozijs Osborns]] - [[:en:Ozzy Osbourne]]
# [[Pink Floyd]] - [[:en:Pink Floyd]]
## [[Rodžers Voterss]] - [[:en:Roger Waters]]
# '''[[Elviss Preslijs]] - [[:en:Elvis Presley]]'''
# [[Queen]] - [[:en:Queen]]
## [[Fredijs Merkūrijs]] - [[:en:Freddie Mercury]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Linda Ronstadt]]
# [[Black Sabbath]] - [[:en:Black Sabbath]]
# [[Brūss Springstīns]] - [[:en:Bruce Springsteen]]
# [[The Rolling Stones]] - [[:en:The Rolling Stones]]
## [[Kīts Ričardss]] - [[:en:Keith Richards]]
## [[Miks Džegers]] - [[:en:Mick Jagger]]
# [[Tīna Tērnere]] - [[:en:Tina Turner]]
# [[U2]] - [[:en:U2]]
# [[Frenks Zapa]] - [[:en:Frank Zappa]]
# [[Led Zeppelin]] - [[:en:Led Zeppelin]]
{{div col end}}

=== Criminals, 4 ===
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Billy the Kid]]
# [[Džeks Uzšķērdējs]] - [[:en:Jack the Ripper]]
# [[Als Kapone]] - [[:en:Al Capone]]
# [[Pablo Eskobars]] - [[:en:Pablo Escobar]]

=== Directors, producers &amp; screenwriters, 78 ===
{{div col|3}}
# '''[[Vudijs Allens]] - [[:en:Woody Allen]]'''
# [[Pedro Almodovars]] - [[:en:Pedro Almodóvar]]
# [[Roberts Oltmens]] - [[:en:Robert Altman]]
# [[Žans Žaks Ano]] - [[:en:Jean-Jacques Annaud]]
# [[Roberto Beninji]] - [[:en:Roberto Benigni]]
# '''[[Ingmars Bergmans]] - [[:en:Ingmar Bergman]]'''
# [[Bernardo Bertoluči]] - [[:en:Bernardo Bertolucci]]
# [[Denijs Boils]] - [[:en:Danny Boyle]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ken Burns]]
# [[Džeimss Kemerons]] - [[:en:James Cameron]]
# [[Frenks Kapra]] - [[:en:Frank Capra]]
# [[Žans Kokto]] - [[:en:Jean Cocteau]]
# '''[[Klints Īstvuds]] - [[:en:Clint Eastwood]]'''
# '''[[Frānsiss Fords Kopola]] - [[:en:Francis Ford Coppola]]'''
# [[Džordžs Kjūkors]] - [[:en:George Cukor]]
# '''[[Volts Disnejs]] - [[:en:Walt Disney]]'''
# [[Karls Teodors Dreiers]] - [[:en:Carl Theodor Dreyer]]
# '''[[Sergejs Eizenšteins]] - [[:en:Sergei Eisenstein]]'''
# [[Rainers Verners Fasbinders]] - [[:en:Rainer Werner Fassbinder]]
# '''[[Federiko Fellīni]] - [[:en:Federico Fellini]]'''
# [[Džons Fords]] - [[:en:John Ford]]
# [[Milošs Formans]] - [[:en:Miloš Forman]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Bob Fosse]]
# [[Žans Liks Godārs]] - [[:en:Jean-Luc Godard]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Samuel Goldwyn]]
# [[Terijs Giljams]] - [[:en:Terry Gilliam]]
# [[Deivids Vorks Grifits]] - [[:en:D. W. Griffith]]
# '''[[Alfreds Hičkoks]] - [[:en:Alfred Hitchcock]]'''
# [[Rons Hauards]] - [[:en:Ron Howard]]
# [[Džons Hjūstons]] - [[:en:John Huston]]
# [[Elija Kazans]] - [[:en:Elia Kazan]]
# [[Radžs Kapurs]] - [[:en:Raj Kapoor]]
# [[Takeši Kitano]] - [[:en:Takeshi Kitano]]
# [[Andrejs Končalovskis]] - [[:en:Andrei Konchalovsky]]
# '''[[Stenlijs Kubriks]] - [[:en:Stanley Kubrick]]'''
# '''[[Akira Kurosava]] - [[:en:Akira Kurosawa]]'''
# [[Frics Langs]] - [[:en:Fritz Lang]]
# [[Deivids Līns]] - [[:en:David Lean]]
# [[Ans Lī]] - [[:en:Ang Lee]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Frank Lloyd]]
# '''[[Džordžs Lūkass]] - [[:en:George Lucas]]'''
# [[Sidnijs Lūmets]] - [[:en:Sidney Lumet]]
# [[Ogists un Luī Limjēri]] - [[:en:Auguste and Louis Lumière]]
# [[Džozefs Mankevičs]] - [[:en:Joseph L. Mankiewicz]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Frances Marion]]
# [[Ņikita Mihalkovs]] - [[:en:Nikita Mikhalkov]]
# [[Luiss Mailstouns]] - [[:en:Lewis Milestone]]
# [[Braiens De Palma]] - [[:en:Brian De Palma]]
# [[Alans Pārkers]] - [[:en:Alan Parker]]
# [[Romans Polaņskis]] - [[:en:Roman Polanski]]
# '''[[Sidnijs Polaks]] - [[:en:Sydney Pollack]]'''
# [[Karlo Ponti]] - [[:en:Carlo Ponti]]
# [[Lenija Rīfenštāle]] - [[:en:Leni Riefenstahl]]
# [[Šotodžits Rajs]] - [[:en:Satyajit Ray]]
# [[Roberts Redfords]] - [[:en:Robert Redford]]
# '''[[Žans Renuārs]] - [[:en:Jean Renoir]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Carlos Saura]]
# '''[[Mārtins Skorsēze]] - [[:en:Martin Scorsese]]'''
# [[Deivids Selzniks]] - [[:en:David O. Selznick]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Mack Sennett]]
# [[Vitorio De Sika]] - [[:en:Vittorio De Sica]]
# [[Ārons Sorkins]] - [[:en:Aaron Sorkin]]
# '''[[Stīvens Spīlbergs]] - [[:en:Steven Spielberg]]'''
# [[Konstantīns Staņislavskis]] - [[:en:Constantin Stanislavski]]
# [[Olivers Stouns]] - [[:en:Oliver Stone]]
# [[Kventins Tarantīno]] - [[:en:Quentin Tarantino]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Irving Thalberg]]
# [[Džuzepe Tornatore]] - [[:en:Giuseppe Tornatore]]
# [[Larss fon Trīrs]] - [[:en:Lars von Trier]]
# [[Lukīno Viskonti]] - [[:en:Luchino Visconti]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Hal B. Wallis]]
# [[Vims Venderss]] - [[:en:Wim Wenders]]
# [[Orsons Velss]] - [[:en:Orson Welles]]
# [[Billijs Vailders]] - [[:en:Billy Wilder]]
# [[Roberts Vaizs]] - [[:en:Robert Wise]]
# [[Viljams Vailers]] - [[:en:William Wyler]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Darryl F. Zanuck]]
# [[Roberts Zemekis]] - [[:en:Robert Zemeckis]]
{{div col end}}

=== Businesspeople, 39 ===
{{div col|3}}
;Ancient, 1
# [[Marks Licinijs Krass]] - [[:en:Marcus Licinius Crassus]]

;Middle age, 1
# [[Lorenco de' Mediči]] - [[:en:Lorenzo de' Medici]]

;Industrial revolution, 18
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Samuel Crompton]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Thomas Newcomen]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John Jacob Astor]] 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Jamsetji Tata]]

;;''United States''
# [[Endrū Kārnegijs]] - [[:en:Andrew Carnegie]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:James Buchanan Duke]]
# [[Vorens Bafets]] - [[:en:Warren Buffett]]
# '''[[Henrijs Fords]] - [[:en:Henry Ford]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Meyer Guggenheim]]
# [[Hovards Hjūzs]] - [[:en:Howard Hughes]]
# [[Dž. P. Morgans]] - [[:en:J. P. Morgan]]
# [[Ž. Pols Getijs]] - [[:en:J. Paul Getty]]
# [[Viljams Rendolfs Hērsts]] - [[:en:William Randolph Hearst]]
# [[Džons Rokfellers]] - [[:en:John D. Rockefeller]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Leland Stanford]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Cornelius Vanderbilt]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Madam C. J. Walker]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:George Westinghouse]]

;Modern, 7
# [[Koko Šanela]] - [[:en:Coco Chanel]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Alan Sugar]]
# [[Mukešs Ambani]] - [[:en:Dhirubhai Ambani]]
# [[Muhammads Junuss]] - [[:en:Muhammad Yunus]]
# [[Enco Ferrāri]] - [[:en:Enzo Ferrari]]

;;''United States''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ray Kroc]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Sam Walton]]

;Contemporary, 12
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Mukesh Ambani]] 
# [[Karloss Slims]] - [[:en:Carlos Slim]]
# [[Sergejs Brins]] - [[:en:Sergey Brin]]
# [[Ričards Brensons]] - [[:en:Richard Branson]]

;;''United States''
# [[Bills Geitss]] - [[:en:Bill Gates]]
# [[Stīvs Džobss]] - [[:en:Steve Jobs]]
# [[Īlons Masks]] - [[:en:Elon Musk]]
# [[Lerijs Peidžs]] - [[:en:Larry Page]]
# [[Donalds Tramps]] - [[:en:Donald Trump]]
# [[Teds Tērners]] - [[:en:Ted Turner]]
# [[Opra Vinfrija]] - [[:en:Oprah Winfrey]]
# [[Marks Zakerbergs]] - [[:en:Mark Zuckerberg]]
{{div col end}}

=== Explorers, 30 ===
{{div col|3}}
;Earlier
# '''[[Ibn Batūta]] - [[:en:Ibn Battuta]]'''
# [[Leifs Eriksons]] - [[:en:Leif Ericson]]

;Age of discovery
# [[Vilems Barencs]] - [[:en:Willem Barentsz]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John Cabot]]
# [[Pedru Alvarišs Kabrals]] - [[:en:Pedro Álvares Cabral]]
# '''[[Žaks Kartjē]] - [[:en:Jacques Cartier]]'''
# '''[[Kristofors Kolumbs]] - [[:en:Christopher Columbus]]'''
# '''[[Ernans Kortess]] - [[:en:Hernán Cortés]]'''
# [[Frānsiss Dreiks]] - [[:en:Francis Drake]]
# [[Huans Sebastjans Elkano]] - [[:en:Juan Sebastián Elcano]]
# '''[[Vasko da Gama]] - [[:en:Vasco da Gama]]'''
# '''[[Fernāns Magelāns]] - [[:en:Ferdinand Magellan]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ponce de Leon]]
# [[Fransisko Pisarro]] - [[:en:Francisco Pizarro]]
# '''[[Marko Polo]] - [[:en:Marco Polo]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Hernando de Soto]]
# [[Ābels Tasmans]] - [[:en:Abel Tasman]]
# [[Amerigo Vespuči]] - [[:en:Amerigo Vespucci]]
# '''[[Džens He]] - [[:en:Zheng He]]'''

;Early modern
# [[Vituss Berings]] - [[:en:Vitus Bering]]
# '''[[Džeimss Kuks]] - [[:en:James Cook]]'''
# [[Aleksandrs fon Humbolts]] - [[:en:Alexander von Humboldt]]
# [[Deivids Livingstons]] - [[:en:David Livingstone]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Henry Morton Stanley]]

;Modern
# '''[[Roalds Amundsens]] - [[:en:Roald Amundsen]]'''
# '''[[Nīls Ārmstrongs]] - [[:en:Neil Armstrong]]'''
# '''[[Jurijs Gagarins]] - [[:en:Yuri Gagarin]]'''
# [[Džons Glenns]] - [[:en:John Glenn]]
# [[Edmunds Hilarijs]] - [[:en:Edmund Hillary]]
# [[Tenzings Norgajs]] - [[:en:Tenzing Norgay]]
{{div col end}}

=== Philosophers, historians, political and social scientists, 197 ===

==== Philosophers, 96 ====
{{div col|3}}

;Ancient, 23
# '''[[Aristotelis]] - [[:en:Aristotle]]'''
# '''[[Svētais Augustīns]] - [[:en:Augustine of Hippo]]'''
# '''[[Konfūcijs]] - [[:en:Confucius]]'''
# [[Dēmokrits]] - [[:en:Democritus]]
# [[Diogens]] - [[:en:Diogenes of Sinope]]
# [[Epikūrs]] - [[:en:Epicurus]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Gorgias]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Han Fei]]
# [[Hērakleits]] - [[:en:Heraclitus]]
# '''[[Laodzi]] - [[:en:Laozi]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Li Si]]
# [[Mendzi]] - [[:en:Mencius]]
# [[Parmenīds]] - [[:en:Parmenides]]
# '''[[Platons]] - [[:en:Plato]]'''
# [[Plotīns]] - [[:en:Plotinus]]
# [[Seneka Jaunākais]] - [[:en:Seneca the Younger]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Shang Yang]]
# '''[[Sokrats]] - [[:en:Socrates]]'''
# [[Taless]] - [[:en:Thales]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Xunzi (philosopher)]]
# [[Zēnons no Kitijas]] - [[:en:Zeno of Citium]]
# [[Zēnons Elejietis]] - [[:en:Zeno of Elea]]
# [[Džuandzi]] - [[:en:Zhuangzi]]

;Middle Ages, 13
# [[Pjērs Abelārs]] - [[:en:Peter Abelard]]
# [[Ibn Rušds]] - [[:en:Averroes]]
# [[Boēcijs]] - [[:en:Boethius]]
# [[Frānsiss Bēkons]] - [[:en:Francis Bacon]]
# [[Džordāno Bruno]] - [[:en:Giordano Bruno]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Hasdai Crescas]]
# [[Dunss Skots]] - [[:en:Duns Scotus]]
# [[Maimonids]] - [[:en:Maimonides]]
# [[Kūzas Nikolajs]] - [[:en:Nicholas of Cusa]]
# '''[[Akvīnas Toms]] - [[:en:Thomas Aquinas]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Wang Yangming]]
# [[Viljams Okams]] - [[:en:William of Ockham]]
# '''[[Džu Sji]] - [[:en:Zhu Xi]]'''

;Early modern, 25
# [[Džordžs Bērklijs]] - [[:en:George Berkeley]]
# [[Jans Komenskis]] - [[:en:Johan Amos Comenius]]
# '''[[Renē Dekarts]] - [[:en:René Descartes]]'''
# [[Frīdrihs Engelss]] - [[:en:Friedrich Engels]]
# [[Roterdamas Erasms]] - [[:en:Desiderius Erasmus]]
# [[Hugo Grocijs]] - [[:en:Hugo Grotius]]
# '''[[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis]] - [[:en:Georg Wilhelm Friedrich Hegel]]'''
# [[Tomass Hobss]] - [[:en:Thomas Hobbes]]
# [[Deivids Hjūms]] - [[:en:David Hume]]
# [[Viljams Džeimss]] - [[:en:William James]]
# '''[[Imanuels Kants]] - [[:en:Immanuel Kant]]'''
# [[Sērens Kirkegors]] - [[:en:Søren Kierkegaard]]
# [[Gotholds Efraims Lesings]] - [[:en:Gotthold Ephraim Lessing]]
# '''[[Džons Loks]] - [[:en:John Locke]]'''
# [[Džons Stjuarts Mills]] - [[:en:John Stuart Mill]]
# [[Monteskjē]] - [[:en:Montesquieu]]
# '''[[Frīdrihs Nīče]] - [[:en:Friedrich Nietzsche]]'''
# '''[[Žans Žaks Ruso]] - [[:en:Jean-Jacques Rousseau]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Max Scheler]]
# [[Frīdrihs Šleiermahers]] - [[:en:Friedrich Schleiermacher]]
# [[Artūrs Šopenhauers]] - [[:en:Arthur Schopenhauer]]
# [[Herberts Spensers]] - [[:en:Herbert Spencer]]
# [[Benedikts Spinoza]] - [[:en:Baruch Spinoza]]
# [[Emānuels Svēdenborgs]] - [[:en:Emanuel Swedenborg]]
# '''[[Voltērs]] - [[:en:Voltaire]]'''

;Modern, 35
# [[Teodors Adorno]] - [[:en:Theodor W. Adorno]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Raymond Aron]]
# '''[[Simona de Bovuāra]] - [[:en:Simone de Beauvoir]]'''
# [[Anrī Bergsons]] - [[:en:Henri Bergson]]
# [[Jesaja Berlins]] - [[:en:Isaiah Berlin]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ernst Bloch]]
# [[Martīns Būbers]] - [[:en:Martin Buber]]
# [[Albērs Kamī]] - [[:en:Albert Camus]]
# [[Ernsts Kasīrers]] - [[:en:Ernst Cassirer]]
# [[Benedeto Kroče]] - [[:en:Benedetto Croce]]
# [[Žils Delēzs]] - [[:en:Gilles Deleuze]]
# [[Žaks Deridā]] - [[:en:Jacques Derrida]]
# [[Džons Djūijs]] - [[:en:John Dewey]]
# [[Ralfs Voldo Emersons]] - [[:en:Ralph Waldo Emerson]]
# [[Ludvigs Feierbahs]] - [[:en:Ludwig Feuerbach]]
# [[Johans Gotlībs Fihte]] - [[:en:Johann Gottlieb Fichte]]
# [[Gotlobs Frēge]] - [[:en:Gottlob Frege]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Yan Fu]]
# [[Hanss Georgs Gadamers]] - [[:en:Hans-Georg Gadamer]]
# [[Jirgens Hābermāss]] - [[:en:Jürgen Habermas]]
# [[Martins Heidegers]] - [[:en:Martin Heidegger]]
# [[Edmunds Huserls]] - [[:en:Edmund Husserl]]
# [[Tomass Kūns]] - [[:en:Thomas Kuhn]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Imre Lakatos]]
# [[Māršals Maklūans]] - [[:en:Marshall McLuhan]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Maurice Merleau-Ponty]]
# [[Kārlis Popers]] - [[:en:Karl Popper]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John Rawls]]
# [[Bērtrands Rasels]] - [[:en:Bertrand Russell]]
# '''[[Žans Pols Sartrs]] - [[:en:Jean-Paul Sartre]]'''
# [[Henrijs Deivids Toro]] - [[:en:Henry David Thoreau]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Miguel de Unamuno]]
# [[Alfrēds Vaitheds]] - [[:en:Alfred North Whitehead]]
# '''[[Ludvigs Vitgenšteins]] - [[:en:Ludwig Wittgenstein]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Kang Youwei]]
{{div col end}}

====Historians, 21 ====
{{div col|3}}

;Ancient, 8
# [[Cēzarejas Eisebijs]] - [[:en:Eusebius]]
# [[Hērodots]] - [[:en:Herodotus]]
# [[Tits Līvijs]] - [[:en:Livy]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ammianus Marcellinus]] 
# [[Tacits]] - [[:en:Tacitus]] 
# [[Tukidīds]] - [[:en:Thucydides]]
# '''[[Simacjaņs]] - [[:en:Sima Qian]]'''
# [[Ksenofonts]] - [[:en:Xenophon]]

;Middle Ages, 3
# [[Beda Cienījamais]] - [[:en:Bede]]
# '''[[Ibn Haldūns]] - [[:en:Ibn Khaldun]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Rashid-al-Din Hamadani]]

;Early modern, 3
# [[Edvards Gibons]] - [[:en:Edward Gibbon]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Leopold von Ranke]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Adolphe Thiers]]

;Modern, 7
# [[Fernāns Brodels]] - [[:en:Fernand Braudel]]
# [[Mišels Fuko]] - [[:en:Michel Foucault]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Christopher Hill (historian)]]
# [[Teodors Momzens]] - [[:en:Theodor Mommsen]]
# [[Alans Džons Persivals Teilors]] - [[:en:A. J. P. Taylor]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Barbara W. Tuchman]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Frederick Jackson Turner]]
{{div col end}}

====Economists, 14====
{{div col|3}}
;Early modern period, 4
# [[Tomass Maltuss]] - [[:en:Thomas Robert Malthus]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:François Quesnay]]
# [[Deivids Rikardo]] - [[:en:David Ricardo]]
# '''[[Ādams Smits]] - [[:en:Adam Smith]]'''

;Modern, 10
# [[Miltons Frīdmans]] - [[:en:Milton Friedman]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Hermann Heinrich Gossen]]
# '''[[Džons Meinards Keinss]] - [[:en:John Maynard Keynes]]'''*
# [[Pjotrs Kropotkins]] - [[:en:Peter Kropotkin]]
# [[Pols Krugmans]] - [[:en:Paul Krugman]]
# [[Džons Nešs]] - [[:en:John Forbes Nash, Jr.]]*
# [[Gunnars Mīrdāls]] - [[:en:Gunnar Myrdal]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Bertil Ohlin]]
# [[Pols Semjuelsons]] - [[:en:Paul Samuelson]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Werner Sombart]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:William Vickrey]]
{{div col end}}

==== Linguists, 7 ====
{{div col|3}}
;Antiquity
# [[Mesrops Maštocs]] - [[:en:Mesrop Mashtots]] 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Pāṇini]] 

;Modern
# [[Mihails Bahtins]] - [[:en:Mikhail Bakhtin]]
# [[Noams Čomskis]] - [[:en:Noam Chomsky]]*
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Julia Kristeva]]
# [[Jurijs Lotmans]] - [[:en:Yuri Lotman]]
# [[Ferdināns de Sosīrs]] - [[:en:Ferdinand de Saussure]]
{{div col end}}

====Sociologists, 13====
{{div col|3}}
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ulrich Beck]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Pierre Bourdieu]]
# [[Ogists Konts]] - [[:en:Auguste Comte]]
# [[Emīls Dirkems]] - [[:en:Émile Durkheim]]
# [[Norberts Eliass]] - [[:en:Norbert Elias]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Anthony Giddens, Baron Giddens]]
# [[Ērvings Gofmanis]] - [[:en:Erving Goffman]] 
# [[Bruno Latūrs]] - [[:en:Bruno Latour]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Robert K. Merton]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Talcott Parsons]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Pitirim Sorokin]]
# '''[[Makss Vēbers]] - [[:en:Max Weber]]'''*
# [[Čārlzs Raits Milss]] - [[:en:C. Wright Mills]]
{{div col end}}

====Political writers, 9====
{{div col|3}}

;Antiquity, 1
# [[Čānakja]] - [[:en:Chanakya]]

;Middle Ages, 1
# '''[[Nikolo Makjavelli]] - [[:en:Niccolò Machiavelli]]'''

;Early Modern, 1
# [[Edmunds Bērks]] - [[:en:Edmund Burke]]

;Modern, 6
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Judith Butler]]
# [[Antonio Gramši]] - [[:en:Antonio Gramsci]]
# [[Tomass Peins]] - [[:en:Thomas Paine]]
# '''[[Roza Luksemburga]] - [[:en:Rosa Luxemburg]]'''*
# '''[[Kārlis Markss]] - [[:en:Karl Marx]]'''*
# [[Hanss Morgentau]] - [[:en:Hans Morgenthau]]
{{div col end}}

====Psychologists, 31 ==== 
{{div col|3}}
# [[Alfrēds Ādlers]] - [[:en:Alfred Adler]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Gordon Allport]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Albert Bandura]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Raymond Cattell]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Hans Eysenck]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Albert Ellis]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Erik Erikson]]
# [[Gustavs Fehners]] - [[:en:Gustav Fechner]]*
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Leon Festinger]]
# '''[[Zigmunds Freids]] - [[:en:Sigmund Freud]]'''*
# [[Ērihs Fromms]] - [[:en:Erich Fromm]]
# [[Džeina Gudola]] - [[:en:Jane Goodall]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Donald O. Hebb]]
# [[Hermanis fon Helmholcs]] - [[:en:Hermann von Helmholtz]]
# [[Karls Jasperss]] - [[:en:Karl Jaspers]]
# [[Karls Gustavs Jungs]] - [[:en:Carl Jung]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Kurt Lewin]]
# [[Abrahams Maslovs]] - [[:en:Abraham Maslow]]*
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:David McClelland]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:George Armitage Miller]]*
# [[Ivans Pavlovs]] - [[:en:Ivan Pavlov]]*
# [[Žans Piažē]] - [[:en:Jean Piaget]]*
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Carl Rogers]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Otto Rank]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Stanley Schachter]]
# [[Beress Frederiks Skiners]] - [[:en:B. F. Skinner]]*
# [[Bendžamins Spoks]] - [[:en:Benjamin Spock]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Edward Thorndike]]
# [[Džons Votsons (psihologs)]] - [[:en:John B. Watson]]
# [[Vilhelms Vunts]] - [[:en:Wilhelm Wundt]]
# [[Ļevs Vigotskis]] - [[:en:Lev Vygotsky]]
{{div col end}}

====Anthropologists and cultural scientists, 2====
# [[Klods Levī-Stross]] - [[:en:Claude Lévi-Strauss]]
# [[Mārgarita Mīda]] - [[:en:Margaret Mead]]

====Art historians and critics, 3====
# [[Valters Benjamins]] - [[:en:Walter Benjamin]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Clement Greenberg]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Erwin Panofsky]]

=== Religious figures, 130 === 
{{div col|3}}
==== Abrahamic religions, 88 ====
# '''[[Ābrams]] - [[:en:Abraham]]'''
# [[Ādams]] - [[:en:Adam]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Daniel (biblical figure)]]
# [[Dāvids (ķēniņš)]] - [[:en:David]]
# [[Elija]] - [[:en:Elijah]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ezra]]
# [[Erceņģelis Gabriels]] - [[:en:Gabriel]]
# [[Jesaja]] - [[:en:Isaiah]]
# [[Jēkabs (patriarhs)]] - [[:en:Jacob]]
# [[Jāzeps (Radīšanas grāmata)|Jāzeps]] - [[:en:Joseph (son of Jacob)]]
# '''[[Mozus]] - [[:en:Moses]]'''
# [[Noass]] - [[:en:Noah]]
# [[Zālamans]] - [[:en:Solomon]]

;;Christianity, 55
# [[Jaunava Marija]] - [[:en:Mary (mother of Jesus)]]
# '''[[Jēzus Kristus]] - [[:en:Jesus]]'''
# [[Apustulis Jānis]] - [[:en:John the Apostle]]
# [[Jānis Kristītājs]] - [[:en:John the Baptist]]
# [[Tomass Mors]] - [[:en:Thomas More]]
# '''[[Svētais Pāvils]] - [[:en:Paul the Apostle]]'''
# [[Svētais Pēteris]] - [[:en:Saint Peter]]

;;;''Eastern Christianity''
# [[Ārijs]] - [[:en:Arius]]
# [[Aleksandrijas Atanasijs]] - [[:en:Athanasius of Alexandria]]
# [[Basilijs Lielais]] - [[:en:Basil of Caesarea]]
# [[Joans Hrizostoms]] - [[:en:John Chrysostom]]
# [[Aleksandrijas Klements]] - [[:en:Clement of Alexandria]]
# [[Aleksandrijas Kirils]] - [[:en:Cyril of Alexandria]]
# [[Damaskas Joans]] - [[:en:John of Damascus]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Saints Cyril and Methodius]]
# [[Gregors no Nazianzas]] - [[:en:Gregory of Nazianzus]]
# [[Nestorijs]] - [[:en:Nestorius]]
# [[Svētais Nikolajs]] - [[:en:Saint Nicholas]]
# [[Nikons (patriarhs)|Nikons]] - [[:en:Patriarch Nikon]]
# [[Nisas Grigorijs]] - [[:en:Gregory of Nyssa]]
# [[Origens]] - [[:en:Origen]]

;;;''Popes''
# [[Klements I]] - [[:en:Pope Clement I]]
# [[Gregors I]] - [[:en:Pope Gregory I]]
# [[Leons I]] - [[:en:Pope Leo I]]
# [[Pāvils VI]] - [[:en:Pope Paul VI]]
# [[Pijs IX]] - [[:en:Pope Pius IX]]

;;;''Protestantism''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Jacobus Arminius]] 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Karl Barth]] 
# [[Dītrihs Bonhēfers]] - [[:en:Dietrich Bonhoeffer]]
# [[Žans Kalvins]] - [[:en:John Calvin]]*
# [[Tomass Kranmers]] - [[:en:Thomas Cranmer]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Mary Baker Eddy]]
# [[Billijs Greiems]] - [[:en:Billy Graham]]
# [[Džons Nokss]] - [[:en:John Knox]]
# [[Filips Melanhtons]] - [[:en:Philipp Melanchthon]]*
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Menno Simons]]
# [[Džozefs Smits]] - [[:en:Joseph Smith]]
# [[Čārlzs Sperdžens]] - [[:en:Charles Spurgeon]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John Wesley]]
# [[Ulrihs Cvinglijs]] - [[:en:Huldrych Zwingli]]

;;;''Western Christianity''
# [[Ambrozijs]] - [[:en:Ambrose]]
# [[Asīzes Francisks]] - [[:en:Francis of Assisi]]
# [[Bonaventura]] - [[:en:Bonaventure]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Columba]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John of the Cross]]
# [[Svētais Juris]] - [[:en:Saint George]]
# [[Jans Huss]] - [[:en:Jan Hus]]
# [[Lionas Irenejs]] - [[:en:Irenaeus]]
# [[Hieronims]] - [[:en:Jerome]]
# [[Ignācijs no Lojolas]] - [[:en:Ignatius of Loyola]]
# [[Nursijas Benedikts]] - [[:en:Benedict of Nursia]]
# [[Tertulliāns]] - [[:en:Tertullian]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Tomás de Torquemada]]
# [[Džons Viklifs]] - [[:en:John Wycliffe]]
# [[Francisks Ksaverijs]] - [[:en:Francis Xavier]]

;; Islam, 13
# [[Fātima]] - [[:en:Fatimah]]
# '''[[Muhameds]] - [[:en:Muhammad]]'''

;;;''Shi'a Islam''
# [[Alī ibn Abī Tālibs]] - [[:en:Ali]]
# [[Huseins ibn Alī]] - [[:en:Hussein ibn Ali]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ja'far al-Sadiq]]

;;;''Sunni Islam''
# [[Muhammeds el Buhārī]] - [[:en:Muhammad al-Bukhari]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Muslim ibn al-Hajjaj]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Al-Nawawi]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Al-Shafi‘i]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Malik ibn Anas]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ahmad ibn Hanbal]]
# [[Abū Hanīfa]] - [[:en:Abū Ḥanīfa]]
# [[Ibn Taimija]] - [[:en:Ibn Taymiyyah]]

;;Judaism, 8
# [[Jūda Lēvs ben Becalels]] - [[:en:Judah Loew ben Bezalel]]
# [[Viļņas gaons]] - [[:en:Vilna Gaon]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Akiva ben Joseph]]
# [[Raši]] - [[:en:Rashi]]
# [[Baalšemtovs]] - [[:en:Baal Shem Tov]]

;;Others, 2
# '''[[Gazālī]] - [[:en:Al-Ghazali]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ibn Arabi]]

==== Buddhism, 17 ====
# '''[[Sidhārta Gautama]] - [[:en:Gautama Buddha]]'''
# [[Thiķ Ņat Haņs]] - [[:en:Thich Nhat Hanh]]
# [[Tenzins Gjaco]] - [[:en:14th Dalai Lama]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Longchenpa]]
# [[Nāgārdžuna]] - [[:en:Nagarjuna]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Padmasambhava]]

;;Chinese Buddhism
# [[Bodhidharma]] - [[:en:Bodhidharma]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Huineng]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Huiyuan (Buddhist)]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Kumārajīva]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Zhiyi]]

;;Indian Buddhism
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ananda]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Maudgalyayana]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Sariputta]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Vasubandhu]]

;;Japanese Buddhism
# [[Dogens Zendži]] - [[:en:Dōgen]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Kūkai]]

==== Hinduism, 18 ====
;;Ancient
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Kaṇāda]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Kapila]]
# [[Pataņdžali]] - [[:en:Patanjali]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Valmiki]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Vyasa]]

;;Medieval
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Basava]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Kumārila Bhaṭṭa]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Gaudapada]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Madhvacharya]]
# [[Čaitanja Mahāprabhu]] - [[:en:Chaitanya Mahaprabhu]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ramanuja]]
# [[Ādi Šankara]] - [[:en:Adi Shankara]]

;;Modern
# [[Šrī Aurobindo]] - [[:en:Sri Aurobindo]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ramana Maharshi]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:A. C. Bhaktivedanta Swami Prabhupada]]
# [[Rāmakrišna]] - [[:en:Ramakrishna]]
# [[Vivekānanda]] - [[:en:Swami Vivekananda]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Paramahansa Yogananda]]

==== Others, 7 ====
;;Bahá'í
# [[Bābs]] - [[:en:Báb]]
# [[Bahāullāhs]] - [[:en:Bahá'u'lláh]]

;;Sikhism
# [[Guru Nānaks Dēvs]] - [[:en:Guru Nanak]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Guru Gobind Singh]]

;;Zoroastrianism
# [[Zaratustra]] - [[:en:Zoroaster]]

;Mystics
# [[Nostradams]] - [[:en:Nostradamus]]
# [[Grigorijs Rasputins]] - [[:en:Grigori Rasputin]]
{{div col end}}

=== Politicians and leaders, 349 ===
==== Ancient, 48 ====
{{div col|3}}
===== Asia =====
; Central Asia 
# '''[[Kīrs Lielais]] - [[:en:Cyrus the Great]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Semiramis]]
; Eastern Asia 
# '''[[Cjiņs Šihuans]] - [[:en:Qin Shi Huang]]'''
# [[Suņdzi]] - [[:en:Sun Tzu]]
; Egypt 
# [[Ehnatons]] - [[:en:Akhenaten]]
# [[Kleopatra]] - [[:en:Cleopatra]]
# [[Džosers]] - [[:en:Djoser]]
# [[Hatšepsuta]] - [[:en:Hatshepsut]]
# [[Nofretete]] - [[:en:Nefertiti]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ptahhotep]]
# [[Ptolemajs I Soters]] - [[:en:Ptolemy I Soter]]
# [[Ramzess Lielais]] - [[:en:Ramesses II]]
# [[Tutmoss III]] - [[:en:Thutmose III]]
# [[Tutanhamons]] - [[:en:Tutankhamun]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Seti I]]
; Southern Asia 
# '''[[Ašoka]] - [[:en:Ashoka]]'''
# [[Čandragupta Maurja]] - [[:en:Chandragupta Maurya]]
; Western Asia 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Croesus]]
# [[Hammurapi]] - [[:en:Hammurabi]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Mithridates VI of Pontus]]
# [[Sābas ķēniņiene]] - [[:en:Queen of Sheba]]
# [[Dārijs I]] - [[:en:Dareios I.]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Emperor Gaozu of Han]]

===== Europe =====
; Ancient Rome
# [[Antonijs Pijs]] - [[:en:Antoninus Pius]]
# '''[[Oktaviāns]] - [[:en:Augustus]]'''
# [[Kaligula]] - [[:en:Caligula]]
# '''[[Konstantīns I]] - [[:en:Constantine the Great]]'''
# [[Domiciāns]] - [[:en:Domitian]]
# '''[[Jūlijs Cēzars]] - [[:en:Julius Caesar]]'''
# [[Marks Aurēlijs]] - [[:en:Marcus Aurelius]]
# [[Nerons]] - [[:en:Nero]]
# [[Teodosijs I]] - [[:en:Theodosius I]]
# [[Tiberijs]] - [[:en:Tiberius]]
# [[Trajāns]] - [[:en:Trajan]]
; Eastern Europe
# [[Atila]] - [[:en:Attila]]
# [[Pirrs]] - [[:en:Pyrrhus of Epirus]]
; Hellenistic Kingdom
# [[Seleiks I Nikators]] - [[:en:Seleucus I Nicator]]
; Macedonia
# '''[[Aleksandrs Lielais]] - [[:en:Alexander the Great]]'''
# [[Filips II (Maķedonija)]] - [[:en:Philip II of Macedon]]
; Greece 
# [[Alkibiads]] - [[:en:Alcibiades]]
# [[Dēmostens]] - [[:en:Demosthenes]]
# [[Perikls]] - [[:en:Pericles]]
# [[Solons]] - [[:en:Solon]]
; Western Europe 
# [[Alarihs I]] - [[:en:Alaric I]]
# [[Arminijs]] - [[:en:Arminius]]
# [[Būdika]] - [[:en:Boudica]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Vercingetorix]]
# [[Hannibals Barka]] - [[:en:Hannibal]]
{{div col end}}

==== Middle Ages, 67 ====
{{div col|3}}
===== Asia =====
; Byzantine Empire
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Basil II]]
# [[Hēraklijs]] - [[:en:Heraclius]]
# [[Justiniāns I]] - [[:en:Justinian I]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Leo III the Isaurian]]
# [[Manuils I Komnēns]] - [[:en:Manuel I Komnenos]]
; Caliphates
# [[Abū Bekrs]] - [[:en:Abu Bakr]]
# [[Hārūns ar Rašīds]] - [[:en:Harun al-Rashid]]
# [[Muāvija I]] - [[:en:Muawiyah I]]
# '''[[Umars Ibnelhatābs]] - [[:en:Umar]]'''
# [[Osmāns Ibn Afāns]] - [[:en:Uthman ibn Affan]]
; Central Asia
# [[Batuhans]] - [[:en:Batu Khan]]
# [[Hulegu]] - [[:en:Hulagu Khan]]
# '''[[Timurs]] - [[:en:Timur]]'''
# [[Ulugbeks]] - [[:en:Ulugh Beg]]
; China
# [[Hubilajs]] - [[:en:Kublai Khan]]
; Eastern Asia
# '''[[Čingishans]] - [[:en:Genghis Khan]]'''
# [[Ugedejs]] - [[:en:Ögedei Khan]]
; Western Asia
# [[Mehmeds II]] - [[:en:Mehmed the Conqueror]]
# [[Osmans I]] - [[:en:Osman I]]
# '''[[Saladīns]] - [[:en:Saladin]]'''

===== Europe =====
; Eastern Europe
# [[Māķāšs Huņadi]] - [[:en:Matthias Corvinus]]
# [[Simeons I]] - [[:en:Simeon I of Bulgaria]]
# [[Ištvāns I]] - [[:en:Stephen I of Hungary]]
# [[Vlads III Drakuls]] - [[:en:Vlad the Impaler]]
; England and Scotland
# [[Alfrēds Lielais]] - [[:en:Alfred the Great]]
# [[Edvards I Plantagenets]] - [[:en:Edward I of England]]
# [[Henrijs II Plantagenets]] - [[:en:Henry II of England]]
# [[Džons Bezzemis]] - [[:en:John, King of England]]
# [[Ričards I Lauvassirds]] - [[:en:Richard I of England]]
# [[Viljams I Iekarotājs]] - [[:en:William the Conqueror]]
; France
# '''[[Kārlis Lielais]] - [[:en:Charlemagne]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Chlothar I]]
# [[Hlodvigs I]] - [[:en:Clovis I]]
# [[Ludviķis I Dievbijīgais]] - [[:en:Louis the Pious]]
# [[Luijs XI]] - [[:en:Louis XI of France]]
# [[Filips II Augusts]] - [[:en:Philip II of France]]
# [[Filips IV Skaistais]] - [[:en:Philip IV of France]]
; Germany
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Arnulf of Carinthia]]
# [[Kārlis III Resnais]] - [[:en:Charles the Fat]]
# [[Heinrihs I Putnuķērājs]] - [[:en:Henry the Fowler]]
; Holy Roman Empire
# [[Kārlis IV Luksemburgs]] - [[:en:Charles IV, Holy Roman Emperor]]
# [[Kārlis II Plikgalvis]] - [[:en:Charles the Bald]]
# [[Frīdrihs I Barbarosa]] - [[:en:Frederick I, Holy Roman Emperor]]
# [[Frīdrihs II Hoenštaufens]] - [[:en:Frederick II, Holy Roman Emperor]]
# [[Heinrihs IV]] - [[:en:Henry IV, Holy Roman Emperor]]
# [[Otons I]] - [[:en:Otto I, Holy Roman Emperor]]
# [[Sigismunds Luksemburgs]] - [[:en:Sigismund, Holy Roman Emperor]]
; Italy
# [[Džirolamo Savonarola]] - [[:en:Girolamo Savonarola]]
# [[Lukrēcija Bordža]] - [[:en:Lucrezia Borgia]]
; Papal States
# [[Aleksandrs VI]] - [[:en:Pope Alexander VI]]
# [[Bonifācijs VIII]] - [[:en:Pope Boniface VIII]]
# [[Gregors VII]] - [[:en:Pope Gregory VII]]
# [[Inocents III]] - [[:en:Pope Innocent III]]
; Poland and Lithuania
# [[Boļeslavs I Drosmīgais]] - [[:en:Bolesław I Chrobry]]
# [[Jagailis]] - [[:en:Jogaila]]
# [[Meško I Pjasts]] - [[:en:Mieszko I of Poland]]
; Russia
# [[Aleksandrs Ņevskis]] - [[:en:Alexander Nevsky]]
# [[Ivans III]] - [[:en:Ivan III of Russia]]
# [[Svjatoslavs Igorevičs]] - [[:en:Sviatoslav I of Kiev]]
# [[Volodimirs Svjatoslavičs]] - [[:en:Vladimir the Great]]
; Southern Europe
# [[Teodoriks Lielais]] - [[:en:Theoderic the Great]]
; Western Europe
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Afonso I of Portugal]]
# [[Knuds I Lielais]] - [[:en:Cnut the Great]]
# [[Aragonas Ferdinands II]] - [[:en:Ferdinand II of Aragon]]
# [[Enrike Jūrasbraucējs]] - [[:en:Henry the Navigator]]
# [[Izabella I (Kastīlija)]] - [[:en:Isabella I of Castile]]
# [[Lotārs I]] - [[:en:Lothair I]]
{{div col end}}

==== Early modern period, 60 ====
{{div col|3}}
===== Americas =====
; Americas
# [[Atavalpa]] - [[:en:Atahualpa]]
# [[Montesuma II]] - [[:en:Moctezuma II]]
# [[Sēdošais Bizons]] - [[:en:Sitting Bull]]
; United States
# [[Aleksandrs Hamiltons]] - [[:en:Alexander Hamilton]]
# '''[[Džordžs Vašingtons]] - [[:en:George Washington]]'''
# [[Džeimss Medisons]] - [[:en:James Madison]]
# [[Džons Adamss (prezidents)]] - [[:en:John Adams]]
# [[Tomass Džefersons]] - [[:en:Thomas Jefferson]]

===== Asia =====
; Central Asia
# [[Abāss I Lielais]] - [[:en:Abbas I of Persia]]
# [[Bāburs]] - [[:en:Babur]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Humayun]]
; Japan
# [[Oda Nobunaga]] - [[:en:Oda Nobunaga]]
# [[Tokugava Iejasu]] - [[:en:Tokugawa Ieyasu]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Toyotomi Hideyoshi]]
; Southern Asia
# '''[[Akbars Lielais]] - [[:en:Akbar]]'''
# [[Aurangzebs]] - [[:en:Aurangzeb]]
# [[Šahs Džahāns]] - [[:en:Shah Jahan]]
; Western Asia
# [[Mehmeds IV]] - [[:en:Mehmed IV]]
# [[Selims I]] - [[:en:Selim I]]
# [[Selims III]] - [[:en:Selim III]]
# '''[[Suleimans I]] - [[:en:Suleiman the Magnificent]]'''

===== Europe =====
; England and Scotland
# [[Čārlzs I Stjuarts]] - [[:en:Charles I of England]]
# '''[[Elizabete I]] - [[:en:Elizabeth I of England]]'''
# [[Henrijs VIII Tjudors]] - [[:en:Henry VIII]]
# [[Džeimss I Stjuarts]] - [[:en:James VI and I]]
# [[Marija Tjudora]] - [[:en:Mary I of England]]
# [[Marija I Stjuarte]] - [[:en:Mary, Queen of Scots]]
# [[Roberts Volpols]] - [[:en:Robert Walpole]]
# [[Viljams III]] - [[:en:William III of England]]
# [[Viljams Pits Jaunākais]] - [[:en:William Pitt the Younger]]
; France
# [[Mazarīni]] - [[:en:Cardinal Mazarin]]
# [[Kardināls Rišeljē]] - [[:en:Cardinal Richelieu]]
# [[Katrīna Mediči]] - [[:en:Catherine de' Medici]]
# [[Fransuā I]] - [[:en:Francis I of France]]
# [[Anrī IV]] - [[:en:Henry IV of France]]
# '''[[Luijs XIV]] - [[:en:Louis XIV]]'''
# [[Luijs XV]] - [[:en:Louis XV of France]]
# [[Luijs XVI]] - [[:en:Louis XVI of France]]
; Holy Roman Empire
# [[Kārlis V Hābsburgs]] - [[:en:Charles V, Holy Roman Emperor]]
# [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)]] - [[:en:Ferdinand I, Holy Roman Emperor]]
# [[Jozefs II Hābsburgs]] - [[:en:Joseph II, Holy Roman Emperor]]
# [[Leopolds I Hābsburgs]] - [[:en:Leopold I, Holy Roman Emperor]]
# [[Marija Terēzija]] - [[:en:Maria Theresa]]
# [[Maksimiliāns I Hābsburgs]] - [[:en:Maximilian I, Holy Roman Emperor]]
; Italia and Papal States
# [[Klements VII]] - [[:en:Pope Clement VII]]
# [[Jūlijs II]] - [[:en:Pope Julius II]]
; Poland and Lithuania
# [[Jans III Sobeskis]] - [[:en:John III Sobieski]]
# [[Sigismunds III Vāsa]] - [[:en:Sigismund III Vasa]]
; Russia
# [[Aleksejs I Romanovs]] - [[:en:Alexis of Russia]]
# [[Boriss Godunovs]] - [[:en:Boris Godunov]]
# [[Katrīna II Lielā]] - [[:en:Catherine the Great]]
# [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete Petrovna]] - [[:en:Elizabeth of Russia]]
# [[Ivans IV]] - [[:en:Ivan the Terrible]]
# '''[[Pēteris I]] - [[:en:Peter the Great]]'''
; Western Europe
# [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens]] - [[:en:Charles XII of Sweden]]
# [[Kristiāns IV]] - [[:en:Christian IV of Denmark]]
# [[Frīdrihs II Lielais]] - [[:en:Frederick the Great]]
# [[Felipe II]] - [[:en:Philip II of Spain]]
# [[Filips V]] - [[:en:Philip V of Spain]]
# [[Orānas Vilhelms]] - [[:en:William the Silent]]
{{div col end}}

==== Modern, 145 ====
{{div col|3}}
===== Africa, 17 =====
; Eastern Africa
# [[Haile Selasije I]] - [[:en:Haile Selassie I]]
# [[Idi Amins]] - [[:en:Idi Amin]]
# [[Džūliuss Ņerere]] - [[:en:Julius Nyerere]]
; Northern Africa
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Abdelkader El Djezairi]]
# [[Anvars Sādāts]] - [[:en:Anwar Sadat]]
# [[Gamāls Abdels Nāsers]] - [[:en:Gamal Abdel Nasser]]
# [[Muammars Kadāfi]] - [[:en:Muammar Gaddafi]]
# [[Muhameds Alī pašā]] - [[:en:Muhammad Ali of Egypt]]
; Southern and Central Africa
# [[Sesils Rodss]] - [[:en:Cecil Rhodes]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Hastings Banda]]
# [[Mobutu Sese Seko]] - [[:en:Mobutu Sese Seko]]
# '''[[Nelsons Mandela]] - [[:en:Nelson Mandela]]'''
# [[Roberts Mugabe]] - [[:en:Robert Mugabe]]
# [[Šaka]] - [[:en:Shaka]]
; Western Africa
# [[Kofi Annans]] - [[:en:Kofi Annan]]
# '''[[Kvame Nkruma]] - [[:en:Kwame Nkrumah]]'''
# [[Leopolds Sedars Sengors]] - [[:en:Léopold Sédar Senghor]]

===== Americas, 33 =====
; Brazil
# [[Pedru I (Brazīlija)|Pedru I]] - [[:en:Pedro I of Brazil]]
# [[Pedru II]] - [[:en:Pedro II of Brazil]]
; Canada
# [[Pjērs Trido]] - [[:en:Pierre Trudeau]]
; Central America and Caribbean
# [[Danjels Ortega]] - [[:en:Daniel Ortega]]
# [[Fidels Kastro]] - [[:en:Fidel Castro]]
; Mexico
# [[Benito Huaress]] - [[:en:Benito Juárez]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Porfirio Díaz]]
; South America
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Alfredo Stroessner]]
# [[Augusto Pinočets]] - [[:en:Augusto Pinochet]]
# [[Eva Perona]] - [[:en:Eva Perón]]
# [[Ugo Čavess]] - [[:en:Hugo Chávez]]
# [[Hosē de Sanmartins]] - [[:en:José de San Martín]]
# [[Salvadors Aljende]] - [[:en:Salvador Allende]]
# '''[[Simons Bolivars]] - [[:en:Simón Bolívar]]'''
; United States
# [[Džordžs V. Bušs]] - [[:en:George W. Bush]]
# [[Džimijs Kārters]] - [[:en:Jimmy Carter]]
# [[Bills Klintons]] - [[:en:Bill Clinton]]
# [[Dvaits Eizenhauers]] - [[:en:Dwight D. Eisenhower]]
# [[Endrū Džeksons]] - [[:en:Andrew Jackson]]
# [[Lindons Džonsons]] - [[:en:Lyndon B. Johnson]]
# [[Džons Kenedijs]] - [[:en:John F. Kennedy]]
# [[Henrijs Kisindžers]] - [[:en:Henry Kissinger]]
# '''[[Abrahams Linkolns]] - [[:en:Abraham Lincoln]]'''
# [[Daglass Makarturs]] - [[:en:Douglas MacArthur]]
# [[Džeimss Monro]] - [[:en:James Monroe]]
# [[Ričards Niksons]] - [[:en:Richard Nixon]]
# [[Džeimss Polks]] - [[:en:James K. Polk]]
# [[Ronalds Reigans]] - [[:en:Ronald Reagan]]
# [[Eleanora Rūzvelta]] - [[:en:Eleanor Roosevelt]]
# '''[[Franklins Rūzvelts]] - [[:en:Franklin D. Roosevelt]]'''
# [[Teodors Rūzvelts]] - [[:en:Theodore Roosevelt]]
# [[Harijs Trumens]] - [[:en:Harry S. Truman]]
# [[Vudro Vilsons]] - [[:en:Woodrow Wilson]]

===== Asia, 36 =====
; China
# [[Cisji]] - [[:en:Empress Dowager Cixi]]
# [[Džou Eņlajs]] - [[:en:Zhou Enlai]]
# [[Hu Dzjiņtao]] - [[:en:Hu Jintao]]
# [[Dzjans Dzješi]] - [[:en:Chiang Kai-shek]]
# [[Puji]] - [[:en:Puyi]]
# [[Dens Sjaopins]] - [[:en:Deng Xiaoping]]
# '''[[Suņs Džunšaņs]] - [[:en:Sun Yat-sen]]'''
# '''[[Mao Dzeduns]] - [[:en:Mao Zedong]]'''
; Eastern Asia
# [[Paks Čonhi]] - [[:en:Park Chung-hee]]
# [[Hirohito]] - [[:en:Hirohito]]
# [[Kims Irsens]] - [[:en:Kim Il-sung]]
# [[Meidzi]] - [[:en:Emperor Meiji]]
# [[Eisaku Sato]] - [[:en:Eisaku Satō]]
; Central Asia
# [[Heidars Alijevs]] - [[:en:Heydar Aliyev]]
# [[Nursultans Nazarbajevs]] - [[:en:Nursultan Nazarbayev]]
# [[Saparmurats Nijazovs]] - [[:en:Saparmurat Niyazov]]
# [[Mohammads Rezā Pehlevī]] - [[:en:Mohammad Reza Pahlavi]]
; India
# [[Indira Gandija]] - [[:en:Indira Gandhi]]
# '''[[Džavāharlāls Nehru]] - [[:en:Jawaharlal Nehru]]'''
# [[Velebaijs Patels]] - [[:en:Vallabhbhai Patel]]
; Southeastern Asia
# [[Korasona Akino]] - [[:en:Corazon Aquino]]
# [[Ferdinands Markoss]] - [[:en:Ferdinand Marcos]]
# [[Ho Ši Mins]] - [[:en:Ho Chi Minh]]
# [[Mahathirs bin Mohamads]] - [[:en:Mahathir Mohamad]]
# [[Pols Pots]] - [[:en:Pol Pot]]
# [[Suharto]] - [[:en:Suharto]]
# [[Sukarno]] - [[:en:Sukarno]]
# [[Li Guanjao]] - [[:en:Lee Kuan Yew]]
; Southern Asia
# [[Bēnazīra Bhuto]] - [[:en:Benazir Bhutto]]
# [[Mohameds Ali Džinna]] - [[:en:Muhammad Ali Jinnah]]
; Western Asia
# '''[[Mustafa Kemals Ataturks]] - [[:en:Mustafa Kemal Atatürk]]'''
# [[Dāvids Ben Gurions]] - [[:en:David Ben-Gurion]]
# [[Abdulhamīds II]] - [[:en:Abdul Hamid II]]
# [[Sadams Huseins]] - [[:en:Saddam Hussein]]
# [[Mahmuds II]] - [[:en:Mahmud II]]
# [[Golda Meira]] - [[:en:Golda Meir]]

===== Europe, 59 =====
; Austria-Hungary
# [[Francis Ferdinands]] - [[:en:Archduke Franz Ferdinand of Austria]]
# [[Francis II Hābsburgs]] - [[:en:Francis II, Holy Roman Emperor]]
# [[Francis Jozefs I Hābsburgs]] - [[:en:Franz Joseph I of Austria]]
# [[Klēmenss fon Meternihs]] - [[:en:Klemens von Metternich]]

; Eastern Europe
# [[Aleksandrs Dubčeks]] - [[:en:Alexander Dubček]]
# [[Envers Hodža]] - [[:en:Enver Hoxha]]
# [[Leonīds Kučma]] - [[:en:Leonid Kuchma]]
# [[Josips Brozs Tito]] - [[:en:Josip Broz Tito]]
# [[Juzefs Pilsudskis]] - [[:en:Józef Piłsudski]]
# [[Lehs Valensa]] - [[:en:Lech Wałęsa]]
# [[Nikolaje Čaušesku]] - [[:en:Nicolae Ceaușescu]]
# [[Slobodans Miloševičs]] - [[:en:Slobodan Milošević]]
# [[Vāclavs Havels]] - [[:en:Václav Havel]]

; France
# '''[[Šarls de Golls]] - [[:en:Charles de Gaulle]]'''
# [[Fransuā Miterāns]] - [[:en:François Mitterrand]]
# [[Luijs Filips]] - [[:en:Louis Philippe I]]
# '''[[Napoleons Bonaparts]] - [[:en:Napoleon]]'''
# [[Napoleons III]] - [[:en:Napoleon III]]
; Germany
# '''[[Ādolfs Hitlers]] - [[:en:Adolf Hitler]]'''
# [[Ērihs Honekers]] - [[:en:Erich Honecker]]
# [[Villijs Brants]] - [[:en:Willy Brandt]]
# [[Helmūts Kols]] - [[:en:Helmut Kohl]]
# [[Konrāds Adenauers]] - [[:en:Konrad Adenauer]]
# '''[[Oto fon Bismarks]] - [[:en:Otto von Bismarck]]'''
# [[Jozefs Gebelss]] - [[:en:Joseph Goebbels]]
# [[Vilhelms II Hoencollerns]] - [[:en:Wilhelm II, German Emperor]]
# [[Vilhelms I Hoencollerns]] - [[:en:William I, German Emperor]]
; Italia and Papal States
# [[Jānis Pāvils II]] - [[:en:Pope John Paul II]]
; Russia and USSR
# [[Aleksandrs II Romanovs]] - [[:en:Alexander II of Russia]]
# [[Boriss Jeļcins]] - [[:en:Boris Yeltsin]]
# [[Eduards Ševardnadze]] - [[:en:Eduard Shevardnadze]]
# '''[[Josifs Staļins]] - [[:en:Joseph Stalin]]'''
# [[Leonīds Brežņevs]] - [[:en:Leonid Brezhnev]]
# [[Mihails Gorbačovs]] - [[:en:Mikhail Gorbachev]]
# [[Nikolajs I Romanovs]] - [[:en:Nicholas I of Russia]]
# [[Nikolajs II Romanovs]] - [[:en:Nicholas II of Russia]]
# [[Ņikita Hruščovs]] - [[:en:Nikita Khrushchev]]
; United Kingdom
# [[Bendžamins Dizraeli]] - [[:en:Benjamin Disraeli]]
# [[Klements Etlijs]] - [[:en:Clement Attlee]]
# [[Princese Diāna]] - [[:en:Diana, Princess of Wales]]
# [[Elizabete II Vindzora]] - [[:en:Elizabeth II]]
# [[Mārgarita Tečere]] - [[:en:Margaret Thatcher]]
# [[Viktorija (karaliene)|Viktorija]] - [[:en:Queen Victoria]]
# [[Viljams Gledstons]] - [[:en:William Ewart Gladstone]]
# '''[[Vinstons Čērčils]] - [[:en:Winston Churchill]]'''
# [[Roberts Beidens-Pauels]] - [[:en:Robert Baden-Powell]]
; Western Europe
# [[Antoniu di Oliveira Salazars]] - [[:en:António de Oliveira Salazar]]
# [[Benito Musolīni]] - [[:en:Benito Mussolini]]
# [[Kavūrs]] - [[:en:Camillo Benso, Count of Cavour]]
# [[Karls Gustavs Mannerheims]] - [[:en:Carl Gustaf Emil Mannerheim]]
# [[Kārlis XIV Juhans]] - [[:en:Charles XIV John of Sweden]]
# [[Dāgs Hammaršelds]] - [[:en:Dag Hammarskjöld]]
# [[Fransisko Franko]] - [[:en:Francisco Franco]]
# [[Grū Hārlema Bruntlanne]] - [[:en:Gro Harlem Brundtland]]
# [[Huans Karloss I]] - [[:en:Juan Carlos I of Spain]]
# [[Leopolds II (Beļģija)]] - [[:en:Leopold II of Belgium]]
# [[Kristians Mikelsens]] - [[:en:Christian Michelsen]]
# [[Džuzepe Garibaldi]] - [[:en:Giuseppe Garibaldi]]
# [[Alčide de Gasperi]] - [[:en:Alcide De Gasperi]]
{{div col end}}

====Current political leaders, 13====
Many Wikipedias have provisions for including current heads of government in their expanded vital article list.  This list suggests the heads of the G8 countries, plus Brazil, China, India, the current U.N. Secretary General and the current Pope
{{div col|3}}
# [[Pans Kimuns]] - [[:en:Ban Ki-moon]] (U.N.)
# [[Francisks]] - [[:en:Pope Francis]] (Pope)
# [[Dilma Rusefa]] - [[:en:Dilma Rousseff]] (Brazil)
# [[Stīvens Hārpers]] - [[:en:Stephen Harper]] (Canada)
# [[Sji Dzjiņpins]] - [[:en:Xi Jinping]] (China)
# [[Fransuā Olands]] - [[:en:François Hollande]] (France)
# [[Angela Merkele]] - [[:en:Angela Merkel]] (Germany)
# [[Manmohans Singhs]] - [[:en:Manmohan Singh]] (India)
# [[Mateo Renci]] - [[:en:Matteo Renzi]] (Italy)
# [[Šindzo Abe]] - [[:en:Shinzō Abe]] (Japan)
# [[Vladimirs Putins]] - [[:en:Vladimir Putin]] (Russia)
# [[Deivids Kemerons]] - [[:en:David Cameron]] (U.K.)
# [[Baraks Obama]] - [[:en:Barack Obama]] (U.S.)

====Military leaders and military theorists, 16====
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Flavius Aetius]]
# [[Gnejs Pompejs]] - [[:en:Pompey]]
# [[Scīpions Afrikānis]] - [[:en:Scipio Africanus]]
# [[Lūcijs Kornēlijs Sulla]] - [[:en:Sulla]]
# [[Savojas princis Eižens]] - [[:en:Prince Eugene of Savoy]]
# [[Aleksandrs Suvorovs]] - [[:en:Alexander Suvorov]]
# [[Karls fon Klauzevics]] - [[:en:Carl von Clausewitz]]
# [[Uliss Grānts]] - [[:en:Ulysses S. Grant]]
# [[T. E. Lorenss]] - [[:en:T. E. Lawrence]]
# [[Roberts Lī]] - [[:en:Robert E. Lee]]
# [[Džordžs Māršals]] - [[:en:George Marshall]]
# [[Horācijs Nelsons]] - [[:en:Horatio Nelson, 1st Viscount Nelson]]
# [[Ervīns Rommels]] - [[:en:Erwin Rommel]]
# [[Vo Ngujens Zaps]] - [[:en:Vo Nguyen Giap]]
# [[Arturs Velzlijs]] - [[:en:Arthur Wellesley, 1st Duke of Wellington]]
# [[Georgijs Žukovs]] - [[:en:Georgy Zhukov]]
{{div col end}}

=== Rebels, revolutionaries and activists, 35 ===
{{div col|3}}
;Africa
# [[Stīvs Biko]] - [[:en:Steve Biko]]
# [[Tomā Sankara]] - [[:en:Thomas Sankara]]

;Asia
# [[Jāsirs Arafāts]] - [[:en:Yasser Arafat]]
# [[Auna Sana Su Či]] - [[:en:Aung San Suu Kyi]]
# '''[[Mohandāss Karamčands Gandijs]] - [[:en:Mohandas Karamchand Gandhi]]'''
# [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]] - [[:en:Ruhollah Khomeini]]
# [[Osama bin Ladens]] - [[:en:Osama bin Laden]]

;Europe
# '''[[Žanna d'Arka]] - [[:en:Joan of Arc]]'''
# [[Olivers Kromvels]] - [[:en:Oliver Cromwell]]
# [[Žoržs Dantons]] - [[:en:Georges Danton]]
# '''[[Vladimirs Ļeņins]] - [[:en:Vladimir Lenin]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Vasil Levski]]
# '''[[Mārtiņš Luters]] - [[:en:Martin Luther]]'''
# [[Florensa Naitingeila]] - [[:en:Florence Nightingale]]
# [[Emīlija Plātere]] - [[:en:Emilia Plater]]
# [[Gavrilo Princips]] - [[:en:Gavrilo Princip]]
# [[Maksimiljēns Robespjērs]] - [[:en:Maximilien de Robespierre]]
# [[Spartaks]] - [[:en:Spartacus]]
# [[Māte Terēze]] - [[:en:Mother Teresa]]
# [[Ļevs Trockis]] - [[:en:Leon Trotsky]]
# [[Viljams Volless]] - [[:en:William Wallace]]
# [[Simons Vīzentāls]] - [[:en:Simon Wiesenthal]]

;Americas
# '''[[Če Gevara]] - [[:en:Che Guevara]]'''
# [[Pančo Vilja]] - [[:en:Pancho Villa]]
;;''USA''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Susan B. Anthony]]
# [[Emma Goldmane]] - [[:en:Emma Goldman]]
# [[Els Gors]] - [[:en:Al Gore]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Mother Jones]]
# [[Helena Kelere]] - [[:en:Helen Keller]]
# '''[[Mārtins Luters Kings]] - [[:en:Martin Luther King, Jr.]]'''
# [[Roza Pārksa]] - [[:en:Rosa Parks]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Elizabeth Cady Stanton]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Sojourner Truth]]
# [[Harrieta Tabmena]] - [[:en:Harriet Tubman]]
# [[Malkolms X]] - [[:en:Malcolm X]]

{{div col end}}

=== Scientists, inventors and mathematicians, 282 === 
{{div col|3}}
==== Pre-modern, 26 ====
;;Ancient
# [[Abū Raihāns Bīrūnī]] - [[:en:Ab&amp;#363; Ray&amp;#7717;&amp;#257;n al-B&amp;#299;r&amp;#363;n&amp;#299;]]
# '''[[Arhimēds]] - [[:en:Archimedes]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Apollonius of Perga]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Archytas]]
# [[Ārjabhata]] - [[:en:Aryabhata]]
# [[Diofants]] - [[:en:Diophantus]]
# [[Eratostens]] - [[:en:Eratosthenes]]
# '''[[Eiklīds]] - [[:en:Euclid]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Eudoxus of Cnidus]]
# [[Hiparhs]] - [[:en:Hipparchus]]
# [[Hipokrats]] - [[:en:Hippocrates]]
# [[Hipatija]] - [[:en:Hypatia]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Pappus of Alexandria]]
# [[Ptolemajs]] - [[:en:Ptolemy]]
# [[Pitagors]] - [[:en:Pythagoras]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Su Song]]

;;Middle Ages
# [[Alhazens]] - [[:en:Alhacen]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Bhāskara II]]
# '''[[Al-Horezmī]] - [[:en:Muḥammad ibn Mūsā al-Khwārizmī]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Nasir al-Din al-Tusi]]
# '''[[Avicenna]] - [[:en:Avicenna]]'''
# '''[[Brahmagupta]] - [[:en:Brahmagupta]]'''
# [[Fibonači]] - [[:en:Fibonacci]]
# [[Džābirs ibn Haijāns]] - [[:en:Geber]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:William Gilbert (physicist)]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Seki Takakazu]]

==== Physics and astronomy, 79 ====
;;Astronomy
# [[Tiho Brahe]] - [[:en:Tycho Brahe]]
# '''[[Nikolajs Koperniks]] - [[:en:Nicolaus Copernicus]]'''
# [[Subrahmanjans Čandrasekars]] - [[:en:Subrahmanyan Chandrasekhar]]
# '''[[Galileo Galilejs]] - [[:en:Galileo Galilei]]'''
# [[Edmonds Halejs]] - [[:en:Edmond Halley]]
# [[Edvīns Habls]] - [[:en:Edwin Hubble]]
# '''[[Johanness Keplers]] - [[:en:Johannes Kepler]]'''
# [[Ole Rēmers]] - [[:en:Ole Rømer]]
# [[Karls Seigans]] - [[:en:Carl Sagan]]
;;Early modern
# [[Roberts Huks]] - [[:en:Robert Hooke]]
# [[Kristiāns Heigenss]] - [[:en:Christiaan Huygens]]
# [[Mihails Lomonosovs]] - [[:en:Mikhail Lomonosov]]
# '''[[Īzaks Ņūtons]] - [[:en:Isaac Newton]]'''
;;Modern
# [[Andrē Marī Ampērs]] - [[:en:André-Marie Ampère]]
# [[Amedeo Avogadro]] - [[:en:Amedeo Avogadro]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Johann Jakob Balmer]]
# [[Viljams Tomsons]] - [[:en:William Thomson, 1st Baron Kelvin]]
# [[Anrī Bekerels]] - [[:en:Henri Becquerel]]
# [[Hanss Bēte]] - [[:en:Hans Bethe]]
# [[Nilss Bors]] - [[:en:Niels Bohr]]
# [[Ludvigs Bolcmanis]] - [[:en:Ludwig Boltzmann]]
# [[Makss Borns]] - [[:en:Max Born]]
# [[Viljams Henrijs Bregs]] - [[:en:William Henry Bragg]]
# [[Henrijs Kevendišs]] - [[:en:Henry Cavendish]]
# [[Džeimss Čedviks]] - [[:en:James Chadwick]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Steven Chu]]
# '''[[Marija Sklodovska-Kirī]] - [[:en:Marie Curie]]'''
# [[Pjērs Kirī]] - [[:en:Pierre Curie]]
# [[Džons Daltons]] - [[:en:John Dalton]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:James Dewar]]
# [[Johaness Dideriks van der Vālss]] - [[:en:Johannes Diderik van der Waals]]
# [[Pols Diraks]] - [[:en:Paul Dirac]]
# '''[[Alberts Einšteins]] - [[:en:Albert Einstein]]'''
# '''[[Maikls Faradejs]] - [[:en:Michael Faraday]]'''
# '''[[Enriko Fermi]] - [[:en:Enrico Fermi]]'''
# [[Ričards Fainmens]] - [[:en:Richard Feynman]]
# [[Leons Fuko]] - [[:en:Léon Foucault]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Augustin-Jean Fresnel]]
# [[Stīvens Hokings]] - [[:en:Stephen Hawking]]
# [[Verners Heizenbergs]] - [[:en:Werner Heisenberg]]
# '''[[Džeimss Preskots Džouls]] - [[:en:James Prescott Joule]]'''
# [[Gustavs Roberts Kirhofs]] - [[:en:Gustav Kirchhoff]]
# [[Ļevs Landaus]] - [[:en:Lev Landau]]
# [[Ernests Lorenss]] - [[:en:Ernest Lawrence]]
# [[Hendriks Lorencs]] - [[:en:Hendrik Lorentz]]
# [[Ernsts Mahs]] - [[:en:Ernst Mach]]
# '''[[Džeimss Maksvels]] - [[:en:James Clerk Maxwell]]'''
# [[Līze Meitnere]] - [[:en:Lise Meitner]]
# [[Alberts Maikelsons]] - [[:en:Albert A. Michelson]]
# [[Roberts Milikens]] - [[:en:Robert Andrews Millikan]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Pieter van Musschenbroek]]
# [[Georgs Simons Oms]] - [[:en:Georg Ohm]]
# [[Roberts Openheimers]] - [[:en:J. Robert Oppenheimer]]
# [[Volfgangs Pauli]] - [[:en:Wolfgang Pauli]]
# '''[[Makss Planks]] - [[:en:Max Planck]]'''
# [[Vilhelms Rentgens]] - [[:en:Wilhelm Röntgen]]
# [[Andrejs Saharovs]] - [[:en:Andrei Sakharov]]
# '''[[Ervīns Šrēdingers]] - [[:en:Erwin Schrödinger]]'''
# [[Arnolds Zommerfelds]] - [[:en:Arnold Sommerfeld]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:G. I. Taylor]]
# [[Edvards Tellers]] - [[:en:Edward Teller]]
# [[Dž. Dž. Tomsons]] - [[:en:J. J. Thomson]]
# [[Tomass Jangs]] - [[:en:Thomas Young]]
# [[Jakovs Zeļdovičs]] - [[:en:Yakov Borisovich Zel'dovich]]
# [[Hanss Kristians Ersteds]] - [[:en:Hans Christian Ørsted]]
# [[Marijs Gells-Manns]] - [[:en:Murray Gell-Mann]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Wallace Carothers]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:George Francis FitzGerald]]
# [[Viktors Hess]] - [[:en:Victor Francis Hess]]
# [[Gerards 't Hofts]] - [[:en:Gerard 't Hooft]]
# [[Alfrēds Kastlers]] - [[:en:Alfred Kastler]]
# [[Filips Lenards]] - [[:en:Philipp Lenard]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Osborne Reynolds]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Johannes Rydberg]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Michael Servetus]]
# [[Jozefs Stefans]] - [[:en:Joseph Stefan]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John Hasbrouck Van Vleck]]
# [[Jūdžīns Vīgners]] - [[:en:Eugene Wigner]]
# [[Roberts Vilsons]] - [[:en:Robert Wilson]]

==== Chemistry, 25 ====
# [[Svante Arrēniuss]] - [[:en:Svante Arrhenius]]
# [[Jenss Jākobs Bercēliuss]] - [[:en:J&amp;#246;ns Jacob Berzelius]]
# [[Hamfrijs Deivijs]] - [[:en:Humphry Davy]]
# [[Roberts Boils]] - [[:en:Robert Boyle]]
# [[Peters Debajs]] - [[:en:Peter Debye]]
# [[Žozefs Luijs Gē-Lisaks]] - [[:en:Joseph Louis Gay-Lussac]]
# [[Džosija Vilārds Gibss]] - [[:en:Josiah Willard Gibbs]]
# [[Oto Hāns]] - [[:en:Otto Hahn]]
# [[Jakobs van't Hofs]] - [[:en:Jacobus Henricus van 't Hoff]]
# [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] - [[:en:Dorothy Hodgkin]]
# [[Antuāns Lavuazjē]] - [[:en:Antoine Lavoisier]]
# [[Justuss fon Lībigs]] - [[:en:Justus von Liebig]]
# '''[[Dmitrijs Mendeļejevs]] - [[:en:Dmitri Mendeleev]]'''
# [[Džozefs Prīstlijs]] - [[:en:Joseph Priestley]]
# [[Tadeušs Reihšteins]] - [[:en:Tadeus Reichstein]]
# '''[[Ernests Rezerfords]] - [[:en:Ernest Rutherford]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Willis R. Whitney]]
# [[Frederiks Sodijs]] - [[:en:Frederick Soddy]]
# [[Lainuss Polings]] - [[:en:Linus Pauling]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Gilbert N. Lewis]]
# [[Fricis Hābers]] - [[:en:Fritz Haber]]
# [[Frederiks Sengers]] - [[:en:Frederick Sanger]]
# [[Vladimirs Vernadskis]] - [[:en:Vladimir Vernadsky]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Robert Burns Woodward]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Carl Bosch]]

==== Natural sciences, 28 ====
;;Biology
# [[Normans Borlougs]] - [[:en:Norman Borlaug]]
# [[Santjago Ramons i Kahals]] - [[:en:Santiago Ramón y Cajal]]
# [[Frānsiss Kriks]] - [[:en:Francis Crick]]
# [[Tomass Hakslijs]] - [[:en:Thomas Henry Huxley]]
# [[Žans Batists Lamarks]] - [[:en:Jean-Baptiste Lamarck]]
# [[Antonijs van Lēvenhuks]] - [[:en:Antonie van Leeuwenhoek]]
# '''[[Kārlis Linnejs]] - [[:en:Carl Linnaeus]]'''
# [[Konrāds Lorencs]] - [[:en:Konrad Lorenz]]
# [[Gregors Mendelis]] - [[:en:Gregor Mendel]]
# [[Džeimss Votsons]] - [[:en:James Watson]]
;;Medicine
# [[Kazimežs Funks]] - [[:en:Casimir Funk]]
# [[Viljams Hārvijs]] - [[:en:William Harvey]]
# [[Paracelzs]] - [[:en:Paracelsus]]
# '''[[Luijs Pastērs]] - [[:en:Louis Pasteur]]'''
# [[Džonass Solks]] - [[:en:Jonas Salk]]
# [[Ignācs Šemmelveišs]] - [[:en:Ignaz Semmelweis]]
# [[Andreass Vezālijs]] - [[:en:Andreas Vesalius]]
;;Natural sciences
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John James Audubon]]
# [[Žoržs Luijs Leklerks, grāfs de Bifons]] - [[:en:Georges-Louis Leclerc, Comte de Buffon]]
# [[Sadī Karno]] - [[:en:Sadi Carnot]]
# [[Reičela Kārsone]] - [[:en:Rachel Carson]]
# [[Žaks Kusto]] - [[:en:Jacques Cousteau]]
# '''[[Čārlzs Darvins]] - [[:en:Charles Darwin]]'''
# [[Aleksandrs Flemings]] - [[:en:Alexander Fleming]]
# '''[[Galēns]] - [[:en:Galen]]'''
# [[Ernsts Hekels]] - [[:en:Ernst Haeckel]]
# [[Edvards Dženers]] - [[:en:Edward Jenner]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Richard Leakey]]

==== Inventors, 56 ====
# [[Džons Logijs Bērds]] - [[:en:John Logie Baird]]
# [[Džons Bardīns]] - [[:en:John Bardeen]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Georg Bednorz]]
# [[Aleksandrs Greiems Bells]] - [[:en:Alexander Graham Bell]]
# [[Kārlis Bencs]] - [[:en:Karl Benz]]
# [[Emīls Berliners]] - [[:en:Emile Berliner]]
# [[Gerds Binnigs]] - [[:en:Gerd Binnig]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Clarence Birdseye]]
# [[Verners fon Brauns]] - [[:en:Wernher von Braun]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:David Brewster]]
# [[Brāļi Raiti]] - [[:en:Wright brothers]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Nolan Bushnell]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Josephine Cochrane]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Christopher Cockerell]]
# [[Luijs Dagērs]] - [[:en:Louis Daguerre]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Raymond Vahan Damadian]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Robert H. Dennard]]
# [[Rūdolfs Dīzels]] - [[:en:Rudolf Diesel]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:George Eastman]]
# '''[[Tomass Edisons]] - [[:en:Thomas Edison]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Leo Fender]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Lee De Forest]]
# [[Bendžamins Franklins]] - [[:en:Benjamin Franklin]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Arthur Fry]]
# [[Ričards Bakminsters Fulers]] - [[:en:Buckminster Fuller]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Robert Fulton]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Gordon Gould]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Wilson Greatbatch]]
# '''[[Johans Gūtenbergs]] - [[:en:Johannes Gutenberg]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Elias Howe]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Joseph Marie Jacquard]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Robert Jarvik]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Philippe Kahn]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John George Kemeny]]
# [[Džeks Kilbijs]] - [[:en:Jack Kilby]]
# [[Stefanija Kvoleka]] - [[:en:Stephanie Kwolek]]
# [[Džarons Laniērs]] - [[:en:Jaron Lanier]]
# [[Ignacijs Lukasevičs]] - [[:en:Ignacy Łukasiewicz]]
# [[Guljelmo Markoni]] - [[:en:Guglielmo Marconi]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Cyrus McCormick]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Robert Metcalfe]]
# [[Semjuels Morze]] - [[:en:Samuel Morse]]
# [[Alfrēds Nobels]] - [[:en:Alfred Nobel]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Robert Noyce]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Charles Algernon Parsons]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Roy J. Plunkett]]
# [[Viljams Šoklijs]] - [[:en:William Shockley]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Alan Shugart]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Isaac Singer]]
# '''[[Nikola Tesla]] - [[:en:Nikola Tesla]]'''
# [[Alesandro Volta]] - [[:en:Alessandro Volta]]
# [[Ernests Voltons]] - [[:en:Ernest Walton]]
# '''[[Džeimss Vats]] - [[:en:James Watt]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Eli Whitney]]
# [[Čārlzs Vilsons]] - [[:en:Charles Wilson]]

==== Mathematicians, 49 ====
;;Early modern
# [[Dāniels Bernulli]] - [[:en:Daniel Bernoulli]]
# [[Jākobs Bernulli]] - [[:en:Jacob Bernoulli]]
# [[Bonaventūra Kavaljēri]] - [[:en:Bonaventura Cavalieri]]
# [[Žans Lerons Dalambērs]] - [[:en:Jean le Rond d'Alembert]]
# '''[[Leonards Eilers]] - [[:en:Leonhard Euler]]'''
# '''[[Pjērs Fermā]] - [[:en:Pierre de Fermat]]'''
# '''[[Gotfrīds Leibnics]] - [[:en:Gottfried Wilhelm Leibniz]]'''
# '''[[Blēzs Paskāls]] - [[:en:Blaise Pascal]]'''
;;Modern
# '''[[Nīlss Henriks Ābels]] - [[:en:Niels Henrik Abel]]'''
# [[Vladimirs Arnolds]] - [[:en:Vladimir Arnold]]
# [[Stefans Banahs]] - [[:en:Stefan Banach]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Isaac Barrow]]
# [[Džordžs Būls]] - [[:en:George Boole]]
# [[Georgs Kantors]] - [[:en:Georg Cantor]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Élie Cartan]]
# [[Ogistēns Košī]] - [[:en:Augustin-Louis Cauchy]]
# [[Rihards Dēdekinds]] - [[:en:Richard Dedekind]]
# [[Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē]] - [[:en:Peter Gustav Lejeune Dirichlet]]
# [[Gotholds Eizenšteins]] - [[:en:Gotthold Eisenstein]]
# [[Ronalds Fišers]] - [[:en:Ronald Fisher]]
# [[Žozefs Furjē]] - [[:en:Joseph Fourier]]
# '''[[Evarists Galuā]] - [[:en:Évariste Galois]]'''
# '''[[Kārlis Frīdrihs Gauss]] - [[:en:Carl Friedrich Gauss]]'''
# [[Aleksandrs Grotendīks]] - [[:en:Alexander Grothendieck]]
# '''[[Kurts Gēdels]] - [[:en:Kurt Gödel]]'''
# [[Žaks Adamārs]] - [[:en:Jacques Hadamard]]
# [[Viljams Rovans Hamiltons]] - [[:en:William Rowan Hamilton]]
# [[Godfrijs Herolds Hārdijs]] - [[:en:G. H. Hardy]]
# [[Šarls Ermits]] - [[:en:Charles Hermite]]
# '''[[Dāvids Hilberts]] - [[:en:David Hilbert]]'''
# [[Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi]] - [[:en:Carl Gustav Jacob Jacobi]]
# [[Fēlikss Kleins]] - [[:en:Felix Klein]]
# [[Andrejs Kolmogorovs]] - [[:en:Andrey Kolmogorov]]
# '''[[Žozefs Lagranžs]] - [[:en:Joseph Louis Lagrange]]'''
# [[Pjērs Simons Laplass]] - [[:en:Pierre-Simon Laplace]]
# [[Nikolajs Lobačevskis]] - [[:en:Nikolai Lobachevsky]]
# [[Benuā Mandelbrots]] - [[:en:Benoit Mandelbrot]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Pierre Louis Maupertuis]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Gaspard Monge]]
# '''[[Džons fon Neimans]] - [[:en:John von Neumann]]'''
# [[Emmija Nētere]] - [[:en:Emmy Noether]]
# [[Grigorijs Pereļmans]] - [[:en:Grigori Perelman]]
# '''[[Anrī Puankarē]] - [[:en:Henri Poincaré]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Jean-Victor Poncelet]]
# '''[[Šrīnivāsa Rāmānudžans]] - [[:en:Srinivasa Ramanujan]]'''
# '''[[Bernhards Rīmanis]] - [[:en:Bernhard Riemann]]'''
# [[Džeimss Heriss Simonss]] - [[:en:James Harris Simons]]
# [[Kārlis Veierštrāss]] - [[:en:Karl Weierstrass]]
# [[Hermanis Veils]] - [[:en:Hermann Weyl]]

==== Computer scientists, 19 ====
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John Vincent Atanasoff]]
# [[Čārlzs Bebidžs]] - [[:en:Charles Babbage]]
# '''[[Tims Bērnerss-Lī]] - [[:en:Tim Berners-Lee]]'''
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Dan Bricklin]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Seymour Cray]]
# [[Vords Kaningems]] - [[:en:Ward Cunningham]]
# [[Edsgers Deikstra]] - [[:en:Edsger W. Dijkstra]]
# [[Daglass Engelbarts]] - [[:en:Douglas Engelbart]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Herman Hollerith]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Gary Kildall]]
# [[Donalds Knuts]] - [[:en:Donald Knuth]]
# [[Ada Lavleisa]] - [[:en:Ada Lovelace]]
# [[Deniss Ričijs]] - [[:en:Dennis Ritchie]]
# [[Ričards Stalmans]] - [[:en:Richard Stallman]]
# [[Līnuss Tūrvaldss]] - [[:en:Linus Torvalds]]
# '''[[Alans Tjūrings]] - [[:en:Alan Turing]]'''
# [[Niklauss Virts]] - [[:en:Niklaus Wirth]]
# [[Stīvs Vozņaks]] - [[:en:Steve Wozniak]]
# [[Konrāds Cūze]] - [[:en:Konrad Zuse]]
{{div col end}}

=== Journalists, 19 === 
{{div col|3}}
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Christiane Amanpour]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Robert Fisk]]*
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John Pilger]] 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Arun Shourie]]

;United States
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ed Bradley]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Tom Brokaw]]
# [[Volters Kronkaits]] - [[:en:Walter Cronkite]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Hedda Hopper]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:David McCullough]]*
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Edward R. Murrow]]*
# [[Džozefs Pulicers]] - [[:en:Joseph Pulitzer]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Dan Rather]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Geraldo Rivera]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:John Stossel]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ed Sullivan]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Mike Wallace]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Barbara Walters]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Walter Winchell]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Bob Woodward]]*

{{div col end}}

=== Sports figures, 171 === 

{{div col|3}}
;Athletics, 24
# [[Rodžers Banisters]] - [[:en:Roger Bannister]]*
# [[Useins Bolts]] - [[:en:Usain Bolt]]*
# [[Bobs Bīmons]] - [[:en:Bob Beamon]]
# [[Sergejs Bubka]] - [[:en:Sergey Bubka]]
# [[Sebastjans Ko]] - [[:en:Sebastian Coe]]
# [[Diks Fosberijs]] - [[:en:Dick Fosbury]]
# [[Haile Gebreselasie]] - [[:en:Haile Gebrselassie]]
# [[Ēriks Heidens]] - [[:en:Eric Heiden]] (US)
# [[Stefka Kostadinova]] - [[:en:Stefka Kostadinova]]
# [[Džekija Džoinere-Kersija]] - [[:en:Jackie Joyner-Kersee]]*
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Rafer Johnson]] (US)
# [[Jeļena Isinbajeva]] - [[:en:Yelena Isinbayeva]]
# [[Savao Kato]] - [[:en:Sawao Kato]] 
# [[Karls Lūiss]] - [[:en:Carl Lewis]]* (US)
# [[Kipčoge Keino]] - [[:en:Kipchoge Keino]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Bobby Morrow]] (US)
# [[Edvīns Mozess]] - [[:en:Edwin Moses]] (US)
# [[Pāvo Nurmi]] - [[:en:Paavo Nurmi]]* 
# [[Džesijs Ouenss]] - [[:en:Jesse Owens]]* (US)
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Lilia Podkopayeva]]
# [[Vilma Rūdolfa]] - [[:en:Wilma Rudolph]] (US)
# [[Beibe Zahariasa]] - [[:en:Babe Didrikson Zaharias]] (US)
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Elena Zamolodchikova]]
# [[Emils Zātopeks]] - [[:en:Emil Zátopek]]* 

;Alpine skiing, 5 
# [[Žans Klods Kilī]] - [[:en:Jean-Claude Killy]]
# [[Hermanis Maiers]] - [[:en:Hermann Maier]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Annemarie Moser-Pröll]]
# [[Ingemars Stēnmarks]] - [[:en:Ingemar Stenmark]]
# [[Lindsija Vona]] - [[:en:Lindsey Vonn]] (US)

;American/Irish/Australian Football, 4
# [[Džims Brauns]] - [[:en:Jim Brown]]* (US)
# [[O. Dž. Simpsons]] - [[:en:O. J. Simpson]]* (US)
# [[Džerijs Raiss]] - [[:en:Jerry Rice]]* (US)
# [[Džonijs Junaits]] - [[:en:Johnny Unitas]]* (US)

;Badminton, 2
# [[Liņs Daņs]] - [[:en:Lin Dan]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Peter Gade]]

;Basketball, 11
# [[Karīms Abduldžabārs]] - [[:en:K. Abdul-Jabbar]] (US)
# [[Sergejs Belovs]] - [[:en:Sergei Belov]]
# [[Lerijs Bērds]] - [[:en:Larry Bird]] (US)
# [[Vilts Čemberlens]] - [[:en:Wilt Chamberlain]] (US)
# [[Tims Dankans]] - [[:en:Tim Duncan]] (US)
# [[Maģiskais Džonsons]] - [[:en:Magic Johnson]]* (US)
# [[Maikls Džordans]] - [[:en:Michael Jordan]]* (US)
# [[Dražens Petrovičs]] - [[:en:Dražen Petrović]]
# [[Bills Rasels]] - [[:en:Bill Russell]]* (US)
# [[Arvīds Sabonis]] - [[:en:Arvydas Sabonis]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Pat Summitt]] (US)

;Baseball, 7 
# [[Henks Ārons]] - [[:en:Hank Aaron]] (US)
# [[Tajs Kobs]] - [[:en:Ty Cobb]] (US)
# [[Lū Gērigs]] - [[:en:Lou Gehrig]] (US)
# [[Villijs Mejs]] - [[:en:Willie Mays]] (US)
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Sadaharu Oh]]
# [[Džekijs Robinsons]] - [[:en:Jackie Robinson]] (US)
# [[Mazulis Rūts]] - [[:en:Babe Ruth]]* (US)

;Biathlon, 1
# [[Ūle Einars Bjērndalens]] - [[:en:Ole Einar Bjørndalen]]

;Bicycle, 6 
# [[Žaks Anketils]] - [[:en:Jacques Anquetil]]
# [[Džino Bartali]] - [[:en:Gino Bartali]]
# [[Fausto Kopi]] - [[:en:Fausto Coppi]]
# [[Bernārs Ino]] - [[:en:Bernard Hinault]]
# [[Migels Indurains]] - [[:en:Miguel Indurain]]
# [[Edijs Merkss]] - [[:en:Eddy Merckx]]*

;Boxing, 8 
# [[Muhameds Ali]] - [[:en:Muhammad Ali]]* (US)
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Henry Armstrong]] (US)
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Jack Dempsey]] (US)
# [[Rokijs Marčiāno]] - [[:en:Rocky Marciano]] (US)
# [[Džo Lūiss]] - [[:en:Joe Louis]] (US)
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ingemar Johansson]]
# [[Sugar Rejs Robinsons]] - [[:en:Sugar Ray Robinson]] (US)
# [[Šugars Rejs Leonards]] - [[:en:Sugar Ray Leonard]] (US)

;Chess, 2 
# [[Bobijs Fišers]] - [[:en:Bobby Fischer]]* (US)
# [[Garijs Kasparovs]] - [[:en:Garry Kasparov]]*

;Cricket, 3 
# [[Donalds Bredmens]] - [[:en:Don Bradman]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:W.G. Grace]]
# [[Sačins Tendulkars]] - [[:en:Sachin Tendulkar]]*

;Equestrian, 1 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Reiner Klimke]]

;Field hockey, 2
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Luciana Aymar]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Dhyan Chand]]

;Figureskating, 7 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Robin Cousins]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Scott Hamilton (figure skater)]] (US)
# [[Sonja Henije]] - [[:en:Sonja Henie]]
# [[Mišela Kvana]] - [[:en:Michelle Kwan]] (US)
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Tara Lipinski]] (US)
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Axel Paulsen]]
# [[Irina Rodņina]] - [[:en:Irina Rodnina]]

;Golf, 9 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ben Hogan]] (US)
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Bobby Jones (golfer)]] (US)
# [[Džeks Nikleuss]] - [[:en:Jack Nicklaus]] (US)
# [[Arnolds Pālmers]] - [[:en:Arnold Palmer]] (US)
# [[Gērijs Pleiers]] - [[:en:Gary Player]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Sam Snead]] (US)
# [[Annika Sērenstama]] - [[:en:Annika Sörenstam]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Lee Trevino]] (US)
# [[Taigers Vudss]] - [[:en:Tiger Woods]]* (US)

;Gymnastics, 6
# [[Nadja Komeneči]] - [[:en:Nadia Comăneci]]
# [[Olga Korbuta]] - [[:en:Olga Korbut]]
# [[Larisa Latiņina]] - [[:en:Larisa Latynina]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Li Ning]]
# [[Vitālijs Ščerbo]] - [[:en:Vitaly Scherbo]]
# [[Ludmila Turiščeva]] - [[:en:Ludmilla Tourischeva]]

;Icehockey, 11 
# [[Vjačeslavs Fetisovs]] - [[:en:Viacheslav Fetisov]]
# [[Veins Greckis]] - [[:en:Wayne Gretzky]]*
# [[Valērijs Harlamovs]] - [[:en:Valeri Kharlamov]]
# [[Gordijs Hovs]] - [[:en:Gordie Howe]]
# [[Bobijs Halls]] - [[:en:Bobby Hull]]
# [[Mario Lemjē]] - [[:en:Mario Lemieux]]
# [[Sergejs Makarovs (hokejists)]] - [[:en:Sergei Makarov]]
# [[Bobijs Ors]] - [[:en:Bobby Orr]]
# [[Moriss Rišārs]] - [[:en:Maurice Richard]]
# [[Bērje Salmings]] - [[:en:Börje Salming]]
# [[Vladislavs Tretjaks]] - [[:en:Vladislav Tretiak]]

;Motorsports, 6 
# [[Mario Andreti]] - [[:en:Mario Andretti]]
# [[Huans Manuels Fanhio]] - [[:en:Juan Manuel Fangio]]
# [[Alēns Prosts]] - [[:en:Alain Prost]]
# [[Mihaels Šūmahers]] - [[:en:Michael Schumacher]]*
# [[Airtons Senna]] - [[:en:Ayrton Senna]]
# [[Džekijs Stjuarts]] - [[:en:Jackie Stewart]]

;Nordic skiing, 2
# [[Bjērns Dēli]] - [[:en:Bjørn Dæhlie]]
# [[Mati Nikenens]] - [[:en:Matti Nykänen]]

;Sailing, 2
# [[Bens Einslijs]] - [[:en:Ben Ainslie]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Paul Elvstrøm]] 

;Soccer, 23 
# [[Francs Bekenbauers]] - [[:en:Franz Beckenbauer]]
# [[Deivids Bekhems]] - [[:en:David Beckham]]*
# [[Džanluidži Bufons]] - [[:en:Gianluigi Buffon]]
# [[Ikers Kasiljass]] - [[:en:Iker Casillas]]
# [[Bobijs Čarltons]] - [[:en:Bobby Charlton]]*
# [[Johans Kruifs]] - [[:en:Johan Cruyff]]*
# [[Alfredo di Stefano]] - [[:en:Alfredo Di Stéfano]]
# [[Eusebiu]] - [[:en:Eusébio]]
# [[Alekss Fergusons]] - [[:en:Sir Alex Ferguson]]
# [[Garrinša]] - [[:en:Garrincha]]
# [[Mija Hemma]] - [[:en:Mia Hamm]]
# [[Djego Maradona]] - [[:en:Diego Maradona]]*
# [[Lionels Mesi]] - [[:en:Lionel Messi]]*
# [[Gerds Millers]] - [[:en:Gerd Müller]]*
# [[Mišels Platinī]] - [[:en:Michel Platini]]
# [[Ferencs Puškāšs]] - [[:en:Ferenc Puskas]]*
# [[Ronaldiņu]] - [[:en:Ronaldinho]]
# [[Ronaldu]] - [[:en:Ronaldo]]*
# [[Krištianu Ronaldu]] - [[:en:Cristiano Ronaldo]]
# [[Pelē]] - [[:en:Pelé]]*
# [[Marko van Bastens]] - [[:en:Marco van Basten]]
# [[Ļevs Jašins]] - [[:en:Lev Yashin]]
# [[Zinedins Zidāns]] - [[:en:Zinedine Zidane]]*

;Speedskating, 2 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Bonnie Blair]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Johann Olav Koss]]

;Swimming, 4 
# [[Džims Torps]] - [[:en:Jim Thorpe]]*
# [[Marks Spics]] - [[:en:Mark Spitz]]*
# [[Maikls Felpss]] - [[:en:Michael Phelps]]* (US)
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Greg Louganis]] (US)

;Table tennis, 1 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Jan-Ove Waldner]]

;Team handball, 2
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Ivano Balić]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Anja Andersen]]

;Tennis, 16 
# [[Andrē Agasi]] - [[:en:Andre Agassi]]* (US)
# [[Bjērns Borgs]] - [[:en:Björn Borg]]
# [[Mārgarita Korta]] - [[:en:Margaret Court]]
# [[Krisa Everte]] - [[:en:Chris Evert]] (US)
# [[Rodžers Federers]] - [[:en:Roger Federer]]* 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Pancho Gonzales]] (US)
# [[Štefija Grāfa]] - [[:en:Steffi Graf]]*
# [[Billija Džīna Kinga]] - [[:en:Billie Jean King]] (US)
# [[Rods Leivers]] - [[:en:Rod Laver]]
# [[Suzanna Lenglēna]] - [[:en:Suzanne Lenglen]]
# [[Džons Makinrojs]] - [[:en:John McEnroe]] (US)
# [[Rafaels Nadals]] - [[:en:Rafael Nadal]]
# [[Martina Navrātilova]] - [[:en:Martina Navratilova]]*
# [[Pīts Samprass]] - [[:en:Pete Sampras]]* (US)
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Bill Tilden]] (US)
# [[Serīna Viljamsa]] - [[:en:Serena Williams]] (US)

;Volleyball, 1 
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Karch Kiraly]] (US)

==== Sports executives and administrators ====
# [[Zeps Blaters]] - [[:en:Sepp Blatter]]
# [[Pjērs de Kubertēns]] - [[:en:Pierre de Coubertin]]
# [[Huans Antonio Samarančs]] - [[:en:Juan Antonio Samaranch]]

{{div col end}}

=== Mythical and legendary people, 29 ===
{{div col|3}}
# [[Ahillejs]] - [[:en:Achilles]]
# [[Enejs]] - [[:en:Aeneas]]
# [[Agamemnons]] - [[:en:Agamemnon]]
# [[Andromeda (mitoloģija)]] - [[:en:Andromeda]]
# [[Argonauti]] - [[:en:Argonauts]]
# [[Karalis Arturs]] - [[:en:King Arthur]]
# [[Atlants (mitoloģija)]] - [[:en:Atlas (mythology)]]
# [[Beovulfs]] - [[:en:Beowulf]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Castor and Pollux]]
# [[Ciklops]] - [[:en:Cyclops]]
# [[Cerbers]] - [[:en:Cerberus]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Grendel]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Hansel and Gretel]]
# [[Hērakls]] - [[:en:Heracles]]
# [[Jāsons]] - [[:en:Jason]]
# [[Elektra (mitoloģija)]] - [[:en:Electra]]
# [[Eiropa (mitoloģija)]] - [[:en:Europa]]
# [[Ganimēds (mitoloģija)]] - [[:en:Ganymede]]
# [[Helena (mitoloģija)]] - [[:en:Helen of Troy]] 
# [[Mēdeja]] - [[:en:Medea]]
# [[Medūza (mitoloģija)|Medūza]] - [[:en:Medusa]]
# [[Odisejs]] - [[:en:Odysseus]]
# [[Edips]] - [[:en:Oedipus]]
# [[Orions]] - [[:en:Orion]]
# [[Persejs]] - [[:en:Perseus]]
# [[Pīters Pens]] - [[:en:Peter Pan]]
# [[Rolands]] - [[:en:Roland]] 
# [[Sfinksa]] - [[:en:Sphinx]]
# [[Sirēnas (mitoloģija)|Sirēnas]] - [[:en:Siren (mythology)]]
{{div col end}}

=== Fictional characters, 15 ===
{{div col|3}}
# [[Betmens]] - [[:en:Batman]]
# [[Mikipele]] - [[:en:Mickey Mouse]]
# [[Sniegbaltīte]] - [[:en:Snow White]]
# [[Supermens]] - [[:en:Superman]]
# [[Tintiņa piedzīvojumi]] - [[:en:Tintin]]
# [[Babajaga]] - [[:en:Baba Yaga]]
# [[Ziemassvētku vecītis]] - [[:en:Santa Claus]]
# [[Aladins]] - [[:en:Aladdin]]
# [[Džeimss Bonds]] - [[:en:James Bond]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:The Cat in the Hat]]
# &lt;span style=&quot;color:red;&quot;&gt;NAV&lt;/span&gt; - [[:en:Count Dracula]]
# [[Šerloks Holmss]] - [[:en:Sherlock Holmes]]
# [[Tarzāns]] - [[:en:Tarzan]]
# [[Trīs musketieri]] - [[:en:The Three Musketeers]]
# [[Supervaronis]] - [[:en:Superhero]]
{{div col end}}

[[Kategorija:Vikipēdijas nozīmīgo rakstu lapas]]</text>
      <sha1>bppwxlefmzu9pyxdjdg2nnen2857gzn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute</title>
    <ns>0</ns>
    <id>282979</id>
    <revision>
      <id>4486344</id>
      <parentid>4391234</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:47:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5724" sha1="r3huzxqzqz20lqhahmeuai5afzslmt3" xml:space="preserve">[[Attēls:Aizputes stacija Liepājā.jpg|thumb|300px|Aizputes stacija Liepājā]]
[[Attēls:Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnijas plāns.jpg|thumb|300px|Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnijas plāns (1898).]]
[[Attēls:Latvijas dzelzceļu karte pēc 1918. gada.jpg|thumb|300px|Latvijas dzelzceļu karte pirms 1927. gada.]]
'''Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute''' bija 49 km gara [[1900]]. gada 4. aprīlī atklāta 1000 mm [[Šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] līnija, kas savienoja [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]]. Tā bija vienīgā šaursliežu dzelzceļa līnija [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un mūsdienu [[Latvija]]s teritorijā ar sliežu platumu, kas bija raksturīgs [[Vācijas Impērija]]s šaursliežu dzelzceļiem. Slēgta 1964. gadā.

== Vēsture ==
Dzelzceļu līdz 1899. gadam uzbūvēja Liepājas—Aizputes dzelzceļa sabiedrība, kuras īpašnieki tolaik bija ietekmīgākie Kurzemes muižnieki [[Kārlis Manteifels-Cēge|Kārlis Manteifels]] un [[Leons fon Buhholcs|Leons Buhholcs]], kā arī Liepājas un Aizputes pilsētu galvas — [[Hermanis Adolfi]] un [[Vilhelms Grots]].&lt;ref&gt;[http://www.geocaching.com/geocache/GC2ZHNB_aizputes-dzelzcels-aizpute-railway?guid=07679d68-f49f-4e1d-895e-e9ca76a6fdc5 Aizputes dzelzceļš]&lt;/ref&gt;

1920. gados dzelzceļa līnija tika pārdota bijušajam muižniekam Hofam, tvaika lokomotīvi nomainīja motorvagoni. Pasažieru vagoniem tika doti vārdi: Lācis, Līdaka, Lakstīgala, Sermulītis, Aligators u.c.
1938. gadā bankrotējušo dzelzceļa līniju nacionalizēja un pārlika uz 750 mm sliežu platumu. Pirms Otrā pasaules kara no [[Grobiņa]]s uz Liepāju katru dienu kursēja astoņi vilcieni.

1964. gadā pasažieru un kravu trūkuma dēļ dzelzceļa līniju Liepāja—Aizpute slēdza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/dzelzce%C4%BCu-l%C4%ABniju-latvij%C4%81-b%C5%ABvniec%C4%ABbas-hronolo%C4%A3ija |title=Dzelzceļu līniju Latvijā būvniecības hronoloģija |access-date={{dat|2015|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150921041152/http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/dzelzce%C4%BCu-l%C4%ABniju-latvij%C4%81-b%C5%ABvniec%C4%ABbas-hronolo%C4%A3ija }}&lt;/ref&gt;
 
=== Stacijas un pieturas punkti ===
Līnijā bija šādas stacijas un pieturas punkti: [[Liepāja (stacija)|Liepājas stacija]] — Lamaiķi (1939—1940)&lt;ref&gt;atradās 5. kilometrā, skaitot no Liepājas&lt;/ref&gt; — Krustojums — Iļģi (vēlāk Ezerpils) — [[Grobiņa (stacija)|Grobiņas stacija]] — [[Iļģi (ciems)|Ilgale]] — [[Rolava]] — [[Tāši]] (Danči) — Durbes stacija ([[Lieģi]]) — [[Aistere]]s stacija (Aisiņi) — [[Rāva (Dunalkas pagasts)|Rāva]] — [[Spāģi]] — [[Dunalka]] — [[Cīrava]] — [[Marijas|Marienhofas pusstacija]] (vēlāk Dzērve) — [[Ievade]] — Tebra — [[Aizpute]]s stacija. Brauciens ilga divas ar pusi stundas.

&lt;gallery&gt;
Dzelzceļa līnijas Liepāja - Aizpute gala stacija Liepājā pēc 1900. gada.jpg|Gala stacija Liepājā pie [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības kanāla]]
Grobina.jpg|Grobiņas stacija
Lieģu stacija uz Liepājas-Aizputes līnijas.jpg|Lieģu stacija
Aizputes stacija 1917.jpg|Gala stacija Piestātnes ielā 10, Aizputē 
Vilciens Aizputes stacijā.jpg|Vilciens Aizputes stacijā
Motorvilciens DWK 29 ap 1930. gadu.jpg|Motorvagons DWK 29 ap 1930. gadu
LVD Serie F historische Aufnahme.png|''LVD F 901–903'' vilciens 1940. gada aprīlī
&lt;/gallery&gt;

== Atzars Aizpute—Skrunda—Saldus ==
[[Attēls:Aizputes-Skrundas-Saldus dzelzceļš pirms 1927. gada.jpg|thumb|300px|Aizputes-Skrundas-Saldus dzelzceļš pirms 1927. gada.]]

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Vācijas armijas vajadzībām uzbūvēja 600 mm platuma līniju Aizpute—[[Skrunda (stacija)|Skrunda]]—[[Saldus (stacija)|Saldus]] ar atzaru [[Valtaiķi]]—[[Turlava]]. Līnijā bija šādas pieturas: Aizpute — [[Rokaiži|Rokaiši]] — [[Kazdanga]] — [[Valtaiķi]] — Leja — Skrunda — [[Raņķi]] — [[Airīte]] — [[Zirņi (ciems)|Zirņi]] — [[Sesile]] — Saldus.

Līdz ar platsliežu [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnijas Glūda—Liepāja]] atklāšanu tika slēgti dzelzceļa līnijas Aizpute—Skrunda—Saldus atsevišķi šaursliežu dzelzceļa posmi: 1928. gada decembrī slēdza Skrundas—Saldus pievedceļu posmu un 1931. gada janvārī Aizputes—Skrundas šaursliežu dzelzceļa posmu, jo ātrums no Skrundas līdz Aizputei sliežu ceļa un ritošā sastāva nolietojuma dēļ bija ļoti mazs, nereti sasniedzot tikai 10 km/h.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jvmm.lv/jaunumi/jelgavas-vestures-annales/gludas--liepajas-dzelzcela-linijas-buve/ |title=GLŪDAS – LIEPĀJAS DZELZCEĻA LĪNIJAS BŪVE |access-date={{dat|2015|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223908/http://www.jvmm.lv/jaunumi/jelgavas-vestures-annales/gludas--liepajas-dzelzcela-linijas-buve/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Skrundas šaursliežu dzelzceļa stacija.jpg|Skrundas šaursliežu dzelzceļa stacija
Vecā Airītes šaursliežu dzelzceļa stacija 1922.jpg|Airītes šaursliežu dzelzceļa stacija ar pulkvedim Kalpakam veltītā pieminekļa iesvētīšanas pasākuma dalībniekiem (1922. gada augustā)
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga: Jumava, 2009., 166. — 173. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Liepāja—Aizpute, dzelzcelza linija}}
[[Kategorija:Transports Liepājā]]
[[Kategorija:Aizpute]]
[[Kategorija:Latvijas bijušās dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>r3huzxqzqz20lqhahmeuai5afzslmt3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienu putas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>283181</id>
    <revision>
      <id>4486271</id>
      <parentid>3703397</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:42:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486271</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4790" sha1="n6d3fizfh7pzgl61p49f2tjnq3i4h0c" xml:space="preserve">{{Grāmatas infokaste
|       nosaukums = Dienu putas
|          attels =  
| attela apraksts =  
|          autors = [[Boriss Viāns]]
|  orig nosaukums = ''L'Écume des jours''
|     ilustrators = 
|     vaka autors = 
|          valsts = {{FRA}}
|          valoda = [[Franču valoda|franču]]
|          serija = 
|          temats = 
|           zanrs = [[romāns]], [[pasaka]]
|        izdevejs = Gallimard
|          izdota = [[1947]]
| izdota latviski = [[2002]]
|       tulkotajs = 
|         formats = 
|             lpp = 
|     masa izmers = 
|            isbn = 
|            oclc = 
|             pec = 
|           pirms = 
}}
&quot;'''Dienu putas'''&quot; ({{val|fr|L'Écume des jours}}) ir [[Boriss Viāns|Borisa Viāna]] 1947. gadā publicēts [[romāns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/isa-instrukcija-borisa-viana-gramatu-lasitajiem-11265240|title=Īsa instrukcija Borisa Viana grāmatu lasītājiem.|author=Juris Zvirgzdiņš|date=2002|publisher=[[Diena]]|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tas ir uzrakstīts pasakas veidā un veltīts mākslinieka pirmajai sievai Mišelai. Grāmata tika uzrakstīta lai piedalītos trešajā Plejādes balvas konkursā (''prix de la Pléiade''), kur gan uzvarēja Žana Grožana poēmu krājums ''Laika zeme'' (''Terre du temps'' Jean Grosjean, 1912-2006). Rakstnieka dzīves laikā romāns palika neievērots, neskatoties uz [[Žans Pols Sartrs|Žana Pola Sartra]] atbalsta kampaņu žurnālā ''Les Temps modernes''.

== Tēli ==
* Kolēns: Bezrūpīgs jauneklis ar zeltainiem matiem, pietiekoši turīgs lai nestrādāt un baudīt dzīvi.&lt;ref name= &quot;novusputas&quot;/&gt; Romāna sākumā viņam atliek tikai iemīlēties. Notikumiem risinoties viņš atklāj, ka dziļas jūtas prasa arī pašaizliedzību. Viņš sasniegs briedumu un pierādīs savu spēju uzupurēties mēģinādams glābt Kloē.
* Kloē: Skaistuma un sievišķīguma iemiesojums. Viņas vārds ir aizņemts no [[Djūks Elingtons|Djūka Elingtona]] kompozīcijas ''Kloē jeb purva dziesma'' (''Chloe — Song of the Swamp'').&lt;ref name=&quot;novusputas&quot;/&gt; Kloē ir parādīta tāda, kādu viņu redz Kolēns, tas ir idealizēta. Tēla īstais raksturs nav īpaši izstrādāts. Kloē ir trausla veselība, viņa saslimst no [[Ūdensrožu dzimta|ūdensrozes]], kas aug viņai plaušās.
* Šiks: Kolēna labākais draugs, labsirdīgs, bet paviršs. Arī bauda dzīvi, kaut gan ir spiests strādāt lai iegūt to, kas viņam patīk. Sākumā iemīlējies Alīzē, viņš pamazām attālināsies no tās nododamies savai aizraušanai ar Žana Sola Partra rakstiem.&lt;ref name= &quot;novusputas&quot;/&gt; Pretēji Kolēnam Šiks kļūst aizvien vienaldzīgāks pret pārējiem.
* Alīze: Kloē draudzene. Šika uzticīga mīļākā, kuru pazudinās viņas vēlēšanās viņu glābt.&lt;ref name= &quot;novusputas&quot;/&gt; 
* Nikolā: Alīzes tēvocis un Kolēna personīgais pavārs, [[Žils Gufē|Žila Gufē]] skolnieks. Viņš nāk no citas sociālās klases, bet kļūst par ģimenes draugu. Paliek uzticīgs arī tad, kad Kolēns vairs nespēj viņam maksāt.&lt;ref name= &quot;novusputas&quot;/&gt;
* Izisa de Pontozāne: Iemīlējusies Nikolā Izisa ir visur viņam līdzās, kaut viņš arī šķiet uzskatām šīs attiecības par īslaicīgām.
* Žans Sols Partrs: Kā viņa prototips [[Žans Pols Sartrs]] ir plaši pazīstams filozofs un rakstnieks. Partrs izdevis romānu &quot;Vēmeklis&quot; (Sartra &quot;Nelabums&quot;, 1938). Sabiedrībā parādās kopā ar hercogieni Bovuāru ([[Simona de Bovuāra|Simonu de Bovuāru]]).
* Pele: Mazs dzīvnieciņš. Īsta pele, kas prot runāt. Tā ir mājas dvēsele. Ļoti pieķērusies savējiem, it īpaši pavāram Nikolā.

== Ekranizācija ==
* 1968. — ''Dienu putas'' režisors Šarls Belmonts&lt;ref name= &quot;novusputas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://2007.homonovus.lv/lv/programma/festivala_pirmizrades/dienu_putas/?d=1|title=Dienu pputas.|author=|date=2007|publisher=.homonovus.lv|accessdate={{dat|2015|5|6||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304130422/http://2007.homonovus.lv/lv/programma/festivala_pirmizrades/dienu_putas/?d=1}}&lt;/ref&gt;
* 2013. — ''Dienu putas'' režisors Mišels Gondrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://satori.lv/raksts/6216/Iemilejies%3F_Tev_loti_loti_sapes|title=Iemīlējies? Tev ļoti, ļoti sāpēs.|author=Liene Linde|date=2013|publisher=satori.lv|accessdate={{dat|2015|5|6||bez}}|archive-date={{dat|2014|07|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140708225749/http://www.satori.lv/raksts/6216/Iemilejies%3F_Tev_loti_loti_sapes}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Laikraksta &quot;Le Monde&quot; 100 gadsimta grāmatas]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{literatūra-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Borisa Viāna darbi]]
[[Kategorija:1947. gada romāni]]</text>
      <sha1>n6d3fizfh7pzgl61p49f2tjnq3i4h0c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Durga (pilsēta)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>283363</id>
    <revision>
      <id>4486192</id>
      <parentid>3736960</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:54:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486192</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2588" sha1="4zexh1onu1u9e0fwajx69s4mq8he5x8" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Indijā|kara dievieti hinduismā|Durga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Durga
 | official_name            = दुर्ग
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = India#Čhatīsgarha
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_name1        = [[Čhatīsgarha]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 10. gadsimts
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 182
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 268679
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas standarta laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 21 | latm = 11 | lats =  | latNS = N
 | longd = 81 | longm = 17 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 491001
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 289
 | website                  = {{url|http://www.durg.gov.in}}
 | footnotes                = 
}}
'''Durga''' ({{val|hi|दुर्ग}}, ''Durg'' — ‘Cietoksnis’) ir pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Čhatīsgarha]]s štatā, Durgas apriņķa centrs. Izvietojusies štata rietumu daļā [[Šivnata]]s krastos 60 km no štata galvaspilsētas [[Raipura]]s, ietilpst [[Bhilāī]] aglomerācijā.&lt;ref&gt;{{PZT|183}}&lt;/ref&gt; Sena pilsēta, dibināta ap 10. gadsimtu, ietilpusi senajā [[Kosala]]s valstī. Mūsdienās ievērojams [[metalurģija]]s, metālapstrādes, kalnrūpniecības un tekstilrūpniecības centrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Čhatīsgarhas pilsētas]]
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>4zexh1onu1u9e0fwajx69s4mq8he5x8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bhilāī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>283378</id>
    <revision>
      <id>4486179</id>
      <parentid>4437680</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:33:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486179</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3338" sha1="hrjwdfp46o0afihrrz4vn7kv0y2zgxn" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Bhilāī
 | official_name            = भिलाई
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
 | border                   = infobox
 | total_width              = 290
 | image_style              = 
 | perrow                   = 1/2/2/2
 | image1               = Kumaragupta (Library and ITIS).jpg
 | image2               = बीआईटी प्रशासनिक भवन.jpg
 | image3               = Csvtu.jpg
 | image4               =
 | caption4             = Surya treasure Island Mall
 | image5               =
 | image6               = The Prime Minister, Shri Narendra Modi dedicates the Modernised and Expanded Bhilai Steel Plant to the Nation, in Chhattisgarh on June 14, 2018. The Union Minister for Steel, Shri Chaudhary Birender Singh is also seen.JPG
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = India#Čhatīsgarha
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_name1        = [[Čhatīsgarha]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 10. gadsimts
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 341.0
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 625697
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 1064000
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas standarta laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 21 | latm = 12 | lats =  | latNS = N
 | longd = 81 | longm = 23 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 490000
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 452
 | website                  = {{url|http://www.bhilainagarnigam.com/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Bhilāī''' ({{val|hi|भिलाई}}, ''Bhilāī'') ir pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Čhatīsgarha]]s štatā. Izvietojusies štata rietumu daļā 40 km no štata galvaspilsētas [[Raipura]]s.&lt;ref&gt;{{PZT|110|Bilaja}}&lt;/ref&gt; Kopā ar [[Durga (Indija)|Durgu]] un citām mazākām pilsētām Bhilāī—Durgas aglomerāciju ar vairāk kā 1 miljonu iedzīvotājiem. Ievērojams [[metalurģija]]s centrs, 1959. gadā ar [[PSRS]] līdzdalību uzbūvētais metalurģijas kombināts ''Bhilai Steel Plant'' ar ap 50 000 nodarbināto ir viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem valstī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}
 
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Čhatīsgarhas pilsētas]]</text>
      <sha1>hrjwdfp46o0afihrrz4vn7kv0y2zgxn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džāmnagara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284037</id>
    <revision>
      <id>4486166</id>
      <parentid>4437683</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:18:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486166</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2853" sha1="f86tvsxrh7pzhhr9wmzxglhtk4r4w5i" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Džāmnagara
 | official_name            = જામનગર
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Lakhota Lake Museum.JPG
 | image_caption            = Lakhotas muzejs Džāmnagarā
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = India#Gudžarāta
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_name1        = [[Gudžarāta]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1540}}
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 125.0
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 529308
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 600411
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas standarta laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 22 | latm = 28 | lats =  | latNS = N
 | longd = 70 | longm = 4 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 361000
 | area_code                = 0288
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 17
 | website                  = {{url|http://www.mcjamnagar.com/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Džāmnagara''' ({{val|gu|જામનગર}}, ''Jāmnagar'') ir pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Gudžarāta]]s štatā, Džāmnagaras apriņķa centrs. Izvietojusies štata dienvidrietumos [[Kāthiāvāras pussala|Kāthiāvāras pussalā]] [[Kačhas līcis|Kačhas līča]] krastā 340 km no štata galvaspilsētas [[Gāndhīnagara]]s.&lt;ref&gt;{{PZT|186|Džamnagara}}&lt;/ref&gt;

Pilsētu 1540. gadā dibināja Džams Ravals kā [[Navānagara]]s vasaļvalsts galvaspilsētu ar tādu pašu nosaukumu. 1920. gados pārdēvēta tagadējā vārdā. Mūsdienās ievērojams industriālais centrs, speciāla ekonomiskā zona ar atšķirīgu nodokļu režīmu. Pilsētas galvenais uzņēmums ir ''Reliance Industries'' [[naftas pārstrāde]]s rūpnīca.

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Gudžarātas pilsētas]]</text>
      <sha1>f86tvsxrh7pzhhr9wmzxglhtk4r4w5i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žūpu Bērtulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284587</id>
    <revision>
      <id>4486272</id>
      <parentid>2733836</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:42:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4486272</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3062" sha1="fnwenoday4j1b3okzukqddnktsozck5" xml:space="preserve">[[Attēls:Žūpu Bērtulis izrāde 1868.JPG|thumb|Teātra izrādes afiša]]
[[Attēls:Žūpu Bērtulis akmens.JPG|thumb|Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens]]
'''Žūpu Bērtulis''' (sākotnēji — '''Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts''') ir [[Aleksandrs Johans Stenders|Aleksandra Johana Stendera]] lokalizēta luga, kas ir senākā latviski iespiestā luga.{{efn|Pirmā oriģinālluga latviešu valodā ir [[Kārlis Gothards Elferfelds|Kārļa Gotharda Elferfelda]] &quot;Tā dzimšanas diena&quot;&lt;ref&gt;{{LRB|176}}&lt;/ref&gt;}}

Šī ir joku luga par zemnieku, kas pēc pamošanās no reibuma sevi iedomājas par muižnieku. Darbā īpašs uzsvars likts uz žūpības netikuma apkarošanu.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Lugas pamatā ir dāņu rakstnieka [[Ludvigs Holbergs|Ludviga Holberga]] luga &quot;Kalnu Jepe&quot; (''Jeppe paa Bjerget''), kuru A. J. Stenders 1790. gadā iztulkoja ar nosaukumu &quot;Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts&quot;,{{efn|Vecajā ortogrāfijā: &quot;Lustes-Spehle no Zemmneeka, kas par Muischneeku tappe pahrwehrsts&quot;}} turpmākajos izdevumos lugu nosauca par &quot;Žūpu Bērtuli jeb kā zemnieks par muižnieku celts&quot;. 
Luga vispirms bija domāta lasīšanai, tomēr vēlāk arī uzvesta.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; {{dat|1868|6|2}} [[Kronvalda parks|Strēlnieku dārzā]] celtajā Strēlnieku biedrības vingrošanas zālē (''Turnhalle''), Rīgā,&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt; ar šīs lugas iestudējuma labdarības izrādi [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviskā palīdzības biedrība]] atklāja pirmo latviešu teātra izrādi&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; to uzskata par latviešu profesionālā teātra sākumu.&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=%C5%BE%C5%ABpu%20b%C4%93rtulis&amp;id=941742&amp;&amp;g=1 Holbergs (Holberg) Ludvigs]&lt;/ref&gt; Par lugas iestudējumu &quot;[[Mājas Viesis|Mājas Viesī]]&quot; rakstīja: &quot;Kas vien šo kumēdiņu stāstu lasījis un pazīst, tas nekavēsies uz skatīšanos nākt&quot;.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Piemiņa ==
{{dat|1993|6|2||bez}} Strēlnieku biedrības ēkas un ''Turnhalle'' atrašanās vietā atklāja teātra izrādei veltītu sarkanbrūnā granīta laukakmenī veidotu piemiņas zīmi (tēlnieks [[Oļegs Skarainis]]). Akmens ir 2,1 m augsts, 1,3 m plats, 1,5 m biezs, 2000. gadā to pavērsa pret [[Rīgas Kongresu nams|Kongresu namu]].&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;vēst&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|coauthors=&lt;!-- Frīde, Gudriķe, Hausmanis, Kalniņš, Treimane, Vāvere, Vecgrāvis --&gt;|editor=L. Bībere|title=Latviešu literatūras vēsture|volume=1. sējums|year=1998|publisher=LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts|isbn=9984-17-033-0|page=74}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Spārītis|first=Ojārs|authorlink=Ojārs Spārītis|title=Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība|year=2007|publisher=Nacionālais apgāds|location=Rīga|isbn=9789984263069|page=52}}&lt;/ref&gt;
}}


{{literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Lugas]]
[[Kategorija:Latviešu literatūras darbi]]</text>
      <sha1>fnwenoday4j1b3okzukqddnktsozck5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486274</id>
      <parentid>4486272</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:44:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4486274</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3062" sha1="6uqoje84886fe7i5jlb2wc41c6vth53" xml:space="preserve">[[Attēls:Žūpu Bērtulis izrāde 1868.JPG|thumb|Teātra izrādes afiša]]
[[Attēls:Žūpu Bērtulis akmens.JPG|thumb|Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens]]
'''Žūpu Bērtulis''' (sākotnēji — '''Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts''') ir [[Aleksandrs Johans Stenders|Aleksandra Johana Stendera]] lokalizēta luga, kas ir senākā latviski iespiestā luga.{{efn|Pirmā oriģinālluga latviešu valodā ir [[Kārlis Gothards Elferfelds|Kārļa Gotharda Elferfelda]] &quot;Tā dzimšanas diena&quot;&lt;ref&gt;{{LRB|176}}&lt;/ref&gt;}}

Šī ir joku luga par zemnieku, kas pēc pamošanās no reibuma sevi iedomājas par muižnieku. Darbā īpašs uzsvars likts uz žūpības netikuma apkarošanu.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Lugas pamatā ir dāņu rakstnieka [[Ludvigs Holbergs|Ludviga Holberga]] luga &quot;Kalnu Jepe&quot; (''Jeppe paa Bjerget''), kuru A. J. Stenders 1790. gadā iztulkoja ar nosaukumu &quot;Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts&quot;,{{efn|Vecajā ortogrāfijā: &quot;Lustes-Spehle no Zemmneeka, kas par Muischneeku tappe pahrwehrsts&quot;}} turpmākajos izdevumos lugu nosauca par &quot;Žūpu Bērtuli jeb kā zemnieks par muižnieku celts&quot;. 
Luga vispirms bija domāta lasīšanai, tomēr vēlāk arī uzvesta.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; {{dat|1868|6|2}} [[Kronvalda parks|Strēlnieku dārzā]] celtajā Strēlnieku biedrības vingrošanas zālē (''Turnhalle'') Rīgā,&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt; ar šīs lugas iestudējuma labdarības izrādi [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviskā palīdzības biedrība]] atklāja pirmo latviešu teātra izrādi,&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; ko uzskata par latviešu profesionālā teātra sākumu.&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=%C5%BE%C5%ABpu%20b%C4%93rtulis&amp;id=941742&amp;&amp;g=1 Holbergs (Holberg) Ludvigs]&lt;/ref&gt; Par lugas iestudējumu &quot;[[Mājas Viesis|Mājas Viesī]]&quot; rakstīja: &quot;Kas vien šo kumēdiņu stāstu lasījis un pazīst, tas nekavēsies uz skatīšanos nākt&quot;.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Piemiņa ==
{{dat|1993|6|2||bez}} Strēlnieku biedrības ēkas un ''Turnhalle'' atrašanās vietā atklāja teātra izrādei veltītu sarkanbrūnā granīta laukakmenī veidotu piemiņas zīmi (tēlnieks [[Oļegs Skarainis]]). Akmens ir 2,1 m augsts, 1,3 m plats, 1,5 m biezs, 2000. gadā to pavērsa pret [[Rīgas Kongresu nams|Kongresu namu]].&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;vēst&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|coauthors=&lt;!-- Frīde, Gudriķe, Hausmanis, Kalniņš, Treimane, Vāvere, Vecgrāvis --&gt;|editor=L. Bībere|title=Latviešu literatūras vēsture|volume=1. sējums|year=1998|publisher=LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts|isbn=9984-17-033-0|page=74}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Spārītis|first=Ojārs|authorlink=Ojārs Spārītis|title=Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība|year=2007|publisher=Nacionālais apgāds|location=Rīga|isbn=9789984263069|page=52}}&lt;/ref&gt;
}}


{{literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Lugas]]
[[Kategorija:Latviešu literatūras darbi]]</text>
      <sha1>6uqoje84886fe7i5jlb2wc41c6vth53</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486275</id>
      <parentid>4486274</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:45:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4486275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3061" sha1="d1oe4fmet1akb0ib2qwah9ie4e74w91" xml:space="preserve">[[Attēls:Žūpu Bērtulis izrāde 1868.JPG|thumb|Teātra izrādes afiša]]
[[Attēls:Žūpu Bērtulis akmens.JPG|thumb|Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens]]
'''Žūpu Bērtulis''' (sākotnēji — '''Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts''') ir [[Aleksandrs Johans Stenders|Aleksandra Johana Stendera]] lokalizēta luga, kas ir senākā latviski iespiestā luga.{{efn|Pirmā oriģinālluga latviešu valodā ir [[Kārlis Gothards Elferfelds|Kārļa Gotharda Elferfelda]] &quot;Tā dzimšanas diena&quot;&lt;ref&gt;{{LRB|176}}&lt;/ref&gt;}}

Šī ir joku luga par zemnieku, kas pēc pamošanās no reibuma sevi iedomājas par muižnieku. Darbā īpašs uzsvars likts uz žūpības netikuma apkarošanu.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Lugas pamatā ir dāņu rakstnieka [[Ludvigs Holbergs|Ludviga Holberga]] luga &quot;Kalnu Jepe&quot; (''Jeppe paa Bjerget''), kuru A. J. Stenders 1790. gadā iztulkoja ar nosaukumu &quot;Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts&quot;,{{efn|Vecajā ortogrāfijā: &quot;Lustes-Spehle no Zemmneeka, kas par Muischneeku tappe pahrwehrsts&quot;}} turpmākajos izdevumos lugu nosauca par &quot;Žūpu Bērtuli jeb kā zemnieks par muižnieku celts&quot;. 
Luga vispirms bija domāta lasīšanai, tomēr vēlāk arī uzvesta.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; {{dat|1868|6|2}} [[Kronvalda parks|Strēlnieku dārzā]] celtajā Rīgas Strēlnieku biedrības vingrošanas zālē (''Turnhalle'')&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt; ar šīs lugas iestudējuma labdarības izrādi [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviskā palīdzības biedrība]] atklāja pirmo latviešu teātra izrādi,&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; ko uzskata par latviešu profesionālā teātra sākumu.&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=%C5%BE%C5%ABpu%20b%C4%93rtulis&amp;id=941742&amp;&amp;g=1 Holbergs (Holberg) Ludvigs]&lt;/ref&gt; Par lugas iestudējumu &quot;[[Mājas Viesis|Mājas Viesī]]&quot; rakstīja: &quot;Kas vien šo kumēdiņu stāstu lasījis un pazīst, tas nekavēsies uz skatīšanos nākt&quot;.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Piemiņa ==
{{dat|1993|6|2||bez}} Strēlnieku biedrības ēkas un ''Turnhalle'' atrašanās vietā atklāja teātra izrādei veltītu sarkanbrūnā granīta laukakmenī veidotu piemiņas zīmi (tēlnieks [[Oļegs Skarainis]]). Akmens ir 2,1 m augsts, 1,3 m plats, 1,5 m biezs, 2000. gadā to pavērsa pret [[Rīgas Kongresu nams|Kongresu namu]].&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;vēst&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|coauthors=&lt;!-- Frīde, Gudriķe, Hausmanis, Kalniņš, Treimane, Vāvere, Vecgrāvis --&gt;|editor=L. Bībere|title=Latviešu literatūras vēsture|volume=1. sējums|year=1998|publisher=LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts|isbn=9984-17-033-0|page=74}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Spārītis|first=Ojārs|authorlink=Ojārs Spārītis|title=Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība|year=2007|publisher=Nacionālais apgāds|location=Rīga|isbn=9789984263069|page=52}}&lt;/ref&gt;
}}


{{literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Lugas]]
[[Kategorija:Latviešu literatūras darbi]]</text>
      <sha1>d1oe4fmet1akb0ib2qwah9ie4e74w91</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486276</id>
      <parentid>4486275</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:46:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4486276</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3063" sha1="jzfu0gyshz1q6rkj1zxuc0d7pxalsii" xml:space="preserve">[[Attēls:Žūpu Bērtulis izrāde 1868.JPG|thumb|Teātra izrādes afiša]]
[[Attēls:Žūpu Bērtulis akmens.JPG|thumb|Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens]]
'''Žūpu Bērtulis''' (sākotnēji — '''Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts''') ir [[Aleksandrs Johans Stenders|Aleksandra Johana Stendera]] lokalizēta luga, kas ir senākā latviski iespiestā luga.{{efn|Pirmā oriģinālluga latviešu valodā ir [[Kārlis Gothards Elferfelds|Kārļa Gotharda Elferfelda]] &quot;Tā dzimšanas diena&quot;&lt;ref&gt;{{LRB|176}}&lt;/ref&gt;}}

Šī ir joku luga par zemnieku, kas pēc pamošanās no reibuma sevi iedomājas par muižnieku. Darbā īpašs uzsvars likts uz žūpības netikuma apkarošanu.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Lugas pamatā ir dāņu rakstnieka [[Ludvigs Holbergs|Ludviga Holberga]] luga &quot;Kalnu Jepe&quot; (''Jeppe paa Bjerget''), kuru A. J. Stenders 1790. gadā iztulkoja ar nosaukumu &quot;Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts&quot;,{{efn|Vecajā ortogrāfijā: &quot;Lustes-Spehle no Zemmneeka, kas par Muischneeku tappe pahrwehrsts&quot;}} turpmākajos izdevumos lugu nosauca par &quot;Žūpu Bērtuli jeb kā zemnieks par muižnieku celts&quot;. 
Luga vispirms bija domāta lasīšanai, tomēr vēlāk arī uzvesta.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; 

{{dat|1868|6|2}} [[Kronvalda parks|Strēlnieku dārzā]] celtajā Rīgas Strēlnieku biedrības vingrošanas zālē (''Turnhalle'')&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt; ar šīs lugas iestudējuma labdarības izrādi [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviskā palīdzības biedrība]] atklāja pirmo latviešu teātra izrādi,&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; ko uzskata par latviešu profesionālā teātra sākumu.&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=%C5%BE%C5%ABpu%20b%C4%93rtulis&amp;id=941742&amp;&amp;g=1 Holbergs (Holberg) Ludvigs]&lt;/ref&gt; Par lugas iestudējumu &quot;[[Mājas Viesis|Mājas Viesī]]&quot; rakstīja: &quot;Kas vien šo kumēdiņu stāstu lasījis un pazīst, tas nekavēsies uz skatīšanos nākt&quot;.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Piemiņa ==
{{dat|1993|6|2||bez}} Strēlnieku biedrības ēkas un ''Turnhalle'' atrašanās vietā atklāja teātra izrādei veltītu sarkanbrūnā granīta laukakmenī veidotu piemiņas zīmi (tēlnieks [[Oļegs Skarainis]]). Akmens ir 2,1 m augsts, 1,3 m plats, 1,5 m biezs, 2000. gadā to pavērsa pret [[Rīgas Kongresu nams|Kongresu namu]].&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;vēst&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|coauthors=&lt;!-- Frīde, Gudriķe, Hausmanis, Kalniņš, Treimane, Vāvere, Vecgrāvis --&gt;|editor=L. Bībere|title=Latviešu literatūras vēsture|volume=1. sējums|year=1998|publisher=LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts|isbn=9984-17-033-0|page=74}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Spārītis|first=Ojārs|authorlink=Ojārs Spārītis|title=Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība|year=2007|publisher=Nacionālais apgāds|location=Rīga|isbn=9789984263069|page=52}}&lt;/ref&gt;
}}


{{literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Lugas]]
[[Kategorija:Latviešu literatūras darbi]]</text>
      <sha1>jzfu0gyshz1q6rkj1zxuc0d7pxalsii</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486277</id>
      <parentid>4486276</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:57:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3084" sha1="lxfbmd4xxzc5gjw7qd7v8aosp5d076f" xml:space="preserve">[[Attēls:Žūpu Bērtulis izrāde 1868.JPG|thumb|Latviešu teātra Turnhallē izrādes afiša]]
[[Attēls:Žūpu Bērtulis akmens.JPG|thumb|Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens]]
'''Žūpu Bērtulis''' (sākotnēji — '''Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts''') ir [[Aleksandrs Johans Stenders|Aleksandra Johana Stendera]] lokalizēta luga, kas ir senākā latviski iespiestā luga.{{efn|Pirmā oriģinālluga latviešu valodā ir [[Kārlis Gothards Elferfelds|Kārļa Gotharda Elferfelda]] &quot;Tā dzimšanas diena&quot;&lt;ref&gt;{{LRB|176}}&lt;/ref&gt;}}

Šī ir joku luga par zemnieku, kas pēc pamošanās no reibuma sevi iedomājas par muižnieku. Darbā īpašs uzsvars likts uz žūpības netikuma apkarošanu.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Lugas pamatā ir dāņu rakstnieka [[Ludvigs Holbergs|Ludviga Holberga]] luga &quot;Kalnu Jepe&quot; (''Jeppe paa Bjerget''), kuru A. J. Stenders 1790. gadā iztulkoja ar nosaukumu &quot;Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts&quot;,{{efn|Vecajā ortogrāfijā: &quot;Lustes-Spehle no Zemmneeka, kas par Muischneeku tappe pahrwehrsts&quot;}} turpmākajos izdevumos lugu nosauca par &quot;Žūpu Bērtuli jeb kā zemnieks par muižnieku celts&quot;. 
Luga vispirms bija domāta lasīšanai, tomēr vēlāk arī uzvesta.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; 

{{dat|1868|6|2}} [[Kronvalda parks|Strēlnieku dārzā]] celtajā Rīgas Strēlnieku biedrības vingrošanas zālē (''Turnhalle'')&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt; ar šīs lugas iestudējuma labdarības izrādi [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviskā palīdzības biedrība]] atklāja pirmo latviešu teātra izrādi,&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; ko uzskata par latviešu profesionālā teātra sākumu.&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=%C5%BE%C5%ABpu%20b%C4%93rtulis&amp;id=941742&amp;&amp;g=1 Holbergs (Holberg) Ludvigs]&lt;/ref&gt; Par lugas iestudējumu &quot;[[Mājas Viesis|Mājas Viesī]]&quot; rakstīja: &quot;Kas vien šo kumēdiņu stāstu lasījis un pazīst, tas nekavēsies uz skatīšanos nākt&quot;.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Piemiņa ==
{{dat|1993|6|2||bez}} Strēlnieku biedrības ēkas un ''Turnhalle'' atrašanās vietā atklāja teātra izrādei veltītu sarkanbrūnā granīta laukakmenī veidotu piemiņas zīmi (tēlnieks [[Oļegs Skarainis]]). Akmens ir 2,1 m augsts, 1,3 m plats, 1,5 m biezs, 2000. gadā to pavērsa pret [[Rīgas Kongresu nams|Kongresu namu]].&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;vēst&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|coauthors=&lt;!-- Frīde, Gudriķe, Hausmanis, Kalniņš, Treimane, Vāvere, Vecgrāvis --&gt;|editor=L. Bībere|title=Latviešu literatūras vēsture|volume=1. sējums|year=1998|publisher=LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts|isbn=9984-17-033-0|page=74}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Spārītis|first=Ojārs|authorlink=Ojārs Spārītis|title=Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība|year=2007|publisher=Nacionālais apgāds|location=Rīga|isbn=9789984263069|page=52}}&lt;/ref&gt;
}}


{{literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Lugas]]
[[Kategorija:Latviešu literatūras darbi]]</text>
      <sha1>lxfbmd4xxzc5gjw7qd7v8aosp5d076f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486279</id>
      <parentid>4486277</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:59:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486279</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3084" sha1="mzdefuuiudfn46mmr76z9owo6yw9z0j" xml:space="preserve">[[Attēls:Žūpu Bērtulis izrāde 1868.jpg|thumb|Latviešu teātra Turnhallē izrādes afiša]]
[[Attēls:Žūpu Bērtulis akmens.JPG|thumb|Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens]]
'''Žūpu Bērtulis''' (sākotnēji — '''Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts''') ir [[Aleksandrs Johans Stenders|Aleksandra Johana Stendera]] lokalizēta luga, kas ir senākā latviski iespiestā luga.{{efn|Pirmā oriģinālluga latviešu valodā ir [[Kārlis Gothards Elferfelds|Kārļa Gotharda Elferfelda]] &quot;Tā dzimšanas diena&quot;&lt;ref&gt;{{LRB|176}}&lt;/ref&gt;}}

Šī ir joku luga par zemnieku, kas pēc pamošanās no reibuma sevi iedomājas par muižnieku. Darbā īpašs uzsvars likts uz žūpības netikuma apkarošanu.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Lugas pamatā ir dāņu rakstnieka [[Ludvigs Holbergs|Ludviga Holberga]] luga &quot;Kalnu Jepe&quot; (''Jeppe paa Bjerget''), kuru A. J. Stenders 1790. gadā iztulkoja ar nosaukumu &quot;Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts&quot;,{{efn|Vecajā ortogrāfijā: &quot;Lustes-Spehle no Zemmneeka, kas par Muischneeku tappe pahrwehrsts&quot;}} turpmākajos izdevumos lugu nosauca par &quot;Žūpu Bērtuli jeb kā zemnieks par muižnieku celts&quot;. 
Luga vispirms bija domāta lasīšanai, tomēr vēlāk arī uzvesta.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; 

{{dat|1868|6|2}} [[Kronvalda parks|Strēlnieku dārzā]] celtajā Rīgas Strēlnieku biedrības vingrošanas zālē (''Turnhalle'')&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt; ar šīs lugas iestudējuma labdarības izrādi [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviskā palīdzības biedrība]] atklāja pirmo latviešu teātra izrādi,&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; ko uzskata par latviešu profesionālā teātra sākumu.&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=%C5%BE%C5%ABpu%20b%C4%93rtulis&amp;id=941742&amp;&amp;g=1 Holbergs (Holberg) Ludvigs]&lt;/ref&gt; Par lugas iestudējumu &quot;[[Mājas Viesis|Mājas Viesī]]&quot; rakstīja: &quot;Kas vien šo kumēdiņu stāstu lasījis un pazīst, tas nekavēsies uz skatīšanos nākt&quot;.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Piemiņa ==
{{dat|1993|6|2||bez}} Strēlnieku biedrības ēkas un ''Turnhalle'' atrašanās vietā atklāja teātra izrādei veltītu sarkanbrūnā granīta laukakmenī veidotu piemiņas zīmi (tēlnieks [[Oļegs Skarainis]]). Akmens ir 2,1 m augsts, 1,3 m plats, 1,5 m biezs, 2000. gadā to pavērsa pret [[Rīgas Kongresu nams|Kongresu namu]].&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;vēst&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|coauthors=&lt;!-- Frīde, Gudriķe, Hausmanis, Kalniņš, Treimane, Vāvere, Vecgrāvis --&gt;|editor=L. Bībere|title=Latviešu literatūras vēsture|volume=1. sējums|year=1998|publisher=LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts|isbn=9984-17-033-0|page=74}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Spārītis|first=Ojārs|authorlink=Ojārs Spārītis|title=Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība|year=2007|publisher=Nacionālais apgāds|location=Rīga|isbn=9789984263069|page=52}}&lt;/ref&gt;
}}


{{literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Lugas]]
[[Kategorija:Latviešu literatūras darbi]]</text>
      <sha1>mzdefuuiudfn46mmr76z9owo6yw9z0j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486282</id>
      <parentid>4486279</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:15:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Piemiņa */</comment>
      <origin>4486282</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3085" sha1="4pxcjbybq7v8x8co5lzzlc6dtdot8yj" xml:space="preserve">[[Attēls:Žūpu Bērtulis izrāde 1868.jpg|thumb|Latviešu teātra Turnhallē izrādes afiša]]
[[Attēls:Žūpu Bērtulis akmens.JPG|thumb|Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens]]
'''Žūpu Bērtulis''' (sākotnēji — '''Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts''') ir [[Aleksandrs Johans Stenders|Aleksandra Johana Stendera]] lokalizēta luga, kas ir senākā latviski iespiestā luga.{{efn|Pirmā oriģinālluga latviešu valodā ir [[Kārlis Gothards Elferfelds|Kārļa Gotharda Elferfelda]] &quot;Tā dzimšanas diena&quot;&lt;ref&gt;{{LRB|176}}&lt;/ref&gt;}}

Šī ir joku luga par zemnieku, kas pēc pamošanās no reibuma sevi iedomājas par muižnieku. Darbā īpašs uzsvars likts uz žūpības netikuma apkarošanu.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Lugas pamatā ir dāņu rakstnieka [[Ludvigs Holbergs|Ludviga Holberga]] luga &quot;Kalnu Jepe&quot; (''Jeppe paa Bjerget''), kuru A. J. Stenders 1790. gadā iztulkoja ar nosaukumu &quot;Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts&quot;,{{efn|Vecajā ortogrāfijā: &quot;Lustes-Spehle no Zemmneeka, kas par Muischneeku tappe pahrwehrsts&quot;}} turpmākajos izdevumos lugu nosauca par &quot;Žūpu Bērtuli jeb kā zemnieks par muižnieku celts&quot;. 
Luga vispirms bija domāta lasīšanai, tomēr vēlāk arī uzvesta.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; 

{{dat|1868|6|2}} [[Kronvalda parks|Strēlnieku dārzā]] celtajā Rīgas Strēlnieku biedrības vingrošanas zālē (''Turnhalle'')&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt; ar šīs lugas iestudējuma labdarības izrādi [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviskā palīdzības biedrība]] atklāja pirmo latviešu teātra izrādi,&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt; ko uzskata par latviešu profesionālā teātra sākumu.&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=%C5%BE%C5%ABpu%20b%C4%93rtulis&amp;id=941742&amp;&amp;g=1 Holbergs (Holberg) Ludvigs]&lt;/ref&gt; Par lugas iestudējumu &quot;[[Mājas Viesis|Mājas Viesī]]&quot; rakstīja: &quot;Kas vien šo kumēdiņu stāstu lasījis un pazīst, tas nekavēsies uz skatīšanos nākt&quot;.&lt;ref name=&quot;vēst&quot; /&gt;

== Piemiņa ==
{{dat|1993|6|2||bez}} Strēlnieku biedrības ēkas un ''Turnhalles'' atrašanās vietā atklāja teātra izrādei veltītu sarkanbrūnā granīta laukakmenī veidotu piemiņas zīmi (tēlnieks [[Oļegs Skarainis]]). Akmens ir 2,1 m augsts, 1,3 m plats, 1,5 m biezs, 2000. gadā to pavērsa pret [[Rīgas Kongresu nams|Kongresu namu]].&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot; /&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;vēst&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|coauthors=&lt;!-- Frīde, Gudriķe, Hausmanis, Kalniņš, Treimane, Vāvere, Vecgrāvis --&gt;|editor=L. Bībere|title=Latviešu literatūras vēsture|volume=1. sējums|year=1998|publisher=LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts|isbn=9984-17-033-0|page=74}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;pieminekļi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Spārītis|first=Ojārs|authorlink=Ojārs Spārītis|title=Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība|year=2007|publisher=Nacionālais apgāds|location=Rīga|isbn=9789984263069|page=52}}&lt;/ref&gt;
}}


{{literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Lugas]]
[[Kategorija:Latviešu literatūras darbi]]</text>
      <sha1>4pxcjbybq7v8x8co5lzzlc6dtdot8yj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4486230</id>
      <parentid>4485861</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T02:10:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4486230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="77924" sha1="t6tb7vsj1fdn2n1vzzfo2tg2y816qp2" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>t6tb7vsj1fdn2n1vzzfo2tg2y816qp2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bhubanešbara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>298539</id>
    <revision>
      <id>4486182</id>
      <parentid>4394274</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:34:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486182</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2297" sha1="24ye350fffokx7jyvofi2wgfl9j5mtg" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Bhubanešbara
 | official_name            = ଭୁବନେଶ୍ୱର
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{multiple image
| border      = infobox
| total_width = 300
| image_style = 
| perrow      = 1/2/2/2/1
| image1      = Bhubaneswar skyline 121224.jpg
| image2      = Khandagari and Udaygiri featured image.jpg
| image3      = Rajarani Temple 2.jpg
| image4      = Lingaraj Temple in MahaShivratri.jpg
| image5      = Kalinga Stadium during ISL.jpg
| image6      = Parsurameswara temple complex.jpg
| image7      = Muktesvar Temple.jpg
| image8      = Dharmashala, Old town, Bhubaneswar.jpg
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | pushpin_map              = Indija#Orisa
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 20.27 | latm  =  | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 85.84 | longm =  | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = {{karogs|Indija}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Orisa]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | area_total_km2           = 135
 | elevation_m              = 45
 | population_total         = 837737
 | population_as_of         = {{dat|2011|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | website                  = {{URL|http://www.bmc.gov.in/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Bhubanešbara''' (ଭୁବନେଶ୍ୱର, {{val|en|Bhubaneswar, Bhubaneshwar}}) ir pilsēta [[Orisa|Orisā]], [[Indija|Indijā]]. Orisas štata administratīvais centrs un lielākā pilsēta.

Bhubanešbara ir Austrumindijas ekonomiskais un reliģiskais centrs, viena no tām pilsētām valstī, kas attīstās visātrāk. Bieži tiek dēvēta par &quot;Indijas tempļu pilsētu&quot; — lielākā daļa tempļu uzcelti starp 7. un 14. gadsimtu.

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Orisas pilsētas]]
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>24ye350fffokx7jyvofi2wgfl9j5mtg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pauls Jonass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>314511</id>
    <revision>
      <id>4486260</id>
      <parentid>4456473</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:07:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* MXGP rezultāti */ atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4486260</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8157" sha1="q3p6vlfuiie1w9yw2vtkztlf1zco7fa" xml:space="preserve">{{Sacīkšu braucēja infokaste
 |            vārds = Pauls Jonass
 |       vārds_oriģ = 
 |           attēls = Pauls Jonass Cto Mundo.jpg 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Jonass 2022. gadā Spānijas posmā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|13}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Aizpute}}&lt;ref name=&quot;redbull&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.redbull.com/lv/lv/motorsports/athletes/1331607490951/pauls-jonass|title=Pauls Jonass|publisher=Red Bull|accessdate={{dat|2016|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |             taut = {{LAT}}
 |           garums = {{mērvienība|cm=177}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=74}}
 |             alga = 
 |          iesauka = Bonis&lt;ref&gt;[https://paulsjonass.com/about/?lang=lv Pauls Jonass. Biogrāfija]&lt;/ref&gt; 
 |        izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |          kar_sāk = 2014
 |         kar_beig = 
 |            klubs = 
 |          komanda = ''MXGP Kawasaki Racing Team''
 |           numurs = 41 
 |           veids0 = 
 |         treneris = 
&lt;!------ Pirmais veids ------&gt;
 |            veids = [[Pasaules čempionāts motokrosā|Pasaules čempionāta motokrosā]]
 |        zvaigznes = 
 |          sezonas = 2014—pašlaik
 |        sacīkstes = 
 |           tituli = 
 |          uzvaras = 11 (MX2)&lt;br /&gt;1 (MXGP)&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/motoru_sports/moto/pauls_jonass/05052024-jonass_izcina_karjeras_pirmo_posma_uzvaru&lt;/ref&gt;
 |       pjedestāli = 
 |       p_sacīkste = 
 |         p_uzvara = 
 |     pēd_sacīkste = 
 |       pēd_uzvara = Portugāles ''Grand Prix'' posms (2024)
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = *2017 — MX2 Pasaules čempions
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
}}
'''Pauls Jonass''' (dzimis {{dat|1997|1|13}} [[Aizpute|Aizputē]])&lt;ref name=&quot;ktm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ktm.com/racing/mx/riders/pauls-jonass/|title=Pauls Jonass|publisher=KTM|accessdate={{dat|2016|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170508031245/http://www.ktm.com/racing/mx/riders/pauls-jonass/|archivedate={{dat|2017|05|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir latviešu [[Motosports|motosportists]]. Pirmais [[latvieši|latviešu]] motosportists, kurš ir kļuvis par [[Pasaules čempionāts motokrosā|pasaules čempionu motokrosā]] MX2 klasē (2017).

Vairākkārtējs Baltijas čempions, divkārtējs pasaules junioru čempions 85 un 125 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; klasē un 2013. gada Eiropas čempions 125 cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; klasē.

Astoņpadsmit gadu vecumā Pauls Jonass uz pieciem gadiem noslēdza līgumu ar ''[[KTM]]'' rūpnīcas komandu, startējot MX2 pasaules čempionātā. 2015. gada [[Pasaules čempionāts motokrosā|Pasaules čempionāta]] kopvērtējumā MX2 klasē izcīnīja 2. vietu un daļu sezonas bija arī sacensību līderis. 2016. gada sezonā Pauls smadzeņu satricinājuma dēl izlaida vairākus pēdējos posmus un kopvērtējumā palika 5. vietā. Savukārt 2017. gada Pasaules čempionātā viņš šajā klasē izcīnīja pirmo vietu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/auto/motorusports/jonass-triumfe-pasaules-cempionata-un-parraksta-latvijas-motokrosa-vesturi.d?id=49248199|title=Jonass triumfē pasaules čempionātā un pārraksta Latvijas motokrosa vēsturi|date={{dat|2017|8|17||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gada oktobrī Jonass noslēdza līgumu ar ''[[Kawasaki Motors|Kawasaki]]'' rūpnīcas komandu ''MXGP Kawasaki Racing Team''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/moto/11102024-oficiali_jonass_pievienojas_kawasaki_mxgp |title=Oficiāli: Jonass pievienojas &quot;Kawasaki&quot; MXGP rūpnīcas komandai |accessdate=2024-10-11 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== MXGP rezultāti ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%; text-align:center&quot;
|- valign=&quot;top&quot;
!valign=&quot;middle&quot;| Gads
! Posms&lt;br /&gt;1
! Posms&lt;br /&gt;2
! Posms&lt;br /&gt;3
! Posms&lt;br /&gt;4
! Posms&lt;br /&gt;5
! Posms&lt;br /&gt;6
! Posms&lt;br /&gt;7
! Posms&lt;br /&gt;8
! Posms&lt;br /&gt;9
! Posms&lt;br /&gt;10
! Posms&lt;br /&gt;11
! Posms&lt;br /&gt;12
! Posms&lt;br /&gt;13
! Posms&lt;br /&gt;14
! Posms&lt;br /&gt;15
! Posms&lt;br /&gt;16
! Posms&lt;br /&gt;17
! Posms&lt;br /&gt;18
! Posms&lt;br /&gt;19
! Posms&lt;br /&gt;20
!valign=&quot;middle&quot;| Finiša&lt;br /&gt;vidējais
!valign=&quot;middle&quot;| Pjedestāla&lt;br /&gt;procents
!valign=&quot;middle&quot;| Vieta
|-
! 2015 MX2
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 6
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 11
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 14
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 7
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 13
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 7
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 11
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background:#CD7F32;&quot;| 3
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 6
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 9
| -
| -
! 6.06
! 33%
! style=&quot;background: silver;&quot;| 2. vieta
|-
! 2017 MX2
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 21
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background:#CD7F32;&quot;| 3
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background:#CD7F32;&quot;| 3
|  style=&quot;background:#CD7F32;&quot;| 3
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 7
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| -
! 3.36
! 79%
!  style=&quot;background: gold;&quot;| 1. vieta
|-
! 2018 MX2
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
|  style=&quot;background:#CD7F32;&quot;| 3
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
|  style=&quot;background: gold;&quot;| 1
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
|  style=&quot;background:#CD7F32;&quot;| 3
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background: silver;&quot;| 2
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 6
| OUT
! 2.94
! 63%
! style=&quot;background: silver;&quot;| 2. vieta
|-
! 2024 MXGP
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 7
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 4
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 9
| style=&quot;background: gold;&quot;| 1
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 9
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 13
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
! 6.50
! 13%
! style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 14. vieta
|-
! 2025 MXGP
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 7
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 11
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| OUT
| OUT
| OUT
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 9
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 14
| DNF
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| OUT
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 10
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 9
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 8
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 9
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 10
! 8.82
! -
! style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 15. vieta
|-
! 2026 MXGP
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 10
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 16
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 16
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 14
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 10
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 11
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 11
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 5
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 10
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| -
!
!
!

|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Latvijas sportists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Jonass, Pauls}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Aizputē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas motosportisti]]</text>
      <sha1>q3p6vlfuiie1w9yw2vtkztlf1zco7fa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>315926</id>
    <revision>
      <id>4486082</id>
      <parentid>4169510</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:02:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: &lt;br /&gt; → &lt;br /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486082</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55742" sha1="qffwbqom4awpdla9lz7ja9ymh4f7yt2" xml:space="preserve">{{pareizrakstība+}}
{{atveidošana+}}
Sarakstā apkopotas tās '''vietas [[Spānija|Spānijā]], kas iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''. Kopā UNESCO sarakstā no Spānijas ir iekļautas '''44 vietas''' (39 kultūras objekti, 3 dabas objekts un 2 jaukti objekti), savukārt 33 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.&lt;ref&gt;[http://whc.unesco.org/en/statesparties/es Spānija]&lt;/ref&gt; Spānija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1982. gada 4. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/statesparties/es/ |title=Spain – Properties inscribed on the World Heritage List |publisher=UNESCO |accessdate=September 17, 2010}}&lt;/ref&gt;

Pirmās vietas no Spānijas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā]] tika iekļautas Pasaules mantojuma komitejas 8. sesijā, kas notika [[Argentīna]]s galvaspilsētā [[Buenosairesa|Buenosairesā]] 1984. gadā. Šajā sesijā tika iekļautas 5 vietas no Spānijas: [[Kordovas mošeja–katedrāle]]; [[Alhambra]] un [[Generalife]], [[Granada|Granadā]]; [[Burgosas katedrāle]]; [[Eskorjals|Eskorjala klosteris un vieta, Madridē]]; [[Gueļa parks]], [[Gueļas pils]] un ''[[Casa Mila]]'' ([[Antoni Gaudī]] darbi) [[Barselona|Barselonā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/archive/repcom84.htm#314 |title=Report of the Rapporteur |publisher=UNESCO |date=November 2, 1984 |accessdate=September 17, 2010}}&lt;/ref&gt; Vēl piecas vietas tika iekļautas 1985. gadā un 4 vietas 1986. gadā. Pašlaik kopā ir iekļautas 44 vietas, ar šo Spānija ir trešā lielākā valsts ar visvairāk objektiem aiz [[Ķīna]]s (48 objekti) un [[Itālija]]s (51 objekts)

== Sarakstā iekļautie objekti ==
{{Legend|#D0E7FF|Pārrobežu objekts|outline=silver}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Paskaidrojums !! Aizsardzības nr.
|-
| [[Attēls:Mezquita córdoba foto aerea.JPG|140px]] || '''[[Kordovas vēsturiskais centrs]]''' || [[Andalūzija]]&lt;br /&gt;{{coord|37|52|45|N|4|46|47|W}} || 1984 (papildināts 1994) || Kultūra || i, ii, iii, iv || Kordova savu uzplaukumu piedzīvoja pēc [[8. gadsimts|8. gadsimta]], kad tika uzvarēti [[mauri]]. Pilsētā atrodas vairāk nekā 300 mošejas, neskaitāmas pilis un sabiedriskās ēkas sacenšoties ar [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], [[Damaska|Damasku]] un [[Bagdāde|Bagdādi]]. Viena no iespaidīgākajām ēkām ir [[Kordovas Lielā mošeja]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/313 |title=Historic Centre of Cordoba |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/313 313]
|-
| [[Attēls:Vista de la Alhambra.jpg|140px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Generalife.JPG|140px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:El Albayzín panorama (2010).jpg|140px]] || '''[[Alhambra]], [[Generalife]] un [[Albajsīna]]''' || [[Andalūzija]]&lt;br /&gt;{{coord|37|10|0|N|3|35|24|W}}&lt;br /&gt;{{coord|37|10|37|N|3|35|7|W}}&lt;br /&gt;{{coord|37|10|36|N|3|35|40|W}} || 1984 (papildināts 1994) || Kultūra || i, iii, iv || Alhambra un Albajsīna ir nocietināti cietokšņi, kas atrodas uz diviem blakus esošajiem kalniem un veido daļu no [[Viduslaiki|Viduslaiku]] [[Granada]]s. Alhambras cietoksnis 13. un 14. gadsimtā bija emirāta ārpilsētas dzīvesvieta, savukārt Generalifē atrodas labi iekopti dārzi. Albajsīnas dzīvojamie rajoni ir bagāta [[mauri|mauru]] arhitektūras krātuve, kura harmoniski iekļaujas arī tradicionālā [[Andalūzija]]s arhitektūra.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/314 |title=Alhambra, Generalife and Albayzín, Granada |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/314 314]
|-
| [[Attēls:Catedral de Burgos.jpg|140px]] || '''[[Burgosas katedrāle]]''' || [[Kastīlija un Leona]]&lt;br /&gt;{{coord|42|20|26|N|3|42|16|W}} || 1984  || Kultūra || ii, iv, vi || Burgosas katedrāle celtniecība tika uzsākta 13. gadsimtā un pabeigta 15./16. gadsimtā. Tā ir celta [[gotika]]s stilā un katedrālē ir apkopoti unikāli mākslas darbu kolekcijas, tostarp gleznas, kora stendi, altāra gleznas, kapenes un vitrāžas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/316 |title=Burgos Cathedral |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/316 316]
|-
| [[Attēls:Vista aerea del Monasterio de El Escorial.jpg|140px]] || '''[[Eskorjals|Eskorjala klosteris un apkārtne, Madridē]]''' || [[Madrides apgabals|Madride]]&lt;br /&gt;{{coord|40|35|20|N|4|8|52|W}} || 1984 || Kultūra || i, ii, vi || Eskorjala klosteris būvēts 16. gadsimta beigās un ir viena no skaistākajām vietām [[Madride]]s tuvumā. Klosteris ir veidots askētiskā arhitektūrā, un tajā sajaucas kopā vairāki arhitektūras stili. Eskorjals bijis arī vairāku karaļu rezidence.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/320 |title=Works of Antoni Gaudí |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt;|| [http://whc.unesco.org/en/list/318 318]
|-
| [[Attēls:Casa Milà - Barcelona, Spain - Jan 2007.jpg|140px]] || '''[[Antoni Gaudī darbi]]''' || [[Katalonija]]&lt;br /&gt;{{coord|41|24|13|N|2|10|28|E}} || 1984 (papildināts 2005) || Kultūra || i, ii, iv || Septiņas īpašas ēkas, kas būvētas pēc arhitekta [[Antoni Gaudī]] (1852-1926) projekta [[Barselona|Barselonā]]. Gaudī radošais ieguldījums sniedz ieskatu arhitektūras un būvniecības tehnoloģijās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Ēku arhitektūrās viņš apvieno dabas un arhitektūras elementus. Šīs septiņas ēkas ir [[Gueļa parks]] ''(Parque Güell)'', [[Gueļa pils]] ''(Palacio Güell)'', ''[[Casa Mila]], [[Casa Vicens]]'', [[Svētās Ģimenes baznīca]] ''(La Sagrada Familia)'', ''Casa Batllo'' un [[Gueļa kripta]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/318 |title=Monastery and Site of the Escurial, Madrid |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/320 320] 
|-
| [[Attēls:Techo de Altamira (replica)-Museo Arqueológico Nacional.jpg|140px]] || '''[[Altamira]]s ala un [[Paleolīta alu māksla Spānijas ziemeļos]]''' || [[Kantabrija]], [[Astūrija]] un [[Basku Zeme]]&lt;br /&gt;{{coord|43|22|57|N|4|6|58|W}} || 1985 (papildināts 2008) || Kultūra || i, iii || Kopumā 17 alas, kurās redzami [[paleolīts|paleolīta]] laika mākslas darbi. Slavenākā no šīm 17 alām ir [[Altamira]]. Alas māksla sniedz ieskatu cilvēka dzīvē no 35 00 līdz 11 000 gadam p.m.ē. Lielās izolētības dēļ, alas ir pasargātas no klimatisko apstākļu iedarbības. Zīmējumi sniedz ieskatu par cilvēku dzīvesveidu, tradīcijām un paražām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/310 |title=Cave of Altamira and Paleolithic Cave Art of Northern Spain |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt;|| [http://whc.unesco.org/en/list/310 310]
|-
| [[Attēls:Segovia - 01.jpg|140px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:AcueductoSegovia edit1.jpg|140px]] || '''[[Segovija|Segovijas vecpilsēta]] un tās [[Segovijas akvedukts|akvedukts]]''' || [[Kastīlija un Leona]]&lt;br /&gt;{{coord|40|56|52|N|4|7|3|W}} || 1985 || Kultūra || i, iii, iv || Romiešu ūdensvads Segovijā, iespējams, būvēts 50. gada p.m.ē., un ir ļoti labi saglabājies. Akveduktu veido divu līmeņu arkas. Segovijas vecpilsētā atrodas tādas iespaidīgas ēkas kā Alkazars, kas būvēts 11. gadsimtā un 16. gadsimtā veidota [[gotika|gotiskā]] katedrāle.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/311 |title=Old Town of Segovia and its Aqueduct  |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/311 311]
|-
| [[Attēls:Santa maria del naranco-001.jpg|140px]] || '''[[Astūrijas arhitektūra|Ovjedo pieminekļi un Astūrijas Karaliste]]''' || [[Astūrija]]&lt;br /&gt;{{coord|43|21|36|N|5|50|42|W}} || 1985 (papildināts 1998)|| Kultūra || i, ii, iv || Ovjedo pieminekļi sniedz spilgtu piemēru [[romānika]]s arhitektūras stila attīstībai [[Astūrijas Karaliste|Astūrijas Karalistē]]. Iespaidīgākaš celtnes ir ''Santa Maria del Naranco, San Miguel de Lillo, Santa Cristina de Lena, Camara Santa'' un ''San Julian de los Prados'' baznīcas, kas atrodas [[Ovjedo]] apkārtnē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/312 |title=Monuments of Oviedo and the Kingdom of the Asturias |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/312 312]
|-
| [[Attēls:Calle de San Francisco, Santiago de Compostela, España, 2015-09-23, DD 07.jpg|140px]] || '''[[Santjago de Kompostela|Santjago de Kompostela (Vecpilsēta)]]''' || [[Galisija]]&lt;br /&gt;{{coord|42|53|0|N|8|33|0|W}} || 1985 || Kultūra || i, ii, vi || Šī ir slavena svētceļojumu vieta [[Spānija]]s ziemeļrietumos un simbols kristiešu cīņai pret [[islāms|islāmu]]. Ar savu [[romānika]]s, [[gotika]]s un [[baroks|baroka]] ēkām, Santjago vecpilsēta ir viena no skaistākajām pilsētām pasaulē. Vecākie pieminekļi atrodas ap Sv. Džeimsa kapu un [[Santjago de Kompostelas katedrāle|katedrāli]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/347 |title=Santiago de Compostela (Old Town) |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/347 347]
|-
| [[Attēls:Ávila 24-8-2002.jpg|140px]] || '''[[Avila|Avilas vecpilsēta un tās baznīcas]]''' || [[Kastīlija un Leona]]&lt;br /&gt;{{coord|40|39|0|N|4|41|0|W}} || 1985 (pārveidots 2007) || Kultūra || iii, iv || Pilsēta dibināta 11. gadsimtā, lai aizsargātu Spānijas teritorijas no [[mauri]]em. Pilsēta ir Sv. Terēzas dzimtā vieta un lielā inkvizitora [[Torkvemada]]s apbedījuma vieta. Pilsētas teritorijā ir ļoti labi saglabājušies nocietinājumi ar 82 pusapaļiem torņiem un deviņiem vārtiem un [[gotika]]s katedrāle.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/348 |title=Old Town of Ávila with its Extra-Muros Churches |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/348 348]
|-
| [[Attēls:Cimborrio Mudéjar Catedral de Teruel.png|140px]] || '''[[Mudeharas arhitektūra Aragonā]]''' || [[Aragona]]&lt;br /&gt;{{coord|41|39|23|N|0|53|48|W}} || 1986 (papildināts 2001) || Kultūra || iv || Mudeharas arhitektūra attīstību piedzīvoja 12. gadsimtā Aragonā. Šo arhitektūras stilu iespaidoja konkrēti politiskie, sociālie un kultūras apstākļi, kas dominēja Spānijā pēc [[Rekonkista]]s. Šis mākslas stils, ko ietekmēra [[islāms|islāma]] tradīcijas atspoguļojas arī dažādos mūsdienas [[Eiropa]]s stilos, jo īpaši [[gotika|gotikā]]. Arhitektūra sniedz izsmalcinātu raksturojumu ķieģeļu  un glazēto flīžu izmantošanā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/378 |title=Mudejar Architecture of Aragon |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/378 378]
|-
| [[Attēls:Toledo Skyline Panorama, Spain - Dec 2006.jpg|140px]] || '''[[Toledo|Toledo vēsturiskais centrs]]''' || [[Kastīlija-Lamanča]]&lt;br /&gt;{{coord|39|51|24|N|4|1|28|W}} || 1986 || Kultūra || i, ii, iii, iv || Toledo ir bijusi romiešu provinces centrs, [[vestgoti|vestgotu]] galvaspilsēta, [[Kordovas emirāts|Kordovas emirāta]] centrs, priekšpostenis kristiešu cīņai pret [[mauri]]em un [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V Hābsburga]] pagaidu mītne. Toledo pilsētas vēsture ir vismaz 2000 gadu garumā. Pilsēta ir redzams, kā sajaucas trīs galvenās reliģijas — [[jūdaisms]], [[kristietība]] un [[islāms]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/379 |title=Historic City of Toledo |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/379 379]
|-
| [[Attēls:Roque Agando, Parque nacional de Garajonay, La Gomera, España, 2012-12-14, DD 01.jpg|140px]] || '''[[Garahonajas nacionālais parks]]''' || [[Kanāriju salas]]&lt;br /&gt;{{coord|28|7|34|N|17|14|14|W}} || 1986 || Daba || vii, ix || Lauru koku mežs aptver 70% no šī parka teritorijas. Šis parks atrodas uz [[Gomera]]s salas, Kanāriju salu arhipelāgā. Mitrā veģetācija sniedz ieskatu ainavai, kura patiecoties klimata pārmaiņām lielā mērā ir pazudusi no [[Dienvideiropa]]s.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/380 |title=Garajonay National Park |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/380 380]
|-
| [[Attēls:Cáceres old town 2011.jpg|140px]] || '''[[Kaseresa|Kaseresas vecpilsēta]]''' || [[Estremadura]]&lt;br /&gt;{{coord|39|28|23|N|6|22|16|W}} || 1986 || Kultūra || iii, iv || Pilsēta atspoguļo vēstures cīņas starp [[mauri]]em un kristiešiem, kas redzamas arhitektūrā. Arhitektūra ir redzams gan romiešu, gan [[islāms|islāma]], gan Ziemeļu [[gotika]]s, gan itāļu [[renesanse]]s stili. Pilsētā atrodas vairāk nekā 30 musulmaņu periodā celti torni, no kuriem iespaidīgākais ir ''Torre del Bujaco''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/384 |title=Old Town of Cáceres |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt;  || [http://whc.unesco.org/en/list/384 384]
|-
| [[Attēls:Sevilla Cathedral - Southeast.jpg|140px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Patio de las doncellas.jpg|140px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Spain Andalusia Seville BW 2015-10-23 14-27-54.jpg|140px]] || '''[[Seviljas katedrāle|Katedrāle]], [[Alkazars]] un [[Indijas Galvenais arhīvs]], [[Sevilja|Seviljā]]''' || [[Andalūzija]]&lt;br /&gt;{{coord|37|23|9|N|5|59|35|W}}&lt;br /&gt;{{coord|37|23|2|N|5|59|29|W}}&lt;br /&gt;{{coord|37|23|2|N|5|59|31|W}} || 1987 || Kultūra || i, ii, iii, iv || Šīs trīs ēkas veido monumentālu konpleksu [[Sevilja|Seviljā]]. [[Seviljas katedrāle]] un [[Alkazars]] sniedz ieskatu [[mauri|mauru]] ietekmei no 1248. gada līdz 16. gadsimtam. [[Giralda minarets]] ir Almohada arhitektūras meistardarbs, tas atrodas blakus katedrālei. Šī katedrāle ir lielākā [[gotika|gotiskā]] celtne Eiropā un šeit atrodas arī [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] kaps. Senā Lonja, kas kļuva par Indijas Galveno arhīvu, satur vērtīgus dokumentus no kolonijām [[Amerika|Amerikā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/383 |title=Cathedral, Alcázar and Archivo de Indias in Seville |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt;|| [http://whc.unesco.org/en/list/383 383]
|-
| [[Attēls:Salamanca 2008.jpg|140px]] || '''[[Salamanka|Salamankas vecpilsēta]]''' || [[Kastīlija un Leona]]&lt;br /&gt;{{coord|40|57|41|N|5|40|3|W}} || 1988 || Kultūra || i, ii, iv || Šī senā universitātes pilsēta uz ziemeļrietumiem no [[Madride]]s vispirms 3. gadsimtā p.m.ē. bija [[Kartāga|kartāgiešu pilsēta]], pēc tam tā kļuva par romiešu tirdzniecības pilsētu un 11. gadsimtā, kad pilsētā tika izveidota universitāte, kas ir viena no vecākajām [[Eiropa|Eiropā]], šajā periodā Salamanka sasniedza savu &quot;zelta laikmetu&quot;. Pilsētas vēsturiskajā centrā ir redzami vairāki [[romānika]]s, [[gotika]]s, [[mauri]], [[renesanse]]s un [[baroks|baroka]] pieminekļi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/381 |title=Old City of Salamanca |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt;  || [http://whc.unesco.org/en/list/381 381]
|-
| [[Attēls:Poblet Monastery.jpg|140px]] || '''[[Pobletas klosteris]]''' || [[Andalūzija]]&lt;br /&gt;{{coord|41|22|51|N|1|4|57|E}} || 1991 || Kultūra || i, iv || Pobletas klosteris ir viens no lielākajiem [[cisterciešu ordenis|cisterciešu]] klosteriem Spānijā. Tā galvenā baznīca ir būvēta 12. gadsimtā. Askētiskais un majestātiskais klosteris ir bijusi karaļa Katalonijas un Aragonas rezidence.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/518 |title=Poblet Monastery |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/518 518]
|-
| [[Attēls:Merida Roman Theatre1.jpg|140px]] || '''[[Emerita Augusta|Meridas arheoloģiskais ansamblis]]''' || [[Estremadura]]&lt;br /&gt;{{coord|38|55|0|N|6|20|0|W}} || 1993 || Kultūra || iii, iv || Merida tika dibināta 25. gadā mūsu ērā un tajā laikā tās nosaukums bija ''Augusta Emerita''. Pilsētā ir labi saglabājušas paliekas no senās pilsētas, jo īpaši tilts par [[Gvadjana]]s upi, [[amfiteātris]], teātris, plašs cirks un ūdens apgādes sistēma. Merida bija viena no bagātākajām [[Romas impērija]]s provinču centriem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/664 |title=Archaeological Ensemble of Mérida |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/664 664]
|-
| [[Attēls:Royal Monastery of Santa Maria de Guadalupe.jpg|140px]] || '''[[Santamarijas de Gvadelupes karaliskais klosteris]]''' || [[Estremadura]]&lt;br /&gt;{{coord|39|27|10|N|5|19|39|W}} || 1993 || Kultūra || iv, vi || Klosteris ir izcila krātuve Spānijas reliģiskajai arhitektūrai četru gadsimtu garumā. Klosteris simbolizē divus nozīmīgus notikumus pasaules vēsturē, kas notika 1492. gadā: Ibērijas pussalas katoļu karaļu iekarojumus un [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] ierašanos [[Amerika|Amerikā]]. Klosterī esošās Jaunavas statuja ir spēcīgs kristianizācijas simbols daudzviet Jaunajā Pasaulē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/665 |title=Royal Monastery of Santa María de Guadalupe |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt;  || [http://whc.unesco.org/en/list/665 665]
|-
| [[Attēls:Image-Alto del perdon.jpg|140px]] || '''[[Svētā Jēkaba ceļš|Santjado de Kompostelas ceļi: Camino Francés un Ziemeļspānijas ceļi]]''' || [[Aragona]], [[Kastīlija un Leona]], [[Galisija]], [[Navarra]] un [[Larjoha (Spānija)|Larjoha]] || 1993 || Kultūra || ii, iv, vi || Četri kristiešu svētceļojumu maršruti [[Spānija]]s ziemeļos, ar paplašinājumu [[Santjago de Kompostela]]s pilsētā, sarakstā iekļauti 1993. gadā. Ceļu garums ir vairāk nekā 1500&amp;nbsp;km un ietver piekrastes Basku zemē, Larjohu un citas vietas. Gar ceļiem ir būvētas dažādas ēkas, kas bija paredzētas priekš svētceļniekiem, tostarp, katedrāles, baznīcas, slimnīcas, viesnīcas un par tilti. Paplašināšanā ietver dažus no senākajiem svētceļojumu ceļiem uz Santjago de Komposteli.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/669 |title=Routes of Santiago de Compostela: Camino Francés and Routes of Northern Spain  |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt;  || [http://whc.unesco.org/en/list/669 669]
|-
| [[Attēls:Wetlands in Donana.jpg|140px]] || '''[[Donjanas nacionālais parks]]''' || [[Andalūzija]]&lt;br /&gt;{{coord|37|0|0|N|6|30|0|W}} || 1994 (papildināts 2005) || Daba || vii, ix, x || Donjanas nacionālais parks atrodas Andalūzijā [[Gvadalkivira]]s upes labajā krastā un tā ietekā [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]]. Vieta ir ievēroja ar lielo biotopu daudzveidību, īpaši lagūnām, purviem, pastāvīgajām un ceļojošajām kāpām, mežiem un mūžzaļajiem krūmājiem. Parks ir mājvieta piecām apdraudētām putnu sugām un ir viena no lielākajām putnu mājvietām [[Vidusjūra]]s reģionā, kur katru gadu ziemošanas periodā ir vairāk nekā {{sk|500000}} ūdensputnu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/685 |title=Doñana National Park |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/685 685]
|-
| [[Attēls:Cuenca-panoramica4.JPG|140px]] || '''[[Kvenka (Spānija)|Kvenkas]] vēsturiskais centrs''' || [[Kastīlija-Lamanča]]&lt;br /&gt;{{coord|40|4|0|N|2|9|0|W}} || 1996 || Kultūra || ii, v || Kvenkas aizsargmūris tika uzbūvēts [[Kordovas kalifāts|Kordovas kalifāta]] laikā un tas ir neparasti labi saglabājies. Pēc 12. gadsimta, kad pilsētu iekaroja kastīlieši tā kļuva par karalisko pilsētu un bīskapijas centru. Pilsētā tika izbūvēta pirmā [[gotika|gotiskā]] katedrāle Spānija un slavenā ''Casas colgadas''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/781 |title=Historic Walled Town of Cuenca |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/781 781]
|-
| [[Attēls:Llonja.jpg|140px]] || '''[[Lonha de la Seda|La Lonha de la Seda Valensija]]''' || [[Valensijas apgabals]]&lt;br /&gt;{{coord|39|28|27|N|0|22|42|W}} || 1996 || Kultūra || i, iv || La Lonha de la Seda būvēta starp 1482. un 1533. gadu un sākotnēji izmantota kā [[zīds|zīda]] tirdzniecības vieta. Šī ēka vienmēr ir bijis tirdzniecības objekts. Ēka ir vēlās [[gotika]]s šedevrs. Grandiozā ''Sala de Contratación'' atspoguļo pilsētas lielo spēku un varenību [[Vidusjūra]]s tirdzniecībā 15. un 16. gadsimtā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/782 |title=La Lonja de la Seda de Valencia |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/782 782]
|- style=&quot;background-color:#D0E7FF&quot;
| [[Attēls:Bigorre3.jpg|140px]] || '''[[Pireneji — Montperdu Pasaules Mantojuma vieta|Pireneji — Monte Perdido]]''' || [[Aragona]]&lt;br /&gt;{{coord|42|39|0|N|0|3|0|E}}&lt;br /&gt;({{flaga|Francija}} [[Francija|Franciju]]) || 1997 (papildināts 1999) || Jaukti || iii, iv, v, vii, viii || Šo izcilā kalnu ainava atrodas uz mūsdienu [[Francija]]s un [[Spānija]]s valstu robežām un aptver teritoriju ap [[Montperdu]] kalnu, kas paceļas 3352 m vjl. Kopējā vietas platība ir 30 639 ha, ietverot divus no lielākajiem un dziļākajiem [[Eiropa]]s kanjoniem Spānijas pusē un pēkšņām ziemeļu nogāzēm Francijas pusē. Šajā vieta atspoguļo lauksaimniecības dzīvesveidu, kas kādreiz bija izplatīta kalnu reģionos visā Eiropā, bet tagad vairs redzama tikai [[Pireneji|Pireneju]] kalnos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/773 |title=Pyrénées - Mont Perdu |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/773 773]
|-
| [[Attēls:Panorámica de Las Médulas.jpg|140px]] || '''[[Lasmedulasa]]''' || [[Kastīlija un Leona]]&lt;br /&gt;{{coord|42|27|32|N|6|45|36|W}} || 1997 || Kultūra || i, ii, iii, iv || Lasmedulasā 1. gadsimtā p.m.ē. romieši sāka iegūt [[zelts|zeltu]], izmantojot hidrauliskās jaudas paņēmienu. Pēc diviem gadsimtiem romieši pārtrauca zelta ieguvi un atstāja izpostītu ainavu. Ainā ir redzamas pēdas ko ir atstājusi kalnrūpniecība un tās tehnoloģijas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/803 |title=Las Médulas |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/803 803]
|-
| [[Attēls:Palau de la Música Catalana, the Catalan Concert Hall.jpg|140px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Hospital de Sant Pau 01.jpg|140px]] || '''[[Kataloņu mūzikas pils]] un [[Santpau slimnīca]], [[Barselona|Barselonā]]''' || [[Katalonija]]&lt;br /&gt;{{coord|41|23|15|N|2|10|30|E}}&lt;br /&gt;{{coord|41|24|46|N|2|10|28|E}} || 1997 || Kultūra || i, ii, iv || Šie divi objekti ir vieni no labākajiem [[Barselona]]s arhitektūras pieminekļiem, ko veidojis Katalonijas ''[[art nouveau]]'' arhitekts [[Luīss Domenečs i Montaners]]. Kataloņu mūzikas pils ir būvēta no tērauda karkasa konstrukcijas un ēku rotā vairākas mākslinieciski veidotas sienas. Santpau slimnīca ir vienlīdz spilta ar savu dizainu un dekorācijām, bet tajā pašā laikā labi pielāgota slimnieku vajadzībām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/804 |title=Palau de la Música Catalana and Hospital de Sant Pau, Barcelona |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/804 804]
|-
| [[Attēls:Monasterio de Suso (2).jpg|140px]] || '''[[Sanmiljana|Sanmiljana Juso]] un [[Suso klosteris]]''' || [[Larjoha (Spānija)|Larjoha]]&lt;br /&gt;{{Coord|42|19|33|N|2|51|54|W}} || 1997 || Kultūra || ii, iv, vi || Sanmiljana klostera kopiena ir dibināta [[6. gadsimts|6. gadsimtā]] un ir kļuvusi par vienu no svētceļojuma galamērķiem. Suso [[romānika]]s baznīca uzcelta par godu svētajiem cilvēkiem. 16. gadsimts|16. gadsimta]] sākumā virsū vecajam kompleksam tika uzbūvēts jauns klostera komplekss.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/805 |title=San Millán Yuso and Suso Monasteries |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/805 805]
|- style=&quot;background-color:#D0E7FF&quot;
| [[Attēls:Rock Art Foz Coa 01.jpg|140px]] || '''[[Aizvēsturiskās alu zīmējumu vietas Koa ielejā]] un [[Sjega Verde|Sjega Verdē]]''' || [[Kastīlija un Leona]]&lt;br /&gt;{{coord|40|41|51|N|6|39|39|W}}&lt;br /&gt;(kopā ar {{flaga|Portugāle}} [[Portugāle|Portugāli]]) || 1998 (papildināts 2010) || Kultūra || i, iii || Divas aizvēsturiskās alu zīmējumu vieta Koa ieleja (Portugālē) un Sjega Verde (Spānijā). Alu zīmējumi sniedz ieskatu cilvēku dzīvē [[paleolīts|paleolīta]] periodā [[Agveda]]s un [[Douru]] upju stilā. Šie zīmējumi ir vieni no labākajiem alu zīmējumiem, kas ir saglabājušies Ibērijas pussalā un sniedz lielu izpratni par aizvēsturiskā cilvēka dzīvesstilu un tradīcijām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/866 |title=Prehistoric Rock Art Sites in the Côa Valley and Siega Verde |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt;  || [http://whc.unesco.org/en/list/866 866]
|-
| [[Attēls:Art rupestre Chimiachas.jpg|140px]] || '''[[Alu zīmējumi Ibērijas pussalas Vidusjūras baseinā]]''' || [[Andalūzija]], [[Aragona]], [[Kastīlija-Lamanča]], [[Katalonija]], [[Mursija]] un [[Valensijas apgabals]]&lt;br /&gt;{{Coord|39|47|24|N|1|2|0|W}} || 1998 || Kultūra || iii || Aizvēsturiskie alu zīmējumi Ibērijas pussalas Vidusjūras baseinā veido lielu zīmējumu kompleksu. Zīmējumos spilgti attēlots seno cilvēku dzīvesstils.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/874 |title=Rock Art of the Mediterranean Basin on the Iberian Peninsula |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/874 874]
|-
| [[Attēls:Universidad de Alcala.jpg|140px]] || '''[[Alkalas Universitāte|Alkalas de Enaresas universitāte]] un vēsturiski iežogotā teritorija''' || [[Madrides apgabals|Madride]]&lt;br /&gt;{{Coord|40|28|0|N|3|22|0|W}} || 1998 || Kultūra || ii, iv, vi || Universitāti dibinājis kardināls [[Himeness de Kisneross]] 16. gadsimta sākumā un tā bija pirmā speciāli plānotā Universitātes pilsēta pasaulē. Tā bija sākotnējais modelis ''Civitas Dei'' (Dieva pilsēta), ideāla pilsētas kopiena, ko spāņu [[konkistadors|konkistadori]] izvērsa uz [[Amerika|Ameriku]]. Šī universitātes pilsēta ir kalpojusi kā paraugs vairākām [[Eiropa]]s augstskolām un citur.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/876 |title=University and Historic Precinct of Alcalá de Henares |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/876 876]
|-
| [[Attēls:ForbysIbizaTown 02.jpg|140px]] || '''[[Eivisa|Eivisa, bioloģiskā daudzveidība un kultūra]]''' || [[Baleāru Salas]]&lt;br /&gt;{{coord|38|58|48|N|1|25|48|E}} || 1999 || Jaukti || ii, iii, iv, ix, x || Eivisa sniedz lielisku piemēru mijiedarbībai starp [[jūra]]s un [[piekraste]]s [[ekosistēma|ekosistēmu]]. Biezās okeāna prērijas, ko veido ''Posidonia'' alģes ir nozīmīga endēmiska suga, kas atrodama tikai [[Vidusjūra]]s baseinā. Eivisa sniedz pierādījumus par tās ilgo vēsturi. Senvietas ''Sa Caleta'' (tirdzniecības vieta) un ''Puig des Molins'' (kapsēta), liecina par salas svarīgo lomu Vidusjūras ekonomikā, īpaši [[Feniķijas|Feniķiešu]]-[[Kartāga]]s periodā. Stiprinātie ''Alta Vila'' ir izcils [[renesanse]]s militārās arhitektūras piemērs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/417 |title=Ibiza, Biodiversity and Culture |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt;|| [http://whc.unesco.org/en/list/417 417]
|-
| [[Attēls:Tenerife2005 008.jpg|140px]] || '''[[Sankristovala de la Laguna]]''' || [[Kanāriju salas]]&lt;br /&gt;{{coord|28|29|0|N|16|18|0|W}} || 1999 || Kultūra || ii, iv || Sankristovalu de la Lagunu veido divi kodoli Augšēja un Lejas pilsēta. Pilsēta tika veidota saskaņā ar filozofiskiem principiem. Tās platās ielas un atklātās vietas ar vairākām smalkām baznīcām, valsts un privātajām ēkām, sniedz ieskatu iedzīvotāju dzīvesveidā no 16. līdz 18. gadsimtam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/929 |title=San Cristóbal de La Laguna |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/929 929]
|-
| [[Attēls:Tarragona.Pont del diable aqüeducte.jpg|140px]] || '''[[Tarrako arheoloģiskais ansamblis]]''' || [[Katalonija]]&lt;br /&gt;{{coord|41|6|59|N|1|15|19|E}} || 2000 || Kultūra || ii, iii || Tarrako (mūsdienās [[Tarragona]]) bija galvenā administratīvā un tirdzniecības pilsēta Romas impērijas periodā un viena no bagātākajām pilsētām Ibērijas pussalā. Pilsētā veiktajos izrakumos atrastas vairākas naudas glabāšanas ēkas. Kaut gan lielākā daļa no šīm ēkām ir tikai fragmentāri, taču tās sniedz priekšstatu par grandiozitāti šajā romiešu provinces galvaspilsētā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/875 |title=Archaeological Ensemble of Tárraco |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/875 875]
|-
| [[Attēls:Arcoiris en el Palmeral de Elche.jpg|140px]] || '''[[Elčas palmu mežs]]''' || [[Valensijas apgabals]]&lt;br /&gt;{{coord|38|16|10|N|0|41|54|W}} || 2000 || Kultūra || ii, v || Palmu mežs ir veidots pie [[musulmaņi|musulmaņu]] pilsētas [[Elča]]s. Mežs ir veidots 10. gadsimtā, kas pussalu lielākoties apdzīvoja [[arābi]]. Mežs ir unikāls piemērs arābu lauksaimniecības praksei [[Eiropa]]s kontinentā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/930 |title=Palmeral of Elche |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt;  || [http://whc.unesco.org/en/list/930 930]
|-
| [[Attēls:Muralla romana de Lugo.JPG|140px]] || '''[[Romiešu valnis Lugo]]''' || [[Galisija]]&lt;br /&gt;{{coord|43|1|0|N|7|33|0|W}} || 2000 || Kultūra || iv || Lugo sienas būvētas 3. gadsimtā, lai aizstāvētu romiešu pilsētu ''Lucus''. Liela daļa no mūra sienas ir neskarta un atspoguļo romiešu nocietinājumus [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/987 |title=Roman Walls of Lugo |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/987 987]
|-
| [[Attēls:Taüll - Sant Climent.jpg|140px]] || '''[[Katalāņu romānikas baznīcas Valldeboi]]''' || [[Katalonija]]&lt;br /&gt;{{coord|42|30|17|N|0|48|13|E}} || 2000 || Kultūra || ii, iv || Šaurā [[Valldeboi ieleja]] atrodas [[Pireneji|Pireneju]] kalnos un to ieskauj stāvas kalnu grēdas. Ielejas katrā ciematā atrodas [[romānika]]s stila baznīca. Apkārt esošās pļavas lauksaimnieki izmanto kā sezonālās ganības.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/988 |title=Catalan Romanesque Churches of the Vall de Boí |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/988 988]
|-
| [[Attēls:Dolina-Pano-3.jpg|140px]] || '''[[Atapuerkas kalns|Atapuerkas arheoloģiskā vieta]]''' || [[Kastīlija un Leona]]&lt;br /&gt;{{coord|42|22|0|N|3|31|20|W}} || 2000 || Kultūra || iii, v || Sjerra de Atapuerka alas satur bagātīgas fosilijas no senākajiem cilvēkiem [[Eiropa|Eiropā]]. Šī vieta sniedz ieskatu cilvēku tradīcijās, dzīvesstilā un ikdienas dzīvē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/989 |title=Archaeological Site of Atapuerca |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/989 989]
|-
| [[Attēls:Catedral de baeza.jpg|140px]] || '''[[Uveda]]s un [[Baesa (pilsēta)|Baesa]]s renesanses pieminekļu ansambļi''' || [[Andalūzija]]&lt;br /&gt;{{coord|37|59|0|N|3|28|0|W}}&lt;br /&gt;{{coord|38|0|42|N|3|22|18|W}} || 2001 || Kultūra || ii, iv || Divas mazās Spānijas dienvidu pilsētas [[Uveda]]s un [[Baesa (pilsēta)|Baesa]] datētas ap 9. gadsimtu [[mauri|mauru]] periodu un 13. gadsimtu [[rekonkista]]s laiku. 16. gadsimtā abas pilsētas tika pakļautas [[renesanse]]s renovācijai. Pilsētu plānojumā redzamas [[Itālija]]s [[humānisms|humānisma]] idejas, kas devušas lielu ietekmi [[Latīņamerika]]s arhitektūrā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/522 |title=Renaissance Monumental Ensembles of Úbeda and Baeza |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/522 522]
|-
| [[Attēls:Aranjuez PalacioReal cadena.jpg|140px]] || '''[[Aranhvesa|Aranhvesas kultūrainava]]''' || [[Madrides apgabals|Madride]]&lt;br /&gt;{{coord|40|2|10|N|3|36|18|W}} || 2001 || Kultūra || ii, iv || Aranhvesas kultūrainava apvieno mijiedarbību starp dabu un cilvēku, starp līkumainajām ūdenstecēm un ģeometrisko ainavas dizainu, starp laukiem un pilsētām, starp meža ainavām un pilsveidīgām ēku ainavām. Šajā kultūrainavā vairāki karaļi iekopuši savas teritorijas, kurās atspoguļojas [[humānisms|humānisma]] idejas un 18. gadsimta franču [[baroks|baroka]] stila dārzu māksla.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1044|title=Aranjuez Cultural Landscape |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1044 1044]
|-
| [[Attēls:Zubia jun.jpg|140px]] || '''[[Biskajas tilts]]''' || [[Basku Zeme]]&lt;br /&gt;{{coord|43|19|23|N|3|1|0|W}} || 2006 || Kultūra || i, ii || Biskaja tilts atrodas [[Ibaizabala]]s upes grīvā uz rietumiem no [[Bilbao]]. To izstrādājis basku arhitekts [[Alberto de Palasio]] un tā būvniecība tika pabeigta 1893. gadā. Tilta augstums ir 45 m  un 160 m garš, tas apvieno 19. gadsimta dzelzs apstrādes tradīcijas, kuras savītas ar nesen atklātajām [[tērauds|tērauda]] trosēm. Tas bija pirmais tilts pasaulē, kurā pārvadāja cilvēkus uz suspendētas [[gondola]]s. Tilts ir izmantots kā paraugs daudziem līdzīgiem tiltiem [[Eiropa|Eiropā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Amerika|Amerikā]]. Ar savu novatorisko tērauda tauvu pielietojumu, šis tilts tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem arhitektūras piemēriem saistībā ar dzelzs konstrukcijām [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcija]]s periodā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1217 |title=Vizcaya Bridge |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1217 1217]
|-
| [[Attēls:TeideS.jpg|140px]] || '''[[Teides nacionālais parks]]''' || [[Kanāriju salas]]&lt;br /&gt;{{coord|28|15|46|N|16|36|57|W}} || 2007 || Daba || vii, viii || Šī vieta atrodas uz [[Tenerife]]s salas un tā centrālais objekts ir [[Teide]]s stratovulkāns, kas 3718 m, ir [[Spānija]]s augstākā virsotne. Kopējais vulkāna augstums no okeāna dibena ir 7500 m, un tiek uzskatīts par trešo augstāko vulkāna struktūru pasaulē. Vulkānam ir liela ietekme uz klimatiskajiem apstākļiem apkārtnē un ainavā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1258 |title=Teide National Park |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1258 1258]
|-
| [[Attēls:A coruna torre de hercules sunset edit.jpg|140px]] || '''[[Herkulesa tornis]]''' || [[Galisija]]&lt;br /&gt;{{coord|43|23|9|N|8|24|23|W}} || 2009 || Kultūra || iii || Herkulesa tornis ir kalpojis kā bāka un orientieris ieejai [[Lakoruņa]]s ostā [[Spānijas]] ziemeļrietumos, kopš 1. gadsimta p.m.ē., to būvēja romieši. Tornis ir būvēts ir 57 metrus augstas klints un paceļas 55 metru augstumā, no kuriem 34 m ir vēsturiskais romiešu mūris un 21 metru atjaunojis arhitekts [[Eustakvio Džianini]] 18. gadsimtā. Torņa apkārtnē atrodas arī skulptūru parks, musulmaņu un ''Monte dos Bicos'' [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] kapsēta. Riešu ēku pamati tika atklāti izrakumos 1990. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1312 |title=Tower of Hercules |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1312 1312]
|-
| [[Attēls:SerraTramuntana2.jpg|140px]] || '''[[Serra de Tramuntana|Serras de Tramuntanas kultūrainava]]''' || [[Baleāru Salas]]&lt;br /&gt;{{coord|39|43|51|N|2|41|41|E}} || 2011 || Kultūra || ii, iv, v || Serras de Tramuntanas kultūrainava atrodas [[Maļorka]]s salas ziemeļrietumu krastā un ietver kalnu grēdu. Šī savdabīgais reljefs ietekmējis vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu. Ainavā ir izveidotas lauksaimniecības terases un apūdeņošanas sistēmas, tostarp, ūdens dzirnavas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1371 |title=Cultural Landscape of the Serra de Tramuntana |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1371 1371]
|- style=&quot;background-color:#D0E7FF&quot;
| [[Attēls:Minas de Almadén, Ciudad Real (RPS 21-07-2012).png|140px]] || '''[[Merkura mantojums. Almadena un Idrija]]''' || [[Kastīlija-Lamanča]]&lt;br /&gt;{{coord|38|46|35|N|4|50|13|W}}&lt;br /&gt;(kopā ar {{flaga|Slovēnija}} [[Slovēnija|Slovēniju]]) || 2012 || Kultūra || ii, iv || Šajā pasaules mantojuma objektā ir iekļautas [[Almadēna]] (Spānijā), kur [[dzīvsudrabs|dzīvsudrabu]] iegūst kopš seniem laikiem un [[Idrija]] (Slovēnijā), kur pirmo reizi dzīvsudrabs konstatēts 1490. gadā. Spānijā esošais objekts ietver ēkas, kas attiecas uz [[kalnrūpniecība]]s vēsturi, tostarp [[Retamaras pils|Retamaras pili]], reliģiskās ēkas un tradicionālos mājokļus. Idrijas objekts ietver arī dzīvsudraba tirdzniecības vietas un infrastruktūra, kā arī ogļraču dzīvojamās mājas un raktuvju darbinieku teātri. Šīs abas vietas ir divas lielākās dzīvsudraba raktuves pasaulē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1313 |title=Heritage of Mercury. Almadén and Idrija |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1313 1313]
|-
| [[Attēls:Dolmen de Menga Antequera20.jpg|140px]] || '''[[Antekveras dolmeņu vieta]]''' || [[Andalūzija]]&lt;br /&gt;{{coord|37|1|30|N|4|32|39|W}} || 2016 || Kultūra || i, iii, iv || Šī vieta atrodas Andalīzijā, [[Spānija]]s dienvidos. Tajā atrodas 3 [[megalīts|megalīta]] pieminekļi: Mengas, Vjeras un Tolosa el Romerala dolmeņi un divi dabas pieminekļi Peņa de los Enamoradosas un El Torkalas kalnu veidojumi. Celtnes veidotas no lieliem [[akmens]] blokiem [[neolīts|neolīta]] un [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]]. Tās ir vienas no svarīgākajiem Eiropas Megalītisma pieminekļiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1501 |title=Antequera Dolmens Site |publisher=[[UNESCO]] }}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1501 1501]
|}

== Sarakstā iekļauto objektu izvietojums ==
{{VietasKarte+
 | Spānija
 |relief=1
 |caption = Vietas Spānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: &lt;br&gt; [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts
 |float = center
 |width = 1000
 |places = 
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 43.3825 |long= -4.116111 |position = top |label= [[Altamira|Altamiras ala]] un [[Paleolīta alu māksla Ziemeļspānijā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 40.948|long= -4.1177 |position = top |label= [[Segovija|Segovijas vecpilsēta]] un tās [[Segovijas akvedukts|akvedukts]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 43.36 |long= -5.845|position = top |label= [[Astūrijas arhitektūra|Ovjedo pieminekļi un Astūrijas Karaliste]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 37.879194 |long= -4.779722 |position = top |label= [[Kordovas vēsturiskais centrs]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 37.166667 |long= -3.59 |position = top |label= [[Alhambra]], [[Generalife]] un [[Albajsīna]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 42.340806 |long= -3.704472 |position = bottom |label= [[Burgosas katedrāle]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 40.588889 |long= -4.147778 |position = bottom |label= [[Eskorjals|Eskorjala klosteris un apkārtne, Madridē]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 41.403611 |long= 2.174444 |position = bottom |label= [[Antoni Gaudī darbi]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 42.883333|long= -8.55 |position = bottom |label= [[Santjago de Kompostela|Santjago de Kompostela (Vecpilsēta)]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 40.65 |long=  -4.683333 |position = left |label= [[Avila|Avilas vecpilsēta]] un tās baznīcas |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 41.656472 |long= -0.89675 |position = top |label= [[Mudeharas arhitektūra Aragonā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 39.856667 |long= -4.024444 |position = bottom |label= [[Toledo|Toledo vēsturiskais centrs]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 40.961612 |long= -5.667607 |position = top |label= [[Salamanka|Salamankas vecpilsēta]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 37.385833 |long= -5.993056 |position = top |label= [[Seviljas katedrāle|Katedrāle]], [[Alkazars]] un [[Indijas Galvenais arhīvs]], [[Sevilja|Seviljā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 39.473056 |long= -6.371111 |position = top |label= [[Kaseresa|Kaseresas vecpilsēta]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 41.380833 |long= 1.0825 |position = top |label= [[Pobletas klosteris]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 37.983333 |long= -3.466667 |position = top |label= [[Uveda]]s un [[Baesa (pilsēta)|Baesa]]s renesanses pieminekļu ansambļi |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 38.916667 |long= -6.333333 |position = top |label= [[Emerita Augusta|Meridas arheoloģiskais ansamblis]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 39.452778 |long= -5.3275 |position = top |label= [[Santamarijas de Gvadelupes karaliskais klosteris]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 42.459 |long= -5.883 |position = right |label= [[Svētā Jēkaba ceļš|Santjado de Kompostelas ceļi: Camino Francés un Ziemeļspānijas ceļi]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 40.066667 |long= -2.15 |position = top |label= [[Kvenka (Spānija)|Vēsturiskās sienas Kvenkas pilsētā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 39.474417 |long= -0.378444 |position = bottom |label= [[Lonha de la Seda|La Lonha de la Seda Valensija]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 42.458889 |long= -6.76 |position = bottom |label= [[Lasmedulasa]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 41.412778 |long= 2.174444 |position = top |label= [[Kataloņu mūzikas pils]] un [[Santpau slimnīca]], [[Barselona|Barselonā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 42.325833 |long= -2.86505 |position = bottom |label= [[Sanmiljana]] un [[Suso klosteris]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 40.6975 |long= -6.6611 |position = top |label= [[Aizvēsturiskās alu zīmējumu vietas Koa ielejā]] un [[Sjega Verde|Sjega Verdē]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 39.79 |long= -1.033333 |position = top |label= [[Alu zīmējumi Ibērijas pussalas Vidusjūras baseinā]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 41.116389 |long= 1.255278 |position = bottom |label= [[Tarrako arheoloģiskais ansamblis]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 40.466667 |long= -3.366667 |position = top |label= [[Alkalas Universitāte|Alkalas de Enaresas universitāte un vēsturiski iežogotā teritorija]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 43.016667 |long= -7.55 |position = top |label= [[Romiešu valnis Lugo]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 42.504722 |long= 0.803611 |position = top |label= [[Katalāņu romānikas baznīcas Valldeboi]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 42.366667 |long= -3.522222 |position = top |label= [[Atapuerkas kalns|Atapuerkas arheoloģiskā vieta]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 40.036111 |long= -3.605 |position = right |label= [[Aranhvesa|Aranhvesas kultūrainava]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 43.3231 |long= -3.0169 |position = top |label= [[Biskajas tilts]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 43.385833 |long= -8.406389 |position = top |label= [[Herkulesa tornis]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 39.730833 |long= 2.694722 |position = top |label= [[Serra de Tramuntana|Serras de Tramuntanas kultūrainava]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 38.776389 |long= -4.836944 |position = top |label= [[Merkura mantojums. Almadena un Idrija]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 37 |long= -6.5 |position = top |label= [[Donjanas nacionālais parks]] |mark=Green pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 38.98 |long= 1.43 |position = top |label= [[Eivisa|Eivisa, bioloģiskā daudzveidība un kultūra]] |mark=Blue pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 42.65 |long= 0.05 |position = bottom |label= [[Pireneji — Montperdu Pasaules Mantojuma vieta|Pireneji — Monte Perdido]] |mark=Blue pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 38.269444 |long= -0.698333 |position = top |label= [[Elčas palmu mežs]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Spānija |lat= 37.025 |long= -4.5444 |position = top |label= [[Antekveras dolmeņu vieta]] |mark=Yellow pog.svg}}
}}

=== Kanāriju salas ===
{{VietasKarte+
 | Kanāriju salas
 |relief=1
 |caption = Vietas Kanāriju salās UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: &lt;br&gt; [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts
 |float = center
 |width = 500
 |places = 
{{VietasKarte~| Kanāriju salas |lat= 28.12625 |long= -17.237222 |position = top |label= [[Garahonajas nacionālais parks]] |mark=Green pog.svg}}
{{VietasKarte~| Kanāriju salas |lat= 28.483333 |long= -16.3 |position = top |label= [[Sankristovala de la Laguna]] |mark=Yellow pog.svg}}
{{VietasKarte~| Kanāriju salas |lat= 28.263 |long= -16.616 |position = bottom |label= [[Teides nacionālais parks]] |mark=Green pog.svg}}
}}

== Kandidātu sarakstā esošie objekti ==
{{Legend|#D0E7FF|Pārrobežu objekts|outline=silver}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Aizsardzības numurs
|-
| [[Attēls:Mirador de Cabezoas Cañon del Sil.jpg|140px]] || '''[[Ribeira Sakra]], [[Lugo]] un [[Ourense]] || [[Galisija]]&lt;br /&gt;{{coord|42|19|40|N|7|47|49|W}} || 1996 || Kultūra || ii, iii, iv, v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1228/ 1228]
|-
| [[Attēls:Vista de la Capilla de Cerralbo desde la Plaza de San Salvador.jpg|140px]] || '''[[Romānika]]s kultūras anklābs [[Kastīlija un Leona|Kastīlijas un Leonas]] ziemeļos un dienvidos [[Kantabrija]]s dienvidos''' || [[Kastīlija un Leona]] un [[Kantabrija]] || 1998 || Kultūra || ii, iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1017/ 1017]
|-
| [[Attēls:Castell Ferran Figueres 1.JPG|140px]] || '''Pierobežas nocietinājumi''' || [[Katalonija]] un  [[Kastīlija un Leona]] || 1998 || Kultūra || ii, iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1021/ 1021]
|-
| [[Attēls:Viaplatasvg.svg|140px]] || '''Sudraba ceļš''' || [[Kastīlija un Leona]] un [[Estremadura]] || 1998 || Kultūra || ii, iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1024/ 1024]
|-
| [[Attēls:San Lorenzo Plaza.jpg|140px]] || '''San Lorenso de el Eskorjals klosteris un dabiskā vide''' || [[Madrides apgabals|Madride]]&lt;br /&gt;{{coord|40|35|20|N|4|8|52|W}} || 1998 || Kultūra || iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1026/ 1026]
|-
| [[Attēls:Campo de Criptana Molinos de Viento 1.jpg|140px]] || '''[[Vidusjūra]]s vēja dzirnavas''' || [[Kastīlija-Lamanča]], [[Valensijas apgabals]] un [[Mursijas reģions|Mursija]] || 1998 || Kultūra || ii, iii, iv, v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1030/ 1030]
|-
| [[Attēls:0139 Puntal dels Llops 22 6 2000.jpg|140px]] || '''Sausā mūra arhitektūra''' || [[Valensijas apgabals]] || 1998 || Kultūra || ii, iii, iv, v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1038/ 1038]
|-
| [[Attēls:La Geria vines.jpg|140px]] || '''Vīna un vīnogulāju kultūras ceļš caur [[Vidusjūra]]s pilsētām''' || [[Galisija]], [[Kastīlija un Leona]], [[Larjoha (Spānija)|Larjoha]], [[Navarra]], [[Aragona]], [[Katalonija]], [[Baleāru Salas]], [[Valensijas apgabals]], [[Estremadura]], [[Mursijas reģions|Mursija]] un [[Kastīlija-Lamanča]] || 1998 || Kultūra || ii, iii, iv, v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1060/ 1060] 
|- style=&quot;background-color:#D0E7FF&quot;
| [[Attēls:Castillo javier.jpg|140px]] || '''[[Franciss Ksavjērs|Francisa Ksavjēra]] kultūras maršruts''' || [[Navarra]]&lt;br /&gt;(kopā ar {{flaga|Francija}} [[Francija|Franciju]]) || 2001 || Kultūra || i, ii, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1534/ 1534]
|-
| [[Attēls:Paleochristian Basilica - Empúries - 2005-03-27.JPG|140px]] || '''Grieķu arheoloģiskais ansamblis Empúries, l'Escala un [[Žirona|Žironā]]''' || [[Katalonija]]&lt;br /&gt;{{coord|42|8|6|N|3|7|10|E}}&lt;br /&gt;{{coord|42|7|29|N|3|7|54|E}}&lt;br /&gt;{{coord|41|59|4|N|2|49|16|E}} || 2002 || Kultūra || iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1051/ 1051]
|-
| [[Attēls:Enciso-dinosaur-footprint-detail.jpg|140px]] || '''Dinozauru Ihnīta vietas Ibērijas pussalā''' || [[Astūrija]], [[Kantabrija]], [[Larjoha (Spānija)|Larjoha]] un [[Kastīlija un Leona]] || 2002 || Daba || vii, viii, ix || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1059/ 1059]
|- style=&quot;background-color:#D0E7FF&quot;
| [[Attēls:Cadaqués.jpg|140px]] || '''[[Vidusjūra]]s iespaids [[Pireneji|Pirenejos]]''' || [[Aragona]]&lt;br /&gt;(kopā ar {{flaga|Francija}} [[Francija|Franciju]]) || 2004 || Jaukti || ii, iv, v, vii, ix, x || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1986/ 1986]
|-
| [[Attēls:Principales vias pecuarias.png|140px]] || '''[[Mesta]]s mājlopu takas''' || [[Kastīlija un Leona]] || 2007 || Kultūra || v, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5128/ 5128]
|-
| [[Attēls:Iberian Peninsula in 125-en.svg|140px]] || '''Romiešu ceļi. [[Romas impērija]]s maršruti''' || [[Kastīlija-Lamanča]], [[Andalūzija]], [[Katalonija]] un [[Valensijas apgabals]] || 2007 || Kultūra || i, ii, iv, v, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5130/ 5130]
|-
| [[Attēls:Ancares 059.jpg|140px]] || '''[[Ankaresa]]—[[Somjedo]] || [[Astūrija]], [[Galisija]] un [[Kastīlija un Leona]] || 2007 || Jaukti || v, vii, ix, x || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5132/ 5132] 
|-
| [[Attēls:Las Palmas panorama.jpg|140px]] || '''[[Laspalmasa de Grankanārija|Laspalmasas de Grankanārijas vēsturiskais pilsētas centrs]]''' || [[Kanāriju salas]]&lt;br /&gt;{{coord|28|6|0|N|15|24|57|W}} || 2007 || Kultūra || ii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5134/ 5134]
|-
| [[Attēls:Castillo de Loarre 2006.jpg|140px]] || '''[[Loares pils]]''' || [[Aragona]]&lt;br /&gt;{{coord|42|19|33|N|0|36|43|W}} || 2007 || Kultūra || iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5135/ 5135]
|-
| [[Attēls:1556-La Palma.JPG|140px]] || '''[[Ferola]] — vēsturiskā mantojuma attēlojums''' || [[Galisija]]&lt;br /&gt;{{coord|43|30|0|N|8|10|19|W}} || 2007 || Kultūra || i, ii, iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5138/ 5138]
|-
| [[Attēls:RTCL 008.jpg|140px]] || '''Kalnrūpniecības vēsturiskais mantojums''' || [[Aragona]], [[Baleāru Salas]], [[Kastīlija un Leona]], [[Kastīlija-Lamanča]], [[Katalonija]], [[Mursijas reģions|Mursija]], [[Basku Zeme]], [[Astūrija]] un [[Andalūzija]] || 2007 || Kultūra || i, ii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5139/ 5139]
|-
| [[Attēls:Plasencia-view-1.jpg|140px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Monfrague desde el castillo.jpg|140px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Trujillo.jpg|140px]] || '''[[Plasensija]] — [[Monfražē]] — [[Truhiljo]]''' || [[Estremadura]]&lt;br /&gt;{{coord|40|2|0|N|6|6|0|W}}&lt;br /&gt;{{coord|39|50|27|N|6|1|48|W}}&lt;br /&gt;{{coord|39|29|0|N|5|53|0|W}} || 2009 || Jaukti || ii, iv, v, x || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5417/ 5417]
|-
| [[Attēls:Catedral de Jaén - afloresm.jpg|140px]] || '''[[Heanas katedrāle]] ([[Uveda]]s un [[Baesa (pilsēta)|Baesa]]s renesanses pieminekļu ansambļi paplašinājums)''' || [[Andalūzija]]&lt;br /&gt;{{coord|37|45|54|N|3|47|23|W}} || 2012 || Kultūra || i, ii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5667/ 5667]
|-
| [[Attēls:Dolmen de Viera.JPG|140px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Dolmen de Menga Antequera20.jpg|140px]] || '''[[Antekveras dolmeņa vietas]]''' || [[Andalūzija]]&lt;br /&gt;{{coord|37|1|28|N|4|32|46|W}}&lt;br /&gt;{{coord|37|1|26|N|4|32|54|W}} || 2012 || Kultūra || i, ii, iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5668/ 5668]
|-
| [[Attēls:Aniana salinas abajo.jpg|140px]] || '''[[Valle Salado de Aņana]]''' || [[Basku Zeme]]&lt;br /&gt;{{coord|42|48|4|N|2|59|6|W}} || 2012 || Kultūra || iii, iv, v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5693/ 5693]
|-
| [[Attēls:Talaiot Torralba 01.jpg|140px]] || '''[[Talaiotiku kultūra]] [[Menorka|Menorkā]]''' || [[Baleāru Salas]] || 2013 || Kultūra || i, iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/3433/ 3433]
|-
| [[Attēls:Rioja vineyards.JPG|140px]] || '''[[Larjoha (Spānija)|Larjoha]]s un [[Rjoha Alavesa]]s vīnogulāju un vīna kultūras ainava''' || [[Larjoha (Spānija)|Larjoha]] un [[Basku Zeme]] || 2013 || Kultūra || ii, iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5793/ 5793]
|-
| [[Attēls:Cartoixa d'Escaladei 1.jpg|140px]] || '''[[Priorata]]s — [[Montsanta]]s — [[Siurana]]s lauksaimniecības ainava Vidusjūras kalnu reģionā''' || [[Katalonija]] || 2014 || Kultūra || v, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5854/ 5854]
|-
| [[Attēls:Fachada principal del Museo del Prado de Madrid.jpg|140px]] || '''[[Retiro]] un [[Prado muzejs|Prado]] vietas [[Madride|Madridē]]''' || [[Madrides apgabals|Madride]] || 2015 || Kultūra || ii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5977/ 5977]
|-
| [[Attēls:Cordoba - Medina Azahara 15.jpg|140px]] || '''[[Al-Zahra medīna]]''' || [[Andalūzija]]&lt;br /&gt;{{coord|37|53|16|N|4|52|1|W}} || 2015 || Kultūra || i, iii, v, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5978/ 5978]
|-
| [[Attēls:Portalada romànica del Monestir de Ripoll.jpg|140px]] || '''[[Ripoli klosteris|Ripoli klostera]] portāls''' || [[Katalonija]]&lt;br /&gt;{{coord|42|12|5|N|2|11|26|E}} || 2015 || Kultūra || ii, iii, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5979/ 5979]
|- style=&quot;background-color:#D0E7FF&quot;
| [[Attēls:Natural beech wood.jpg|140px]] || '''[[Dabiskie un dižskābāržu meži|Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.)]]''' || (kopā ar {{flaga|Albānija}} [[Albānija|Albāniju]], {{flaga|Austrija}} [[Austrija|Austriju]], {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija|Beļģiju]], {{flaga|Bulgārija}} [[Bulgārija|Bulgāriju]], {{flaga|Horvātija}} [[Horvātija|Horvātiju]],&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} [[Itālija|Itāliju]], {{flaga|Polija}} [[Polija|Poliju]], {{flaga|Rumānija}} [[Rumānija|Rumāniju]], {{flaga|Slovēnija}} [[Slovēnija|Slovēniju]] un {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina|Ukrainu]]) || 2015 || Daba || ix || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/6014/ 6014]
|-
| [[Attēls:LleidaSeu20030605.jpg|140px]] || '''[[Ljeidas vecā katedrāle]]''' || [[Katalonija]]&lt;br /&gt;{{coord|41|37|4|N|0|37|36|E}} || 2016 || Kultūra || ii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/6079/ 6079]
|-
| [[Attēls:Rabida1.jpg|140px]] || '''[[Santa María de La Rabida klosteris]] un [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] piemiņas vietas [[Velva|Velvā]]''' || [[Andalūzija]]&lt;br /&gt;{{coord|37|12|28|N|6|55|33|W}} || 2016 || Kultūra || ii, iii, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/6080/ 6080] 
|-
| [[Attēls:Acusa1.JPG|140px]] || '''[[Risko Kaido]] un Svētie kalni [[Grandkanārija]]s kultūrainavā''' || [[Kanāriju salas]] || 2016 || Kultūra || i, iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/6081/ 6081]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}
{{Spānija UNESCO}}

{{UNESCO Pasaules mantojuma vietu saraksti}}

[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā|*]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksti|Spānija]]
[[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Eiropā|Spānija]]</text>
      <sha1>qffwbqom4awpdla9lz7ja9ymh4f7yt2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gajs Ričijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>332223</id>
    <revision>
      <id>4486001</id>
      <parentid>4300569</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T13:49:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Filmogrāfija */</comment>
      <origin>4486001</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5848" sha1="7057cxauqsvnos4skxve4tany3hajpi" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Gajs Ričijs
 | vārds_orig              = ''Guy Ritchie''
 | attēls                  = GuyRitchiebyKathyHutchins.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Gajs Ričijs 2017. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1968|9|10}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Linkolnšīra|Hetfīlda|3s=Hetfīlda (Linkolnšīra)}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = kinorežisors
 | darbības gadi           = 1995—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
* [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] &lt;small&gt;(2000-2008)&lt;/small&gt;
* Džekija Einslija &lt;small&gt;(2015)&lt;/small&gt;
 | mājaslapa               = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = Sliktākais režisors &lt;small&gt;(2002)&lt;/small&gt;
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Gajs Stjuarts Ričijs''' ({{val|en|Guy Stuart Ritchie}}; dzimis {{dat|1968|9|10}} [[Hetfīlda (Linkolnšīra)|Hetfīldā]], [[Anglija|Anglijā]]) ir britu [[kinorežisors]], producents un scenārists.

Plašāk pazīstams kļuvis ar savu 1998. gadā režisēto kriminālkomēdiju &quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;. Šai filmā kino debitēja vēlāk pazīstamie britu kinoaktieri [[Vinnijs Džonss]] un [[Džeisons Steitems]]. Kritiķu atzinību un komerciālus panākumus guva arī nākamā līdzīgā stilā ieturētā Ričija 2000. gada filma &quot;[[Ķēriens]]&quot;, kurā vienā no galvenajām lomām piedalījās Holivudas zvaigzne [[Breds Pits]].

2000. gada nogalē Gajs Ričijs apprecējās ar popmūzikas slavenību [[Madonna (mūziķe)|Madonnu]]. Laulība ilga līdz 2008. gadam, un šai laikā veidotās filmas kritika un skatītāji uzņēma visai vēsi. Par 2002. gada romantisko komēdiju ''Swept Away'', kurā galveno lomu tēloja Madonna, Ričijs pat tika novērtēts ar antibalvu &quot;[[Zelta avenes balva|Zelta avene]]&quot; kā gada sliktākais režisors.

Komerciālus panākumus guva Ričija režisētais 2009. gada grāvējs &quot;[[Šerloks Holmss (2009. gada filma)|Šerloks Holmss]]&quot; un tā turpinājums &quot;[[Šerloks Holmss: Ēnu spēle]]&quot; (''Sherlock Holmes: A Game of Shadows''), kas kopā nopelnīja vairāk nekā miljardu dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=sherlockholmes.htm|title=Sherlock Holmes|publisher=boxofficemojo.com|accessdate={{dat|2016|9|27||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=sherlockholmes2.htm|title=Sherlock Holmes:
A Game of Shadows|publisher=boxofficemojo.com|accessdate={{dat|2016|9|27||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;33&quot; | Gads !! width=50% | Nosaukums!! width=65 | Režisors !! width=65 | Scenārists !! width=65 | Producents
|-
| 1998
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot; (''Lock, Stock and Two Smoking Barrels'')
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| 2000
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Ķēriens]]&quot; (''Snatch'')
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| 2001
| style=&quot;text-align:left&quot;| ''[[Mean Machine]]''
|
|
| {{jā}}
|-
| 2002
| style=&quot;text-align:left&quot;| ''[[Swept Away]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| 2005
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Revolveris (filma)|Revolveris]]&quot; (''Revolver'')
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
|2008
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Rokenrolleris]]&quot; (''RocknRolla'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|-
|2009
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Šerloks Holmss (2009. gada filma)|Šerloks Holmss]]&quot; (''Sherlock Holmes'')
| {{jā}}
|
|
|-
|2011
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Šerloks Holmss: Ēnu spēle]]&quot; (''Sherlock Holmes: A Game of Shadows'')
| {{jā}}
|
|
|-
| 2015
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Vīrs no U.N.C.L.E.]]&quot; (''The Man from U.N.C.L.E.'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|-
| 2017
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Karalis Arturs. Leģenda par zobenu]]&quot; (''King Arthur: Legend of the Sword'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|-
|2019
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]&quot; (''Aladdin'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|
|-
|2019
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Džentlmeņi]]&quot; (''The Gentlemen'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|-
|2021
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Cilvēka dusmas]]&quot; (''Wrath of Man'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|-
| rowspan=2|2023
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Saikne]]&quot; (''The Covenant'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|-
|style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Operācija &quot;Fortūna&quot;: Māksla uzvarēt]]&quot; (''Operation Fortune: Ruse de Guerre'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|-
|2024
|style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Nedžentlmeniskas karadarbības ministrija]]&quot; (''The Ministry of Ungentlemanly Warfare'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|-
|2025
| style=&quot;text-align: left;&quot; |''[[Fountain of Youth]]''
|{{jā}}
|
|{{jā}}
|-
|2026
| style=&quot;text-align: left;&quot; |&quot;[[Pelēkā zona]]&quot; (''In the Grey'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|{{jā}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Režisors-aizmetnis}}
{{Gajs Ričijs}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ričijs, Gajs}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Hārtfordšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinorežisori]]
[[Kategorija:Angļu scenāristi]]
[[Kategorija:Angļu kinoproducenti]]</text>
      <sha1>7057cxauqsvnos4skxve4tany3hajpi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agartala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>342385</id>
    <revision>
      <id>4486141</id>
      <parentid>3737077</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:06:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486141</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2482" sha1="ondicmwwpidqsy8ywhgvfklyh173w6f" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Agartala
 | official_name            = আগরতলা
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Agartala town Hall.JPG
 | image_caption            = Agartalas pilsētas dome
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Tripura
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Tripura]]
 | subdivision_type2        = Apgabals
 | subdivision_name2        = [[Rietumtripura]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 76.504
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2015. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 522613
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas standarta laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 23 | latm = 50 | lats =  | latNS = N
 | longd = 91 | longm = 16 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 799001
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 13
 | website                  = {{URL|http://agartalacity.tripura.gov.in/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Agartala''' ({{val|bn|আগরতলা}}, ''Agortola'') ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļaustrumos, [[Tripura]]s štata administratīvais centrs. 2015. gadā pilsētā dzīvoja 523 tūkstoši iedzīvotāju. Tā atrodas [[Haora]]s upes krastā, aptuveni 2 km no Indijas robežas ar [[Bangladeša|Bangladešu]]. Agartala ir viena no saimnieciski straujāk augošajām pilsētām Indijā.

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Tripuras pilsētas]]
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>ondicmwwpidqsy8ywhgvfklyh173w6f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Doboja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348085</id>
    <revision>
      <id>4486305</id>
      <parentid>4122635</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:06:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486305</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3920" sha1="jlaxqhwb8l4t9r0jcby4uj7ef4m73ry" xml:space="preserve">{{Infobox settlement
|name              = Doboja
|native_name       =''Добој''
|settlement_type   = pašvaldība
|coordinates_region = BA
|subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]]
|subdivision_name = {{BIH}}
|subdivision_type1 = [[Bosnijas un Hercegovinas administratīvais iedalījums|Politiskā vienība]]
|subdivision_name1  ={{flagicon image|Flag of Serbia (1992-2004).svg}} [[Serbu Republika]]
|subdivision_type2  = 
|subdivision_name2  = 
|image_skyline      = Doboj - Fortress 5.JPG
|image_caption      = Skats no Dobojas cietokšņa
|timezone=[[Centrāleiropas laiks|CET]]
|utc_offset=+1
|timezone_DST=[[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
|utc_offset_DST=+2
|latNS=N|longEW=E
|image_shield = File:Grb grada Doboja.png
|shield_size = 100px
|leader_title=
|leader_name = 
|leader_party = 
|area_total_km2 = 648
| population_footnotes = 
| population_as_of  = 2013. gada tautas skaitīšana
|population_total = 77223
|population_density_km2 = auto
|pushpin_map = &lt;!--Bosnija un Hercegovina--&gt;
|image_map = Doboj municipality.svg
|map_caption = Atrašanās vieta Bosnijā un Hercegovinā
|latd = 44|latm= 44|longd= 18|longm= 8
|area_code = +387 53
| postal_code_type        = 
| postal_code             = 
| elevation_m             = 
| website = {{URL|http://doboj.gov.ba}}
}}

'''Doboja''' (''Добој''; {{IPA2|dôboj}}) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[Serbu republika]]s pašvaldība un pilsēta. Tai cauri tek [[Bosna]]s upe. Dobojā ir ''[[Željeznice Republike Srpske]]'' galvenais dzelzceļa mezgls.

== Vēsture ==
Dobojas apkārtne bijusi apdzīvota jau [[akmens laikmets|akmens laikmetā]]. Ir atrastas [[Romas impērija]]s laika militārās nometnes un apmetnes paliekas. Pēc [[slāvi|slāvu]] ierašanās 6. gadsimtā teritorija iekļāvās [[Usora]]s [[bāns|bānatā]].

13. gadsimta sākumā Bosnijas karalim [[Kotromaniči|Kotromaničam]] tika uzcels Dobojas cietoksnis; paplašināts 1415. gadā. [[Osmaņu impērija]]s laikā 1490. gadā vēl paplašināts. Tas bija nozīmīgs nocietinājums pret iebrucējiem no ziemeļiem (ungāriem, vēlāk arī austriešiem un vāciešiem). [[Osmaņu impērijas kari Eiropā|Osmaņu impērijas karos]] cietoksnis daudzkārt tika pakļauts uzbrukumiem, līdz 1878. gadā to ieņēma [[Hābsburgi]].

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Dobojā bija viena no lielākajām [[Austroungārija]]s koncentrācijas nometnēm. No 1929. līdz 1941. gadam tā ietilpa [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s [[Vrbas Banovina|Vrbas Banovinā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Dobojā aktīvi darbojās partizāni.

Doboja bija stratēģiski svarīga [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā. 1992. gada maijā kontroli pilsētā pārņēma serbu spēki. Ne serbu iedzīvotāji tika atbruņoti un arestēti. Pilsētu kara laikā apšaudīja lokālie bošņāku un horvātu spēki. Pēc [[Deitonas vienošanās]] un pamiera iestāšanās Bosnijā un Hercegovinā Dobojā bija izvietota miera uzturēšanas spēku bāze.

1991. gadā Dobojas iedzīvotāju etniskais sadalījums bija: [[Bosnieši|bošņāki]] — 41 %, [[serbi]] — 29 % un [[horvāti]] — 10 %.
2013. gadā: serbi — 74 %, bošņāki — 21 %, horvāti — 1 %.

== Sadraudzības pilsētas ==
Dobojas sadraudzības pilsētas ir :&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://doboj.gov.ba/bs/doboj/gradovi-pobratimi/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191223201821/https://doboj.gov.ba/bs/doboj/gradovi-pobratimi/ }}&lt;/ref&gt;

*{{flaga|SVN}} [[Ceļe]], Slovēnija (1965)
*{{flaga|SRB}} [[Čuprija]], Serbija

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200604150323/https://doboj.gov.ba/ Dobojas pašvaldība]


{{autoritatīvā vadība}}
== Atsauces ==

{{atsauces}}
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas]]</text>
      <sha1>jlaxqhwb8l4t9r0jcby4uj7ef4m73ry</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Višākhapatnama</title>
    <ns>0</ns>
    <id>353202</id>
    <revision>
      <id>4486155</id>
      <parentid>4394304</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:14:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486155</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2575" sha1="s0x0mgq90v04fdm1s68xtwajs34wuhm" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Višākhapatnama
 | official_name            = విశాఖపట్నం
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Vizag aerial view.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Āndhra Pradēša
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Āndhra Pradēša]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 681.96
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 1728128
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 5340000
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas standarta laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 17 | latm = 42 | lats =  | latNS = N
 | longd = 83 | longm = 15 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 530/531
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 45
 | website                  = {{URL|https://visakhapatnam.ap.gov.in/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Višākhapatnama''' ({{val|te|విశాఖపట్నం}}, ''Viśākhapaṭnaṁ'') ir pilsēta [[Indija]]s dienvidaustrumos, [[Āndhra Pradēša|Āndhras Pradēšas]] štatā. Tā atrodas [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] krastā pie [[Austrumgati|Austrumgatu]] kalniem. Tā ir viena no lielākajām ostas pilsētām Indijā, nozīmīga [[Indijas flote]]s militārā osta. Iedzīvotāju skaits pilsētas aglomerācijā pārsniedz 4 miljonus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Āndhra Pradēšas pilsētas]]</text>
      <sha1>s0x0mgq90v04fdm1s68xtwajs34wuhm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ceļošana laikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>354894</id>
    <revision>
      <id>4486229</id>
      <parentid>4484674</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T01:39:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486229</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25600" sha1="fdlh7l6xd5yi8orhdo8korn81tzitsb" xml:space="preserve">'''Ceļošana laikā''' ir koncepcija par pārvietošanos starp noteiktiem punktiem [[laiks|laikā]], līdzīgi kā pārvietojoties starp dažādiem punktiem [[telpa|telpā]], parasti izmantojot hipotētisku ierīci — laika mašīnu — laiku punktus savienojoša transportlīdzekļa vai portāla veidā. Ceļošana laikā ir atpazīstams jēdziens [[filozofija|filozofijā]] un [[daiļliteratūra|daiļliteratūrā]], taču [[teorētiskā fizika|teorētiskajā fizikā]] iespējai pārvietoties laikā ir ļoti ierobežots atbalsts, un parasti tas saistīts tikai ar [[kvantu mehānika|kvantu mehāniku]] vai [[tārpeja|tārpejām]], ko sauc arī par [[Einšteina-Rozena tilts|Einšteina-Rozena tiltiem]]. 1935. gadā [[Alberts Einšteins]] un [[Nātans Rozens]] uzrakstīja rakstu, kurā norādīja, ka vispārīgā relativitātes teorija pieļauj šādas ejas, jeb, kā viņi tās nosauca — tiltus.&lt;ref name=&quot;viens&quot;&gt;Vēl īsāk par laika vēsturi, Hokings, Mlodinovs, 103.-110.lpp.&lt;/ref&gt;

Vienvirziena pārvietošanās laikā, izmantojot [[Laika palēnināšanās|laika palēnināšanos]] (''time dilation'') ir labi zināms [[fenomens]] [[speciālā relativitātes teorija|speciālās relativitātes]] un [[relativitātes teorija|vispārējās relativitātes teorijā]], taču ar pašreizējām tehnoloģijām nav iespējams pārvarēt daudz laika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Hawking|first=Stephen|url=http://www.dailymail.co.uk/home/moslive/article-1269288/STEPHEN-HAWKING-How-build-time-machine.html|title=STEPHEN HAWKING: How to build a time machine|publisher=''Daily Mail''|date=April 27, 2010|accessdate=August 7, 2015}}&lt;/ref&gt; Šī tēma izmantota dažādos agrāk radītos daiļliteratūras darbos, bet īpaši to popularizēja [[Herberts Velss|Herberta Velsa]] 1895. gadā sarakstītais [[romāns]] &quot;Laika mašīna&quot;, kas joprojām ir populārs [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] darbs.

== Laikā ceļošanas koncepcijas vēsture ==

=== Ceļošana nākotnē ===
[[Attēls:Irvington statue of Rip van Winkle.jpg|thumb|upright=1.6|''Rip Van Winkle'' statuja Irvingtonā, [[Ņujorka|Ņujorkā]]]]
Daži senie [[mīts|mīti]] stāsta par varoņu pārvietošanos nākotnē. [[hinduisms|Hindu]] mitoloģijā [[sanskrits|sanskrita]] eposs [[Mahābhārata]] piemin stāstu par valdnieku Raivata Kakudmi, kurš ceļo uz debesīm, lai sastaptu visa radītāju [[Brahma|Brahmu]], un, atgriezies uz Zemes, ir pārsteigts, kad uzzina, ka pagājuši daudzi gadi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|URL=http://www.mythfolklore.net/india/encyclopedia/revati.htm|last1=Dowson|first1=John|title=A classical dictionary of Hindu mythology and religion, geography, history, and literature|year=1879|publisher=Routledge|accessdate=April 26, 2017}}&lt;/ref&gt;

Uz laika relativitāti norāda [[budisms|budistu]] [[Tripitaka|Pāli Kanons]] (aptuveni 5. gadsimts p.m.ē). Tajā teikts &quot;Debesīs... laiks rit citādi. Mūsu gadsimta laikā, simt gados, tikai viena diena, divdesmit četras stundas tur paiet&quot;.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|title=Indian Philosophy|edition=7|author=Debiprasad Chattopadhyaya|publisher=People's Publishing House, New Delhi|year=1964}}&lt;/ref&gt;

Japāņu stāsts par Urasimu Taro&lt;ref name=&quot;Yorke&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|title=Malchronia: Cryonics and Bionics as Primitive Weapons in the War on Time|first=Christopher|last=Yorke|journal=Journal of Evolution and Technology|volume=15|issue=1|date=February 2006|pages=73–85|url=http://jetpress.org/volume15/yorke-rowe.html|accessdate=August 29, 2009|archive-date={{dat|2006|05|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20060516005834/http://www.jetpress.org/volume15/yorke-rowe.html}}&lt;/ref&gt; (sarakstīts mūsu ēras 8. gadsimtā) vēsta par jaunu zvejnieku, kurš apmeklē zemūdens pili. Pēc trim dienām viņš atgriežas savā ciematā, taču ir pagājuši 300 gadi, par viņu vairs neviens neatceras, viņa ģimene ir mirusi, bet māja sen sagruvusi.

Agrīnajos zinātniskās fantastikas stāstos varoņi dažkārt iemieg uz daudziem gadiem un pamostas sabiedrībā, kura ir stipri izmainījusies. Te jāpiemin 19. gadsimta rakstnieku [[Edvards Belamijs|Edvarda Belamija]] (''Edward Bellamy'') stāsts ''Looking Backward'' (1888), [[Vašingtons Ērvings|Vašingtona Ērvinga]] 1819. gadā sarakstītais stāsts ''Rip Van Winkle'', un, protams, H. Velsa 1899. gadā sarakstītais &quot;Kad guļošais mostas&quot; (''When the Sleeper Awakes''). Šajos stāstos ilgstošs miegs līdzīgi vienkāršai laika mašīnai aizved varoņus nākotnē.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=The Cambridge Companion to Utopian Literature|author=Peter Fitting|editor=Gregory Claeys|publisher=Cambridge University Press|year=2010|pp=138−139}}&lt;/ref&gt;

=== Ceļošana pagātnē ===
[[Samuels Medens|Samuela Medena]] (''Samuel Madden'') 1733. gadā sarakstītais stāsts ''Memoirs of the Twentieth Century'' ir britu vēstnieku vēstules pagātnes [[Diplomātija|diplomātiem]], rakstītas it kā 1997. un 1988. gadā. Tās atspoguļo nākotnes politiskos un reliģiskos apstākļus. Šīs vēstules stāstītājs saņem no sava [[Sargeņģelis|sargeņģeļa]].&lt;ref name=&quot;madden&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | last = Alkon | first = Paul K. | title = Origins of Futuristic Fiction | url = https://archive.org/details/originsoffuturis00alko | publisher = The University of Georgia Press | year= 1987 | isbn = 0-8203-0932-X }}&lt;/ref&gt;

[[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]] &quot;[[Ziemassvētku dziesma]]&quot; atspoguļo ceļošanu laikā abos virzienos, jo stāstītājs, skopais Ebenīzers Skrūdžs nonāk gan pagātnes, gan nākotnes [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]]. Daži citi viņa stāsti izmanto to pašu [[sižets|sižetisko]] līniju: varonis iemieg un atmostas citā laikā.&lt;ref name=&quot;Scrooge&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.towson.edu/~flynn/timetv.html|title=Time Travel Literature|accessdate=October 28, 2006|author=Flynn, John L.|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060929071327/http://www.towson.edu/~flynn/timetv.html |archivedate=September 29, 2006|year=1995|work=The Encyclopedia Galactica}}&lt;/ref&gt;

[[Edvards Everets Heils]] (''Edward Everett Hale'') savā darbā ''Hands Off'' (1881) stāsta par būtni bez nosaukuma, iespējams, nesen miruša cilvēka [[dvēsele|dvēseli]], kas iejaucas [[senā Ēģipte|senās Ēģiptes]] vēsturē, novēršot [[Jāzeps (Radīšanas grāmata)|Jāzepa]] pārdošanu [[verdzība|verdzībā]]. Iespējams, tas ir pirmais stāsts, kurā parādīta alternatīva vēsture, kas radīta laika ceļojuma rezultātā.&lt;ref name=&quot;Nahin2001&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Nahin|first=Paul J.|title=Time machines: time travel in physics, metaphysics, and science fiction|url=https://books.google.com/books?id=39KQY1FnSfkC&amp;lpg=PP1&amp;pg=PA54|publisher=Springer|year=2001|isbn=0-387-98571-9}}&lt;/ref&gt;

=== Agrīnās laika mašīnas ===
Viens no pirmajiem stāstiem par pārvietošanos laikā ar mehāniskas [[laika mašīna]]s palīdzību ir [[Edvards Peidžs Mičels|Edvarda Peidža Mičela]] (''Edward Page Mitchell'') ''The Clock that Went Backward.'' Taču šis mehānisms robežojas ar [[fantāzijas literatūra|fantāziju]]. Tas ir neparasts pulkstenis, kas cilvēkus nogādā nesenā pagātnē. Autors neizskaidro šī pulksteņa izcelsmi vai īpašības.&lt;ref name=&quot;Nahin2001&quot; /&gt;

Spāņu rakstnieka [[Enrike Gaspars i Rimbau|Enrikes Gaspara i Rimbau]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ordo-clan.com/forum/viewtopic.php?t=376 |title=Laika paradokss |access-date={{dat|2017|07|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210927171105/http://ordo-clan.com/forum/viewtopic.php?t=376 }}&lt;/ref&gt; (''Enrique Gaspar y Rimbau'') 1887. gadā iznākusī novele ''El anacronópete'',&lt;ref name=&quot;firsttimemachine&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce|last=Uribe|first=Augusto|title=The First Time Machine: Enrique Gaspar's Anacronópete|journal=The New York Review of Science Fiction|volume=11, no. 10|issue=130|page=12|date=June 1999}}&lt;/ref&gt; iespējams, bija pirmais literārais darbs, kurā ceļošana laikā notiek ar mehāniskas iekārtas (kuģa) palīdzību. Endrū Sojers (''Andrew Sawyer'') piezīmē, ka šis stāsts &quot;šķiet, ir pirmais literārais darbs, kurā aprakstīta laika mašīna&quot;, piebilstot, ka par tādu parasti tiek uzskatīts Edvarda Peidža Mičela ''The Clock that Went Backward'', bet viņš nedomājot, ka ar pulksteni ir pietiekami.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Westcott|first=Kathryn|title=HG Wells or Enrique Gaspar: Whose time machine was first?|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-12900390|accessdate=August 1, 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329161914/http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-12900390|archivedate=March 29, 2014}}&lt;/ref&gt; Ceļošanu laikā ar mehāniskiem līdzekļiem popularizēja H. Velsa &quot;Laika mašīna&quot;.&lt;ref name=&quot;britannica1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Sterling|first=Bruce|url=http://www.britannica.com/art/science-fiction/Major-science-fiction-themes#toc235731|title=science fiction &amp;#124; literature and performance :: Major science fiction themes|publisher=Britannica.com|date=August 27, 2014|accessdate=November 27, 2015}}&lt;/ref&gt;

== Laikā ceļošanas iespējas fizikas skatījumā ==
[[Attēls:Time_travel_hypothesis_using_cosmic_strings.jpg|thumb|upright=1.4|Ceļošana laikā, izmantojot kosmiskās stīgas]]

=== Ceļošana nākotnē ===
Mūsdienu zinātne pieļauj vairākus iespējamus veidus ceļošanai nākotnē (būtībā jebkurš objekts dabiskā ceļā pārvietojas uz nākotni laika plūsmas dēļ, tādēļ ar ceļošanu nākotnē jāsaprot dabiskās laika plūsmas &quot;apdzīšana&quot;).

'''Fiziskais (balstīts uz relativitātes teorijas secinājumiem)'''
* Pārvietošanās ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam. Laiks, kas tiktu mērīts ar tāda novērotāja pulksteni, kas pārvietojas šādā ātrumā, vienmēr ritēs ātrāk, nekā novērotājam, kurš nepārvietojas ar šādu ātrumu (&quot;[[dvīņu paradokss]]&quot;).
* Atrašanās ārkārtīgi spēcīgā gravitācijas laukā, piemēram, netālu no [[Melnais caurums|melnā cauruma]] [[Notikumu horizonts|notikumu horizonta]].
;Bioloģiskais — organisma metabolisma apstādināšana ar vēlāku tā atjaunošanu (piemēram, kriokonservācija).

=== Ceļošana pagātnē ===
Ceļojums uz pagātni teorētiski ir iespējams pie noteiktiem vispārējā relativitātes teorijā paredzētiem laiktelpas ģeometrijas apstākļiem, kas ļautu pārvietoties ātrāk par gaismu, izmantojot, piemēram, hipotētiskās [[kosmiskās stīgas]], [[tārpeja]]s vai tā saukto [[vērpes dzinējs|vērpes dzinēju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ccrg.rit.edu/files/FasterThanLight.pdf|title=Warp Drives, Wormholes, and Black Holes|author=Miguel Alcubierre|date=June 29, 2012|access-date=January 25, 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160318223348/http://ccrg.rit.edu/files/FasterThanLight.pdf|archivedate={{dat|2016|03|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Gott&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce|first=J. Richard|last=Gott|title=Time Travel in Einstein's Universe|url=https://archive.org/details/timetravelineins0000gott|year=2002}}&lt;/ref&gt; Fiziķis [[Stīvens Hokings]] ir formulējis pieņēmumu, ka dabas pamatlikumi nepieļauj pārvietošanos laikā,&lt;ref name=&quot;chronology protection&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce|first=Stephen|last=Hawking|title=Chronology protection conjecture|journal=Physical Review D|volume=46|year=1992|issue=2|doi=10.1103/PhysRevD.46.603|pp=603&amp;ndash;611}}&lt;/ref&gt; taču fiziķi šai jautājumā pagaidām nevar atrast kopīgu valodu, jo [[kvantu gravitācijas teorija|kvantu gravitācijas teorijā]] izzinātais vēl neļauj apvienot [[Kvantu mehānika|kvantu mehāniku]] un vispārējās relativitātes teoriju vienotā teorijā.&lt;ref name=&quot;sagan-nova&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pbs.org/wgbh/nova/time/sagan.html|title=Carl Sagan Ponders Time Travel|work=NOVA|date=December 10, 1999|publisher=PBS|accessdate=April 26, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;futureofspacetime&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Hawking|first=Stephen|title=The Future of Spacetime|publisher=W. W. Norton|date=2002|pages=96|isbn=0-393-02022-3}}&lt;/ref&gt;

==== Tārpejas ====
{{pamatraksts|Tārpeja}}
[[Tārpeja]]s ir hipotētiska laiktelpa, kuras eksistenci pieļauj Einšteina vispārējās relativitātes teorijas lauka vienādojumi.&lt;ref name=&quot;Visser1996&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Visser|first=Matt|title=Lorentzian Wormholes|url=https://archive.org/details/lorentzianwormho0000viss|publisher=Springer-Verlag|year=1996|isbn=1-56396-653-0}}&lt;/ref&gt; Laika mašīna, kas izmantotu šādas tārpejas, hipotētiski darbotos šādā veidā: viens tārpejas gals tiktu paātrināts līdz ātrumam, kas tuvs [[gaismas ātrums|gaismas ātrumam]], iespējams, ar kādu modernu piedziņas sistēmu, un pēc tam atgrieztos sākotnējā vietā. Alternatīvs veids ir pārvietot vienu no tārpejas galiem uz [[gravitācijas lauks|gravitācijas lauku]], kas lielāks par gravitācijas lauku, kurā atrodas otrs tārpejas gals, un pēc tam novietot to netālu no otra tārpejas gala. Abām šīm metodēm laika paātrināšanās izraisītu to, ka pārvietotais tārpejas gals kļūtu jaunāks nekā tas, kura pozīcija nemainījās (tā šķistu novērotājam no malas).

[[Attēls:Twinparadox_overview.png|thumb|upright=1.4|Dvīņu paradoksa ilustrējums]]
Ja abos tārpejas galos atrastos sinhronizēti pulksteņi, tie rādītu vienādu laiku arī pēc tārpejas viena gala pārvietošanas.&lt;ref name=&quot;Thorne1994&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Thorne|first=Kip S.|title=Black Holes and Time Warps|url=https://archive.org/details/blackholestimewa0000kips|publisher=W. W. Norton|year=1994|isbn=0-393-31276-3}}&lt;/ref&gt; Tas nozīmē, ka cilvēks, kas ieietu tārpejas &quot;jaunākajā” galā, izietu no &quot;vecākā&quot; gala brīdī, kad tam bija tāds pat vecums kā &quot;jaunākajam&quot;, faktiski nonākot pagātnē, kā to fiksētu novērotājs no ārpuses. Šādai laika mašīnai ir viens nopietns ierobežojums — nebūtu iespējams pārvietoties pagātnē agrāk par brīdi, kad šāda mašīna tika izveidota.&lt;ref name=&quot;Thorne1994&quot; /&gt; Pēc savas būtības tārpeja ir ceļš laikā, nevis ierīce, kas laikā pārvietojas, un tādējādi pašu tehnoloģiju pārvietot pagātnē nebūtu iespējams. No Einšteina vienādojumiem izriet, ka tārpeja aizvērsies ātrāk, nekā ceļotājs spēs tai iziet cauri (kā, piemēram, gadījumā ar &quot;Einšteina — Rozena tiltu&quot;, pirmo aprakstīto tārpeju), ja to no aizvēršanās neatturēs tā saucamā &quot;[[eksotiskā matērija]]&quot; — hipotētiska matērija ar negatīvu enerģiju.&lt;ref&gt;M.S. Morris, K.S. Thorne, U. Yurtsever «[http://prola.aps.org/abstract/PRL/v61/i13/p1446_1 Wormholes, Time Machines, and the Weak Energy Condition] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080705183744/http://prola.aps.org/abstract/PRL/v61/i13/p1446_1 |date={{dat|2008|07|05||bez}} }}», Phys. Rev. Lett. 61, 1446—1449 (1988)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;G. Bressi, G. Carugno, R. Onofrio, G. Ruoso, «[http://link.aps.org/abstract/PRL/v88/e041804 Measurement of the Casimir force between Parallel Metallic Surfaces]», ''Phys. Rev. Lett. '' '''88''' 041804 (2002)&lt;/ref&gt;

'''Kosmiskās stīgas'''

1936. gadā [[Nīderlande|nīderlandiešu]] fiziķis [[Vilems van Stokums]] atklāja, ka ķermenis, kas riņķo ap masīvu un bezgalīgi garu cilindru, var nokļūt nākotnē (F.Tillers pieļāva, ka tas iespējams arī gadījumā, ja cilindra garums nav bezgalīgs&lt;ref&gt;F. J. Tipler «Rotating cylinders and the possibility of global causality violation», Phys. Rev. D. 9, 2203—2206 (1974)&lt;/ref&gt;), taču vēlāk iegūtie S. Hokinga rezultāti rāda, ka tādā gadījumā atkal būtu nepieciešama eksotiskā matērija.&lt;ref name=&quot;futureofspacetime&quot; /&gt; Par tādu cilindru varētu kalpot tā saucamā kosmiskā stīga, taču nav nekādu pierādījumu par kosmisko stīgu eksistenci un diez vai ir iespējams tās radīt mākslīgā ceļā.

'''Vērpes dzinējs'''

[[Vērpes dzinējs]], kura teorētisko bāzi 1994. gadā izstrādāja meksikāņu fiziķis [[Migels Alkubjerre]], būtībā ir no eksotiskās matērijas veidots gredzens vai burbulis laiktelpā. Pārveidojot laiktelpu, tas ļautu kosmosa kuģim pārvietoties ar ātrumu, kas lielāks par gaismas ātrumu, saspiežot telpu tā priekšgalā un izplešot to aiz kuģa. Pats kuģis atrastos normālā, nedeformētā laiktelpā.

'''Slēgtas laiktelpas līknes'''

Dažas teorijas, it īpaši vispārējā relativitātes teorija un speciālā relativitātes teorija, liecina, ka piemērota [[laiktelpa]]s ģeometrija vai īpaši pārvietošanās veidi [[kosmiskā telpa|kosmosā]] pieļautu pārvietošanos laikā uz pagātni vai nākotni, ja šādas ģeometrijas izveide vai pārvietošanās veids būtu tehniski iespējams.&lt;ref name=&quot;Thorne1994&quot; /&gt; [[fiziķis|Fiziķi]] diskutē par slēgtām laiktelpas līknēm, kas pieļautu objektu atgriešanos to pagātnē. Ir zināms, ka eksistē vispārējās relativitātes vienādojumu risinājumi, kuros aprakstītas šādas slēgtas laiktelpas līknes, piemēram, [[Kurts Gēdels|Gēdela]] laiktelpa, taču šo risinājumu fiziskā ticamība nav skaidra.

2017. gadā Bena Tipeta un Dēvida Canga veiktie Einšteina vienādojuma risinājumi pieļauj slēgtas laiktelpas līknes eksistenci ārpus melnā cauruma notikumu horizonta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Существование машины времени доказали математически|url=https://lenta.ru/news/2017/04/28/delorian/|accessdate=2017-06-22}}&lt;/ref&gt; Kaut gan zinātnieki pieļauj šādu līkņu eksistenci, arī šādam modelim, līdzīgi kā Alkubjerres gredzenam, būtu nepieciešama eksotiskā matērija.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ученые создали математическую модель машины времени|url=https://42.tut.by/541334|accessdate=2017-06-22|language=ru|archive-date=2017-07-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20170730214003/https://42.tut.by/541334}}&lt;/ref&gt;

'''Cēloņsakarības problēmas'''

Daudzi zinātnieki uzskata, ka iespēja ceļot pagātnē ir maz ticama. Jebkura teorija, kas pieļauj pārvietošanos laikā, radītu iespējamas [[cēlonība|cēloņsakarības]] problēmas.&lt;ref name=&quot;Bolonkin&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Universe, Human mmortality and Future Human Evaluation|edition=|first1=Alexander|last1=Bolonkin|publisher=Elsevier|year=2011|isbn=978-0-12-415810-8|page=32|url=https://books.google.com/books?id=IFZWTf93KwgC}} [https://books.google.com/books?id=IFZWTf93KwgC&amp;pg=PA32 Extract of page 32]&lt;/ref&gt; Klasisks piemērs cēloņsakarības problēmai ir t.s. &quot;[[vectēva paradokss]]&quot;: kas notiktu, ja kāds nokļūtu savā pagātnē un nogalinātu savu vectēvu? Daži fiziķi, piemēram, [[Igors Novikovs (fiziķis)|Igors Novikovs]], izteikuši domu, ka no šāda veida paradoksiem var izvairīties, pamatojot to ar [[Novikova pašnoteikšanās princips|Novikova pašnoteikšanās principu]] (tas paredz, ka veikt kādas izmaiņas pagātnē vienkārši nav iespējams, un jebkuri mēģinājumi to darīt beigtos ar neveiksmi), cita teorija pieļauj alternatīvu laika līniju veidošanos tai brīdī, kad pagātnē kaut kas tiek izmainīts.&lt;ref name=&quot;Everett MWI&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce|last=Everett|first=Allen|title=Time travel paradoxes, path integrals, and the many worlds interpretation of quantum mechanics|journal=Physical Review D|volume=69|issue=124023|year=2004|doi=10.1103/PhysRevD.69.124023}}&lt;/ref&gt;

== Laikā ceļošanas teorijas aplūkojums filozofijā ==
Jau [[senā Grieķija|senās Grieķijas]] [[filozofija|filozofi]] ir apsprieduši laika raksturu, piemēram, [[Parmenīds]] uzskatīja, ka laiks ir ilūzija. Pēc daudziem gadsimtiem [[Īzaks Ņūtons|Ņūtons]] atbalstīja ideju par absolūto laiku, bet viņa laikabiedrs [[Gotfrīds Leibnics|Leibnics]] apgalvoja, ka laiks ir tikai saistība starp notikumiem, un to nevar izteikt neatkarīgi. Leibnica pieejai pateicoties, attīstījās laiktelpas modelis.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=The Dictionary of Philosophy|editor=Dagobert D. Runes|p=318|section=Time|year=1942|publisher=Philosophical Library}}&lt;/ref&gt;

== Laikā ceļošanas atspoguļojums daiļliteratūrā un kino ==

Par ceļojumiem laikā rakstījuši [[Klifords Saimaks]], [[Arturs Klārks]], [[Filips Diks]], [[Aizeks Azimovs]], [[Harijs Herisons]], [[Kirs Buličevs]], [[Staņislavs Lems]], [[Dž. K. Roulinga|Džoanna Roulinga]], [[Džeks Finijs]], [[Iļja Varšavskis]], [[Boriss Akuņins]], [[Vladimirs Mihailovs]] un daudzi citi autori.

Varoņa ceļošana laikā bez palīglīdzekļiem aprakstīta [[Marks Tvens|Marka Tvena]] &quot;[[Konektikutas jeņķis karaļa Artura galmā]]&quot;, [[Pouls Andersons|Poula Andersona]] &quot;[[Cilvēks, kas atnāca par agru]]&quot;, Džeka Finija &quot;[[Starp diviem laikmetiem]]&quot; un citos literāros darbos.

Arī dažādās zinātniskās fantastikas filmās varoņi mēdz ceļot laikā, piemēram, filmās &quot;[[Terminators (filmu cikls)|Terminators]]&quot;, ''[[Doctor Who]]'', &quot;[[Viņpus]]&quot;, &quot;[[Pazudušie]]&quot;, &quot;[[Filadelfijas eksperiments (filma)|Filadelfijas eksperiments]]&quot;.

Cēloņsakarības paradoksus zinātniskajā fantastikā &quot;atrisina&quot; ar dažādiem paņēmieniem. [[zinātniskā fantastika|Zinātniskās fantastikas]] [[literatūra|literatūrā]] un [[kinofilma|kinofilmās]] ceļošanas laikā atspoguļojumu parasti var iedalīt trīs vispārīgās kategorijās:
* pēc tam, kad varoņi izmaina pagātni, notikumu secība nākotnē neizmainās;
* notikumu secība nākotnē izmainās;
* veidojas alternatīvās laikplūsmas līnijas, līdzīgi [[Hjū Everets|Evereta]] (daudzu pasauļu) interpretācijai.&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce|last=Grey|first=William|title=Troubles with Time Travel|journal=Philosophy|volume=74|issue=1|pages=55–70|year=1999|publisher=Cambridge University Press|doi=10.1017/S0031819199001047}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rickman|first=Gregg|title=The Science Fiction Film Reader|url=https://archive.org/details/isbn_9780879109943|publisher=Limelight Editions|year=2004|isbn=0-87910-994-7}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Schneider|first=Susan|title=Science Fiction and Philosophy: From Time Travel to Superintelligence|url=https://archive.org/details/isbn_2901405149074|publisher=Wiley-Blackwell|year=2009|isbn=1-4051-4907-8}}&lt;/ref&gt;

'''Pagātni nav iespējams izmainīt'''
  
Ceļojumi pagātnē ir iespējami, taču nav iespējams nekādā veidā izmainīt vēstures gaitu. &quot;Ja eksistē kāds fakts, tad, lai kā jūs necenstos to izmainīt, visu jūsu darbību rezultāts būs tieši šis fakts&quot;. Tādu parādību fantasts [[Džons Vindems]] nosauca par &quot;[[Hronoklazma|hronoklazmu]]&quot;. Piemēram, [[Harijs Herisons|Harija Herisona]] grāmatā &quot;[[Fantastiskā sāga]]&quot; [[vikingi]] [[11. gadsimts|11. gadsimtā]] atklāj [[Amerikas Savienotās Valstis|Ameriku]] tikai tādēļ, ka [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] uz [[bankrots|bankrota]] sliekšņa esoša kinostudija nolemj &quot;dabā&quot; uzņemt filmu par to, kā vikingi atklāj Ameriku.

'''Pagātni izmainīt ir bīstami'''
 
Tiek pieļauts, ka ceļojumi pagātnē ir iespējami, taču iedarbošanās uz pagātni ir ārkārtīgi bīstama, jo jebkāda laika [[paradokss|paradoksa]] rašanās novestu pie momentānas globāla mēroga katastrofas, pat pie Visuma bojāejas.

'''Izmainot pagātni, rodas jaunas realitātes'''
[[Attēls:270811-033_CPS_%286276817051%29.jpg|thumb|upright=1.4|Kosmiskā kuģa un laika mašīnas TARDIS vadības pults (seriālā [[Doctor Who]])]]
Pagātnes izmainīšana rada jaunu realitāti, &quot;vecajā&quot; realitātē nekādas izmaiņas nenotiek.&lt;ref name=&quot;Prucher&quot;&gt;Prucher, Jeff (2007) ''Brave New Words: The Oxford Dictionary of Science Fiction'', [https://books.google.com/books?id=iYzi8m8FbEsC&amp;lpg=PP1&amp;pg=PA230 p. 230].&lt;/ref&gt; Piemēram, sava vectēva nogalināšana pagātnē novedīs pie tā, ka izveidosies jauna realitāte, kurā laika ceļotājs nav dzimis, bet viņa vectēvs ir nogalināts, paralēli tai eksistēs realitāte, kur ar vectēvu nekas nav noticis. Laika ceļotāja liktenim šai gadījumā ir divi iespējamie varianti: rodoties jaunajai realitātei, viņš uz visiem laikiem paliks tajā, bez pēdām pazūdot no savas realitātes, vai arī, atgriezies savā realitātē, viņš konstatēs, ka nekas nav izmainījies. Citā variantā — pēc atgriešanās savā realitātē varonis konstatē, ka šeit neviens par viņu neko nezina, it kā viņš nekad nebūtu eksistējis.

Dažkārt tiek izmantots tāds paņēmiens: visi iespējamie notikumu attīstības varianti jau pastāv, pagātnes izmainīšana vienkārši novirza ceļotāju pa citu pasaules līniju (kādā no paralēlajām realitātēm).

Daži fantasti pieturas pie varianta, kur katrs ceļojums pagātnē rada izmaiņas tagadnē (tās izpaužas vai nu momentāni, vai pēc kāda laika). Cilvēki vai priekšmeti no vecās realitātes pazūd bez pēdām (jo jaunajā realitātē tie neeksistē) vai arī izmainās (ja tie jaunajā realitātē eksistē). Pats laika ceļotājs neizmainās. Kā šāda sižeta risinājuma piemēru var minēt filmu ciklu &quot;[[Tauriņa efekts (filma)|Tauriņa efekts]]&quot;, romānu un filmu &quot;[[Un nogranda pērkons (stāsts)|Un nogranda pērkons]]&quot;, kā arī filmu &quot;[[Atpakaļ nākotnē]]&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vega.org.uk/video/programme/61 Black holes, Wormholes and Time Travel], a Royal Society Lecture {{en ikona}}
* [http://plato.stanford.edu/entries/time-travel-phys/ Time Travel and Modern Physics] at the Stanford Encyclopedia of Philosophy {{en ikona}}
* [http://www.iep.utm.edu/t/timetrav.htm Time Travel] at the Internet Encyclopedia of Philosophy {{en ikona}}

[[Kategorija:Zinātne]]
[[Kategorija:Relativitātes teorija]]</text>
      <sha1>fdlh7l6xd5yi8orhdo8korn81tzitsb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āīzola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>359844</id>
    <revision>
      <id>4486143</id>
      <parentid>4350198</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:09:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486143</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2846" sha1="ci4sqcs0ksz4t3upo6fqx570px3o7pv" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Āīzola
 | official_name            = 
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
| border                   = infobox
| total_width              = 300
| image_style              = 
| perrow                   = 1/2/2/1
| image1= DowntownAizawl.png
| image2= Mizoram Assembly House (wider view).jpg
| image3= Aizawl Bench, Gauhati High Court.jpg
| image4= Solomon's Temple, Aizawl, Mizoram, India.jpg
| image5 = AizawlSecretariat.jpg
| image6 = Aizawl City.jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Mizorāma
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Mizorāma]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 457
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 293416
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas standarta laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 23 | latm = 44 | lats =  | latNS = N
 | longd = 92 | longm = 43 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 1132
 | website                  = {{URL|http://aizawl.nic.in/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Āīzola''' ({{val|hi|आइज़ोल}}, ''Āizol'', {{val|bn|আইজল}}, ''Āijal'') ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļaustrumos, [[Mizorāma]]s štata administratīvais centrs. 2011. gadā Āīzolā dzīvoja 293 tūkstoši iedzīvotāju, tā ir lielākā Mizorāmas štata pilsēta. Lielākā daļa no iedzīvotājiem ir [[lušeji]], bet dominējošā reliģija ir [[kristietība]]. Gaisa satiksme savieno Āīzolu ar [[Kolkata|Kolkatu]] un [[Imphāla|Imphālu]].

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Mizorāmas pilsētas]]</text>
      <sha1>ci4sqcs0ksz4t3upo6fqx570px3o7pv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dehrādūna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>359999</id>
    <revision>
      <id>4486090</id>
      <parentid>4394276</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:09:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486090</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2955" sha1="cp1hhw3j83o9xkc0dye17mc8ivtymgs" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Dehrādūna
 | official_name            = देहरादून
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = The Doon School.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Utarakhanda
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Utarakhanda]]
 | subdivision_type2        = Apgabals
 | subdivision_name2        = [[Dehrādūnas apgabals]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 300
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 578420
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas standarta laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 30 | latm = 20 | lats =  | latNS = N
 | longd = 78 | longm = 03 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 248001
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 435
 | website                  = {{URL|http://dehradun.nic.in/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Dehrādūna''' ({{val|hi|देहरादून}}, ''Dēhrādūn'') ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļos, [[Utarakhanda]]s štata administratīvais centrs. Pilsēta atrodas [[Himalaji|Himalaju]] pakājē. 2011. gadā Dehrādūnā dzīvoja 578 tūkstoši iedzīvotāju.

Mūsdienās Dehrādūna ir kalnu [[kūrortpilsēta]]. Galvenā rūpniecības nozare ir [[tēja]]s ražošana. Dehrādūnā atrodas [[Indijas militārā akadēmija]].

== Vēsture ==
Dehrādūna dibināta 1699. gadā, kad šajā vietā [[Sikhisms|sikhu]] guru esot uzbūvējis templi. 18. gadsimtā pilsētu vairākas reizes iekaroja dažādu valstu karavīri. 1816. gadā tā nonāca [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pakļautībā. 1947. gadā, kad Indija ieguva neatkarību, Dehrādūnu iekļāva Utarpradēšas, 2000. gadā Utarančalas štatā, ko 2008. gadā pārdēvēja par Utarakhandas štatu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>cp1hhw3j83o9xkc0dye17mc8ivtymgs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Pfeifers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360410</id>
    <revision>
      <id>4486335</id>
      <parentid>4464479</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:23:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3198" sha1="23lvyh5vx2zo0m13lj018p91iv5z83g" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Arvīds Pfeifers 1903.jpg|thumb|200px|Arvīds Pfeifers (1903).]]
[[Attēls:Lutheran cemetery in Daugavpils07.JPG|thumb|200px|Piemiņas akmens Daugavpils luterāņu kapos]]
'''Arvīds Kārlis Jēkabs Pfeifers''' ({{val-de|Karl Jacob Arvid Pfeiffer}}, {{val-ru|Арвид Яковлевич Пфейффер}}; 1847-1918) bija vācbaltiešu sabiedriskais darbinieks. [[Daugavpils]] [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|pilsētas galva]] no 1899. līdz 1915. gadam.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1847. gadā Rīgā Jēkaba Pfeifera ģimenē. 1866. gadā nokārtoja eksāmenu [[Kurzemes guberņa]]s rasēšanas mērnieku skolā. 1869. gadā  sāka strādāt Rīgas pašvaldībā, tad pārgāja darbā Rīgas policijā kā [[kvartāluzraugs]]. 

Kopš 1880. gada 18. oktobra bija Dinaburgas pilsētas [[policijmeistars]]. 1881. gadā viņam piešķīra [[Vitebskas guberņa]]s sekretāra statusu, 1899. gada 17 februārī ievēlēja par pilsētas galvu, martā apstiprināja amatā. 1903. gadā viņu pārvēlēja šajā amatā. Kopš 1913. gada bija [[titulārpadomnieks]]. 

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada vasarā viņu ievēlēja Vitebskas kara apgādes rajona pilsoņu komitejā, tomēr vēlāk arestēja un izsūtīja uz Sibīriju. Vācu okupācijas laikā atgriezās Daugavpilī un mira 1918. gada 5. oktobrī.

== Sabiedriskie amati ==
Glābēju uz ūdeņiem biedrības priekšsēdētājs, Ebreju amatniecības skolas aizgādības komitejas priekšsēdētājs, ebreju slimnīcas aizgādības komitejas priekšsēdētājs, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis un goda biedrs, Labdarības biedrības biedrs, Cietuma komitejas direktors, sabiedriskā nosodījuma departamenta slimnīcas padomes loceklis, nabagmājas komitejas loceklis.&lt;ref&gt;[http://vesture.eu/index.php?title=Pfeifers_Arv%C4%ABds_Karls_Jakobs&amp;action=edit vesture.eu]&lt;/ref&gt; 

== Apbalvojumi ==
* [[Annas ordenis| Sv. Annas ordenis]], III šķira
* [[Staņislava ordenis|Sv. Staņislava ordenis]] II un III šķira
* Prūsijas kroņa ordenis, IV šķira

=== Ārējās saites ===

* [http://latgalesdati.du.lv/notikums/2094 A.Pfeifers - Daugavpils pilsētas galva. // Latgales dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190128235649/http://latgalesdati.du.lv/notikums/2094 |date={{dat|2019|01|28||bez}} }}
* [http://www.kultura.daugavpils.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=284:daugavpils-ievrojamas-personas&amp;catid=11:daugavpils-pilstas-svtki-qmana-pils-daugavpilsq&amp;Itemid=30 Arvīds Pfeiffers (1847-1918) - Daugavpils pilsētas domes kultūras pārvalde]{{Novecojusi saite}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Augusts Hāgens]] | virsraksts = [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils pašvaldības vadītājs]] | periods = 1899. gada februāris — 1915. gada oktobris | pēc = [[Jakovs Molčanovs]]}}
{{kastes beigas}}

{{Daugavpils pašvaldības vadītāji}}
{{DEFAULTSORT:Pfeifers Arvīds}}

[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Daugavpils pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas titulārpadomnieki]]</text>
      <sha1>23lvyh5vx2zo0m13lj018p91iv5z83g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Delftas skats</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360533</id>
    <revision>
      <id>4486254</id>
      <parentid>4151653</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T05:57:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486254</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4443" sha1="nx1hkwr9kgnq9zdqiy6vh66fc7z2fxh" xml:space="preserve">{{Mākslas darba infokaste/wikidata}}
'''''Delftas skats''''' ({{val|nl|Gezicht op Delft}}) ir [[Jans Vermērs|Jana Vermēra]] aptuveni 1660.–1661. gadā radīta eļļas krāsas glezna. Nīderlandiešu mākslinieka dzimtās pilsētas glezna ir viena no populārākajām viņa gleznām&lt;ref name=&quot;Slatkes1981&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Slatkes|first=Leonard J.|title=Vermeer and his contemporaries|url=https://books.google.com/books?id=4WcmAQAAIAAJ|accessdate=18 June 2010|date=16 July 1981|publisher=Abbeville Press|isbn=978-0-89659-195-0|page=40}}&lt;/ref&gt; un tapusi laikā, kad pilsētas ainavas nebija pārāk bieži sastopamas. Šī ir viena no trim zināmajām Vermēra gleznām, kurās attēlota [[Delfta]]. Divas citas ir &quot;[[Mazā iela (glezna)|Mazā iela]]&quot; un pazudusī glezna &quot;Māja Delftā&quot;.&lt;ref name=&quot;Montias1991&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Montias|first=John Michael|title=Vermeer and His Milieu: A Web of Social History|url=https://books.google.com/books?id=Ev1xavyduGYC&amp;pg=PA200|accessdate=18 June 2010|date=1 January 1991|publisher=Princeton University Press|isbn=978-0-691-00289-7|page=200}}&lt;/ref&gt; [[Puantilisms|Puantilisma]] tehnikas izmantošana norāda uz to, ka tā tapusi pēc &quot;Mazās ielas&quot;.

== Gleznošanas materiāli ==
Tehniskā analīze&lt;ref&gt;Kuhn, H. A Study of the Pigments and Grounds used by Jan Vermeer. Reports and Studies in the History of Art, 1968, 154–202&lt;/ref&gt; uzrāda, ka Vermērs gleznai izmantojis ierobežotu pigmentu skaitu: [[Svina baltums|svina balto]], [[Okers|dzelteno okeru]], dabīgo [[Ultramarīns|ultramarīnu]] un sarkano [[Alizarīns|alizarīnu]] kā galvenos pigmentus.&lt;ref&gt;[http://colourlex.com/project/vermeer-view-of-delft/ Johannes Vermeer, 'View of Delft'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150518090859/http://colourlex.com/project/vermeer-view-of-delft/ |date={{dat|2015|05|18||bez}} }}, ColourLex&lt;/ref&gt; Toties gleznošanas tehnika ir ārkārtīgi detalizēta un rūpīga.&lt;ref&gt;Arthur K. Wheelock Jr. and C. J. Kaldenbach, Vermeer’s View of Delft” and His Vision of Reality, Artibus et Historiae, Vol. 3, No. 6 (1982), pp. 9–35&lt;/ref&gt;

== Mantojums ==
2011. gadā glezna tika attēlota uz zelta un sudraba piemiņas monētām, ko izdeva Nīderlandes Karaliskā naudas kaltuve.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://news.coinupdate.com/gold-and-silver-coins-pay-homage-to-dutch-artwork-and-the-masters-0775/ |title=New Coins Pay Homage to Dutch Artwork and the Old Dutch Masters |work=Coin Update |date=15 April 2011 |access-date={{dat|2017|09|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170821214323/http://news.coinupdate.com/gold-and-silver-coins-pay-homage-to-dutch-artwork-and-the-masters-0775/ |archivedate={{dat|2017|08|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Glezna pieminēta arī [[Marsels Prusts|Marsela Prusta]] romānā &quot;Zudušo laiku meklējot&quot;. Prusts bija liels Vermēra cienītājs un viņam īpaši patika šī glezna''.'' Viņam piedēvēts citāts:

''&quot;Kopš muzejā Hāgā ieraudzīju Delftas skatu, es zinu, ka esmu redzējis skaistāko gleznu pasaulē&quot;.''&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=d5GSLJ1RBUAC|title=Proust's Imaginary Museum|last=Townsend|first=Gabrielle|date=2008-01-01|publisher=Peter Lang|isbn=9783039111244|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
*{{grāmatas atsauce |url=http://libmma.contentdm.oclc.org/cdm/compoundobject/collection/p15324coll10/id/65202/rec/17 |title=Vermeer and the Delft School |last=Liedtke |first=Walter A. |year=2001 |publisher=[[Metropoles mākslas muzejs]] |isbn=978-0-87099-973-4}}
* Arthur K. Wheelock Jr. and C. J. Kaldenbach, &quot;Vermeer’s ''View of Delft'' and His Vision of Reality&quot;, ''Artibus et Historiae'', Vol. 3, No. 6 (1982), pp.&amp;nbsp;9–35.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* http://kalden.home.xs4all.nl/verm/view/Vermeer_main.html
* [http://colourlex.com/project/vermeer-view-of-delft/ Johannes Vermeer, ''View of Delft''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150518090859/http://colourlex.com/project/vermeer-view-of-delft/ |date={{dat|2015|05|18||bez}} }}, ColourLex
* [http://www.essentialvermeer.com/cat_about/view.html#.VU-XDfntlBc Janson, J., Critical Assessments: ''View of Delft''], tīmekļa vietne ''Essential Vermeer''. Esejas par šo gleznu no vairākiem Vermēra darbu pētniekiem
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Gleznas]]
[[Kategorija:Johannesa Vermēra gleznas]]</text>
      <sha1>nx1hkwr9kgnq9zdqiy6vh66fc7z2fxh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deklarācija par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365258</id>
    <revision>
      <id>4486252</id>
      <parentid>4483771</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T05:47:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486252</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3556" sha1="466our2e6cwv5q6v17w03lkoppgc163" xml:space="preserve">'''Deklarācija par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām''' pieņemta [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālajā asamblejā]] 1992. g. 18. decembrī, bez balsošanas&lt;ref&gt;[http://research.un.org/en/docs/ga/quick/regular/47 Resolutions adopted by the General Assembly at its 47th session]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;, ar rezolūciju Nr. 47/135.

Tās būtiskākās atziņas par personu tiesībām koncentrētas 2. pantā (panta pirmā daļa — ‘Personām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām (..) ir tiesības brīvi un bez iejaukšanās un bez jebkāda veida diskriminācijas baudīt savu kultūru, sludināt un piekopt savu reliģiju un lietot savu valodu kā privāti, tā arī sabiedrībā’) un par valstu pienākumiem — 1., 4. un 5. pantā (1. panta pirmā daļa — ‘Valstīm jāaizsargā nacionālo vai etnisko, kultūras, reliģisko un lingvistisko mazākumgrupu pastāvēšana un identitāte un jāsekmē tādu apstākļu radīšana, kas attīstītu šo identitāti’).&lt;ref&gt;Deklarācijas komentārs, E/CN.4/Sub.2/AC.5/2005/2 [http://daccess-ods.un.org/access.nsf/Get?Open&amp;DS=E/CN.4/Sub.2/AC.5/2005/2&amp;Lang=R {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171229025336/https://daccess-ods.un.org/access.nsf/Get?Open&amp;DS=E/CN.4/Sub.2/AC.5/2005/2&amp;Lang=R |date={{dat|2017|12|29||bez}} }} [http://daccess-ods.un.org/access.nsf/Get?Open&amp;DS=E/CN.4/Sub.2/AC.5/2005/2&amp;Lang=E {{en ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171229025244/https://daccess-ods.un.org/access.nsf/Get?Open&amp;DS=E/CN.4/Sub.2/AC.5/2005/2&amp;Lang=E |date={{dat|2017|12|29||bez}} }} 14. pkt.&lt;/ref&gt;

==Starptautiskie dokumenti, kas atsaucas uz deklarāciju ==

Eiropas Padomes [[Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību]] atsaucas uz deklarāciju sava Paskaidrojošā ziņojuma 24. pkt.

[[NVS]] konvencija par to personu, kas pieder pie nacionālām mazākumgrupām, tiesību aizsardzību&lt;ref&gt;[http://russia.bestpravo.com/fed1994/data01/tex11292.htm Конвенция стран СНГ об обеспечении прав лиц, принадлежащих к национальным меньшинствам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170527164003/http://russia.bestpravo.com/fed1994/data01/tex11292.htm |date={{dat|2017|05|27||bez}} }}{{ru ikona}}&lt;/ref&gt; atsaucas uz deklarāciju savā preambulā.

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==

*[https://web.archive.org/web/20110408084207/http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/mindekl.htm  Deklarācijas teksts]
*Deklarācijas komentārs, E/CN.4/Sub.2/AC.5/2005/2 [http://daccess-ods.un.org/access.nsf/Get?Open&amp;DS=E/CN.4/Sub.2/AC.5/2005/2&amp;Lang=R {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171229025336/https://daccess-ods.un.org/access.nsf/Get?Open&amp;DS=E/CN.4/Sub.2/AC.5/2005/2&amp;Lang=R |date={{dat|2017|12|29||bez}} }} [http://daccess-ods.un.org/access.nsf/Get?Open&amp;DS=E/CN.4/Sub.2/AC.5/2005/2&amp;Lang=E {{en ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171229025244/https://daccess-ods.un.org/access.nsf/Get?Open&amp;DS=E/CN.4/Sub.2/AC.5/2005/2&amp;Lang=E |date={{dat|2017|12|29||bez}} }}  
*[http://www.ohchr.org/EN/Issues/Minorities/SRMinorities/Pages/SRminorityissuesIndex.aspx ANO Speciālais ziņotājs minoritāšu lietās], kura kompetencē ietilpst Deklarācijas ieviešanas veicināšana{{en ikona}}

[[Kategorija:ANO]]
[[Kategorija:Cilvēktiesības]]
[[Kategorija:Teksti]]
[[Kategorija:1992. gads]]</text>
      <sha1>466our2e6cwv5q6v17w03lkoppgc163</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diāna Zande</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366995</id>
    <revision>
      <id>4486293</id>
      <parentid>4375120</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:40:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486293</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3063" sha1="ddqddw5tdyo8cniqigtpqy43qw3g7yz" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Diāna Zande
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1963|8|25}}
| dz. vieta = 
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[psihologs|psiholoģe]], [[aktieris|aktrise]]
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}

'''Diāna Zande''' (dzimusi 1963. gada 25. augustā) ir [[latvieši|latviešu]] [[Psihologs|psiholoģe]] un [[aktieris|aktrise]]. Strādā arī par pasniedzēju un lektori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ventspils.lv/lat/pilseta/166924-diana-zande-par-pasvertejuma-veidosanu-berniem|title=Diāna Zande par pašvērtējuma veidošanu bērniem|website=www.ventspils.lv|access-date=2021-06-08|language=lv|archive-date=2021-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20210608075003/https://www.ventspils.lv//lat/pilseta/166924-diana-zande-par-pasvertejuma-veidosanu-berniem}}&lt;/ref&gt;

1982. gadā absolvējusi [[Rīgas Lietišķās mākslas koledža|Rīgas Lietišķās mākslas koledžu]]. 1986. gadā absolvējusi [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmiju]] dramatiskā teātra un kino aktrises specialitātē. 2008. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikāciju. 2010. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu klīniskās psiholoģijas novirzienā. 2015. gadā beigusi doktorantūru un kļuvusi par psiholoģijas zinātņu doktori klīniskajā psiholoģijā.

Pēc studijām Teātra fakultātē ir strādājusi par mājturības skolotāju. Dzīvo civillaulībā ar Juri Sērmukšu, ir 5 bērni.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce|last1=Bičevska|first1=Gundega|title=Viņa. Diāna Zande|journal=Una|date=2015. gada aprīlis|pages=6-18 lpp.}}&lt;/ref&gt;

Pazīstama ar Lāsmas lomu filmā &quot;[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.maminuklubs.lv/vecaku-skola/expert/diana-zande/|title=Diāna Zande|publisher=Māmiņu klubs|access-date={{dat|2017|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2017|11|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171126173216/http://www.maminuklubs.lv/vecaku-skola/expert/diana-zande/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sieviesuklubs.lv/kluba-jaunumi/diana-zande-pirms-30-gadiem-lasmina-tagad-psihologe-133201/|title=Diāna Zande: pirms 30 gadiem – Lāsmiņa, tagad – psiholoģe|publisher=SieviesuKlubs.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Kinorežisora [[Leonīds Leimanis|Leonīda Leimaņa]] un režisores [[Biruta Zande|Birutas Zandes]] meita.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Zande, Diāna}}
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas psihologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]</text>
      <sha1>ddqddw5tdyo8cniqigtpqy43qw3g7yz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486299</id>
      <parentid>4486293</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:53:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4486299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3066" sha1="kg0ktn4i6b3u4ghava0bmqgnt7cgtph" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Diāna Zande
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1963|8|25}}
| dz. vieta = 
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[psihologs|psiholoģe]], [[aktieris|aktrise]]
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}
'''Diāna Zande''' (dzimusi {{dat|1963|8|25}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[Psihologs|psiholoģe]] un [[aktieris|aktrise]]. Strādā arī par pasniedzēju un lektori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ventspils.lv/lat/pilseta/166924-diana-zande-par-pasvertejuma-veidosanu-berniem|title=Diāna Zande par pašvērtējuma veidošanu bērniem|website=www.ventspils.lv|access-date=2021-06-08|language=lv|archive-date=2021-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20210608075003/https://www.ventspils.lv//lat/pilseta/166924-diana-zande-par-pasvertejuma-veidosanu-berniem}}&lt;/ref&gt;

1982. gadā absolvējusi [[Rīgas Lietišķās mākslas koledža|Rīgas Lietišķās mākslas koledžu]]. 1986. gadā absolvējusi [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmiju]] dramatiskā teātra un kino aktrises specialitātē. 2008. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikāciju. 2010. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu klīniskās psiholoģijas novirzienā. 2015. gadā beigusi doktorantūru un kļuvusi par psiholoģijas zinātņu doktori klīniskajā psiholoģijā.

Pēc studijām Teātra fakultātē strādāja par mājturības skolotāju. Dzīvo civillaulībā ar Juri Sērmukšu, ir 5 bērni.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce|last1=Bičevska|first1=Gundega|title=Viņa. Diāna Zande|journal=Una|date=2015. gada aprīlis|pages=6-18 lpp.}}&lt;/ref&gt;

Pazīstama ar Lāsmas lomu filmā &quot;[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.maminuklubs.lv/vecaku-skola/expert/diana-zande/|title=Diāna Zande|publisher=Māmiņu klubs|access-date={{dat|2017|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2017|11|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171126173216/http://www.maminuklubs.lv/vecaku-skola/expert/diana-zande/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://maminuklubs.lv/sieviesu-klubs/20120827-diana-zande-pirms-30-gadiem-lasmina-tagad-psihologe-/|title=Diāna Zande: pirms 30 gadiem – Lāsmiņa, tagad – psiholoģe|publisher=SieviesuKlubs.lv}}&lt;/ref&gt; Kinorežisora [[Leonīds Leimanis|Leonīda Leimaņa]] un režisores [[Biruta Zande|Birutas Zandes]] meita.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Zande, Diāna}}
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas psihologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]</text>
      <sha1>kg0ktn4i6b3u4ghava0bmqgnt7cgtph</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Usmans Dembelē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369881</id>
    <revision>
      <id>4486059</id>
      <parentid>4482029</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:03:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Penningon</username>
        <id>147233</id>
      </contributor>
      <origin>4486059</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6798" sha1="d14rxhdrenm03hc5jr2osjxhsph5zvs" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Usmans Dembelē
| image = Ousmane Dembele France v Senegal 16 June 2026-341 (cropped).jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|15}}
| cityofbirth = {{vieta|Francija|Vernona}}
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]
| clubnumber = 10
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 2004—2009
| youthclubs1 = {{flaga|Francija}} Madeleine Évreux
| youthyears2 = 2009—2010
| youthclubs2 = {{flaga|Francija}} Evreux
| youthyears3 = 2010—2015
| youthclubs3 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.]]
| years1 = 2014—2015
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.]] II
| caps1 = 22
| goals1 = 13
| years2 = 2015—2016
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.]]
| caps2 = 26
| goals2 = 12
| years3 = 2016—2017
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| caps3 = 32
| goals3 = 6
| years4 = 2017—2023
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]]
| caps4 = 127
| goals4 = 24
| nationalyears1 = 2013—2014
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 4
| nationalyears2 = 2014—2015
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U18
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2015
| nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U19
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2016
| nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U21
| nationalcaps4 = 4
| nationalgoals4 = 0
| nationalyears5 = 2016—
| nationalteam5 = {{fb|FRA}}
| nationalcaps5 = 55
| nationalgoals5 = 7
| pcupdate = {{dat|2025|03|28|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|03|28|SK|bez}}
| name = 
| caption = Dembelē 2026. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| years5 = 2023—
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]
| caps5 = 50
| goals5 = 24
}}

'''Usmans Dembelē''' ({{val|fr|Ousmane Dembélé}}; dzimis {{dat|1997|5|15}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Paris Saint-Germain]]''.

== Sasniegumi ==
'''Borussia Dortmund'''

* [[DFB Pokal]]: 2016—17

'''Barcelona'''

* [[Spānijas La Liga]]: [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]], [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]]
* [[Copa del Rey]]: 2017—18, 2020—21
* [[Spānijas Superkauss]]: 2018, 2022—23
'''Paris Saint-Germain'''

* [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]], [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/05042025-psg_pieveic_angers_un_13_reizi_vesture_no |title= PSG pieveic ″Angers″ un 13. reizi vēsturē nodrošina ″Ligue 1″ čempionu titulu|website=sportacentrs.com | date=| access-date={{dat|2025|4|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2023—24
* [[Trophée des Champions]]: 2023, 2024
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024—2025]] &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;, [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2025&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|accessdate=2025-08-14 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

'''Francija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]
*[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]&lt;ref&gt;https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]s sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2016—17&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/borussia-dortmund-ousmane-dembele-voted-bundesliga-rookie-of-the-season-447011.jsp|title=Borussia Dortmund's Ousmane Dembele voted Bundesliga Rookie of the Season|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2021-03-01|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* '''[[Zelta bumba]]s ieguvējs (1 reizi):'''
** 2025&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=https://sportacentrs.com/futbols/francija/22092025-ballon_d_or_dodas_uz_parizi_labaka_futbol|title= &quot;Ballon d'Or&quot; dodas uz Parīzi – labākā futbolista godu izpelnās DembelēPSG|website=sportacentrs.com | date=| access-date={{dat|2025|9|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
{{Zelta bumbas saņēmēji}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Dembelē, Usmans}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>d14rxhdrenm03hc5jr2osjxhsph5zvs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bēne (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382313</id>
    <revision>
      <id>4486223</id>
      <parentid>4391023</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T00:28:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486223</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3087" sha1="iidndtdxuoha7hd2rdcyiw2ckuz0q99" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|dzelzceļa pieturu|Bēne (nozīmju atdalīšana)|Bēne}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Bēne
| tips                = stacija
| attēls              = Bēnes stacija - railway station.jpg
| attēla_apraksts     = Bēnes stacijas ēka (2012)
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| pushpin_label_position = right
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe]]
| atvērta             = 1873
| slēgta              = 
| citi_nosaukumi      = 
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = Pēteris Feders
| platformas          = 1
| platformu_tips      = malas
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 28 | lats  = 49 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 04 | longs = 06 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Penkule (stacija)|Penkule]] (7 km) &lt;br /&gt; [[Auce (stacija)|Auce]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = 
| attālums_līdz_Rīgai = 88
}}
'''Bēne''' ir neizmantota [[dzelzceļa stacija|stacija]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe]], kas atrodas [[Bēne]]s ciemā. Saglabājusies senā  stacijas ēka, kas mūsdienās tiek izmantota kā izstāžu vieta ar dzelzceļa vēstures ekspozīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.piksens.com/auce/atkal-atverta-benes-dzelzcela-stacija/.html|title=Atkal atvērta Bēnes dzelzceļa stacija – piksens.com|last=P|first=Jānis|access-date=2022-07-15|language=lv-LV|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707004744/https://www.piksens.com/auce/atkal-atverta-benes-dzelzcela-stacija/.html}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dzelzceļa stacija Bēne ({{val-de|Behnen}}) atklāta 1873. gadā uz [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi|dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/nakama-pietura-majas-piecas-koloritas-un-slegtas-stacijas-ekas.d?id=50995945&amp;page=1|title=Bēnes stacija|last=Meistere|first=Zane|website=delfi.lv|access-date=2022-07-15|date=2019-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tagadējā stacijas ēka uzcelta 1926. gadā pēc gleznotāja [[Jūlijs Feders|Jūlija Federa]] brāļadēla, arhitekta [[Pēteris Feders|Pētera Federa]] projekta. Ēkai blakus atrodas ap 1872. gadu celtais ūdenstornis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.eu/photo/benes-dzelzcela-stacijas-eka-V-985-20|title=Bēnes dzelzceļa stacijas ēka - Bēnes dzelzceļa stacija - redzet.eu|access-date=2022-07-15}}&lt;/ref&gt; Pasažieru vilcieni šeit kursēja līdz 2010. gada 22. februārim.

{|
|{{Glūda — Mažeiķi|collapse=yes}}
|}

== Atsauces ==
{{commonscat|Bēne railway station|Bēnes stacija}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.railwaymuseum.lv/en/collection-online/foto-stacija-bene-5 Stacijas attēli no Dzelzceļa muzeja krājuma]{{Novecojusi saite}}
{{Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe}}

[[Kategorija:Bēnes pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Glūda—Reņģe stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>iidndtdxuoha7hd2rdcyiw2ckuz0q99</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Buran</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397543</id>
    <revision>
      <id>4486220</id>
      <parentid>4388667</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T23:59:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486220</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11651" sha1="7t0fbdb5hmaj6klcygk7zxgg2hhbtjt" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Kosmosa kuģa infokaste
| Nosaukums                = ''Buran''
| Nosaukums_orig           = ''Буран''
| Attēls                   = Buran.jpg
| Attēla_izmērs            = 300px
| Att_virsraksts           = &quot;Buran&quot; starts no Baikonuras kosmodroma 1988. gada 15. novembrī
| Programma                =
| KA_veids                 = [[kosmoplāns]]
| Bāzes platforma          = 
| KA sērijas Nr            = 
| Īpašnieks                = 
| Lielākie_izgatavotāji    = 
| Starta_gads              = 1988
| Starts                   = 
| Nesējs                   = ''Энергия''
| Starta_vieta             = [[Baikonuras kosmodroms]]
| Starta_laukums           = 
| Apkalpe                  = līdz 10 cilvēkiem
| apkalpes attēls          =
| apkalpes attēla apraksts =
| saslēgšanās-atvienošanās =
| Nolaišanās               = [[Baikonuras kosmodroms]]
| Nolaišanās vieta         = 
| Darbības_beigu_gads      = 1988
| Darbības_beigu_datums    = 15.11.1988
| Darbības_ilgums          = 
| Beigu_gads               = 
| Beigu_datums             = 
| Lidojuma_ilgums          = 3 h, 25 min, 22 s
| NSSDC_ID                 = 
| Tīmekļa_vietne           = 
| Masa                     = 105 t (bez nesējraķetes)
| Enerģija                 = 
| Pārlidojums              = 
| Pārlidojuma_datums       = 
| Centr_ķermenis           = 
| Centr_ķermenis_parādīt   = 
| Lielā_pusass             = 
| Ekscentricitāte          = 
| Inklinācija              = 
| Periods                  = 
| Apoapsīda                = 
| Periapsīda               = 
| Apriņķojumi              = 2&lt;ref name= &quot;nasa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://liftoff.msfc.nasa.gov/rsa/buran.html |title=Buran |publisher=NASA |date=12 November 1997 |accessdate=15 August 2006 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060804153528/http://liftoff.msfc.nasa.gov/rsa/buran.html |archivedate=4 August 2006}}&lt;/ref&gt;
| Orbītā_ieiešanas_dat     = 
| KA_iepr                  = 
| KA_nāk                   = 
| Pilot. misijas           =
}}
'''''Buran''''' bija [[Padomju Savienība|padomju]] [[kosmoplāns|daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis]], kura vienīgais lidojums notika 1988. gada 15. novembrī. Tas startēja no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]], veica 2 apriņķojumus ap [[Zeme|Zemi]] un veiksmīgi nosēdās.

== Plānotā izmantošana ==
''Buran'' bija paredzēts:
* [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]], [[kosmonauts|kosmonautu]] un kravu nogādāšanai [[orbīta|orbītā]], apkalpošanai un nogādāšanai uz Zemes;
* lietišķo [[militārisms|militāro]] pētījumu veikšanai, [[eksperiments|eksperimentiem]] lielu kosmisko sistēmu veidošanā ar [[ierocis|ieroču]] (darbojošos gan uz zināmiem, gan jauniem fizikāliem principiem) izmantošanu; 
* mērķuzdevumu risināšanai [[tautsaimniecība]]s, [[zinātne]]s un [[militārā aizsardzība|aizsardzības]] interesēs; 
* kompleksai pretdarbībai iespējama [[pretinieks|pretinieka]] darbībām, kas vērstas uz kosmosa izmantošanas paplašināšanu militārām vajadzībām;&lt;ref&gt;[http://www.buran.ru/htm/spirit.htm Применение Бурана]&lt;/ref&gt;
* kā viens no ''Buran'' uzdevumiem bija minēta [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoņu]] orbītas parametru precīza saskaņošana, kas pirmkārt attiecās uz orbitālās grupas satelītiem, kas nodrošina [[globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] koordinātu pārraidi.

Pirmais un vienīgais ''Buran'' kosmiskais lidojums notika 1988. gada 15. novembrī automātiskajā režīmā bez apkalpes. [[Krievijas PFSR|Krievijas]] un ārvalstu raķešu un [[kosmosa tehnoloģijas|kosmosa tehnoloģiju]] jomā vēlāk tika izmantoti vairāki ''Buran'' izveidošanas laikā iegūti tehniski risinājumi.&lt;ref&gt;[http://www.buran.ru/htm/textloz.htm Выступление Ген. конст. НПО «Молния» Г. Е. Лозино-Лозинского] на научно-практической выставке-конференции «„Буран“ — прорыв к сверхтехнологиям», 1998&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Lai nodrošinātu kosmosa kuģa ''Buran'' nosēšanos, [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodromā]] speciāli tika izbūvēts lidlauks ''Юбилейный'' ar pastiprinātu [[skrejceļš|skrejceļu]] 4500 x 84 m platībā, galvenā piezemēšanās vieta bija &quot;Orbitālā kuģa nosēšanās komplekss&quot; (''Посадочный комплекс орбитального корабля'').&lt;ref&gt;[http://buran.ru/htm/pk.htm Посадочный комплекс космодрома Байконур]&lt;/ref&gt; Tika sagatavoti arī divi rezerves lidlauki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://buran.ru/htm/horol.htm|title=запасные аэродромы|website=buran.ru|access-date=2018-05-26}}&lt;/ref&gt;

=== Lidojums ===
[[Attēls:Antonov An-225 with Buran at Le Bourget 1989 Manteufel.jpg|thumb|left|300px|Kosmosa kuģis ''Buran'' uz lidmašīnas [[An-225]] korpusa]]
''Buran'' kosmiskais lidojums notika 1988. gada 15. novembrī. [[Nesējraķete]] ''Энергия'', kas startēja no Baikonuras kosmodroma, nogādāja kuģi Zemes orbītā. Lidojums ilga 205 minūtes, šajā laikā kuģis veica divus apriņķojumus ap Zemi, pēc tam nosēdās Baikonuras kosmodroma lidlaukā ''Юбилейный.''

Lidojums notika automātiskā režīmā, izmantojot borta skaitļotāju un borta programmatūru.

Nosēšanās laikā radās ārkārtas situācija, kad ''Buran'', kas tobrīd atradās aptuveni 11 [[kilometrs|kilometru]] augstumā, saņēmis no Zemes stacijas informāciju par [[laikapstākļi]]em nosēšanās vietā, negaidīti strauji mainīja [[kurss|kursu]]. Kuģis slaidā lokā veica pagriezienu par 180 grādiem, lai nolaistos uz skrejceļa virzienā, kas bija pretējs sākotnēji ieplānotajam. Vēlāk noskaidrojās, ka spēcīgā vēja dēļ kuģa automātika bija izvēlējusies jaunajos apstākļos izdevīgāko kursu, lai [[pretvējš|pretvēju]] papildus izmantotu ātruma samazināšanai.

Taču pagrieziena brīdī kuģis pazuda no novērošanas iekārtu ekrāniem un [[radiosakari|sakari]] uz kādu brīdi pārtrūka. Komandcentrā uz Zemes sacēlās panika, atbildīgās personas pieprasīja nekavējoties iedarbināt avārijas gadījumam paredzēto kuģa iznīcināšanas iekārtu (kuģī bija [[trotils|trotila]] lādiņi, paredzēti, lai superslepenais kuģis kursa zaudēšanas gadījumā nenokristu citas valsts teritorijā). Taču Zinātnes un ražošanas apvienības ''Молния'' galvenā konstruktora vietnieks Stepans Mikojans, kas bija atbildīgs par kuģa vadību nosēšanās laikā, nolēma pagaidīt, un situācija veiksmīgi atrisinājās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.buran.ru/htm/flight.htm|title=Полет орбитального корабля 11Ф35 &quot;Буран&quot;|website=www.buran.ru|access-date=2018-05-26}}&lt;/ref&gt;

Liela daļa tehniskās informācijas par lidojumu mūsdienu pētniekiem nav pieejama, jo tā tika ierakstīta [[BESM|skaitļotāju BESM-6]] [[magnētiskā lente|magnētiskajās lentēs]]. Daļu no lidojuma vēstures par zemes un borta [[telemetrija|telemetriju]] var rekonstruēt no saglabājušamies izdrukām papīra formātā.&lt;ref&gt;[http://old.computerra.ru/print/offline/2007/702/333801/ Счищая плесень с цифр] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161102080830/http://old.computerra.ru/print/offline/2007/702/333801/ |date={{dat|2016|11|02||bez}} }} // Компьютерра, 2007&lt;/ref&gt;

2002. gadā šis kosmosa kuģis tika iznīcināts, kad sabruka Baikonuras montāžas un testēšanas ēkas jumts.

== Tehniskie dati ==
* Garums — 36,4 m,
* Spārnu platums — apmēram 24 m,
* Kuģa augstums (ar [[šasija|šasijām]]) — vairāk nekā 16 m,
* Starta masa — 105 tonnas,
* Kuģa kravas nodalījuma ietilpība — līdz 30 t [[derīgā krava|derīgās kravas]] pie pacelšanās, līdz 20 t pie nolaišanās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://buran.ru/other/Buran_Gagarin.pdf Проект «Буран-68»]
* [http://www.mapsssr.ru/ О создании «Бурана»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100720201451/http://www.mapsssr.ru/ |date={{dat|2010|07|20||bez}} }} Сайт Минавиапрома СССР (история, фотографии, воспоминания и документы)
* [http://buran.ru/ «Буран» и другие многоразовые транспортные космические системы] (история, документы, технические характеристики, интервью, редкие фотографии, книги)
* [http://buran-energia.com/ Английский сайт о корабле «Буран»]
* [http://www.buran.ru/htm/str831.htm ЧП на Байконуре 12 мая 2002]
* [http://newse.3dn.ru/news/2009-01-23-13 Кто породнил «Шаттл» и «Буран»?]
* [http://nvo.ng.ru/notes/2009-12-25/7_construktor.html Глеб Евгеньевич Лозино-Лозинский — возглавлял разработку]
* [https://web.archive.org/web/20140422235753/http://s1.ipicture.ru/uploads/20130303/pbdZvaCW.jpg Гагарин и прообраз «Бурана». Фотография 1965 года]
* [http://reedcat.photo-mentor.com/2008/10/05/shuttle_buran/ В гости к «Бурану»]{{Novecojusi saite}} Technik Museum Speyr, Германия
* [http://www.mapsssr.ru/piloty.html Пилоты Бурана] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100721200149/http://www.mapsssr.ru/piloty.html |date={{dat|2010|07|21||bez}} }} Сайт ветеранов 12 Главного управления Минавиапрома СССР-Пилоты «Бурана»
* [http://rutube.ru/tracks/2845590.html?v=ef931561dae1c2a9b45873c3477abd51 «Буран». Созвездие Волка]{{Novecojusi saite}} д/ф о команде пилотов Бурана (Первый канал), см. [http://www.1tv.ru/anons/id=153687 Официальный сайт. Телепроекты]
* [https://web.archive.org/web/20060719102008/http://www.spaceistheplace.ca/start1.mpg Взлёт «Бурана»] (видео)
* [http://tvroscosmos.ru/frm/planeta/2010/buran.php Последний «Буран» империи] — телесюжет студии Роскосмоса (видео)
* [http://maps.google.com/maps?ll=55.728718,37.596803&amp;spn=0.005636,0.008816&amp;t=k&amp;hl=en Карта парка Горького с хорошо видимым макетом ОК-ТВА]
* [http://maps.google.com/maps?t=k&amp;hl=ru&amp;ie=UTF8&amp;z=18&amp;ll=45.919613,63.309998&amp;spn=0.002388,0.004018&amp;om=1 «Буран 1.02» на площадке хранения на космодроме Байконур] (c весны 2007 года находится в 2 км юго-восточнее данного места, в музее истории Байконура)
* [http://infox.ru/science/past/2011/06/22/Buran_spustili_na_vo.phtml Фармацевты поволокли «Буран» по Москве-реке] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160818081040/http://www.infox.ru/science/past/2011/06/22/Buran_spustili_na_vo.phtml |date={{dat|2016|08|18||bez}} }} (видео)
* [http://www.kommersant.ru/doc/2845825 Победил полный автомат — «Коммерсантъ», 09.11.2015]
* {{YouTube|CfxTB5T37sE|Фарватер для «Бурана»|logo=1}} (транспортировка Бурана из Тушино в Жуковский)

[[Kategorija:Kosmonautika]]
[[Kategorija:Kosmoplāni]]</text>
      <sha1>7t0fbdb5hmaj6klcygk7zxgg2hhbtjt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398126</id>
    <revision>
      <id>4486198</id>
      <parentid>4485953</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T21:13:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <origin>4486198</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93123" sha1="5gapo4gnh43afup2e2sobazw2dm9frz" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |             spēles = 48
 |              vārti = 141
 |          skatītāji = 3072164
 |    rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti)
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=KOR |team3=CZE |team4=RSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=2 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=3 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=1 |ga_RSA=3 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=1 |gf_KOR=2 |ga_KOR=2 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=1 |gf_CZE=2 |ga_CZE=3 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 442
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 522
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN=
|win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT=
|win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}}
  | vārti2    = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 026
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}&lt;br /&gt;[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}}
  | vārti2    = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|19}}|start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=1 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=4 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=1 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=2 |ga_MAR=1 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=2 |gf_HAI=0 |ga_HAI=4 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=1 |gf_SCO=1 |ga_SCO=1 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|19}} |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=6 |ga_USA=1 |status_USA=
|win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=0 |ga_TUR=3 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}} |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=2 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW=
|win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=2 |ga_CIV=2 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}}  Huans Gabriels Benitess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 598
  | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}}|start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=7 |ga_NED=3 |status_NED=
|win_JAP=1 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=6 |ga_JAP=2 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=1 |gf_SWE=6 |ga_SWE=6 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=2 |gf_TUN=1 |ga_TUN=9 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL=
|win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 317
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}}
  | vārti2    = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Trezegē]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}}
  | vārti2    = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 003
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=6 |ga_FRA=1 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=3 |ga_SEN=6 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=2 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=7 |status_IRQ=
|win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=7 |ga_NOR=3 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}}
  | vārti2    = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG=
|win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}&lt;br /&gt;[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 527
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}}
  | vārti2    = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 371
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB=
|win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 358
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG=
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO=
|win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 389
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 42 942
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 983
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrB |team2=GrF |team3=GrC |team4=GrL |team5=GrJ |team6=GrD |team7=GrH |team8=GrG |team9=GrA |team10=GrK |team11=GrE |team12=GrI

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|24}}
|win_GrA=0 |draw_GrA=1 |loss_GrA=1 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA=
|win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=
|win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=1 |gf_GrC=1 |ga_GrC=1 |status_GrC=
|win_GrD=1 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE=
|win_GrF=1 |draw_GrF=0 |loss_GrF=1 |gf_GrF=6 |ga_GrF=6 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=3 |ga_GrI=6 |status_GrI=
|win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK=
|win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|CZE}}
|name_GrB={{fb|BIH}}
|name_GrC={{fb|SCO}}
|name_GrD={{fb|PAR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|SWE}}
|name_GrG={{fb|BEL}}
|name_GrH={{fb|CPV}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ={{fb|ALG}}
|name_GrK={{fb|COD}}
|name_GrL={{fb|CRO}}

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||{{fb|CAN}}|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts =
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu.

== Piezīmes ==
{{reflist|group=T}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>5gapo4gnh43afup2e2sobazw2dm9frz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486257</id>
      <parentid>4486198</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:01:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <origin>4486257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93691" sha1="nxamkqf4c69epf1jbzjz0rv1lvnm9lv" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |             spēles = 48
 |              vārti = 141
 |          skatītāji = 3072164
 |    rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti)
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 442
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 522
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}&lt;br /&gt;[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN=
|win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT=
|win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}}
  | vārti2    = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 026
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}&lt;br /&gt;[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}}
  | vārti2    = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}&lt;br /&gt;[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}&lt;br /&gt;[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|19}} |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=6 |ga_USA=1 |status_USA=
|win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=0 |ga_TUR=3 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}} |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=2 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW=
|win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=2 |ga_CIV=2 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}}  Huans Gabriels Benitess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 598
  | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}}|start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=7 |ga_NED=3 |status_NED=
|win_JAP=1 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=6 |ga_JAP=2 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=1 |gf_SWE=6 |ga_SWE=6 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=2 |gf_TUN=1 |ga_TUN=9 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL=
|win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 317
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}}
  | vārti2    = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Trezegē]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}}
  | vārti2    = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 003
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=6 |ga_FRA=1 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=3 |ga_SEN=6 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=2 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=7 |status_IRQ=
|win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=7 |ga_NOR=3 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}}
  | vārti2    = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG=
|win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}&lt;br /&gt;[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 527
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}}
  | vārti2    = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 371
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB=
|win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 358
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG=
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO=
|win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 389
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 42 942
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 983
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrB |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrA |team5=GrJ |team6=GrD |team7=GrC |team8=GrH |team9=GrG |team10=GrK |team11=GrE |team12=GrI

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|24}}
|win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA=
|win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=
|win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC=
|win_GrD=1 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE=
|win_GrF=1 |draw_GrF=0 |loss_GrF=1 |gf_GrF=6 |ga_GrF=6 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=3 |ga_GrI=6 |status_GrI=
|win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK=
|win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|KOR}}
|name_GrB={{fb|BIH}}
|name_GrC={{fb|SCO}}
|name_GrD={{fb|PAR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|SWE}}
|name_GrG={{fb|BEL}}
|name_GrH={{fb|CPV}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ={{fb|ALG}}
|name_GrK={{fb|COD}}
|name_GrL={{fb|CRO}}

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||{{fb|MAR}}|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts =
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu.

== Piezīmes ==
{{reflist|group=T}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>nxamkqf4c69epf1jbzjz0rv1lvnm9lv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486300</id>
      <parentid>4486257</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:55:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Grupu turnīrs */</comment>
      <origin>4486300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93926" sha1="l0ezydag1vrv503lyz4nlfaoktvzx21" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |             spēles = 48
 |              vārti = 141
 |          skatītāji = 3072164
 |    rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti)
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 442
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 522
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}&lt;br /&gt;[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN=
|win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT=
|win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}}
  | vārti2    = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 026
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}&lt;br /&gt;[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}}
  | vārti2    = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}&lt;br /&gt;[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}&lt;br /&gt;[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|19}} |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=6 |ga_USA=1 |status_USA=
|win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=0 |ga_TUR=3 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}} |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=2 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW=
|win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=2 |ga_CIV=2 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}}  Huans Gabriels Benitess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 598
  | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}}|start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=7 |ga_NED=3 |status_NED=
|win_JAP=1 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=6 |ga_JAP=2 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=1 |gf_SWE=6 |ga_SWE=6 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=2 |gf_TUN=1 |ga_TUN=9 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL=
|win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 317
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}}
  | vārti2    = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Trezegē]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}}
  | vārti2    = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 003
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=6 |ga_FRA=1 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=3 |ga_SEN=6 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=2 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=7 |status_IRQ=
|win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=7 |ga_NOR=3 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}}
  | vārti2    = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG=
|win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}&lt;br /&gt;[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 527
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}}
  | vārti2    = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 371
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB=
|win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 358
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG=
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO=
|win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 389
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 42 942
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 983
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrB |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrA |team5=GrJ |team6=GrD |team7=GrC |team8=GrH |team9=GrG |team10=GrK |team11=GrE |team12=GrI

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|24}}
|win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA=
|win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=
|win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC=
|win_GrD=1 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE=
|win_GrF=1 |draw_GrF=0 |loss_GrF=1 |gf_GrF=6 |ga_GrF=6 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=3 |ga_GrI=6 |status_GrI=
|win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK=
|win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|KOR}}
|name_GrB={{fb|BIH}}
|name_GrC={{fb|SCO}}
|name_GrD={{fb|PAR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|SWE}}
|name_GrG={{fb|BEL}}
|name_GrH={{fb|CPV}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ={{fb|ALG}}
|name_GrK={{fb|COD}}
|name_GrL={{fb|CRO}}

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||{{fb|MAR}}|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts =
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu.

== Piezīmes ==
{{reflist|group=T}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>l0ezydag1vrv503lyz4nlfaoktvzx21</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486347</id>
      <parentid>4486300</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:53:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* B grupa */ jau matemātiski kvalificējusies</comment>
      <origin>4486347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93925" sha1="bbv8w6mjpe8p2dd44qmejx0jzix04r7" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |             spēles = 48
 |              vārti = 141
 |          skatītāji = 3072164
 |    rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti)
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 442
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 522
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}&lt;br /&gt;[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN=
|win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT=
|win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}}
  | vārti2    = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 026
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}&lt;br /&gt;[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}}
  | vārti2    = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}&lt;br /&gt;[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}&lt;br /&gt;[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|19}} |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=6 |ga_USA=1 |status_USA=
|win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=0 |ga_TUR=3 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}} |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=2 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW=
|win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=2 |ga_CIV=2 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}}  Huans Gabriels Benitess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 598
  | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}}|start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=7 |ga_NED=3 |status_NED=
|win_JAP=1 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=6 |ga_JAP=2 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=1 |gf_SWE=6 |ga_SWE=6 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=2 |gf_TUN=1 |ga_TUN=9 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL=
|win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 317
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}}
  | vārti2    = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Trezegē]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}}
  | vārti2    = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 003
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=6 |ga_FRA=1 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=3 |ga_SEN=6 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=2 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=7 |status_IRQ=
|win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=7 |ga_NOR=3 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}}
  | vārti2    = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG=
|win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}&lt;br /&gt;[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 527
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}}
  | vārti2    = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 371
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB=
|win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 358
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG=
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO=
|win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 389
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 42 942
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 983
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrB |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrA |team5=GrJ |team6=GrD |team7=GrC |team8=GrH |team9=GrG |team10=GrK |team11=GrE |team12=GrI

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|24}}
|win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA=
|win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=
|win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC=
|win_GrD=1 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE=
|win_GrF=1 |draw_GrF=0 |loss_GrF=1 |gf_GrF=6 |ga_GrF=6 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=3 |ga_GrI=6 |status_GrI=
|win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK=
|win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|KOR}}
|name_GrB={{fb|BIH}}
|name_GrC={{fb|SCO}}
|name_GrD={{fb|PAR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|SWE}}
|name_GrG={{fb|BEL}}
|name_GrH={{fb|CPV}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ={{fb|ALG}}
|name_GrK={{fb|COD}}
|name_GrL={{fb|CRO}}

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||{{fb|MAR}}|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts =
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu.

== Piezīmes ==
{{reflist|group=T}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>bbv8w6mjpe8p2dd44qmejx0jzix04r7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486348</id>
      <parentid>4486347</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:54:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Trešo vietu ieguvēji */</comment>
      <origin>4486348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="93926" sha1="gd90l45bb83nwdo0rwpehklidsplxrc" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |             spēles = 48
 |              vārti = 141
 |          skatītāji = 3072164
 |    rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti)
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 442
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 522
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}&lt;br /&gt;[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN=
|win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT=
|win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}}
  | vārti2    = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 026
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}&lt;br /&gt;[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}}
  | vārti2    = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}&lt;br /&gt;[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}&lt;br /&gt;[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|19}} |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=6 |ga_USA=1 |status_USA=
|win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=0 |ga_TUR=3 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}} |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=2 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW=
|win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=2 |ga_CIV=2 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}}  Huans Gabriels Benitess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 598
  | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}}|start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=7 |ga_NED=3 |status_NED=
|win_JAP=1 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=6 |ga_JAP=2 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=1 |gf_SWE=6 |ga_SWE=6 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=2 |gf_TUN=1 |ga_TUN=9 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL=
|win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 317
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}}
  | vārti2    = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Trezegē]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}}
  | vārti2    = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 003
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=6 |ga_FRA=1 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=3 |ga_SEN=6 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=2 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=7 |status_IRQ=
|win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=7 |ga_NOR=3 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}}
  | vārti2    = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG=
|win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}&lt;br /&gt;[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 527
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}}
  | vārti2    = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 371
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB=
|win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 358
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG=
|win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO=
|win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 389
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 42 942
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 983
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrB |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrA |team5=GrJ |team6=GrD |team7=GrC |team8=GrH |team9=GrG |team10=GrK |team11=GrE |team12=GrI

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|24}}
|win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA=
|win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=A
|win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC=
|win_GrD=1 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE=
|win_GrF=1 |draw_GrF=0 |loss_GrF=1 |gf_GrF=6 |ga_GrF=6 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=3 |ga_GrI=6 |status_GrI=
|win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK=
|win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|KOR}}
|name_GrB={{fb|BIH}}
|name_GrC={{fb|SCO}}
|name_GrD={{fb|PAR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|SWE}}
|name_GrG={{fb|BEL}}
|name_GrH={{fb|CPV}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ={{fb|ALG}}
|name_GrK={{fb|COD}}
|name_GrL={{fb|CRO}}

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||{{fb|MAR}}|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts =
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu.

== Piezīmes ==
{{reflist|group=T}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>gd90l45bb83nwdo0rwpehklidsplxrc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dace Bluķe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398746</id>
    <revision>
      <id>4486239</id>
      <parentid>4295639</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T03:25:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10088" sha1="3lm8oduzp5771lus972sbp2lwo7s1it" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Dace Bluķe
| vārds_orģ = 
| attēls = Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (46936583721).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Dace Bluķe 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2019|01|31|N}}
| term_beigas = {{dat|2020|11|19|N}}
| vietnieks = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|4|30}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| partija = [[Kustība Par!]] &lt;small&gt;(kopš 2018)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = * [[Latvijas Mūzikas akadēmija]]
* [[Latvijas Kultūras akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Dace Bluķe''' (dzimusi {{dat|1973|4|30||bez}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir muzikoloģe, lektore, producente, kultūras darbiniece un [[politiķe]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.makslinieki.lv/profile/Dace-Blu%C4%B7e/|title=Dace Bluķe {{!}} www.makslinieki.lv {{!}} (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|last=Bluķe|first=Dace|website=www.makslinieki.lv|access-date=2018-06-22|date=}}&lt;/ref&gt; Pārstāv politisko partiju &quot;[[Kustība Par!]]&quot;. No 2019. gada janvāra līdz 2020. gada 19. novembrim bija [[13. Saeima]]s deputāte &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; frakcijā. Bijusi [[Liepājas dome]]s deputāte.

== Biogrāfija ==
Pamata izglītību ieguvusi [[Liepājas 5. vidusskola|Liepājas 5. vidusskolā]], mācības turpinājusi [[Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skola|Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skolā]], 1992. gadā absolvējot Mūzikas teorijas nodaļu. 1996. gadā absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s muzikoloģijas nodaļu, 1998. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvisi maģistra grādu Kultūras teorijas specialitātē.

Bijusi Liepājas Kultūras pārvaldes Kultūrpolitikas nodaļas vadītāja, [[Liepājas Simfoniskais orķestris|Liepājas Simfoniskā orķestra]] izpilddirektore, [[Latvijas Komponistu savienība]]s valdes priekšsēdētāja. Strādājusi par lektori vairākās augstskolās — [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā]], [[Liepājas Universitāte|Liepājas Universitātē]], [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|biznesa augstskolā &quot;Turība&quot;]].

No 2013. līdz 2019. gadam bija [[Radošo savienību padome|Latvijas Radošo savienību padomes]] valdes priekšsēdētāja.

Kopš 2022. gada ir [[Valsts Kultūrkapitāla fonds|Valsts Kultūrkapitāla fonda]] padomes priekšsēdētāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kkf.lv/aktualit%C4%81tes/vkkf-jauns-padomes-sast%C4%81vs,-par-priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju-iev%C4%93l%C4%93ta-dace-blu%C4%B7e.html|title=VKKF jauns padomes sastāvs, par priekšsēdētāju ievēlēta Dace Bluķe - Valsts kultūrkapitāla fonds|website=www.kkf.lv|access-date=2023-09-14|archive-date=2023-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230929140039/http://www.kkf.lv/aktualit%C4%81tes/vkkf-jauns-padomes-sast%C4%81vs,-par-priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju-iev%C4%93l%C4%93ta-dace-blu%C4%B7e.html}}&lt;/ref&gt;

Par īpašu veikumu un sasniegumiem Liepājas kultūras dzīvē 2012. gadā saņēmusi Liepājas kultūras balvu.

== Politiskā darbība ==
2018. gada sākumā iesaistījās politiskā partijā &quot;[[Kustība Par!]]&quot;, 2019. gadā ievēlēta partijas valdē, 2021. gadā pārvēlēta un kļuvusi par valdes priekšsēdētāja vietnieci.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2019/06/15/jauna-valde-kongress/|title=Kustība “Par!” ievēl jaunu, paplašinātu valdi; par tās priekšsēdētāju atkārtoti kļūst Daniels Pavļuts|website=Kustība &quot;Par!&quot;|access-date=2021-12-20|date=2019-06-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/ievele-jaunu-politiskas-partijas-kustiba-par-valdi-priekssedetaja-amatu-saglaba-pavluts|title=Ievēlē jaunu politiskās partijas “Kustība “Par!”” valdi, priekšsēdētāja amatu saglabā Pavļuts|website=LA.LV|access-date=2021-12-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā D. Bluķe kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no politisko partiju apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā, taču Saeimā netika ievēlēta. 2019. gada janvārī viņa kļuva par [[13. Saeima]]s deputāti, iegūstot deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no viņas saraksta kandidējušais [[Juris Pūce]] ieņēma [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] amatu [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2020. gada 19. novembrī, kad J. Pūce pēc atkāpšanās no ministra amata atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, D. Bluķe zaudēja vietu parlamentā.

13. Saeimā D. Bluķe strādāja Valsts pārvaldes un pašvaldību, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijās. Baltijas Asamblejas (BA) Latvijas delegācijā viņa pildīja Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas līdzpriekšsēdētājas pienākumus.

Bluķe darbojās arī vairākās deputātu grupās — Kurzemes deputātu grupā, Dzimuma līdztiesības, reproduktīvās veselības un veselīgas seksualitātes veicināšanas deputātu grupā, Deputātu grupās Okupācijas muzeja atbalstam un Brīvprātīgā darba veicināšanai.

Bluķe darbojās arī darba grupās sadarbības veicināšanai ar Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Islandes, Nīderlandes, Austrijas, Šveices, Japānas, Austrālijas, Marokas un Izraēlas parlamentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/94E98525B4859C42C22583320029E372?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Dace Bluķe - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-12-20}}&lt;/ref&gt;

2020. gada nogalē D. Bluķe ieņēma [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārās sekretāres]] amatu pēc tam, kad iepriekšējais sekretārs [[Artūrs Toms Plešs]] tika ievēlēts par ministru J. Pūces vietā.

Kā parlamentārā sekretāre Dace vadīja darba grupu valdībā, kas izskatīja “Mana Balss” iedzīvotāju iniciatīvu “Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā”, Klimata, digitālās transformācijas un [[nevienlīdzība]]s mazināšanai piedalījās Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda Latvijas valdības darba grupās, Iestājās par digitalizācijas izaicinājumiem, iespējām un plānotām darbībām Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forumā “Atveseļošana un noturība”, Pārstāvēja Latvijas valdības pozīciju Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas rīkotajā “Eiropas nākotnes konferencē”, Piedalījās Latvijas lauku foruma rīkotā konkursa “Viedais ciems” žūrijā. Dace Bluķe īpašu uzmanību pievērsa VARAM sadarbībai ar pilsoniskās sabiedrības, vides aizsardzības un dažādu nozaru uzņēmēju veidotām NVO, iekļaujot to pārstāvjus ministrijas veidotajās darba grupās un tiekoties individuāli. Kopā ar NVO Bluķe veidoja plašākas diskusijas gan par vides un klimata jautājumiem, gan nevienlīdzības mazināšanu, strādājot pie Latvijas Atveseļošanās un noturības plāna, kā arī virzot VARAM likumprojektus Saeimā. Kā parlamentārā sekretāre piedalījusies Saeimas un Saeimas komisiju debatēs par Vienreiz lietojamās plastmasas aizlieguma likumu, par biotopu aizsardzību krasta kāpu aizsargjoslās un Pašvaldību likumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2021/08/05/dace-bluke-par-vides-aizsardzibu-un-attistitam-pasvaldibam-latvija/|title=Dace Bluķe: par vides aizsardzību un attīstītām pašvaldībām Latvijā|website=Kustība &quot;Par!&quot;|access-date=2021-12-20|date=2021-08-05}}&lt;/ref&gt;

[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Liepājas dome|Liepājas domē]] no “Kustība Par!”, “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” kopējā saraksta. Liepājas domē strādā opozīcijā. Ievēlēta budžeta komisijā, Finanšu komitejā, Izglītības, kultūras un sporta komitejā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/komiteju-un-komisiju-saraksts/finansu-komiteja-un-paklautas-komisijas/|title=Liepājas domes komitejas un pakļautās komisijas.|website=Komitejas un pakļautās komisijas|access-date=2021-12-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā D. Bluķe kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, taču saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Nesekmīgi kandidēja arī [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamentā vēlēšanās]] no partijas &quot;Kustība Par!&quot; saraksta.

[[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz vietu [[Liepājas pilsētas dome|Liepājas pilsētas domē]] no “Kustība Par!” saraksta, taču netika ievēlēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Bluķe, Dace}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas muzikologi]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>3lm8oduzp5771lus972sbp2lwo7s1it</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kataras futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400342</id>
    <revision>
      <id>4486199</id>
      <parentid>4479510</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T21:14:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486199</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6497" sha1="bhp6dcqgvpam2c97s7avrgtkgn897qs" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Katara
| Badge              = Qatar Football Association logo.svg
| FIFA Trigramme     = QAT
| Nickname           = 
| Association        = Kataras Futbola asociācija
| Confederation      = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] ([[Āzija]])
| Coach              = {{flaga|ESP}} [[Julens Lopetegi]]
| Captain            = [[Hasans el Haidoss]]
| Most caps          = [[Hasans el Haidoss]] (184)
| Top scorer         = [[Almoezs Alī]] (60)
| Home Stadium       = 
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| FIFA Rank = {{Nft rank|55.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men|title=Men's Ranking}}&lt;/ref&gt;|
| FIFA max = 34.
| FIFA max date = 2024. gada aprīlis
| FIFA min = 113.
| FIFA min date = 2010. gada novembris
| pattern_la1            = _qat22h
| pattern_b1             = _qat22h
| pattern_ra1            = _qat22h
| pattern_sh1            = _qat22h
| pattern_so1            = _nikefootballwhitelogo
| leftarm1               = A60014
| body1                  = A60014
| rightarm1              = A60014
| shorts1                = A60014
| socks1                 = A60014
| pattern_la2            = _qat22a
| pattern_b2             = _qat22a
| pattern_ra2            = _qat22a
| pattern_sh2            = _qat22a
| pattern_so2            = 
| leftarm2               = FFFFFF
| body2                  = FFFFFF
| rightarm2              = FFFFFF
| shorts2                = FFFFFF
| socks2                 = FFFFFF
| First game         = {{fb|BHR}} 2:1 {{fb-rt|QAT}} &lt;br /&gt;( [[Bahreina]]; {{dat|1970|3|27|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|QAT}} 15:0 {{fb-rt|BHU}} &lt;br /&gt;([[Doha]], [[Katara]]; {{dat|2015|9|3|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|KUW}} 9:0 {{fb-rt|QAT}} &lt;br /&gt;([[Kuveita]]; {{dat|1973|1|8|N|bez}})
| World cup apps     = 2
| World cup first    = 2022
| World cup best     = 32. (2022)
| Regional name      = [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]]
| Regional cup apps  = 11
| Regional cup first = 1980
| Regional cup best  = '''Čempioni''': [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]], [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]]
| current            = 
}}
'''Kataras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Katara|Kataru]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Kataras Futbola asociācija. Savu pirmo spēli aizvadīja 1970. gadā pret [[Bahreinas futbola izlase|Bahreinas izlasi]], piekāpjoties ar 1:2.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesq/qat-intres.html |title=Qatar - List of International Matches |language=en |publisher=[[RSSSF]] |accessdate={{dat|2018|7|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Izlase līdz šim nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram, taču [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] pirmoreiz piedalījās kā turnīra rīkotāji. Kataras izlase ir piedalījusies vienpadsmit [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa]] finālturnīros, [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019. gadā]] un [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gadā]]&lt;ref name=&quot;10022024-katara-finala-tris-reizes-realize-pendele&quot;&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10022024-katara_finala_tris_reizes_realize_pendele|title=Katara finālā trīs reizes realizē pendeles un kļūst par Āzijas čempioni|date=2024. gada 10. febr.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt; izcīnīja Āzijas čempiontitulu. 

Kataras izlase regulāri piedalās [[Persijas līča kauss|Persijas līča kausā]] un ir trīs reizes uzvarējusi šajā turnīrā (1992., 2004. un 2014. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gulf.html |title=Gulf Cup |language=en |publisher=[[RSSSF]] |accessdate={{dat|2018|7|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā komanda ir uzvarējusi arī Rietumāzijas (WAFF) čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/waff.html |title=West Asian Championship |language=en |publisher=[[RSSSF]] |accessdate={{dat|2018|7|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
== 2022. gada FIFA Pasaules kauss futbolā ==
[[Ekvadoras futbola izlase]] 2022.gada Pasaules kausa finālturnīra pirmajā mačā ar rezultātu 2:0 (2:0) uzvarēja meistarsacīkšu saimnieci Kataru.Un Kataras izlase kļuva par pirmo turnīra rīkotājvalsti, kura ir zaudējusi atklāšanas mačā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://jauns.lv/raksts/sports/530893-katara-klust-par-pirmo-pasaules-kausa-rikotajvalsti-kas-zaudejusi-turnira-atklasanas-spele|title=Katara kļūst par pirmo Pasaules kausa rīkotājvalsti, kas zaudējusi turnīra atklāšanas spēlē|date=2022. gada 20. nov.|website=https://jauns.lv}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti nozīmīgākajos turnīros ==
=== [[FIFA Pasaules kauss]] ===
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''nepiedalījās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''nekvalificējās''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — grupu turnīrs
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — grupu turnīrs

=== [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]] ===
* 1956—1972 — ''nepiedalījās''
* 1976 — ''nekvalificējās''
* 1980 — grupu turnīrs
* 1984 — grupu turnīrs
* 1988 — grupu turnīrs
* 1992 — grupu turnīrs
* 1996 — ''nekvalificējās''
* 2000 — ceturtdaļfināls
* 2004 — grupu turnīrs
* 2007 — grupu turnīrs
* 2011 — ceturtdaļfināls
* 2015 — grupu turnīrs
* [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — '''Čempioni'''
* [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — '''Čempioni'''&lt;ref name=&quot;10022024-katara-finala-tris-reizes-realize-pendele&quot; /&gt;

=== ''Copa América'' ===
* [[2019. gada Copa América|2019]] — grupu turnīrs

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Katara}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.qfa.qa/ Kataras Futbola asociācija] {{en ikona}} {{ar ikona}}
* [http://www.fifa.com/associations/association=qat/index.html Kataras profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181212074259/https://www.fifa.com/associations/association=qat/index.html |date={{dat|2018|12|12||bez}} }} {{en ikona}}

{{AFC izlases}}
{{Pasaules futbols}}
{{Kataras futbola izlase - FIFA 2022}}
[[Kategorija:Āzijas futbola izlases]]
[[Kategorija:Kataras futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>bhp6dcqgvpam2c97s7avrgtkgn897qs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas 63. pamatskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406980</id>
    <revision>
      <id>4486206</id>
      <parentid>4312645</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T22:04:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lazurīts</username>
        <id>146948</id>
      </contributor>
      <comment>Norādīts, ka skola turpmāk darbojas tikai Baltezera ielā; aktualizēta saite uz skolas mājaslapu</comment>
      <origin>4486206</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9193" sha1="t8hbha8xqnlro2ehn2fo4sg128yf5lw" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
|name                   = Rīgas 63. pamatskola
|native_name            = 
|latin_name             = 
|logo                   = 
|seal_image             = 
|image                  = 
|image size             = 
|imagewikilink          = 
|alt                    = 
|caption                = 
|motto                  = 
|motto_translation      = 
|location               = [[Baltezera iela (Rīga)|Baltezera ielā]] 6, [[Rīga]], {{LAT}}
|streetaddress          = 
|region                 = 
|city                   = 
|state                  = 
|province               = 
|county                 = 
|postcode               = 
|postalcode             = 
|zipcode                = 
|country                = 
|country1               = 
|map_type               = Rīga
|map_caption            = 
|map_alt                = 
|map_size               = 
| latd  = 56 | latm  = 59 | lats  = 27 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 14 | longs = 18 | longEW = E
|coordinates_type       = 
|coordinates_region     = 
|coordinates_display    = 
|coordinates_format     = 
|coordinates            = 
|schooltype             = pamatskola
|fundingtype            = 
|type                   = 
|religious_affiliation  = 
|religion               = 
|denomination           = 
|patron                 = 
|established            = 
|approx                 = 
|founded                = 1970. gadā
|opened                 = 
|founder                = 
|status                 = aktīva
|closed                 = 
|c_approx               = 
|locale                 = 
|sister_school          = 
|schoolboard            = 
|district               = 
|us_nces_district_id    = 
|LEA                    = 
|authority              = 
|category               = 
|category_label         = 
|oversight              = 
|oversight_label        = 
|authorizer             = 
|superintendent         = 
|trustee                = 
|specialist             = 
|session                = septembris — maijs
|schoolnumber           = 
|school code            = 
|MOE                    = 
|ofsted                 = 
|ceeb                   = 
|us_nces_school_id      = 
|president              = 
|chair                  = 
|chairman               = 
|chairperson            = 
|dean                   = 
|administrator          = 
|rector                 = 
|director               = 
|principal              = 
|principal_label        = 
|principal1             = 
|principal2             = 
|principal3             = 
|principal4             = 
|viceprincipal          = 
|viceprincipal_label    = 
|viceprincipal1         = 
|viceprincipal2         = 
|viceprincipal3         = 
|viceprincipal4         = 
|asst principal         = 
|assistant_principals   = 
|campus director        = 
|headmistress           = Nataļja Naumeca
|headmaster             = 
|head of school         = 
|head_teacher           = 
|executive_headteacher  = 
|acting_headteacher     = 
|head                   = 
|head_label             = 
|chaplain               = 
|custodian              = 
|staff                  = 
|faculty                = 
|teaching_staff         =  
|employees              = 
|key_people             = 
|grades                 = 1. — 9. klase
|years                  = 
|gender                 = 
|lower_age              = 
|upper_age              = 
|age range              = 
|enrolment              = 
|enrollment             = 
|enrollment_as_of       = 
|students               = 677 (2017)
|sixth_form_students    = 
|pupils                 = 
|gradeK                 = 
|grade1                 = 
|grade2                 = 
|grade3                 = 
|grade4                 = 
|grade5                 = 
|grade6                 = 
|grade7                 = 
|grade8                 = 
|grade9                 = 
|grade10                = 
|grade11                = 
|grade12                = 
|grade13                = 
|other                  = 
|other_grade_enrollment = 
|other_grade_label      = 
|International_Students = 
|classes                = 
|avg_class_size         = 
|ratio                  = 
|system                 = 
|classes offered        = 
|medium                 = 
|language               = latviešu
|schedtyp               = 
|schedule               = 
|Hours_in_Day           = 
|classrooms             = 
|campuses               = 
|campus                 = 
|campus size            = 
|area                   = 
|campus type            = 
|campus_Bound           = 
|houses                 = 
|colours                = 
|colors                 = 
|slogan                 = 
|song                   = 
|fightsong              = 
|athletics              = 
|conference             = 
|sports                 = 
|mascot                 = 
|mascot image           = 
|nickname               = 
|team_name              = 
|rival                  = 
|vision                 = 
|accreditation          = 
|ranking                = 
|national_ranking       = 
|testname               = 
|testaverage            = 
|SAT                    = 
|ACT                    = 
|year                   = 
|bar pass rate          = 
|roll                   = 
|decile                 = 
|publication            = 
|newspaper              = 
|yearbook               = 
|products               = 
|endowment              = 
|budget                 = 
|fees                   = 
|tuition                = 
|revenue                = 
|communities            = 
|feeders                = 
|main feeder school for = 
|graduates              = 
|affiliations           = 
|alumni                 = 
|nobel_laureates        = 
|information            = 
|free_label             = 
|free_text              = 
|free_label1            = 
|free_text1             = 
|free_label2            = 
|free_text2             = 
|free_label3            = 
|free_text3             = 
|free_label4            = 
|free_text4             = 
|free_label5            = 
|free_text5             = 
|homepage               = 
|url                    = {{url|https://r63pamatskola.lv/}} 
|website                = 
|footnotes              = 
|picture                = 
|image_caption          = 
|picture2               = 
|image_caption2         = 
}}

'''Rīgas 63. pamatskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. Tā atrodas [[Baltezera iela (Rīga)|Baltezera ielā]] 6, [[Jugla (Rīga)|Juglā]].

== Izglītības programmas ==
Skolā īsteno pamatizglītības programmu (21011121).

== Vēsture ==
Juglas apkaimē kopš 1840. gada darbojās Strazdumuižas pamatskola, kuras ēkā 1919. gadā noslēdza [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamieru]]. Vēlāk skolu pārdēvēja par Rīgas 6. pamatskolu un Juglas pamatskolu. Ievērojams skolas absolvents bija latviešu tēlnieks [[Burkards Dzenis]]. 1946. gadā atklāja Juglas 6. nepilna laika vidusskolas ēku.

1970. gadā Baltezera ielā 6 tika atklāta Rīgas 63. vidusskola ar [[krievu valoda|krievu valodu]] kā apmācības valodu. Kopš 1998. gada skola realizē bilingvālās (krievu un latviešu) izglītības programmu.&lt;ref&gt;[http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-63-vidusskola Rīgas 63. vidusskola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171106183532/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-63-vidusskola |date={{dat|2017|11|06||bez}} }} e-laikraksts „Izglītība un Kultūra”&lt;/ref&gt;
[[Latvijas skolu reforma]]s gaitā pēc [[Rīgas 16. vidusskola]]s pievienošanas no 2010. līdz 2023. gadam Rīgas 63. vidusskolas darbība tika organizēta divās ēkās: Baltezera ielā 6 un Pāles ielā 9. 2023. gadā ēka Pāles ielā 9 tika nodota Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vajadzībām, līdz ar to skolas darbība turpmāk notiek vienuviet — Baltezera ielā 6.&lt;ref&gt;[https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-atbalsta-centrs-ukrainas-iedzivotajiem-sacis-darbu-pales-iela-9/ Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem sācis darbu Pāles ielā 9] Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa, 2024. gada 3. janvarī.&lt;/ref&gt;

Ņemot vērā nepietiekamo skolēnu skaitu un obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu Juglas skolās, 2017. gadā ierosināja 63. vidusskolu (OCE indekss 49,6%, vidusskolēnu skaits 87) reorganizēt par pamatskolu, vidusskolēnus virzot uz Juglas vidusskolu (OCE indekss 58,9%, 133 skolēni).&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 2. jūnijā [[Rīgas dome]] Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstīja lēmumprojektu par Rīgas 63. vidusskolas pārdēvēšanu par pamatskolu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/septinas-rigas-vidusskolas-planots-parveidot-par-pamatskolam.a459729/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Septiņas Rīgas vidusskolas plānots pārveidot par pamatskolām] lsm.lv 2022. gada 2. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}
[[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>t8hbha8xqnlro2ehn2fo4sg128yf5lw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486208</id>
      <parentid>4486206</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T22:07:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4486208</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9194" sha1="c9vdp1id2m0i2tjovqirc4bd5zkyl1d" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
|name                   = Rīgas 63. pamatskola
|native_name            = 
|latin_name             = 
|logo                   = 
|seal_image             = 
|image                  = 
|image size             = 
|imagewikilink          = 
|alt                    = 
|caption                = 
|motto                  = 
|motto_translation      = 
|location               = [[Baltezera iela (Rīga)|Baltezera ielā]] 6, [[Rīga]], {{LAT}}
|streetaddress          = 
|region                 = 
|city                   = 
|state                  = 
|province               = 
|county                 = 
|postcode               = 
|postalcode             = 
|zipcode                = 
|country                = 
|country1               = 
|map_type               = Rīga
|map_caption            = 
|map_alt                = 
|map_size               = 
| latd  = 56 | latm  = 59 | lats  = 27 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 14 | longs = 18 | longEW = E
|coordinates_type       = 
|coordinates_region     = 
|coordinates_display    = 
|coordinates_format     = 
|coordinates            = 
|schooltype             = pamatskola
|fundingtype            = 
|type                   = 
|religious_affiliation  = 
|religion               = 
|denomination           = 
|patron                 = 
|established            = 
|approx                 = 
|founded                = 1970. gadā
|opened                 = 
|founder                = 
|status                 = aktīva
|closed                 = 
|c_approx               = 
|locale                 = 
|sister_school          = 
|schoolboard            = 
|district               = 
|us_nces_district_id    = 
|LEA                    = 
|authority              = 
|category               = 
|category_label         = 
|oversight              = 
|oversight_label        = 
|authorizer             = 
|superintendent         = 
|trustee                = 
|specialist             = 
|session                = septembris — maijs
|schoolnumber           = 
|school code            = 
|MOE                    = 
|ofsted                 = 
|ceeb                   = 
|us_nces_school_id      = 
|president              = 
|chair                  = 
|chairman               = 
|chairperson            = 
|dean                   = 
|administrator          = 
|rector                 = 
|director               = 
|principal              = 
|principal_label        = 
|principal1             = 
|principal2             = 
|principal3             = 
|principal4             = 
|viceprincipal          = 
|viceprincipal_label    = 
|viceprincipal1         = 
|viceprincipal2         = 
|viceprincipal3         = 
|viceprincipal4         = 
|asst principal         = 
|assistant_principals   = 
|campus director        = 
|headmistress           = Nataļja Naumeca
|headmaster             = 
|head of school         = 
|head_teacher           = 
|executive_headteacher  = 
|acting_headteacher     = 
|head                   = 
|head_label             = 
|chaplain               = 
|custodian              = 
|staff                  = 
|faculty                = 
|teaching_staff         =  
|employees              = 
|key_people             = 
|grades                 = 1. — 9. klase
|years                  = 
|gender                 = 
|lower_age              = 
|upper_age              = 
|age range              = 
|enrolment              = 
|enrollment             = 
|enrollment_as_of       = 
|students               = 677 (2017)
|sixth_form_students    = 
|pupils                 = 
|gradeK                 = 
|grade1                 = 
|grade2                 = 
|grade3                 = 
|grade4                 = 
|grade5                 = 
|grade6                 = 
|grade7                 = 
|grade8                 = 
|grade9                 = 
|grade10                = 
|grade11                = 
|grade12                = 
|grade13                = 
|other                  = 
|other_grade_enrollment = 
|other_grade_label      = 
|International_Students = 
|classes                = 
|avg_class_size         = 
|ratio                  = 
|system                 = 
|classes offered        = 
|medium                 = 
|language               = latviešu
|schedtyp               = 
|schedule               = 
|Hours_in_Day           = 
|classrooms             = 
|campuses               = 
|campus                 = 
|campus size            = 
|area                   = 
|campus type            = 
|campus_Bound           = 
|houses                 = 
|colours                = 
|colors                 = 
|slogan                 = 
|song                   = 
|fightsong              = 
|athletics              = 
|conference             = 
|sports                 = 
|mascot                 = 
|mascot image           = 
|nickname               = 
|team_name              = 
|rival                  = 
|vision                 = 
|accreditation          = 
|ranking                = 
|national_ranking       = 
|testname               = 
|testaverage            = 
|SAT                    = 
|ACT                    = 
|year                   = 
|bar pass rate          = 
|roll                   = 
|decile                 = 
|publication            = 
|newspaper              = 
|yearbook               = 
|products               = 
|endowment              = 
|budget                 = 
|fees                   = 
|tuition                = 
|revenue                = 
|communities            = 
|feeders                = 
|main feeder school for = 
|graduates              = 
|affiliations           = 
|alumni                 = 
|nobel_laureates        = 
|information            = 
|free_label             = 
|free_text              = 
|free_label1            = 
|free_text1             = 
|free_label2            = 
|free_text2             = 
|free_label3            = 
|free_text3             = 
|free_label4            = 
|free_text4             = 
|free_label5            = 
|free_text5             = 
|homepage               = 
|url                    = {{url|https://r63pamatskola.lv/}} 
|website                = 
|footnotes              = 
|picture                = 
|image_caption          = 
|picture2               = 
|image_caption2         = 
}}

'''Rīgas 63. pamatskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. Tā atrodas [[Baltezera iela (Rīga)|Baltezera ielā]] 6, [[Jugla (Rīga)|Juglā]].

== Izglītības programmas ==
Skolā īsteno pamatizglītības programmu (21011121).

== Vēsture ==
Juglas apkaimē kopš 1840. gada darbojās Strazdumuižas pamatskola, kuras ēkā 1919. gadā noslēdza [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamieru]]. Vēlāk skolu pārdēvēja par Rīgas 6. pamatskolu un Juglas pamatskolu. Ievērojams skolas absolvents bija latviešu tēlnieks [[Burkards Dzenis]]. 1946. gadā atklāja Juglas 6. nepilna laika vidusskolas ēku.

1970. gadā Baltezera ielā 6 tika atklāta Rīgas 63. vidusskola ar [[krievu valoda|krievu valodu]] kā apmācības valodu. Kopš 1998. gada skola realizē bilingvālās (krievu un latviešu) izglītības programmu.&lt;ref&gt;[http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-63-vidusskola Rīgas 63. vidusskola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171106183532/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-63-vidusskola |date={{dat|2017|11|06||bez}} }} e-laikraksts „Izglītība un Kultūra”&lt;/ref&gt;
[[Latvijas skolu reforma]]s gaitā pēc [[Rīgas 16. vidusskola]]s pievienošanas no 2010. līdz 2023. gadam Rīgas 63. vidusskolas darbība tika organizēta divās ēkās: Baltezera ielā 6 un Pāles ielā 9. 2023. gadā ēka Pāles ielā 9 tika nodota Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vajadzībām, līdz ar to skolas darbība turpmāk notiek vienuviet — Baltezera ielā 6.&lt;ref&gt;[https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-atbalsta-centrs-ukrainas-iedzivotajiem-sacis-darbu-pales-iela-9/ Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem sācis darbu Pāles ielā 9] Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa, 2024. gada 3. janvārī.&lt;/ref&gt;

Ņemot vērā nepietiekamo skolēnu skaitu un obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu Juglas skolās, 2017. gadā ierosināja 63. vidusskolu (OCE indekss 49,6%, vidusskolēnu skaits 87) reorganizēt par pamatskolu, vidusskolēnus virzot uz Juglas vidusskolu (OCE indekss 58,9%, 133 skolēni).&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 2. jūnijā [[Rīgas dome]] Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstīja lēmumprojektu par Rīgas 63. vidusskolas pārdēvēšanu par pamatskolu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/septinas-rigas-vidusskolas-planots-parveidot-par-pamatskolam.a459729/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Septiņas Rīgas vidusskolas plānots pārveidot par pamatskolām] lsm.lv 2022. gada 2. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}
[[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>c9vdp1id2m0i2tjovqirc4bd5zkyl1d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4486058</id>
      <parentid>4485825</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:00:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4486058</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="783" sha1="ilycrgbgith5duixf643wzu988el8rm" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-06-24 18:00:55{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 39 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || &lt;nowiki&gt;Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])&lt;/nowiki&gt; || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ilycrgbgith5duixf643wzu988el8rm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4486055</id>
      <parentid>4485824</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:00:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4486055</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16701" sha1="cfvj951j8rpu9i5f4zx5zf6rjsnwql6" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|06|24||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199869}}]
| {{formatnum:1679}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13707}}]
| 2009-02-13
| 2026-06-24
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:172880}}]
| {{formatnum:10374}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8005}}]
| 2007-12-03
| 2026-06-24
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}]
| {{formatnum:953}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114355}}]
| {{formatnum:9613}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9823}}]
| 2007-11-24
| 2026-06-24
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113134}}]
| {{formatnum:10035}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1913}}]
| 2009-10-02
| 2026-06-24
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87309}}]
| {{formatnum:6726}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6647}}]
| 2005-10-30
| 2026-06-22
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:70440}}]
| {{formatnum:9899}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2141}}]
| 2009-05-24
| 2026-06-24
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68856}}]
| {{formatnum:1872}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}]
| 2005-07-26
| 2026-06-17
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58824}}]
| {{formatnum:1000}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-06-15
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51839}}]
| {{formatnum:7195}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6461}}]
| 2018-06-22
| 2026-06-24
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49006}}]
| {{formatnum:1519}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3530}}]
| 2006-05-03
| 2026-06-22
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:48711}}]
| {{formatnum:5297}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}]
| 2007-01-07
| 2026-06-24
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}]
| {{formatnum:1901}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2993}}]
| 2007-04-26
| 2026-05-26
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44088}}]
| {{formatnum:5525}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1577}}]
| 2015-03-11
| 2026-06-19
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42173}}]
| {{formatnum:1745}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-06-17
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38868}}]
| {{formatnum:4882}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:784}}]
| 2013-03-30
| 2026-06-24
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31511}}]
| {{formatnum:3652}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:634}}]
| 2020-05-10
| 2026-06-23
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29758}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29201}}]
| {{formatnum:8047}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4399}}]
| 2023-01-18
| 2026-06-22
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:28}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-05-27
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26322}}]
| {{formatnum:4588}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:916}}]
| 2015-08-30
| 2026-06-24
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-06-07
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}]
| {{formatnum:2049}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-06-20
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15807}}]
| {{formatnum:1261}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-06-23
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15111}}]
| {{formatnum:3715}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1373}}]
| 2014-07-27
| 2026-06-20
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15063}}]
| {{formatnum:2436}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1994}}]
| 2005-07-30
| 2026-06-17
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14457}}]
| {{formatnum:518}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-06-11
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14199}}]
| {{formatnum:734}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-06-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13297}}]
| {{formatnum:986}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-06-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10762}}]
| {{formatnum:1875}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:409}}]
| 2021-07-27
| 2026-06-22
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10598}}]
| {{formatnum:303}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-06-18
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10097}}]
| {{formatnum:269}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}]
| 2012-05-17
| 2026-06-15
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9560}}]
| {{formatnum:234}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-06-17
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}]
| {{formatnum:169}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-06-09
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6523}}]
| {{formatnum:732}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}]
| 2017-05-11
| 2026-06-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}]
| {{formatnum:32}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-06-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5582}}]
| {{formatnum:93}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-06-11
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}]
| {{formatnum:155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}]
| 2020-12-20
| 2026-05-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>cfvj951j8rpu9i5f4zx5zf6rjsnwql6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Borisa akmeņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426057</id>
    <revision>
      <id>4486207</id>
      <parentid>4398474</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T22:05:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486207</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3450" sha1="57jz5mu0yi48xns1ilh151gf9d329tq" xml:space="preserve">[[Attēls:Belarus-Polatsk-Boris_Stone.jpg|250px|thumb|Borisa akmens pie Svētās Sofijas katedrāles [[Polocka|Polockā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]]]
[[Attēls:Barys_rock_in_Druja.jpg|250px|thumb|Borisa akmens [[Druja|Drujā]]]]
'''Borisa akmeņi''' ({{Val|be|Барысавы камяні}}; {{Val|ru|Борисовы камни}}), dēvēti arī par '''Dvinas akmeņiem''' ({{Val|ru|Двинские камни}}), ir septiņi viduslaiku [[vēstures pieminekļi]], kas atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Tie ir novietoti [[Daugava|Rietumu Dvinas jeb Daugavas]] krastos posmā starp [[Polocka|Polocku]] un [[Vjerhņadzvinska|Vjerhņadzvinsku]].  Akmeņi, iespējams, atradās savās vietās jau pirms [[Kristietība|kristietības]] ienākšanas šajā Baltkrievijas reģionā, bet 12. gadsimtā tajos tika iegravēti reliģiskie teksti un [[Jēzus Kristus]] atttēli. Lielākā akmens apkārtmērs ir 17 metri.

== Vēsture ==
Akmeņus 16. gadsimtā aprakstīja [[Matejs Strijkovskis]]. Pirmo reizi zinātnisku uzmanību tiem pievērsa [[Georgs fon Kankrins]]. Viņš atklāja, ka akmenī pie [[Orša]]s upes ir iegravēts šāds uzraksts: &quot;1171. gada 7. martā tika pabeigts šis krusts. Kungs, lūdzu, palīdziet savam kalpam Bazilim, kura otrs vārds ir Rogvolods Borisa dēls&quot;.&lt;ref name=&quot;franklin&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Franklin|first=Simon|title=Writing, society and culture in early Rus, c. 950-1300|year=2002|publisher=Cambridge UP|isbn=978-0-521-81381-5|url=https://books.google.com/books?id=Ee1799vFgnAC&amp;pg=PA74}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam tika atklāti vairāki citi laukakmeņi ar iegravētu Borisa vārdu. 1930. gados divus no tiem uzspridzināja pēc [[komunisms|komunistiskās]] varas pavēles, jo akmeņi tikuši uzskatīti par reliģiskiem priekšmetiem. Pāri palikušās šķembas tika izmantotas, lai bruģētu ceļu starp [[Minska|Minsku]] un [[Maskava|Maskavu]]. Vēl viens no Borisa akmeņiem tika iemests upē, kur tas atradās līdz tā atklāšanai 1988. gadā. Kad tika mēģināts to izcelt, akmens sašķēlās trīs daļās. Trīs citi akmeņi tika pārvietoti, lai tiktu izstādīti blakus [[Svētās Sofijas katedrāle (Polocka)|Svētās Sofijas katedrālei]] [[Polocka|Polockā]], Laukakmeņu muzejā [[Minska|Minskā]] un Kolomenskoje ciematā netālu no [[Maskava]]s.

== Apraksts ==
Abi akmeņu nosaukumi ir nedaudz maldinoši: tikai četri no tiem atrodas gar Daugavas krastiem, un vienā no akmeņiem nav iegravēts Borisa vēstījums. Akmeņu centrālais elements ir milzīgs krusts, ko papildina tradicionālās leģendas par Kristus uzvaru saīsinātie elementi.&lt;ref name=&quot;franklin&quot;/&gt; Ir vispārpieņemts, ka uzrakstos minētais Boriss bija [[Rogvolods Vseslavičs]] (kristītais vārds &quot;Boriss&quot;), [[Vseslavs Bračislavičs|Vseslava Bračislaviča]] dēls. Ir diezgan iespējams, ka tādus gravējumus laukakmeņos veica pagānu [[slāvi]] ilgi pirms [[kristietība]]s ienākšanas šajā reģionā.

== Skatīt arī ==
* [[Jellingas rūnu akmeņi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120205001516/http://countrysite.spb.ru/Library/Tiskevich.htm Raksts par Borisa akmeņiem] {{ru ikona}}
* [https://globustut.by/type_tn_borstones.htm Fotogrāfijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190408191246/http://globus.tut.by/type_tn_borstones.htm|date=2019-04-08}} {{ru ikona}}

[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:Reliģiski objekti]]</text>
      <sha1>57jz5mu0yi48xns1ilh151gf9d329tq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brusketa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>428631</id>
    <revision>
      <id>4486215</id>
      <parentid>4217061</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T23:10:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1772" sha1="3dx2xmzneief36mz13ctkv0keygh0vt" xml:space="preserve">[[Attēls:2014 Bruschetta The Larder Chiang Mai.jpg|thumb|250px|Brusketa ar tomātiem, ''Grana Padano'' sieru un [[Karamelizācija|karamelizētu]] balzamiko]]
'''Brusketa'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://skrivanek.lv/bruseta-pret-brusceta-pret-brusketa/ |title= Brušeta pret bruščeta pret brusketa |publisher= [[Skrivanek]] |date= 2019. gada 22. novembris |accessdate= 2020. gada 11. novembrī |quote=Ar itāļu valodā rakstīto nosaukumu „bruschetta” apzīmē grauzdētu maizi, parasti baltmaizi, ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu. Atbilstoši izrunai oriģinālvalodā latviešu valodā maizes nosaukums rakstāms „brusketa”.}}&lt;/ref&gt; ({{val|it|bruschetta}}, {{ipa2|bruˈsketta}}, no ''bruscare'' — ‘cept uz oglēm’) ir tradicionāla [[Itālija|itāļu]] [[Uzkodas|uzkoda]]. Pagatavo no grauzdētas [[maize]]s (parasti [[čabata]]s), ko ieziež ar [[ķiploks|ķiploku]] un [[olīveļļa|olīveļļu]]; bieži vien papildina ar tomātiem, [[prošuto]] šķiņķi, [[baziliks|baziliku]], [[mocarella|mocarellu]], olīvām u.c sastāvdaļām. Lieto kā ''antipasto'' pirms pamatēdiena vai kā atsevišķu uzkodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.annamariavolpi.com/bruschetta.html |title=Toasted Garlic Bread. Bruschetta Classica |access-date={{dat|2012|12|08||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120718170148/http://www.annamariavolpi.com/bruschetta.html }}&lt;/ref&gt;

Ar nosaukumu ''Bruschette'' tiek tirgotas arī kaltētas fasētās uzkodas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Pārtika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Itāļu virtuve]]
[[Kategorija:Uzkodas]]
[[Kategorija:Maize]]</text>
      <sha1>3dx2xmzneief36mz13ctkv0keygh0vt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa stacijas Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>437192</id>
    <revision>
      <id>4486361</id>
      <parentid>4358838</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:19:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="77268" sha1="bi2zflvw7sj8cnlmcf6dive8q2hdqsm" xml:space="preserve">Šajā sarakstā ir uzskaitītas esošās '''[[Latvija]]s [[dzelzceļa stacija]]s''', [[Pieturas punkts|pieturas punkti]], [[Ceļa postenis|ceļa posteņi]], blokposteņi un [[Izmaiņas punkts|izmaiņas punkti]]. Uzskaitītas stacijas, kas ir atrodamas 2026. gada valsts [[akciju sabiedrība]]s &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot; publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā. Tajā ir uzskaitīta 140 stacijas, 137 pieturas punkti (no kuriem 68 ir norādīti kā iekonservēti), 2 blokposteņi, 15 ceļa posteņi un 4 izmaiņas punkti. Vairākos gadījumos stacija ir norādīta ar tai piederošajiem parkiem (piemēram, [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] ir norādīts kā [[Rīgas Pasažieru stacija]]i piederošs parks).

== Alfabētisks staciju uzskaitījums ==
=== 0—9 ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[1. kilometrs]]
| Ceļa postenis
| [[Sventes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|55|9.4|N|26|24|26|E}} 
| [[Daugavpils apvedceļa līnija|Ceļa postenis 191. km—Ceļa postenis 524. km]] 
| Nav
| [[1966. gads|1966]]
| 
|-
| [[3. kilometrs]] 
| Izmaiņas punkts
| [[Daugavpils]]
| {{Coord|55|52|35|N|26|29|30|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|Daugavpils—Kurcums—Valsts robeža]], [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Valsts robeža—Eglaine—Daugavpils]]
| Nav
| [[1942. gads|1942]]
| 
|-
| [[3. kilometrs (Rīga)|3. kilometrs]] 
| Ceļa postenis
| [[Rīga]]
| 
| Čiekurkalns—Ceļa postenis 3. km, Ceļa postenis 3. km—Kundziņsala
| Nav
| 
| 
|-
| [[5. kilometrs]] 
| Ceļa postenis
| [[Kalkūnes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|52|01|N|26|27|57|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Valsts robeža—Eglaine—Daugavpils]]
| Nav
| 
| 
|-
| [[7. kilometrs]] 
| Pieturas punkts
| [[Kalkūnes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|53|52|N|26|25|37|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Valsts robeža—Eglaine—Daugavpils]]
| Nav
| [[1951. gads|1951]]
| Iekonservēts.
|-
| [[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)|8. kilometrs]] 
| Blokpostenis
| [[Līksnas pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|56|38.6|N|26|28|33.1|E}} 
| [[Daugavpils apvedceļa līnija|Ceļa postenis 191. km—Ceļa postenis 524. km]] 
| Nav
| [[1966. gads|1966]]
| 
|-
| [[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)|8. kilometrs]] 
| Ceļa postenis
| [[Mārupes pagasts]], [[Mārupes novads]]
| {{Coord|56|53|38.6|N|24|4|27|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] 
| Nav
| 
| 
|-
| [[14. kilometrs]] 
| Ceļa postenis
| [[Naujenes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| 
| [[Daugavpils apvedceļa līnija|Ceļa postenis 524. km—Ceļa postenis 401. km]] 
| Nav
| 
| Neizmantots ceļa postenis bijušā savienojošā ceļa vietā uz [[Krauja (stacija)|Kraujas]] staciju.
|-
| [[50. kilometrs]] 
| Pieturas punkts
| [[Glūdas pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|37|21|N|23|37|59|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| 
| Iekonservēts.
|-
| [[168. kilometrs]]
| Pieturas punkts
| [[Jelgava]]
| {{Coord|56|39|9|N|23|46|53|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| 
| Iekonservēts.
|-
| [[191. kilometrs]] 
| Ceļa postenis
| [[Sventes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|55|3.6|N|26|23|47.6|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Valsts robeža—Eglaine—Daugavpils]], [[Daugavpils apvedceļa līnija|Ceļa postenis 191. km—Ceļa postenis 524. km]] 
| Nav
| [[1966. gads|1966]]
| 
|-
| [[192. kilometrs]] 
| Ceļa postenis
| [[Sventes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|54|48.1|N|26|24|36.3|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Valsts robeža—Eglaine—Daugavpils]]
| Nav
| [[1966. gads|1966]]
| 
|-
| [[210. kilometrs]] 
| Pieturas punkts
| [[Vecumnieku pagasts]], [[Bauskas novads]]
| {{Coord|56|35|04|N|24|26|48|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| 
| Iekonservēts.
|-
| [[223. kilometrs]] 
| Blokpostenis
| [[Rēzekne]]
| {{Coord|56|31|19.5|N|27|18|55.5|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] 
| Nav
| [[1937. gads|1937]]
| 
|-
| [[256. kilometrs]] 
| Pieturas punkts
| [[Daudzeses pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|31|16|N|25|10|37|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| 
| Iekonservēts.
|-
| [[383. kilometrs]] 
| Ceļa postenis
| [[Līksnas pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|56|1.6|N|26|28|40.9|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| Nav
| 
| 
|-
| [[387. kilometrs]] 
| Ceļa postenis
| [[Daugavpils]]
| {{Coord|55|53|43.5|N|26|29|58.9|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| Nav
| 
| 
|-
| [[401. kilometrs]] 
| Ceļa postenis
| [[Naujenes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|55|0|N|26|39|15|E}} 
| [[Daugavpils apvedceļa līnija|Ceļa postenis 524. km—Ceļa postenis 401. km]] 
| Nav
| 
| 
|-
| [[524. kilometrs]] 
| Ceļa postenis
| [[Līksnas pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|56|16|N|26|34|21|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]], [[Daugavpils apvedceļa līnija|Ceļa postenis 524. km—Ceļa postenis 401. km]] 
| Nav
| 
| 
|-
| [[525. kilometrs]] 
| Pieturas punkts
| [[Līksnas pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|56|10|N|26|34|15|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]]
| Nav
| 
| Iekonservēts.
|}

=== A, Ā ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Acone (stacija)|Acone]] 
| Pieturas punkts
| [[Stopiņu pagasts]], [[Ropažu novads]]
| {{Coord|56|55|15.65|N|24|17|55.17|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga Preču—Ērgļi]]
| Nav
| [[1937. gads|1937]]
| Iekonservēts, [[Rīga Preču]]–Saurieši iecirknis ir atvērts tikai manevru darbu veikšanai.
|-
| [[Aglona (stacija)|Aglona]] 
| Stacija 
| [[Rušonas pagasts]], [[Preiļu novads]]
| {{Coord|56|10|41.5|N|26|53|28.1|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]] 
| Neregulāra{{ref|a}}
| [[1860. gads|1860]] 
| Reizi gadā uz Aglonas staciju no Rīgas kursē īpašs dīzeļvilciens, lai atvieglotu svētceļnieku nokļūšanu [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]].
|-
| [[Airīte]] 
| Pieturas punkts
| [[Zirņu pagasts]], [[Saldus novads]]
| {{Coord|56|42|19.71|N|22|10|18.93|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1928. gads|1928]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]] 
| Stacija 
| [[Aizkraukles pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|37|22|N|25|16|28|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] 
| Ir
| [[1919. gads|1919]] 
| 
|-
| [[Alotene]] 
| Pieturas punkts
| [[Klintaines pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|38|01|N|25|34|39|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1930. gads|1930]]
| 
|-
| [[Alūksne (stacija)|Alūksne]] 
| Stacija 
| [[Alūksne]]
| {{Coord|57|24|44|N|27|02|44.5|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]] 
| Ir
| [[1903. gads|1903]] 
| Šaursliežu līnijas stacija.
|-
| [[Apgulde (stacija)|Apgulde]] 
| Pieturas punkts
| [[Penkules pagasts]], [[Dobeles novads]]
| {{Coord|56|31|44.2|N|23|14|43.6|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1887. gads|1887]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Apsāni]] 
| Pieturas punkts
| [[Rušonas pagasts]], [[Preiļu novads]]
| {{Coord|56|12|38|N|26|56|23|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]]
| Nav
| [[1931. gads|1931]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Apšupe (stacija)|Apšupe]] 
| Pieturas punkts
| [[Jaunbērzes pagasts]], [[Dobeles novads]]
| {{Coord|56|46|47|N|23|22|16|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]]
| Nav
| 
| Iekonservēts.
|-
| [[Āraiši (stacija)|Āraiši]] 
| Stacija 
| [[Āraiši]], [[Cēsu novads]]
| {{Coord|57|14|14|N|25|18|03|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Ir
| [[1897. gads|1897]] 
| 
|-
| [[Ārdava (stacija)|Ārdava]] 
| Pieturas punkts
| [[Pelēču pagasts]], [[Preiļu novads]]
| {{Coord|56|8|28|N|26|50|1|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]]
| Nav
| [[1931. gads|1931]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Asari (stacija)|Asari]] 
| Pieturas punkts
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|57|25.82|N|23|41|21.91|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1877. gads|1877]]
| 
|-
| [[Asote (stacija)|Asote]] 
| Izmaiņas punkts
| [[Kūku pagasts]], [[Jēkabpils novads]]
| {{Coord|56|28|50.4|N|25|59|9.3|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| Nav
| [[1931. gads|1931]]
| 
|-
| [[Atašiene (stacija)|Atašiene]] 
| Stacija 
| [[Atašienes pagasts]], [[Jēkabpils novads]]
| {{Coord|56|31|49|N|26|24|27|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] 
| Ir
| [[1901. gads|1901]] 
| 
|-
| [[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] 
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|55|3|N|24|4|47|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| Nav
| [[1928. gads|1928]]
| Iekonservēts. Tika slēgts pēc jaunbūvējamā pieturas punkta “Bērnu slimnīca” atklāšanas.
|-
| [[Auce (stacija)|Auce]] 
| Pieturas punkts
| [[Auce]]
| {{Coord|56|27|37|N|22|53|48|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1873. gads|1873]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Auri (stacija)|Auri]] 
| Pieturas punkts
| [[Auru pagasts]], [[Dobeles novads]]
| {{Coord|56|32|52.2|N|23|18|11.2|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1929. gads|1929]]
| Iekonservēts.
|}

=== B ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Turība (stacija)|BA Turība]] 
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|54|39|N|24|4|39|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| Ir
| [[2003. gads|2003]]
| 
|-
| [[Babīte (stacija)|Babīte]] 
| Pieturas punkts
| [[Babīte]], [[Babītes pagasts]], [[Mārupes novads]]
| {{Coord|56|57|26|N|23|57|12|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1877. gads|1877]]
| 
|-
| [[Bāle]] 
| Stacija 
| [[Kauguru pagasts]], [[Valmieras novads]]
| {{Coord|57|27|29|N|25|26|29|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Nav
| 
| Pasažieru vilcieni nepietur kopš 2019. gada decembra.&lt;ref name=&quot;ATD&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019. gada 20. septembrī |access-date=2020. gada 22. Februāris |archive-date=2022. gada 21. Janvāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121131047/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Baloži (stacija)|Baloži]] 
| Pieturas punkts
| [[Olaines pagasts]], [[Olaines novads]]
| {{Coord|56|50|42|N|24|02|53.1|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| Nav
| [[1907. gads|1907]]
| Iekonservēts. Slēgts kopš [[Medemciems (stacija)|Medemciema]] pieturas punkta atklāšanas.
|-
| [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] 
| Pieturas punkts
| [[Garkalnes pagasts]], [[Ropažu novads]]
| {{Coord|57|1|10.7|N|24|19|40.5|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1904. gads|1904]]
| Iekonservēts. Pasažieru vilcieni nepietur kopš 2019. gada decembra.&lt;ref name=&quot;ATD&quot; /&gt;
|-
| [[Bēne (stacija)|Bēne]] 
| Stacija 
| [[Bēne]], [[Dobeles novads]]
| {{Coord|56|28|49|N|23|04|06|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe—Valsts robeža]] 
| Nav
| [[1873. gads|1873]]
| 
|-
| [[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] 
| Pieturas punkts
| [[Annenieku pagasts]], [[Dobeles novads]]
| {{Coord|56|41|19|N|23|6|46|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1927. gads|1927]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|55|18|N|24|04|53|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| Ir
| [[2024. gads|2024]]
| 
|-
| [[Biksti (stacija)|Biksti]] 
| Stacija 
| [[Bikstu pagasts]], [[Dobeles novads]]
| {{Coord|56|41|30.10|N|22|58|52.02|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]] 
| Ir
| [[1927. gads|1927]]
| 
|-
| [[Birze (šaursliežu stacija)|Birze]] 
| Pieturas punkts
| [[Beļavas pagasts]], [[Gulbenes novads]]
| {{Coord|57|12|8.9|N|26|48|6.6|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| Ir
| 20. gadsimta 50. gadi
| Šaursliežu līnijas pieturas punkts.
|-
| [[Birze (stacija)|Birze]] 
| Pieturas punkts
| [[Vecumnieku pagasts]], [[Bauskas novads]]
| {{Coord|56|34|58|N|24|40|32|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1924. gads|1924]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Blīdene (stacija)|Blīdene]] 
| Pieturas punkts
| [[Blīdenes pagasts]], [[Saldus novads]]
| {{Coord|56|42|2|N|22|41|15|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1927. gads|1927]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] 
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|57|01|9.1|N|24|03|0.4|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]] 
| Nav
| [[1873. gads|1873]]
| Ar Bolderāja I, [[Bolderāja II]] parkiem.
|-
| Bolderāja
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|57|01|41|N|24|02|46|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]] 
| 
| 
| Jaunbūvējams
|-
| [[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] 
| Pieturas punkts
| [[Līvbērzes pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|39|40|N|23|32|19|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]]
| Nav
| [[1931. gads|1931]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Brasa (stacija)|Brasa]] 
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|58|38|N|24|8|48|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1872. gads|1872]]
| 
|-
| [[Brenguļi (stacija)|Brenguļi]] 
| Stacija 
| [[Brenguļu pagasts]], [[Valmieras novads]]
| {{Coord|57|33|39|N|25|33|44|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Nav
| 
| Pasažieru vilcieni nepietur kopš 2019. gada decembra.&lt;ref name=&quot;ATD&quot; /&gt;
|-
| [[Brieži (stacija)|Brieži]] 
| Pieturas punkts
| [[Elejas pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|27|55.7|N|23|41|29.3|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1922. gads|1922]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Briģi (stacija)|Briģi]] 
| Pieturas punkts
| [[Zaļesjes pagasts]], [[Ludzas novads]]
| {{Coord|56|24|53|N|28|3|16|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne—Zilupe—Valsts robeža]]
| Ir
| [[1934. gads|1934]]
| 
|-
| [[Brocēni (stacija)|Brocēni]] 
| Stacija 
| [[Brocēni]]
| {{Coord|56|41|35|N|22|34|11|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1927. gads|1927]]
| 2018. gada 12. oktobrī piestāja pasažieru vilciens.
|-
| [[Bulduri (stacija)|Bulduri]] 
| Pieturas punkts
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|58|52.91|N|23|51|7.71|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne—Zilupe—Valsts robeža]]
| Ir
| [[1877. gads|1877]]
| 
|-
| [[Burzava]] 
| Stacija 
| [[Vērēmu pagasts]], [[Rēzeknes novads]]
| {{Coord|56|35|10|N|27|20|41|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Valsts robeža—Kārsava—Rēzekne I]] 
| Nav
| 
| 
|}

=== C, Č ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] 
| Stacija 
| [[Carnikava]], [[Carnikavas pagasts]], [[Ādažu novads]]
| {{Coord|57|7|41|N|24|16|44|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] 
| Ir
| [[1933. gads|1933]]
| Ar [[Gauja (stacija)|Gauja]] uzskaites punktu.
|-
| [[Cena (stacija)|Cena]] 
| Stacija 
| [[Cenu pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|42|32|N|23|49|59|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] 
| Ir
| [[1931. gads|1931]]
| 
|-
| [[Cēsis (stacija)|Cēsis]] 
| Stacija 
| [[Cēsis]]
| {{Coord|57|18|46|N|25|16|55|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Ir
| [[1889. gads|1889]]
| 
|-
| [[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] 
| Pieturas punkts
| [[Cesvaines pagasts]], [[Madonas novads]]
| {{Coord|56|57|29.3|N|26|19|52.4|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]
| Ir
| [[1903. gads|1903]]
| 
|-
| [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalns]] 
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|58|47|N|24|10|8|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Ir
| [[1889. gads|1889]]
| 
|-
| [[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] 
| Pieturas punkts
| [[Ogresgala pagasts]], [[Ogres novads]]
| {{Coord|56|46|56|N|24|39|13|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1929. gads|1929]]
| 
|-
| [[Cirma]] 
| Stacija 
| 
| {{Coord|56|32|6|N|27|31|46|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne—Zilupe—Valsts robeža]]
| Ir
| 
| 
|-
| [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] 
| Pieturas punkts
| [[Jelgava]]
| {{Coord|56|39|11|N|23|45|32.4|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| Ir
| [[1928. gads|1928]]
| 
|}

=== D ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Dalbe (stacija)|Dalbe]] 
| Pieturas punkts
| [[Cenu pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|44|29|N|23|52|32|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| Ir
| [[1920. gads|1920]]
| 
|-
| [[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] 
| Pieturas punkts
| [[Salaspils novads]]
| {{Coord|56|52|12|N|24|16|51|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1960. gads|1960]]
| 
|-
| [[Dauderi (stacija)|Dauderi]]
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|57|00|06|N|24|07|34|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[2024. gads|2024]]
| 
|-
| [[Daudzeva (stacija)|Daudzeva]] 
| Stacija 
| [[Daudzeses pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|30|30|N|25|14|39|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1904. gads|1904]]
| 
|-
| [[Daugava (stacija)|Daugava]] 
| Stacija 
| [[Sēlpils pagasts]], [[Jēkabpils novads]]
| {{Coord|56|32|16|N|25|43|07|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1928. gads|1928]]
| 
|-
| Daugavpils
| Stacija 
| [[Daugavpils]]
| {{Coord|55|52|29|N|26|31|39|E}} 
| Mezgla stacija
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| Ar [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils Pasažieru]], [[Daugavpils D parks]], [[Daugavpils Šķirošanas parks|Daugavpils Šķirošanas parkiem]] un Daugavpils Pasažieru (nepāra), Daugavpils Pasažieru (pāra) uzskaites punktiem.
|-
| [[Daugmale (stacija)|Daugmale]] 
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|54|37|N|24|11|57|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| 20. gadsimta 30. gadi
| 
|-
| [[Degas]] 
| Pieturas punkts
| [[Dzelzavas pagasts]], [[Madonas novads]]
| {{Coord|57|1|48|N|26|31|22|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]
| Nav
| [[1931. gads|1931]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] 
| Pieturas punkts
| [[Skrīveru pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|39|30|N|25|02|37|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Nav
| [[1972. gads|1972]]
| Iekonservēts. Pasažieru vilcieni nepietur kopš 2019. gada decembra.&lt;ref name=&quot;ATD&quot; /&gt;
|-
| [[Depo (stacija)|Depo]] 
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|56|48|N|24|02|24|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1960. gads|1960]]
| 
|-
| [[Dimzas]] 
| Pieturas punkts
| [[Platones pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|35|19|N|23|42|43|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1931. gads|1931]]
| Iekonservēts
|-
| [[Dobele (stacija)|Dobele]]
| Stacija 
| [[Dobele]]
| {{Coord|56|37|43.12|N|23|17|4.24|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Ir
| [[1927. gads|1927]]
| 
|-
| [[Dole (stacija)|Dole]] 
| Pieturas punkts
| [[Salaspils novads]]
| {{Coord|56|51|51|N|24|19|26|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1960. gads|1960]]
| 
|-
| [[Dorupe (stacija)|Dorupe]] 
| Pieturas punkts
| [[Glūdas pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|36|21|N|23|31|53|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1934. gads|1934]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Dubulti (stacija)|Dubulti]]
| Stacija 
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|58|7.95|N|23|46|30.47|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1877. gads|1877]]
| 
|-
| [[Dunduri (stacija)|Dunduri]] 
| Pieturas punkts
| [[Stāmerienas pagasts]], [[Gulbenes novads]]
| {{Coord|57|17|39.7|N|26|58|38.3|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| Ir
| [[1979. gads|1979]]
| Šaursliežu līnijas pieturas punkts.
|-
| [[Durbe (stacija)|Durbe]] 
| Pieturas punkts
| [[Durbes pagasts]], [[Dienvidkurzemes novads]]
| {{Coord|56|33|32|N|21|24|52|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1929. gads|1929]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] 
| Pieturas punkts
| [[Dzelzavas pagasts]], [[Madonas novads]]
| {{Coord|56|59|22.6|N|26|25|43.2|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]
| Nav
| [[1903. gads|1903]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Dzintari (stacija)|Dzintari]] 
| Pieturas punkts
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|58|25.27|N|23|49|17.71|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1877. gads|1877]]
| 
|-
| [[Džūkste (stacija)|Džūkste]] 
| Pieturas punkts
| [[Džūkstes pagasts]], [[Tukuma novads]]
| {{Coord|56|48|27|N|23|20|00|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]]
| Nav
| [[1930. gads|1930]]
| Iekonservēts.
|}

=== E ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Eglaine (stacija)|Eglaine]]
| Stacija 
| [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|56|59|N|26|07|48|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Valsts robeža—Eglaine—Daugavpils]]
| Nav
| 
| 
|-
| [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] 
| Pieturas punkts
| [[Inčukalna pagasts]], [[Siguldas novads]]
| {{Coord|57|06|29|N|24|44|34|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]]
| Ir
| [[1981. gads|1981]]
| 
|-
| [[Elkšķene (stacija)|Elkšķene]]
| Stacija 
| [[Tārgales pagasts]], [[Ventspils novads]]
| {{Coord|57|21|16|N|21|46|44|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| [[1927. gads|1927]]
| 
|-
| [[Elste]] 
| Pieturas punkts
| [[Daukstu pagasts]], [[Gulbenes novads]]
| {{Coord|57|06|10.2|N|26|41|54.1|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]
| Nav
| [[1924. gads|1924]]
| Iekonservēts.
|}

=== G ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Gaisma (stacija)|Gaisma]] 
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|53|44|N|24|13|55|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1961. gads|1961]]
| 
|-
| [[Garciems (stacija)|Garciems]] 
| Pieturas punkts
| [[Carnikavas pagasts]], [[Ādažu novads]]
| {{Coord|57|6|7|N|24|12|20|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1933. gads|1933]]
| 
|-
| [[Gardene (stacija)|Gardene]] 
| Pieturas punkts
| [[Dobeles pagasts]], [[Dobeles novads]]
| {{Coord|56|39|49|N|23|11|14|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1930. gads|1930]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Garkalne (stacija)|Garkalne]]
| Stacija 
| [[Garkalne]], [[Garkalnes pagasts]], [[Ropažu novads]]
| {{Coord|57|2|47|N|24|24|46|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Ir
| [[1889. gads|1889]]
| 
|-
| [[Garoza (stacija)|Garoza]]
| Stacija 
| [[Salgales pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|39|02|N|23|56|57|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1904. gads|1904]]
| 
|-
| [[Garupe (stacija)|Garupe]] 
| Pieturas punkts
| [[Carnikavas pagasts]], [[Ādažu novads]]
| {{Coord|57|6|51|N|24|14|42|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| 
| 
|-
| [[Gauja (stacija)|Gauja]] 
| Pieturas punkts
| [[Carnikavas pagasts]], [[Ādažu novads]]
| {{Coord|57|8|29|N|24|17|15|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1934. gads|1934]]
| 
|-
| [[Glūda (stacija)|Glūda]]
| Stacija 
| [[Glūda]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|35|56|N|23|29|33|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]], [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1887. gads|1887]]
| 
|-
| [[Goba (stacija)|Goba]] 
| Pieturas punkts
| [[Birzgales pagasts]], [[Ogres novads]]
| {{Coord|56|34|52|N|24|44|02|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1933. gads|1933]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Grīva (stacija)|Grīva]]
| Stacija 
| [[Daugavpils]]
| {{Coord|55|51|15|N|26|29|12|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|Daugavpils—Kurcums—Valsts robeža]]
| Nav
| 
| 
|-
| [[Gulbene (stacija)|Gulbene]]
| Stacija 
| [[Gulbene]]
| {{Coord|57|10|58|N|26|45|57|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]], [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| Ir
| [[1903. gads|1903]]
| Mezgla stacija starp platsliežu līniju Pļaviņas—Gulbene un šaursliežu līniju Gulbene—Alūksne.
|}

=== I ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Iecava (stacija)|Iecava]]
| Stacija 
| [[Iecavas pagasts]], [[Bauskas novads]]
| {{Coord|56|37|43|N|24|14|05|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1904. gads|1904]]
| 
|-
| [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]]
| Stacija 
| [[Ieriķi]], [[Drabešu pagasts]], [[Cēsu novads]]
| {{Coord|57|11|59|N|25|10|23|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Ir
| [[1889. gads|1889]]
| 
|-
| [[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]] 
| Pieturas punkts
| [[Ikšķile]]
| {{Coord|56|50|22|N|24|30|22|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1863. gads|1863]]
| 
|-
| [[Iļģuciema Kravas stacija]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|58|22|N|24|04|14|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]] 
| Nav
| 
| iecirknis [[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]]—Iļģuciema Kravas stacija ir atvērts tikai manevru darbu veikšanai
|-
| Iļģuciems
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|57|38|N|24|02|44|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]] 
| 
| 
| Jaunbūvējams
|-
| [[Ilmāja]]
| Stacija 
| [[Vecpils pagasts]], [[Dienvidkurzemes novads]]
| {{Coord|56|34|31|N|21|33|9|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]] 
| Nav
| [[1929. gads|1929]]
| 
|-
| [[Ilūkste (stacija)|Ilūkste]]
| Stacija 
| [[Šēderes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|56|32|N|26|13|49|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Valsts robeža—Eglaine—Daugavpils]]
| Nav
| [[1921. gads|1921]]
| 
|-
| [[Ilzēni (stacija)|Ilzēni]]
| Stacija 
| [[Ilzeskalna pagasts]], [[Rēzeknes novads]]
| {{Coord|56|37|58|N|27|24|43|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Valsts robeža—Kārsava—Rēzekne]]
| Nav
| [[1928. gads|1928]]
| 
|-
| [[Imanta (stacija)|Imanta]] 
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|57|2.69|N|23|59|53.96|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1894. gads|1894]]
| 
|-
| [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]]
| Stacija 
| [[Inčukalns]], [[Inčukalna pagasts]], [[Siguldas novads]]
| {{Coord|57|05|47|N|24|41|14|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Ir
| 19. gadsimta 80. gadi
| 
|-
| [[Inčupe (stacija)|Inčupe]]
| Pieturas punkts
| [[Saulkrastu pagasts]], [[Saulkrastu novads]]
| {{Coord|57|13|30|N|24|23|53|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] 
| Ir
| [[1971. gads|1971]]
| 
|-
| [[Indra (stacija)|Indra]]
| Stacija 
| [[Indras pagasts]], [[Krāslavas novads]]
| {{Coord|55|52|35|N|27|32|29|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—Valsts robeža]] 
| Ir
| [[1868. gads|1868]]
| Latvijas robežstacija.
|-
| [[Istalsna (stacija)|Istalsna]]
| Stacija 
| [[Isnaudas pagasts]], [[Ludzas novads]]
| {{Coord|56|28|55|N|27|49|44|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne—Zilupe—Valsts robeža]] 
| Ir
| 
| 
|-
| [[Izvalda (stacija)|Izvalda]]
| Stacija 
| [[Izvaltas pagasts]], [[Krāslavas novads]]
| {{Coord|55|56|19|N|26|56|27|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—Valsts robeža]] 
| Nav
| 
| 
|}

=== J ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Jāņamuiža (stacija)|Jāņamuiža]]
| Stacija 
| [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]], [[Priekuļu pagasts]], [[Cēsu novads]]
| {{Coord|57|20|37|N|25|20|22|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Ir
| [[1941. gads|1941]]
| 
|-
| [[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] 
| Pieturas punkts
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|57|39.70|N|23|45|25.41|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1925. gads|1925]]
| 
|-
| [[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]] 
| Pieturas punkts
| [[Jaungulbenes pagasts]], [[Gulbenes novads]]
| {{Coord|57|4|14.6|N|26|36|15.1|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]
| Ir
| [[1903. gads|1903]]
| Pasažieru kustība atjaunota 2024. gada 28. martā
|-
| [[Jaunkalsnava (stacija)|Jaunkalsnava]]
| Stacija 
| [[Jaunkalsnava]], [[Kalsnavas pagasts]], [[Madonas novads]]
| {{Coord|56|41|13.6|N|25|58|34.7|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]], [[Dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| Ir
| [[1903. gads|1903]]
| 
|-
| [[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]] 
| Pieturas punkts
| [[Ogre]]
| {{Coord|56|49|18|N|24|34|56|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1928. gads|1928]]
| 
|-
| [[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]] 
| Pieturas punkts
| [[Jaunolaine]], [[Olaines pagasts]], [[Olaines novads]]
| {{Coord|56|48|16.20|N|23|58|49|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| Ir
| [[1983. gads|1983]]
| 
|-
| [[Jāņavārti]] 
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|55|08|N|24|11|09|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1935. gads|1935]]
| 
|-
| [[Jelgava (stacija)|Jelgava]]
| Stacija 
| [[Jelgava]]
| {{Coord|56|38|25|N|23|43|58|E}} 
| Mezgla stacija
| Ir
| [[1868. gads|1868]]
| Ar [[Jelgava II]] parku un Cukurfabrika uzskaites punktu.
|-
| [[Jersika (stacija)|Jersika]]
| Stacija 
| [[Jersikas pagasts]], [[Līvānu novads]]
| {{Coord|56|15|16|N|26|12|37|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| 
|-
| [[Josta (stacija)|Josta]] 
| Pieturas punkts
| [[Bikstu pagasts]], [[Dobeles novads]]
| {{Coord|56|41|30|N|25|51|5|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1928. gads|1928]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Jugla (stacija)|Jugla]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|59|31|N|24|14|3|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Ir
| [[1900. gads|1900]]
| 
|-
| [[Jumprava (stacija)|Jumprava]] 
| Pieturas punkts
| [[Jumpravas pagasts]], [[Ogres novads]]
| {{Coord|56|40|47|N|24|58|10|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1918. gads|1918]]
| 
|}

=== K, Ķ ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Kaibala (stacija)|Kaibala]] 
| Pieturas punkts
| [[Lielvārdes pagasts]], [[Ogres novads]]
| {{Coord|56|42|11|N|24|53|19|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1930. gads|1930]]
| 
|-
| [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] 
| Pieturas punkts
| [[Carnikavas pagasts]], [[Ādažu novads]]
| {{Coord|57|5|10.05|N|24|9|8.14|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1933. gads|1933]]
| 
|-
| [[Kalniena (stacija)|Kalniena]] 
| Izmaiņas punkts
| [[Stāmerienas pagasts]], [[Gulbenes novads]]
| {{Coord|57|15|31.8|N|26|56|15.9|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| Ir
| [[1903. gads|1903]]
| Šaursliežu dzelzceļa stacija.
|-
| [[Kalsnava (stacija)|Kalsnava]] 
| Pieturas punkts
| [[Kalsnavas pagasts]], [[Madonas novads]]
| {{Coord|56|44|02|N|26|01|7.5|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]
| Ir
| [[1903. gads|1903]]
| 
|-
| [[Kalvene (stacija)|Kalvene]]
| Stacija 
| [[Kalvenes pagasts]], [[Dienvidkurzemes novads]]
| {{Coord|56|37|13.72|N|21|41|33.45|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]] 
| Nav
| [[1929. gads|1929]]
| 
|-
| [[Kandava (stacija)|Kandava]]
| Stacija 
| [[Kandavas pagasts]], [[Tukuma novads]]
| {{Coord|57|4|58.70|N|22|49|10.04|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| 
| 
|-
| [[Kārsava (stacija)|Kārsava]]
| Stacija 
| [[Malnavas pagasts]], [[Ludzas novads]]
| {{Coord|56|48|56|N|27|41|40|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Valsts robeža—Kārsava—Rēzekne]]
| Nav
| 
| 
|-
| [[Ķegums (stacija)|Ķegums]] 
| Pieturas punkts
| [[Ķegums]]
| {{Coord|56|44|29|N|24|43|33|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1924. gads|1924]]
| 
|-
| [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]]
| Stacija 
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|56|18.24|N|23|29|22.71|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1877. gads|1877]]
| 
|-
| [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] 
| Pieturas punkts
| [[Saulkrastu pagasts]], [[Saulkrastu novads]]
| {{Coord|57|17|12|N|24|25|59|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1973. gads|1973]]
| 
|-
| [[Kleperova (stacija)|Kleperova]]
| Ceļa postenis
| [[Rēzekne]]
| {{Coord|56|32|03|N|27|19|26|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Valsts robeža—Kārsava—Rēzekne]]
| Nav
| 
| 
|-
| [[Koknese (stacija)|Koknese]]
| Stacija 
| [[Koknese]], [[Kokneses pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|39|04|N|25|26|22|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] 
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| 
|-
| [[Krāce (stacija)|Krāce]]
| Ceļa postenis
| [[Feimaņu pagasts]], [[Rēzeknes novads]]
| {{Coord|56|16|22|N|27|3|1|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]] 
| Nav
| [[1926. gads|1926]]
| 
|-
| [[Krāslava (stacija)|Krāslava]]
| Stacija 
| [[Ūdrīšu pagasts]], [[Krāslavas novads]]
| {{Coord|55|55|31|N|27|08|44|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—Valsts robeža]] 
| Ir
| 
| 
|-
| [[Krauja (stacija)|Krauja]]
| Stacija 
| [[Naujenes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|54|26|N|26|38|01|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—Valsts robeža]] 
| Nav
| 
| 
|-
| [[Krievu sala (stacija)|Krievu sala]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|57|01|29|N|24|04|39|E}} 
| Bolderāja—Krievu sala
| Nav
| [[2019. gads|2019]]
| Apkalpo [[Rīgas osta|Rīgas brīvostas]] ogļu termināļus [[Krievu sala|Krievu salā]].
|-
| [[Krievupe (stacija)|Krievupe]]
| Stacija 
| [[Garkalnes pagasts]], [[Ropažu novads]]
| {{Coord|57|3|53|N|24|30|34|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Ir
| [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
| 
|-
| [[Krimūnas (stacija)|Krimūnas]] 
| Pieturas punkts
| [[Krimūnu pagasts]], [[Dobeles novads]]
| {{Coord|56|34|9|N|23|23|2.8|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1873. gads|1873]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Krustpils (stacija)|Krustpils]]
| Stacija 
| [[Jēkabpils]]
| {{Coord|56|31|15|N|25|51|34|E}} 
| Mezgla stacija
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| 
|-
| [[Kūdra (stacija)|Kūdra]] 
| Pieturas punkts
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|55|43.29|N|23|32|45.10|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1951. gads|1951]]
| 
|-
| [[Kūdraine (stacija)|Kūdraine]] 
| Pieturas punkts
| [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|57|20|N|26|35|25|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]]
| Nav
| [[1932. gads|1932]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Kūkas (stacija)|Kūkas]]
| Stacija 
| [[Kūku pagasts]], [[Jēkabpils novads]]
| {{Coord|56|32|25.1|N|26|03|35|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]]
| Ir
| [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā
| 
|-
| [[Kurcums (stacija)|Kurcums]]
| Stacija 
| [[Demenes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|45|31|N|26|28|51|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|Daugavpils—Kurcums—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1922. gads|1922]]
| 
|}

=== L, Ļ ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Lāči (stacija)|Lāči]] 
| Pieturas punkts
| [[Krimūnu pagasts]], [[Dobeles novads]]
| {{Coord|56|36|9|N|23|24|35|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1929. gads|1929]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Lāčplēsis (stacija)|Lāčplēsis]]
| Stacija 
| [[Lāčplēsis (Birzgales pagasts)|Lāčplēsis]], [[Birzgales pagasts]], [[Ogres novads]]
| {{Coord|56|34|33|N|24|47|30|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā
| 
|-
| [[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|58|11|N|24|02|45.3|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| Nav
| [[1951. gads|1951]]
| 
|-
| [[Lašupe (stacija)|Lašupe]] 
| Pieturas punkts
| [[Lutriņu pagasts]], [[Saldus novads]]
| {{Coord|56|42|19.2|N|22|17|16.8|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1931. gads|1931]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Līči (stacija)|Līči]]
| Stacija 
| [[Ģibuļu pagasts]], [[Talsu novads]]
| {{Coord|57|10|42|N|22|25|10|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| [[1926. gads|1926]]
| 
|-
| [[Lielupe (stacija)|Lielupe]] 
| Pieturas punkts
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|58|56.30|N|23|52|10.86|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1913. gads|1913]]
| 
|-
| [[Lielvārde (stacija)|Lielvārde]]
| Stacija 
| [[Lielvārde]]
| {{Coord|56|43|19|N|24|48|30|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] 
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| 
|-
| [[Liepāja (stacija)|Liepāja]]
| Stacija 
| [[Liepāja]]
| {{Coord|56|31|24|N|21|0|52|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Ir
| [[1871. gads|1871]]
| Ar A, B, C, D, Tosmares un Ziemeļu parkiem.
|-
| [[Līgatne (stacija)|Līgatne]]
| Stacija 
| [[Augšlīgatne]], [[Līgatnes pagasts]], [[Cēsu novads]]
| {{Coord|57|11|03|N|25|01|27|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]]
| Ir
| [[1889. gads|1889]]
| 
|-
| [[Līgciems (stacija)|Līgciems]] 
| Pieturas punkts
| [[Kandavas pagasts]], [[Tukuma novads]]
| {{Coord|57|6|7|N|22|44|35|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| [[1931. gads|1931]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Līksna (stacija)|Līksna]]
| Stacija 
| [[Līksnas pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|59|52|N|26|27|09|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| 
|-
| [[Lilaste (stacija)|Lilaste]]
| Stacija 
| [[Carnikavas pagasts]], [[Ādažu novads]]
| {{Coord|57|10|55|N|24|20|10|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] 
| Ir
| [[1934. gads|1934]]
| 
|-
| [[Līvāni (stacija)|Līvāni]]
| Stacija 
| [[Līvāni]]
| {{Coord|56|21|25|N|26|11|58|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]] 
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| 
|-
| [[Līvbērze (stacija)|Līvbērze]]
| Stacija 
| [[Līvbērzes pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|42|07|N|23|27|50|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]]
| Nav
| [[1904. gads|1904]]
| 
|-
| [[Lode (stacija)|Lode]]
| Stacija 
| [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]], [[Liepas pagasts]], [[Cēsu novads]]
| {{Coord|57|23|18|N|25|24|52|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Ir
| 
| 
|-
| [[Ļubeste|Ļubiste]] 
| Pieturas punkts
| [[Līksnas pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|56|33.3|N|26|26|45.5|E}}
| [[Daugavpils apvedceļa līnija|Ceļa postenis 191. km—Ceļa postenis 524. km]]
| Nav
| [[1966. gads|1966]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Ludza (stacija)|Ludza]]
| Stacija 
| [[Ludza]]
| {{Coord|56|31|59|N|27|43|17|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne—Zilupe—Valsts robeža]]
| Ir
| [[1901. gads|1901]]
| 
|-
| [[Lugaži (stacija)|Lugaži]]
| Stacija 
| [[Valkas pagasts]], [[Valkas novads]]
| {{Coord|57|45|11|N|26|00|05|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Ir
| [[1942. gads|1942]]
| 
|-
| [[Lutriņi (stacija)|Lutriņi]] 
| Pieturas punkts
| [[Lutriņu pagasts]], [[Saldus novads]]
| {{Coord|56|41|53|N|22|20|55|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1928. gads|1928]]
| Iekonservēts.
|}

=== M ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Madona (stacija)|Madona]]
| Stacija 
| [[Madona]]
| {{Coord|56|51|4.3|N|26|13|13.7|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]] 
| Ir
| [[1903. gads|1903]]
| 
|-
| [[Majori (stacija)|Majori]] 
| Pieturas punkts
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|58|17.61|N|23|47|42.35|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1877. gads|1877]]
| 
|-
| [[Malnava (stacija)|Malnava]] 
| Pieturas punkts
| [[Kārsava]]
| {{Coord|56|47|34|N|27|39|43|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Valsts robeža—Kārsava—Rēzekne]]
| Nav
| [[1931. gads|1931]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Malta (stacija)|Malta]]
| Stacija 
| [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]], [[Maltas pagasts]], [[Rēzeknes novads]]
| {{Coord|56|21|27|N|27|9|8|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]]
| Nav
| [[1860. gads|1860]] (stacija [[1901. gads|1901]])
| 
|-
| [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|57|1|7|N|24|7|48|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1872. gads|1872]]
| 
|-
| [[Mārciena (stacija)|Mārciena]] 
| Pieturas punkts
| [[Mārcienas pagasts]], [[Madonas novads]]
| {{Coord|56|46|18.1|N|26|05|49.5|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]
| Ir
| [[1903. gads|1903]]
| 
|-
| [[Mazeleja (stacija)|Mazeleja]] 
| Pieturas punkts
| [[Elejas pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|26|58.4|N|23|41|16.9|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1931. gads|1931]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Medemciems (stacija)|Medemciems]]
| Pieturas punkts
| [[Olaines pagasts]], [[Olaines novads]]
| {{Coord|56|51|20|N|24|03|32|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| Ir
| [[2024. gads|2024]]
| 
|-
| [[Medupe (stacija)|Medupe]] 
| Pieturas punkts
| [[Dubnas pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|56|2|9.7|N|26|40|33.5|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]]
| Nav
| [[1916. gads|1916]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Meitene (stacija)|Meitene]]
| Stacija 
| [[Eleja]], [[Elejas pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|24|32|N|23|40|40|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1916. gads|1916]]
| 
|-
| [[Melluži (stacija)|Melluži]] 
| Pieturas punkts
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|57|32.13|N|23|42|45.94|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1914. gads|1914]]
| 
|-
| [[Melturi (stacija)|Melturi]] 
| Pieturas punkts
| [[Drabešu pagasts]], [[Cēsu novads]]
| {{Coord|57|12|27|N|25|14|04|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]]
| Ir
| [[1941. gads|1941]]
| 
|-
| [[Menta (stacija)|Menta]]
| Stacija 
| [[Sērenes pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|32|15|N|25|06|03|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā
| 
|-
| [[Mežāre (stacija)|Mežāre]]
| Stacija 
| [[Mežāre]], [[Mežāres pagasts]], [[Jēkabpils novads]]
| {{Coord|56|32|31.4|N|26|15|7.1|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]]
| Ir
| [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā
| 
|-
| [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] 
| Pieturas punkts
| [[Daugavpils]]
| {{Coord|55|54|58|N|26|29|05|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| Nav
| [[1938. gads|1938]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Mežvidi (stacija)|Mežvidi]]
| Stacija 
| [[Mežvidu pagasts]], [[Ludzas novads]]
| {{Coord|56|41|42|N|27|31|31|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Valsts robeža—Kārsava—Rēzekne]]
| Nav
| [[1860. gads|1960]]
| 
|-
| [[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]] 
| Pieturas punkts
| [[Smārdes pagasts]], [[Tukuma novads]]
| {{Coord|56|58|13|N|23|13|56|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1959. gads|1959]]
| 
|-
| [[Misa (stacija)|Misa]]
| Stacija 
| [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]], [[Bauskas novads]], [[Vecumnieku pagasts]]
| {{Coord|56|35|29|N|24|23|47|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1920. gads|1920]]
| 
|-
| [[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]] 
| Pieturas punkts
| [[Aizkraukles pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|37|52|N|25|12|22|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1972. gads|1972]]
| 
|}

=== N ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Naujene (stacija)|Naujene]]
| Stacija 
| [[Naujenes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|56|5.2|N|26|45|11.1|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1866. gads|1866]]
| 
|-
| [[Nerza]]
| Stacija 
| [[Nirzas pagasts]], [[Ludzas novads]]
| {{Coord|56|25|50|N|27|57|32|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne—Zilupe—Valsts robeža]]
| Ir
| [[1901. gads|1901]]
| 
|-
| [[Nīcgale (stacija)|Nīcgale]]
| Stacija 
| [[Nīcgales pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|56|8|7|N|26|22|17|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| 
|-
| [[Niedrīca (stacija)|Niedrīca]]
| Stacija 
| [[Kalniešu pagasts]], [[Krāslavas novads]]
| {{Coord|55|54|45|N|27|26|08|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1935. gads|1935]]
| 
|}

=== O ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Ogre (stacija)|Ogre]]
| Stacija 
| [[Ogre]]
| {{Coord|56|48|56|N|24|36|07|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] 
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| 
|-
| [[Olaine (stacija)|Olaine]]
| Stacija 
| [[Olaine]]
| {{Coord|56|47|10|N|23|56|47|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] 
| Ir
| [[1868. gads|1868]]
| 
|-
| [[Ozolnieki (stacija)|Ozolnieki]] 
| Pieturas punkts
| [[Cenu pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|41|10|N|23|48|22|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| Ir
| [[1929. gads|1929]]
| 
|-
| [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] 
| Pieturas punkts
| [[Krustpils pagasts]], [[Jēkabpils novads]]
| {{Coord|56|35|00|N|25|47|22|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Nav
| [[1942. gads|1942]]
| Iekonservēts. Pasažieru vilcieni nepietur kopš 2019. gada decembra.&lt;ref name=&quot;ATD&quot; /&gt;
|}

=== P ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] 
| Pieturas punkts
| [[Saulkrasti]]
| {{Coord|57|14|31|N|24|24|30|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1934. gads|1934]]
| 
|-
| [[Padone]] 
| Pieturas punkts
| [[Durbes pagasts]], [[Dienvidkurzemes novads]]
| {{Coord|56|33|51|N|21|27|35|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1930. gads|1930]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Paparde (stacija)|Paparde]] 
| Pieturas punkts
| [[Alūksnes novads]]
| {{Coord|57|18|25.1|N|26|59|50.4|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| Ir
| [[1907. gads|1907]]
| Šaursliežu līnijas pieturas punkts.
|-
| [[Pārogre (stacija)|Pārogre]] 
| Pieturas punkts
| [[Ogre]]
| {{Coord|56|48|29|N|24|37|01|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1931. gads|1931]]
| 
|-
| [[Penkule (stacija)|Penkule]] 
| Pieturas punkts
| [[Penkules pagasts]], [[Dobeles novads]]
| {{Coord|56|30|08|N|23|10|41|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1919. gads|1919]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Platone (stacija)|Platone]] 
| Pieturas punkts
| [[Platones pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|31|47.4|N|23|41|57.8|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1916. gads|1916]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]]
| Stacija 
| [[Pļaviņas]]
| {{Coord|56|37|02|N|25|43|01|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]], [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| 
|-
| [[Praviņi (stacija)|Praviņi]] 
| Pieturas punkts
| [[Slampes pagasts]], [[Tukuma novads]]
| {{Coord|56|53|28|N|23|14|08|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]]
| Nav
| [[1926. gads|1926]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Priedaine (stacija)|Priedaine]]
| Stacija 
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|58|17.66|N|23|53|13.27|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1909. gads|1909]]
| 
|-
| [[Pumpuri (stacija)|Pumpuri]] 
| Pieturas punkts
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|57|36.27|N|23|44|12.03|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1877. gads|1877]]
| 
|-
| [[Pūpoli (stacija)|Pūpoli]]
| Ceļa postenis
| [[Ozolaines pagasts]], [[Rēzeknes novads]]
| {{Coord|56|24|54|N|27|13|13|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]] 
| Nav
| [[1928. gads|1928]]
| 
|-
| [[Pūre (stacija)|Pūre]] 
| Pieturas punkts
| [[Pūres pagasts]], [[Tukuma novads]]
| {{Coord|57|3|40.5|N|22|53|50.6|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| [[1925. gads|1925]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Pureņi (stacija)|Pureņi]]
| Stacija 
| [[Salnavas pagasts]], [[Ludzas novads]]
| {{Coord|56|44|34|N|27|35|30|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Valsts robeža—Kārsava—Rēzekne]]
| Nav
| [[1928. gads|1928]]
| 
|-
| [[Pūriņi]] 
| Pieturas punkts
| [[Beļavas pagasts]], [[Gulbenes novads]]
| {{Coord|57|13|7.4|N|26|50|3.5|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| Ir
| [[1973. gads|1973]]
| Šaursliežu līnijas pieturas punkts.
|-
| [[Putāni (stacija)|Putāni]] 
| Pieturas punkts
| [[Biķernieku pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|56|21|N|26|50|37|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1929. gads|1929]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Puze (stacija)|Puze]] 
| Pieturas punkts
| [[Puzes pagasts]], [[Ventspils novads]]
| {{Coord|57|18|32|N|21|55|53|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| [[1938. gads|1938]]
| Iekonservēts.
|}

=== R ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Reņģe (stacija)|Reņģe]]
| Stacija 
| [[Ruba]], [[Rubas pagasts]], [[Saldus novads]]
| {{Coord|56|22|57|N|22|38|28|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1873. gads|1873]]
| 
|-
| [[Rēzekne I]]
| Stacija 
| [[Rēzekne]]
| {{Coord|56|30|06|N|27|18|55|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Valsts robeža—Kārsava—Rēzekne]], [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]]
| Nav
| [[1901. gads|1901]]
| 
|-
| [[Rēzekne II]]
| Stacija 
| [[Rēzekne]]
| {{Coord|56|31|11|N|27|20|42|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]], [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne—Zilupe—Valsts robeža]]
| Ir
| [[1901. gads|1901]]
| Ar A parku.
|-
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga Pasažieru]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|56|47|N|24|07|17|E}} 
| Mezgla stacija
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| Ar [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]], [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]] parkiem.
|-
| [[Rīga Preču]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|55|15|N|24|13|45|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga Preču—Ērgļi]]
| Nav
| [[1965. gads|1965]]
| 
|-
| [[Robežnieki (stacija)|Robežnieki]] 
| Pieturas punkts
| [[Indras pagasts]], [[Krāslavas novads]]
| {{Coord|55|51|22|N|27|36|32|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1952. gads|1952]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Rudbārži (stacija)|Rudbārži]] 
| Pieturas punkts
| [[Kalvenes pagasts]], [[Dienvidkurzemes novads]]
| {{Coord|56|39|10.55|N|21|49|33.32|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1929. gads|1929]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Rumbula (stacija)|Rumbula]] 
| Pieturas punkts
| [[Stopiņu pagasts]], [[Ropažu novads]]
| {{Coord|56|52|58|N|24|15|15|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1921. gads|1921]]
| 
|-
| [[Ruži (stacija)|Ruži]] 
| Pieturas punkts
| [[Vaboles pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|56|05|08|N|26|25|02|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| Nav
| [[1958. gads|1958]]
| Iekonservēts.
|}

=== S, Š ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Sabile (stacija)|Sabile]]
| Stacija 
| [[Virbu pagasts]], [[Talsu novads]]
| {{Coord|57|7|55|N|22|29|5|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| [[1924. gads|1924]]
| 
|-
| [[Sakstagals (stacija)|Sakstagals]]
| Stacija 
| [[Sakstagala pagasts]], [[Rēzeknes novads]]
| {{Coord|56|32|13.1|N|27|09|48|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]]
| Ir
| [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]]
| 
|-
| [[Salaspils (stacija)|Salaspils]]
| Stacija 
| [[Salaspils]]
| {{Coord|56|51|38|N|24|21|10|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| 
|-
| [[Saldus (stacija)|Saldus]]
| Stacija 
| [[Saldus pagasts]], [[Saldus novads]]
| {{Coord|56|41|8|N|22|28|16|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Ir
| [[1928. gads|1928]]
| 
|-
| [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|59|34|N|24|08|03|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1872. gads|1872]]
| 
|-
| [[Saule (stacija)|Saule]]
| Stacija 
| [[Valkas pagasts]], [[Valkas novads]]
| {{Coord|57|41|38|N|25|53|34|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Nav
| [[1900. gads|1900]]
| Pasažieru vilcieni nepietur kopš 2019. gada decembra.&lt;ref name=&quot;ATD&quot; /&gt;
|-
| [[Saulkalne (stacija)|Saulkalne]] 
| Pieturas punkts
| [[Salaspils novads]]
| {{Coord|56|50|58|N|24|26|13|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1931. gads|1931]]
| 
|-
| [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]]
| Stacija 
| [[Saulkrasti]]
| {{Coord|57|16|9|N|24|25|36|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] 
| Ir
| [[1934. gads|1934]]
| Ar [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] uzskaites punktu.
|-
| [[Saurieši (stacija)|Saurieši]]
| Stacija 
| [[Saurieši]], [[Stopiņu pagasts]], [[Ropažu novads]]
| {{Coord|56|55|2|N|24|21|44|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga Preču—Ērgļi]]
| Nav
| [[1935. gads|1935]]
| [[Rīga Preču]]–Saurieši iecirknis ir atvērts tikai manevru darbu veikšanai.
|-
| [[Sece (stacija)|Sece]]
| Stacija 
| [[Seces pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|30|38|N|25|22|13|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1920. gads|1920]]
| 
|-
| [[Seda (stacija)|Seda]] 
| Pieturas punkts
| [[Seda]]
| {{Coord|57|38|39|N|25|44|59|E}}
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1972. gads|1972]]
| Iekonservēts. Pasažieru vilcieni nepietur kopš 2019. gada decembra.&lt;ref name=&quot;ATD&quot; /&gt;
|-
| [[Sēlpils (stacija)|Sēlpils]]
| Stacija 
| [[Sēlpils pagasts]], [[Jēkabpils novads]]
| {{Coord|56|31|34|N|25|36|50|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1904. gads|1904]]
| 
|-
| [[Sergunta (stacija)|Sergunta]]
| Izmaiņas punkts
| [[Nīcgales pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|56|11|3.7|N|26|18|39|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| Nav
| [[1933. gads|1933]]
| 
|-
| [[Sieksāte (stacija)|Sieksāte]] 
| Pieturas punkts
| [[Rudbāržu pagasts]], [[Kuldīgas novads]]
| {{Coord|56|40|55|N|21|55|53|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1929. gads|1929]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Sigulda (stacija)|Sigulda]]
| Stacija 
| [[Sigulda]]
| {{Coord|57|9|11|N|24|51|13|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Ir
| [[1889. gads|1889]]
| 
|-
| [[Silava (stacija)|Silava]]
| Stacija 
| [[Izvaltas pagasts]], [[Krāslavas novads]]
| {{Coord|55|55|57|N|27|00|48|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1930. gads|1930]]
| 
|-
| [[Silciems (stacija)|Silciems]] 
| Pieturas punkts
| [[Inčukalna pagasts]], [[Siguldas novads]]
| {{Coord|57|07|30|N|24|47|12|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1926. gads|1926]]
| Iekonservēts. Pasažieru vilcieni nepietur kopš 2019. gada decembra.&lt;ref name=&quot;ATD&quot; /&gt;
|-
| [[Skaista (stacija)|Skaista]]
| Stacija 
| [[Kalniešu pagasts]], [[Krāslavas novads]]
| {{Coord|55|55|14|N|27|19|47|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1869. gads|1869]]
| 
|-
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|54|17|N|24|12|40|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1905. gads|1905]]
| Ar A, C un [[Jāņavārti|J]] parkiem.
|-
| [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]]
| Stacija 
| [[Skrīveri]], [[Skrīveru pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|38|51|N|25|07|21|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| 
|-
| [[Skrunda (stacija)|Skrunda]]
| Stacija 
| [[Skrunda]]
| {{Coord|56|40|49|N|22|0|39|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Ir
| [[1928. gads|1928]]
| 
|-
| [[Skulte (stacija)|Skulte]]
| Stacija 
| [[Skultes pagasts]], [[Limbažu novads]]
| {{Coord|57|20|0|N|24|27|48|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1934. gads|1934]]
| 
|-
| [[Slampe (stacija)|Slampe]]
| Stacija 
| [[Slampes pagasts]], [[Tukuma novads]]
| {{Coord|56|50|39|N|23|17|28|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]]
| Nav
| [[1904. gads|1904]]
| 
|-
| [[Sloka (stacija)|Sloka]]
| Stacija 
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|56|51|N|23|37|5|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1877. gads|1877]]
| 
|-
| [[Šmerlis (stacija)|Šmerlis]] 
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|59|8|N|24|12|1|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]]
| Ir
| [[2024. gads|2024]]
| 
|-
| [[Smārde (stacija)|Smārde]] 
| Pieturas punkts
| [[Smārdes pagasts]], [[Tukuma novads]]
| {{Coord|56|57|18.84|N|23|20|12.65|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1877. gads|1877]]
| 
|-
| [[Spāre (stacija)|Spāre]]
| Stacija 
| [[Ģibuļu pagasts]], [[Talsu novads]]
| {{Coord|57|13|1|N|22|15|47|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| [[1901. gads|1901]]
| 
|-
| [[Spīgana (stacija)|Spīgana]] 
| Pieturas punkts
| [[Aiviekstes pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|39|41.6|N|25|49|31.6|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]
| Nav
| [[1934. gads|1934]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Staburags (stacija)|Staburags]] 
| Pieturas punkts
| [[Staburaga pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|31|16|N|25|30|59|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1927. gads|1927]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Stāmeriene]] 
| Pieturas punkts
| [[Stāmerienas pagasts]], [[Gulbenes novads]]
| {{Coord|57|14|9.4|N|26|52|57.1|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| Ir
| [[1903. gads|1903]]
| Šaursliežu līnijas pieturas punkts.
|-
| [[Stende (stacija)|Stende]]
| Stacija 
| [[Stende]]
| {{Coord|57|08|37|N|22|32|17|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| [[1901. gads|1901]]
| 
|-
| [[Stirniene (stacija)|Stirniene]]
| Stacija 
| [[Varakļānu pagasts]], [[Madonas novads]]
| {{Coord|56|33|57.4|N|26|38|12.6|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]]
| Ir
| [[1913. gads|1913]]
| 
|-
| [[Strenči (stacija)|Strenči]]
| Stacija 
| [[Strenči]]
| {{Coord|57|38|4|N|25|41|58|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]]
| Ir
| [[1889. gads|1889]]
| 
|-
| [[Sventa (stacija)|Sventa]] 
| Pieturas punkts
| [[Sventes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|55|55|N|26|20|04|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Valsts robeža—Eglaine—Daugavpils]]
| Nav
| [[1924. gads|1924]]
| Iekonservēts.
|}

=== T ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Tadaiķi (stacija)|Tadaiķi]] 
| Pieturas punkts
| [[Tadaiķu pagasts]], [[Dienvidkurzemes novads]]
| {{Coord|56|32|57|N|21|21|55|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1930. gads|1930]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Taudejāņi]]
| Stacija 
| [[Lendžu pagasts]], [[Rēzeknes novads]]
| {{Coord|56|31|55|N|27|27|12|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne—Zilupe—Valsts robeža]]
| Ir
| [[1935. gads|1935]]
| 
|-
| [[Taurkalne (stacija)|Taurkalne]]
| Stacija 
| [[Valles pagasts]], [[Bauskas novads]]
| {{Coord|56|33|45|N|24|55|41|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1904. gads|1904]]
| 
|-
| [[Tīraine (stacija)|Tīraine]] 
| Pieturas punkts
| [[Mārupes pagasts]], [[Mārupes novads]]
| {{Coord|56|53|12|N|24|4|27|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| Ir
| [[1928. gads|1928]]
| 
|-
| [[Tore]]
| Stacija 
| [[Grobiņas pagasts]], [[Dienvidkurzemes novads]]
| {{Coord|56|31|52|N|21|15|10|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1929. gads|1929]]
| 
|-
| [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|55|57|N|24|05|21|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]], [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1868. gads|1868]]
| Nav norādīts &quot;Latvijas dzelzceļa&quot; tīkla pārskata staciju sarakstā, tomēr ir pieminēts kā Rīgas Pasažieru stacijas parks.
|-
| [[Trepe (stacija)|Trepe]]
| Stacija 
| [[Vīpes pagasts]], [[Jēkabpils novads]]
| {{Coord|56|26|19|N|26|04|33|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| Ir
| [[1861. gads|1861]]
| 
|-
| [[Tukums I]]
| Stacija 
| [[Tukums]]
| {{Coord|56|57|57|N|23|10|11|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1877. gads|1877]]
| 
|-
| [[Tukums II]]
| Stacija 
| [[Tukums]]
| {{Coord|56|57|35.6|N|23|6|55.7|E}} 
| Mezgla stacija
| Ir
| [[1901. gads|1901]]
| 
|}

=== U ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Ugāle (stacija)|Ugāle]]
| Stacija 
| [[Ugāles pagasts]], [[Ventspils novads]]
| {{Coord|57|16|56|N|22|0|45|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| [[1901. gads|1901]]
| 
|-
| [[Umernieki (stacija)|Umernieki]] 
| Pieturas punkts
| [[Annas pagasts]], [[Alūksnes novads]]
| {{Coord|57|20|12.9|N|27|01|0.5|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| Ir
| [[1928. gads|1928]]
| Šaursliežu līnijas pieturas punkts.
|-
| [[Usma (stacija)|Usma]]
| Stacija 
| [[Usmas pagasts]], [[Ventspils novads]]
| {{Coord|57|15|1.5|N|22|10|14.4|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| [[1920. gads|1920]]
| 
|}

=== V ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Vabole (stacija)|Vabole]]
| Stacija 
| [[Vaboles pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|56|02|25|N|26|27|27|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| Ir
| [[1931. gads|1931]]
| 
|-
| [[Vadakste (stacija)|Vadakste]] 
| Pieturas punkts
| [[Vadakstes pagasts]], [[Saldus novads]]
| {{Coord|56|23|43|N|22|43|18|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1929. gads|1929]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]] 
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|56|28|N|24|09|31|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| Ir
| 
| 
|-
| [[Vainava]] 
| Pieturas punkts
| [[Feimaņu pagasts]], [[Rēzeknes novads]]
| {{Coord|56|18|12|N|27|5|22|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]]
| Nav
| [[1931. gads|1931]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Vaivari (stacija)|Vaivari]] 
| Pieturas punkts
| [[Jūrmala]]
| {{Coord|56|57|18|N|23|40|08|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1927. gads|1927]]
| 
|-
| [[Valmiera (stacija)|Valmiera]]
| Stacija 
| [[Valmiera]]
| {{Coord|57|31|19|N|25|26|27|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]]
| Ir
| [[1889. gads|1889]]
| 
|-
| [[Valka (stacija)|Valka]]
| Ceļa postenis
| [[Valka]]
| {{Coord|57|46|28|N|26|00|10|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] 
| Nav
| [[1903. gads|1903]]
| Vilcieni nokļūt var tikai caur [[Igaunija]]s teritoriju.
|-
| [[Vangaži (stacija)|Vangaži]]
| Stacija 
| [[Vangaži]], [[Ropažu novads]]
| {{Coord|57|4|41|N|24|35|2|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]]
| Ir
| [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā
| 
|-
| [[Varakļāni (stacija)|Varakļāni]]
| Stacija 
| [[Dekšāres pagasts]], [[Rēzeknes novads]]
| {{Coord|56|33|39|N|26|46|08|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]]
| Ir
| [[1927. gads|1927]]
| 
|-
| [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|57|4|30|N|24|6|58|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1933. gads|1933]]
| 
|-
| [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] 
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|57|3|32|N|24|6|25|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1964. gads|1964]]
| 
|-
| [[Vecumnieki (stacija)|Vecumnieki]]
| Stacija 
| [[Vecumnieku pagasts]], [[Bauskas novads]]
| {{Coord|56|35|25|N|24|32|12|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1904. gads|1904]]
| 
|-
| [[Vējiņi (stacija)|Vējiņi]] 
| Pieturas punkts
| [[Annas pagasts]], [[Alūksnes novads]]
| {{Coord|57|21|31.9|N|27|01|52.4|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| Ir
| [[1979. gads|1979]]
| Šaursliežu līnijas pieturas punkts.
|-
| [[Ventspils (stacija)|Ventspils]]
| Stacija 
| [[Ventspils]]
| {{Coord|57|23|30|N|21|35|37|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| [[1901. gads|1901]]
| Ar Ventspils I A, Ventspils I B, Ventspils I C, Ventspils I D, Ventspils I Dienvidu, [[Ventspils II]], Austrumu, Naftas, Jūras, Pieostas parkiem un Ventspils Naftas 23. pārmija uzskaites punktu. 
|-
| [[Veseta (stacija)|Veseta]]
| Stacija 
| [[Vietalvas pagasts]], [[Aizkraukles novads]]
| {{Coord|56|43|46.2|N|25|47|36.6|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| Nav
| 20. gadsimta 80. gadi
| Stacija apkalpo Vesetas grants karjeru. 
|-
| [[Vēžukrogs]] 
| Pieturas punkts
| [[Platones pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|30|16.9|N|23|41|54.8|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—Valsts robeža]]
| Nav
| [[1931. gads|1931]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Viesturi (stacija)|Viesturi]] 
| Pieturas punkts
| [[Glūdas pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| {{Coord|56|36|55|N|23|35|8|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| Nav
| [[1925. gads|1925]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Vīganti (stacija)|Vīganti]]
| Stacija 
| [[Višķu pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|56|7|31|N|26|48|19|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]]
| Nav
| [[1927. gads|1927]]
| 
|-
| [[Viļāni (stacija)|Viļāni]]
| Stacija 
| [[Viļāni]]
| {{Coord|56|33|39|N|26|56|18|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]]
| Ir
| [[1901. gads|1901]]
| 
|-
| [[Višķi (stacija)|Višķi]]
| Stacija 
| [[Višķu pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|56|04|53|N|26|44|17|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]]
| Nav
| [[1860. gads|1860]]
| 
|}

=== Z ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Stacija !! Veids !! Atrašanās vieta !! Koordinātas !! Līnija !! Pasažieru satiksme !! Atklāta !! Piezīmes
|-
| [[Zālīte (stacija)|Zālīte]]
| Stacija 
| [[Iecavas pagasts]], [[Bauskas novads]]
| {{Coord|56|38|29|N|24|05|08|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| Nav
| [[1904. gads|1904]]
| 
|-
| [[Zaļumi (stacija)|Zaļumi]]
| Stacija 
| [[Maļinovas pagasts]], [[Augšdaugavas novads]]
| {{Coord|55|59|37|N|26|37|42|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]]
| Nav
| [[1928. gads|1928]]
| 
|-
| [[Zalvezers]] 
| Pieturas punkts
| [[Rušonas pagasts]], [[Preiļu novads]]
| {{Coord|56|14|20|N|26|58|57|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne—Daugavpils]]
| Nav
| 
| Iekonservēts.
|-
| [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|56|49|N|24|03|11|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]], [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| Ir
| [[1873. gads|1873]]
| 
|-
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|57|56|N|24|09|22|E}} 
| Mezgla stacija
| Ir
| [[1889. gads|1889]]
| Ar [[Brasa (stacija)|Brasa]] uzskaites punktu.
|-
| [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]]
| Stacija 
| [[Rīga]]
| {{Coord|57|2|13|N|24|6|39|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1933. gads|1933]]
| 
|-
| [[Zīlāni (stacija)|Zīlāni]] 
| Pieturas punkts
| [[Jēkabpils]]
| {{Coord|56|30|58.6|N|25|54|42.7|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]]
| Nav
| [[1901. gads|1901]]
| Iekonservēts.
|-
| [[Zilupe (stacija)|Zilupe]]
| Stacija 
| [[Zilupe]]
| {{Coord|56|23|30|N|28|06|58|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne—Zilupe—Valsts robeža]]
| Ir
| [[1901. gads|1901]]
| 
|-
| [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] 
| Pieturas punkts
| [[Rīga]]
| {{Coord|56|56|58.87|N|24|01|11.89|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| Ir
| [[1989. gads|1989]]
| 
|-
| [[Zvāre (stacija)|Zvāre]]
| Stacija 
| [[Sēmes pagasts]], [[Tukuma novads]]
| {{Coord|57|01|07|N|23|00|05|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]]
| Nav
| 
| 
|-
| [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]] 
| Pieturas punkts
| [[Skultes pagasts]], [[Limbažu novads]]
| {{Coord|57|18|25|N|24|26|34|E}} 
| [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| Ir
| [[1934. gads|1934]]
| 
|}

== Piezīmes ==
:1. {{note|a}}Pasažieru satiksme tiek uzskatīta par neregulāru, ja stacijā vilcieni pietur retāk kā reizi nedēļā.

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas dzelzceļi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.ldz.lv/sites/default/files/LDz-Tikla-Parskats-2026.gr.7.pdf Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskats 2026] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250531175032/https://www.ldz.lv/sites/default/files/LDz-Tikla-Parskats-2026.gr.7.pdf |date={{dat|2025|05|31||bez}} }} 
** [http://ldz.lv/sites/default/files/2.1.B%20pielikums%20-%20LDZ%20INFRASTRUKT%C5%AARAS%20TEHNISK%C4%80%20ATT%C4%AAST%C4%AABA%20%28TP-2026%29.pdf 2.1.B pielikums. LDZ infrastruktūras tehniskā attīstība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250531175414/https://www.ldz.lv/sites/default/files/2.1.B%20pielikums%20-%20LDZ%20INFRASTRUKT%C5%AARAS%20TEHNISK%C4%80%20ATT%C4%AAST%C4%AABA%20(TP-2026).pdf |date={{dat|2025|05|31||bez}} }}
** [https://www.ldz.lv/sites/default/files/2.3.3.A%20pielikums%20-%20DZELZCE%C4%BBA%20STACIJU%20SARAKSTS%20%28TP-2026%29.pdf 2.3.3.A pielikums. Dzelzceļa staciju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250601164009/https://www.ldz.lv/sites/default/files/2.3.3.A%20pielikums%20-%20DZELZCE%C4%BBA%20STACIJU%20SARAKSTS%20(TP-2026).pdf |date={{dat|2025|06|01||bez}} }}
** [https://www.ldz.lv/sites/default/files/2.3.3.B%20pielikums%20-%20DZELZCE%C4%BBA%20IZMAI%C5%85AS%20PUNKTU%20%28TAI%20SKAIT%C4%80%20DZELZCE%C4%BBA%20BLOKPOSTE%C5%85U%20UN%20CE%C4%BBA%20POSTE%C5%85U%29%20SARAKSTS%20%28TP-2026%29.pdf 2.3.3.B pielikums. Dzelzceļa izmaiņas punktu (tai skaitā dzelzceļa blokposteņu un ceļa posteņu) saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250531231506/https://www.ldz.lv/sites/default/files/2.3.3.B%20pielikums%20-%20DZELZCE%C4%BBA%20IZMAI%C5%85AS%20PUNKTU%20(TAI%20SKAIT%C4%80%20DZELZCE%C4%BBA%20BLOKPOSTE%C5%85U%20UN%20CE%C4%BBA%20POSTE%C5%85U)%20SARAKSTS%20(TP-2026).pdf |date={{dat|2025|05|31||bez}} }}
** [https://www.ldz.lv/sites/default/files/2.3.3.C%20pielikums%20-%20DZELZCE%C4%BBA%20PIETURAS%20PUNKTU%20SARAKSTS%20%28TP-2026%29.pdf 2.3.3.C pielikums. Dzelzceļa pieturas punktu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250601020852/https://www.ldz.lv/sites/default/files/2.3.3.C%20pielikums%20-%20DZELZCE%C4%BBA%20PIETURAS%20PUNKTU%20SARAKSTS%20(TP-2026).pdf |date={{dat|2025|06|01||bez}} }}
* [https://vivi.lv/uploads/Jaunumi/Vivi_marsrutu_shema2024_11_WEB.pdf Pasažieru vilcienu maršrutu shēma]
* [https://railwayz.info/photolines/rw/9 Latvijas dzelzceļa staciju fotogrāfijas] {{ru ikona}}

[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā| ]]</text>
      <sha1>bi2zflvw7sj8cnlmcf6dive8q2hdqsm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stacijas dežurants un vilcienu dispečers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>445403</id>
    <revision>
      <id>4485991</id>
      <parentid>3348810</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T13:11:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gatesby1</username>
        <id>112482</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Labota pareizrakstības kļūda</comment>
      <origin>4485991</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2891" sha1="6r8yjtoa7tt0n1kxm1afxps711o54jd" xml:space="preserve">[[Attēls:Lokalbahn Szombathely–Koszeg - Bahnhof Köszeg (04).jpg|thumb|Stacijas dežurants Ungārijā motorvagona vadītājam rāda atļaujošo rokas signālu izbraukšanai uz posmu]]
'''Stacijas dežurants''' un '''vilcienu dispečers''' ir dzelzceļa atbildīgie darbinieki par drošu [[vilcienu kustības organizācija|vilcienu kustības organizāciju]]. Pirmajā gadījumā vilcienu kustību vada atsevišķā sadales punktā un tam tieši piekļaujošajos posmos, bet otrajā - veselā iecirknī vai pat vairākos iecirkņos vienlaicīgi, kur ietilpst vairāki sadales punkti un posmi. Nejaukt ar stacijas ēkas dežurantu, kurš lielās stacijās ir atbildīgs par kārtību stacijas ēkā. Stacijas dežurants pilda visus vilcienu dispečera rīkojumus pat, ja vilcienu dispečera rīcībā neatrodas centralizācijas iekārta ierīču tiešai darbināšanai&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/214699-dzelzcela-tehniskas-ekspluatacijas-noteikumi Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi]&lt;/ref&gt;. Kad [[SCB (dzelzceļš)|SCB]] iekārtu attīstība bija zemā līmenī, katrā sadales punktā uz vietas atradās stacijas dežurants, kurš parasti strādāja diennakti dalot maiņās, bet vilcienu dispečers norādījumus par vilcienu palaišanas priekšrocībām deva pa telefonu. Toties līdz ar tehnoloģisko SCB iekārtu progresu radās iespēja visas stacijas dzežuranta funkcijas pārlikt uz vilcienu dispečera pleciem un daļēji atteikties no stacijas dežurantiem, kas deva darba algas fonda ietaupījumu un rīkojumu veiktspējas operativitāti. Tomēr pilnībā atteikties no stacijas dežurantiem nav iespējams, jo SCB iekārtu bojājuma gadījumā vai liela [[manevri (dzelzceļš)|manevru]] apjoma darbu laikā, kā arī [[:Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra|dzelzceļa infrastruktūras]] remontdarbu laikā vilcienu dispečers stacijas nodod vietējā vadībā stacijas dežuranta rīcībā. Pretājā gadījumā vilcienu dispečera kapacitāte neļauj tikt galā ar lielo darba apjomu. Vilcienu dispečera darbs ir ļoti emocionāli smags ar lielu atbildības nastu, tāpēc tas var atstāt ietekmi uz veselību&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=62fVqENc-XY Vilcienu dispečers necenzēti lamājas]&lt;/ref&gt;. Lielās stacijās un ārpusklases stacijās pēc darba apjoma piepūles stacijas dežuranta un vilcienu dispečera amats var būt vairāk vai mazāk līdzvērtīgs.

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Bohumin US 20080803.jpg|Dispečeru postenis Čehijā
Attēls:Ufficio Movimento 1JPG.png|Stacijas dežuranta centralizācijas pults
Attēls:Despatcher's desk.jpg|Vilcienu dispečers ar roku zīmē vilcienu kustības grafiku
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzelzceļš| ]]
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]
[[Kategorija:Dzelzceļa transports]]
[[Kategorija:Metro]]</text>
      <sha1>6r8yjtoa7tt0n1kxm1afxps711o54jd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Datu biznesa modelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>446277</id>
    <revision>
      <id>4486247</id>
      <parentid>4383743</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T04:33:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486247</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10572" sha1="ivy8nz18l2tblxc9uy1ccoyolo9j2cf" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada decembris}}
'''Datu biznesa modelis''' ir viens no dominējošiem [[Sociālie mediji|sociālo mediju]] platformu problemātiskajiem aspektiem. Sociālo mediju platformās, kā, piemēram, ''[[Facebook]]'', ''[[Instagram]]'' tiek ievākti lietotāju [[dati]]. ''Facebook'' [[Algoritms|algoritmu]] sistēma apstrādā saturu un [[Informācija|informāciju]], ko sniedz lietotājs, lai labāk personalizētu saturu (iekļaujot arī reklāmas).&lt;ref name=&quot;facebook.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Facebook Data Policy |url=https://www.facebook.com/full_data_use_policy |website=https://www.facebook.com/full_data_use_policy}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Social Media Strategy.jpg|thumb|Sociālo mediu stratēģija]]
Sociālie mediji ir lietotājiem draudzīgs interfeiss, lai katrs varētu izveidot savu lietotāju kontu un pievienoties [[kopiena]]i. Pēc reģistrēšanās lietotājam ir iespēja sazināties ar saviem draugiem un koplietot informāciju.&lt;ref name=&quot;Privacy issues in post dissemination on Facebook&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Privacy issues in post dissemination on Facebook |url=https://www.researchgate.net/publication/335910758_Privacy_issues_in_post_dissemination_on_Facebook |publisher=Turkish Journal of Electrical Engineering and Computer Sciences 27:3417 – 3432 |accessdate=26.11.2019.}}&lt;/ref&gt; Reģistrējoties platformā ''Facebook'', lietotājs piekrīt sociālo mediju platformas lietošanas noteikumiem, kas iekļauj noteikumus attiecībā uz datu [[Informācijas drošība|konfidencialitāti]].&lt;ref name=&quot;facebook.com&quot;/&gt; ''Facebook'' norāda, ka tam, lai nodrošinātu ''Facebook produktu'' (''Facebook, Instagram, Messenger u.c.'') darbību, ir nepieciešams apstrādāt informāciju par lietotāju. ''Facebook'' saglabā informāciju ik reizi, kad lietotājs reģistrējas platformā, respektīvi, atrašanās vietu, laiku un ierīci, no kuras tika veikta reģistrācija.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Curran |first1=Dylan |title=Are you ready? Here is all the data Facebook and Google have on you |url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2018/mar/28/all-the-data-facebook-google-has-on-you-privacy |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}} |agency=The Guardian |publisher=The Guardian |date=30.03.2018.}}&lt;/ref&gt;

Apkopotās informācijas veids ir atkarīgs no tā, kādas darbības lietotājs veic platformā ''Facebook''. ''Facebook'' platforma apkopo saturu un citu informāciju, ko sniedz lietotājs, kad izmanto ''Facebook'', tostarp, informāciju, kad piereģistrējas platformā, dalās (''share'') vai spiež &quot;patīk&quot; (''like'') saturam, sūta ziņojumus vai komunicē ar citiem lietotājiem. Tas var ietvert informāciju, kuru norāda, piemēram, metadatus (''[[Metadati|metadata]]'') kā atrašanās vietu. ''Facebook'' algoritmu sistēma izmanto lietotāja sniegto informāciju, lai labāk personalizētu saturu (iekļaujot arī reklāmas).&lt;ref name=&quot;facebook.com&quot; /&gt; 2013. gadā tika veikts Facebook pētījums par lietotāju pašcenzūru (''Self-Censorship on Facebook''), kurā tika apkopoti dati par to, kas ir galvenie iemesli, kādēļ cilvēki, rakstot komentāru, ziņu vai publikāciju teksta ievades ailē, tomēr izvēlas šo tekstu nenosūtīt.&lt;ref name=&quot;Sauvik Das and Adam Kramer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Self-Censorship on Facebook |url=https://www.aaai.org/ocs/index.php/ICWSM/ICWSM13/paper/viewFile/6093/6350 |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191123035528/http://www.aaai.org/ocs/index.php/ICWSM/ICWSM13/paper/viewFile/6093/6350 }}&lt;/ref&gt;

== Tiešsaistes reklāmas darbība ==
Tiešsaistes [[reklāma]]s mērķis ir sasniegt potenciālo klientu, reklāmas saturu personalizēt, tādējādi sasniedzot patērētāju, kamēr tas atrodas [[Tīmekļa vietne|tiešsaistē]].&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Smith |first1=Mike |title=Targeted |date=2015 |publisher=American Management Association |location=United States of America |url=https://books.google.lv/books?hl=en&amp;lr=&amp;id=Eb7GAwAAQBAJ&amp;oi=fnd&amp;pg=PP1&amp;ots=Pbe58gclwE&amp;sig=vpU7Jwpr97xkCXU8HEFlLpmmh8s&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Zināšanas par patērētāja vēlmēm, demogrāfiskajiem aspektiem ir svarīgas, jo tas ļauj kategorizēt tirgu konkrētajam produktam, kā arī palīdz apsvērt piemērotāko rīcības plānu, lai vieglāk sasniegtu konkrētu patērētāju grupu.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Solomon |first1=Michael R. |title=Consumer behavior |year=2009 |url=https://archive.org/details/isbn_9780136016045 |publisher=Prentice Hall |location=1994 |page=[https://archive.org/details/isbn_9780136016045/page/3 3] |edition=4 |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Reklāma [[Internets|internetā]] piedāvā labu iespēju sasniegt tieši savu mērķauditoriju, sniedzot tai nepieciešamo informāciju par produktu. Katrs tirdzniecības centrs vai uzņēmums pārzina savu mērķauditoriju, tāpēc jau ir zināms, kāda informācija nepieciešama, lai piesaistītu un noturētu klientus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Goel |first1=A. |title=Introduction and Advertising |url=http://web.stanford.edu/~ashishg/msande235/spr08_09/Lecture01.pdf |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Mērķi un taktika ==
=== Twitter ===
[[Twitter]] ļauj uzņēmumiem reklamēt savus produktus, izmantojot īsus ziņojumus, tā sauktos tvītus, kas nepārsniedz 280 rakstzīmes un parādās abonentu sākumlapā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=What Twitter’s 280-Character Limit Means for Marketers|url=https://www.webfx.com/blog/social-media/twitters-280-character-limit-means-marketers/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=www.webfx.com|archive-date=2023. gada 16. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20231116151343/https://www.webfx.com/blog/social-media/twitters-280-character-limit-means-marketers/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=What Twitter’s 280-Character Limit Means for Brands|url=https://www.clearvoice.com/resources/what-twitter-280-character-limit-means-for-brands/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=www.clearvoice.com}}&lt;/ref&gt; Tvītos var būt teksts, hashtags, fotoattēls, video, animēts GIF, emoji vai saites uz produkta tīmekļa vietni un citiem sociālo mediju profiliem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Social media marketing|url=https://alchetron.com/Social-media-marketing|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=alchetron.com}}&lt;/ref&gt; Uzņēmumi izmanto Twitter arī klientu apkalpošanai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Customer Service as a Spectator Sport Is About to End|url=https://time.com/3916355/social-media-customer-service/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=time.com|archive-date=2023. gada 3. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20230603183947/https://time.com/3916355/social-media-customer-service/}}&lt;/ref&gt; Daži uzņēmumi nodrošina 24/7 atbalstu un ātri reaģē, tādējādi palielinot lojalitāti un atzinību zīmolam.

=== Facebook ===
2011. gadā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka 84 % &quot;iesaistīšanās&quot; jeb klikšķu un &quot;patīk&quot; bija saistīti ar Facebook reklāmām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Marketers Spend More On Mobile Search|url=https://www.mediapost.com/publications/article/160225/marketers-spend-more-on-mobile-search.html|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=www.mediapost.com}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā Facebook ierobežoja satura publicēšanu no uzņēmumu un zīmolu lapām. Facebook algoritma izmaiņas samazināja neapmaksātu uzņēmumu lapu (ar vismaz 500 000 &quot;Patīk&quot;) auditoriju no 16% 2012. gadā līdz 2% 2014. gada februārī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Facebook is not making friends on Madison Avenue|url=https://digiday.com/media/facebook-agencies/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=digiday.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Facebook’s Like Affair With Brands Is Over|url=https://digiday.com/media/facebook-agencies/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=digiday.com}}&lt;/ref&gt;

=== YouTube ===
[[YouTube]] ir vēl viens populārs galamērķis; reklāmas tiek veidotas tā, lai tās atbilstu mērķauditorijai. Reklāmās izmantotās valodas veids un produkta popularizēšanai izmantotās idejas atspoguļo auditorijas stilu un gaumi. Saskaņā ar ''Nielsen'' pētījumu vairāk nekā puse cilvēku vecumā no 18 līdz 49 gadiem vai nu maz skatās televīziju, vai neskatās to vispār.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=The Beginner's Guide to Video Marketing and How it Can Strengthen Your Marketing Strategies|url=https://yugomedia.co/guide-to-video-marketing/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=yugomedia.co|archive-date=2023. gada 10. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20231110230612/https://yugomedia.co/guide-to-video-marketing/}}&lt;/ref&gt; Tas pats pētījums liecina, ka YouTube vidēji nedēļā apmeklē vairāk lietotāju vecumā no 18 līdz 49 gadiem nekā visus kabeļtelevīzijas tīklus kopā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=YouTube reaches more 18- to 49-year-olds in an average week than all cable TV networks combined|url=https://www.thinkwithgoogle.com/marketing-strategies/video/youtube-18-49-reach-statistics/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=www.thinkwithgoogle.com}}&lt;/ref&gt;

== Datu lietojums Google ==
=== Atrašanās vieta ===
Google saglabā lietotāja atrašanās vietas datus (ja lietotājam ir ieslēgta atrašanās vietas noteikšana) katru reizi, ieslēdzot mobilo tālruni.&lt;ref name=&quot;Dylan Curran&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Curran |first1=Dylan |title=Are you ready? Here is all data Facebook and Google have on you |url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2018/mar/28/all-the-data-facebook-google-has-on-you-privacy |accessdate={{dat|2019|12|2||bez}} |agency=The Guardian |date=30.08.2017}}&lt;/ref&gt; Google saglabā arī meklēšanas vēsturi visās lietotāja ierīcēs.&lt;ref name=&quot;Dylan Curran&quot; /&gt; Tiek izveidots arī reklāmas profils, balstoties uz informāciju, kas saņemta par lietotāju, iekļaujot atrašanās vietu, vecumu, dzimumu, intereses/hobijus, karjeru, attiecību statusu.&lt;ref name=&quot;Dylan Curran&quot; /&gt; Ja lietotājs izmanto vairākas lietotnes, Google saglabā informāciju par katru lietotni, ko lieto lietotājs. Tiek ievākta informācija par to, cik bieži lietotājs to lieto, kur lieto (''atrašanās vieta'') un ar ko sazinās.&lt;ref name=&quot;Dylan Curran&quot; /&gt; Google saglabā informāciju par lietotāju vēsturi platformā ''YouTube.''&lt;ref name=&quot;Dylan Curran&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Tirgzinība]]
[[Kategorija:Sociālie tīkli]]</text>
      <sha1>ivy8nz18l2tblxc9uy1ccoyolo9j2cf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Batļo māja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>447813</id>
    <revision>
      <id>4486083</id>
      <parentid>3712964</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:04:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486083</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2069" sha1="n2yffu68mj5tleoivot8kq7l1b38s29" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Batļo māja
| native_name         = ''Casa Batlló''
| former_names        = 
| alternate_names     = 
| map                 = Barselona#Spānija#Eiropa
| status              = 
| image               = Casa_Batllo_Overview_Barcelona_Spain_cut.jpg
| image_alt           = 
| image_size          = 
| caption             = 
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = [[jūgendstils]]
| structural_system   = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| location            = [[Barselona]], [[Katalonija]], {{ESP}}
| latd  = 41.391667 | latNS  = N
| longd = 2.165 | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 
| completion_date     = 1904. gads - 1907. gads
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| height              =
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = [[Antoni Gaudī]]
| architecture_firm   = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = https://www.casabatllo.es/
| embedded            = 
| references          = 
}}

'''Batļo māja''' ({{val|ca|Casa Batlló}}) ir 20. gadsimta sākumā [[Antoni Gaudī]] radīta ēka [[Barselona]]s centrā, tiek uzskatīta par vienu no Gaudī meistardarbiem. Antoni Gaudī 1904. gadā pārbūvēja jau esošu, 1877. gadā celtu neoklasicisma ēku. Vēlākos gados Gaudī to vairākkārt pārveidoja. Dažkārt ēka tiek saukta par Kaulu māju (''Casa dels ossos'') tās izskata dēļ.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Casa_Batlló_picture_window_from_outside.jpg
Gaudi_Casa_Batllo.jpg
Casa_Batllo_PortaInterior.jpg
Gaudí's_Casa_Batlló,_Barcelona_(64911531).jpg
Casa_Batlló_(Barcelona)_-_10.jpg
Gaudi-Batllo-salo-0911.jpg
CasaBatllo_0093.JPG
Casa_Batlló_escala_principal.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas arhitektūra]]
[[Kategorija:Barselona]]
[[Kategorija:Jūgendstils]]</text>
      <sha1>n2yffu68mj5tleoivot8kq7l1b38s29</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balvi (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>451716</id>
    <revision>
      <id>4486080</id>
      <parentid>4207657</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:56:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486080</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2657" sha1="062ghqjl5k7hc7qmwxu9mf7o5ja4m03" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Balvi
| tips = stacija
| attēls = Памятный камень напротив здания вокзаа ст. Балви.jpg
| attēla_apraksts = Balvu stacija ar pieminekli represētajiem
| līnijā = [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]
| atvērta = 1902
| slēgta = 2001
| citi_nosaukumi = Bolovska&lt;br /&gt;Bolvi
| stacijas_tips = 
| arhitekts = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas = 
| platformu_tips = 
| sliežu_ceļi = 
| adrese = Kalna iela 9C, [[Kubuli]], [[Balvu novads]]
| tuvākās_stacijas = [[Sita (stacija)|Sita]]&lt;br /&gt;[[Vīksna (stacija)|Vīksna]]
| tuvākie_pp_un_cp = 
| attālums_līdz_Rīgai = 201
| attālums_ref = &lt;ref&gt;Dzelzceļa pastāvēšanas laikā — braucot caur [[Ieriķi (stacija)|Ieriķiem]].&lt;/ref&gt;
}}

'''Balvi''' bija dzelzceļa stacija līnijas [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]] iecirknī Gulbene—Abrene ([[Pitalova]]). Tā atradās [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Kubulu pagasts|Kubulu pagastā]], 5,5 km attālumā uz ziemeļrietumiem no [[Balvi|Balviem]]. Ap to izveidojās apdzīvota vieta Balvu stacija (tagad [[Kubuli]]).

== Vēsture==
Stacija atklāta 1902. gadā kā līnijas [[Pitalova (stacija)|Pitalova]]—[[Sita (stacija)|Sita]] stacija, sākotnēji dēvēta par '''Bolovsku''', no 1919. gada par '''Bolviem''', no 1934. gada par Balviem.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 109. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Tagadējā stacijas ēka vecās koka ēkas vietā atklāta 1963. gadā. Slēgta 2001. gadā, sliedes demontētas [[2009. gads|2009. gadā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-parbrauktuve-pie-balvu-stacijas Foto: Pārbrauktuve pie Balvu stacijas, 1930. gads - Dzelzceļa muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220714102734/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-parbrauktuve-pie-balvu-stacijas |date={{dat|2022|07|14||bez}} }}
* [https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-izpuskota-balvu-stacijas-eka-18-novembri Foto: Izpušķota Balvu (Bolvu) stacijas ēka 18. novembrī, 1928. gads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220714102631/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-izpuskota-balvu-stacijas-eka-18-novembri |date={{dat|2022|07|14||bez}} }}
{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}
{{Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene}}
[[Kategorija:Kubulu pagasts]]
[[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>062ghqjl5k7hc7qmwxu9mf7o5ja4m03</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daiga Rezevska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>451754</id>
    <revision>
      <id>4486243</id>
      <parentid>4358316</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T03:47:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486243</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3822" sha1="63s91kkt5vxyrp0mhcleq1r83lef8b4" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Daiga Rezevska
|     vārds_orig = 
|         attēls = Daiga Rezevska in 2019.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Daiga Rezevska 2019. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1974
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LVA}}
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[jurists|juriste]], [[pedagoģija|pasniedzēja]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Daiga Rezevska''' (dzimusi {{dat|1974|02|18}}) ir latviešu [[jurists|juriste]], augstskolas pasniedzēja, [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesas]] tiesnese.&lt;ref name=&quot;tiesinfo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/satversmes-tiesa/struktura/tiesas-sastavs/daiga-rezevska/|title=Daiga Rezevska|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date={{dat|2020|02|19||bez}}|archive-date={{dat|2020|02|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200219220923/https://www.satv.tiesa.gov.lv/satversmes-tiesa/struktura/tiesas-sastavs/daiga-rezevska/}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==

1996. gadā ar izcilību absolvēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]]. 2004. gada 14. aprīlī aizstāvēja doktora grādu ar disertāciju &quot;Vispārējo tiesību principu aksioloģiskā un funkcionālā nozīme Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijā&quot; (darba vadītājs [[Edgars Meļķisis]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://kopkatalogs.lv/F/BC9MHGSTHFQKHD3HI3JUHH7F8QPAJRTG1PT7LFF3L14518PLKV-04100?func=full-set-set&amp;set_number=023913&amp;set_entry=000001&amp;format=999|title=Kopkatalogs - Sign-in|website=kopkatalogs.lv|access-date={{dat|2020|02|19||bez}}|archive-date={{dat|2025|02|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222160209/https://kopkatalogs.lv/F/BC9MHGSTHFQKHD3HI3JUHH7F8QPAJRTG1PT7LFF3L14518PLKV-04100?func=full-set-set&amp;set_number=023913&amp;set_entry=000001&amp;format=999}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā ievēlēta par [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes]] profesori.&lt;ref name=&quot;tiesinfo&quot; /&gt; No 2012. līdz 2014. gadam bijusi Latvijas Zinātnes padomes eksperte juridiskajā zinātnē.&lt;ref name=&quot;tiesinfo&quot; /&gt;

2015. gada 15. oktobrī tika apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/daiga-rezevska-nodos-tiesnesa-zverestu/|title=Amatā stājas Satversmes tiesas tiesnese Daiga Rezevska|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210419113919/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/daiga-rezevska-nodos-tiesnesa-zverestu/}}&lt;/ref&gt; amata pienākumus sāka pildīt 2016. gada 26. aprīlī.&lt;ref name=&quot;tiesinfo&quot; /&gt; Tiesneša amats bija pieejams, jo to pēc savas vēlēšanās atbrīvoja tiesnese [[Kristīne Krūma]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/saeima-daigu-rezevsku-apstiprina-par-satversmes-tiesas-tiesnesi|title=Saeima Daigu Rezevsku apstiprina par Satversmes tiesas tiesnesi|website=LA.LV}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 3. maijā tika apbalvota ar Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīmi.&lt;ref name=&quot;tiesinfo&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rezevska, Daiga}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]
[[Kategorija:Satversmes tiesas tiesneši]]</text>
      <sha1>63s91kkt5vxyrp0mhcleq1r83lef8b4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armēnijas ģerbonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>453528</id>
    <revision>
      <id>4485988</id>
      <parentid>4474002</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T12:25:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485988</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8907" sha1="6mct64aer90zix4pe0x7lqdlrlskqad" xml:space="preserve">{{Ģerboņa infokaste
|nosaukums        = Armēnijas ģerbonis
|attēls           = Coat of arms of Armenia.svg
|attēla_platums   = 200
|vidējais         = 
|vidējais_platums = 
|vidējais_paraksts= 
|mazais           = 
|mazais_platums   = 
|mazais_paraksts  = 
|attēls2          = 
|attēls2_platums  = 
|attēls2_paraksts = 
|attēls3          = 
|attēls3_platums  = 
|attēls3_paraksts = 
|īpašnieks        = 
|ieviests         = {{dat|1992|4|19||bez}}
|pušķis           = 
|vainags          = 
|vairogs          = sadalīts četrās daļās: 1. daļā uz sarkana fona zelta lauva, kas pavērsts pret draudētāju, ar krustu, kas paceļas no muguras, 2. daļā uz zila fona zelta divgalvainais ērglis, 3. daļā uz zila fona starp diviem zelta ērgļiem zelta rozete, 4. daļā uz sarkana fona zelta lauva ar krustu. Centrā vairogs ar Ararata kalnu un Noasa šķirstu tā virsotnē.
|turētāji         = ērglis un lauva
|pamatne          = kvieši, spalva, ķēde, zobens un lente
|devīze           = 
|ordeņi           = 
|citi_elementi    = 
|agr_versijas     = 
|lietojums        = 
}}
'''Armēnijas ģerbonis'''  ({{val|hy|Հայաստանի զինանշանը}}) ir [[Armēnija]]s nacionālais simbols, kas ar [[Armēnijas Augstākā Padome|Armēnijas Augstākās Padomes]] lēmumu apstiprināts {{dat|1992|4|19||bez}}. {{dat|2006|6|15||bez}} [[Armēnijas Nacionālā asambleja|Armēnijas parlaments]] pieņēma likumu par Armēnijas valsts ģerboni.

To veido [[ērglis (heraldika)|ērglis]] un [[lauva (heraldika)|lauva]], kas tur vairogu. Ģerbonī apvienoti jaunie un vecie simboli. Ērglis un lauva ir seni armēņu simboli no pirmajām Armēņu karalistēm, kas pastāvēja jau pirms mūsu ēras. Šie simboli ir atrodami [[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienēs]] no senseniem laikiem. Daudzas armēņu dinastijas, piemēram, Aršakīdi, Artašesīdi, Bagratuni un Rubenīdi, izmantoja šos simbolus kā karaliskās zīmotnes. Tāpat kā citas postpadomju republikas, kurām ģerboņi nav bijuši pirms [[Oktobra revolūcija]]s, arī pašreizējā ģerbonis saglabājis vienu daļu no Padomju perioda ģerboņa — [[Ararats|Ararata kalna]] attēlojumu vairoga vidū. Pirms 1992. gada Armēnijai bija [[Armēnijas PSR ģerbonis|ģerbonis]], kas līdzīgs visām pārējām padomju republikām.

== Vēsture ==
[[Attēls:Coat of Arms of the First Republic of Armenia.png|thumb|150px|[[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas Pirmās republikas]] ģerbonis (1918)]]
[[Attēls:Emblem of the Transcaucasian SFSR (1930-1936).svg|thumb|150px|[[Aizkaukāza PFSR]] ģerbonis (1922–1936)]]
[[Attēls:Emblem of the Armenian Soviet Socialist Republic (1937–1990), Emblem of Armenia (1990–1992).svg|thumb|150px|[[Armēnijas PSR]] un Armēnijas Republikas ģerbonis (1936–1992)]]

=== Armēnijas Pirmās republikas ģerbonis ===
Mūsdienu Armēnijas ģerboņa izcelsme ir tieši saistīta ar [[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas Pirmās republikas]] dibināšanu 1918. gadā. Tajā gadā tika pieņemts agrīnais ģerboņa variants. Simboli uz šīs iepriekšējās ģerboņa versijas bija novietoti nedaudz citā secībā, un ērglis un lauva bija attēloti ar izbāztām mēlēm, piešķirot tiem draudīgāku izskatu. Attēlots tika arī Ararata kalns (kopā ar [[Mazais Ararats|Mazo Araratu]]), bet bez Noasa šķirsta. Ģerboni projektēja arhitekts un [[Sanktpēterburgas Iļjas Repina Tēlotājmākslas akadēmija|Sanktpēterburgas Mākslas akadēmija]]s loceklis [[Aleksandrs Tamaņans]] un mākslinieks [[Akobs Kodžojans]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.president.am/en/state-symbols/|title=State symbols of the Republic of Armenia|publisher=The Office to the President of the Republic of Armenia|access-date=October 5, 2016|archive-date={{dat|2015|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151130213232/http://www.president.am/en/state-symbols/}}&lt;/ref&gt;

=== Aizkaukāza SFPR ===
{{pamatraksts|Aizkaukāza SFPR ģerbonis}}
1922. gadā Armēnija kopā ar Gruziju un Azerbaidžānu tika iekļauta [[Aizkaukāza SFPR]]. Aizkaukāza SFPR ģerboni pieņēma Aizkaukāza SFPR valdība. Nav precīzi zināms tā pieņemšanas laiks. Tajā ir iestrādāti visu triju tautu simboli, kas tika apvienoti Aizkaukāza SFPR, [[armēņi|armēņu]], [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] un [[gruzīni|gruzīnu]], un tajā neparasti līdzās ir [[islāms|islāma]] māksla un [[komunisms|komunistiskie]] elementi. Zvaigznes forma tika aizgūta no Gruzijas ģerboņa (1918—1921.,1991—2004); [[Islāma kalendārs|pusmēness]] apzīmē musulmaņu pasauli, un uz fona tika attēlots Armēnijas valsts simbols Ararats.

=== Armēnijas PSR ģerbonis ===
{{pamatraksts|Armēnijas PSR ģerbonis}}
1937. gadā tika pieņemts jauns ģerbonis. Tāpat kā pirmās neatkarīgās republikas ģerbonis, arī šajā bija saglabāts Ararata kalns kopā ar padomju [[sirpis un āmurs|sirpi, āmuru]] un [[sarkanā zvaigzne|sarkano zvaigzni]] aiz tiem. Ararata kalna iekļaušana ģerbonī izraisīja [[Turcija]]s iebildumus, jo kalns ir arī daļa no tās teritorijas. Uz ko [[Maskavas kremlis|Kremlis]] atbildēja, ka, lai gan Turcijas simbols ir pusmēness, tas nenozīmē, ka viņiem ir tiesības uz Mēnesi.&lt;ref&gt;Louis, Victor and Jennifer. ''The Complete Guide to the Soviet Union''. New York, 1976. p. 98&lt;/ref&gt; Padomju Savienība izjuka 1991. gadā un Armēnija kļuva par neatkarīgu republiku. 1992. gadā tika pieņemta nedaudz pārveidota Pirmās republikas ģerboņa versija, un kopš tā laika tā ir saglabājusies.

== Simbolisms ==
=== Vairogs ===
Vairogs sastāv no vairākām daļām. Centrā ir attēlots [[Ararats]] ar [[Noasa šķirsts|Noasa šķirstu]] uz tā. Saskaņā ar tradīciju pēc lielajiem plūdiem šķirsts esot atradies kalna virsotnē. Ararats tiek uzskatīts par Armēnijas valsts simbolu un tādējādi ir ļoti svarīgs ģerbonim. Apkārt Araratam ir attēloti seno armēņu dinastiju simboli. Vairoga apakšējā kreisajā daļā attēloti divi ērgļi, kas simbolizē armēņu teritorijas garumu [[Artašesīdu dinastija]]s valdīšanas laikā no otrā gadsimta p.m.ē. līdz mūsu ēras sākumam. Kreisajā augšējā daļā ir lauva ar krustu, [[Bagratuni dinastija]]s simbols, kas valdīja viduslaikos, starp 9. un 11. gadsimtu. Šīs dinastijas valdīšanas laikā Armēnija ļoti attīstījās kulturāli, padarot tās galvaspilsētu [[Ani]] par vienu no nozīmīgākajiem tā laika kultūras, sociālajiem un komerciālajiem centriem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.crwflags.com/fotw/flags/am).html |publisher=CRW Flags|title=Armenia: Coat of arms| access-date =October 5, 2016}}&lt;/ref&gt; Bagratuni karaļvalsti 11. gadsimtā iznīcināja Bizantijas impērijas iebrukums un cīņas ar [[Seldžuku dinastija|Seldžuku dinastiju]]. Augšējā labajā daļā ir [[divgalvainais ērglis]], [[Aršakīdu dinastija]]s simbols. Pirmā dinastija, kas valdīja pār kristīgo Armēniju pirmā gadsimta līdz 428. gadam. [[Trdats III|Trdata III]] valdīšanas laikā Armēnija kļuva par pirmo valsti, kas 301. gadā pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā oficiālu reliģiju. Apakšējā labajā daļā ir lauva ar krustu, kas ir [[Rubenīdu dinastija]]s simbols. Šī dinastija valdīja [[Kilikijas Armēņu karaliste|Kilikijas Armēņu karalistē]], valstī, kas paplašinājās un attīstījās 12. un 13. gadsimtā, līdz 1375. gadā to iekaroja [[Mameluks|mameluki]].

=== Ērglis un lauva ===
Ērglis tur vairogu ģerboņa kreisajā pusē, savukārt lauva labajā pusē. Ērglis bija [[Artaesīdu dinastija]]s simbols un vēlāk arī [[Aršakīdu dinastija]]s simbols. Lauva bija [[Bagratuni dinastija]]s simbols un vēlāk arī [[Rubenīdu dinastija]]s simbols. Ērglis un lauva ir kopīgs motīvs civilizācijas ceļā uz Armēnijas kalnieni. Kā tādas tās ir pārstāvētas dažādās armēņu dinastijās.

Abi šie dzīvnieki tika izvēlēti savas varas, drosmes, pacietības, gudrības un dēļ nozīmīguma dzīvnieku valstībā.

== Pielietojums ==
Armēnijas ģerboni izmanto uz Armēnijas naudas vienībām, ordeņos un medaļās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.parliament.am/legislation.php?sel=show&amp;ID=2710&amp;lang=eng|title=The Law of the Republic of Armenia On the coat of arms of the Republic of Armenia
}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Armēnijas karogs]]
* [[Armēnijas PSR ģerbonis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* ''[https://www.fotw.info/flags/am).html Armēnijas ģerbonis]'' vietnē ''[[Flags of the World]]''
* [http://www.president.am/en/state-symbols/ Armēnijas nacionālie simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151130213232/http://www.president.am/en/state-symbols/ |date={{dat|2015|11|30||bez}} }}

{{Eiropas ģerboņi}}
{{Āzijas ģerboņi}}

[[Kategorija:Valstu ģerboņi]]
[[Kategorija:Armēnijas nacionālie simboli]]</text>
      <sha1>6mct64aer90zix4pe0x7lqdlrlskqad</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Northwegiscre nasu</title>
    <ns>3</ns>
    <id>462697</id>
    <revision>
      <id>4486225</id>
      <parentid>3242733</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T01:14:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mfield</username>
        <id>25789</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:William Rehtworc]] uz [[Dalībnieka diskusija:Northwegiscre nasu]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/William Rehtworc|William Rehtworc]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Northwegiscre nasu|Northwegiscre nasu]]&quot;</comment>
      <origin>3242733</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="184" sha1="f5c6v1mybh76vw1ood4zm597ku9moqx" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=William Rehtworc}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 24. jūnijs, plkst. 03.37 (EEST)</text>
      <sha1>f5c6v1mybh76vw1ood4zm597ku9moqx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dažādība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464561</id>
    <revision>
      <id>4486250</id>
      <parentid>4407118</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T05:24:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8629" sha1="1hc27cuqqraeqd0k3qm7bne8vnqxlax" xml:space="preserve">{{pārvietot|Dažādība (menedžments)}}
'''Dažādība''' ir indivīda vērtību, attieksmju, kultūras, ticības, etniskās piederības, [[Dzimums|dzimuma]], vecuma, sociālekonomiskās situācijas, kā arī prasmju, zināšanu un dzīves pieredzes atšķirības.&lt;ref&gt;Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (2018): Glossary &amp; Thesaurus. ''Dažādība.'' https://eige.europa.eu/thesaurus/terms/1085?lang=lv&lt;/ref&gt; Mūsdienās arvien vairāk darba devēju pievērš uzmanību dažādības veicināšanai savās iestādēs, uzņēmumos un [[Organizācija|organizācijās]]. Dažādība respektē katra [[Indivīds|indivīda]] subjektīvo pieredzi, uzlūkojot to kā resursu, izvairoties no vienādošanas un savstarpējas darbinieku salīdzināšanas. Attiecīgi arī darbinieku produktivitātes un darba rezultātu novērtēšana tiek uzlūkota kontekstā ar darbinieka individuālo dzīves pieredzi.&lt;ref&gt;idm.org: Dažādības vadības mācību rokasgrāmata. https://www.idm-diversity.org/files/EU0708-TrainingManual-lv.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220625130106/https://www.idm-diversity.org/files/EU0708-TrainingManual-lv.pdf |date={{dat|2022|06|25||bez}} }} 7.lpp.&lt;/ref&gt;

Būtiski nošķirt dažādību no [[diskriminācija]]s — ja diskriminācija personas individuālās iezīmes uztver kā trūkumu, tad dažādība tās uzlūko kā resursu.&lt;ref&gt;Sabiedriskās politikas centrs Providus: Mācību kursa &quot;Dažādības vadība. Neizmantotās iespējas!&quot; metodiskās vadlīnijas. https://www.vas.gov.lv/lv/box/files/par_mums_projekti/dvkursametodiskasvadlinijas.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150612121143/http://www.vas.gov.lv/lv/box/files/par_mums_projekti/dvkursametodiskasvadlinijas.pdf |date={{dat|2015|06|12||bez}} }} 9.lpp.&lt;/ref&gt; Dažādības vadības teorijā vislielākā uzmanība tiek pievērsta t.s. diskriminācijas riskam pakļautajām grupām, piemēram, personas, kas atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, personas pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas vai atsevišķos kolektīvos — jaunieši, personas ar invaliditāti, etniskās minoritātes u.c.

== Dažādības vadība uzņēmumā ==
1990. gadā biznesa vadības konsultantes Merilina Lodena (''Marylin Loden'') un Džūdija Rosenere (''Judy Rosener'') izstrādāja t.s. dažādības apli, kurā atainotas četri dažādības līmeņi — personība, iedzimtās īpašības, iegūtās īpašības, loma organizācijā. Pēc šī iedalījuma vadās arī mūsdienu dažādības eksperti, veidojot stratēģijas darbinieku motivācijai un produktivitātes veicināšanai.

==== Personība ====
Indivīda personības īpašības starppersonu komunikācijā un darba vidē, piemēram, apņēmība, neatlaidība, spējas strādāt individuāli/komandā, pašiniciatīva, proaktivitāte, empātija, racionalitāte, emocionalitāte utt. Jebkura no darbinieka personības iezīmēm var tikt izmantota kā resurss, radot apstākļus un vidi, kurā tā izpaužas visefektīvāk — piemēram, ja darbinieks ir apveltīts ar pašiniciatīvu un organizatora talantu, darbiniekam var uzticēt atbildību par kolēģu sveikšanu dzimšanas dienās. Vai, piemēram, darbiniekam, kuru raksturo neatlaidība un apņēmība, var uzticēt sarežģītākus darba uzdevumus, kas prasa ilgāku koncentrēšanos un laika resursus.

==== Iedzimtās īpašības ====
Pie šīs dimensijas pieder tādi indivīda raksturlielumi, kas ir iedzimti, pastāv neatkarīgi no personīgās gribas un praktiski nav maināmi, piemēram, dzimums, vecums, veselības stāvoklis (piemēram, invaliditāte), etniskā izcelsme, u.tml. Šajā dimensijā ietilpst iezīmes, kuras aizsargā arī dažādi starptautiski cilvēktiesību līgumi un nacionālie antidiskriminācijas tiesību akti. Arī šīs dimensijas iezīmes, prasmīgi uzlūkotas, var sniegt nozīmīgu ieguldījumu iestādes, uzņēmuma vai organizācijas attīstībā.

==== Iegūtās īpašības jeb pieredze ====
Faktori, kas ir atkarīgi no indivīda gribas un ir mainīgi visas dzīves garumā, piemēram, izglītība, darba pieredze, ienākumu līmenis, ģimenes stāvoklis, lokalizācija (dzīve pilsētā vai laukos), hobiji un intereses, arī pilsonība, reliģiskā un politiskā pārliecība (šīs iezīmes gan atšķirīgās situācijās tiek pieskaitītas iedzimtajām īpašībām). Darba devējs var vienlaikus gan novērtēt darbinieka iegūtās īpašības un novirzīt tās nepieciešamo uzdevumu veikšanai, gan motivēt darbinieku, piemēram, turpināt izglītošanos, lai iegūtu darbam nepieciešamās papildus prasmes.&lt;ref&gt;Vienna University: What is Diversity about? https://personalwesen.univie.ac.at/en/gender-equality-diversity/diversity/what-is-diversity-about/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201001230933/https://personalwesen.univie.ac.at/en/gender-equality-diversity/diversity/what-is-diversity-about/ |date={{dat|2020|10|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;

==== Darba vides faktori ====
Papildus darbinieka personības iezīmēm un iedzimtajām vai iegūtajām īpašībām nozīmīgi ir arī iestādes, uzņēmuma vai organizācijas vides aspekti — piemēram, darbinieka loma, ieņemamais amats un veicamie darba pienākumi, darbvieta (atsevišķs kabinets vai vieta kopējā kabinetā), dažādas privilēģijas, kas izriet no ieņemamā amata (piemēram, darba telefons, rezervēta stāvvieta) u.tml.

==== Laikmeta iezīmes&lt;ref&gt;Cultural Competence Learning Institute: Diversity Wheel. https://community.astc.org/ccli/resources-for-action/group-activities/diversity-wheel&lt;/ref&gt; ====
Literatūrā atrodamas atsauces arī uz laikmetu kā nozīmīgu faktoru dažādības veicināšanā. Pie šīs dimensijas pieder gan attiecīgās valsts vēsture, politiskā situācija, kultūra un tradīcijas, gan attiecīgā laika perioda morāles normas.

== Dažādības ieguvumi uzņēmumā ==
[[Eiropas Komisija]] 2003. gadā veica visaptverošu pētījumu,&lt;ref&gt;European Commission (2003): The Costs and Benefits of Diversity. https://www.coe.int/t/dg4/cultureheritage/mars/source/resources/references/others/17%20-%20Costs%20and%20Benefits%20of%20Diversity%20-%20EU%202003%20ExSum.pdf&lt;/ref&gt; kura ietvaros tika definēti būtiskākie ieguvumi no dažādības iestādē, uzņēmumā vai organizācijā:

# attieksmju un sociālās uzvedības maiņa — respektējot dažādību, darbinieki kļūst tolerantāki, pauž gatavību sadarbībai starp šķietami atšķirīgām komandām, nereti pārnesot attieksmju maiņu arī uz privāto dzīvi;
# reputācijas maiņa — sabiedrība vienmēr pozitīvāk vērtē uzņēmumu, kas ir sociāli atbildīgs;
# darbinieku lojalitāte un uzticība darba devējam — jūtot atbalstu un darba devēja ieinteresētību darbinieka personībā un izaugsmē, darbinieki daudz vairāk sevi saista ar kopējo uzņēmuma tēlu, ir uzticīgi un atbildīgi pret saviem darba pienākumiem;
# darbinieku motivācija — darbinieki kļūst ieinteresēti augstāko darba mērķu sasniegšanā;
# darbinieku radošā potenciāla izmantošana — atrodoties vidē, kurā ikviens darbinieks tiek respektēts un pieņemts, darbiniekiem rodas vēlme ieguldīt savu enerģiju un idejas uzņēmuma vides un tēla veidošanā.
Uz līdzīgiem secinājumiem norāda arī jaunāki pētījumi.&lt;ref&gt;John Cleary. Diversity in the workplace: Boon or distraction? https://inhouse-legal.eu/organisation-diversity/workplace-diversity/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200923153703/https://inhouse-legal.eu/organisation-diversity/workplace-diversity/ |date={{dat|2020|09|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Dažādības jautājumi Latvijā ==
2017.-2022. gadā Sabiedrības integrācijas fonds ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īsteno projektu &quot;Dažādības veicināšana.&quot;&lt;ref&gt;Kustība &quot;Dažādībā ir spēks&quot;: https://www.dazadiba.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201120180334/https://www.dazadiba.lv/ |date={{dat|2020|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; Projekta mērķis ir veicināt sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļauto personu nodarbinātību un sociālekonomisko iekļaušanos, vienlaikus sekmējot sabiedrības informētību un vispārējo izpratni par diskriminācijas novēršanu un iekļaujošu sabiedrību. Projekta ietvaros ik gadu tiek veikts uzņēmumu dažādības veicināšanas novērtējums, pasniedzot apbalvojumu piecās kategorijās: Darbinieku dažādība, Dažādības un iekļaušanas vadība, Iekļaujoša darba vide, Dažādība un iekļaušana darba attiecībās un Dažādības un iekļaušanas veicināšana.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Sabiedrība]]</text>
      <sha1>1hc27cuqqraeqd0k3qm7bne8vnqxlax</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džefs Porkaro</title>
    <ns>0</ns>
    <id>470484</id>
    <revision>
      <id>4486378</id>
      <parentid>4403617</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:32:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18954" sha1="rzecsq6p6zcgnp1n5z2walx89o6cs6o" xml:space="preserve">{{mašīntulkojums}}
{{izolēts raksts|date=2020. gada novembris}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = 
| Attēls = Jeff Porcaro Toto Fahrenheit World Tour 1986.jpg
| Dzimis = {{birth date|1954|4|1|mf=y}}
| Nodarbošanās = Mūziķis, dziesmu autors, ierakstu producents
| Dz_vārds = Džefrijs Tomass Porkaro
| Miris = {{death date and age|1992|8|5|1954|4|1}}
| Vieta_mr = West Hills, California, U.S.
| Gadi = 1971–1992
| Darbojies_arī = {{hlist|[[Toto (band)|Toto]]|[[Steely Dan]]|[[Nik Kershaw]]|[[Boz Scaggs]]|[[Michael Jackson]]|[[Bee Gees]]}}
| Vieta_dz = South Windsor, Connecticut, U.S.
| Žanrs = {{hlist|Hard rock|pop rock|progressive rock|jazz fusion}}
| Instrumenti = Bungas, sitaminstrumenti
| Apraksts = Džefs Porkaro pie bungām, Toto Farenheit Pasaules Tūrē, iekš [[Blaisdell Arena]] Honolulu, Havaju salās, 1986. gada 10. novembrī.
| Vārds_orig = Jeffrey Thomas Porcaro
}}'''Džefrijs Tomass Porkaro''' (''Jeffrey Thomas Porcaro'';&lt;ref&gt;{{Youtube|&quot;Jeff Porcaro and Joe Porcaro Drum Lesson Video&quot;}}&lt;/ref&gt; 1. aprīlis 1954 — 5. augusts 1992) ir amerikāņu [[bundzinieks]], dziesmu autors un ierakstu producents. Viņš ir vislabāk pazīstams ar savu darbu rokgrupā Toto, bet ir viens no visvairāk ierakstītajiem sesiju mūziķiem, kurš strādājis pie simtiem albumu un tūkstošiem sesiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.freedrumlessons.com/drummers/jeff-porcaro.php|title=Freedrumlessons.com|publisher=Freeodrumlessons.com|access-date=2010-12-09|date=|archive-date=2016-01-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20160109131921/http://www.freedrumlessons.com/drummers/jeff-porcaro.php}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url={{Allmusic|class=artist |id=jeff-porcaro-p112306/biography |pure_url=yes}}|title=Jeff Porcaro|last=Ruhlmann|first=William|publisher=AllMusic|access-date=2011-10-24|date=}}&lt;/ref&gt; Kamēr viņš jau bija pazīstams studijas spēlētājs 1970. gados, viņš izcēlās Amerikas Savienotajās Valstīs kā bundzinieks Steely Dan albumā ''Katy Lied''.

AllMusic ir raksturojis viņu kā &quot;neapšaubāmi visaugstāk novērtēto roka studijas bundzinieku no 70. gadu vidus līdz 90. gadu sākumam&quot; un saka, ka &quot;nav pārspīlēti teikt, ka 1980. gados populārā pop/rock bungu skaņa bija lielā mērā Džefa Porkaro skaņa.&quot;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Pēc nāves viņš 1993. gadā tika uzņemts ''Modern Drummer'' Hall of Fame sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.moderndrummer.com/modern-drummers-readers-poll-archive/#_|title=Modern Drummer's Readers Poll Archive, 1979–2014|website=[[Modern Drummer]]|access-date=10 August 2015}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==

=== Personīgajā dzīvē ===
Džefrijs Tomass Porkaro dzimis 1954. gada 1. aprīlī [[Hārtforda (Konektikuta)|Hārtfordā]], [[Konektikuta]]s štatā, un bija [[Itāļi|itāļu]] izcelsmes Losandželosas sesiju sitaminstrumentālista&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.drumclubmagazine.com/read-ms2s9-joe-porcaro-percussionista-made-in-italy.html|title=Joe Porcaro Percussionista Made in Italy|publisher=Il Volo Srl Editore|access-date=2016-11-10|date=}}&lt;/ref&gt; Džo Porkaro un viņa sievas Eilēnas vecākais dēls. Viņa jaunākais brālis Maiks bija veiksmīgs basģitārists un grupas Toto dalībnieks. Jaunākais brālis Stīvs joprojām ir studijas mūziķis un Toto biedrs. Porkaro tika uzaudzis [[Losandželosa]]s San Fernando ielejas apgabalā un apmeklēja [[Uliss Grānts|Ulisa S. Granta]] vidusskolu.

=== Karjera ===
Porkaro sāka spēlēt bungas septiņu gadu vecumā. Viņu apmācīja tēvs Džo Porkaro, kam sekoja turpmāka apmācība pie Boba Zimmitti un Ričija Lepora. Kad viņam bija septiņpadsmit gadu, viņš ieguva savu pirmo profesionālo darbu, koncertā, spēlējot [[Šēra|Sonny &amp; Cher]] tūres grupā. Vēlāk viņš tajā laikā sauca Džimu Keltneru un Džimu Gordonu par saviem elkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=dQ6tzbKsKKk|title=Jeff Porcaro Throwback Thursday from the MI Vault|publisher=Musicians Institute|access-date=2015-03-13|date=}}&lt;/ref&gt; Savos divdesmitajos gados, Porkaro jau bija dzirdams uz vairākiem simtiem albumiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.toto99.com/disco/jeffdisco.shtml|title=Jeff Porcaro's official discography|publisher=Toto99.com|access-date=2010-12-09|date=}}&lt;/ref&gt; tajā skaitā vairākiem Steely Dan. Viņš kopā ar savu brāli Stīvu un bērnības draugiem Stīvu Lukateru un Deividu Paiču kopā ar Bozu Skagsu devās turnejā. Džefs Porkaro bundzinieku vidū ir slavens ar bungu zīmējumu, ko viņš izmantoja [[Grammy balva|Grammy balvu]] ieguvušajā Toto dziesmā &quot;Rosanna&quot; no albuma ''Toto IV''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.onlinedrummer.com/drum-videos/jeff-porcaro-rosanna-shuffle/|title=Jeff Porcaro – Rosanna Shuffle|last=Nate Brown|publisher=OnlineDrummer.com|access-date=2015-11-01|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924060454/http://www.onlinedrummer.com/drum-videos/jeff-porcaro-rosanna-shuffle/}}&lt;/ref&gt; Bungu modeli, ko sauc par ''Half-Time Shuffle Groove'', kuru sākotnēji izveidoja bundzinieks Bernards Purdie, kurš to sauca par &quot;''Purdie Shuffle''&quot;. Porkaro izveidoja pats savu šī ''groove'' versiju, sajaucot iepriekš minēto sajaukumu ar [[Džons Bonems|Džona Bonema]] groove, kas dzirdama [[Led Zeppelin]] dziesmā &quot;Fool in the Rain&quot;. Porkaro sīki apraksta šo ''groove'' videoklipā ''Star Licks'', kuru viņš izveidoja neilgi pēc tam, kad &quot;''Rosanna''&quot; kļuva populāra.

Papildus darbam ar Toto viņš bija arī ļoti pieprasīts sesiju mūziķis. Porkaro sadarbojās ar daudziem lielākajiem mūzikas vārdiem, tostarp ar Džordžu Bensonu, Tomiju Bolinu, Leriju Karltonu, Ēriku Karmenu, [[Ēriks Kleptons|Ēriku Kleptonu]], [[Džo Kokers|Džo Kokeru]], Kristoferu Krosu, [[Mailss Deiviss|Milesu Deivisu]], [[Dire Straits]]u, Donaldu Fāgenu, Stanu Gecu, [[Deivids Gilmors|Deividu Gilmūru]], Džeimsu Ņūtonu Hauardu, Als Džarreau, [[Eltons Džons]], Leo Sajers, Gregs Leiks, Rikijs Lī Džonss, [[Pols Makartnijs]], Maikls Makdonalds, [[Bee Gees]], Sergio Mendess, Džims Messina, [[Pink Floyd|Pink Floids]], Lī Ritenors, [[Daiena Rosa|Diāna Rosa]], Bozs Skags, Roņi un Krofts, [[Brūss Springstīns]], Steelijs Dens, [[Bārbra Streisande|Barbra Streisanda]], Ričards Markss, Dons Henlijs, [[Deivids Fosters]], [[Donna Sammere|Donna Vasara]] un Džo Volšs. Porkaro devis bungu izpildījumu četros Maikla Džeksona ''[[Thriller|trillera]]'' skaņdarbos un spēlēja arī ''[[Dangerous]]'' albuma hitā &quot;[[Heal the World]]&quot;. Viņš spēlēja arī uz 10cc ''albuma'' ''...Meanwhile'' (1992). 1993. gada albumā ''10cc Alive'', kas ierakstīts pēc viņa nāves, grupa viņam veltīja dziesmu &quot;''The Night That the Stars Didn't Show''&quot;.

Ričards Markss veltīja viņam dziesmu &quot;''One Man''&quot; un teica, ka Porkaro ir labākais bundzinieks, ar kuru viņš jebkad ir strādājis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.geocities.jp/jeffsstamp/diskfile/rfile/rimarx4a.html|title=liner notes &quot;Paid vacation&quot;, see quote about &quot;One man&quot;|publisher=Geocities.jp|access-date=2010-12-09|date=}}&lt;/ref&gt; [[Maikls Džeksons]] veltīja Porkaro sava 1995. gada albuma ''[[HIStory: Past, Present and Future, Book I]]'' piezīmju ''[[HIStory: Past, Present and Future, Book I|grāmatā]]''.

=== Nāve ===
Porkaro nomira Humanas slimnīcā Vesthilsā, Losandželosā 1992. gada 5. augusta vakarā, 38 gadu vecumā, saslimstot no insekticīda izsmidzināšanas savā ''Hidden Hills'' mājas pagalmā. Koroners izslēdza nelaimes gadījumu un noteica nāves cēloni kā sirdslēkmi okluzīvas [[Išēmiskā sirds slimība|koronāro artēriju slimības]] dēļ, ko izraisīja ateroskleroze kokaīna lietošanas rezultātā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://articles.latimes.com/1992-09-04/local/me-6355_1_jeff-porcaro|title=Drummer's Death Linked to Cocaine, Coroner Says : Autopsy: Report finds no evidence to support earlier belief that Toto's Jeff Porcaro died of an allergic reaction to a pesticide|}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.toto99.com/band/history/history4.shtml|title=Official Toto Website – Band History|publisher=Toto99.com|access-date=2011-10-24|date=August 5, 1992}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grunge.com/163261/the-tragic-real-life-story-of-toto/|title=The tragic real life story of Toto}}&lt;/ref&gt;

== Aprīkojums ==
Porkaro apstiprināja Pearl bungas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pearldrum.com/news-events/drumset-news/remembering-jeff-porcaro|title=Pearl Drums: Remembering Jeff Porcaro|publisher=Pearldrum.com|access-date=September 29, 2014|archive-date={{dat|2019|04|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083249/https://pearldrum.com/news-events/drumset-news/remembering-jeff-porcaro}}&lt;/ref&gt; pedāļus, plauktus un aparatūru, Paiste cimbolus, Remo bungu galviņas un Regaltip stilbiņus. Viņam bija savi Regaltip Jeff Porkaro firmas stilbiņi, kurus uzņēmums joprojām ražo no 2020. gada. Līdz pievienojumam Pearl 1982. gadā viņš izmantoja citu zīmolu bungas, īpaši Ludvigu, Grecu, Camco un Yamaha bungas.

== Diskogrāfija ==

=== Ar Toto ===

* ''Toto'' (1978)
* ''Hydra'' (1979)
* ''Turn Back'' (1981)
* ''Toto IV'' (1982)
* ''Isolation'' (1984)
* ''Dune'' [original soundtrack] (1984)
* ''[https://www.bing.com/videos/search?q=olympic+games+1984+music&amp;view=detail&amp;mid=205C5C06407D5533F5B9205C5C06407D5533F5B9&amp;FORM=VIRE Olympic Games 1984 (soundtrack)]'' [original soundtrack] (1984)
* ''Fahrenheit'' (1986)
* ''The Seventh One'' (1988)
* ''Past to Present 1977 — 1990'' (1990)
* ''Kingdom of Desire'' (1992, released posthumously and dedicated to Jeff's memory)
* ''Toto XX'' (1998)
* ''Greatest Hits Live...and More'' (DVD with behind the scenes footage and interviews)
* ''Old Is New'' (2018, posthumous appearance)

=== Ar citiem māksliniekiem ===

* Seals &amp;amp;amp; Crofts — ''Diamond Girl'' (1973); ''Unborn Child'' (1974); ''Get Closer'' (1976)
* Les Dudek — Les Dudek (1976)
* Three Dog Night — ''American Pastime'' (1976)
* [[Džo Kokers|Joe Cocker]] — ''I Can Stand a Little Rain'' (1974); ''Civilized Man'' (1984)
* Steely Dan — ''Pretzel Logic'' (1974) — &quot;Night by Night&quot;, &quot;Parker's Band&quot;; ''Katy Lied'' (1975); &quot;FM (No Static at All)&quot; (1978, for the ''FM'' movie soundtrack album); ''Gaucho'' (1980) — &quot;Gaucho&quot;
* Tommy Bolin — ''Teaser'' (1975) — &quot;The Grind&quot;, &quot;Homeward Strut&quot;, &quot;Dreamer&quot;, &quot;Teaser&quot;
* Jackson Browne — The Pretender (1976)
* Leo Sayer — ''Endless Flight'' (1976) — &quot;When I Need You&quot;; ''Thunder in My Heart'' (1977); ''Leo Sayer'' (1978); ''World Radio'' (1982); ''Have You Ever Been in Love'' (1983)
* Boz Scaggs — ''Silk Degrees'' (1976); ''Down Two Then Left'' (1977); ''Middle Man'' (1980); &quot;Look What You've Done to Me&quot; (1980, featured in the movie ''Urban Cowboy''); &quot;Miss Sun&quot; (1980, released as a single, then included on the compilation ''Hits!''); ''Other Roads'' (1988)
* John Sebastian — ''Welcome Back'' (1976)
* Carly Simon — &quot;Nobody Does It Better&quot; (1977)
* Eric Carmen — ''Boats Against the Current'' (1977) — &quot;She Did It&quot;
* Valerie Carter — ''Just a Stone's Throw Away'' (1977); ''Wild Child'' (1978)
* Lisa Dal Bello — ''Lisa Dal Bello'' (1977)
* Hall &amp;amp;amp; Oates — ''Beauty on a Back Street'' (1977)
* [[Daiena Rosa|Diana Ross]] — ''Baby It's Me'' (1977); ''Ross'' (1983)
* Colin Blunstone — ''Never Even Thought'' (1978)
* Larry Carlton — ''Larry Carlton'' (1978); ''Sleepwalk'' (1981); ''Friends'' (1983)
* Allen Toussaint — ''Motion'' (1978)
* Dave Mason — ''Mariposa De Oro'' (1978) — &quot;Will You Still Love Me Tomorrow&quot;
* Warren Zevon — ''Excitable Boy'' (1978) — &quot;Nighttime in the Switching Yard&quot;; ''Mr. Bad Example'' (1991)
* Ruben Blades — ''Nothing but the Truth'' (1988)
* Bim — ''Thistles'' (1978)
* Jerry Williams — ''Gone'' (1978)
* Al Stewart — ''Time Passages'' (1978) — &quot;Valentina Way&quot;
* Marc Jordan — ''Mannequin'' (1978)
* The Pointer Sisters — ''Energy'' (1978)
* Rickie Lee Jones — ''Rickie Lee Jones'' (1979); ''The Magazine'' (1984)
* Janne Schaffer — ''Earmeal'' (1979)
* Lowell George — ''Thanks, I'll Eat It Here'' (1979)
* Flyer — ''Send a Little Love My Way'' (1979)
* [[Pink Floyd]] — ''[[The Wall]]'' (1979) — &quot;Mother&quot;
* [[Areta Frenklina|Aretha Franklin]] — ''Aretha'' (1980); ''Love All the Hurt Away'' (1981)
* Mariya Takeuchi — ''Miss M'' (1980)
* The Brothers Johnson — ''Winners'' (1981)
* Peter Frampton — ''Breaking All the Rules'' (1981)
* [[Bee Gees]] — ''Living Eyes'' (1981)
* Char — ''U.S.J'' (1981)
* Christopher Cross — &quot;Arthur's Theme (Best That You Can Do)&quot; (1981); ''Another Page'' (1983); ''Rendezvous'' (1992)
* Randy Crawford — ''Secret Combination'' (1981); ''Windsong'' (1982); ''Nightline'' (1983)
* Al Jarreau — ''Breakin' Away'' (1981) — &quot;Breakin' Away&quot;; ''Jarreau'' (1983) — &quot;Mornin'&quot;, &quot;Step by Step&quot;, &quot;Black and Blues&quot;
* Amii Ozaki — ''Hot Baby'' (1981)
* Greg Lake — ''Greg Lake'' (1981)
* Crosby, Stills &amp;amp;amp; Nash — ''Daylight Again'' (1982); ''Allies'' (1983)
* Eye to Eye — ''Eye to Eye'' (1982)
* [[Maikls Džeksons|Michael Jackson]] — ''[[Thriller]]'' (1982) — &quot;The Girl is Mine&quot;, &quot;[[Beat It]]&quot;, &quot;Human Nature&quot;, &quot;The Lady in My Life&quot;; ''[[Dangerous]]'' (1991) — &quot;[[Heal the World]]&quot;
* [[Donna Sammere|Donna Summer]] — ''Donna Summer'' (1982) — &quot;Protection&quot;
* [[Eltons Džons|Elton John]] — ''Jump Up!'' (1982)
* Melissa Manchester — ''Hey Ricky'' (1982) — &quot;You Should Hear How She Talks About You&quot;
* Donald Fagen — ''The Nightfly'' (1982)
* Herbie Hancock — ''Lite Me Up'' (1982)
* Don Henley — ''I Can't Stand Still'' (1982) — &quot;Dirty Laundry&quot;; ''The End of the Innocence'' (1989) — &quot;New York Minute&quot;
* Michael McDonald — ''If That's What It Takes'' (1982) — &quot;I Keep Forgettin'&quot;; ''No Lookin' Back'' (1985); ''Take It to Heart'' (1990)
* George Benson — ''In Your Eyes'' (1983) — &quot;Lady Love Me (One More Time)&quot;
* James Newton Howard — ''James Newton Howard and Friends'' (1983)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sheffieldlab.com/item.php?item_id=40|title=James Newton Howard &amp; Friends|website=Sheffieldlab.com|access-date=2016-06-27|date=|archive-date=2016-01-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20160109131921/http://sheffieldlab.com/item.php?item_id=40}}&lt;/ref&gt;
* [[Laionels Ričijs|Lionel Richie]] — ''Can't Slow Down'' (1983) — &quot;Running with the Night&quot;; ''Louder Than Words'' (1996) — &quot;The Climbing&quot;
* Paul Simon — ''Hearts and Bones'' (1983) — &quot;Train in the Distance&quot;
* Randy Newman — ''Trouble in Paradise'' (1983) — &quot;I Love L.A.&quot;
* Russ Taff — ''Walls of Glass (1983) — &quot;Walls of Glass&quot;, &quot;Jeremiah&quot;, &quot;Inside Look&quot;''
* Chicago — ''Chicago 17'' (1984) — &quot;Stay the Night&quot;
* [[Deivids Gilmors|David Gilmour]] — ''About Face'' (1984)
* [[The Jackson 5|The Jacksons]] — ''Victory'' (1984) — &quot;Torture&quot;, &quot;Wait&quot;
* [[Pols Makartnijs|Paul McCartney]] — ''Give My Regards to Broad Street'' (1984) — &quot;Silly Love Songs&quot;
* Joe Walsh — ''The Confessor'' (1985)
* [[Ēriks Kleptons|Eric Clapton]] — ''Behind the Sun'' (1985) — &quot;Forever Man&quot;
* Peter Cetera — ''Solitude/Solitaire'' (1986)
* Earth, Wind &amp;amp;amp; Fire — ''Touch the World'' (1987)
* Roger Hodgson — ''Hai Hai'' (1987)
* David Benoit — ''Freedom at Midnight'' (1987); ''[[Ēna|Shadows]]'' (1991)
* Jon Anderson — ''In the City of Angels'' (1988)
* Luis Miguel — ''Busca Una Mujer'' (1988)
* Love and Money — ''Strange Kind of Love'' (1988)
* Patti Austin — ''The Real Me'' (1988); Love Is Gonna Getcha (1990)
* Dr. John — ''In a Sentimental Mood'' (1989)
* Nik Kershaw — ''The Works'' (1989) — &quot;Walkabout&quot;
* Poco — ''Legacy'' (1989)
* Clair Marlo — ''Let It Go'' (1989)
* [[Selina Diona|Celine Dion]] — ''Have a Heart'' (1989)
* Natalie Cole — ''Good to Be Back'' (1989) — &quot;Miss You Like Crazy&quot;, &quot;Starting Over Again&quot;
* [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] — ''[[Like a Prayer]]'' (1989) — &quot;Cherish&quot;; ''[[I'm Breathless]]'' (1990) — &quot;Hanky Panky&quot;
* Jude Cole — ''A View from 3rd Street'' (1990) — &quot;Time for Letting Go&quot;, &quot;Compared to Nothing&quot;; ''Start the Car'' (1992) — &quot;Open Road&quot;, &quot;Tell The Truth&quot;
* Sandi Patty — &quot;Another Time...Another Place&quot; (1990)
* [[Brūss Springstīns|Bruce Springsteen]] — &quot;Viva Las Vegas&quot; (1990, included in the collective album ''The Last Temptation of Elvis'' and featured in the movie ''Honeymoon in Vegas''); ''Human Touch'' (1992)
* Fahed Mitre — ''Toda la Verdad'' (1990)
* Twenty Mondays — ''The Twist Inside'' (1990)
* Bryan Duncan — ''Anonymous Confessions of a Lunatic Friend'' (1990)
* Emily Remler — ''This Is Me'' (1990)
* Michael Bolton — ''Time, Love &amp;amp;amp; Tenderness'' (1991) — &quot;When a Man Loves a Woman&quot;
* [[Šēra|Cher]] — ''Mermaids'' (1990) — &quot;The Shoop Shoop Song (It's in His Kiss)&quot;; ''Love Hurts'' (1991) — &quot;Could've Been You&quot;
* [[Dire Straits]] — ''On Every Street'' (1991) — &quot;Calling Elvis&quot;, &quot;Heavy Fuel&quot;
* Richard Marx — ''Rush Street'' (1991); ''Paid Vacation'' (1993) — &quot;One Man&quot;
* Bonnie Raitt — ''Luck of the Draw'' (1991)
* [[Rods Stjuarts|Rod Stewart]] — ''Vagabond Heart'' (1991) — &quot;The Motown Song&quot;
* Curtis Stigers — ''Curtis Stigers'' (1991)
* Ricky Gianco — ''E' rock &amp;amp;amp; roll'' (1991)
* B-52s — ''Good Stuff'' (1992)
* Go West — ''Indian Summer'' (1992)
* 10cc — ''...Meanwhile'' (1992)
* [[Brūss Springstīns|Bruce Springsteen]] — ''Human Touch'' (1992) — &quot;Human Touch&quot;
* Paul Young — ''The Crossing'' (1993)
* David Crosby — ''Thousand Roads'' (1993)
* Steve Porcaro — ''Someday/Somehow'' (2016) — &quot;Back to You&quot;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [http://jeffporcaro.blogspot.com Tribute site ar pilnīgu sesiju diskogrāfiju.]
* [http://www.toto99.com/jeff/tribute.shtml Oficiālā Toto vietnes sadaļa, kas veltīta Porkaro]
* [http://www.drummerworld.com/drummers/Jeff_Porcaro.html Porkaro lapa Drummerworld]
* [http://idhitthatpodcast.podomatic.com/entry/2013-09-01T06_57_30-07_00 2013. gada audiointervija ar Stīvu Lukateru, runājot par Džefu Porkaro no Podcast apraides “Es gribētu, lai sasniegtu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160422145902/http://idhitthatpodcast.podomatic.com/entry/2013-09-01T06_57_30-07_00 |date=2016-04-22 }}
* [http://jeffporcaro.net Jeffporcaro.net] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220120222233/https://www.jeffporcaro.net/ |date={{dat|2022|01|20||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:Porkaro, Džefs}}
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:1992. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bundzinieki]]
[[Kategorija:Mūziķi]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]
[[Kategorija:Amerikāņu bundzinieki]]</text>
      <sha1>rzecsq6p6zcgnp1n5z2walx89o6cs6o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Buhta Prončiščevoja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474459</id>
    <revision>
      <id>4486218</id>
      <parentid>4423787</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T23:45:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486218</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3442" sha1="b08im44jzo0v4lvde6pprj3g5v4keic" xml:space="preserve">{{Polārstacijas infokaste
| nosaukums            = Buhta Prončiščevoja
| oriģinālnosaukums    = ''Бухта Прончищевой''
| attēls               = 
| paraksts             = 
| karte                = Taimiras Dolganu-Ņencu rajons#Krasnojarskas novads#Krievija#Arktika
| relief               = jā
| paraksta_izvietojums = 
| caption              =
| valsts               = {{URS}}/{{RUS}}
| latd=75| latm=32| lats=33| latNS=N
| longd=113| longm=25| longs=18| longEW=E
| novietojums          = [[Taimira]]
| tips                 = vissezonas
| atvērta              = 1931
| atvērta_piezīme      = &lt;!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --&gt;
| slēgta               = 1992
| slēgta_piezīme       = 
| pieder               = 
| pers_vasara          = 
| pers_ziema           = 
| augstums             = 15
| vid_t                = -16,0
| vas_t                = 25,1
| ziem_t               = -50,0
| laika_zona           = [[UTC+7]]
| mājaslapa            = 
}}
'''Polārā hidrometeoroloģiskā stacija «Buhta Prončiščevoja»''' ({{val|ru|Полярная гидрометеорологическая станция «Бухта Прончищевой»}}) ir iekonservēta [[Krievija]]s [[polārstacija]] [[Arktika|Arktikā]].&lt;ref&gt;[http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?f=3&amp;t=3397 Полярная Почта. Бухта Марии Прончищевой, МГ-2]&lt;/ref&gt; Izvietojusies [[Taimira]]s pussalas austrumu piekrastē [[Laptevu jūra]]s krastā uz pussalas pie ieejas [[Marijas Prončiščevas līcis|Marijas Prončiščevas līcī]].

== Vēsture ==
Stacija izveidota 1921. gada 1. septembrī. Stacija pamesta un iekonservēta 1992. gada 1. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sevmeteo.ru/articles/4/137.shtml |title=ДИКСОН - СНЕЖНОЙ АРКТИКИ СТОЛИЦА. К 90-ЛЕТИЮ НАЧАЛА НАБЛЮДЕНИЙ НА о. ДИКСОН |access-date={{dat|2012|05|30||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111121024330/http://www.sevmeteo.ru/articles/4/137.shtml }}&lt;/ref&gt; Mūsdienās periodiski tiek izmantota kā polārā tūrisma galamērķis un atbalsta bāze.&lt;ref&gt;[http://zapovedsever.ru/news/details/my-vozvrashhaemsya ФЕДЕРАЛЬНОЕ ГОСУДАРСТВЕННОЕ БЮДЖЕТНОЕ УЧРЕЖДЕНИЕ «ОБЪЕДИНЕННАЯ ДИРЕКЦИЯ ЗАПОВЕДНИКОВ ТАЙМЫРА». МЫ ВОЗВРАЩАЕМСЯ]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://zen.yandex.ru/media/photogeographic/esce-odin-poteriannyi-rai-zabroshennaia-poliarnaia-stanciia-v-buhte-marii-pronchiscevoi-5fcde1747e300d7cca4bc454 Ещё один потерянный рай. Заброшенная полярная станция в бухте Марии Прончищевой.]
* [https://karpukhins.livejournal.com/189339.html Идём в бухту Марии Прончищевой.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210224223656/https://karpukhins.livejournal.com/189339.html |date={{dat|2021|02|24||bez}} }}
* [https://www.ttelegraf.ru/news/buhtu-marii-pronchischevoj-pereimenujut/ Бухту Марии Прончищевой переименуют]


[[Kategorija:PSRS polārstacijas]]
[[Kategorija:Krievijas polārstacijas]]
[[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]]
[[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]]
[[Kategorija:Slēgtās polārstacijas]]
[[Kategorija:Taimira]]</text>
      <sha1>b08im44jzo0v4lvde6pprj3g5v4keic</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bensakas rags</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477705</id>
    <revision>
      <id>4486150</id>
      <parentid>4296213</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:12:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486150</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4570" sha1="0crmaiwyrtwr9zjd7nlctbgwh1g1io3" xml:space="preserve">{{Ģeogrāfiska objekta infokaste
 |          nosaukums = Bensakas rags
 |        krāsu_shēma = 
 |             attēls = Cap Angela.jpg
 |            att_izm = 
 |       att_paraksts = 
 |        vietaskarte = Tunisija#Āfrika
 |vietaskartes_izmērs = 
 |      reljefa_vietaskarte = jā
 | plat_d = 37.346983 | plat_NS = N
 | gar_d  = 9.754608 | gar_EW  = E
 |          atrašanās = {{TUN}}
 |           augstums =
 |           piekļuve = 
 |        sarežģītība = 
 |          mājaslapa = 
 |        citas_daļas = 
}}

'''Bensakas rags''' ({{val|ar|رأس بن سكة}}, ''Ras ben Sakka'') ir [[Vidusjūra]]s zemesrags [[Tunisija]]s galējos ziemeļos [[Bizertas vilajets|Bizertas vilajetā]], 15 km no [[Bizerta]]s pilsētas.&lt;ref&gt;Бланко (мыс) // Малый энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона : в 4 т. — СПб., 1907—1909.&lt;/ref&gt; 

Zemesrags, kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts,&lt;ref&gt;Chisholm, Hugh, ed. (1911). &quot;Africa&quot; . Encyclopædia Britannica. 1 (11th ed.). Cambridge University Press. p. 320.&lt;/ref&gt; ir nobeigums lielākajam Anžela ragam ({{val|fr|Cap Angela}}, {{val|ar|رأس أنجلة, Ras 'Anjila}}). Tunisijas valdība izveidojusi Anžela ragā tūrisma objektu un 2014. gadā uzslēja tur pieminekli ar Āfrikas valstu kontūrām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ansamed.info/ansamed/en/news/nations/tunisia/2014/12/02/tunisian-ras-angela-declared-africas-northernmost-point_622e5a79-10b1-48d2-bcc8-8bce23c93689.html |title=ANSAmed: Tunisian Ras Angela declared Africa's northernmost point |access-date={{dat|2021|02|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160808065135/http://www.ansamed.info/ansamed/en/news/nations/tunisia/2014/12/02/tunisian-ras-angela-declared-africas-northernmost-point_622e5a79-10b1-48d2-bcc8-8bce23c93689.html }}&lt;/ref&gt;

Raga apkārtne ir akmeņaina un smilšaina. 600 m uz dienvidaustrumiem atrodas Bensakas bāka, uz kuru ved asfaltēts ceļš. Vienu kilometru uz dienvidrietumiem atrodas ciems Hādža Mohameda Benhasena ar nedaudz mazāk nekā 50 mājām. Daži vēsturnieki Bensaku identificēja ar &quot;Skaisto ragu&quot;, kas minēts Romas impērijas un Kartāgas līgumos, tomēr šī versija nav populāra.&lt;ref&gt;[http://www.sno.pro1.ru/lib/shifman_karfagen/ Шифман И. Ш. Карфаген] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171005195442/http://www.sno.pro1.ru/lib/shifman_karfagen/ |date={{dat|2017|10|05||bez}} }}. — СПб.: Издательство Санкт-Петербургского университета, 2006. — С. 155. — 518 с. — 1000 экз. — ISBN 5-288-03714-0.&lt;/ref&gt;

8,2 kilometrus uz austrumiem no tā atrodas [[Abjada rags]] ({{val|fr|Cap Blanc}}, {{val|ar|الرأس الأبيض, ar-Raʾs al-Abyaḍ}}), kurš arī reizēm tiek nosaukts par Āfrikas ziemeļu galu.&lt;ref&gt;[http://slovopedia.org.ua/29/53397/10879.html Ель-Аб'яд // Універсальний словник-енциклопедія] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220114180928/http://slovopedia.org.ua/29/53397/10879.html |date={{dat|2022|01|14||bez}} }}. — 4-те вид. — К. : Тека, 2006.&lt;/ref&gt; Tomēr, Abjada raga ziemeļu gals atrodas kilometru uz dienvidiem no Bensakas raga. Daži citi avoti apgalvo, ka Abjada rags esot rags, kas atrodas 950 m uz austrumiem un tikai 30 metrus uz dienvidiem no Bensakas raga. Arī kartēs par Bensakas raga precīzu lokalizāciju starp vairākiem blakus esošiem zemesragiem ir dažādi viedokļi, tā, [[Google Maps]] kā ''Cap Ras Ben Sikka'' un ''Ras ben Sakka'' norāda tieši šo austrumos esošo zemesragu, vienlaikus norādot kā galējo punktu faktisko Bensakas raga atrašanās vietu.&lt;ref&gt;[https://www.google.lv/maps/place/Ras+ben+Sakka/@37.346129,9.7519374,1190m/data=!3m1!1e3!4m5!3m4!1s0x12e31a460c9954d1:0x9e42b526475fa0d6!8m2!3d37.3467567!4d9.7554302 Google maps]&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Visite du Cap Angela, le point le plus septentrional de l'Afrique (Wiki Indaba 2018) 12.jpg|Piemiņas zīme Anžela ragā
Visite du Cap Angela, le point le plus septentrional de l'Afrique (Wiki Indaba 2018) 15.jpg|Piemiņas zīme Anžela ragā
Lacs Tunis, Bizerte, Ichkeul.jpg|Tunisijas ziemeļdaļa satelīta kartē
Chquel-map-fr.png|Karte ar zemesragu apzīmējumiem
&lt;/gallery&gt;


== Atsauces ==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Zemesragi}}
[[Kategorija:Āfrikas zemesragi]]
[[Kategorija:Tunisijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>0crmaiwyrtwr9zjd7nlctbgwh1g1io3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelme (kuģis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492970</id>
    <revision>
      <id>4486363</id>
      <parentid>3891107</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:24:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Inertia6084</username>
        <id>66447</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:715x715 5965292eb7e9cb9ab2c8b998345e9597.jpg]] → [[File:Dzelme (ship).jpg]] [[c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name)</comment>
      <origin>4486363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3026" sha1="16cze0xkby0leci96061fc6rkcu68rk" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada septembris}}
{{Kuģa infokaste|vārds=Dzelme|attēls=Dzelme (ship).jpg|kuģa tips=Zemessmēlējs|īpašnieks={{flaga|PSRS}}Baltās jūras Ziemeļu jūras kuģniecība - [[Murmanska]] (1979.g.-1992.g)&lt;br&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Arhangeļska]], [[Krievija]] 1992-1992 NSC&lt;br&gt;
{{flaga|Latvija}}[[Ventspils]] ostas administrācija (1993.g.-1997.g)

{{flaga|Latvija}}Ventspils brīvostas pārvalde (1997.g. - pašlaik)|pieraksta osta={{flaga|Latvija}} [[Ventspils]], [[Latvija]]|ražotājs={{flaga|PSRS}} [[Padomju Savienība|PSRS]],&lt;!-- Астраханский СCРЗ им. А.П. Гужвина (им. 10-ой годовщины Октябрьской революции) --&gt;  Astrahaņa (1979)&lt;br&gt;
{{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]], [[Roterdama]] IHC Holland N.V kuģubūvētava. (1993-1994)|pirmais brauciens=1979 {{flaga|PSRS}} [[Astrahaņa]], [[Padomju Savienība|PSRS]] &lt;br&gt;1994 {{flaga|Latvija}} [[Ventspils]], [[Latvija]]|citi nosaukumi=Soloveckij|statuss=Neaktīvs|garums=66,75m|platums=13,5m|iegrime=3,58m}}

'''&quot;Dzelme&quot;''' bija kuģis [[zemessmēlējs]], kas darbojās [[Ventspils|Ventspilī]].

1979. gadā tas uzbūvēts [[Astrahaņa|Astrahaņā]] pie [[Kaspijas jūra]]s, nosaukts &quot;Soloveckij&quot; (''Соловецкий''). Sākotnēji piederēja Baltās jūras (Ziemeļu) kuģniecībai un tika izmantots pārsvarā darbam ostā — gultnes padziļināšanai pie piestātnēm, veco ostas iekārtu demontāžai un jaunu būvniecībai, piestātņu stiprināšanai u.c.

1992. gadā [[Ventspils osta]]s administrācija un tās pirmais pārvaldnieks [[Alfrēds Mačtams]] iegādājās Ziemeļu kuģniecības jau norakstīto kuģi &quot;Soloveckij&quot;. Ar Krievijas un Igaunijas velkoņu palīdzību tas tika nogādāts uz Ventspili un tālāk uz Nīderlandi, kur tika pārbūvēts un ieguva jauno nosaukumu &quot;Dzelme&quot;. Kuģa pirmais kapteinis Ventspilī bija Valērijs Gavriščuks.&lt;ref&gt;[https://www.ventasbalss.lv/zinas/brivosta/8307-ar-smilsu-sanesumiem-cinas-dzelme Ar smilšu sanesumiem cīnās &quot;Dzelme&quot;] Ventas Balss&lt;/ref&gt;

Ventspilī &quot;Dzelme&quot; nodarbojās ar ostas padziļināšanu un attīrīšanu no smilšu sanesumiem: kopā ar ūdeni kravas tilpnē tiek iesūktas smiltis, smiltīm pakāpeniski nogulsnējoties, ūdens iztek atpakaļ jūrā; pēc divu stundu darba kravas tilpne ir piepildīta ar smilti, kas tiek izgāzta jūrā — [[Staldzenes stāvkrasts|Staldzenes]] un [[Būšnieki|Būšnieku]] rajonā.

Vēlāk kuģis nonāca sliktā tehniskā stāvoklī, un 2021. gadā [[Latvijas Jūras administrācija]] nepagarināja atļauju tā ekspluatācijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspilnieks.lv/viedokli/kapec-katastrofala-stavokli-esosais-zemessmelejs-dzelme-nav-ticis-nomainits-gadiem-ilgi/|title=Kāpēc katastrofālā stāvoklī esošais zemessmēlējs “Dzelme” nav ticis nomainīts gadiem ilgi?|last=Bērziņa|first=Ilona|website=ventspilnieks.lv|access-date=28.07.2023|date=10.03.2021}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas kuģi]]</text>
      <sha1>16cze0xkby0leci96061fc6rkcu68rk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mahariši Mahešs Jogi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>499705</id>
    <revision>
      <id>4486066</id>
      <parentid>3633207</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:28:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486066</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1302" sha1="nkbcuokj4hywzsgy734fj50sm50ye2b" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Maharishi Mahesh Yogi 2019 stamp of India.jpg|thumb|300px|Mahariši Mahešs Jogi pastmarkā.]]
'''Mahariši Mahešs Jogi''' ({{val|hi|महर्षि महेश योगी}}, {{val|en|Maharishi Mahesh Yogi}}; 1918—2008) bija indiešu ''guru'' (garīgais skolotājs), Pārpasaulīgās [[meditācija]]s tehnikas popularizētājs Rietumu pasaulē.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis kā '''Mahešs Prasads Varma''' 1918. gadā [[Britu Indija]]s pilsētā [[Džabalapūra|Džabalapūrā]] (tagad [[Madhja Pradēša]]s štatā). Studēja fiziku [[Allahābāda]]s Universitātē, tad kļuva par Brahmanandas Sarasvati mācekli un dzīvoja [[Himalaji|Himalajos]].

1955. gadā sāka ceļot pa Indiju, kur sludināja savu mācību, ko sauca par &quot;pārpasaulīgo meditāciju&quot;, vēlāk apmetās uz dzīvi [[Šveice|Šveicē]] un 1974. gadā nodibināja Maharši Starptautisko universitāti [[Aiova]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
1990. gadā viņš pārcēlās uz [[Nīderlande]]s pilsētu Vlodropu, kur nodibināja savu apmācības centru.
Miris 2008. gadā Vlodropā.

{{DEFAULTSORT:Jogi, Mahariši Mahešs}}
[[Kategorija:1918. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2008. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Čhatīsgarhā dzimušie]]
[[Kategorija:Hinduisti]]
[[Kategorija:Jogi]]</text>
      <sha1>nkbcuokj4hywzsgy734fj50sm50ye2b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beringovska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>502703</id>
    <revision>
      <id>4486158</id>
      <parentid>4423752</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:17:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486158</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5370" sha1="4lyyd0wn5u3hqw2j2qvohqncl3tpuaa" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Beringovska
 | official_name            = ''Беринговский, Гачгатагын''
 | settlement_type          = pilsētciemats
 | image_skyline            = Beringovsky.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 80px
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | pushpin_map              = Čukotkas autonomais apvidus#Russia
 | pushpin_label_position   = 
 | pushpin_mapsize          = 
 | pushpin_map_caption      = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_type1        = Federālais apgabals
 | subdivision_name1        = [[Tālo Austrumu federālais apgabals]]
 | subdivision_type2        = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]]
 | subdivision_name2        = {{RU-CHU}}
 | subdivision_type3        = Rajons
 | subdivision_name3        = [[Anadiras rajons]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1946
 | established_title1       = Pilsētciemats
 | established_date1        = 1957
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 6
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2021
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 801
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[UTC+12]]
 | utc_offset               = +12
 | latd = 63| latm = 03| lats = 47| latNS = N
 | longd = 179| longm = 21| longs = 20| longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 11
 | website                  = {{url|http://xn--90acchpchgylsr.xn--p1ai/|беринговский.рф}}
 | footnotes                = 
}}
'''Beringovska''' ({{val|ru|Беринговский}}, {{val|ckt|Гачгатагын}} — ‘putnu baru beigas’)&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160804151331/http://www.sakhamemory.ru/liter/book/chukotika/48.pdf Меновщиков Г. А. Местные названия на карте Чукотки. Краткий топонимический словарь]&lt;/ref&gt; ir pilsētciemats [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidū]] [[Anadiras rajons|Anadiras rajonā]]. Izvietojies rajona dienvidaustrumos 10 km no [[Beringa jūra]]s [[Ugoļnajas līcis|Ugoļnajas līča]] piekrastes un 200 km no rajona un autonomā apvidus centra [[Anadira]]s.

== Vēsture ==
1886. gadā līča piekrastē tika atklātas bagātīgas [[akmeņogles|akmeņogļu]] iegulas. Vēlākos gados to kā kurināmo izmantoja līcī ienākošie kuģi un līci nodēvēja par Ogļu līci (''Угольная бухта''). 1941. gada martā tika nodibināta pirmā rūpnieciskās ieguves šahta Buhtugoļ, bet tā paša gada augustā no [[Vladivostoka]]s ieradās pirmie 176 celtnieki un kalnrači, kas sākotnēji mitinājās piekrastē zemnīcās. 1946. gadā nodibināts '''Ugoļnijas''' ciemats.

1957. gadā Čukču nacionālā apvidus sastāvā tika izveidots Beringovskas rajons, par tā centru kļuva Ugoļnija, kam piešķīra pilsētciemata statusu un pārdēvēja par Beringovsku. 1975. gadā rajona centru pārnesa uz Nagornijas pilsētciematu 5 km uz rietumiem no Beringovskas. 2000. gadā Nagornija tika pievienota Beringovskai, pēc tam Beringovska tika pamesta, visi iedzīvotāji pārcelti uz Nagorniju. 2008. gadā Beringovskas rajons likvidēts, to pievienojot Anadiras rajonam.

1989. gadā Beringovskā bija 3004 iedzīvotāji, bet Nagornijā — 4149. Pēc akmeņogļu ieguves samazināšanās iedzīvotāju skaits strauji samazinājās un pēc pēdējās šahtas slēgšanas 2015. gadā tas samazinājies līdz 800 cilvēkiem.

== Infrastruktūra ==
Ciematā ir slimnīca, vidusskola, bērnudārzs, divas bibliotēkas, pasts, viesnīca, aptieka. Dienvidos no ciemata līča krastā lidosta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://xn--90acchpchgylsr.xn--p1ai/o_poselenii/kratkaya_spravka |title=Администрация городского поселения Беринговский. Краткая справка |access-date={{dat|2022|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220203103326/http://xn--90acchpchgylsr.xn--p1ai/o_poselenii/kratkaya_spravka }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://basov-chukotka.livejournal.com/352363.html Беринговский: снег, собаки и небо] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220203093526/https://basov-chukotka.livejournal.com/352363.html |date={{dat|2022|02|03||bez}} }}
* [https://basov-chukotka.livejournal.com/352672.html Австралийская Чукотка] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220203100530/https://basov-chukotka.livejournal.com/352672.html |date={{dat|2022|02|03||bez}} }}

[[Kategorija:Krievijas pilsētciemati]]
[[Kategorija:Čukotkas autonomā apvidus apdzīvotās vietas]]</text>
      <sha1>4lyyd0wn5u3hqw2j2qvohqncl3tpuaa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeks Zīlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506835</id>
    <revision>
      <id>4486383</id>
      <parentid>3756046</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:45:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4451" sha1="su1ouj6m1senyqtyf5ma4jqpp58uljx" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name                = Džeks Zīlijs
| image               = 
| image_size          = 
| caption             = 
| fullname            = Volters Džons &quot;Džeks&quot; Zīlijs
| birth_date          = {{dat|1874|11|2}}
| birth_place         = [[Botenhemptona]], [[Dorseta]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]]
| death_date          = {{dat|1956|5|15}}
| death_place         = [[Veimuta]], [[Dorseta]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]]
| height              = 
| position            = 
| currentclub         = ''[[Bridport F.C.]] &lt;br/&gt; [[Upton Park F.C.]]''
| clubnumber          = 
| youthyears1         = 
| youthclubs1         = 
| years1              = 
| clubs1              = 
| caps1               = 
| goals1              = 
| totalcaps           = 
| totalgoals          = 
| nationalyears1      = 1900
| nationalteam1       = [[Lielbritānijas nacionālā futbola komanda|Lielbritānija]]
| nationalcaps1       = 1
| nationalgoals1      = 
| manageryears1       = 
| managerclubs1       = 
| medaltemplates      = 
{{MedalCountry     | {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]]}}
{{MedalSport       | [[Attēls:Football pictogram.svg|20px]] [[Futbols]]}}
{{MedalCompetition |VOS}}
{{MedalGold        | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]]}}
}}

'''Volters Džons &quot;Džeks&quot; Zīlijs''' ({{val|en|Walter John &quot;Jack&quot; Zealley}}; dzimis {{dat|1874|11|2}}, miris {{dat|1956|5|15}}) bija britu futbolists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/25300 |title=RJack Zealley  |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 21. marts}}&lt;/ref&gt;

Zīlijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] futbola komandas ''[[Upton Park F.C.]]'' sastāvā. Olimpiskajās spēlēs komanda pārspēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] komandu ''[[Club Français]]'' ar rezultātu 4 – 0. Viņš bija viens no vārtu autoriem šajā spēlē. Lielbritānijas komanda olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Football at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 13. marts }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |date=2020. gada 17. Aprīlis }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;

No 1892. līdz 1908. gadam viņš spēlēfa futbolu futbola klubā ''[[Bridport F.C.]]'', kur 226 spēlēs guva 73 vārtus.&lt;ref name=gbo&gt;{{tīmekļa atsauce| url=http://www.gbolympics.co.uk/football.html#zealey| first=Ian| last=Morrison| title=GB Olympic Champions 1896–2012 – Football: ZEALLEY, Walter John &quot;Jack&quot;| website=gbolympics.co.uk| accessdate=22 October 2018| archive-date={{dat|2015|10|05||bez}}| archive-url=https://web.archive.org/web/20151005160211/http://www.gbolympics.co.uk/football.html#zealey}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.olympedia.org/athletes/25295 Džeks Zīlijs (Olympedia profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200418040610/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ze/jack-zealley-1.html Džeks Zīlijs (Sports Reference profils)] {{en ikona}}

{{Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}

{{DEFAULTSORT:Zīlijs, Džeks}}
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1956. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Futbolisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>su1ouj6m1senyqtyf5ma4jqpp58uljx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516929</id>
    <revision>
      <id>4486123</id>
      <parentid>4349062</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:39:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Андрей Романенко</username>
        <id>6046</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4486123</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14948" sha1="0wqle7ihlbl1no0wj1mspq6oe25wtlh" xml:space="preserve">{{Operteātra infokaste|adrese={{vieta|Latvija|Jelgava|Krišjāņa Barona iela 6|3s=Krišjāņa Barona iela (Jelgava)}}, LV-3001|dibināšanas gads={{dat|1959|11|11|}}|režisors=Dace Vilne|mājas lapa=https://alunanateatris.lv/}}
[[Attēls:Jelgavas kultūras nams - panoramio.jpg|thumb|upright=1.2|Jelgavas kultūras nams, kurā darbojas teātris]]
'''Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris''' ir amatierteātris [[Jelgava|Jelgavā]]. Savu dzimšanas dienu teātris skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas 1959. gada 11. novembrī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ar Ādolfa Alunāna vārdu|last=Ņefedova|first=Lūcija|publisher=JPPI &quot;Kultūra&quot;|year=2018|isbn=978-9934-19-656-0|location=Jelgava|pages=16-18}}&lt;/ref&gt; Kopš tā laika teātris darbojies bez pārtraukuma.

Teātris darbojas Jelgavas kultūras namā, [[Krišjāņa Barona iela (Jelgava)|Krišjāņa Barona ielā]] 6, un ir viens no Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; mākslinieciskajiem pašdarbības kolektīviem.

== Priekšvēsture ==
No 1896. līdz 1904. gadam Jelgavā darbojās [[Alunāna teātris]] [[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] vadībā.  No 1924. gada līdz 1944. gadam [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s namā darbojās [[Jelgavas teātris]]. Pēc Jelgavas sagraušanas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] profesionālais teātris turpināja darbību Rīgā līdz tā pastāvēšanas beigām 1953. gadā.

== Vēsture ==
1945. gada 1. maijā Filozofu ielā 26 (''ēkā līdz karam atradās Kurlmēmo skola, mūsdienās tur ir Jelgavas Paula Bendrupa pamatskola'') notika Jelgavas Kultūras nama atklāšana. Pirmais kultūras nama dramatiskās trupas iestudējums bija [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] luga &quot;Sestdienas vakars&quot;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1945. gada 29. aprīlis|title=Jelgavas pilsētas darba ļaudis gatavojas pirmā maija svinībām|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:287643|journal=Zemgales Komunists (Jelgava)|volume=64}}&lt;/ref&gt;. Jauniestudējuma režisore bija [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātra]] aktrise [[Alīna Vārpa-Putnaērgle]] (1878—1972), kas spēlējusi arī pie [[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]]. Trupas kodols bija Jelgavas strādnieku organizācijas Raiņa kluba aktieri.
No 1945. gada līdz 1958. gadam Kultūras nama dramatiskās trupas režisori līdz ar Alīnu Vārpu-Putnaērgli bija Fricis Līcis, J. Ramša, Egons Leopolds un Hugo Jakobi. Trūkst precīzu ziņu par visiem iestudējumiem šajā posmā un to režisoriem.
1958. gadā par Jelgavas kultūras nama dramatiskā kolektīva vadītāju kļuva [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktieris un režisors Jānis Lūsēns (1905—2001).
[[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] lugas „[[Jo pliks, jo traks]]” iestudējums Jāņa Lūsēna režijā 1958. gada dramatisko kolektīvu republikāniskajā skatē ieguva pirmo vietu un LPSR labākā dramatiskā kolektīva nosaukumu.

1959. gada 30. oktobrī Jelgavas pašdarbības kolektīvam piešķīra Ādolfa Alunāna tautas teātra nosaukumu.&lt;ref&gt;Latvijas PSR Kultūras ministrijas kolēģijas sēdes protokols Nr. 25 Rīgā, 1959. gada 30. oktobrī.&lt;/ref&gt; Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātri svinīgi atklāja 1959. gada 11. novembrī, ko uzskata par teātra dibināšanas dienu. Tas darbojās Akadēmiskā drāmas teātra (mūsdienās [[Latvijas Nacionālais teātris]]) pārraudzībā.&lt;ref&gt;Latvijas PSR Kultūras ministrijas pavēle Nr. 1165 Rīgā, 1959. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;

1960. gada 12. aprīlī nodibināja Teātra māksliniecisko padomi, kurā bija Jelgavas kultūras nama direktors [[Vilis Ozols]], režisors Jānis Lūsēns un kultūras nama instruktors, vēlāk arī režisors Guntis Krūmiņš. Vēlāk kultūras nama direktora vietā padomē ievēlēja kādu no aktieriem. Pirmais padomes priekšsēdētājs bija Veidols Odmanis, kurš tās darbību vadīja astoņus gadus, pēc viņa Pārsla Geidāne, Ligita Liepiņa, Leonīds Kapellers, Edgars Liepiņš, bet pēdējais padomes priekšsēdētājs bija Leo Šulcs.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Māris Brancis &quot;Papildinājumi pēc citu rakstītā&quot; grāmatā &quot;Ar Ādolfa Alunāna vārdu&quot;, 2018, 183.-184. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;Latvijas PSR Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra Mākslinieciskās padomes sēžu protokoli 1960. — 1964. gadā&lt;/ref&gt;
1962. gada 31. oktobra kopsapulce pieņēma Jelgavas Tautas teātra iekšējās kārtības noteikumus, kuri paredzēja ikviena tā dalībnieka pienākumus, kā arī noteica visai striktus pienākumus&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;.

Pēc Jāņa Lūsēna aiziešanas no darba teātrī, teātra vadību uzņēmās [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātra]] aktrise, [[Mihails Čehovs|Mihaila Čehova]] audzēkne Irina Liepa. Viņa strādāja no 1963. gada līdz 1964. gadam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
1965. gada 1. janvārī par teātra galveno režisori kļuva [[Lūcija Ņefedova]] (1933—2022) un turpināja strādāt līdz pat mūža beigām. 1969. gadā pirmo lomu teātrī nospēlēja [[Arvīds Matisons]] (1946—2021), viņš vēlāk kļuva arī par teātra režisoru un direktoru. 
1985. gadā teātrim piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā kolektīva goda nosaukumu.&lt;ref&gt;Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes prezidija 1985. gada 20. marta dekrēts.&lt;/ref&gt;

1989. gadā nodibināja &quot;Ādolfa Alunāna teātri-studiju&quot;, kura direktors no 1989. gada līdz 1990. gadam Juris Bandenieks.
1992. gadā daļa teātra dalībnieku izveidoja jaunu teātri — [[Jelgavas Jaunais teātris]].
1992. gada 3. decembrī nodibināja SIA &quot;Ā. Alunāna Jelgavas teātris&quot;, kas pastāvēja līdz 2003. gadam. Direktore no 1990. līdz 1992. gadam Dace Vilne.
1996. gada 31. oktobrī nodibināja SIA &quot;Ādolfa Alunāna teātris&quot;, kas pastāvēja līdz 2022. gadam. Direktors no 1996. gada līdz 2021. gadam Arvīds Matisons.

2021. gada septembrī atjaunoja Teātra padomi (iepriekš Teātra mākslinieciskā padome). Teātra kopsapulcē tika ievēlēti 7 padomes locekļi: Roberts Avots, Santa Bērziņa, Uģis Glāzītis, Ansis Griķis, Natālija Samohvala, Elīna Skutele un Liene Strauta. Par prezidentu tika iecelts Ansis Griķis.

2023. gadā Teātra padomē tika ievēlēti Roberts Avots, Ansis Griķis, Inga Riharda, Natālija Samohvala, Elīna Skutele un Zane Vītoliņa. Par prezidentu tika atkārtoti iecelts Ansis Griķis.

2025. gadā Teātra padomē tika ievēlēti Roberts Avots, Ansis Griķis, Elita Majevska, Natālija Samohvala, Elīna Skutele un Zane Vītoliņa. Par prezidentu tika atkārtoti iecelts Ansis Griķis.
[[Attēls:Ādolfs Alunāns Jelgava Theatre's actors at St. John's Day (Midsummer) celebration in Ozolnieki.jpg|thumb|Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra aktieri ar vietējiem bērniem Jāņu svētkos Ozolniekos, 2026]]
Teātra mākslinieciskā vadītāja 2025. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/joined/adolfa-alunana-jelgavas-teatris-0|title=Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris|website=Kultūra Jelgavā|access-date=2024-01-12|language=lv|archive-date=2024-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20240112080758/https://kultura.jelgava.lv/joined/adolfa-alunana-jelgavas-teatris-0}}&lt;/ref&gt; ir Dace Vilne. Teātra padomes prezidents 2025. gadā ir Ansis Griķis. Darbojas bērnu un jauniešu studija&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alunanateatris.lv/studija/|title=Bērnu un Jauniešu teātra studija – Ā.Alunāna Jelgavas Teātris|access-date=2024-01-11|language=en-US|archive-date=2024-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20240111112030/https://alunanateatris.lv/studija/}}&lt;/ref&gt;, kuru vada režisore Antra Leite-Straume.

== Režisori ==

* No 1945. gada līdz 1958. gadam — [[Alīna Vārpa-Putnaērgle]] (1878—1972),
* 1946. gadā — Fricis Līcis (1891—1953),
* 1950. gadā — J. Ramša,
* No 1950. gada līdz 1957. gadam — Egons Leopolds (1924—2004),
* No 1953. gada līdz 1957. gadam — Hugo Jakobi,
* 1959. gadā — Māris Grēviņš (1930—1994),
* No 1958. gada līdz 1963. gadam un 1987. gadā — Jānis Lūsēns (1905—2001),
* No 1960. gada līdz 1961. gadam — Herberts Zommers (1895—1983),
* No 1961. gada līdz 1966. gadam — Guntis Krūmiņš (1929—2004),
* 1962. gadā — Staņislavs Bukšs,
* No 1963. gada līdz 1964. gadam — Irīna Liepa,
* No 1963. gada līdz 1964. gadam — Elvīra Pipre,
* No 1965. gada līdz 1989. gadam — [[Inta Alekse]] (1933—2009),
* No 1965. gada līdz 2022. gadam — [[Lūcija Ņefedova]] (1933—2022),
* 1968. gadā — Benita Folkmane,
* No 1971. gada līdz 1975. gadam — Līga Lakstiņa,
* No 1974. gada līdz 2021. gadam — [[Arvīds Matisons]] (1946—2021),
* 1977. gadā — Astrīda Dāce,
* No 1977. gada līdz 1983. gadam — Anna Jansone,
* No 1977. gada līdz 1987. gadam — Baiba Pelūde,
* 1981. gadā — Uldis Podnieks,
* 1981. gadā — Anita Truba,
* 1981. gadā — Mārtiņš Gaigals,
* No 1981. gada līdz 1990. gadam un no 2023. gada — Agris Krūmiņš,
* No 1987. gada līdz 1992. gadam un 2025. gadā — Lolita Muižniece,
* 1989. gadā — Gatis Zariņš,
* 1989. gadā — Uģis Brikmanis,
* 1989. gadā — Astra Kacena,
* 1992. gadā — Igors Freimanis,
* 2001. gadā — Raivis Altrofs,
* 2002. gadā un no 2013. gada — Dace VIlne,
* No 2008. gada līdz 2012. gadam — Kristīne Karataş (bij. Zotova),
* No 2010. gada — Andris Bolmanis,
* No 2023. gada — Aija Treija,
* No 2023. gada — Dzintra Zimaiša,
* 2023. gadā — Jānis Leščinskis,
* 2023. gadā — Līga Martinenko,
* 2023. gadā — Juris Bandenieks,
* 2025. gadā — Antra Leite-Straume,
* 2025. gadā — Sandis Kalniņš.

== Apbalvojumi ==
Latvijas amatierteātru skates &quot;Gada izrāde&quot; finālā 2024. gada maijā Mālpilī par gada izrādi kļuva Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrāde “Jūtu tektonika”, gada aktieris Roberts Avots (lomas divās fināla izrādēs “Jūtu tektonika” un “Cenzūra”), gada aktrises otrā plāna lomās Zane Vītoliņa un Viktorija Laura Vītola, gada aktieris otrā plāna lomā Raivis Altrofs (loma izrādē ”Cenzūra” un VEF teātra izrādē “Līgava bez pūra”).&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/noskaidroti-latvijas-amatierteatru-skates-gada-izrade-2023-laureati?&amp;utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F|title=Noskaidroti Latvijas amatierteātru skates “Gada izrāde 2023” laureāti|access-date=04.06.2024.|date=}}&lt;/ref&gt;

=== Teātra iekšējie apbalvojumi ===
Kopš 2022. gada pasniedz balvu sezonas noslogotākajiem dalībniekiem, izvērtējot dalību izrādēs un aktivitāti citos teātra pasākumos. Balvas saņēmuši: 2021./2022. gada sezonā Liene Krūmiņa un Gatis Vāczems, 2022./2023. gada sezonā Elita Majevska un Gatis Vāczems, 2023./2024. gada sezonā Liene Strauta un Manfreds Grunde-Zeiferts, 2024./2025. gada sezonā Elita Majevska un Manfreds Grunde-Zeiferts.

2022. gadā dibināta balva “Lūcijas Ņefedovas pērle” ar mērķi pieminēt un godināt ilggadējo Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisori Lūciju Ņefedovu, katru gadu izsakot atzinību pagājušās sezonas labākajai aktrisei un motivējot citas teātra dalībnieces atbildīgi un radoši veikt darbu ar lomu. Sezonas sākumā notiek teātra dalībnieku aizklāts balsojums par teātra dalībnieci, kurai pienākas balva par pagājušo sezonu. Balvu saņēmušas: par 2021./2022. g. sezonu Santa Bērziņa, par 2022./2023. g. sezonu Elīna Skutele, par 2023./2024. g. sezonu Līga Martinenko, par 2024./2025. g. sezonu Lolita Muižniece.

2022. gadā dibināta balva “Arvīda Matisona gredzens” ar mērķi pieminēt un godināt ilggadējo Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra direktoru, režisoru un aktieri Arvīdu Matisonu, katru gadu izsakot atzinību pagājušās sezonas labākajam aktierim un motivējot citus teātra dalībniekus atbildīgi un radoši veikt darbu ar lomu. Sezonas sākumā notiek teātra dalībnieku aizklāts balsojums par teātra dalībnieku, kuram pienākas balva par pagājušo sezonu. Balvu saņēmuši: par 2021./2022. g. sezonu Ansis Griķis, par 2022./2023. g. sezonu Roberts Avots, par 2023./2024. g. sezonu Jānis Dūrējs, par 2024./2025. g. sezonu Kārlis Bolmanis.

== Teātrī iestudētās izrādes ==
{{galvenais|Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrāžu saraksts}}

=== Repertuārs 2025./2026. g. sezonā ===
* Tamāra Gabbe &quot;Pelnrušķīte&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 07.12.2014.),
* [[Jānis Dreslers]] &quot;Burbuļmātes prieki un bēdas&quot; (režisore Lūcija Ņefedova, pirmizrāde 03.05.2015.),
* Marks Kamoleti &quot;Pidžama sešiem&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 20.01.2017.),
* [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Kazanovas mētelis&quot; (režisore [[Lūcija Ņefedova]], pirmizrāde 04.09.2020.),
* Manfreds Rihters &quot;Dieva sala&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 09.04.2022.),
* Arnolds Ridlijs &quot;Spoku vilciens&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 22.10.2022.),
* Harolds Arlēns &quot;Oza zemes burvis&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 25.02.2023.),
* [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Čūska&quot; (režisors Agris Krūmiņš, pirmizrāde 09.03.2023.),
* Jasmīna Rezā &quot;Slaktiņa dievs&quot; (režisors Jānis Leščinskis, pirmizrāde 25.08.2023.),
* [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Pašu audzināts&quot; (režisore Līga Martinenko, pirmizrāde 07.10.2023.),
* [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mūsu pokāls&quot; (režisors Juris Bandenieks, pirmizrāde 07.10.2023.),
* [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Cenzūra&quot; (režisors Agris Krūmiņš, pirmizrāde 13.12.2023.).
* Vils Evanss un Artūrs Valentains &quot;Daudz naudas&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 23.02.2024.).
* Frederiks Nots &quot;Telefona zvans&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 23.11.2024.).
* [[Lelde Stumbre]] &quot;Burvīgie blēži&quot;, studijas izrāde (režisore Antra Leite-Straume, pirmizrāde 23.02.2025.).
* Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot; (režisors Sandis Kalniņš, pirmizrāde 01.03.2025.).
* Francis Arnolds un Ernests Bahs &quot;Urrā - zēns!&quot; (režisore Lolita Muižniece, pirmizrāde 02.09.2025.).
* Žeralds Sibleirass “Papelēs šalko vējš” (režisore Aija Treija, pirmizrāde 11.10.2025.).

== Atsauces ==
&lt;references&gt;&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==

* Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra mājas lapa https://alunanateatris.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240111113537/https://alunanateatris.lv/ |date={{dat|2024|01|11||bez}} }}
* Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra Facebook lapa https://www.facebook.com/Alunanateatris
* Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra Instagram lapa https://www.instagram.com/aateatris/?hl=en
* JVPI &quot;Kultūra&quot; sadaļa par Ādolfa Alunāna Jelgavas teātri https://kultura.jelgava.lv/joined/adolfa-alunana-jelgavas-teatris-0 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240112080758/https://kultura.jelgava.lv/joined/adolfa-alunana-jelgavas-teatris-0 |date={{dat|2024|01|12||bez}} }}
[[Kategorija:Teātri Latvijā]]
[[Kategorija:Amatierteātri]]
[[Kategorija:Jelgava]]</text>
      <sha1>0wqle7ihlbl1no0wj1mspq6oe25wtlh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486194</id>
      <parentid>4486123</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T21:05:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486194</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14971" sha1="sp1nvigdeup94jv6fhpl5zq1x7wupiy" xml:space="preserve">{{Operteātra infokaste| attēls = Jelgavas kultūras nams - panoramio.jpg
| attēla izmērs  = 
| paraksts =  Jelgavas kultūras nams, kurā darbojas teātris 
|adrese={{vieta|Latvija|Jelgava|Krišjāņa Barona iela 6|3s=Krišjāņa Barona iela (Jelgava)}}, LV-3001
|dibināšanas gads={{dat|1959|11|11|}}
|režisors=Dace Vilne
|mājas lapa=https://alunanateatris.lv/}}

'''Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris''' ir amatierteātris [[Jelgava|Jelgavā]]. Savu dzimšanas dienu teātris skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas 1959. gada 11. novembrī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ar Ādolfa Alunāna vārdu|last=Ņefedova|first=Lūcija|publisher=JPPI &quot;Kultūra&quot;|year=2018|isbn=978-9934-19-656-0|location=Jelgava|pages=16-18}}&lt;/ref&gt; Kopš tā laika teātris darbojies bez pārtraukuma.

Teātris darbojas Jelgavas kultūras namā, [[Krišjāņa Barona iela (Jelgava)|Krišjāņa Barona ielā]] 6, un ir viens no Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; mākslinieciskajiem pašdarbības kolektīviem.

== Priekšvēsture ==
No 1896. līdz 1904. gadam Jelgavā darbojās [[Alunāna teātris]] [[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] vadībā.  No 1924. gada līdz 1944. gadam [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s namā darbojās [[Jelgavas teātris]]. Pēc Jelgavas sagraušanas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] profesionālais teātris turpināja darbību Rīgā līdz tā pastāvēšanas beigām 1953. gadā.

== Vēsture ==
1945. gada 1. maijā Filozofu ielā 26 (''ēkā līdz karam atradās Kurlmēmo skola, mūsdienās tur ir Jelgavas Paula Bendrupa pamatskola'') notika Jelgavas Kultūras nama atklāšana. Pirmais kultūras nama dramatiskās trupas iestudējums bija [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] luga &quot;Sestdienas vakars&quot;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1945. gada 29. aprīlis|title=Jelgavas pilsētas darba ļaudis gatavojas pirmā maija svinībām|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:287643|journal=Zemgales Komunists (Jelgava)|volume=64}}&lt;/ref&gt;. Jauniestudējuma režisore bija [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātra]] aktrise [[Alīna Vārpa-Putnaērgle]] (1878—1972), kas spēlējusi arī pie [[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]]. Trupas kodols bija Jelgavas strādnieku organizācijas Raiņa kluba aktieri.
No 1945. gada līdz 1958. gadam Kultūras nama dramatiskās trupas režisori līdz ar Alīnu Vārpu-Putnaērgli bija Fricis Līcis, J. Ramša, Egons Leopolds un Hugo Jakobi. Trūkst precīzu ziņu par visiem iestudējumiem šajā posmā un to režisoriem.
1958. gadā par Jelgavas kultūras nama dramatiskā kolektīva vadītāju kļuva [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktieris un režisors Jānis Lūsēns (1905—2001).
[[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] lugas „[[Jo pliks, jo traks]]” iestudējums Jāņa Lūsēna režijā 1958. gada dramatisko kolektīvu republikāniskajā skatē ieguva pirmo vietu un LPSR labākā dramatiskā kolektīva nosaukumu.

1959. gada 30. oktobrī Jelgavas pašdarbības kolektīvam piešķīra Ādolfa Alunāna tautas teātra nosaukumu.&lt;ref&gt;Latvijas PSR Kultūras ministrijas kolēģijas sēdes protokols Nr. 25 Rīgā, 1959. gada 30. oktobrī.&lt;/ref&gt; Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātri svinīgi atklāja 1959. gada 11. novembrī, ko uzskata par teātra dibināšanas dienu. Tas darbojās Akadēmiskā drāmas teātra (mūsdienās [[Latvijas Nacionālais teātris]]) pārraudzībā.&lt;ref&gt;Latvijas PSR Kultūras ministrijas pavēle Nr. 1165 Rīgā, 1959. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;

1960. gada 12. aprīlī nodibināja Teātra māksliniecisko padomi, kurā bija Jelgavas kultūras nama direktors [[Vilis Ozols]], režisors Jānis Lūsēns un kultūras nama instruktors, vēlāk arī režisors Guntis Krūmiņš. Vēlāk kultūras nama direktora vietā padomē ievēlēja kādu no aktieriem. Pirmais padomes priekšsēdētājs bija Veidols Odmanis, kurš tās darbību vadīja astoņus gadus, pēc viņa Pārsla Geidāne, Ligita Liepiņa, Leonīds Kapellers, Edgars Liepiņš, bet pēdējais padomes priekšsēdētājs bija Leo Šulcs.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Māris Brancis &quot;Papildinājumi pēc citu rakstītā&quot; grāmatā &quot;Ar Ādolfa Alunāna vārdu&quot;, 2018, 183.-184. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;Latvijas PSR Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra Mākslinieciskās padomes sēžu protokoli 1960. — 1964. gadā&lt;/ref&gt;
1962. gada 31. oktobra kopsapulce pieņēma Jelgavas Tautas teātra iekšējās kārtības noteikumus, kuri paredzēja ikviena tā dalībnieka pienākumus, kā arī noteica visai striktus pienākumus&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;.

Pēc Jāņa Lūsēna aiziešanas no darba teātrī, teātra vadību uzņēmās [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātra]] aktrise, [[Mihails Čehovs|Mihaila Čehova]] audzēkne Irina Liepa. Viņa strādāja no 1963. gada līdz 1964. gadam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
1965. gada 1. janvārī par teātra galveno režisori kļuva [[Lūcija Ņefedova]] (1933—2022) un turpināja strādāt līdz pat mūža beigām. 1969. gadā pirmo lomu teātrī nospēlēja [[Arvīds Matisons]] (1946—2021), viņš vēlāk kļuva arī par teātra režisoru un direktoru. 
1985. gadā teātrim piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā kolektīva goda nosaukumu.&lt;ref&gt;Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes prezidija 1985. gada 20. marta dekrēts.&lt;/ref&gt;

1989. gadā nodibināja &quot;Ādolfa Alunāna teātri-studiju&quot;, kura direktors no 1989. gada līdz 1990. gadam Juris Bandenieks.
1992. gadā daļa teātra dalībnieku izveidoja jaunu teātri — [[Jelgavas Jaunais teātris]].
1992. gada 3. decembrī nodibināja SIA &quot;Ā. Alunāna Jelgavas teātris&quot;, kas pastāvēja līdz 2003. gadam. Direktore no 1990. līdz 1992. gadam Dace Vilne.
1996. gada 31. oktobrī nodibināja SIA &quot;Ādolfa Alunāna teātris&quot;, kas pastāvēja līdz 2022. gadam. Direktors no 1996. gada līdz 2021. gadam Arvīds Matisons.

2021. gada septembrī atjaunoja Teātra padomi (iepriekš Teātra mākslinieciskā padome). Teātra kopsapulcē tika ievēlēti 7 padomes locekļi: Roberts Avots, Santa Bērziņa, Uģis Glāzītis, Ansis Griķis, Natālija Samohvala, Elīna Skutele un Liene Strauta. Par prezidentu tika iecelts Ansis Griķis.

2023. gadā Teātra padomē tika ievēlēti Roberts Avots, Ansis Griķis, Inga Riharda, Natālija Samohvala, Elīna Skutele un Zane Vītoliņa. Par prezidentu tika atkārtoti iecelts Ansis Griķis.

2025. gadā Teātra padomē tika ievēlēti Roberts Avots, Ansis Griķis, Elita Majevska, Natālija Samohvala, Elīna Skutele un Zane Vītoliņa. Par prezidentu tika atkārtoti iecelts Ansis Griķis.
[[Attēls:Ādolfs Alunāns Jelgava Theatre's actors at St. John's Day (Midsummer) celebration in Ozolnieki.jpg|thumb|Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra aktieri ar vietējiem bērniem Jāņu svētkos Ozolniekos, 2026]]
Teātra mākslinieciskā vadītāja 2025. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/joined/adolfa-alunana-jelgavas-teatris-0|title=Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris|website=Kultūra Jelgavā|access-date=2024-01-12|language=lv|archive-date=2024-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20240112080758/https://kultura.jelgava.lv/joined/adolfa-alunana-jelgavas-teatris-0}}&lt;/ref&gt; ir Dace Vilne. Teātra padomes prezidents 2025. gadā ir Ansis Griķis. Darbojas bērnu un jauniešu studija&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alunanateatris.lv/studija/|title=Bērnu un Jauniešu teātra studija – Ā.Alunāna Jelgavas Teātris|access-date=2024-01-11|language=en-US|archive-date=2024-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20240111112030/https://alunanateatris.lv/studija/}}&lt;/ref&gt;, kuru vada režisore Antra Leite-Straume.

== Režisori ==

* No 1945. gada līdz 1958. gadam — [[Alīna Vārpa-Putnaērgle]] (1878—1972),
* 1946. gadā — Fricis Līcis (1891—1953),
* 1950. gadā — J. Ramša,
* No 1950. gada līdz 1957. gadam — Egons Leopolds (1924—2004),
* No 1953. gada līdz 1957. gadam — Hugo Jakobi,
* 1959. gadā — Māris Grēviņš (1930—1994),
* No 1958. gada līdz 1963. gadam un 1987. gadā — Jānis Lūsēns (1905—2001),
* No 1960. gada līdz 1961. gadam — Herberts Zommers (1895—1983),
* No 1961. gada līdz 1966. gadam — Guntis Krūmiņš (1929—2004),
* 1962. gadā — Staņislavs Bukšs,
* No 1963. gada līdz 1964. gadam — Irīna Liepa,
* No 1963. gada līdz 1964. gadam — Elvīra Pipre,
* No 1965. gada līdz 1989. gadam — [[Inta Alekse]] (1933—2009),
* No 1965. gada līdz 2022. gadam — [[Lūcija Ņefedova]] (1933—2022),
* 1968. gadā — Benita Folkmane,
* No 1971. gada līdz 1975. gadam — Līga Lakstiņa,
* No 1974. gada līdz 2021. gadam — [[Arvīds Matisons]] (1946—2021),
* 1977. gadā — Astrīda Dāce,
* No 1977. gada līdz 1983. gadam — Anna Jansone,
* No 1977. gada līdz 1987. gadam — Baiba Pelūde,
* 1981. gadā — Uldis Podnieks,
* 1981. gadā — Anita Truba,
* 1981. gadā — Mārtiņš Gaigals,
* No 1981. gada līdz 1990. gadam un no 2023. gada — Agris Krūmiņš,
* No 1987. gada līdz 1992. gadam un 2025. gadā — Lolita Muižniece,
* 1989. gadā — Gatis Zariņš,
* 1989. gadā — Uģis Brikmanis,
* 1989. gadā — Astra Kacena,
* 1992. gadā — Igors Freimanis,
* 2001. gadā — Raivis Altrofs,
* 2002. gadā un no 2013. gada — Dace VIlne,
* No 2008. gada līdz 2012. gadam — Kristīne Karataş (bij. Zotova),
* No 2010. gada — Andris Bolmanis,
* No 2023. gada — Aija Treija,
* No 2023. gada — Dzintra Zimaiša,
* 2023. gadā — Jānis Leščinskis,
* 2023. gadā — Līga Martinenko,
* 2023. gadā — Juris Bandenieks,
* 2025. gadā — Antra Leite-Straume,
* 2025. gadā — Sandis Kalniņš.

== Apbalvojumi ==
Latvijas amatierteātru skates &quot;Gada izrāde&quot; finālā 2024. gada maijā Mālpilī par gada izrādi kļuva Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrāde “Jūtu tektonika”, gada aktieris Roberts Avots (lomas divās fināla izrādēs “Jūtu tektonika” un “Cenzūra”), gada aktrises otrā plāna lomās Zane Vītoliņa un Viktorija Laura Vītola, gada aktieris otrā plāna lomā Raivis Altrofs (loma izrādē ”Cenzūra” un VEF teātra izrādē “Līgava bez pūra”).&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/noskaidroti-latvijas-amatierteatru-skates-gada-izrade-2023-laureati?&amp;utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F|title=Noskaidroti Latvijas amatierteātru skates “Gada izrāde 2023” laureāti|access-date=04.06.2024.|date=}}&lt;/ref&gt;

=== Teātra iekšējie apbalvojumi ===
Kopš 2022. gada pasniedz balvu sezonas noslogotākajiem dalībniekiem, izvērtējot dalību izrādēs un aktivitāti citos teātra pasākumos. Balvas saņēmuši: 2021./2022. gada sezonā Liene Krūmiņa un Gatis Vāczems, 2022./2023. gada sezonā Elita Majevska un Gatis Vāczems, 2023./2024. gada sezonā Liene Strauta un Manfreds Grunde-Zeiferts, 2024./2025. gada sezonā Elita Majevska un Manfreds Grunde-Zeiferts.

2022. gadā dibināta balva “Lūcijas Ņefedovas pērle” ar mērķi pieminēt un godināt ilggadējo Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisori Lūciju Ņefedovu, katru gadu izsakot atzinību pagājušās sezonas labākajai aktrisei un motivējot citas teātra dalībnieces atbildīgi un radoši veikt darbu ar lomu. Sezonas sākumā notiek teātra dalībnieku aizklāts balsojums par teātra dalībnieci, kurai pienākas balva par pagājušo sezonu. Balvu saņēmušas: par 2021./2022. g. sezonu Santa Bērziņa, par 2022./2023. g. sezonu Elīna Skutele, par 2023./2024. g. sezonu Līga Martinenko, par 2024./2025. g. sezonu Lolita Muižniece.

2022. gadā dibināta balva “Arvīda Matisona gredzens” ar mērķi pieminēt un godināt ilggadējo Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra direktoru, režisoru un aktieri Arvīdu Matisonu, katru gadu izsakot atzinību pagājušās sezonas labākajam aktierim un motivējot citus teātra dalībniekus atbildīgi un radoši veikt darbu ar lomu. Sezonas sākumā notiek teātra dalībnieku aizklāts balsojums par teātra dalībnieku, kuram pienākas balva par pagājušo sezonu. Balvu saņēmuši: par 2021./2022. g. sezonu Ansis Griķis, par 2022./2023. g. sezonu Roberts Avots, par 2023./2024. g. sezonu Jānis Dūrējs, par 2024./2025. g. sezonu Kārlis Bolmanis.

== Teātrī iestudētās izrādes ==
{{galvenais|Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrāžu saraksts}}

=== Repertuārs 2025./2026. g. sezonā ===
* Tamāra Gabbe &quot;Pelnrušķīte&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 07.12.2014.),
* [[Jānis Dreslers]] &quot;Burbuļmātes prieki un bēdas&quot; (režisore Lūcija Ņefedova, pirmizrāde 03.05.2015.),
* Marks Kamoleti &quot;Pidžama sešiem&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 20.01.2017.),
* [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Kazanovas mētelis&quot; (režisore [[Lūcija Ņefedova]], pirmizrāde 04.09.2020.),
* Manfreds Rihters &quot;Dieva sala&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 09.04.2022.),
* Arnolds Ridlijs &quot;Spoku vilciens&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 22.10.2022.),
* Harolds Arlēns &quot;Oza zemes burvis&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 25.02.2023.),
* [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Čūska&quot; (režisors Agris Krūmiņš, pirmizrāde 09.03.2023.),
* Jasmīna Rezā &quot;Slaktiņa dievs&quot; (režisors Jānis Leščinskis, pirmizrāde 25.08.2023.),
* [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Pašu audzināts&quot; (režisore Līga Martinenko, pirmizrāde 07.10.2023.),
* [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mūsu pokāls&quot; (režisors Juris Bandenieks, pirmizrāde 07.10.2023.),
* [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Cenzūra&quot; (režisors Agris Krūmiņš, pirmizrāde 13.12.2023.).
* Vils Evanss un Artūrs Valentains &quot;Daudz naudas&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 23.02.2024.).
* Frederiks Nots &quot;Telefona zvans&quot; (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 23.11.2024.).
* [[Lelde Stumbre]] &quot;Burvīgie blēži&quot;, studijas izrāde (režisore Antra Leite-Straume, pirmizrāde 23.02.2025.).
* Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot; (režisors Sandis Kalniņš, pirmizrāde 01.03.2025.).
* Francis Arnolds un Ernests Bahs &quot;Urrā - zēns!&quot; (režisore Lolita Muižniece, pirmizrāde 02.09.2025.).
* Žeralds Sibleirass “Papelēs šalko vējš” (režisore Aija Treija, pirmizrāde 11.10.2025.).

== Atsauces ==
&lt;references&gt;&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==

* Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra mājas lapa https://alunanateatris.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240111113537/https://alunanateatris.lv/ |date={{dat|2024|01|11||bez}} }}
* Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra Facebook lapa https://www.facebook.com/Alunanateatris
* Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra Instagram lapa https://www.instagram.com/aateatris/?hl=en
* JVPI &quot;Kultūra&quot; sadaļa par Ādolfa Alunāna Jelgavas teātri https://kultura.jelgava.lv/joined/adolfa-alunana-jelgavas-teatris-0 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240112080758/https://kultura.jelgava.lv/joined/adolfa-alunana-jelgavas-teatris-0 |date={{dat|2024|01|12||bez}} }}
[[Kategorija:Teātri Latvijā]]
[[Kategorija:Amatierteātri]]
[[Kategorija:Jelgava]]</text>
      <sha1>sp1nvigdeup94jv6fhpl5zq1x7wupiy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bat-Erdena Mengenzula</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519399</id>
    <revision>
      <id>4486096</id>
      <parentid>4318678</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:13:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486096</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2836" sha1="du0xyy4a43266z0o4qc3i4lq8l7xev9" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Bat-Erdena Mengenzula
|     vārds_orig = ''Бат-Эрдэнийн Мөнгөнзул''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Bat-Erdena Mengenzula 2018. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2005
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 7
|       dz_vieta = {{vieta|Mongolija|Orhonas aimaks}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{MNG}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Bat-Erdena Mengenzula''' ({{val|mn|Бат-Эрдэнийн Мөнгөнзул}}; dzimusi {{dat|2005|1|7|L}}) ir [[Mongolija]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (WIM, 2025). [[44. šaha olimpiāde|2022. gada]] šaha olimpiādes individuālās zelta medaļas ieguvēja.

== Biogrāfija ==
Piedzimusi sešu bērnu ģimenē. Šahu iemācījis spēlēt tēvs, kad meitai bija 5 gadi.

2015. gadā [[Suvona|Suvonā]] piedalījusies Āzijas jauniešu čempionātā šahā un izcīnījusi sudraba medaļu U10 meiteņu vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://archive.today/20220815011034/https://mongolia.gogo.mn/r/4l2lq Mongolian athletes won 11 medals from The Asian Youth Chess Championship 2015]&lt;/ref&gt;

2019. gadā [[Mumbaja|Mumbajā]] piedalījusies Pasaules jauniešu čempionātā šahā U14 meiteņu vecuma grupā un ilgu laiku bijusi turnīra līdere, taču kopvērtējumā ierindojusies augstajā 4. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.chessbase.in/news/World-Youth-2019-final-report |title=Six new World Champions crowned at the World Youth 2019 |access-date={{dat|2022|08|10||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220818012925/https://chessbase.in/news/World-Youth-2019-final-report }}&lt;/ref&gt;

2022. gada vasarā Bat-Erdena Mengenzula Mongolijas izlases sastāvā piedalījās [[44. šaha olimpiāde|44. šaha olimpiādē]] Indijas pilsētā [[Čennai]], kurā izcīnīja 1. vietu pie 4. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&amp;art=21&amp;flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Women]&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izcīnījusi 2. vietu [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionātā šahā sievietēm]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1162721.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Asian Individual Women's Chess Championships 2025]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2025. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 4902831 | chessgames = 156195 | 365chess = Bat-Erdene_Mungunzul }}

{{DEFAULTSORT:Mengenzula, Bat-Erdena}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mongolijas šahisti]]</text>
      <sha1>du0xyy4a43266z0o4qc3i4lq8l7xev9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bernhards Zutis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525564</id>
    <revision>
      <id>4486175</id>
      <parentid>4411178</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:25:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486175</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7129" sha1="lpsygevh2zt83azaq283bg19b0ggw1h" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Bernhards Zutis
| vārds_orig = Bernhards Aleksandrs Zutis
| attēls = Bernhards_zutis_1929_cropped.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1893
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 18
| dz_vieta = [[Valka]], [[Vidzemes guberņa]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1968
| m_mēnesis = 1
| m_diena = 16
| m_vieta = [[Ņujorka]], {{ASV}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = [[farmaceits]]
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = Jānis Zutis&lt;ref name=geni&gt;[https://www.geni.com/people/Bernhards-Zuttis/6000000030854119597 geni.com]&lt;/ref&gt;
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Anna Zutis&lt;ref name=geni /&gt;
| bērni = 
| alma_mater = [[Kazaņas (Pievolgas) Federālā Universitāte|Kazaņas Universitāte]]
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Bernhards Aleksandrs Zutis''' (dzimis [[Valka|Valkā]] {{dat|1893|10|18}}&lt;ref&gt;LVVA Fonds:title=235., apraksts 7., lieta 424., 21.lapa&lt;/ref&gt; (pēc vecā stila 6. oktobrī), miris [[Ņujorka|Ņujorkā]] {{dat|1968|1|16}}) bija sabiedriskais darbinieks, [[farmaceits]] un [[mecenāts]].

== Dzīvesgājums ==
Bernhards Zutis dzimis Valkā [[Lugažu draudzes novads|Lugažu draudzē]] 1893. gadā, viņš bija septītais bērns ģimenē. Beidzis Mārtiņa Alkšņa četrklasīgo tirdzniecības skolu Valkā (tā atradās pilsētas daļā, kas ir tagadējā [[Igaunija]]s [[Valga]]).

Studējis farmāciju [[Kazaņas (Pievolgas) Federālā Universitāte|Kazaņas Universitātē]], kur 1916. gadā ieguva [[Aptiekārs|aptiekāra]] palīga kvalifikāciju. Atgriezies Valkā, sāka strādāt pilsētas [[Aptieka|aptiekā]], pildot aptiekāra palīga pienākumus.

Sākoties [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]], kā [[feldšeris]] brīvprātīgi iestājās [[Ziemeļlatvijas armija|Ziemeļlatvijas armijā]] 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā, kur bija Valmieras kājnieku pulka aptiekas pārzinis,&lt;ref name=&quot;timenote&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Bernhards-Zutis|title=Bernhards Zutis|website=timenote.info|access-date=2022-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; vēlāk tika ieskaitīts [[Vidzemes artilērijas pulks|Vidzemes Artilērijas pulka]] 1. divīzijā. Demobilizējies 1920. gada 10. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Latviešu biogrāfiska vārdnīca. Izd. Mich. ASV. 1975.g. [1939.g.], – 556.lpp|title=Es viņu pazīstu|last=Unāms Ž.}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar to, ka 1920. gadā starp Latviju un Igauniju stājās spēkā līgums par robežu noteikšanu, Valkas aptieka bija palikusi Igaunijas pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valka.lv/lv/valkas-novads-1/novads/vesture/valcenietis-bernhards-aleksandrs-zutis-1893-1968-farmaceits-sabiedriskais-darbinieks-mecenats-1|title=VALKA.LV - Valcēnietis Bernhards Aleksandrs Zutis /1893-1968/ – farmaceits, sabiedriskais darbinieks, mecenāts|website=VALKA.LV|access-date=2022-11-08|archive-date=2022-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221108151402/http://www.valka.lv/lv/valkas-novads-1/novads/vesture/valcenietis-bernhards-aleksandrs-zutis-1893-1968-farmaceits-sabiedriskais-darbinieks-mecenats-1}}&lt;/ref&gt; Valkas pilsētas valde 1920. gada jūlijā atvēra jaunu aptieku, tā atradās Semināra ielā 4.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aptieka1.lv/lv/2022/08/aptieka-rokas-stiepiena-attaluma-no-igaunijas-robezas/|title=Aptieka rokas stiepiena attālumā no Igaunijas robežas|website=aptieka1|access-date=2022-11-08|date=2022-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Aptiekas iekārtošanā piedalījās arī Bernhards Zutis un viņa brālis Jānis.

1924. gadā B. Zutis aptieku ieguva savā īpašumā. 1926. gadā viņš aptieku pārcēla uz savu namu, kas atradās Rīgas ielā 13. Pamazām B. Zutis aptieku izveidoja par vienu no modernākajām provinces aptiekām Latvijā. 1922.-1939. gadā viņš bija īpašnieks arī aptiekai [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagastā]].&lt;ref name=&quot;timenote&quot; /&gt;

1929. gadā Valkā nodibinājis [[minerālūdens]] un augļūdens tirgotavu.

Aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbā. Bija 7. Valkas [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] pulka farmaceits, kā arī Latvijas brīvības cīnītāju biedrības “Ziemeļnieki” priekšnieks, aktīvs biedrs un valdes loceklis vairākās Valkas kultūras un saimnieciskajās biedrībās.

Bija mecenāts, ieguldījis līdzekļus Valkas &quot;sporta dārza&quot; (tagad Valkas [[stadions]]) izbūvēšanā, kā arī pilsētas labiekārtošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzejs.valka.lv/lv/balta-galdauta-svetki-valka-2018g-veltiti-bzutim|title=MUZEJS.VALKA.LV - Baltā galdauta svētki Valkā šogad veltīti B.Zutim|website=MUZEJS.VALKA.LV|access-date=2022-11-08|archive-date=2022-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221108151404/http://muzejs.valka.lv/lv/balta-galdauta-svetki-valka-2018g-veltiti-bzutim}}&lt;/ref&gt;

No 1924. līdz 1938. gadam viņš bija [[Valkas Sporta biedrība]]s priekšnieks,&lt;ref&gt;&quot;Ziemeļlatvija&quot;, 1935.g. 2.III – 1.lpp. Valkas Sporta biedrība&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valka.lv/wp-content/biblioteka/ZutisB.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220308194457/http://valka.lv/wp-content/biblioteka/ZutisB.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kazhe.lv/futbols/komandas/valkas-sb|title=Valkas Sporta biedrība {{!}} Futbols Latvijā 1907-1940|website=kazhe.lv|access-date=2022-11-08}}&lt;/ref&gt; aktivizējis tās darbību, popularizējis [[Sports|sportu]] valcēniešu vidū, rīkojot sporta svētkus, kuros piedalījušies gan vietējo jaunatnes organizāciju un skolu sportisti, gan sportisti no [[Rīga]]s.

Saņēmis valsts apbalvojumus par nopelniem Latvijas labā:

* 1923. gadā — Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas medaļu;
* 1931. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķiru&lt;ref&gt;Valdības Vēstnesis, 1931.g. 16.XI&lt;/ref&gt;;
* 1939. gadā — [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] V šķiru,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Ar Atzinības Krustu apbalvotie - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Nopelnu krustu par nopelniem Aizsargu organizācijas labā.

1931. gadā par nopelniem futbola veicināšanā [[Latvijas Futbola savienība]] viņu apbalvojusi ar zelta medaļu.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Emigrācija|emigrējis]] uz [[Vācija|Vāciju]], vēlāk (1951. gadā) devies uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
Miris 75 gadu vecumā 1968. gada 16. janvārī [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Zutis, Bernhards}}
[[Kategorija:1893. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1968. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valkā dzimušie]]
[[Kategorija:19. gadsimtā dzimušie]]
[[Kategorija:20. gadsimtā mirušie]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu farmaceiti]]</text>
      <sha1>lpsygevh2zt83azaq283bg19b0ggw1h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amarāvati</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527696</id>
    <revision>
      <id>4486148</id>
      <parentid>3740293</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:11:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486148</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3315" sha1="cip8zyk77y24dezldr1yqmvkl8moulm" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Amarāvati
 | official_name            = అమరావతి
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Dhyana buddha statue in Amaravathi.jpg
 | image_caption            = Budas statuja Amarāvati
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Āndhra Pradēša
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Āndhra Pradēša]]
 | subdivision_type2        = Distrikts
 | subdivision_name2        = Guntura
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 2015
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 217.23
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 103000
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas standarta laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 16 | latm = 30| lats = 47 | latNS = N
 | longd = 80 | longm = 30 | longs =  59| longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 49
 | website                  = {{URL|https://amaravati.gov.in/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Amarāvati''' ({{val|te|అమరావతి}}, ''Amarāvati'') ir pilsēta [[Indija]]s dienvidaustrumos, [[Āndhra Pradēša|Āndhras Pradēšas]] štata oficiālā galvaspilsēta. Izvietojusies  štata vidusdaļā [[Krišna (upe)|Krišnas]] upes labajā krastā iepretī [[Vidžajavāda]]s pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā.

== Vēsture ==
Pilsēta dibināta 2015. gadā pēc [[Telangāna]]s štata nodalīšanas no Āndhra Pradešas; tās pamatakmeni 22. oktobrī ielika valsts premjerministrs [[Narendra Modi]]. Pilsētas nosaukums aizgūts no Amarāvati ciema, kas atrodas pirms 2000 gadiem pastāvējušās Šatavahanu dinastijas galvaspilsētas Dhanjakatakama tuvumā.

Pilsētas plānojums paredz, ka pusi teritorijas aizņems zaļā zona, bet 10% — ūdens.&lt;ref&gt;[https://timesofindia.indiatimes.com/city/visakhapatnam/Amaravati-as-official-capital-will-boost-Andhra-Pradeshs-image/articleshow/53595008.cms Amaravati as official capital will boost Andhra Pradesh's image]&lt;/ref&gt; Paredzēts, ka par pilnvērtīgu štata galvaspilsētu Amarāvati kļūs 2024. gadā, līdz tam liela daļa štata administratīvo iestāžu paliek [[Haidarābādu]]. 

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Āndhra Pradēša]]
[[Kategorija:Āndhra Pradēšas pilsētas]]</text>
      <sha1>cip8zyk77y24dezldr1yqmvkl8moulm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486149</id>
      <parentid>4486148</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:12:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486149</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3283" sha1="a07141lg9ymnf5iz8svklxw1h3g5qtg" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Amarāvati
 | official_name            = అమరావతి
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Dhyana buddha statue in Amaravathi.jpg
 | image_caption            = Budas statuja Amarāvati
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Āndhra Pradēša
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Āndhra Pradēša]]
 | subdivision_type2        = Distrikts
 | subdivision_name2        = Guntura
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 2015
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 217.23
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 103000
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas standarta laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 16 | latm = 30| lats = 47 | latNS = N
 | longd = 80 | longm = 30 | longs =  59| longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 49
 | website                  = {{URL|https://amaravati.gov.in/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Amarāvati''' ({{val|te|అమరావతి}}, ''Amarāvati'') ir pilsēta [[Indija]]s dienvidaustrumos, [[Āndhra Pradēša|Āndhras Pradēšas]] štata oficiālā galvaspilsēta. Izvietojusies  štata vidusdaļā [[Krišna (upe)|Krišnas]] upes labajā krastā iepretī [[Vidžajavāda]]s pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā.

== Vēsture ==
Pilsēta dibināta 2015. gadā pēc [[Telangāna]]s štata nodalīšanas no Āndhra Pradešas; tās pamatakmeni 22. oktobrī ielika valsts premjerministrs [[Narendra Modi]]. Pilsētas nosaukums aizgūts no Amarāvati ciema, kas atrodas pirms 2000 gadiem pastāvējušās Šatavahanu dinastijas galvaspilsētas Dhanjakatakama tuvumā.

Pilsētas plānojums paredz, ka pusi teritorijas aizņems zaļā zona, bet 10% — ūdens.&lt;ref&gt;[https://timesofindia.indiatimes.com/city/visakhapatnam/Amaravati-as-official-capital-will-boost-Andhra-Pradeshs-image/articleshow/53595008.cms Amaravati as official capital will boost Andhra Pradesh's image]&lt;/ref&gt; Paredzēts, ka par pilnvērtīgu štata galvaspilsētu Amarāvati kļūs 2024. gadā, līdz tam liela daļa štata administratīvo iestāžu paliek [[Haidarābādu]]. 

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Indijas pilsētas]]

[[Kategorija:Āndhra Pradēšas pilsētas]]</text>
      <sha1>a07141lg9ymnf5iz8svklxw1h3g5qtg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vidžajavāda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527967</id>
    <revision>
      <id>4486153</id>
      <parentid>4394303</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:14:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486153</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3414" sha1="m4pftcp7sd1rgo388cf612veuu5lpvs" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Vidžajavāda
 | official_name            = విజయవాడ 
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{Photomontage
 |position=center
  |photo1a = Medha_IT_Park_Tower_1.jpg
  |photo2a = Bhavani island 041.jpg
  |photo2b = Mid_Valley_City_Vijayawada.jpg
  |photo3a = Prakasam Barrage, Vijayawada 2016 (7).jpg
  |photo3b = Kondapalli fort2.jpg
  |photo4a = HCL-Company-IT-Park-Vijayawada.jpg
  | size = 250
  | spacing = 2
  | color = #FFFFFFu
  | border = 0
  | foot_montage = 
    }}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Indija#Āndhra Pradēša
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Āndhra Pradēša]]
 | subdivision_type2        = Distrikts
 | subdivision_name2        = NTR, Krišnas distrikts
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 626
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 181.29
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 1021806
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 1476931
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Indijas standarta laiks|IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 16 | latm = 31| lats = | latNS = N
 | longd = 80 | longm = 37| longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 11
 | website                  = {{URL|http://vijayawada.cdma.ap.gov.in/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Vidžajavāda''' ({{val|te|విజయవాడ}}, ''Vijayavāḍa'' — ‘uzvaras vieta’) ir pilsēta [[Indija]]s dienvidaustrumos, [[Āndhra Pradēša|Āndhra Pradēšas]] štatā, tā otra lielākā pilsēta. Izvietojusies  štata vidusdaļā [[Krišna (upe)|Krišnas]] upes kreisajā krastā.&lt;ref&gt;{{PZT|759|Vidžajavada}}&lt;/ref&gt; Tiek dēvēta par štata komerciālo, politisko. kulturālo un izglītības galvaspilsētu. Pretējā Krišnas krastā kopš 2015. gada tiek būvēta jaunā štata galvaspilsēta [[Amarāvati]]. Nozīmīgs transporta mezgls.

== Vēsture ==
Sena pilsēta, kas zināma kopš 7. gadsimta kā '''Bezavada'''. Leģenda par pilsētas nosaukumu vēsta, ka dieviete [[Durga]] pēc Mahišasuras uzveikšanas atpūtusies šajā vietā. Pilsētu dibinājuši 626. gadā Paričedu dinastijas valdnieki. Pilsētā saglabājušies vairāki 6.—13. gadsimta tempļi; nozīmīgs induistu svētceļojumu centrs.

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Āndhra Pradēšas pilsētas]]</text>
      <sha1>m4pftcp7sd1rgo388cf612veuu5lpvs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mūru svīta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>539184</id>
    <revision>
      <id>4486375</id>
      <parentid>4247329</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:15:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4486375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12914" sha1="h3stkde4abn1cu34ssgjg9r8e4hxe9p" xml:space="preserve">{{Ģeoloģiskā formācija
| nosaukums          = Mūru svīta
| oriģinālnosaukums  = 
| attēls             = Šķēdes atsegums, 09.05.2015.jpg
| attēla_paraksts    = [[Šķēdes atsegums]] pie Omiķiem&lt;/br&gt;(Mūru svītas stratotips)
| karte              = 
| kartes_paraksts    = 
| statuss            = 
| vecums             = 
| sistēma            = [[Devons]]
| virsnodalījums     = 
| nodalījums         = [[Augšdevons]]
| stāvs              = [[Famenas stāvs|Famena]]
| grupa              = 
| formācija          = 
| horizonts          = 
| svīta              = '''Mūru'''
| rida               = 
| slāņi              = 
| valsts             = [[Latvija]], [[Lietuva]]
| reģions            = [[Galvenais devona lauks]]
| platība            = 
| koordinātas        = 
| sastāvs            = [[smilšakmeņi]], [[smiltis]], [[Aleirolīts|aleirolīti]]
| biezums            = līdz 4,5 m, Lietuvā 9-15 m
| izrakteņi          = 
| fosilijas          = [[pleckāji]], [[krinoidejas]], [[gliemji]], [[zivis]] u.c.
| atklājējs          = 
}}
[[Attēls:Šķēdes atsegums, 09.05.2015.jpg|thumb|370px|[[Šķēdes atsegums]] pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips)]]
'''Mūru svīta (D&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;mr)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] mūru horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Izplatīta Latvijas dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā.

== Apraksts ==
Svītas griezumu [[Svētes upe]]s krastos pie Mūru, Žukļu un Ķurbju mājām [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|Pēteris Liepiņš]] uzskatīja kā tipisku. Taču ņemot vērā nelielo šī griezuma biezumu (līdz 4,5 m) un reti atrodamās [[fosilijas]], par svītas stratotipu tika pieņemts pilnīgāks griezums, kas atrodas vairākos atsegumos pie [[Šķēdes upe]]s pretī Omiķu mājām ([[Ludmila Savvaitova|L. Savvaitova]], 1977).&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Latvijas daba|4|18}}&lt;/ref&gt;

Atseguma pamatā tuvu pie robežas ar [[Akmenes svīta|akmenes svītu]] ieguļi 1 metru biezs sīkgraudainu un smalkgraudainu [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] [[Smiltis|smilšu]] un [[Smilšakmens|smilšakmeņu]] slānis ar vāji izteiktu horizontālu un viļņotu slāņojumu, kas plankumaini cementēts ar [[Dolomīts|dolomītu]]. Smilšakmeņos ir sastopamas organogēni-detrītisku dolomitizētu [[Čaula|čaulu]] saskalojumu lēcas un starpslānīši, kas sastāv no [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]], [[Gliemenes|gliemeņu]], [[Gliemeži|gliemežu]], [[Nautiloīdi|nautiloīdu]] kodoliem un čaulām, [[Jūras lilijas|jūras liliju]] kātu fragmentiem un [[zivis|zivju]] kauliem. Starp organismu paliekām [[Viktors Grāvītis|V. Grāvītis]] ir konstatējis slēdzenes pleckājus ''[[Cyrtospirifer|Cyrtospirifer sp.]]'', ''[[Cyrtospirifer degener|C. degener]]'', ''[[Cyrtospirifer lebedianicus|C. cf. lebedianicus]]'' (ļoti reti), ''[[Cyrtospirifer postarchiaci|C. aff. postarchiaci]]'', ''[[Cyrtiopsis|Cyrtiopsis sp.]]'', ''[[Cyrtiopsis schkedensis|C. schkedensis]]'', [[Camarotoechia|«Camarotoechia» sp.]], ''[[Camarotoechia griasica|«C.» griasica]]'', kā arī ''[[Spirorbis|Spirorbis sp.]]'' ''[[Crinoidea]]'', ''[[Cephalopoda]]'' (''[[Pachtoceras]]''-?), ''[[Gastropoda]]'', ''[[Bivalvia]]''.

Augstāk ieguļ gaiši smalkgraudainas, slīpslāņotas smiltis, vietām cementētas ar [[dzelzs hidroksīdi]]em un dolomītu. To biezums sastāda 2,8 metrus.

Virs šīm smiltīm atrodas 3,5 metrus bieza slāņkopa, ko veido apakšdaļā laukšpata-kvarca smilšakmeņi ar vāju viļņotu slāņojumu, kuros ir lēcveidīgi, stipri dolomitizētu čaulu saskalojumu starpslānīši, un kas sastāv galvenokārt no [[Rinhonelīdu kārta|rinhonelīdu]] un [[Cirtospiriferīdas|cirtospiriferīdu]] čaulām. Irdenajos smilšu starpslāņos ir vērojami biežu un izkliedētu ''Cirtiopsis sp.'', ''C. schkedensis'', ''Cyrtospirifer sp.'', ''C. degener'' čaulu saskalojumi.
Slāņkopas augšdaļu veido dolomitizēti, slīpslāņoti čaulu saskalojumi. Starp šeit sastopamajām organismu paliekām galvenokārt izceļas rinhonelīdas, tai skaitā ''«Camarotoechia» sp.'' un ''«C.» griasica'', kā arī reti ''Cyrtospirifer sp''. Tuvu augšējam kontaktam ir novērojami gliemeņu čaulu saskalojumi, kuru sastāvā pēc P. Liepiņa datiem ir plaši izplatīti ''[[Protoschizodus balticus]]'', ''P. balticus var. dubia'', ''[[Allorisma borrusicum]]'', ''[[Avicula|Avicula sp.]]'', ''[[Schizodus|Schizodus sp.]]''

Svītas griezuma augšējā daļa (ap 3 metriem) tika konstatēta pie Polīšiem. To veido dzeltenīgi pelēku sīkgraudainu un smalkgraudainu laukšpata-kvarca smilšu mija ar [[Aleirolīts|aleirolīti]]em, bet atsevišķās starpkārtās ar mālainiem aleirolītiem.

Mūru svītas biezums ir diezgan noturīgs: ziemeļu un dienvidaustrumu rajonos tas ir 12-14 m, bet virzienā uz rietumiem samazinās līdz 6-10 m.

Svītas apakšējā robeža izceļas samērā krasi un griezumos tā ir viegli nosakāma, pateicoties mūru svītas smilšu nogulumu iežu sastāva un izskata īpatnībām, kas visur uzguļ izskalotajai akmenes svītas augšdaļas mālu un aleirolītu iežu virsmai. Ņemot vērā akmenes un mūru svītu nogulumu iežu sastāva krasās atšķirības, robežu starp tām var visur fiksēt [[karotāža]]s diagrammās, un kalpo par [[Repers|reperu]], slāņkopu sadalīšanā. Akmenes svītas mālus un aleirolītus raksturo [[Šķietamā pretestība|šķietamās pretestības]] zemais līmenis un [[gamma aktivitāte]]s augtais līmenis. Bet mūru svītas apakšdaļas smilšu nogulumos tiek novērota gamma aktivitātes vērtību strauja samazināšanās un šķietamās pretestības vērtību pieaugums.
Svītas uzbūve visā izpētītajā teritorijā ir vienveidīga. Lielākajā griezumu daļā ir skaidri izsekojamas divas slāņkopas, kuras veido smiltis un smilšu-[[Karbonāti|karbonātu]] nogulumi ar čaulu saskalojumu starpslāņiem. To mīšanās ar smiltīm un smilšu-mālu iežiem bez organismu fosilijām nosaka svītas divdaļīgo, ritmisko uzbūvi.

[[Urbums|Urbumos]], kas atodas daudz vairāk uz dienvidiem ([[Nīgrande]]s 2. urb. un [[Sniķeri (Dienvidkurzeme)|Sniķeru]] 8. urb.), svītu veido galvenokārt smilšu nogulumi. Šeit uz izskalotās akmenes svītas augšdaļas [[Fācija|faciāli]] mainīgu nogulumu virsmas (māli, [[dolomītmerģeļi]], mālaini aleirolīti) uzguļ laukšpata-kvarca vāji cementēti smilšakmeņi un smiltis ar horizontālu un vāji viļņotu, lēcveidīgu slāņojumu, vietām iezīmētu ar pārogļotu [[Augi|augu]] palieku starpslānīšiem. Smiltīs un smilšakmeņos ir sastpami biomorfi-[[Detrīts|detrītiski]], dolomitizēti saskalotu čaulu starpslāņi, kurus veido slēdzenes pleckāju, gliemeņu un gliemežu čaulas un kodolu nospiedumi. Smilšu slāņkopas pamatnē uz robežas ar akmenes svītu ir novērojamas mālaini-karbonātisku iežu šķembas. Griezuma augšdaļā kopā ar smilšakmeņiem ir sastopami māli un mālaini aleirolīti.

Uz dienvidiem un dienvidrietumiem smilšainos iežus pakāpeniski nomaina smilšaini-karbonātiski un karbonātiski ieži. [[Skoda]]s urbumā svītas pamatnē ieguļ rozīgi pelēki smilšakmeņi ar saskalotu čaulu lēcām un starpslāņiem, kurus veido [[Sūneņi|sūneņu]] skeletu fragmenti, [[Jūras lilijas|jūras liliju]] kātiņu segmenti, gliemeņu un slēdzenes pleckāju čaulas (''[[Cyrtospirifer postarchiaci|Cyrtospirifer cf. postarchiaci]]'', ''Cyrtiopsis sp.'', ''«Camarotoechia» sp.''). Svītu veido [[kaļķakmeņi]] ar dažādas pakāpes smilšu piejaukumu, kas satur starpslāņus ar organogēnu [[Pleckāji|pleckāj]]u-sūneņu un [[krinoidejas|krinoideju]] kaļķakmeņu šķembām. No šī griezuma daļas [[Stasis Žeiba|S. Žeiba]] noteica slēdzenes pleckājus ''Cyrtospirifer sp.'', ''Cyrtiopsis schkedensis'', ''[[Productella subaculeata|Productella cf. subaculeata]]'', ''[[Athyris concentrica|Athyris ex. gr. concentrica]]'', sūneņus ''[[Monotrypa|Monotrypa sp.]]'', ''[[Monotrypa globosa|M. globosa]]'', gliemenes ''[[Aviculopecten|Aviculopecten sp.]]'' un krinoidejas.

Mūru svītas griezumu savstarpēja salīdzināšana liecina par nogulumu [[Litoloģija|litoloģiskā]] sastāva nemainību lielā izplatības teritorijā. Tajā iekļauto [[Paleontoloģija|paleontoloģisko]] kompleksu raksturo pleckāju ''Cyrtiopsis'' un gliemeņu ''[[Schizodus]]'', ''[[Protoschizodus]]'', ''[[Allorisma]]'', ''[[Dolabra]]'' ģinšu plaša izplatība.

=== Lietuvā ===
Lietuvā mūru svītu 1948. gadā pirmo reizi izdalīja [[Jozas Dalinkevičus|J. Dalinkevičus]] kā Svētes slāņu apakšējās daļas (α) slāņus. 1951. gadā P. Liepiņš precizēja svītas apjomu un sastāvu.

Lietuvas ziemeļu daļā svītu veido faciāli mainīgas mālu, smilšakmeņu, smilšu un dolomītmerģeļu slāņkopas. Starp tiem ir izsekojami rozā-violeti dolomitizēti smilšakmeņi ar čaulu saskalojumiem, kurus veido cirtospiriferīdu vai [[Protošizodusi|protošizodusu]] čaulu kodoli. Svītas griezuma apakšdaļā ir sastopami dzelžainu [[Oolīti|oolītu]] sakopojumi. Dienvidrietumu daļā svītas griezumu veido dolomitizēti, mālaini kaļķakmeņi, dolomīti, [[merģeļi]] un smilšakmeņi.

Svītas augšējā robeža izplatības ziemeļdaļā faciālās mainības dēļ ir neskaidra un tiek vilkta nosacīti pa rozīgi pelēku smilšakmeņu virsmu, kurus sedz sarkanīgi violetie [[svētes svīta]]s māli. Dienvidrietumu daļā šī robeža tiek vilkta pa smilšaini mālainu sūneņu kaļķakmens slāņkopas virsmu. To labi var fiksēt pēc [[Konodonti|konodontu]] ''[[Polygnathus obliquicostata]]'' pazušanas.

Svītas vecumu nosaka šādas organismu paliekas: ''[[Cyrtiopsis schkedensis]]'', ''Cyrtospirifer degener'', ''[[Ptychomaletoechia griasica|Ptychomaletoechia-? cf. griasica]]'', u.c., gliemenes ''[[Protoschizodus balticus]]'', ''[[Allorisma borrussicum]]'', ''[[Aviculopecten|Aviculopecten sp.]]'', konodonti ''Polygnathus obliquicostata'', ''[[Polygnathus perplexa|P. perplexa]]'', ''[[Pelekysgnathus nodosa]]'', ''[[Icriodus|Icriodus sp.]]'', ''[[Polygnathus nodocostata|Polygnathus ex. gr. nodocostata]]'', ''[[Pseudopolygnathus granulosa]]'' u.c. Konstatētais konodontu komplekss ļauj attiecināt mūru svītu uz ''[[Polygnathus styrica]]'' [[Konodontu zona|konodontu zonu]], kuras reģionālā suga ir ''Polygnathus obliquicostata''. Svītai ir raksturīgi ''Monotrypa'' sūneņu un ihtiofaunas palieku saskalojumi, seno augu [[Sporas|sporu]] klātbūtne u.c.

Mūru svītai ir raksturīga [[Jūras regresija|regresīvā]] ritma krasa faciālā mainība. Tās izplatības ziemeļdaļā griezumā mijas smilšakmeņu, smilšu un mālu slāņkopas, kas ir nabadzīgas ar organismu paliekām. Dienvidrietumu daļā griezumu veido dolomitizēti, malaini, smilšaini kaļķakmeņi ar retiem merģeļu un smilšakmeņu starpslāņiem. Nogulumu biezums svārstās no 9 līdz 15 metriem.

== Paleontoloģiskais raksturojums ==
Svītas ihtiofaunas komplekss ir maz pētīts. Ir zināmi šādi ihtiofaunas pārstāvji: ''[[Bothriolepis jani]]'', [[Dinichthys|Dinichthys sp.]], ''[[Homacanthus sveteensis]]'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Onychodus dellei]]'', [[Dipterus|Dipterus sp]]. Svītu raksturo plašs [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]] komplekss; īpaši daudz ir ''[[Cyrtiopsis]]'' ģints pārstāvju (''[[Cyrtiopsis schkedensis]]''), un viertējās sugas ''[[Cyrtospirifer degener]]'' pārstāvju. Bez tiem ir sastopami ''[[Cyrtospirifer lebedianicus|C. cf. lebedianicus]]'', ''[[Cyrtospirifer postarchiaci|C. aff. postarchiaci]]'', ''[[Camarotoechia griasica|«Camarotoechia» griasica]]'', ''[[Productella subaculeata|Productella cf. subaculeata]]'', ''[[Athyris concentrica|Athyris ex. gr. concentrica]]'', ''[[Ptychomaletoechia griasica]]''. Ir zināmas [[gliemenes]] ''[[Protoschizodus balticus]]'', ''P. balticus var. dubia'', ''[[Allorisma borrusicum]]'', ''[[Avicula|Avicula sp.]]'', ''[[Schizodus|Schizodus sp.]]'', ''[[Dolabra|Dolabra sp.]]'', ''[[Aviculopecten|Aviculopecten sp]]''. [[Konodonti|Konodontus]] pārstāv ''[[Polygnathus obliquicostata]]'', ''[[Polygnathus perplexa|P. perplexa]]'', ''[[Polygnathus nodocostata|P. ex. gr. nodocostata]]'', ''[[Pelekysgnathus nodosa]]'', ''[[Icriodus|Icriodus sp.]]'', ''[[Pseudopolygnathus granulosa]]'' u.c. [[Sūneņi|Sūneņus]] pārstāv ''[[Monotrypa globosa]]'', [[Nautiloīdi|nautiloīdus]] ([[galvkāji]]) ''[[Pachtoceras sp.]]''-?, bet [[Daudzsaru tārpi|daudzsaru tārpus]] ''[[Spirorbis|Spirorbis sp]]''. Bez to ir sastopamas [[Gliemeži|gliemežu]] un [[Jūras lilijas|jūras liliju]] paliekas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas devons}}

[[Kategorija:Devons]]
[[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]]</text>
      <sha1>h3stkde4abn1cu34ssgjg9r8e4hxe9p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486376</id>
      <parentid>4486375</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:16:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4486376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12791" sha1="t1iifa0au1pxqctbgwq3nskuwla9g3s" xml:space="preserve">{{Ģeoloģiskā formācija
| nosaukums          = Mūru svīta
| oriģinālnosaukums  = 
| attēls             = Šķēdes atsegums, 09.05.2015.jpg
| attēla_paraksts    = [[Šķēdes atsegums]] pie Omiķiem&lt;/br&gt;(Mūru svītas stratotips)
| karte              = 
| kartes_paraksts    = 
| statuss            = 
| vecums             = 
| sistēma            = [[Devons]]
| virsnodalījums     = 
| nodalījums         = [[Augšdevons]]
| stāvs              = [[Famenas stāvs|Famena]]
| grupa              = 
| formācija          = 
| horizonts          = 
| svīta              = '''Mūru'''
| rida               = 
| slāņi              = 
| valsts             = [[Latvija]], [[Lietuva]]
| reģions            = [[Galvenais devona lauks]]
| platība            = 
| koordinātas        = 
| sastāvs            = [[smilšakmeņi]], [[smiltis]], [[Aleirolīts|aleirolīti]]
| biezums            = līdz 4,5 m, Lietuvā 9-15 m
| izrakteņi          = 
| fosilijas          = [[pleckāji]], [[krinoidejas]], [[gliemji]], [[zivis]] u.c.
| atklājējs          = 
}}
'''Mūru svīta (D&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;mr)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] mūru horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Izplatīta Latvijas dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā.

== Apraksts ==
Svītas griezumu [[Svētes upe]]s krastos pie Mūru, Žukļu un Ķurbju mājām [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|Pēteris Liepiņš]] uzskatīja kā tipisku. Taču ņemot vērā nelielo šī griezuma biezumu (līdz 4,5 m) un reti atrodamās [[fosilijas]], par svītas stratotipu tika pieņemts pilnīgāks griezums, kas atrodas vairākos atsegumos pie [[Šķēdes upe]]s pretī Omiķu mājām ([[Ludmila Savvaitova|L. Savvaitova]], 1977).&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Latvijas daba|4|18}}&lt;/ref&gt;

Atseguma pamatā tuvu pie robežas ar [[Akmenes svīta|akmenes svītu]] ieguļi 1 metru biezs sīkgraudainu un smalkgraudainu [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] [[Smiltis|smilšu]] un [[Smilšakmens|smilšakmeņu]] slānis ar vāji izteiktu horizontālu un viļņotu slāņojumu, kas plankumaini cementēts ar [[Dolomīts|dolomītu]]. Smilšakmeņos ir sastopamas organogēni-detrītisku dolomitizētu [[Čaula|čaulu]] saskalojumu lēcas un starpslānīši, kas sastāv no [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]], [[Gliemenes|gliemeņu]], [[Gliemeži|gliemežu]], [[Nautiloīdi|nautiloīdu]] kodoliem un čaulām, [[Jūras lilijas|jūras liliju]] kātu fragmentiem un [[zivis|zivju]] kauliem. Starp organismu paliekām [[Viktors Grāvītis|V. Grāvītis]] ir konstatējis slēdzenes pleckājus ''[[Cyrtospirifer|Cyrtospirifer sp.]]'', ''[[Cyrtospirifer degener|C. degener]]'', ''[[Cyrtospirifer lebedianicus|C. cf. lebedianicus]]'' (ļoti reti), ''[[Cyrtospirifer postarchiaci|C. aff. postarchiaci]]'', ''[[Cyrtiopsis|Cyrtiopsis sp.]]'', ''[[Cyrtiopsis schkedensis|C. schkedensis]]'', [[Camarotoechia|«Camarotoechia» sp.]], ''[[Camarotoechia griasica|«C.» griasica]]'', kā arī ''[[Spirorbis|Spirorbis sp.]]'' ''[[Crinoidea]]'', ''[[Cephalopoda]]'' (''[[Pachtoceras]]''-?), ''[[Gastropoda]]'', ''[[Bivalvia]]''.

Augstāk ieguļ gaiši smalkgraudainas, slīpslāņotas smiltis, vietām cementētas ar [[dzelzs hidroksīdi]]em un dolomītu. To biezums sastāda 2,8 metrus.

Virs šīm smiltīm atrodas 3,5 metrus bieza slāņkopa, ko veido apakšdaļā laukšpata-kvarca smilšakmeņi ar vāju viļņotu slāņojumu, kuros ir lēcveidīgi, stipri dolomitizētu čaulu saskalojumu starpslānīši, un kas sastāv galvenokārt no [[Rinhonelīdu kārta|rinhonelīdu]] un [[Cirtospiriferīdas|cirtospiriferīdu]] čaulām. Irdenajos smilšu starpslāņos ir vērojami biežu un izkliedētu ''Cirtiopsis sp.'', ''C. schkedensis'', ''Cyrtospirifer sp.'', ''C. degener'' čaulu saskalojumi.
Slāņkopas augšdaļu veido dolomitizēti, slīpslāņoti čaulu saskalojumi. Starp šeit sastopamajām organismu paliekām galvenokārt izceļas rinhonelīdas, tai skaitā ''«Camarotoechia» sp.'' un ''«C.» griasica'', kā arī reti ''Cyrtospirifer sp''. Tuvu augšējam kontaktam ir novērojami gliemeņu čaulu saskalojumi, kuru sastāvā pēc P. Liepiņa datiem ir plaši izplatīti ''[[Protoschizodus balticus]]'', ''P. balticus var. dubia'', ''[[Allorisma borrusicum]]'', ''[[Avicula|Avicula sp.]]'', ''[[Schizodus|Schizodus sp.]]''

Svītas griezuma augšējā daļa (ap 3 metriem) tika konstatēta pie Polīšiem. To veido dzeltenīgi pelēku sīkgraudainu un smalkgraudainu laukšpata-kvarca smilšu mija ar [[Aleirolīts|aleirolīti]]em, bet atsevišķās starpkārtās ar mālainiem aleirolītiem.

Mūru svītas biezums ir diezgan noturīgs: ziemeļu un dienvidaustrumu rajonos tas ir 12-14 m, bet virzienā uz rietumiem samazinās līdz 6-10 m.

Svītas apakšējā robeža izceļas samērā krasi un griezumos tā ir viegli nosakāma, pateicoties mūru svītas smilšu nogulumu iežu sastāva un izskata īpatnībām, kas visur uzguļ izskalotajai akmenes svītas augšdaļas mālu un aleirolītu iežu virsmai. Ņemot vērā akmenes un mūru svītu nogulumu iežu sastāva krasās atšķirības, robežu starp tām var visur fiksēt [[karotāža]]s diagrammās, un kalpo par [[Repers|reperu]], slāņkopu sadalīšanā. Akmenes svītas mālus un aleirolītus raksturo [[Šķietamā pretestība|šķietamās pretestības]] zemais līmenis un [[gamma aktivitāte]]s augtais līmenis. Bet mūru svītas apakšdaļas smilšu nogulumos tiek novērota gamma aktivitātes vērtību strauja samazināšanās un šķietamās pretestības vērtību pieaugums.
Svītas uzbūve visā izpētītajā teritorijā ir vienveidīga. Lielākajā griezumu daļā ir skaidri izsekojamas divas slāņkopas, kuras veido smiltis un smilšu-[[Karbonāti|karbonātu]] nogulumi ar čaulu saskalojumu starpslāņiem. To mīšanās ar smiltīm un smilšu-mālu iežiem bez organismu fosilijām nosaka svītas divdaļīgo, ritmisko uzbūvi.

[[Urbums|Urbumos]], kas atodas daudz vairāk uz dienvidiem ([[Nīgrande]]s 2. urb. un [[Sniķeri (Dienvidkurzeme)|Sniķeru]] 8. urb.), svītu veido galvenokārt smilšu nogulumi. Šeit uz izskalotās akmenes svītas augšdaļas [[Fācija|faciāli]] mainīgu nogulumu virsmas (māli, [[dolomītmerģeļi]], mālaini aleirolīti) uzguļ laukšpata-kvarca vāji cementēti smilšakmeņi un smiltis ar horizontālu un vāji viļņotu, lēcveidīgu slāņojumu, vietām iezīmētu ar pārogļotu [[Augi|augu]] palieku starpslānīšiem. Smiltīs un smilšakmeņos ir sastpami biomorfi-[[Detrīts|detrītiski]], dolomitizēti saskalotu čaulu starpslāņi, kurus veido slēdzenes pleckāju, gliemeņu un gliemežu čaulas un kodolu nospiedumi. Smilšu slāņkopas pamatnē uz robežas ar akmenes svītu ir novērojamas mālaini-karbonātisku iežu šķembas. Griezuma augšdaļā kopā ar smilšakmeņiem ir sastopami māli un mālaini aleirolīti.

Uz dienvidiem un dienvidrietumiem smilšainos iežus pakāpeniski nomaina smilšaini-karbonātiski un karbonātiski ieži. [[Skoda]]s urbumā svītas pamatnē ieguļ rozīgi pelēki smilšakmeņi ar saskalotu čaulu lēcām un starpslāņiem, kurus veido [[Sūneņi|sūneņu]] skeletu fragmenti, [[Jūras lilijas|jūras liliju]] kātiņu segmenti, gliemeņu un slēdzenes pleckāju čaulas (''[[Cyrtospirifer postarchiaci|Cyrtospirifer cf. postarchiaci]]'', ''Cyrtiopsis sp.'', ''«Camarotoechia» sp.''). Svītu veido [[kaļķakmeņi]] ar dažādas pakāpes smilšu piejaukumu, kas satur starpslāņus ar organogēnu [[Pleckāji|pleckāj]]u-sūneņu un [[krinoidejas|krinoideju]] kaļķakmeņu šķembām. No šī griezuma daļas [[Stasis Žeiba|S. Žeiba]] noteica slēdzenes pleckājus ''Cyrtospirifer sp.'', ''Cyrtiopsis schkedensis'', ''[[Productella subaculeata|Productella cf. subaculeata]]'', ''[[Athyris concentrica|Athyris ex. gr. concentrica]]'', sūneņus ''[[Monotrypa|Monotrypa sp.]]'', ''[[Monotrypa globosa|M. globosa]]'', gliemenes ''[[Aviculopecten|Aviculopecten sp.]]'' un krinoidejas.

Mūru svītas griezumu savstarpēja salīdzināšana liecina par nogulumu [[Litoloģija|litoloģiskā]] sastāva nemainību lielā izplatības teritorijā. Tajā iekļauto [[Paleontoloģija|paleontoloģisko]] kompleksu raksturo pleckāju ''Cyrtiopsis'' un gliemeņu ''[[Schizodus]]'', ''[[Protoschizodus]]'', ''[[Allorisma]]'', ''[[Dolabra]]'' ģinšu plaša izplatība.

=== Lietuvā ===
Lietuvā mūru svītu 1948. gadā pirmo reizi izdalīja [[Jozas Dalinkevičus|J. Dalinkevičus]] kā Svētes slāņu apakšējās daļas (α) slāņus. 1951. gadā P. Liepiņš precizēja svītas apjomu un sastāvu.

Lietuvas ziemeļu daļā svītu veido faciāli mainīgas mālu, smilšakmeņu, smilšu un dolomītmerģeļu slāņkopas. Starp tiem ir izsekojami rozā-violeti dolomitizēti smilšakmeņi ar čaulu saskalojumiem, kurus veido cirtospiriferīdu vai [[Protošizodusi|protošizodusu]] čaulu kodoli. Svītas griezuma apakšdaļā ir sastopami dzelžainu [[Oolīti|oolītu]] sakopojumi. Dienvidrietumu daļā svītas griezumu veido dolomitizēti, mālaini kaļķakmeņi, dolomīti, [[merģeļi]] un smilšakmeņi.

Svītas augšējā robeža izplatības ziemeļdaļā faciālās mainības dēļ ir neskaidra un tiek vilkta nosacīti pa rozīgi pelēku smilšakmeņu virsmu, kurus sedz sarkanīgi violetie [[svētes svīta]]s māli. Dienvidrietumu daļā šī robeža tiek vilkta pa smilšaini mālainu sūneņu kaļķakmens slāņkopas virsmu. To labi var fiksēt pēc [[Konodonti|konodontu]] ''[[Polygnathus obliquicostata]]'' pazušanas.

Svītas vecumu nosaka šādas organismu paliekas: ''[[Cyrtiopsis schkedensis]]'', ''Cyrtospirifer degener'', ''[[Ptychomaletoechia griasica|Ptychomaletoechia-? cf. griasica]]'', u.c., gliemenes ''[[Protoschizodus balticus]]'', ''[[Allorisma borrussicum]]'', ''[[Aviculopecten|Aviculopecten sp.]]'', konodonti ''Polygnathus obliquicostata'', ''[[Polygnathus perplexa|P. perplexa]]'', ''[[Pelekysgnathus nodosa]]'', ''[[Icriodus|Icriodus sp.]]'', ''[[Polygnathus nodocostata|Polygnathus ex. gr. nodocostata]]'', ''[[Pseudopolygnathus granulosa]]'' u.c. Konstatētais konodontu komplekss ļauj attiecināt mūru svītu uz ''[[Polygnathus styrica]]'' [[Konodontu zona|konodontu zonu]], kuras reģionālā suga ir ''Polygnathus obliquicostata''. Svītai ir raksturīgi ''Monotrypa'' sūneņu un ihtiofaunas palieku saskalojumi, seno augu [[Sporas|sporu]] klātbūtne u.c.

Mūru svītai ir raksturīga [[Jūras regresija|regresīvā]] ritma krasa faciālā mainība. Tās izplatības ziemeļdaļā griezumā mijas smilšakmeņu, smilšu un mālu slāņkopas, kas ir nabadzīgas ar organismu paliekām. Dienvidrietumu daļā griezumu veido dolomitizēti, malaini, smilšaini kaļķakmeņi ar retiem merģeļu un smilšakmeņu starpslāņiem. Nogulumu biezums svārstās no 9 līdz 15 metriem.

== Paleontoloģiskais raksturojums ==
Svītas ihtiofaunas komplekss ir maz pētīts. Ir zināmi šādi ihtiofaunas pārstāvji: ''[[Bothriolepis jani]]'', [[Dinichthys|Dinichthys sp.]], ''[[Homacanthus sveteensis]]'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Onychodus dellei]]'', [[Dipterus|Dipterus sp]]. Svītu raksturo plašs [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]] komplekss; īpaši daudz ir ''[[Cyrtiopsis]]'' ģints pārstāvju (''[[Cyrtiopsis schkedensis]]''), un viertējās sugas ''[[Cyrtospirifer degener]]'' pārstāvju. Bez tiem ir sastopami ''[[Cyrtospirifer lebedianicus|C. cf. lebedianicus]]'', ''[[Cyrtospirifer postarchiaci|C. aff. postarchiaci]]'', ''[[Camarotoechia griasica|«Camarotoechia» griasica]]'', ''[[Productella subaculeata|Productella cf. subaculeata]]'', ''[[Athyris concentrica|Athyris ex. gr. concentrica]]'', ''[[Ptychomaletoechia griasica]]''. Ir zināmas [[gliemenes]] ''[[Protoschizodus balticus]]'', ''P. balticus var. dubia'', ''[[Allorisma borrusicum]]'', ''[[Avicula|Avicula sp.]]'', ''[[Schizodus|Schizodus sp.]]'', ''[[Dolabra|Dolabra sp.]]'', ''[[Aviculopecten|Aviculopecten sp]]''. [[Konodonti|Konodontus]] pārstāv ''[[Polygnathus obliquicostata]]'', ''[[Polygnathus perplexa|P. perplexa]]'', ''[[Polygnathus nodocostata|P. ex. gr. nodocostata]]'', ''[[Pelekysgnathus nodosa]]'', ''[[Icriodus|Icriodus sp.]]'', ''[[Pseudopolygnathus granulosa]]'' u.c. [[Sūneņi|Sūneņus]] pārstāv ''[[Monotrypa globosa]]'', [[Nautiloīdi|nautiloīdus]] ([[galvkāji]]) ''[[Pachtoceras sp.]]''-?, bet [[Daudzsaru tārpi|daudzsaru tārpus]] ''[[Spirorbis|Spirorbis sp]]''. Bez to ir sastopamas [[Gliemeži|gliemežu]] un [[Jūras lilijas|jūras liliju]] paliekas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas devons}}

[[Kategorija:Devons]]
[[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]]</text>
      <sha1>t1iifa0au1pxqctbgwq3nskuwla9g3s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tērvetes svīta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>539971</id>
    <revision>
      <id>4486377</id>
      <parentid>4406652</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:31:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4486377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8632" sha1="772nja2rbc2fvnubhk7nohm2wgiyba6" xml:space="preserve">{{Ģeoloģiskā formācija
| nosaukums          = Tērvetes svīta
| oriģinālnosaukums  = 
| attēls             = Klūnu atsegums pie Skujaines upes 2002-09-07.jpg
| attēla_paraksts    = [[Klūnu atsegums]] (Tērvetes svītas stratotips)
| karte              = 
| kartes_paraksts    = 
| statuss            = 
| vecums             = 
| sistēma            = [[Devons]]
| virsnodalījums     = 
| nodalījums         = [[Augšdevons]]
| stāvs              = [[Famenas stāvs|Famena]]
| grupa              = 
| formācija          = 
| horizonts          = 
| svīta              = '''Tērvetes'''
| rida               = 
| slāņi              = 
| valsts             = [[Latvija]], [[Lietuva]]
| reģions            = [[Galvenais devona lauks]]
| platība            = 
| koordinātas        = 
| sastāvs            = [[smilšakmeņi]], [[smiltis]], [[Dolomīts|dolomīti]]
| biezums            = līdz 21 m
| izrakteņi          = 
| fosilijas          = [[Platycephalichthys skuenicus]], [[Phyllolepis tolli]], [[Bothriolepis jani]]
| atklājējs          = 
}}
'''Tērvetes svīta''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] Svētes horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Baltijas sineklīze|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā.

== Apraksts ==
Latvijā svītu izdalīja [[Ludmila Savvaitova]] 1967-1968 gados svētes svītas (h&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;) smilšaini karbonātisku un mālaini aleirītisku nogulumu slāņkopā, kuru (svētes svītu) savukārt [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|Pēteris Liepiņš]] bija izdalījis 1954, 1959. gados. Uz svētes svītu Liepiņš attiecināja augšfamenas apakšstāva griezuma daļu, kuru no apakšas norobežoja [[mūru svīta]]s [[smilšakmens|smilšakmeņi]] ar savdabīgu jūras organismu kompleksu, un kuru sedza [[žagares svīta]]s karbonātiskie nogulumi arī ar bagātīgu jūras faunu.

Pēc nogulumu [[Litoloģija|litoloģiskā]] sastāva un organismu palieku kompleksa svētes svīta skaidri dalās divās daļās: apakšējā, kuru veido [[smiltis]], smilšakmeņi, [[Aleirolīts|aleirolīti]] un [[Māls|māli]] ar ļoti nabadzīgu organismu kompleksu un augšējā daļā, kas ir karbonātiskāka ([[Dolomīts|dolomīti]] ar [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]], [[Gliemenes|gliemeņu]] un [[Gliemeži|gliemežu]] paliekām, smilšakmeņi un aleirolīti ar dolomīta cementu). Šādā apjomā svētes svīta apvienoja [[Fācija|faciāli]] mainīgus mālaini aleirolītiskus nogulumus, kas veidojās jūras baseina [[Regresija (ģeoloģija)|regresijas]] procesā, un smilšaini karbonātiskus nogulumus, kas radās jaunas [[Jūras transgresija|transgresijas]] rezultātā. Ņemot vērā svētes svītas īpatnības, kas atspoguļo divus pretēji virzītus nogulumu veidošanās procesus agrajā un vēlajā svētes laikā, svītas apakšējās daļas nogulumi ar nabadzīgu organismu kompleksu tika izdalīti atsevišķā tērvetes svītā, kas nosaukta [[Tērvetes novads|Tērvetes]] vēsturiskās provinces vārdā, kurā ir atrodami šīs svītas atsegumi.

Tērvetes svītas [[stratotips|stratotipiskais griezums]] atrodas [[Skujaine (upe)|Skujaines upes]] atsegumos pie [[Klūnas|Klūnām]].&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Latvijas daba|5|212}}&lt;/ref&gt; Šeit atsedzas svītas vidējā daļa ap 2,5 metri biezumā, kuru veido ritmiska smilšu, [[Dolomītmerģelis|dolomītmerģeļu]] un aleirolītu mija, ar bagātīgu mālu un dolomītu cementu. Sīkgraudainas un smalkgraudainas [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smiltis ir baltas vai rozā ar skaidri izteiktu slīpslāņjumu. Atsevišķos starpslāņos smilšu slāņojums ir lēcveidīgs un slīps ar slīpo sēriju nošķelšanu.

Smiltīs ir sastopami masveidīgi [[Trohiliski|trohilisku]] (30-50%) saskalojumi, atsevišķos iecirkņos kļūstot par [[Ieži|iežus]] veidojošu materiālu. Ir sastopams arī daudz [[Zivis|zivju]] kaulu, kuru sastāvā ir konstatētas ''[[Chelyophorus verneuili]]'', ''[[Dinichthys]] sp.'', ''[[Phyllolepis tolli]]'', ''[[Bothriolepis jani]]'', ''[[Devononchus tenuispinus]]'', ''[[Homacanthus sveteensis]]'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Eusthenopteron]] sp.'', ''[[Onychodus dellei]]'', ''[[Platycephalichthys skuenicus]]'', ''[[Osteolepidīdi|Osteolepididae]] gen. ind.'', ''[[Dipterus]] sp.'', ''[[Conchodus]] sp.'' ([[Vītauts Vasiļausks|V. Vasiliauskas]], 1963). Bez zivju atliekām dolomītmerģeļu un aleirolītu starpslāņos ir sastopami [[rizokorallumi]], kurus [[Nikolajs Delle]] ir noteicis kā ''[[Rhizocorallium devonicum]]'', kā arī citu [[Dūņēdāji|dūņēdāju]] organismu ejas.

Tērvetes svītas biezums izplatības relatīvi nelielajā platībā svārstās no 0 līdz 21 metram. Lielākais biezums (15-21 m) ir konstatēts teritorijas ziemeļaustrumu daļā pie [[Skrunda]]s, [[Saldus]], un [[Dobele]]s (Doņu 1., [[Nākotne (ciems)|Nākotnes]] 15. un Jakšpēteru 4. urbums). Nedaudz mazāks biezums (10-15 m) ir apgabalos ap maksimālā biezuma izplatības areālu ([[Jaunauce]]s 7., [[Sniķeri|Sniķeru]] 8., [[Zante]]s 28. u.c. [[Ģeoloģiskais urbums|urbumi]]). Dienvidrietumos lielā teritorijas daļā Tērvetes svītas nogulumi vispār pazūd.

Pilnīgākajos griezumos (Doņu 1., Nākotnes 15. un Jakšpēteru 4. urbums) var izdalīt trīs lielas ridas, kas konstatējamas Jakšpēteru 4. urbumā intervālos 97-100, 91-95, 85—87 m. Apakšējo ridu veido dzeltenīgas un zaļganpelēkas, smalkgraudainas, laukšpata-kvarca smiltis, kas nevienmērīgi cementētas ar [[Kalcīts|kalcīta]] un dolomīta cementu. Augšējā un vidējā ridā kopā ar smiltīm ir sastopami smilšaini [[aleirīti]]sku un smilšaini mālainu iežu starpslāņi. Tieši šajās griezuma daļās ir sastopamas nabadzīgas izmirušo organismu paliekas un to darbības pēdas: trohiliski ([[mieturaļģes]]), zivju kaulu lauskas, rizokorallumi, lielas, horizontālas un sīkas, vertikālas dūņēdāju ejas, kas pildītas ar apkārtējo iežu masu. Griezumā smilšu slāņkopas mijas ar gaišiem zilpelēkiem un raibiem mālainiem aleirolītiem, māliem un dolomītmerģeļiem, kas veido atsevišķos starpslāņos smalku, plātņainu slāņošanos. Vietām tajos ir konstatējamas tikai retas dūņēdāju ejas un pārdzelžotas [[Augi|augu]] paliekas.

Izplatības austrumu daļā, griezumos ar samazinātu biezumu (Sniķeru 8. urbums) svītas sastāvā tāpat ir konstatējamas trīs smilšainas ridas (intervāli 71,5-74, 68-71, 64-66 m). Apakšējo ridu veido tumšas, sīkgraudainas, laukšpata-kvarca smiltis ar nelielu aleirīta un māla materiāla piejaukumu. Tās pamatnē uz robežas ar mūru svītas mālaini aleirītiskajiem iežiem ir konstatējami pamatnes iežu [[oļi]] un zivju kaulu lauskas. Vidējo ridu veido brūngani smalkgraudaini dolomīti, kas satur līdz 20% smilšu materiāla piejaukuma un daudz sīku [[Pirīts|pirīta]] [[Konkrēcija|konkrēciju]] ieslēgumu. Dolomītus caurauž daudzas tievas, dobas [[Racējorganismi|racējorganismu]] ejas. Ridas pamatnē ieguļ gaiši, brūngani, sīkgraudaini un smalkgraudaini smilšakmeņi ar bagātīgu dolomīta cementu. Augšējo ridu veido pārsvarā gaišas, sīk- un smalkgraudainas smiltis ar aleirītiska un mālaina materiāla piejaukumu. Smilšainie nogulumi, kā iepriekšējā griezumā, mijas ar mālainiem aleirolītiem, dolomītmerģeļiem un māliem bez organismu paliekām.

Uz rietumiem no [[Venta]]s tērvetes svītas nogulumi saplok daļējas (pie [[Liepāja]]s, [[Krote]]s), bet vietām pilnīgas ([[Skoda]]s 40., [[Renava]]s 128., Baleneču 129. urbumi) izskalošanas rezultātā. Tērvetes svītu nepilnajos griezumos veido sīk- un smalkgraudainas smiltis, kas attiecināmas uz apakšējo smilšaino ridu.

No pamatnes nogulumiem tērvetes svītas nogulumi atšķiras ar to, kas tajos nav [[karbonāti]]sko iežu, ar [[Fosilijas|fosilās]] faunas kompleksa ir nabadzīgumu un ar apakšējās ridas būtisku faciālo mainību griezumos. Tās apakšējā robeža tiek vilkta pa apakšējās smilšainās ridas pamatni, kas uzguļ uz mūru svītas māliem, mālainajiem aleirolītiem un dolomītmerģeļiem. Griezumos, kur tērvetes smilšainie nogulumi uzguļ mūru svītas smiltīm (Zantes 28. urbums), robeža lielā mērā tiek vilkta nosacīti, pamatojoties uz salīdzinājumu ar citiem griezumiem un uz [[karotāža]]s datiem.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas devons}}

[[Kategorija:Devons]]
[[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]]</text>
      <sha1>772nja2rbc2fvnubhk7nohm2wgiyba6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žagares svīta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>540046</id>
    <revision>
      <id>4486380</id>
      <parentid>4397188</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:41:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4486380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6196" sha1="0e5v9oa4fxves1k9ca9dyak8autg7rg" xml:space="preserve">{{Ģeoloģiskā formācija
| nosaukums          = Žagares svīta
| oriģinālnosaukums  = 
| attēls             = Žagares svīta (Skaistgiris).JPG
| attēla_paraksts    = Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums&lt;/br&gt;(Žagares svīta)
| karte              = 
| kartes_paraksts    = 
| statuss            = 
| vecums             = 
| sistēma            = [[Devons]]
| virsnodalījums     = 
| nodalījums         = [[Augšdevons]]
| stāvs              = [[Famenas stāvs|Famena]]
| grupa              = 
| formācija          = 
| horizonts          = 
| svīta              = '''Žagares'''
| rida               = 
| slāņi              = 
| valsts             = [[Latvija]], [[Lietuva]]
| reģions            = [[Galvenais devona lauks]]
| platība            = 
| koordinātas        = 
| sastāvs            = [[Dolomīts|dolomīti]], [[smilšakmeņi]]
| biezums            = 10-21 m
| izrakteņi          = Dolomīts
| fosilijas          = [[pleckāji]], [[krinoidejas]], [[gliemenes]], [[konodonti]] u.c.
| atklājējs          = 
}}
'''Žagares svīta (D&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;žg)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] Žagares horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Latvijā ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. Svītas atsegumi ir zināmi [[Svēte (upe)|Svētes]] (pie [[Žagare]]s), [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] un [[Skujaine (upe)|Skujaines]] krastos. Par tipisku griezumu ir pieņemts Sniķeru 8. urbuma intervāls 28–44 m dziļumā.&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Latvijas daba|6|159-160}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts == 
Latvijā svītu veido pārsvarā [[karbonāti]]ski un smilšaini karbonatiski nogulumi. Tikai pašā izplatības ziemeļaustrumu daļā ([[Zante]]s 36. urbums) starp [[smilšakmeņi]]em starpslāņus veido [[dolomītmerģeļi]], [[māli]] un [[aleirolīti]]. Svītas biezums svārstās no 14 līdz 21 metram. Minimālais biezums ir konstatējams šaurā joslā no [[Liepāja]]s līdz [[Dobele]]i, bet dienvidu un ziemeļaustrumu virzienā biezums palielinās.

Tipiskākie svītas griezumi atrodas izplatības dienvidu un dienvidrietumu apgabalos ([[Sniķeri|Sniķeru]] 8., [[Nīgrande]]s 2., [[Krote]]s 38., [[Kapsēde]]s 16. urbumi). Svītas pamatnē ieguļ 3-5 metrus bieza gaišu, brūnganpelēku, sīk- un smalkgraudainu [[Smiltis|smilšu]] un smilšakmeņu (cementēta ar dolomīta cementu) slāņkopa. Smilšakmeņos ir sastopami lēcveidīgi [[Čaula|čaulu]] [[Detrīts|detrīta]] saskalojumi, kā arī [[Racējorganismi|racējorganismu]] darbības pēdas. Uz robežas ar [[Sniķeres svīta|sniķeres svītu]] gandrīz visur ir sastopami gaišzili pelēku mālainu aleirolītu [[oļi]] ar [[Zivis|zivju]] kaulu lausku saskalojumiem.

Svītu veido brūnganpelēki mikro- un smalkgraudaini kvarcītveidīgi, vietām marmorveidīgi ļoti cieti un kavernozi [[dolomīts|dolomīti]]. Nogulumos parasti ir sastopami [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]] un [[Krinoidejas|krinoideju]] palieku saskalojumi. [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]] un [[Viktors Grāvītis|V. Grāvītis]] ir konstatējuši ''[[Cyrtospirifer kapsedensis]]'', ''C. kapsedensis var. differens'', ''[[Cyrtospirifer postarchiaci|C. postarchiaci]]'', ''[[Camarotoechia svetica|«Camarotoechia» svetica]]'', ''[[Productella]] sp''., ''[[Plicatifera baltica]]'', ''[[Athyris concentrica|Athyris ex. gr. concentrica]]''.

Jūras organismu paliekas saturošie dolomīti veido divas slāņkopas, kuras sedz brūngani dažādgraudaini, smilšaini dolomīti ar neskaidru viļņotu slāņojumu, kuros organismu [[fosilijas]] ir sastopamas ļoti reti.

Izplatības ziemeļaustrumu daļai (Zantes 36., [[Nākotne (ciems)|Nākotnes]] 15. urbumi) griezumos ir raksturīgs smilšainums. Šajā virzienā notiek pakāpeniska kvarcīt- un marmoveidīgo dolomītu nomaiņa ar smilšainiem dolomītiem ar bagātīgu dolomīta cementu un ar smiltīm. Nākotnes 15. urbumā svītas nogulumus veido zaļganpelēkas sīk- un smalkgraudainas [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smiltis un smilšakmeņi ar bagātīgu dolomīta cementu. Smilšakmeņos ir satopami sīku zivju kaulu lausku saskalojumi un [[Dūņēdāji|dūņēdāju]] ejas. Svītas apakšdaļā ir sastopami mālainu aleirolītu, mālu un dolomītmerģeļu starpslāņi. Augšdaļā kopā ar smilšakmeņiem ir kavernozi dolomīti, kas lielā mēra ir bagātināti ar smilšaino materiālu.

Žagares svītas augšējā robeža viscaur izceļas ļoti krasi pateicoties straujai [[Litoloģija|litoloģiskā]] sastāva maiņai to sedzošajos [[ketleru svīta]]s nogulumos. Uz žagares svītas izskalotās un nelīdzenās [[Karsta process|karsta procesiem]] pakļautās kvarcītveida un smilšainu dolomītu virsmas uzguļ ketleru svītas apakšdaļas raibi krāsoti, violeti un zilganpelēki dolomītmerģeļi, māli un mikrograudaini zemjaini dolomīti, bet uz robežas ir sastopamas vāji noapaļotas pamatnes [[Ieži|iežu]] atlūzas un zivju kaulu lausku saskalojumi.

=== Lietuvā ===
Lietuvā žagares svītu veido galvenokārt dolomīti. Valsts ziemeļos dolomītus griezuma apakšdaļā pakāpeniski nomaina dolomitizēti smilšakmeņi, kuros parādās dolomītmerģeļu starpslāņi. Svītas augšējā robeža ir krasa un tiek vilkta pa tumši pelēku, cietu dolomītu virsmu, kurus sedz ketleru svītas dolomītmerģeļi.

Starp fosilijām ir sastopami slēdzenes pleckāji ''Cyrtospirifer kapsedensis'', ''Plicatifera baltica'', ''«Camarotoechia» svetica'', [[gliemenes]] ''[[Protoschizodus balticus]]'', reti [[konodonti]] ''[[Polygnathus communis]]'', ''[[Pelekysgnathus nodosa]]'', ''[[Ozorcodina]] sp.'' u.c., kā arī [[nautiloīdi]], [[Zivis|ihtiofauna]], u.c.Svītas biezums svārstās no 10 līdz 14 metriem.

==== Derīgie izrakteņi ====
Lietuvā Žagares svītas dolomīti tiek izmantoti kā celtniecības materiāls. Dolomīta [[raktuves]] atrodas pie [[Skaistgiris|Skaistgira]] pilsētiņas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas devons}}

[[Kategorija:Devons]]
[[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]]</text>
      <sha1>0e5v9oa4fxves1k9ca9dyak8autg7rg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltās Drinas kanjons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542203</id>
    <revision>
      <id>4486074</id>
      <parentid>3913105</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:49:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486074</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5804" sha1="8nr0zvmlunwxubknjxi7ckautwywj39" xml:space="preserve">{{Infobox protected area|name=Baltās Drinas kanjons|alt_name=|iucn_category=|photo=Kanioni i drinit të bardhë.jpg|photo_alt=|photo_caption=|photo_width=|map=|map_alt=|map_caption=|map_width=|location=[[Kosova]]|nearest_city=|coordinates={{coord|42.352944|N|20.540639|E|region:RS-26_scale:300000|format=dms|display=inline,title}}|coords_ref=|area=199 ha|established=1986. gadā|visitation_num=|visitation_year=|governing_body=|url=}}
'''Baltās Drinas kanjons''' jeb '''Baltās Drinas aiza''' ({{val|sq|Gryka e Drinit të Bardhë}}; {{val|sr|Kanjon Belog Drima}}) ir neliels [[Baltā Drina|Baltās Drinas]] [[Upe|upes]] izveidota aiza ([[kanjons]]), kas atrodas [[Kosova|Kosovas]] dienvidrietumos. Kanjons ir salīdzinoši īss, tikai aptuveni 900 m garš un 45 metrus dziļš. Pie kanjona ieejas atrodas 70 m garais un 22 m augstais Fšaitas tilts, būvēts [[Osmaņu impērija|osmaņu laikā]] 18. gadsimtā, kas piesaista lēcējus un nirējus.

1986. gadā Baltās Drinas aiza tika pasludināta par aizsargājamu dabas mantojuma objektu tās ģeoloģiskās, hidroloģiskās, [[Speleoloģija|speleoloģiskās]] un botāniskās vērtības, kā arī gleznainās ainavas dēļ.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20150105034649/http://ecdebates.medijacentar.info/download/raporti_natyra_eng.pdf &quot;Nature Report&quot; (PDF). medijacentar.info. Ministria e Mjedisit Planifikimit Hapësinor.]&lt;/ref&gt; Aizsargājamās teritorijas platība ir 199 ha un tā pieder Rahovecas (124,96 ha) un Ģakovas (73,86 ha) pašvaldībām.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20150103014754/http://www.ammk-rks.net/repository/docs/Hidromonumentet_e_mbrojtura_ne_Kosove.pdf Bajraktari, Fadil; Sherifi, Ylber; Berisha, Afrim; Behrami, Sami; Maxhuni, Qenan. &quot;Protected and Proposed Hydro Monument in Kosovo 2002-2008&quot;] (PDF). ammk-rks.net. Kosovo Environmental Protection Agency.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ammk-rks.net/repository/docs/1StateofNature.pdf|title=STATE OF NATURE REPORT. 2006 - 2007|last=Kosovo Institute for Nature Protection|website=web.archive.org|access-date=2023-05-29|date=2016-04-15|archive-date=2016-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20160415042743/http://www.ammk-rks.net/repository/docs/1StateofNature.pdf}}&lt;/ref&gt; Teritorijas ainavu negatīvi ietekmē tajā esošā betona rūpnīca un smilšu sadales iekārtas, kā arī viesnīca.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Kosovas krīze|Kosovas kara]] laikā Fšaitā bija izvietoti serbu pretgaisa aizsardzības [[Zenītlielgabals|zenītlielgabali]], lai pasargātu tuvējos tiltus no uzbrukumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://privreda.rs.ba/opcija/btg_enovosti/0/158076/privreda/Juris/kroz/teroristicku/zasedu:/Iz/Ratnog/dnevnika/komandanta/Trece/armije|title=Јуриш кроз терористичку заседу: Из Ратног дневника команданта Треће армије|website=Privreda.org|access-date=2023-05-29}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Baltais Drinas kanjons atrodas Dukaģini līdzenuma vidusdaļā blakus Fšaitas tiltam netālu no Dzerdzas ciema Rahovecas pašvaldībā pie Ģakovas-Prizrenas ceļa, ap 10 km no Ģakovas. Kanjons veidojies neogēna periodā erozijas rezultātā. Kanjonā daudz karbonātu veidojumu,&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20130306151526/http://www.balkansgeotourism.travel/content/drini-i-bardh%C3%AB-white-drin-canyon-kosovo/see5F0B3E30B356E011C &quot;Drini i Bardhë (White Drin) Canyon, Kosovo&quot;. balkansgeotourism.]&lt;/ref&gt; tajā Baltajā Drinā ietek vairākas upītes — Istoga, Peja, Dečana un Ģakova.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balkansgeotourism.travel/content/drini-i-bardh%C3%AB-white-drin-canyon-kosovo/see5F0B3E30B356E011C |title=NationalGeographic. Drini i Bardhë (White Drin) Canyon, Kosovo |access-date={{dat|2015|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160509141219/http://www.balkansgeotourism.travel/content/drini-i-bardh%C3%AB-white-drin-canyon-kosovo/see5F0B3E30B356E011C }}&lt;/ref&gt; 

Piekļuve kanjonam ir pa Ģakovas-Prizrenas ceļu vai ar laivu. 

== Tūrisms ==
Ģeomorfoloģiskā procesā Baltās Drinas upe izgrauza kanjonu [[Krīts (periods)|krīta perioda]] [[kaļķakmens]] klintī, radot interesantu vietu mūsdienu apmeklētājiem. Kanjonu un vienarkas Fšaitas tiltu apmeklē ārvalstu un vietējie tūristi. Katru gadu tiek rīkotas sacensības “Lēciens no tilta”.

Netālu no tilta atrodas divas klintis, kas pazīstamas kā &quot;Ērgļa klints&quot; (''Shkëmbi i Shqiponjës'') un &quot;Skanderbega klints&quot; (''Shkëmbi i Skenderbeut''), uz kuras ir 15. gadsimta albāņu nacionālā varoņa [[Skanderbegs|Ģerģa Kastrioti Skanderbega]] attēls. Skanderbega portretu klintī bez varas iestāžu ziņas 1968. gadā grebis un gleznojis Medžids Juveisi ar draugu palīdzību viņa nāves 500. un [[Prizrenas līga|Prizrenas līgas]] 90. gadadienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gazetakritika.net//Forumi/Doreshkrim.php/index.php?itemid=2497|title=Kritika - Doreshkrim - Portreti i Skënderbeut në shkëmb|website=web.archive.org|access-date=2023-05-29|date=2016-03-04|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304134343/http://gazetakritika.net//Forumi/Doreshkrim.php/index.php?itemid=2497}}&lt;/ref&gt;

Kanjona augšgalā atrodas restorāns. Upi izmanto laivošanai.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ura_e_Fshejt.jpg|Fšaitas tilts
Attēls:White_Drin_Gorge.JPG|Skats no Fšaitas tilta
Attēls:White_Drini_2005_01.jpg|Skats no Fšaitas tilta ziemā
Attēls:Kanioni_i_Drinit_të_Bardhë_te_Ura_e_Fshajtë.jpg
Attēls:Kanioni_i_Drinit_të_Bardhë_te_Ura_e_Fshajtë_foto_nga_Mejtim_Bytyçi.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Kosovas reljefa formas]]</text>
      <sha1>8nr0zvmlunwxubknjxi7ckautwywj39</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimsa līča projekts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>543331</id>
    <revision>
      <id>4486152</id>
      <parentid>4391938</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:14:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486152</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23969" sha1="oyu224elkir39ioglidtcazmokjlhmm" xml:space="preserve">[[Attēls:Quebec Map with Hydro-Québec infrastructures-en.svg|thumb|300px|lang=lv|Džeimsa līča projekta objekti [[Kvebeka]]s kartē (kartes vidusdaļa)]]
'''Džeimsa līča projekts''' ({{val|fr|Projet de la Baie-James}}) ir hidroenerģētiskā kompleksa attīstīšanas projekts [[Kvebeka]]s provinces ziemeļrietumos, [[Kanāda|Kanādā]]. Projekta areāls atrodas [[Džeimsa līcis|Džeimsa līcī]] ietekošās [[Lagranda]]s upes baseinā. Kopš 1970. gadiem valstij piederošā komunālā uzņēmuma ''Hydro-Québec'' meitasuzņēmums ''Société d'énergie de la Baie-James'' ir uzbūvējis vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s. To uzstādītā jauda ir {{nobr|17 445 MW}}. Džeimsa līča hidroenerģijas projekts saražo apmēram pusi no Kvebekas kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto.

== Ģeogrāfiskā situācija ==
Džeimsa līča reģions aizņem {{nobr|350 000 km²}} lielu teritoriju, ko norobežo 49° un 55° ziemeļu paralēles, [[Džeimsa līcis]] rietumos un [[Sentlorensa]]s upes baseina ūdensšķirtne austrumos. Teritorijas reljefs nav īpaši izteikts, un to var iedalīt trīs reģionos: {{nobr|150 km}} plats piekrastes līdzenums, paugurains plato ar maksimālo augstumu līdz 400 metriem un [[Otiša kalni]] austrumos ar virsotnēm no 900 līdz 1100 m vjl.

Projekta teritorija ir daļa no [[Kanādas vairogs|Kanādas vairoga]] un balstās uz pirmskembrija magmatisko un metamorfo iežu pamatu. [[Erozija]] pēdējo ledāju periodu laikā, kas beidzās pirms 6000 gadiem, atstāja paliekošas pēdas apvidus reljefā. Ledāji, atkāpjoties, atstāja aiz sevis nogulumus, piemēram, māla minerālu, dūņu un smilšu nogulsnes. Tas mainīja arī apgabala upju sistēmu. Dabiskais seismiskums ir zems, bet [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvju]] piepildīšanās izraisīja ik pa laikam nelielas zemestrīces. Piemēram, 1983. gadā aptuveni {{nobr|50 km}} uz ziemeļiem no galvenā ''La Grande-3'' dambja notika 4 magnitūdu zemestrīce.

Reģionā valda subarktisks klimats. Ziemas ir garas, ilgst vidēji no 22. oktobra līdz 4. maijam. Vasara ir īsa un maiga, vidējā temperatūra jūlijā ir 13,6 °C, bet janvārī tā nokrītas līdz -22,9 °C. Gada vidējais [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums ir 765 mm, no kuriem trešā daļa ir sniegs. Visvairāk līst vasarā, ziemā sniega segas biezums ir 50 līdz {{nobr|100 cm}}. Nokrišņu daudzums ir ievērojami mazāks nekā, piemēram, [[Monreāla|Monreālā]] {{nobr|960 km}} tālāk dienvidos, kur tie ir 1050 mm/gadā.

== Plānošanas vēsture ==
=== Izpēte ===
[[Attēls:ProjetBaieJames.png|thumb|200px|Izpētes reģions]]
''Shawinigan Water and Power Company'' (SW&amp;P) uzdevumā H. M. Finleisona vadītā komanda no 1950. līdz 1959. gadam veica [[hidroloģija|hidroloģiskos]] pētījumus [[Notaveja]]s, [[Brodbeka]]s un [[Rūperta]]s upēs (kopā sauktas par NBR). Viens no izskatītajiem variantiem bija šo upju iespējamā novirzīšana [[Sentmorisa]]s upē (un līdz ar to [[Sentlorensa]]s upes baseinā), lai palielinātu astoņu tur esošo SW&amp;P spēkstaciju jaudu.

1963. gadā, nacionalizējot vairākus privātus uzņēmumus, tostarp SW&amp;P, valstij piederošā ''Hydro-Québec'' iegādājās Finleisona provizoriskos hidroelektroenerģijas potenciāla pētījumus Džeimsa līča upēs. Sākotnēji priekšplānā bija citi projekti, jo tos bija vieglāk un lētāk īstenot. ''Hydro-Québec'' sākotnēji ignorēja lielo upju potenciālu ziemeļos un izmantoja tikai minimālus resursus. 1965. gadā uzņēmuma pētniecības programmā bija iekļauta izpēte starp 52° un 55° ziemeļu paralēlēm un [[hidrogrāfija|hidrogrāfiskie]] uzmērījumi šajā apgabalā.

No 1967. gada ''Hydro-Québec'' pastiprināja [[Lagranda]]s un [[Īstmeina]]s upju izpēti. Ar helikopteru un hidroplānu uz nepieejamo reģionu tika nogādāti desmitiem, vēlāk simtiem cilvēku. Tur viņi veica ģeodēziskos mērījumus un ģeoloģiskos pētījumus, lai noteiktu piemērotas vietas iespējamām hidroelektrostacijām. Budžeta samazināšanas dēļ ''Hydro-Québec'' 1967. gada beigās bija spiesta ievērojami samazināt izpētes aktivitātes. Lai gan no 1968. līdz 1970. gadam tie notika tikai sporādiski, uzņēmums turpināja plānošanas un analīzes darbu, jo līdz šim savāktie dati solīja lielu attīstības potenciālu.

=== «Gadsimta projekts» ===
[[Attēls:Robert Bourassa01.jpg|thumb|150px|Robērs Burasa]]
[[Kvebekas Nacionālā asambleja|Kvebekas Nacionālās asambleja]]s loceklis Robērs Burasa (''Robert Bourassa'') 1969. gada decembrī darba pusdienās tikās ar ''Hydro-Québec'' prezidentu Rolānu Žirū (''Roland Giroux''). Burasa, kas toreiz kandidēja uz Kvebekas Liberālās partijas priekšsēdētāja amatu, arvien vairāk pārliecinājās, ka nozīmīgs hidroenerģijas projekts Džeimsa līča reģionā ir dzīvotspējīgs un vēlams. Mēnesi vēlāk viņš tika ievēlēts par jauno liberāļu līderi. Viņš padarīja hidroenerģijas paplašināšanu par nākamās vēlēšanu kampaņas galveno daļu. 1970. gada aprīlī liberāļi uzvarēja Nacionālās asamblejas vēlēšanās.

Bijušajam ekonomistam un jaunajam premjerministram Burasam Džeimsa līča hidroenerģijas projekts bija risinājums divām dabas resursu attīstības problēmām. Turklāt viņš 1969. gadā bija aprēķinājis, ka līdz 1983. gadam pieprasījums pēc [[elektroenerģija]]s pārsniegs piedāvājumu par {{nobr|11 000 MW}}. Šis novērtējums atbilda ''Hydro-Québec'' tā laika prognozēm. Sešus mēnešus pēc vēlēšanām Burasa kopā ar savu padomnieku Polu Derošēru (''Paul Desrochers'') sāka strādāt pie projekta detaļām. Pēc tam, kad 1970. gada septembrī viņi atjaunināja ''Hydro-Québec'' vadību, Burasa oktobra krīzes laikā devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], lai apspriestu projekta finansējumu.

Ministru kabinetam Burasa savu plānu prezentēja 1971. gada martā un ieteica ASV korporāciju ''Bechtel'' būvdarbu koordinēšanu. Kā publiskā paziņojuma datumu valdība izvēlējās 1971. gada 30. aprīli, amatā stāšanās gadadienu, par partijas sanāksmes vietu ''Petit Colisee'' provinces galvaspilsētā [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebekā]]. 5000 cilvēku lielas auditorijas priekšā Burasa apsolīja, ka «Gadsimta projekts» (''projet du siècle'') radīs 100 000 darbavietu. Pēc žurnālistu ziņām, tikšanās beidzās ar «neaprakstāma entuziasma ainām».

=== Kodollobija pretošanās ===
Uzreiz pēc projekta izziņošanas izskanēja balsis pret projektu. Vairākus gadus darbojās lobijs, kas iestājās par [[kodolenerģija]]s veicināšanu. Tajā ietilpa federālās valdības, ''Atomic Energy of Canada Limited'' un arī pašas ''Hydro-Québec'' pārstāvji, kas pirmo reizi parādījās 1965. gadā pēc tam, kad provinces valdība nolēma investēt [[Smolvuda ūdenskrātuve|Čērčilfolsas]] hidroelektrostacijā. Pret Burasas projektu izteicās arī dažādi augsta ranga opozīcijas ''Parti Québécois'' pārstāvji.

''Hydro-Québec'' vadība bija nelokāma attiecībā uz hidroelektrostaciju projektu. Tās prezidents Rolāns Žirū apgalvoja, ka lielie starptautiskie investori «joprojām ir skeptiski pret kodolenerģiju. Ja mēs viņiem iepazīstināsim ar labu hidroenerģijas projektu, un Baie-James ir viens, mēs drīz redzēsim, kur ir viņu prioritātes.» Inženieris Roberts Boids norādīja uz nenoteiktību kodolenerģijas jomā tajā laikā. Viņš ieteica saglabāt zināmu zināšanu līmeni šajā jomā, taču iestājās par kodolspēkstaciju būvniecības atlikšanu uz pēc iespējas tālāku nākotni.

Burasa saņēma negaidītu atbalstu, kad 1971. gada oktobrī Monreālu apmeklēja [[Padomju Savienība]]s premjerministrs [[Aleksejs Kosigins]]. Kosigins atzinīgi novērtēja projektu un pauda bažas par savas valsts kodolenerģijas programmu. Kodollobijs arvien vairāk zaudēja ietekmi. Burassa žurnālā ''L'énergie du Nord'' 1985. gadā rakstīja, ka jau 1969. gada decembrī pētījumi skaidri parādīja, ka hidroenerģija ir ekonomiskāka nekā kodolenerģija.

=== ''Hydro-Québec'' ietekme ===
1971. gada 23. jūnijā provinces valdība iesniedza likumprojektu par Džeimsa līča attīstības korporācijas (''Société de développement de la Baie James'', SDBJ) izveidi. Pēc [[Tenesī (upe)|Tenesī]] ielejas pārvaldes parauga tai bija jāplāno un jāīsteno Džeimsa līča reģiona ekonomiskā attīstība. Burasa bija pārliecināta, ka būvniecības darbi būs jāveic privātiem uzņēmumiem un ka ''Hydro-Québec'' vajadzētu būt tikai mazākuma daļai. Viņš neuzticējās ietekmīgajam valsts uzņēmumam, kas sešdesmitajos gados bija kļuvis par vadošo Kvebekas uzņēmumu. Vēsturnieks Pols-Andrē Linto raksta, ka ''Hydro-Québec'' uzvedās kā «valsts valstī».

Uzņēmuma vadība pretojās nobīdīšanai uz otrajām lomām un, savukārt, ietekmēja politikas veidotājus un plašsaziņas līdzekļus. Uzņēmuma vadošā loma ir nepieciešama, lai iegūtu finanšu tirgu uzticību. Centieni nesa augļus, kad divu opozīcijas partiju līderi un ''Le Devoir'' izdevējs kritizēja valdību par to, vai tiešām ir nepieciešams izveidot «otro ''Hydro''», lai atvērtu ziemeļu upes. Pēc spraigām debatēm 1971. gada 14. jūlijā [[Kvebekas Nacionālā asambleja|Nacionālā asambleja]] pieņēma likumu, izveidojot SDBJ un uzticot tai attīstīt {{nobr|350 000 km²}} lielu platību starp 49° un 55° ziemeļu paralēli.

Pēc opozīcijas mudinājuma valdība piekrita no ''Hydro-Québec'' pārņemt vairākuma akcijas. Tomēr uzņēmums vēlējās brīvas rokas Džeimsa līča projekta īstenošanā un turpināja spiest. 1971. gada 21. decembrī valdība izveidoja ''Société d'énergie de la Baie James'' (SEBJ) kā SDBJ meitasuzņēmumu; tas bija atbildīgs par projekta plānošanu un hidroelektrostaciju būvniecības darbiem. ''Hydro-Québec'' bija lielākais akcionārs un pilnībā pārņēma kontroli 1978. gadā; kopš tā laika SEBJ ir 100% tā meitasuzņēmums.

=== Vietas izvēle ===
[[Attēls:Barrage LG2.jpg|thumb|250px|Aizsprosts ''La Grande-2''; attēla vidū ir redzama noplūde, bet labajā malā — aizsprosts]]
Jautājums par to, kur projekts būtu jāīsteno, NBR ([[Notaveja]]s, [[Brodbeka]]s un [[Rūperta]]s) upju sistēmā vai [[Lagranda]]s upē, palika atklāts. 1970. gada oktobrī ''Hydro-Québec'' uzdeva inženieru kompānijām ''Rousseau, Sauvé, Warren'' (RSW) un ''Asselin, Benoît, Boucher, Ducharme et Lapointe'' (ABBDL) sešu mēnešu laikā sagatavot atbilstošu ziņojumu. Lai gan abos ziņojumos tika secināts, ka abas vietas ir piemērotas, viņi viennozīmīgi nenosliecās uz kādu no variantiem. RSW ierosināja Lagrandu, savukārt ABBDL deva priekšroku NBR upju sistēmai tālāk uz dienvidiem. Jauni pētījumi 1971. gadā izslēdza NBR projektu, jo reģiona smilšmāla augsne radīja papildu tehniskas grūtības.

Par Lagrandas izvēli tika paziņots 1972. gada maijā. Uz šīs upes tika plānotas četras spēkstacijas un [[Kaniapisko]], [[Opinaka]]s un [[Īstmeina]]s novirzīšana Lagrandas sateces baseinā, kas dubultotu izplūdes apjomu tās grīvā.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20130523115954/http://archives.radio-canada.ca/economie_affaires/energie/dossiers/48-879/ La grande aventure de la baie James]&lt;/ref&gt; Detalizēti pētījumi tika publicēti 1974. gada janvārī. Saskaņā ar tiem projekts ietvēra {{nobr|177 430 km²}} lielu sateces baseinu un četras [[hidroelektrostacija]]s ar kopējo jaudu {{nobr|10 190 MW}}, kas saražotu {{nobr|67,8 TWh}} ar 80% efektivitāti. Turpmākajos gados projektā tika veiktas vairākas korekcijas, un 1978. gadā tas tika sadalīts divos īstenošanas posmos.

== Pirmā posma realizēšana ==
=== Pamatinfrastruktūras izveide ===
[[Attēls:Rupert5.JPG|thumb|250px|Tilts pār [[Rūperta|Rūpertu]]]]
Lai gandrīz neapgūtā teritorijā varētu realizēt šāda mēroga projektu, bija nepieciešams izveidot pamatinfrastruktūru. Smagā tehnika spēkstacijas būvniecībai vēlamajās vietās varēja nokļūt tikai pa jaunbūvējamiem pievedceļiem. 1971. gada jūnijā tika sākta Džeimsa līča ceļa (''Route de la Baie James'') būvniecība no [[Matagami]] [[kalnrūpniecība]]s pilsētas, kas atrodas {{nobr|620 km}} uz dienvidiem no Lagrandas. Uzņēmumam ''Desjardins, Sauriol et Associés'' tika piešķirts līgums par šo maģistrālo ceļu un atzaru uz Fortdžordu Džeimsa līča krastā izbūvi. Noteiktais termiņš bija ārkārtīgi īss — {{nobr|750 km}} 450 dienās.

Mērnieki iezīmēja maršrutu, pa kuru mežizstrādātāji to atbrīvoja no kokiem. Paralēli tika izveidots [[ledus ceļš]] būvmateriālu un tehnikas transportēšanai uz ziemeļiem. Pirmais pavērsiens bija tilta pār Rūpertu nodošana ekspluatācijā 1972. gada 11. februārī. 1972. gada decembrī pagaidu ceļš sasniedza Lagrandu. Pilns ceļš oficiāli tika atklāts 1974. gada 20. oktobrī. Sākotnēji tas bija ar [[grants]] segumu, bet nākamajos divos gados tam tika uzklāts [[asfaltbetons|asfalta]] segums. Ceļa izmaksas bija 348 miljoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāru]]. Celtniekus, darbiniekus un viņu ģimeņu izmitināšanai 1974. gadā [[Lagranda]]s krastā tika uzbūvēts [[Radisona]]s ciemats. 1981. gadā sekoja Transtaigas maršruts, lai atvērtu būvlaukumus projekta teritorijas austrumu daļā.

=== Pamatiedzīvotāju pretestība ===
[[Attēls:03 Chisasibi - welcome sign closeup.jpg|thumb|250px|[[Krī]] indiāņu [[Čisasibi]] ciemats [[Lagranda]]s grīvā]]
Aptuveni 5000 Džeimsa līča reģionā dzīvojošie [[krī]] [[indiāņi]] tradicionāli izmantoja šo apgabalu medībām, makšķerēšanai un slazdu likšanai. Plānojot Džeimsa līča projektu, viņu vajadzības un prasības lielā mērā tika ignorētas. Pieauga pretestība, tostarp no 3500 [[inuīti]]em, kas dzīvoja tālāk ziemeļos, kā arī no vides aizsardzības organizācijām. Pamatiedzīvotāji uzskatīja, ka provinces valdība pārkāpj 1912. gada līgumu, nelikumīgi atsavinot zemi un ļaujot iznīcināt tradicionālās medību un zvejas vietas. Turklāt pamatiedzīvotāji par projekta patieso apjomu bija informēti tikai tad, kad Džeimsa līča lielceļa būvniecība jau bija sākusies.

Krī lūdza Indiāņu lietu federālā ministra Žana Krētjēna atbalstu, kurš finansēja viņu apelācijas sūdzību tiesā. 1973. gada novembrī viņi saņēma [[Kvebeka]]s Augstākās tiesas izpildrakstu, kas uz laiku apturēja būvniecību. Lai gan Kanādas Augstākā tiesa atcēla rīkojumu, provinces valdībai nebija citas izvēles, kā vien risināt sarunas ar pamatiedzīvotājiem. 1975. gada 11. novembrī, pēc gandrīz divus gadus ilgām sarunām, Kvebekas un Kanādas valdības, SEBJ un Krī Lielā padome parakstīja Džeimsa līča un Kvebekas ziemeļu konvenciju. Līgums, kuram pievienojās arī inuīti un trīs gadus vēlāk [[naskapi]], nodrošināja cietušajiem pamatiedzīvotājiem finansiālu kompensāciju, zemes tiesību atzīšanu, veselības un izglītības iestāžu attīstību un pašpārvaldi viņu apmetnēs.

=== Elektrostaciju un elektropārvades līniju būvniecība ===
[[Attēls:Barrage évacuateur LG4.jpg|thumb|250px|''La Grande-4'' hidroelektrostacijas pārplūde]]
Elektrostacijas ''La Grande-2'' būvniecības darbi sākās 1973. gada maijā un ilga līdz 1979. gada oktobrim. Nodošana ekspluatācijā notika pakāpeniski līdz 1981. gada decembrim. 1996. gada oktobrī spēkstacija, dambis un ar to saistītā [[ūdenskrātuve]] tika pārdēvēts par godu Robēram Burasam divas nedēļas pēc viņa nāves. ''Robert-Bourassa'' spēkstacija atrodas {{nobr|117 km}} attālumā no [[Lagranda]]s grīvas. Ar {{nobr|5616 MW}} jaudu tā ir līdz šim lielākā spēkstacija Kvebekā un ir Džeimsa līča projekta centrs.

''La Grande-3'' spēkstacija tika uzbūvēta no 1978. līdz 1983. gadam {{nobr|238 km}} attālumā no upes grīvas, un tās jauda ir {{nobr|2417 MW}}. ''La Grande-4'' spēkstacija tika uzcelta no 1978. līdz 1984. gadam. Tā atrodas {{nobr|463 km}} attālumā no grīvas, un tās jauda ir {{nobr|2779 MW}}. Lai jaunuzceltajām spēkstacijām varētu piegādāt vēl vairāk ūdens, [[Īstmeina]]s upe tālāk dienvidos tika novirzīta uz Lagrandas baseinu. Šim nolūkam tika uzbūvēta [[Opinakas ūdenskrātuve]], aizsprostojot Īstmeinu un tās pieteku [[Opinaka|Opinaku]]. Lielākā daļa ūdens no šīm divām upēm kopš tā laika ieplūst [[Robēra Burasas ūdenskrātuve|Robēra Burasas ūdenskrātuvē]]. Vēl viens novirzīšanas projekts attiecās uz [[Kaniapisko]] upi Lagrandas kompleksa augštecē. Upe tika aizsprostota no 1981. līdz 1985. gadam, izveidojot [[Kaniapisko ūdenskrātuve|Kaniapisko ūdenskrātuvi]], kas ar {{nobr|4318 km²}} ir lielākā ūdenstilpe Kvebekā un otrā lielākā Kanādā. Kopš tā laika lielākā daļa ūdens ir novirzīta Lagrandas pietekā [[Laforža|Laforžā]].

Attālums starp Džeimsa līča projekta elektrostacijām un to galvenajiem klientiem Kvebekas provinces dienvidu daļā ir vairāki simti kilometru. Lai saražoto elektroenerģiju nogādātu patērētājiem, bija nepieciešams izbūvēt plašu apakšstaciju un augstsprieguma līniju tīklu. Pamattīklu veidoja piecas līnijas ar spriegumu {{nobr|735 kV}} un garumu virs {{nobr|5300 km}}. Vēlāk tika pievienota sestā līnija {{nobr|957 km}} garumā. Radisonas apakšstacija ir arī sākumpunkts Kvebekas-Jaunanglijas {{nobr|450 kV}} augstsprieguma līdzstrāvas pārvades līnija elektroenerģijas eksportam, kas beidzas netālu no [[Bostona]]s, [[Masačūsetsa]]s štatā.

=== Darba konflikti ===
No 1977. līdz 1981. gadam būvniecības kulminācijā dažādos Džeimsa līča projekta būvlaukumos strādāja no {{nobr|14 000}} līdz {{nobr|18 000}} strādnieku. ''Hydro-Québec'' vēsturē ir bijusi slikta pieredze ar streikiem, kas ir izrādījušies dārgi, tāpēc uzņēmuma vadība meklēja veidus, kā saglabāt saticību ar nodarbinātajiem. Ar dažādiem kolektīvajiem līgumiem viņa vēlējās piedāvāt indeksētu algu nākamajiem desmit gadiem; pretī arodbiedrībām vajadzētu atteikties no savām tiesībām streikot. 1972. gadā sākās sarunas starp provinces valdību, ''Hydro-Québec'' un arodbiedrību ''Fédération des Travailleurs du Québec'' (FTQ), kas pārstāv lielāko daļu strādnieku. Sarunas apstājās, kad FTQ pieprasīja ekskluzīvu nolīgšanu ar savu personāla atlases aģentūru starpniecību. ''Hydro-Québec'' to nepieņēma un vēlējās arī turpmāk šo uzdevumu atstāt valsts nodarbinātības biroju ziņā. Sarunas izbeidzās 1973. gada 22. augustā, kad FTQ atteicās parakstīt līgumu un uzstāja uz viņu tiesībām streikot.

Sadursmes starp FTQ biedriem un konkurējošo arodbiedrību ''Confédération des syndicats nationalaux'' (CSN) kulmināciju sasniedza 1974. gada 21. martā kā «Džeimsa līča trakošana» (''Saccage de la Baie James''). Elektrostacijas ''La Grande-2'' būvlaukumā FTQ amatpersona nozaga buldozeru, ar kuru viņš iznīcināja strādnieku vagoniņus un kopmītni, pārgrieza ūdensvadus, apgāza trīs ģeneratorus strādnieku apmetnē un izraisīja ugunsgrēku, apgāžot degvielas tvertnes. Kopējie zaudējumi bija 30 miljoni Kanādas dolāru. Nometnes iznīcināšana lika SEBJ 48 stundu laikā evakuēt strādniekus ar lidmašīnu. 70 cilvēki palika uz vietas, lai ierobežotu postījumus. Pēc 55 dienām, 1974. gada 8. maijā, būvdarbus varēja atsākt. Vēl martā provinces valdība izveidoja divu partiju izmeklēšanas komisiju, kuru vadīja tiesnesis Robērs Klišs un kuras locekļu vidū bija arī vēlākais Kanādas premjerministrs [[Braiens Malronijs]]. Komisija, kas savu galīgo ziņojumu iesniedza 1975. gada maijā, atklāja organizētās noziedzības ciešo līdzdalību arodbiedrībās un būvniecības uzņēmumos.

== Otrā posma realizēšana ==
[[Attēls:LG1.jpg|thumb|250px|Spēkstacija ''La Grande-1'']]
Dažādi faktori veicināja ''Hydro-Québec'' lēmumu sadalīt Lagrandas kompleksa celtniecību divos posmos. Piemēram, 1975. gada Džeimsa līča un Ziemeļkvebekas līgumā [[krī]] iekļāva punktu, ka ''La Grande-1'' spēkstacijas atrašanās vieta ir jāpārvieto 34 kilometrus augšup pa straumi, tādēļ bija nepieciešama pilnīga tās pārprojektēšana. Naftas krīzes ietekme, kopējā pieprasījuma svārstības, inflācija un Kanādas dolāra kurss pievienoja nestabilitātes elementu, kas apgrūtināja elektroenerģijas pieprasījuma prognozēšanu.

Otrais posms tika realizēts no 1987. līdz 1996. gadam, kad tika pieslēgtas vēl piecas spēkstacijas: ''La Grande-1'' (1436 MW), ''La Grande-2-A'' (2106 MW), ''Laforge-1'' (878 MW), ''Laforge-2'' (319 MW) un ''Brisay'' (469 MW). «Karotāju miera» līguma (''Paix des braves'') parakstīšana, kas nodrošināja pamatiedzīvotājiem turpmākas tiesības un finansiālu kompensāciju, bija sākuma signāls turpmākai spēkstacijas celtniecībai, ko neoficiāli dēvē par «trešo posmu».&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn-contenu.quebec.ca/cdn-contenu/adm/min/conseil-executif/publications-adm/srpni/administratives/ententes/Cris/2007-02-07_cris-entente.pdf |title=Entente concernant une nouvelle relation entre le gouvernement du Québec et les Cris du Québec - 2007 |access-date=2023-06-12 |archive-date=2023-06-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230612192143/https://cdn-contenu.quebec.ca/cdn-contenu/adm/min/conseil-executif/publications-adm/srpni/administratives/ententes/Cris/2007-02-07_cris-entente.pdf }}&lt;/ref&gt; ''Eastmain-1'' elektrostacija bija pirmā, kas tika nodota ekspluatācijā 2006. gadā. Pēc tam tika būvētas vēl divas spēkstacijas — ''Eastmain-1-A'' (768 MW) un ''Sarcelle'' (150 MW), kuru celtniecība bija saistīta ar [[Rūperta]]s upes daļēju novirzīšanu. Darbs tika pabeigts 2013. gada laikā.

== Spēkstacijas ==
Līdz šim ekspluatācijā ir nodotas šādas Džeimsa līča projekta hidroelektrostacijas:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Spēkstacija !! Upe !! Ūdenskrātuve !! Tips !! Jauda !! Turbīnas !! Kritums !! Pabeigta
|-
| ''La Grande-1'' || [[Lagranda]] || Lagrandas 1. ūdenskrātuve || straumes || 1436 MW || align=center | 12 || {{0}}27,50 m || 1994–1995
|-
| ''Robert-Bourassa'' || Lagranda || [[Robēra Burasas ūdenskrātuve]] || aizsprosta || 5616 MW || align=center | 16 || 137,16 m || 1979–1981
|-
| ''La Grande-2-A'' || Lagranda || Robēra Burasas ūdenskrātuve || aizsprosta || 2106 MW || align=center | {{0}}6 || 138,50 m || 1991–1992
|-
| ''La Grande-3'' || Lagranda || Lagrandas 3. ūdenskrātuve || aizsprosta || 2417 MW || align=center | 12 || {{0}}79,00 m || 1982–1984
|-
| ''La Grande-4'' || Lagranda || Lagrandas 4. ūdenskrātuve || aizsprosta || 2779 MW || align=center | {{0}}9 || 116,70 m || 1984–1986
|-
| ''Laforge-1'' || [[Laforža]] || Laforžas 1. ūdenskrātuve || aizsprosta || {{0}}878 MW || align=center | {{0}}6 || {{0}}57,30 m || 1993–1994
|-
| ''Laforge-2'' || Laforža || Laforžas 2. ūdenskrātuve || straumes || {{0}}319 MW || align=center | {{0}}2 || {{0}}27,40 m || 1996
|-
| ''Brisay'' || [[Kaniapisko]] || [[Kaniapisko ūdenskrātuve]] || aizsprosta || {{0}}469 MW || align=center | {{0}}2 || {{0}}37,50 m || 1993
|-
| ''Bernard Landry'' || [[Īstmeina]] || Peksdebravas ūdenskrātuve || aizsprosta || {{0}}507 MW || align=center | {{0}}3 || {{0}}63,00 m || 2006
|-
| ''Eastmain-1-A'' || Īstmeina || Peksdebravas ūdenskrātuve || aizsprosta || {{0}}768 MW || align=center | {{0}}3 || {{0}}63,00 m || 2011–2012
|-
| ''Sarcelle'' || Īstmeina || Opinakas ūdenskrātuve || straumes || {{0}}150 MW || align=center | {{0}}3 || {{0}}16,10 m || 2013
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas saimniecība]]
[[Kategorija:Kvebeka]]</text>
      <sha1>oyu224elkir39ioglidtcazmokjlhmm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486245</id>
      <parentid>4486152</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T04:09:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23970" sha1="ql42x635hlx5yxvna258zn5scdxnoc0" xml:space="preserve">[[Attēls:Quebec Map with Hydro-Québec infrastructures-en.svg|thumb|300px|lang=lv|Džeimsa līča projekta objekti [[Kvebeka]]s kartē (kartes vidusdaļa)]]
'''Džeimsa līča projekts''' ({{val|fr|Projet de la Baie-James}}) ir hidroenerģētiskā kompleksa attīstīšanas projekts [[Kvebeka]]s provinces ziemeļrietumos, [[Kanāda|Kanādā]]. Projekta areāls atrodas [[Džeimsa līcis|Džeimsa līcī]] ietekošās [[Lagranda]]s upes baseinā. Kopš 1970. gadiem valstij piederošā komunālā uzņēmuma ''Hydro-Québec'' meitasuzņēmums ''Société d'énergie de la Baie-James'' ir uzbūvējis vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s. To uzstādītā jauda ir {{nobr|17 445 MW}}. Džeimsa līča hidroenerģijas projekts saražo apmēram pusi no Kvebekas kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto.

== Ģeogrāfiskā situācija ==
Džeimsa līča reģions aizņem {{nobr|350 000 km²}} lielu teritoriju, ko norobežo 49° un 55° ziemeļu paralēles, [[Džeimsa līcis]] rietumos un [[Sentlorensa]]s upes baseina ūdensšķirtne austrumos. Teritorijas reljefs nav īpaši izteikts, un to var iedalīt trīs reģionos: {{nobr|150 km}} plats piekrastes līdzenums, paugurains plato ar maksimālo augstumu līdz 400 metriem un [[Otiša kalni]] austrumos ar virsotnēm no 900 līdz 1100 m vjl.

Projekta teritorija ir daļa no [[Kanādas vairogs|Kanādas vairoga]] un balstās uz pirmskembrija magmatisko un metamorfo iežu pamatu. [[Erozija]] pēdējo ledāju periodu laikā, kas beidzās pirms 6000 gadiem, atstāja paliekošas pēdas apvidus reljefā. Ledāji atkāpjoties atstāja aiz sevis nogulumus, piemēram, māla minerālu, dūņu un smilšu nogulsnes. Tas mainīja arī apgabala upju sistēmu. Dabiskais seismiskums ir zems, bet [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvju]] piepildīšanās ik pa laikam izraisīja nelielas zemestrīces. Piemēram, 1983. gadā aptuveni {{nobr|50 km}} uz ziemeļiem no galvenā ''La Grande-3'' dambja notika 4 magnitūdu zemestrīce.

Reģionā valda subarktisks klimats. Ziemas ir garas, ilgst vidēji no 22. oktobra līdz 4. maijam. Vasara ir īsa un maiga, vidējā temperatūra jūlijā ir 13,6 °C, bet janvārī tā nokrītas līdz -22,9 °C. Gada vidējais [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums ir 765 mm, no kuriem trešā daļa ir sniegs. Visvairāk līst vasarā, ziemā sniega segas biezums ir 50 līdz {{nobr|100 cm}}. Nokrišņu daudzums ir ievērojami mazāks nekā, piemēram, [[Monreāla|Monreālā]] {{nobr|960 km}} tālāk dienvidos, kur tie ir 1050 mm/gadā.

== Plānošanas vēsture ==
=== Izpēte ===
[[Attēls:ProjetBaieJames.png|thumb|200px|Izpētes reģions]]
''Shawinigan Water and Power Company'' (SW&amp;P) uzdevumā H. M. Finleisona vadītā komanda no 1950. līdz 1959. gadam veica [[hidroloģija|hidroloģiskos]] pētījumus [[Notaveja]]s, [[Brodbeka]]s un [[Rūperta]]s upēs (kopā sauktas par NBR). Viens no izskatītajiem variantiem bija šo upju iespējamā novirzīšana [[Sentmorisa]]s upē (un līdz ar to [[Sentlorensa]]s upes baseinā), lai palielinātu astoņu tur esošo SW&amp;P spēkstaciju jaudu.

1963. gadā, nacionalizējot vairākus privātus uzņēmumus, tostarp SW&amp;P, valstij piederošā ''Hydro-Québec'' iegādājās Finleisona provizoriskos hidroelektroenerģijas potenciāla pētījumus Džeimsa līča upēs. Sākotnēji priekšplānā bija citi projekti, jo tos bija vieglāk un lētāk īstenot. ''Hydro-Québec'' sākotnēji ignorēja lielo upju potenciālu ziemeļos un izmantoja tikai minimālus resursus. 1965. gadā uzņēmuma pētniecības programmā bija iekļauta izpēte starp 52° un 55° ziemeļu paralēlēm un [[hidrogrāfija|hidrogrāfiskie]] uzmērījumi šajā apgabalā.

No 1967. gada ''Hydro-Québec'' pastiprināja [[Lagranda]]s un [[Īstmeina]]s upju izpēti. Ar helikopteru un hidroplānu uz nepieejamo reģionu tika nogādāti desmitiem, vēlāk simtiem cilvēku. Tur viņi veica ģeodēziskos mērījumus un ģeoloģiskos pētījumus, lai noteiktu piemērotas vietas iespējamām hidroelektrostacijām. Budžeta samazināšanas dēļ ''Hydro-Québec'' 1967. gada beigās bija spiesta ievērojami samazināt izpētes aktivitātes. Lai gan no 1968. līdz 1970. gadam tie notika tikai sporādiski, uzņēmums turpināja plānošanas un analīzes darbu, jo līdz šim savāktie dati solīja lielu attīstības potenciālu.

=== «Gadsimta projekts» ===
[[Attēls:Robert Bourassa01.jpg|thumb|150px|Robērs Burasa]]
[[Kvebekas Nacionālā asambleja|Kvebekas Nacionālās asambleja]]s loceklis Robērs Burasa (''Robert Bourassa'') 1969. gada decembrī darba pusdienās tikās ar ''Hydro-Québec'' prezidentu Rolānu Žirū (''Roland Giroux''). Burasa, kas toreiz kandidēja uz Kvebekas Liberālās partijas priekšsēdētāja amatu, arvien vairāk pārliecinājās, ka nozīmīgs hidroenerģijas projekts Džeimsa līča reģionā ir dzīvotspējīgs un vēlams. Mēnesi vēlāk viņš tika ievēlēts par jauno liberāļu līderi. Viņš padarīja hidroenerģijas paplašināšanu par nākamās vēlēšanu kampaņas galveno daļu. 1970. gada aprīlī liberāļi uzvarēja Nacionālās asamblejas vēlēšanās.

Bijušajam ekonomistam un jaunajam premjerministram Burasam Džeimsa līča hidroenerģijas projekts bija risinājums divām dabas resursu attīstības problēmām. Turklāt viņš 1969. gadā bija aprēķinājis, ka līdz 1983. gadam pieprasījums pēc [[elektroenerģija]]s pārsniegs piedāvājumu par {{nobr|11 000 MW}}. Šis novērtējums atbilda ''Hydro-Québec'' tā laika prognozēm. Sešus mēnešus pēc vēlēšanām Burasa kopā ar savu padomnieku Polu Derošēru (''Paul Desrochers'') sāka strādāt pie projekta detaļām. Pēc tam, kad 1970. gada septembrī viņi atjaunināja ''Hydro-Québec'' vadību, Burasa oktobra krīzes laikā devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], lai apspriestu projekta finansējumu.

Ministru kabinetam Burasa savu plānu prezentēja 1971. gada martā un ieteica ASV korporāciju ''Bechtel'' būvdarbu koordinēšanu. Kā publiskā paziņojuma datumu valdība izvēlējās 1971. gada 30. aprīli, amatā stāšanās gadadienu, par partijas sanāksmes vietu ''Petit Colisee'' provinces galvaspilsētā [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebekā]]. 5000 cilvēku lielas auditorijas priekšā Burasa apsolīja, ka «Gadsimta projekts» (''projet du siècle'') radīs 100 000 darbavietu. Pēc žurnālistu ziņām, tikšanās beidzās ar «neaprakstāma entuziasma ainām».

=== Kodollobija pretošanās ===
Uzreiz pēc projekta izziņošanas izskanēja balsis pret projektu. Vairākus gadus darbojās lobijs, kas iestājās par [[kodolenerģija]]s veicināšanu. Tajā ietilpa federālās valdības, ''Atomic Energy of Canada Limited'' un arī pašas ''Hydro-Québec'' pārstāvji, kas pirmo reizi parādījās 1965. gadā pēc tam, kad provinces valdība nolēma investēt [[Smolvuda ūdenskrātuve|Čērčilfolsas]] hidroelektrostacijā. Pret Burasas projektu izteicās arī dažādi augsta ranga opozīcijas ''Parti Québécois'' pārstāvji.

''Hydro-Québec'' vadība bija nelokāma attiecībā uz hidroelektrostaciju projektu. Tās prezidents Rolāns Žirū apgalvoja, ka lielie starptautiskie investori «joprojām ir skeptiski pret kodolenerģiju. Ja mēs viņus iepazīstināsim ar labu hidroenerģijas projektu, un Baie-James ir viens, mēs drīz redzēsim, kur ir viņu prioritātes.» Inženieris Roberts Boids norādīja uz nenoteiktību kodolenerģijas jomā tajā laikā. Viņš ieteica saglabāt zināmu zināšanu līmeni šajā jomā, taču iestājās par kodolspēkstaciju būvniecības atlikšanu uz pēc iespējas tālāku nākotni.

Burasa saņēma negaidītu atbalstu, kad 1971. gada oktobrī Monreālu apmeklēja [[Padomju Savienība]]s premjerministrs [[Aleksejs Kosigins]]. Kosigins atzinīgi novērtēja projektu un pauda bažas par savas valsts kodolenerģijas programmu. Kodollobijs arvien vairāk zaudēja ietekmi. Burassa žurnālā ''L'énergie du Nord'' 1985. gadā rakstīja, ka jau 1969. gada decembrī pētījumi skaidri parādīja, ka hidroenerģija ir ekonomiskāka nekā kodolenerģija.

=== ''Hydro-Québec'' ietekme ===
1971. gada 23. jūnijā provinces valdība iesniedza likumprojektu par Džeimsa līča attīstības korporācijas (''Société de développement de la Baie James'', SDBJ) izveidi. Pēc [[Tenesī (upe)|Tenesī]] ielejas pārvaldes parauga tai bija jāplāno un jāīsteno Džeimsa līča reģiona ekonomiskā attīstība. Burasa bija pārliecināts, ka būvniecības darbi būs jāveic privātiem uzņēmumiem un ka ''Hydro-Québec'' vajadzētu būt tikai mazākuma daļai. Viņš neuzticējās ietekmīgajam valsts uzņēmumam, kas sešdesmitajos gados bija kļuvis par vadošo Kvebekas uzņēmumu. Vēsturnieks Pols-Andrē Linto raksta, ka ''Hydro-Québec'' uzvedās kā «valsts valstī».

Uzņēmuma vadība pretojās nobīdīšanai uz otrajām lomām un, savukārt, ietekmēja politikas veidotājus un plašsaziņas līdzekļus. Uzņēmuma vadošā loma ir nepieciešama, lai iegūtu finanšu tirgu uzticību. Centieni nesa augļus, kad divu opozīcijas partiju līderi un ''Le Devoir'' izdevējs kritizēja valdību par to, vai tiešām ir nepieciešams izveidot «otro ''Hydro''», lai atvērtu ziemeļu upes. Pēc spraigām debatēm 1971. gada 14. jūlijā [[Kvebekas Nacionālā asambleja|Nacionālā asambleja]] pieņēma likumu, izveidojot SDBJ un uzticot tai attīstīt {{nobr|350 000 km²}} lielu platību starp 49° un 55° ziemeļu paralēli.

Pēc opozīcijas mudinājuma valdība piekrita no ''Hydro-Québec'' pārņemt vairākuma akcijas. Tomēr uzņēmums vēlējās brīvas rokas Džeimsa līča projekta īstenošanā un turpināja spiest. 1971. gada 21. decembrī valdība izveidoja ''Société d'énergie de la Baie James'' (SEBJ) kā SDBJ meitasuzņēmumu; tas bija atbildīgs par projekta plānošanu un hidroelektrostaciju būvniecības darbiem. ''Hydro-Québec'' bija lielākais akcionārs un pilnībā pārņēma kontroli 1978. gadā; kopš tā laika SEBJ ir 100% tā meitasuzņēmums.

=== Vietas izvēle ===
[[Attēls:Barrage LG2.jpg|thumb|250px|Aizsprosts ''La Grande-2''; attēla vidū ir redzama noplūde, bet labajā malā — aizsprosts]]
Jautājums par to, kur projekts būtu jāīsteno, NBR ([[Notaveja]]s, [[Brodbeka]]s un [[Rūperta]]s) upju sistēmā vai [[Lagranda]]s upē, palika atklāts. 1970. gada oktobrī ''Hydro-Québec'' uzdeva inženieru kompānijām ''Rousseau, Sauvé, Warren'' (RSW) un ''Asselin, Benoît, Boucher, Ducharme et Lapointe'' (ABBDL) sešu mēnešu laikā sagatavot atbilstošu ziņojumu. Lai gan abos ziņojumos tika secināts, ka abas vietas ir piemērotas, viņi viennozīmīgi nenosliecās uz kādu no variantiem. RSW ierosināja Lagrandu, savukārt ABBDL deva priekšroku NBR upju sistēmai tālāk uz dienvidiem. Jauni pētījumi 1971. gadā izslēdza NBR projektu, jo reģiona smilšmāla augsne radīja papildu tehniskas grūtības.

Par Lagrandas izvēli tika paziņots 1972. gada maijā. Uz šīs upes tika plānotas četras spēkstacijas un [[Kaniapisko]], [[Opinaka]]s un [[Īstmeina]]s novirzīšana Lagrandas sateces baseinā, kas dubultotu izplūdes apjomu tās grīvā.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20130523115954/http://archives.radio-canada.ca/economie_affaires/energie/dossiers/48-879/ La grande aventure de la baie James]&lt;/ref&gt; Detalizēti pētījumi tika publicēti 1974. gada janvārī. Saskaņā ar tiem projekts ietvēra {{nobr|177 430 km²}} lielu sateces baseinu un četras [[hidroelektrostacija]]s ar kopējo jaudu {{nobr|10 190 MW}}, kas saražotu {{nobr|67,8 TWh}} ar 80% efektivitāti. Turpmākajos gados projektā tika veiktas vairākas korekcijas, un 1978. gadā tas tika sadalīts divos īstenošanas posmos.

== Pirmā posma realizēšana ==
=== Pamatinfrastruktūras izveide ===
[[Attēls:Rupert5.JPG|thumb|250px|Tilts pār [[Rūperta|Rūpertu]]]]
Lai gandrīz neapgūtā teritorijā varētu realizēt šāda mēroga projektu, bija nepieciešams izveidot pamatinfrastruktūru. Smagā tehnika spēkstacijas būvniecībai vēlamajās vietās varēja nokļūt tikai pa jaunbūvējamiem pievedceļiem. 1971. gada jūnijā tika sākta Džeimsa līča ceļa (''Route de la Baie James'') būvniecība no [[Matagami]] [[kalnrūpniecība]]s pilsētas, kas atrodas {{nobr|620 km}} uz dienvidiem no Lagrandas. Uzņēmumam ''Desjardins, Sauriol et Associés'' tika piešķirts līgums par šo maģistrālo ceļu un atzaru uz Fortdžordu Džeimsa līča krastā izbūvi. Noteiktais termiņš bija ārkārtīgi īss — {{nobr|750 km}} 450 dienās.

Mērnieki iezīmēja maršrutu, pa kuru mežizstrādātāji to atbrīvoja no kokiem. Paralēli tika izveidots [[ledus ceļš]] būvmateriālu un tehnikas transportēšanai uz ziemeļiem. Pirmais pavērsiens bija tilta pār Rūpertu nodošana ekspluatācijā 1972. gada 11. februārī. 1972. gada decembrī pagaidu ceļš sasniedza Lagrandu. Pilns ceļš oficiāli tika atklāts 1974. gada 20. oktobrī. Sākotnēji tas bija ar [[grants]] segumu, bet nākamajos divos gados tam tika uzklāts [[asfaltbetons|asfalta]] segums. Ceļa izmaksas bija 348 miljoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāru]]. Celtnieku, darbinieku un viņu ģimeņu izmitināšanai 1974. gadā [[Lagranda]]s krastā tika uzbūvēts [[Radisona]]s ciemats. 1981. gadā sekoja Transtaigas maršruts, lai atvērtu būvlaukumus projekta teritorijas austrumu daļā.

=== Pamatiedzīvotāju pretestība ===
[[Attēls:03 Chisasibi - welcome sign closeup.jpg|thumb|250px|[[Krī]] indiāņu [[Čisasibi]] ciemats [[Lagranda]]s grīvā]]
Aptuveni 5000 Džeimsa līča reģionā dzīvojošie [[krī]] [[indiāņi]] tradicionāli izmantoja šo apgabalu medībām, makšķerēšanai un slazdu likšanai. Plānojot Džeimsa līča projektu, viņu vajadzības un prasības lielā mērā tika ignorētas. Pieauga pretestība, tostarp no 3500 [[inuīti]]em, kas dzīvoja tālāk ziemeļos, kā arī no vides aizsardzības organizācijām. Pamatiedzīvotāji uzskatīja, ka provinces valdība pārkāpj 1912. gada līgumu, nelikumīgi atsavinot zemi un ļaujot iznīcināt tradicionālās medību un zvejas vietas. Turklāt pamatiedzīvotāji par projekta patieso apjomu bija informēti tikai tad, kad Džeimsa līča lielceļa būvniecība jau bija sākusies.

Krī lūdza Indiāņu lietu federālā ministra Žana Krētjēna atbalstu, kurš finansēja viņu apelācijas sūdzību tiesā. 1973. gada novembrī viņi saņēma [[Kvebeka]]s Augstākās tiesas izpildrakstu, kas uz laiku apturēja būvniecību. Lai gan Kanādas Augstākā tiesa atcēla rīkojumu, provinces valdībai nebija citas izvēles, kā vien risināt sarunas ar pamatiedzīvotājiem. 1975. gada 11. novembrī, pēc gandrīz divus gadus ilgām sarunām, Kvebekas un Kanādas valdības, SEBJ un Krī Lielā padome parakstīja Džeimsa līča un Kvebekas ziemeļu konvenciju. Līgums, kuram pievienojās arī inuīti un trīs gadus vēlāk [[naskapi]], nodrošināja cietušajiem pamatiedzīvotājiem finansiālu kompensāciju, zemes tiesību atzīšanu, veselības un izglītības iestāžu attīstību un pašpārvaldi viņu apmetnēs.

=== Elektrostaciju un elektropārvades līniju būvniecība ===
[[Attēls:Barrage évacuateur LG4.jpg|thumb|250px|''La Grande-4'' hidroelektrostacijas pārplūde]]
Elektrostacijas ''La Grande-2'' būvniecības darbi sākās 1973. gada maijā un ilga līdz 1979. gada oktobrim. Nodošana ekspluatācijā notika pakāpeniski līdz 1981. gada decembrim. 1996. gada oktobrī spēkstaciju, dambi un ar to saistīto [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pārdēvēja par godu Robēram Burasam divas nedēļas pēc viņa nāves. ''Robert-Bourassa'' spēkstacija atrodas {{nobr|117 km}} attālumā no [[Lagranda]]s grīvas. Ar {{nobr|5616 MW}} jaudu tā ir līdz šim lielākā spēkstacija Kvebekā un ir Džeimsa līča projekta centrs.

''La Grande-3'' spēkstacija tika uzbūvēta no 1978. līdz 1983. gadam {{nobr|238 km}} attālumā no upes grīvas, un tās jauda ir {{nobr|2417 MW}}. ''La Grande-4'' spēkstacija tika uzcelta no 1978. līdz 1984. gadam. Tā atrodas {{nobr|463 km}} attālumā no grīvas, un tās jauda ir {{nobr|2779 MW}}. Lai jaunuzceltajām spēkstacijām varētu piegādāt vēl vairāk ūdens, [[Īstmeina]]s upe tālāk dienvidos tika novirzīta uz Lagrandas baseinu. Šim nolūkam tika uzbūvēta [[Opinakas ūdenskrātuve]], aizsprostojot Īstmeinu un tās pieteku [[Opinaka|Opinaku]]. Lielākā daļa ūdens no šīm divām upēm kopš tā laika ieplūst [[Robēra Burasas ūdenskrātuve|Robēra Burasas ūdenskrātuvē]]. Vēl viens novirzīšanas projekts attiecās uz [[Kaniapisko]] upi Lagrandas kompleksa augštecē. Upe tika aizsprostota no 1981. līdz 1985. gadam, izveidojot [[Kaniapisko ūdenskrātuve|Kaniapisko ūdenskrātuvi]], kas ar {{nobr|4318 km²}} ir lielākā ūdenstilpe Kvebekā un otrā lielākā Kanādā. Kopš tā laika lielākā daļa ūdens ir novirzīta Lagrandas pietekā [[Laforža|Laforžā]].

Attālums starp Džeimsa līča projekta elektrostacijām un to galvenajiem klientiem Kvebekas provinces dienvidu daļā ir vairāki simti kilometru. Lai saražoto elektroenerģiju nogādātu patērētājiem, bija nepieciešams izbūvēt plašu apakšstaciju un augstsprieguma līniju tīklu. Pamattīklu veidoja piecas līnijas ar spriegumu {{nobr|735 kV}} un garumu virs {{nobr|5300 km}}. Vēlāk tika pievienota sestā līnija {{nobr|957 km}} garumā. Radisonas apakšstacija ir arī sākumpunkts Kvebekas-Jaunanglijas {{nobr|450 kV}} augstsprieguma līdzstrāvas pārvades līnija elektroenerģijas eksportam, kas beidzas netālu no [[Bostona]]s, [[Masačūsetsa]]s štatā.

=== Darba konflikti ===
No 1977. līdz 1981. gadam būvniecības kulminācijā dažādos Džeimsa līča projekta būvlaukumos strādāja no {{nobr|14 000}} līdz {{nobr|18 000}} strādnieku. ''Hydro-Québec'' vēsturē ir bijusi slikta pieredze ar streikiem, kas ir izrādījušies dārgi, tāpēc uzņēmuma vadība meklēja veidus, kā saglabāt saticību ar nodarbinātajiem. Ar dažādiem kolektīvajiem līgumiem tā vēlējās piedāvāt indeksētu algu nākamajiem desmit gadiem; pretī arodbiedrībām vajadzētu atteikties no savām tiesībām streikot. 1972. gadā sākās sarunas starp provinces valdību, ''Hydro-Québec'' un arodbiedrību ''Fédération des Travailleurs du Québec'' (FTQ), kas pārstāv lielāko daļu strādnieku. Sarunas apstājās, kad FTQ pieprasīja ekskluzīvu nolīgšanu ar savu personāla atlases aģentūru starpniecību. ''Hydro-Québec'' to nepieņēma un vēlējās arī turpmāk šo uzdevumu atstāt valsts nodarbinātības biroju ziņā. Sarunas izbeidzās 1973. gada 22. augustā, kad FTQ atteicās parakstīt līgumu un uzstāja uz viņu tiesībām streikot.

Sadursmes starp FTQ biedriem un konkurējošo arodbiedrību ''Confédération des syndicats nationalaux'' (CSN) kulmināciju sasniedza 1974. gada 21. martā kā «Džeimsa līča trakošana» (''Saccage de la Baie James''). Elektrostacijas ''La Grande-2'' būvlaukumā FTQ amatpersona nozaga buldozeru, ar kuru viņš iznīcināja strādnieku vagoniņus un kopmītni, pārgrieza ūdensvadus, apgāza trīs ģeneratorus strādnieku apmetnē un izraisīja ugunsgrēku, apgāžot degvielas tvertnes. Kopējie zaudējumi bija 30 miljoni Kanādas dolāru. Nometnes iznīcināšana lika SEBJ 48 stundu laikā evakuēt strādniekus ar lidmašīnu. 70 cilvēki palika uz vietas, lai ierobežotu postījumus. Pēc 55 dienām, 1974. gada 8. maijā, būvdarbus varēja atsākt. Vēl martā provinces valdība izveidoja divu partiju izmeklēšanas komisiju, kuru vadīja tiesnesis Robērs Klišs un kuras locekļu vidū bija arī vēlākais Kanādas premjerministrs [[Braiens Malronijs]]. Komisija, kas savu galīgo ziņojumu iesniedza 1975. gada maijā, atklāja organizētās noziedzības ciešo līdzdalību arodbiedrībās un būvniecības uzņēmumos.

== Otrā posma realizēšana ==
[[Attēls:LG1.jpg|thumb|250px|Spēkstacija ''La Grande-1'']]
Dažādi faktori veicināja ''Hydro-Québec'' lēmumu sadalīt Lagrandas kompleksa celtniecību divos posmos. Piemēram, 1975. gada Džeimsa līča un Ziemeļkvebekas līgumā [[krī]] iekļāva punktu, ka ''La Grande-1'' spēkstacijas atrašanās vieta ir jāpārvieto 34 kilometrus augšup pa straumi, tādēļ bija nepieciešama pilnīga tās pārprojektēšana. Naftas krīzes ietekme, kopējā pieprasījuma svārstības, inflācija un Kanādas dolāra kurss pievienoja nestabilitātes elementu, kas apgrūtināja elektroenerģijas pieprasījuma prognozēšanu.

Otrais posms tika realizēts no 1987. līdz 1996. gadam, kad tika pieslēgtas vēl piecas spēkstacijas: ''La Grande-1'' (1436 MW), ''La Grande-2-A'' (2106 MW), ''Laforge-1'' (878 MW), ''Laforge-2'' (319 MW) un ''Brisay'' (469 MW). «Karotāju miera» līguma (''Paix des braves'') parakstīšana, kas nodrošināja pamatiedzīvotājiem turpmākas tiesības un finansiālu kompensāciju, bija sākuma signāls turpmākai spēkstacijas celtniecībai, ko neoficiāli dēvē par «trešo posmu».&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn-contenu.quebec.ca/cdn-contenu/adm/min/conseil-executif/publications-adm/srpni/administratives/ententes/Cris/2007-02-07_cris-entente.pdf |title=Entente concernant une nouvelle relation entre le gouvernement du Québec et les Cris du Québec - 2007 |access-date=2023-06-12 |archive-date=2023-06-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230612192143/https://cdn-contenu.quebec.ca/cdn-contenu/adm/min/conseil-executif/publications-adm/srpni/administratives/ententes/Cris/2007-02-07_cris-entente.pdf }}&lt;/ref&gt; ''Eastmain-1'' elektrostacija bija pirmā, kas tika nodota ekspluatācijā 2006. gadā. Pēc tam tika būvētas vēl divas spēkstacijas — ''Eastmain-1-A'' (768 MW) un ''Sarcelle'' (150 MW), kuru celtniecība bija saistīta ar [[Rūperta]]s upes daļēju novirzīšanu. Darbs tika pabeigts 2013. gada laikā.

== Spēkstacijas ==
Līdz šim ekspluatācijā ir nodotas šādas Džeimsa līča projekta hidroelektrostacijas:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Spēkstacija !! Upe !! Ūdenskrātuve !! Tips !! Jauda !! Turbīnas !! Kritums !! Pabeigta
|-
| ''La Grande-1'' || [[Lagranda]] || Lagrandas 1. ūdenskrātuve || straumes || 1436 MW || align=center | 12 || {{0}}27,50 m || 1994–1995
|-
| ''Robert-Bourassa'' || Lagranda || [[Robēra Burasas ūdenskrātuve]] || aizsprosta || 5616 MW || align=center | 16 || 137,16 m || 1979–1981
|-
| ''La Grande-2-A'' || Lagranda || Robēra Burasas ūdenskrātuve || aizsprosta || 2106 MW || align=center | {{0}}6 || 138,50 m || 1991–1992
|-
| ''La Grande-3'' || Lagranda || Lagrandas 3. ūdenskrātuve || aizsprosta || 2417 MW || align=center | 12 || {{0}}79,00 m || 1982–1984
|-
| ''La Grande-4'' || Lagranda || Lagrandas 4. ūdenskrātuve || aizsprosta || 2779 MW || align=center | {{0}}9 || 116,70 m || 1984–1986
|-
| ''Laforge-1'' || [[Laforža]] || Laforžas 1. ūdenskrātuve || aizsprosta || {{0}}878 MW || align=center | {{0}}6 || {{0}}57,30 m || 1993–1994
|-
| ''Laforge-2'' || Laforža || Laforžas 2. ūdenskrātuve || straumes || {{0}}319 MW || align=center | {{0}}2 || {{0}}27,40 m || 1996
|-
| ''Brisay'' || [[Kaniapisko]] || [[Kaniapisko ūdenskrātuve]] || aizsprosta || {{0}}469 MW || align=center | {{0}}2 || {{0}}37,50 m || 1993
|-
| ''Bernard Landry'' || [[Īstmeina]] || Peksdebravas ūdenskrātuve || aizsprosta || {{0}}507 MW || align=center | {{0}}3 || {{0}}63,00 m || 2006
|-
| ''Eastmain-1-A'' || Īstmeina || Peksdebravas ūdenskrātuve || aizsprosta || {{0}}768 MW || align=center | {{0}}3 || {{0}}63,00 m || 2011–2012
|-
| ''Sarcelle'' || Īstmeina || Opinakas ūdenskrātuve || straumes || {{0}}150 MW || align=center | {{0}}3 || {{0}}16,10 m || 2013
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas saimniecība]]
[[Kategorija:Kvebeka]]</text>
      <sha1>ql42x635hlx5yxvna258zn5scdxnoc0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Gajs Ričijs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>552323</id>
    <revision>
      <id>4486009</id>
      <parentid>4310823</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:26:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4486009</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1109" sha1="p3c6drr99j6wpt2vqysg65deqc03ix2" xml:space="preserve">{{Navbox
|name  = Gajs Ričijs
|title = [[Gajs Ričijs]]
|image = [[File:GuyRitchiebyKathyHutchins.jpg|100px]]
|state = {{{state|autocollapse}}}
|listclass = hlist

|group1 = 1990. gadi
|list1  = 
* &quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot; (1998)

|group2 = 2000. gadi
|list2  = 
* &quot;[[Ķēriens]]&quot; (2000)
* &quot;[[Aiznestie]]&quot; (''Swept Away'', 2002)
* &quot;[[Revolveris (filma)|Revolveris]]&quot; (2005)
* &quot;[[Rokenrolleris]]&quot; (2008)
* &quot;[[Šerloks Holmss (2009. gada filma)|Šerloks Holmss]]&quot; (2009)

|group3 = 2010. gadi
|list3  = 
* &quot;[[Šerloks Holmss: Ēnu spēle]]&quot; (2011)
* &quot;[[Vīrs no U.N.C.L.E.]]&quot; (2015)
* &quot;[[Karalis Arturs. Leģenda par zobenu]]&quot; (2017)
* &quot;[[Aladins (2019. gada filma)|Aladins]]&quot; (2019)
* &quot;[[Džentlmeņi]]&quot; (2019)

|group4 = 2020. gadi
|list4  = 
* &quot;[[Cilvēka dusmas]]&quot; (2021)
* &quot;[[Operācija &quot;Fortūna&quot;: Māksla uzvarēt]]&quot; (2023)
* &quot;[[Saikne]]&quot; (2023)
* &quot;[[Nedžentlmeniskas karadarbības ministrija]]&quot; (2024)
* ''[[Fountain of Youth]]'' (2025)
* &quot;[[Pelēkā zona]]&quot; (2026)
 
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]]
[[Kategorija:Gaja Ričija filmas|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>p3c6drr99j6wpt2vqysg65deqc03ix2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biedrība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>552892</id>
    <revision>
      <id>4486187</id>
      <parentid>4413699</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:43:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486187</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1891" sha1="n8j7hw35gmcnaap964piw5sm1zqax1x" xml:space="preserve">'''Biedrība''' ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu [[likums|statūtos]] noteikto mērķi, kam nav [[peļņa]]s gūšanas rakstura. 

Latvijā biedrība un nodibinājums iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tie ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā. Lai dibinātu biedrību, nepieciešami vismaz divi cilvēki. Biedrībai nepieciešama juridiska adrese, uz kuru saņemt ziņas, dokumentus vai citu korespondenci. Biedrības un nodibinājuma nosaukums un simbolika nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem, piemēram, tajā nedrīkst ietvert militāra formējuma vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu vai simboliku, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, nosaukums un simbolika nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret [[vardarbība|vardarbību]]. Biedrības nosaukums nedrīkst būt maldinošs, kas tieši vai netieši slēpj tās darbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=81050|title=Biedrību un nodibinājumu likums|last=Biedrību un nodibinājumu likums}}&lt;/ref&gt;

== Biedrības Latvijā ==
* [https://muzeji.lv/lv Latvijas Muzeju biedrība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231013162158/https://muzeji.lv/lv |date={{dat|2023|10|13||bez}} }}
* [https://www.lob.lv/ Latvijas Ornitoloģijas biedrība]
* [https://www.rlb.lv/ Rīgas Latviešu biedrība]
* [https://www.lnbiedriba.lv/ Latvijas Neredzīgo biedrība]
* [https://mazpulki.lv/ Latvijas Mazpulki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231013162158/https://mazpulki.lv/ |date={{dat|2023|10|13||bez}} }}
* [https://www.antro.lv/ Latvijas Antropologu biedrība]
* [https://www.arstubiedriba.lv/ Latvijas Ārstu biedrība]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezpeļņas organizācijas]]
[[Kategorija:Pilsoniska sabiedrība]]
[[Kategorija:Juridiskā terminoloģija]]</text>
      <sha1>n8j7hw35gmcnaap964piw5sm1zqax1x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bondokas pussala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>554096</id>
    <revision>
      <id>4486205</id>
      <parentid>4478821</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T21:55:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486205</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2638" sha1="hfuwciunct070jhy1c2anvuwhc32py3" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Bondokas pussala
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Filipīnas#Lusona
|reljefa_karte = jā
|mark                =
|vietējais nosaukums = ''Bondoc''
|izvietojums         = [[Lusona]]
|arhipelāgs          = [[Filipīnas]]
|latd=13|latm=31 |lats= |latNS=N 
|longd=122|longm= 30|longs= |longEW=E
|platība             = 2222,54
|garums              = 85
|platums             = 18—40
|krasta līnija       = 
|augstākais kalns    = Kodiapi
|augstums            = 430
|salu skaits         =
|valsts              = Filipīnas
|valsts adm vienības tips  = Province
|valsts adm vienība        = [[Kesona (province)|Kesona]]
|iedzīvotāji         = 355 158 &lt;small&gt;(2020)&lt;/small&gt;
|blīvums             = 160
|pamatiedzīvotāji    = [[tagali]]
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
'''Bondokas pussala''' ({{val|en|Bondoc Peninsula}}) ir ap {{nobr|85 km}} gara un {{nobr|18—40 km}} plata pussala [[Lusona]]s salas dienvidos [[Filipīnas|Filipīnās]]. Atrodas [[Sibujanas jūra]]s ziemeļaustrumu daļā; austrumos tās krastus apskalo [[Ragajas līcis]], rietumos [[Mompogas šaurums]] to atdala no [[Marinduke]]s salas. Pussalas dienvidu galā Bondokas rags. Reljefs lielākoties paugurains, piekrastē zemienes. Augstākais punkts ir Kodiapi kalns 430 m vjl pussalas dienviddaļā. Administratīvi ietilpst [[Kalabarsona]]s reģiona [[Kesona (province)|Kesonas]] provincē. Apdzīvo lielākoties [[tagali]]. Pussalā izveidotas divas aizsargājamās teritorijas — Buenavistas aizsargājamā ainava&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://pais.bmb.gov.ph/pas/home/info/OCKPURZSDIE |title=Department of Environment and Natural Resources. Biodiversity Management Bureau. Buenavista Protected Landscape |access-date={{dat|2023|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231029091252/https://pais.bmb.gov.ph/pas/home/info/OCKPURZSDIE }}&lt;/ref&gt; un Mulanajas ūdensšķirtnes meža rezervāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://pais.bmb.gov.ph/pas/home/info/KAJSNDMTYBF |title=Department of Environment and Natural Resources. Biodiversity Management Bureau. Mulanay Watershed Forest Reserve |access-date={{dat|2023|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231029091251/https://pais.bmb.gov.ph/pas/home/info/KAJSNDMTYBF }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
&lt;!-- 
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
 --&gt;
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lusona]]
[[Kategorija:Filipīnu pussalas]]</text>
      <sha1>hfuwciunct070jhy1c2anvuwhc32py3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Davao līcis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558879</id>
    <revision>
      <id>4486249</id>
      <parentid>3975364</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T05:17:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2546" sha1="g0hgcoqjvut5zpajnc92yct7w6173vk" xml:space="preserve">{{Līča infokaste
| līcis        = Davao līcis
| attēls       = Gulf of davao.jpg
| paraksts     = Davao līcis pie Talikudas salas
| karte        = 
  | vietaskarte          = Filipīnas#Mindanao
  | reljefa_karte = jā
  | label                = 
  | paraksta_izvietojums = 
| vieta        = {{PHL}}
| vieta2       = 
| vieta3       = &lt;!-- pagasts; ja vairāki, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot;  --&gt;
| ietilpst     = [[Filipīnu jūra]]
| plat_d= 6 | plat_m= 40 | plat_s= | plat_NS=N 
| gar_d= 125| gar_m= 50 | gar_s= | gar_EW=E
| platība      = 6600
| platība_ha   = 
| garums       = 125
| platums      = 75
| Vid_dziļums  = 17
| Max_dziļums  = 
| tilpums      = 
| tilpums_m3   = &lt;!-- tikai skatli; kubikmetros --&gt;
| baseins      = 
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = [[Samala]]
| pilsētas     = [[Davao]]
}}
'''Davao līcis''' ({{val|fil|Golpo ng Dabaw}}, {{val|en|Davao Gulf}}) ir [[Filipīnu jūra]]s līcis [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Mindanao]] salas dienvidaustrumu piekrastē. Austrumos to norobežo Sanagustina pussala. Stiepjas 125 km garumā ziemeļu—dienvidu virzienā. Līcī ietek vairākas upes, lielākās no kurām ir Libuganona un Iho, kas ietek līča ziemeļu galā. Līcī vairākas salas, lielākā no kurām ir [[Samala]] un Talikuda. Lielākā pilsēta krastā ir [[Davao]]. Informācijas tehnoloģiju nozarē līcis ieguvis iesauku «Silīcija līcis» — tā krastos Davao un piepilsētās apmetušies daudzi nozares uzņēmumi. Nozīmīgs zvejas rajons.

Līča ziemeļaustrumu piekrastē 61 km² platībā kopš 2000. gada nodibināts Mabini ainavu un jūras aizsargājamais apvidu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://pais.bmb.gov.ph/pas/home/info/DENRRXI0003 |title=Mabini Protected Landscape and Seascape |access-date={{dat|2023|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231226162102/https://pais.bmb.gov.ph/pas/home/info/DENRRXI0003 }}&lt;/ref&gt; Līcis atzīts par vienu no reģiona nozīmīgākajām [[vaļveidīgie|vaļveidīgo]] uzturēšanās vietām — šeit mīt vismaz 10 [[zobvaļi|zobvaļu]] un [[delfīni|delfīnu]] sugas, bieži novērotas arī [[vaļhaizivs|vaļhaizivis]] un [[jūrasgovs|jūrasgovis]].&lt;ref&gt;[https://www.inaturalist.org/places/davao-gulf iNaturalist. Davao Gulf, PH]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filipīnu līči]]
[[Kategorija:Filipīnu jūra]]
[[Kategorija:Mindanao]]</text>
      <sha1>g0hgcoqjvut5zpajnc92yct7w6173vk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>La sociedad de la nieve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>559951</id>
    <revision>
      <id>4486092</id>
      <parentid>4414284</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:10:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: =en-US → =en (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486092</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5736" sha1="p5rf9ogvgxci5o5d6kkm1je8omkn50l" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums = ''La sociedad de la nieve''
| operators = 
| attēls = Society of the Snow poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = trilleris, drāma
| režisors = [[Huans Antonio Bajona]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Enso Vongrinsiks]]
* [[Matiass Rekalts]]
* [[Augustins Pardelja]]
| mūzika = [[Maikls Džakino]]
| oriģinālnos = ''La sociedad de la nieve''
| studija = * ''Misión de Audaces Films''
* ''El Arriero Films''
* ''Netflix''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Netflix]]''
| izdošana = {{Filmas datums|2023|9|9|[[Venēcijas kinofestivāls]]|2023|12|13|Urugvaja|2023|12|15|Spānija}}
| ilgums = 144 minūtes
| valsts = * {{ESP}}
* {{URY}}
* {{CHI}}
| valoda = [[Spāņu valoda|spāņu]]
| budžets = {{ASV dolārs|60 miljoni}}
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''''La sociedad de la nieve''''' ir [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Spānija]]s, [[Urugvaja]]s un [[Čīle]]s kopražojuma izdzīvošanas [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Huans Antonio Bajona]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Enso Vongrinsiks]], [[Matiass Rekalts]] un [[Augustins Pardelja]]. Filmas aktieru ansamblis sastāv no argentīniešiem un urugvajiešiem, kuriem daudziem tā bija pirmā loma karjerā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavanguardia.com/cultura/20220429/8231835/la-sociedad-de-la-nieve-ambicioso-rodaje-j-a-bayona-milagro-andes-netflix.html|title='La sociedad de la nieve': así es el ambicioso rodaje de J.A. Bayona sobre el Milagro de los Andes|website=La Vanguardia|access-date=2024-01-07|date=2022-04-29|language=es}}&lt;/ref&gt; Filma balstīta uz urugvajiešu žurnālista Pablo Vjersi tāda paša nosaukuma grāmatu&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Society of the Snow|url=https://www.hachette.co.uk/titles/pablo-vierci/society-of-the-snow/9781408716373/|date=2022-04-07|isbn=978-1-4087-1637-3}}&lt;/ref&gt; un stāsta par 16 cilvēkiem, kuri 1972. gadā izdzīvoja [[Urugvajas Gaisa spēku reiss 571|lidmašīnas avārijā Andu kalnos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/global/j-a-bayonas-netflix-survival-thriller-society-of-the-snow-venice-film-festival-closer-1235677401/|title=Netflix Survival Thriller ‘Society of the Snow,’ About Andes Plane Crash Survivors, Set as Venice Film Festival Closer|last=Vivarelli|first=Nick|website=Variety|access-date=2024-01-07|date=2023-07-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Filmas ''La sociedad de la nieve'' pirmizrāde notika {{Dat|2023|9|9|5=bez}} un tā bija [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] noslēdzošā filma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.labiennale.org/en/news/la-sociedad-de-la-nieve-ja-bayona-closing-film-80th-venice-film-festival|title=Biennale Cinema 2023 {{!}} La sociedad de la nieve by J.A. Bayona is the closing film of the 80th Venice Film Festival|website=La Biennale di Venezia|access-date=2024-01-07|date=2023-07-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopš {{Dat|2024|1|4|Ģ|bez}} filma pieejama straumēšanas platformā ''[[Netflix]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ideal.es/culturas/cine/sociedad-nieve-pelicula-granadina-bayona-fecha-estreno-20231006165201-nt.html|title='La sociedad de la nieve', la película 'granadina' de J.A. Bayona, ya tiene fecha de estreno en Netflix|last=|website=Ideal|access-date=2024-01-07|date=2023-10-06|language=es}}&lt;/ref&gt;

Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, dēvējot to par Bajonas labāko filmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/festivals/society-of-the-snow-review-1235718496/|title=‘Society of the Snow’ Review: J.A. Bayona Wrests the Andes Flight Disaster Away From Hollywood|last=Lodge|first=Guy|website=Variety|access-date=2024-01-07|date=2023-09-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screendaily.com/reviews/society-of-the-snow-venice-review/5185290.article|title=‘Society Of The Snow’: Venice Review|last=Ide|first=Wendy|website=Screen|access-date=2024-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2023/09/society-of-the-snow-review-j-a-bayona-1972-uruguayan-rugby-team-airplane-crash-closes-venice-film-festival-1235540481/|title=‘Society Of The Snow’ Review: J.A. Bayona’s Thrilling Account Of 1972 Uruguayan Rugby Team Airplane Crash Closes Venice Film Festival|last=Hammond|first=Pete|website=Deadline|access-date=2024-01-07|date=2023-09-09|language=en}}&lt;/ref&gt; ''La sociedad de la nieve'' izvēlēta kā Spānijas [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā starptautiskās spēlfilmas]] kandidatūra [[96. Kinoakadēmijas balva]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screendaily.com/news/spain-selects-ja-bayonas-society-of-the-snow-as-oscar-2024-entry/5186092.article|title=Spain selects JA Bayona’s ‘Society Of The Snow’ as Oscar 2024 entry|last=Calnan|first=Ellie|website=Screen|access-date=2024-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Saņēma [[Gaudī balva|Gaudī balvu]] kategorijā &quot;Labākā Eiropas filma&quot;. Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 90% vērtējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/society_of_the_snow|title=Society of the Snow - Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2024-01-07|date=2023-12-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Huans Antonio Bajona}}

[[Kategorija:2023. gada filmas]]
[[Kategorija:Spānijas filmas]]
[[Kategorija:Urugvajas filmas]]
[[Kategorija:Čīles filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Vēsturiskas filmas]]
[[Kategorija:Izdzīvošanas filmas]]
[[Kategorija:Netflix filmas]]
[[Kategorija:Huana Antonio Bajonas filmas]]</text>
      <sha1>p5rf9ogvgxci5o5d6kkm1je8omkn50l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Askari (militārpersona)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>560366</id>
    <revision>
      <id>4485998</id>
      <parentid>4346518</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T13:46:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485998</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12530" sha1="t5r0xta3k3mrfs7ctr3cpt3ll9hq5mw" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|militārpersonu|Askari (nozīmju atdalīšana)|Askari}}
[[Attēls:An African soldier or 'Askari' on guard duty at No. 23 Air School at Waterkloof, Pretoria, South Africa, January 1943. TR1262.jpg|thumb|Askari šķēpnesējs sabiedroto gaisa apmācības skolā Voterkloofā, [[Pretorija|Pretorijā]], Dienvidāfrikā 1943. gadā]]
'''Askari''' (no [[Somāļu valoda|somāļu]], [[svahili]] un [[Arābu valoda|arābu]] عسكري, ʿaskarī, kas nozīmē &quot;karavīrs&quot; vai &quot;militārs&quot;, arī &quot;policija&quot; somāliski) bija vietējais karavīrs, kas dienēja Eiropas [[Koloniālais karaspēks|koloniālo lielvaru armijās]] [[Āfrika|Āfrikā]], īpaši [[Āfrikas Lielie ezeri|Āfrikas Lielo ezeru]] reģionā, ziemeļaustrumu Āfrikā un [[Centrālā Āfrika|Centrālajā Āfrikā]].

Vārds šajā nozīmē tiek lietots [[angļu valoda|angļu valodā]], kā arī [[Vācu valoda|vācu]], [[Itāļu valoda|itāļu]], [[urdu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu valodā]]. [[Franču valoda|Franču valodā]] šis vārds tiek lietots tikai attiecībā uz vietējo karaspēku ārpus [[Francijas koloniālā impērija|Francijas koloniālās impērijas]]. Apzīmējums joprojām tiek neregulāri izmantots, lai neoficiāli apzīmētu [[policija|policiju]], [[Žandarmērija|žandarmēriju]] un apsardzes darbiniekus.

[[Eiropa]]s koloniālo impēriju laikā Āfrikā vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti askari, izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas. Viņiem bija izšķiroša loma dažādu koloniālo īpašumu iekarošanā, un pēc tam viņi kalpoja kā garnizona un iekšējās drošības spēki. Abu pasaules karu laikā askari vienības kalpoja arī ārpus savām izcelsmes kolonijām, dažādās Āfrikas, [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Āzija]]s vietās. [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] šis termins attiecas uz bijušajiem atbrīvošanas kustību dalībniekiem, kuri pārgāja uz [[Aparteīds|aparteīda]] valdības drošības spēkiem.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20220407180319/https://sabctrc.saha.org.za/reports/volume6/section3/chapter1/subsection16.htm&lt;/ref&gt;

== Vārda izcelsme ==
Askari ir [[aizguvums]] no [[persiešu valoda]]s عسكري (''askarī'') — ‘kareivis’. Persiešu vārds ir atvasinājums no viduspersiešu vārda ''lashkar'' — ‘armija’. Vārds ''lashkar'' ir arī vārda ''Lascar'' sakne, kas apzīmē Dienvidāzijas karavīru vai Dienvidāzijas izcelsmes personu. No šiem vārdiem atvasinātie vārdi “karavīrs” ir atrodami [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]], [[Arābu valoda|arābu]], [[Indonēziešu valoda|indonēziešu]], [[Malajiešu valoda|malajiešu]], [[Somāļu valoda|somāļu]], [[svahili]], [[Turku valoda|turku]] un urdu valodā.

== Beļģu kolonijās ==
[[Beļģu Kongo]] askari veidoja ''[[Force Publique]]'' armiju. Šos apvienotos militāros un policijas spēkus komandēja baltie Beļģijas virsnieki un gan vietējie, gan baltie apakšvirsnieki.
[[Attēls:Force Publique1.jpg|thumb|''Force Publique'' karavīri [[Beļģu Kongo]], 1940. gados.]]

== Britu kolonijās ==
[[Britu impērijas Austrumāfrikas kompānija]] izveidoja askari vienības no [[svahili]], [[Sudāna|sudāniešiem]] un somāliešiem. Vienībām nebija ne oficiāla formas tērpa, ne standartizētu ieroču. Daudzi askari karavīri valkāja savu privāto apģerbu. Arī virsnieki parasti valkāja civilās drēbes.

No 1895. gada britu askari tika organizēti regulārā, disciplinētā un uniformētā vienībā, ko sauca par Austrumāfrikas strēlniekiem, kas vēlāk veidoja daļu no vairāku bataljonu lielā [[Karaliskie afrikāņu strēlnieki|Karalisko āfrikāņu strēlnieku]] pulka.&lt;ref&gt;Armies of the 19thC East Africa Chris Peer, Foundry books 2003&lt;/ref&gt; Apzīmējums &quot;askari&quot; tika saglabāts lokāli savervētajiem karavīriem ''āfrikāņu strēlniekiem'', mazākām militārajām vienībām un policijas spēkiem kolonijās līdz koloniālās varas beigām [[Kenija|Kenijā]], [[Tangaņika|Tangaņikā]] un [[Uganda|Ugandā]] laika posmā no 1961. līdz 1963. gadam. Pēc neatkarības atgūšanas terminu Askari turpināja lietot, lai apzīmētu karavīrus bijušajās Lielbritānijas kolonijās.
[[Attēls:Four soldiers of King Edward VII's African Rifles by Sir (John) Benjamin Stone.jpg|thumb|[[Karaliskie āfrikāņu strēlnieki]] [[Eduards VII|Eduarda VII]] kronēšanas laikā 1902. gadā]]

== Vācu kolonijās ==
[[Vācijas Impērija]]s [[vācu koloniālā armija]] (''Schutztruppe'') savās kolonijās izmantoja vietējo karaspēku ar Eiropas virsniekiem un apakšvirsniekiem tā vadībā. Galvenā šādu lokāli savervēto karaspēka koncentrācija bija [[Vācu Austrumāfrika|Vācu Austrumāfrikā]] (tagad [[Tanzānija]]), kas tika izveidota 1881. gadā pēc ''Wissmanntruppe'' (izveidota 1889. gadā, lai apspiestu [[Abuširi sacelšanos]]) nodošanas Vācijas Impērijas kontrolē.

Pirmās askari vienības, kas tika izveidoti Vācu Austrumāfrikā, DOAG (''Deutsche Ost-Afrika Gesellschaft'' — [[Vācu Austrumāfrikas kompānija]]) izveidoja apmēram 1888. gadā. Sākotnēji vācu askari tika savervēti no [[Hehe]] un [[Angoni]] cilšu grupām. Viņi bija pakļauti smagai disciplīnai, bet labi atalgoti un augsti apmācīti vācu virsnieku, kuri paši bija pakļauti stingram atlases procesam, vadībā. Pirms 1914. gada ''Schutztruppe'' pamatvienība Dienvidaustrumāfrikā bija ''Feldkompanie'', kurā bija septiņi vai astoņi vācu virsnieki un apakšvirsnieki ar 150 līdz 200 askari karavīriem (parasti 160), tostarp divas ložmetēju komandas.

Tos veiksmīgi izmantoja Vācu Austrumāfrikā, kur 11 000 askaru, un viņu vācu virsnieku, kurus komandēja [[Pols Emīls fon Letovs-Vorbeks]], izdevās izcīnīt veiksmīgu partizānu karu pret skaitliski pārākiem britu, portugāļu un beļģu koloniālajiem spēkiem līdz [[Pirmais pasaules karš|pirmā pasaules kara]] beigām 1918. gadā.

[[Veimāras Republika]] un pirmskara [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]] nodrošināja pensiju vācu askariem veterāniem. Sakarā ar pārtraukumiem vispasaules depresijas un Otrā pasaules kara laikā, [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvās Republika]]s (Rietumvācijas) parlaments 1964. gadā nobalsoja, lai finansētu vēl dzīvu askaru pensiju apmaksu. Rietumvācijas vēstniecība [[Dāresalāma|Dāresalamā]] identificēja aptuveni 350 bijušos askarus un izveidoja pagaidu kases biroju Mvanzā pie Viktorijas ezera. Tikai daži pensijas prasītāji varēja uzrādīt viņiem 1918. gadā izsniegtās dienesta apliecības; citi sniedza savu veco formas tērpu gabalus kā dienesta pierādījumu. Naudu atnesušajam baņķierim radās ideja: katram prasītājam tika pasniegta slota un vācu valodā pavēlēja izpildīt ieroču lietošanas vingrinājumu ierindā vai ārpus ierindas rokasgrāmatu. Neviens no viņiem šo pārbaudījumu neizturēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/spiegel/print/d-41458266.html|title=VETERANEN: In Treue fest - DER SPIEGEL 30/1975|date=2019. gada 15. maijs|website=web.archive.org|access-date=2024. gada 12. Janvāris|archive-date=2019. gada 15. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515215326/https://www.spiegel.de/spiegel/print/d-41458266.html}}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;120&quot;&gt;
File:Askari-Ostafrika.jpg|[[Vācu Austrumāfrika]]s askari karavīrs
File:Askari aus Deutsch-Ostafrika (Askari from German East Africa).jpg|Askari vācu armijas uniformā, 1915. gadā
File:Bundesarchiv Bild 183-R19361, Deutsch-Ostafrika, Deutsches Feldgeschütz.jpg|Vācieši un askari karavīri [[Austrumāfrikas kampaņa (Pirmais pasaules karš)|Austrumāfrikas kampaņas]] laikā
File:Bundesarchiv Bild 105-DOA3049, Deutsch-Ostafrika, Askari beim Übungsschießen.jpg|Askari karavīri treniņā
File:Bundesarchiv Bild 105-DOA7225, Deutsch-Ostafrika, Askari im Kampf.jpg|Askari karavīri [[Tangas kauja]]s laikā
File:Bundesarchiv Bild 105-DOA7209, Deutsch-Ostafrika, Askari auf dem Marsch.jpg|Askari karavīri marša laikā
File:Deutsch-Ostafrikaner-Ehrenmal in Aumühle.JPG|Vācu Austrumāfrikas piemineklis [[Aumūla|Aumūlā]]
&lt;/gallery&gt;

== Itāļu kolonijās ==
Itālijas armija [[Itāļu Austrumāfrika|Itālijas Austrumāfrikā]] savervēja [[Eritreja]]s un pēc tam Somālijas karavīrus, lai dienētu kopā ar itāļu virsniekiem un dažiem apakšvirsniekiem. Šie spēki ietvēra kājnieku, kavalērijas, kamieļu un vieglās artilērijas vienības. Somālijas personāls vēlāk tika pieņemts dienestā uz Itālijas Karaliskās jūras kara flotes kuģiem, kas darbojās Indijas okeānā. Itāļu askari (''ascari'') cīnījās Mahdistu karā, [[Koatitas kaujā]], Pirmajā Itālijas—Etiopijas karā, [[Itāļu—turku karš|Itālijas—Turcijas karā]], [[Otrais Itālijas—Etiopijas karš|Otrajā Itālijas—Abesīnijas karā]] un Otrā pasaules kara Austrumāfrikas kampaņā.
[[Attēls:Italian Ascari Soldiers in Libya.jpg|thumb|Itāļu askari karavīri Lībijā.]]

== Spāņu kolonijās ==
Kā minēts iepriekš, &quot;askari&quot; parasti tika izmantoti Subsahāras Āfrikā. Tomēr izņēmuma kārtā terminu &quot;askari&quot; lietoja arī Spānijas koloniālā valdība Ziemeļrietumu Āfrikā,&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20120403065208/http://www.hobbiesguinea.com/popup_image.php?pID=451&amp;osCsid=5782bc410d9010c9040f890fd40c58a1&lt;/ref&gt; runājot nevis par savu regulāro Marokas karaspēku, bet gan uz vietējiem savervētiem žandarmērijas spēkiem, kas tika izveidoti [[Spāņu Maroka|Spāņu Marokā]] 1913. gadā.&lt;ref&gt;Jose Bueno, page 39&quot;Uniformes de las Unidades Militares de la Ciudad de Melilla&quot; ISBN 84-86629-26-8&lt;/ref&gt; Viņi bija pazīstami kā &quot;Mehal-la Jalifianas&quot;. Tas bija līdzvērtīgs labāk zināmajiem nosaukumam [[Gumjēri]], kas pildīja dienestu [[Franču Maroka|Franču Marokā]].

Vietējie ''Tropas Nómadas'' jeb tuksneša policijas locekļi, kas dienēja Spānijas Sahārā, arī tika saukti par &quot;askaris&quot;, tāpat kā citas vietējās policijas (''Policia Indígena'') vienības karavīri, kas dibināta [[Melilja|Meliljā]] 1909. gadā.&lt;ref&gt;Jose Bueno, page 48 &quot;Uniformes de las Unidades Militares de la Ciudad de Melilla&quot; ISBN 84-86629-26-8&lt;/ref&gt;

== Portugāļu kolonijās ==
[[Portugāles Rietumāfrika|Portugāles Rietumāfrikā]] un lielākajā daļā citu Portugāles impērijas Āfrikas koloniju arī tika savervēti vietējie askari karavīri. Tie tika izmantoti, lai uzturētu mieru valsts lieluma kolonijās. 20. gadsimtā visi vietējie spēki tika apvienoti Portugāles koloniālajā armijā. Šis militārais spēks tika dalīts pēc rases izcelsmes, un līdz 1960. gadam tajā bija trīs karavīru kategorijas: virsnieku sastāvs (Eiropas baltie), aizjūras karavīri (melnāfrikas &quot;civilizados&quot;) un vietējie karavīri (afrikāņi, kas dzīvoja Portugāles kolonijās). Šīs kategorijas 1960. gadā tika pārdēvētas par 1., 2. un 3. klasi, kas faktiski atbilda tai pašai klasifikācijai.&lt;ref&gt;Coelho, João Paulo Borges, African Troops in the Portuguese Colonial Army, 1961-1974: Angola, Guinea-Bissau and Mozambique, Portuguese Studies Review 10 (1) (2002), pp. 129—50&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.comandosupremo.com/forum/viewtopic.php?t=321&amp;sid=9fbd8bcaedb9737d837dc9183fde7cf4 Comando Supremo]
* [http://news.bbc.co.uk/2/shared/spl/hi/picture_gallery/06/africa_africa0s_world_war_ii_veterans/html/1.stm African World War II Veterans]
* Histoire de la Force Publique (History of the Force Publique) by Lieutenant-General Emile Janssens, Wasmael-Chalier of Namur in 1979
* [http://blog.libero.it/wrnzla/ Ascari: I Leoni di Eritrea/Ascari: The Lions of Eritrea.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110724192623/http://blog.libero.it/wrnzla/ |date={{dat|2011|07|24||bez}} }} Eritrea colonial history, Eritrean ascari pictures/photos galleries and videos, historical atlas...
* [https://www.flickr.com/photos/37179284@N03/sets/ Ascari of Eritrea] Collection of about 200 pictures listed by categories.
* Moyd, Michelle: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/askari/ Askari], in: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/home.html/ 1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War].
* [http://sabctrc.saha.org.za/reports.htm Truth and Reconciliation Commission &quot;Final Report&quot;]

{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Āfrikas vēsture]]
[[Kategorija:Koloniālisms]]</text>
      <sha1>t5r0xta3k3mrfs7ctr3cpt3ll9hq5mw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Butuana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>562999</id>
    <revision>
      <id>4486227</id>
      <parentid>4018167</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T01:25:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;RAJAH_KOLAMBU_STATUE.jpg&quot;, jo [[c:User:Infrogmation|Infrogmation]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:RAJAH KOLAMBU STATUE.jpg|]]).</comment>
      <origin>4486227</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4892" sha1="rraq75h4crx698ufesecf76sd60vq88" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Butuana
 | official_name            = ''Butuan''
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | settlement_type          = neatkarīga pilsēta
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1                   = Aerial photo of Butuan, Apr 2013.jpg
| image2                   = Butuan City proper skyline (Butuan, Agusan Del Norte; 08-24-2023).jpg
| image3                   = BUTUAN CITY HALL NIGHT.jpg
| image4                   = City Hall of Butuan.jpg
| image5                   =
| image6                   = 
}}
 | image_caption            = 
 |image_flag             = {{#property:P41}}
 |flag_size              = 120x80px
 |image_seal             = {{#property:P158}}
 |seal_size              = 100x80px
 | pushpin_map              = Filipīnas#Mindanao
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | image_map                = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name         = {{karogs|Filipīnas}}
 | subdivision_name1        = [[Karaga]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1901
 | established_title1       = Pilsēta
 | established_date1        = 1950
 | established_title2       = Neatkarīga pilsēta
 | established_date2        = 1995
 | parts_type               = Barangajas
 | parts                    = 86
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | total_type               = pilsēta
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 816.62
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2020
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 372910
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_metro_km2   = 
 | timezone                 = [[PST]]
 | utc_offset               = +8
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 8 | latm = 56 | lats = 53 | latNS = N
 | longd =125 | longm = 32 | longs = 35 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 8600
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 144
 | website                  = {{URL|http://www.butuan.gov.ph/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Butuana''' ({{val|fil|Lungsod ng Butuan}}, {{val|en|City of Butuan}}, {{val|ceb|Dakbayan sa Butuan}}) ir neatkarīga augsti urbanizēta pilsēta [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Ziemeļmindanao]] reģionā, tā lielākā pilsēta un reģona centrs. Dažkārt ģeogrāfiski un statistiski tiek pieskaitīta [[Ziemeļagusana]]s provincei, no kuras ir administratīvi un politiski neatkarīga. Nozīmīgs saimniecības un transporta centrs.

== Iedzīvotāji ==
Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[visaji]] (243 607; 65,7 %) un [[sebuāņi]] (39 947; 10,8 %), kā arī [[manobo]] (17 849; 4,8 %) un [[boholi]] (15 313; 4,1 %).&lt;ref&gt;[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]&lt;/ref&gt; Pēc konfesionālās piederības lielākā daļa ir [[katoļi]].

== Ģeogrāfija ==
Pilsēta atrodas [[Mindanao]] salas ziemeļaustrumos [[Boholas jūra]]s [[Butuanas līcis|Butuanas līča]] dienvidu krastā pie [[Agusana]]s upes 8 km no tās ietekas jūrā. Ziemeļos, dienvidos un rietumos robežojas ar [[Ziemeļagusana]]s provinci, bet austrumos — ar [[Dienvidagusana]]s provinci. Pilsētas administratīvās teritorijas lielākā daļa atrodas Agusanas ielejā, bet austrumos iestiepjas [[Divatas kalni|Divatas kalnu]] grēdā. Valda [[tropi]]skais [[musoni|musonu]] klimats.

== Vēsture ==
Sena pilsēta, no 10. gadsimta līdz 1521. gadam bija Butuanas radžahnāta galvaspilsēta. Formāli Butuanas municipalitāte dibināta 1901. gadā. No 1907. līdz 1967. gadam Butuana bija vienotās Agusanas provinces galvaspilsēta, bet kopš 1967. gada — Ziemeļagusanas galvaspilsēta. 1950. gadā Butuanai piešķirts pilsētas statuss, bet 1995. gadā — neatkarīgas augsti urbanizētas pilsētas statuss. 2000. gadā par Ziemeļagusanas provinces galvaspilsētu tika pasludināta [[Kabadbarana]], bet provinces kapitolijs un administratīvās iestādes joprojām atrodas Butuanā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Filipīnu lielpilsētas}}
{{Karaga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filipīnu pilsētas]]
[[Kategorija:Karaga]]
[[Kategorija:Mindanao]]</text>
      <sha1>rraq75h4crx698ufesecf76sd60vq88</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486262</id>
      <parentid>4486227</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:10:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4486262</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4823" sha1="9z6z3v3w9lntp19s1cyvlqt5ahh7b3a" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Butuana
 | official_name            = ''Butuan''
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | settlement_type          = neatkarīga pilsēta
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1                   = Aerial photo of Butuan, Apr 2013.jpg
| image2                   = City Hall of Butuan.jpg
| image3                   = BUTUAN CITY HALL NIGHT.jpg
| image4                   = 
| image5                   =
| image6                   = 
}}
 | image_caption            = 
 |image_flag             = {{#property:P41}}
 |flag_size              = 120x80px
 |image_seal             = {{#property:P158}}
 |seal_size              = 100x80px
 | pushpin_map              = Filipīnas#Mindanao
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | image_map                = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name         = {{karogs|Filipīnas}}
 | subdivision_name1        = [[Karaga]]
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1901
 | established_title1       = Pilsēta
 | established_date1        = 1950
 | established_title2       = Neatkarīga pilsēta
 | established_date2        = 1995
 | parts_type               = Barangajas
 | parts                    = 86
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | total_type               = pilsēta
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 816.62
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2020
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 372910
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_metro_km2   = 
 | timezone                 = [[PST]]
 | utc_offset               = +8
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 8 | latm = 56 | lats = 53 | latNS = N
 | longd =125 | longm = 32 | longs = 35 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 8600
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 144
 | website                  = {{URL|http://www.butuan.gov.ph/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Butuana''' ({{val|fil|Lungsod ng Butuan}}, {{val|en|City of Butuan}}, {{val|ceb|Dakbayan sa Butuan}}) ir neatkarīga augsti urbanizēta pilsēta [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Ziemeļmindanao]] reģionā, tā lielākā pilsēta un reģona centrs. Dažkārt ģeogrāfiski un statistiski tiek pieskaitīta [[Ziemeļagusana]]s provincei, no kuras ir administratīvi un politiski neatkarīga. Nozīmīgs saimniecības un transporta centrs.

== Iedzīvotāji ==
Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[visaji]] (243 607; 65,7 %) un [[sebuāņi]] (39 947; 10,8 %), kā arī [[manobo]] (17 849; 4,8 %) un [[boholi]] (15 313; 4,1 %).&lt;ref&gt;[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]&lt;/ref&gt; Pēc konfesionālās piederības lielākā daļa ir [[katoļi]].

== Ģeogrāfija ==
Pilsēta atrodas [[Mindanao]] salas ziemeļaustrumos [[Boholas jūra]]s [[Butuanas līcis|Butuanas līča]] dienvidu krastā pie [[Agusana]]s upes 8 km no tās ietekas jūrā. Ziemeļos, dienvidos un rietumos robežojas ar [[Ziemeļagusana]]s provinci, bet austrumos — ar [[Dienvidagusana]]s provinci. Pilsētas administratīvās teritorijas lielākā daļa atrodas Agusanas ielejā, bet austrumos iestiepjas [[Divatas kalni|Divatas kalnu]] grēdā. Valda [[tropi]]skais [[musoni|musonu]] klimats.

== Vēsture ==
Sena pilsēta, no 10. gadsimta līdz 1521. gadam bija Butuanas radžahnāta galvaspilsēta. Formāli Butuanas municipalitāte dibināta 1901. gadā. No 1907. līdz 1967. gadam Butuana bija vienotās Agusanas provinces galvaspilsēta, bet kopš 1967. gada — Ziemeļagusanas galvaspilsēta. 1950. gadā Butuanai piešķirts pilsētas statuss, bet 1995. gadā — neatkarīgas augsti urbanizētas pilsētas statuss. 2000. gadā par Ziemeļagusanas provinces galvaspilsētu tika pasludināta [[Kabadbarana]], bet provinces kapitolijs un administratīvās iestādes joprojām atrodas Butuanā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Filipīnu lielpilsētas}}
{{Karaga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filipīnu pilsētas]]
[[Kategorija:Karaga]]
[[Kategorija:Mindanao]]</text>
      <sha1>9z6z3v3w9lntp19s1cyvlqt5ahh7b3a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džonijs Grīnvuds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566229</id>
    <revision>
      <id>4486362</id>
      <parentid>4128403</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:20:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4486362</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3165" sha1="k6eb3xgvc4f9v485z97ycqzuvhxd7sf" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Džonijs Grīnvuds
| Attēls = RadioheadO2241125-118 (54953107146) (cropped).jpg
| Att_izm = 220px
| Apraksts = Džonijs Grīnvuds 2025. gadā
| Fons = solists
| Dz_vārds = Džonatans Ričards Gajs Grīnvuds
| Dzimis = {{Dat|1971|11|5}}
| Vieta_dz = {{vieta|Anglija|Oksforda}}
| Instrumenti = [[ģitāra]], [[taustiņinstrumenti]], [[marteno viļņi]]
| Žanrs = [[alternatīvais roks]], [[elektroniskā mūzika]], [[eksperimentālais roks]]
| Gadi = kopš 1985. gada
| Dzimums = V
}}
'''Džonatans Ričards Gajs Grīnvuds''' ({{Val|en|Jonathan Richard Guy Greenwood}}; dzimis {{Dat|1971|11|5}}) ir [[Angļi|angļu]] [[mūziķis]]. Grīnvuds ir rokgrupas ''[[Radiohead]]'' galvenais ģitārists un taustiņinstrumentālists. Vairāki žurnāli, tostarp ''[[Rolling Stone]]'', Grīnvudu ir atzinuši par vienu no vislabākajiem ģitāristiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-lists/best-guitarists-1234814010/|title=The 250 Greatest Guitarists of All Time|last=Stone|first=Rolling|website=Rolling Stone|access-date=2024-03-12|date=2023-10-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Grīnvuds ir arī mūzikas autors vairākām filmām.

Džonijs kopā ar savu vecāko brāli [[Kolins Grīnvuds|Kolinu]] apmeklēja skolu netālu no [[Oksforda]]s, kur tika dibināta grupa ''Radiohead''. Viņu debijas singls ''[[Creep]]'' (1992) izcēlās ar Grīnvuda agresīvo ģitārspēli. Kopš tā laika ''Radiohead'' ir guvusi kritiķu atzinību un pārdevusi vairāk nekā 30 miljonus albumu. 2019. gadā Grīnvudu uzņēma [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rockhall.com/inductees/radiohead|title=Radiohead|website=www.rockhall.com|access-date=2024-03-12}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā Grīnvuds, kopā ar ''Radiohead'' dalībnieku [[Toms Jorks|Tomu Jorku]], kā arī bundzenieku [[Toms Skiners|Tomu Skineru]], izveidoja grupu ''[[The Smile]]''.

Grīnvuds ir arī ievērojams [[Marteno viļņi|marteno viļņu]], sena elektroniskā mūzikas instrumenta, spēlētājs. Grīnvuda pirmais solo darbs bija skaņu celiņa izveidošana filmai ''[[Bodysong]]'' (2003). Sarakstījis mūziku [[Pols Tomass Andersons|Pola Tomasa Andersona]] filmām &quot;[[Plūdīs asinis]]&quot; (2007), &quot;[[Pavēlnieks]]&quot; (2012), &quot;[[Iedzimtais netikums]]&quot; (2014) un &quot;[[Neredzamais pavediens]]&quot; (2017), par ko viņu nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā oriģinālmūzika]]&quot;. Šai balvai viņu nominēja arī par [[Džeina Kempione|Džeinas Kempione]]s filmu &quot;[[Suņa spēks]]&quot; (2021). Sarakstījis mūziku arī filmām ''[[We Need to Talk About Kevin]]'' (2011), &quot;[[Tevis te nebija]]&quot; (''You Were Never Really Here'', 2017) un &quot;[[Spensere (filma)|Spensere]]&quot; (2021).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Grīnvuds, Džonijs}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu mūziķi]]
[[Kategorija:Angļu ģitāristi]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Radiohead]]</text>
      <sha1>k6eb3xgvc4f9v485z97ycqzuvhxd7sf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eisa Gonsalesa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569599</id>
    <revision>
      <id>4486012</id>
      <parentid>4455929</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:30:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4486012</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2210" sha1="ngn45oknxa1h6yt8ha0xm6ki43412hp" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Eisa Gonsalesa
| vārds_orig = ''Eiza González''
| attēls = Eiza González SXSW 2025 (cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Eisa Gonsalesa 2025. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|30}}
| dz. vieta = {{vieta|Meksika|Sonora|Kaborka}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise, dziedātāja
| darbības gadi = 2007—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}
'''Eisa Gonsalesa Rejna''' ({{Val|es|Eiza González Reyna}}; dzimusi {{Dat|1990|1|30|5}}) ir [[Meksikāņi|meksikāņu]] [[aktrise]] un [[dziedātāja]].

Ieguvusi atpazīstamību, piedaloties ''[[Nickelodeon]]'' seriālā ''[[Sueña conmigo]]'' (2010—2011). Gonsalesa izlaidusi divus mūzikas albumus: ''Contracorriente'' (2009) un ''Te Acordarás de Mí'' (2012).

Atveidojusi lomas tādās filmās kā &quot;[[Zaļknābis pie stūres]]&quot; (2017), &quot;[[Laipni lūgti Mārvenā]]&quot; (''Welcome to Marwen'', 2018), ''[[Paradise Hills]]'' (2019), &quot;[[Alita: Kaujas eņģelis]]&quot; (2019), &quot;[[Bladšots]]&quot; (2020), &quot;[[Man ļoti rūp]]&quot; (2020), &quot;[[Godzilla pret Kongu]]&quot; (2021), &quot;[[Ātrā palīdzība (2022. gada filma)|Ātrā palīdzība]]&quot; (2022), &quot;[[Nedžentlmeniskas karadarbības ministrija]]&quot; (2024), ''[[Fountain of Youth]]'' (2025), ''[[Mike &amp; Nick &amp; Nick &amp; Alice]]'' (2026) un &quot;[[Pelēkā zona]]&quot; (2026). Piedalījusies arī seriālos ''[[From Dusk till Dawn: The Series]]'' (2014—2016) un ''[[3 Body Problem]]'' (2024).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gonsalesa, Eisa}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Meksikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Meksikāņu dziedātāji]]</text>
      <sha1>ngn45oknxa1h6yt8ha0xm6ki43412hp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pedru Netu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>574216</id>
    <revision>
      <id>4486016</id>
      <parentid>4482266</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:41:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-34651-68</username>
        <id>146878</id>
      </contributor>
      <origin>4486016</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4586" sha1="i95s3vtj027oyopdqf10k4w53zccejr" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 1
| caps2 = 3
| caps3 = 4
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]] B
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]]
| countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Vjana du Kaštēlu}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 0
| height = 173
| image = Pedro Neto USMNT v Portugal Mar 31 2026-48 (cropped).jpg
| caption = Pedru Netu 2026. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18
| nationalyears2 = 2017—2018
| nationalyears1 = 2016—2017
| nationalcaps1 = 9
| pcupdate = {{dat|2025|05|09|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|05|09|sk|bez}}
| name = 
| playername = Pedru Netu
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2017
| years2 = 2017—2019
| years3 = 2017—2019
| nationalcaps3 = 7
| nationalcaps4 = 11
| nationalcaps5 = 10
| nationalcaps6 = 15
| nationalgoals3 = 4
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 3
| nationalgoals6 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U19
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalteam6 = {{fb|POR}}
| nationalyears3 = 2017—2019
| nationalyears4 = 2017—2019
| nationalyears5 = 2019—2023
| nationalyears6 = 2020—
| years4 = 2019—2024
| caps4 = 111
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]]
| goals4 = 11
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| years5 = 2024—
| caps5 = 32
| goals5 = 4
}}
'''Pedru Lomba Netu''' ({{Val|pt|Pedro Lomba Neto}}; dzimis {{Dat|2000|3|9}}) ir [[Portugāle]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Netu spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''.

Iepriekš spēlējis Portugāles komandā ''[[SC Braga|Braga]]'' un Itālijas komandā ''[[S.S. Lazio|Lazio]]''.

[[Portugāles futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Lazio'''

* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2018—19
'''Chelsea FC'''
* [[FA Kauss]] finālists : 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= &quot;Chelsea&quot; otrajā puslaikā pārslēdz &quot;ātrumus&quot; un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title=&quot;Chelsea&quot; pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
'''Portugāle'''
* [[UEFA Nāciju līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}
{{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}}{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Netu, Pedru}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:SC Braga spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>i95s3vtj027oyopdqf10k4w53zccejr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2025. gads kino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578941</id>
    <revision>
      <id>4486294</id>
      <parentid>4463195</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:43:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ienesīgākās filmas */ atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4486294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="62693" sha1="t81ltv0rj295lkblea488zp4zz0vd96" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2025|kino|kino}}
Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2025. gads|2025. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm.

Šajā gadā ''[[Shochiku]]'' un ''[[Gaumont]]'' atzīmēja savu 130. gadadienu, kamēr kinokompānijas ''[[Republic Pictures]]'' un ''[[20th Century Studios]]'' svinēja savu 90. gadadienu, bet ''[[Industrial Light &amp; Magic]]'' savu 50. gadadienu un ''[[Amblin Entertainment]]'' — ​​45. gadadienu. ''[[Studio Ghibli]]'' atzīmēja savu 40. gadadienu. ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' pirmā muzikāla filma &quot;[[Brodvejas melodija]]&quot; (1929), pirmā [[skaņu filma]], kas ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma&quot;]], kļuva par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]].

== Ienesīgākās filmas ==
Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2025. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2025/|title=2025 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|6|25|bez}}}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:auto; text-align:left&quot;
|+Ienesīgākās 2025. gada filmas (atjaunināts 25.06.2026)
|-
! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 1
| ''[[Ne Zha 2]]'' (哪吒之魔童闹海)
|''Beijing Enlight Pictures''
| ${{sk|2267446370}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 2
| &quot;[[Zootropole 2]]&quot; (''Zootopia 2'')
|''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]''
| ${{sk|1866647950}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 3
| &quot;[[Avatars: Uguns un pelni]]&quot; (''Avatar: Fire and Ash'')
|''[[20th Century Studios|20th Century]]''
| ${{sk|1485999890}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 4
| &quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot; (''Lilo &amp; Stitch'')
|''Disney''
| ${{sk|1038027526}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 5
| &quot;[[Minecraft filma]]&quot; (''A Minecraft Movie'')
| ''[[Warner Bros. Pictures|Warner Bros.]]''
| ${{sk|960387780}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 6
| &quot;[[Juras laikmeta pasaule: Atdzimšana]]&quot; (''Jurassic World: Rebirth'')
|''[[Universal Pictures]]''
| ${{sk|869146189}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 7
| &quot;[[Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba — Bezgalības cietoksnis|''Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba'' — Bezgalības cietoksnis]]&quot; (''Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba Infinity Castle'')
| ''[[Aniplex]]'' / ''[[Toho]]'' / ''[[Crunchyroll]]''
| ${{sk|793496782}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 8
| &quot;[[Kā pieradināt pūķi (2025. gada filma)|Kā pieradināt pūķi]]&quot; (''How to Train Your Dragon'')
|''[[Universal Pictures]]''
| ${{sk|636596299}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| &quot;[[F1 (filma)|F1]]&quot; (''F1: The Movie'')
| ''Warner'' / ''[[Apple TV|Apple]]''
| ${{sk|634142436}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| &quot;[[Supermens (2025. gada filma)|Supermens]]&quot; (''Superman'')
| ''Warner Bros.''
| ${{sk|618723803}}
|}

== Notikumi ==

=== Balvu pasniegšanas ceremonijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
|5. janvāris
|[[82. Zelta globusa balva]]
|''Golden Globes, LLC''
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}}
|-
|16. februāris
|[[78. BAFTA kino balva]]
|[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|-
|2. marts
|[[97. Kinoakadēmijas balva]]
|[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
|{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|3s=Holivuda (Losandželosa)}}
|}

=== Kinofestivāli ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
| 13. februāris — 23. februāris&lt;ref name=&quot;biff:sd&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.screendaily.com/news/tom-tykwers-the-light-to-open-berlinale/5199798.article |title=Tom Tykwer’s ‘The Light’ to open Berlinale |first= Tim |last= Dams |date=December 5, 2024 |access-date=December 12, 2024 |website=[[Screen International|ScreenDaily]]|language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
| 13. maijs — 24. maijs
| [[2025. gada Kannu kinofestivāls]]
| [[Kannu kinofestivāls]]
| {{vieta|Francija|Kannas}}
|-
| 27. augusts — 6. septembris
| [[82. Venēcijas kinofestivāls]]
| [[Venēcijas kinofestivāls]]
| {{vieta|Itālija|Venēcija}}
|-
|}

== Balvas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:20px;&quot;| Kategorija !! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:250px;&quot;| [[31. Kritiķu izvēles balva]]&lt;br /&gt;{{small|{{dat|2026|1|4||bez}}}} !! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:250px;&quot; | [[83. Zelta globusa balva]]&lt;br /&gt;{{small|{{dat|2026|1|11||bez}}}} !! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:250px;&quot; |[[79. BAFTA balva]]&lt;br /&gt;{{small|{{dat|2026|2|22||bez}}}} !! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:250px;&quot; |Producentu, režisoru, aktieru un scenāristu ģildes balvas&lt;br /&gt;{{small|2026. gadā no 7. februāra līdz 8. martam}} !! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:250px;&quot; |[[98. Kinoakadēmijas balva]]&lt;br /&gt;{{small|{{dat|2026|3|15||bez}}}}
|-
! width=200| {{small|Drāma}} !! style=&quot;width:200px;&quot;| {{small|Mūzikls vai kinokomēdija}}
|-
| Labākā filma || &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot; || &quot;[[Hamnets]]&quot; || colspan=&quot;4&quot;|&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
|-
| Labākais režisors || colspan=&quot;6&quot; | [[Pols Tomass Andersons]]&lt;br /&gt;&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
|-
| Labākais aktieris ||[[Timotejs Šalamē]]&lt;br /&gt;&quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot; || [[Vagners Moura]]&lt;br /&gt;&quot;[[Slepenais aģents (2025. gada filma)]]&quot; ||[[Timotejs Šalamē]]&lt;br /&gt;&quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot; || [[Roberts Aramajo]]&lt;br /&gt;&quot;[[Es lamājos]]&quot;  || colspan=&quot;2&quot; | [[Maikls B. Džordans]]&lt;br/&gt;&quot;[[Grēcinieki]]&quot;
|-
| Labākā aktrise || colspan=&quot;2&quot;|[[Džesija Baklija]]&lt;br /&gt;&quot;[[Hamnets]]&quot; || [[Rouza Bairna]]&lt;br /&gt;&quot;[[Ja varētu, es tev spertu]]&quot; || colspan=&quot;3&quot; |[[Džesija Baklija]]&lt;br /&gt;&quot;[[Hamnets]]&quot;
|-
| Labākais aktieris otrā plāna lomā ||[[Džeikobs Elordi]]&lt;br /&gt;&quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot; || colspan=&quot;2&quot; |[[Stellans Skašgords]]&lt;br /&gt;&quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot; ||  colspan=&quot;3&quot; | [[Šons Penns]]&lt;br/&gt;&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
|-
| Labākā aktrise otrā plāna lomā ||[[Eimija Medigana]]&lt;br /&gt;&quot;[[Pazušanas stunda]]&quot; || colspan=&quot;2&quot; |[[Tejana Teilore]]&lt;br /&gt;&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot; || [[Vunmi Mosaku]]&lt;br/&gt;&quot;[[Grēcinieki]]&quot; || colspan=&quot;2&quot; |[[Eimija Medigana]]&lt;br /&gt;&quot;[[Pazušanas stunda]]&quot;
|-
| Labākais adaptētais scenārijs || [[Pols Tomass Andersons]]&lt;br /&gt;&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot; || colspan=2 rowspan=2| [[Pols Tomass Andersons]]&lt;br /&gt;&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;|| colspan=&quot;3&quot; |[[Pols Tomass Andersons]]&lt;br /&gt;&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
|-
| Labākais oriģinālscenārijs || [[Raiens Kūglers]]&lt;br /&gt;&quot;[[Grēcinieki]]&quot; || colspan=&quot;3&quot; |[[Raiens Kūglers]]&lt;br /&gt;&quot;[[Grēcinieki]]&quot;
|-
| Labākā animācijas filma || colspan=&quot;3&quot;| ''[[KPop Demon Hunters]]'' || &quot;[[Zootropole 2]]&quot; || colspan=&quot;2&quot; | ''[[KPop Demon Hunters]]''
|-
| Labākais skaņu celiņš || colspan=&quot;4&quot;| [[Ludvigs Jēransons]]&lt;br /&gt;&quot;[[Grēcinieki]]&quot; || rowspan=&quot;3&quot; {{n/a}} || [[Ludvigs Jēransons]]&lt;br /&gt;&quot;[[Grēcinieki]]&quot;
|-
| Labākā dziesma || colspan=&quot;3&quot; |''Golden''&lt;br /&gt;''[[KPop Demon Hunters]]''|| {{n/a}} || ''Golden''&lt;br /&gt;''[[KPop Demon Hunters]]''
|-
| Labākā filma svešvalodā || colspan=&quot;3&quot; | &quot;[[Slepenais aģents (2025. gada filma)]]&quot; || &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot; || &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
|-
| Labāka dokumentālā filma || ''[[The Perfect Neighbor]]'' || colspan=2 {{n/a}} || ''[[Mr Nobody Against Putin]]'' || ''[[My Mom Jayne]]'' || ''[[Mr Nobody Against Putin]]''
|}

'''[[Zelta lācis]] ([[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):'''
: '''''[[Drømmer]]''''', režisors [[Dāgs Johans Haugeruds]], {{NOR}}

'''[[Zelta palmas zars]] ([[2025. gada Kannu kinofestivāls|78. Kannu kinofestivāls]]):'''
: '''&quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;''', režisors [[Džafars Panāhi]], {{IRN}}

'''[[Zelta lauva]] ([[82. Venēcijas kinofestivāls]]):'''
: '''&quot;[[Tēvs māte māsa brālis]]&quot;''' (''Father Mother Sister Brother''), režisors [[Džims Džārmušs]], {{USA}}

== Miruši ==
&lt;!-- Šajā 2024. gada &quot;kino&quot; sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%;&quot;
|+
|- style=&quot;background:#dae3e7; text-align:center;&quot;
! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce
|- valign=&quot;top&quot;
|-
! rowspan=7 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Janvāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Inese Pabērza]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 69|| style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/479948-mirusi-ilggadeja-grupas-menuets-soliste-paberza.htm|title=Mirusi aktrise, dziedātāja un ilggadējā grupas &quot;Menuets&quot; soliste|website=nra.lv|date=2025-1-14}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Žano Švarcs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors|| {{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Vlessing |first=Etan |last2=Barnes |first2=Mike |date=January 17, 2025 |title=Jeannot Szwarc, Director of ''Somewhere in Time'' and ''Jaws 2'', Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/jeannot-szwarc-dead-jaws-2-somewhere-in-time-1236110782/ |access-date=January 17, 2025 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Deivids Linčs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists, producents||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/8174005/muziba-devies-izcilais-kinorezisors-deivids-lincs?_gl=1*1er7mm7*_gcl_au*MjAwNDM4NTY4LjE3MzEzMDIxODQ. |title=Mūžībā devies izcilais kinorežisors Deivids Linčs |accessdate=2025-01-16 |work= |website=tvnet.lv |date={{dat|2025|1|16||bez}}}}
&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Džoana Plouraita]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |website=[[BBC News]] |dead-url=no |archive-date=17 January 2025 |access-date=17 January 2025 |date=17 January 2025 |title=Acting legend Dame Joan Plowright dies at 95 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250117095829/https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo |url=https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Bertrāns Blijē]]|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 85|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=21 January 2025 |title=France's arch film provocateur Blier dies at 85 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250121-france-s-arch-film-provocateur-blier-dies-at-85 |access-date=21 January 2025 |website=France 24 |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Artis Krauklis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 64|| style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| balss aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies mediju profesionālis Artis Krauklis, kura balsi dzirdējis ikviens |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/637975-muziba-devies-mediju-profesionalis-artis-krauklis-kura-balsi-dzirdejis-ikviens |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |agency=jauns.lv |date={{dat|2025|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Marianna Feitfula]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| dziedātāja, aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Beaumont-Thomas |first1=Ben |title=Marianne Faithfull, singular icon of British pop, dies aged 78 |url=https://www.theguardian.com/culture/2025/jan/30/marianne-faithfull-singular-icon-of-british-pop-dies-aged-78 |website=The Guardian |date=30 January 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=10 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Februāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Bārbija Sjū]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 48|| style=&quot;text-align:center;&quot;| taivāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Hung |first1=Su-chin |last2=Chen |first2=Christie |title=Taiwanese actress Barbie Hsu dies of pneumonia at 48 |url=https://focustaiwan.tw/culture/202502030003 |access-date=3 February 2025 |agency=Central News Agency |date=2 February 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250206035734/https://focustaiwan.tw/culture/202502030003|archive-date=6 February 2025|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''7'' || [[Tonijs Robertss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=Tony Roberts, Nonchalant Fixture in Woody Allen Films, Dies at 85 |url=https://www.nytimes.com/2025/02/07/movies/tony-roberts-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 7, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Ženevjēva Pāže]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 97|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/genevieve-page-dead-belle-de-jour-el-cid-private-life-sherlock-holmes-1236137297/|title=Geneviève Page, Actress in ‘Belle de Jour,’ ‘El Cid’ and ‘The Private Life of Sherlock Holmes,’ Dies at 97|first=Rhett|last=Bartlett|date=Feb 14, 2025|accessdate=Feb 15, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Džūliens Holovejs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80|| style=&quot;text-align:center;&quot;| brits|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Johnson |first1=Brooke Ivey |title=Iconic Carry On film star Julian Holloway dies aged 80 |url=https://metro.co.uk/2025/02/18/iconic-carry-film-star-julian-holloway-dies-aged-80-22580213/ |access-date=18 February 2025 |publisher=Metro |date=18 February 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Kima Serona]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 24|| style=&quot;text-align:center;&quot;| korejiete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=South Korean actress Kim Sae-ron, 24, found dead|url=https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|website=[[The Korea Herald]]|last=Davies|first=Maia|date=February 16, 2025|access-date=February 17, 2025|archive-date=February 18, 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250218162020/https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Džīns Hekmens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=February 27, 2025 |title=Sheriff: Gene Hackman, wife found dead in Santa Fe home; no foul play suspected |work=Santa Fe New Mexican |url=https://www.santafenewmexican.com/news/local_news/sheriff-gene-hackman-wife-found-dead-in-santa-fe-home-no-foul-play-suspected/article_2ea8855a-f4b8-11ef-b501-73232a2b5213.html}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Suleimans Sise]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84|| style=&quot;text-align:center;&quot;| malietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2025-02-19 |title=DISPARITION Le réalisateur malien Souleymane Cissé, l'un des pères du cinéma africain, est mort |url=https://www.rfi.fr/fr/culture/20250219-le-r%C3%A9alisateur-malien-souleymane-ciss%C3%A9-l-un-des-p%C3%A8res-du-cin%C3%A9ma-africain-est-mort |access-date=2025-02-19 |website=rfi.fr - Radio France International}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Pīters Džeisons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2025/02/peter-jason-dead-1236297197/ |title=Peter Jason Dies: ‘Deadwood’ Actor And Favorite Of John Carpenter And Walter Hill Was 80 |first1=Greg |last1=Evans |website=Deadline |date=February 21, 2025 |access-date=February 21, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Roberto Orsi]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 51|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| scenārists, producents||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://deadline.com/2025/02/roberto-orci-dead-star-trek-transformers-writer-producer-1236301807/|title = Roberto Orci Dies: ‘Star Trek’, ‘Transformers’ &amp; ‘Hawaii Five-0’ Writer-Producer Was 51|last = Andreeva|first = Nellie|date = February 25, 2025|accessdate = February 25, 2025|work = [[Deadline Hollywood]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[Mišela Trahtenberga]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 39 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8200083/39-gadu-vecuma-mirusi-amerikanu-aktrise-misela-trahtenberga|title=39 gadu vecumā mirusi amerikāņu aktrise Mišela Trahtenberga|date={{dat|2025|02|26}}|accessdate={{dat|2025|02|27}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=11 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Marts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Endžija Stouna]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 63|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Grammy-nominated R&amp;B singer Angie Stone dies in car crash |url=https://apnews.com/article/angie-stone-car-crash-singer-41a7094f6d3aaa224902497f17e0204d |website=AP News |publisher=The Associated Press|date=March 2, 2025 |access-date=3 March 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Eleonora Džordži]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71|| style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/persone/eleonora_giorgi_morta_roma_paideia_racconto_malattia_carriera-8665149.html|title=Eleonora Giorgi è morta, aveva 71 anni: era malata da tempo. Dalle commedie anni Ottanta al racconto del tumore|work=Il Messaggero|language=Italian|access-date=3 March 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Pamela Baha]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 61|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Pamela Bach, actor and ex-wife of David Hasselhoff, dies at 62 |url=https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |access-date=6 March 2025 |work=[[Associated Press]] |date=6 March 2025 |archive-date=March 6, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250306181846/https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Atols Fugards]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92|| style=&quot;text-align:center;&quot;| dienvidāfrikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last=Maako |first=Keitumetse |title=Internationally acclaimed playwright Athol Fugard dies at 92 |url=https://www.news24.com/life/arts-and-entertainment/celebrities/internationally-acclaimed-playwright-athol-fugard-dies-at-92-20250309 |access-date=9 March 2025 |magazine=Life |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Klaivs Revils]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94|| style=&quot;text-align:center;&quot;| jaunzēlandietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref name=obit&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Clive Revill, Voice of the Emperor in ‘The Empire Strikes Back,’ Dies at 94 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/clive-revill-dead-empire-strikes-back-emperor-1236173505/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=26 March 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Brūss Glovers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Harrison |title=Bruce Glover, whose tough guy roles included a 007 villain, dies at 92 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/03/31/bruce-glover-dead/ |newspaper=[[The Washington Post]] |access-date=March 31, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Sofija Gubaiduļina]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93|| style=&quot;text-align:center;&quot;| krieviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponiste||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=13 March 2025 |title=Скончалась София Губайдулина — выдающийся композитор и почетный гражданин Казани |url=https://realnoevremya.ru/news/330788-skonchalas-gubaydulina-vydayuschiysya-kompozitor-i-pochetnyy-grazhdanin-kazani |access-date=13 March 2025 |work=Реальное время}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Emīlija Dekena]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 43|| style=&quot;text-align:center;&quot;| beļģiete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Belgian Actress Émilie Dequenne Dies at 43 |agency=[[Agence France-Presse]] |work=[[France 24]] |date=16 March 2025 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250316-belgian-actress-emilie-dequenne-dead-at-43-family-agent |access-date=16 March 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Ričards Čemberlens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 90 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, dziedātājs||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://variety.com/2025/film/news/richard-chamberlain-dead-dies-shogun-thorn-birds-1236351970/ |title=Richard Chamberlain, TV’s Dr. Kildare, ‘Shogun,’ ‘Thorn Birds’ Star, Dies at 90|last=Natale |first=Richard |date=March 30, 2025 |work=[[Variety]] |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Ričards Nortons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75|| style=&quot;text-align:center;&quot;| austrālietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, kaskadieris||{{center|&lt;ref name=&quot;NewsComAU_Sullivan2025&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Sullivan |first=Matthew |date=30 March 2025 |title=Aussie martial arts legend and Hollywood trainer Richard Norton dies |url=https://www.news.com.au/sport/boxing/aussie-martial-arts-legend-and-hollywood-trainer-richard-norton-dies/news-story/073b8196ba8ee37565147a5fa1c03571 |access-date=30 March 2025 |work=news.com.au}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''31'' || [[Īvs Buasē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 86|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tf1info.fr/culture/mort-yves-boisset-realisateur-des-films-dupont-lajoie-l-attentat-est-decede-a-l-age-de-86-ans-2362379.html|title=Le réalisateur Yves Boisset (&quot;Dupont Lajoie&quot;, &quot;L'Attentat) est mort à l'âge de 86 ans|date=31 March 2025|language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=8 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Aprīlis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Vels Kilmers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 65 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2025/04/01/movies/val-kilmer-dead.html |title=Val Kilmer, Film Star Who Played Batman and Jim Morrison, Dies at 65|last = Weber|first = Bruce|date = April 1, 2025|accessdate = April 2, 2025|newspaper = The New York Times|url-access = }}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''4'' || [[Manojs Kumars]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| indietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Legendary actor-director Manoj Kumar, Nicknamed 'Bharat Kumar', Died at 87 in Mumbai |url=https://www.brutimes.com/news/entertainment/legendary-actor-director-manoj-kumar-nicknamed-bharat-kumar-died-at-87-in-mumbai |website=Bru Times News |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Nikijs Kats]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 54|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/04/nicky-katt-dead-cause-dazed-and-confused-1236368019/|title=Nicky Katt Died By Suicide, Family Confirms; 'Dazed &amp; Confused' Star Discovered On April 8 In Apartment|website=Deadline|first1=Dominic|last1=Patten|first2=Denise|last2=Petski|date=April 14, 2025|accessdate=April 14, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Teds Kočevs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94|| style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Canadian director Ted Kotcheff, who helmed 'The Apprenticeship of Duddy Kravitz,' and 'Weekend at Bernie's,' dead at 94|url=https://www.thecanadianpressnews.ca/entertainment/canadian-director-ted-kotcheff-who-helmed-the-apprenticeship-of-duddy-kravitz-and-weekend-at-bernies/article_6c54cd00-240b-5968-b60f-f4876d828260.html|website=The Canadian Press|accessdate=April 11, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Džīna Mārša]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 90|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c045dk29xqqo |title=Upstairs Downstairs actress Jean Marsh dies aged 90 |publisher=BBC News |date=13 April 2025 |access-date=14 April 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Nora Aunora]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71|| style=&quot;text-align:center;&quot;| filipīniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Nora Aunor died of acute respiratory failure, says Ian de Leon |url=https://www.gmanetwork.com/news/showbiz/content/943174/nora-aunor-died-of-acute-respiratory-failure-says-ian-de-leon/story/ |access-date=18 April 2025 |work=GMA News |date=17 April 2025 |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''28'' || [[Prisila Pointere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 100|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Barnes|first=Mike|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/priscilla-pointer-dead-carrie-amy-irving-1236203396/|title=Priscilla Pointer, Actress and Mother of Amy Irving, Dies at 100|date=April 29, 2025|access-date=April 29, 2025|website=The Hollywood Reporter|language=En}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=12 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Maijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Ruta Bazi]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, komiķe||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Berman |first=Marc |title=Ruth Buzzi Dies: The 'Rowan &amp; Martin Laugh-In' Star Was 88 |url=https://www.forbes.com/sites/marcberman1/2025/05/02/ruth-buzzi-dies-the-rowan--martin-laugh-in-star-was-88/ |access-date=2025-05-02 |website=Forbes |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Džeimss Folijs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Pedersen |first=Erik |date=May 8, 2025 |title=James Foley Dies: Director Of 'Fifty Shades' Sequels, 'Glengarry Glen Ross', 'House Of Cards', &amp; Madonna Projects Was 71 |url=https://deadline.com/2025/05/james-foley-dead-fifty-shades-madonna-house-of-cards-1236390352/ |access-date=May 8, 2025 |website=Deadline}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''7'' || [[Džo Dons Beikers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Langer |first1=Emily |title=Joe Don Baker, tough guy actor in 'Walking Tall,' dies at 89 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/05/15/joe-don-baker-actor-dead/ |website=The Washington Post |access-date=May 15, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Roberts Bentons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Martin |first1=Douglas |title=Robert Benton, Influential Director and Screenwriter, Dies at 92 |url=https://www.nytimes.com/2025/05/13/movies/robert-benton-dead.html |website=The New York Times |access-date=May 13, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Taina Elga]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95|| style=&quot;text-align:center;&quot;| somiete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taina Elg, Actress in ‘Les Girls’ and ‘The 39 Steps,’ Dies at 95 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/taina-elg-dead-les-girls-39-steps-1236230869/ |website=hollywoodreporter.com |accessdate={{dat|2025|6|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Nino Benvenuti]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| itālis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-20 |title=Remembering Nino Benvenuti |url=https://www.ilmessaggero.it/en/remembering_nino_benvenuti-8847939.html |access-date=2025-05-20 |website=www.ilmessaggero.it |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Džordžs Vendts]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 76|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=George Wendt's Cause of Death Revealed 2 Weeks After the 'Cheers' Star Died at 76 |url=https://people.com/george-wendt-cause-of-death-revealed-11738886 |access-date=2025-06-05 |website=People.com |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Marsels Ofulss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 97|| style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| dokumentālists||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1= Mandelbaum |first1= Jacques |title= Marcel Ophuls, auteur du « Chagrin et la Pitié », maître du documentaire malgré lui, est mort |work= [[Le Monde]] |issn= 1950-6244 |date= 26 May 2025 |url= https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2025/05/26/marcel-ophuls-auteur-du-chagrin-et-la-pitie-maitre-du-documentaire-malgre-lui-est-mort_6608397_3382.html |access-date= 26 May 2025 |language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Elvīra Baldiņa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 105|| style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8256702/105-gadu-vecuma-muziba-devusies-aktrise-elvira-baldina|title=105 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise Elvīra Baldiņa|website=Kultūra|access-date=2025-05-27|date=2025-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Valērija Mahafija]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Valerie Mahaffey, Emmy-Winning ''Northern Exposure'' Actress Also Known for Starring in ''Young Sheldon'' and ''Big Sky'', Dies at 71 |url=https://people.com/valerie-mahaffey-northern-exposure-actress-dies-at-71-11745930 |first=Escher |last=Walcott |access-date=May 31, 2025 |website=People |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Loreta Svita]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/loretta-swit-dead-mash-hot-lips-houlihan-1236233958/|title=Loretta Swit, Margaret &quot;Hot Lips&quot; Houlihan on 'M*A*S*H,' Dies at 87|author=De Los Reyes, Lisa|publisher=The Hollywood Reporter|date=May 30, 2025|accessdate=May 30, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=6 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Valdemārs Jemeļjanovs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85|| style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| kinooperators||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies kino un video operators Valdemārs Jemeļjanovs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/12.06.2025-muziba-devies-kino-un-video-operators-valdemars-jemeljanovs.a603062/ |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|6|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Hariss Julins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Evans |first1=Greg |title=Harris Yulin Dies: Star Of Broadway, TV &amp; Film Was 87 |url=https://deadline.com/2025/06/harris-yulin-dead-1236431177/ |website=Deadline Hollywood |access-date=June 12, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Geilārs Sarteins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Gailard Sartain, Actor in ‘Hee Haw’ and ‘Mississippi Burning,’ Dies at 81|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/gailard-sartain-dead-hee-haw-mississippi-burning-1236295853/|last=Barnes|first=Mike|publisher=The Hollywood Reporter|date=June 20, 2025|access-date=June 25, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Lea Masari]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91|| style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Roxborough |first1=Scott |title=Lea Massari, Italian Cinema’s Anti-Diva, Dies at 91 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/lea-massari-dead-italian-cinema-actress-1236299057/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=27 June 2025 |date=25 June 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[Lalo Šifrins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93|| style=&quot;text-align:center;&quot;| argentīnietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/06/26/lalo-schifrin-composer-mission-impossible-dies/|title=Lalo Schifrin, composer of jazzy ‘Mission: Impossible’ score, dies at 93|publisher=The Washington Post|date=June 26, 2025|accessdate=June 26, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=11 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Džulians Makmans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 56|| style=&quot;text-align:center;&quot;| austrālietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=4 July 2025 |title=Julian McMahon Dies: 'Nip/Tuck', 'Fantastic Four', 'FBI: Most Wanted' Star Was 56 |url=https://deadline.com/2025/07/julian-mcmahon-dead-1236449999/ |access-date=4 July 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Maikls Madsens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 67|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, producents||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=July 3, 2025 |title=Michael Madsen, Reservoir Dogs' Actor, Dies at 67 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/michael-madsen-dead-reservoir-dogs-1236306069/ |access-date=July 4, 2025 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''4'' || [[Marks Snovs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Burlingame |first=Jon |date=July 4, 2025 |title=Mark Snow, ‘X-Files,’ ‘Ghost Whisperer,’ ‘Blue Bloods’ Composer, Dies at 78 |url=https://variety.com/2025/tv/news/mark-snow-dead-x-files-ghost-whisperer-blue-bloods-1236447489/ |website=Variety}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Konija Frānsisa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Longmire |first=Becca |date=July 17, 2025 |title=Inside Connie Francis' Final Days Before Her Death at Age 87 |url=https://people.com/connie-francis-inside-final-days-before-death-exclusive-11774012 |access-date=July 17, 2025 |work=People}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Malkolms Džamals Vorners]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 54|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Malcolm-Jamal Warner Costa Rica Drowning: Second Man in Critical Condition After Being ‘Dragged by' Water Current |url=https://people.com/malcolm-jamal-warner-costa-rica-drowning-second-man-in-critical-condition-11776459 |access-date=2025-07-22 |website=People.com |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''22'' || [[Čaks Mandžonī]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Wadleigh |first=Matt |date=July 24, 2025 |title=Jazz Legend Chuck Mangione Dead at 84: Cause of Death Revealed |url=https://www.mensjournal.com/news/jazz-legend-chuck-mangione-dies-84-cause-death-revealed |access-date=July 24, 2025 |magazine=Men's Journal |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''22'' || [[Ozijs Osborns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 76|| style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, dziedātājs||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Peplow |first=Gemma |date=22 July 2025 |title=Ozzy Osbourne dies just weeks after farewell show |url=https://news.sky.com/story/ozzy-osbourne-dies-just-weeks-after-farewell-show-13400248 |access-date=24 July 2025 |work=Sky News}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Halks Hogans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=July 24, 2025 |title=Hulk Hogan Dead at 71 |url=https://www.tmz.com/2025/07/24/hulk-hogan-dead |access-date=July 24, 2025 |work=[[TMZ]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Ivars Krastiņš]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 72|| style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies Liepājas teātra ilggadējais aktieris Ivars Krastiņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/31.07.2025-muziba-devies-liepajas-teatra-ilggadejais-aktieris-ivars-krastins.a608731 |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|7|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''31'' || [[Adriana Asti]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94|| style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;[https://www.ilpost.it/2025/07/31/adriana-asti-attrice-morta/ È morta a 94 anni l’attrice italiana Adriana Asti] {{it ikona}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=4 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Augusts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Lonija Andersone]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=2025-08-03 |title=Loni Anderson, 'WKRP in Cincinnati' Star, Dies at 79 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/loni-anderson-dead-wkrp-in-cincinnati-1236336519/|access-date=2025-08-03|website=The Hollywood Reporter|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Terenss Stemps]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-17 |title=Mūžībā devies britu aktieris Terenss Stemps |url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120083857/muziba-devies-britu-aktieris-terenss-stemps|access-date=2025-08-17|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Veronika Ečegi]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 42|| style=&quot;text-align:center;&quot;| spāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|work=RTVE|url=https://www.rtve.es/noticias/20250825/muere-actriz-veronica-echegui-a-42-anos-edad/16706211.shtml|title=Muere la actriz Verónica Echegui a los 42 años de edad}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Rodions Ščedrins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92|| style=&quot;text-align:center;&quot;| krievs|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref name=&quot;currenttime&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| url=https://www.currenttime.tv/a/umer-kompozitor-rodion-schedrin/33516169.html| title= Умер композитор Родион Щедрин| website=currenttime.tv| date=29 August 2025| language=ru| access-date=29 August 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=10 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Septembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Greiems Grīns (aktieris)|Greiems Grīns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 73 || style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| url=https://www.theguardian.com/film/2025/sep/02/graham-greene-dances-with-wolves-actor-dies-aged-73| title= Graham Greene, Dances with Wolves actor, dies aged 73| website=theguardian.com| date=1 September 2025| access-date=1 September 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Žaks Šarē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, producents||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/cinema/mort-du-lex-mari-de-brigitte-bardot-lacteur-jacques-charrier-et-pere-de-son-fils-nicolas-04-09-2025-Z2TGVTK525CWXCB3ACNDLH7TUA.php|title=Mort du l’ex-mari de Brigitte Bardot, l’acteur Jacques Charrier et père de son fils Nicolas|work=Le Parisien|date=4 September 2025|language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''9'' || [[Pollija Holideja]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=September 10, 2025 |title=Polly Holliday, Flo, the 'Kiss My Grits' Waitress on 'Alice,' Dies at 88 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/polly-holliday-dead-kiss-my-grits-alice-1236367417/ |access-date=September 10, 2025 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Peta Kroulija]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Patricia Crowley, Star of TV’s ‘Please Don’t Eat the Daisies,’ Dies at 91 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/patricia-crowley-dead-please-dont-eat-daisies-1236372071/ |access-date=15 September 2025 |publisher=The Hollywood Reporter |date=15 September 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Roberts Redfords]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, producents||{{center|&lt;ref name=nytobit&gt;{{Ziņu atsauce |date=September 16, 2025 |title=Robert Redford, Screen Idol Turned Director and Activist, Dies at 89 |url=https://www.nytimes.com/2025/09/16/movies/robert-redford-dead.html |work=The New York Times |access-date=September 16, 2025 |language=en |last=Barnes |first=Brooks|archive-date=September 16, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250916121230/https://www.nytimes.com/2025/09/16/movies/robert-redford-dead.html |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Zubins Gārgs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 52|| style=&quot;text-align:center;&quot;| indietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, dziedātājs||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Zubeen Garg Death in Singapore: What We Know So Far |url=https://www.deccanherald.com/india/zubeen-garg-death-in-singapore-everything-we-know-so-far-3737714 |access-date=21 September 2025 |website=Deccan Herald |language=en |archive-date=21 September 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250921142448/https://www.deccanherald.com/india/zubeen-garg-death-in-singapore-everything-we-know-so-far-3737714 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Klaudija Kardināle]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120088626/muziba-devusies-italu-kino-diva-klaudija-kardinale|title=Mūžībā devusies itāļu kino dīva Klaudija Kardināle |accessdate=2025-09-24 |website=Delfi.lv }}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[Tigrans Keosajans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 59|| style=&quot;text-align:center;&quot;| krievs|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Miris Putina režīma propagandistes Simonjanas vīrs |url=https://tv3.lv/zinas/arvalstis/miris-kremla-propagandistes-simonjanas-virs/ |agency=[[LETA]] |publisher=[[TV3 Latvija|TV3 Ziņas]] |date={{dat|2025|9|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Jergens Lets]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88|| style=&quot;text-align:center;&quot;| dānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Forfatter og instruktør Jørgen Leth er død |website=Berlingske |date=29 September 2025 |url=https://www.berlingske.dk/skaerm/forfatter-og-instruktoer-joergen-leth-er-doed |language=da |access-date=29 September 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=10 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Oktobris]]
|-
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Remo Džirone]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 76|| style=&quot;text-align:center;&quot;| itālis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Remo Girone, Italian Actor in ‘La Piovra’ and ‘Ford v Ferrari,’ Dies at 76 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/remo-girone-dead-la-piovra-ford-v-ferrari-1236393181/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=5 October 2025 |date=4 October 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Patrīcija Rūtledža]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Davies |first1=Hannah J. |title=Keeping Up Appearances actor Patricia Routledge dies aged 96 |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2025/oct/03/keeping-up-appearances-actor-patricia-routledge-dies-aged-96 |website=[[The Guardian]] |access-date=3 October 2025 |date=3 October 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Daiena Kītone]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, producente||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Rice |first2=Nicholas |last3=Jordan |first3=Julie |title=Diane Keaton, famed for roles in ''Father of the Bride'', ''First Wives Club'' and more, dies at 79 (Exclusive) |url=https://people.com/diane-keaton-dead-oscar-winning-actress-dies-at-79-exclusive-8603118 |website=[[People]] |access-date=October 11, 2025 |archive-url=https://archive.today/20251011190211/https://people.com/diane-keaton-dead-oscar-winning-actress-dies-at-79-exclusive-8603118 |archive-date=October 11, 2025 |date=October 11, 2025 |issn=0093-7673 |oclc=794712888 }}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Samanta Egara]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 86|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref name=Dagan&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://variety.com/2025/film/news/samantha-eggar-dead-doctor-dolittle-the-brood-1236555589/|title=&quot;Samantha Eggar, Star of 'Doctor Dolittle', Cronenberg's 'The Brood', Dies at 86&quot;|first=Carmel|last=Dagan|magazine=Variety|publisher=Penske Media Corporation|issn=0042-2738|oclc=60626328|date=17 October 2025|access-date=17 October 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Džūna Lokhārta]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 100|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Rice |first2=Nicholas |date=October 25, 2025 |title='Lassie' and 'Lost in Space' Star June Lockhart Dead at 100 |url=https://people.com/june-lockhart-dead-lassie-and-lost-in-space-actress-dies-at-100-8621340 |access-date=October 26, 2025 |magazine=People}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Bjerns Andresens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 70|| style=&quot;text-align:center;&quot;| zviedrs|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svt.se/kultur/skadespelaren-och-musikern-bjorn-andresen-dod-blev-70-ar|title=Skådespelaren och musikern Björn Andrésen död – blev 70 år|first=S. V. T.|last=Nyheter|date=26 October 2025|website=SVT Nyheter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Prunella Skeilsa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Saunders |first=Emma |date=28 October 2025 |title=Fawlty Towers star Prunella Scales dies aged 93 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cjd0yn5gyndo |access-date=28 October 2025 |work=BBC News}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Marija Riva]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 100|| style=&quot;text-align:center;&quot;| vāciete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/maria-riva-dead-marlene-dietrich-daughter-8663061|title=Maria Riva, Daughter of Marlene Dietrich and Actress, Dies at 100|first=Victoria|last=Edel|publisher=People|date=October 30, 2025|accessdate=October 30, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''31'' || [[Tčeki Karjo]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 72|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=31 October 2025|title=Tchéky Karyo est mort |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/tcheky-karyo-est-mort-259482 |access-date=1 November 2025|website=[[Paris Match]] |language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=13 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Novembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Daiana Ladda]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Dern |first=Laura |date=November 3, 2025 |title=Laura Dern Shares in a Statement the News of Her Mother Diane Ladd's Passing |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/laura-dern-diane-ladd-died-statement-1236416848 |access-date=November 3, 2025 |publisher=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Polīna Kolinsa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Saunders |first=Emma |date=6 November 2025 |title=Pauline Collins, star of Shirley Valentine, dies aged 85 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62e0n957y9o |access-date=7 November 2025 |work=BBC News}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''7'' || [[Lī Tāmahori]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75|| style=&quot;text-align:center;&quot;| jaunzēlandietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Waters |first=Victor |date=7 November 2025 |title=Lee Tamahori 'will be missed' but 'will definitely be remembered' |url=https://www.rnz.co.nz/news/te-manu-korihi/578215/lee-tamahori-will-be-missed-but-will-definitely-be-remembered |access-date=7 November 2025 |website=RNZ}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Tacuja Nakadai]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92|| style=&quot;text-align:center;&quot;| jāpānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Justin McCurry |title=Tatsuya Nakadai, Japanese actor of Ran, Yojimbo and Harakiri, dies aged 92 |url=https://www.theguardian.com/film/2025/nov/11/tatsuya-nakadai-japan-actor-kurosawa-ran-yojimbo-kobayashi-cause-of-death |publisher=''The Guardian'' |date={{dat|2025|11|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Sallija Kērklenda]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, producente||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=McGeorge |first=Alistair |title=Hollywood icon Sally Kirkland dies aged 84 after dementia diagnosis |url=https://metro.co.uk/2025/11/11/hollywood-icon-sally-kirkland-84-hospice-care-dementia-diagnosis-2-24677726/ |access-date=November 11, 2025 |publisher=Metro |date=November 11, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Kamini Kaušala]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 98 || style=&quot;text-align:center;&quot;| indiete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Kaukawala |first1=Sakina |title=Legendary veteran actress Kamini Kaushal passes away at 98 |url=https://www.pinkvilla.com/cinema/legendary-veteran-actress-kamini-kaushal-passes-away-at-98-1398430 |access-date=14 November 2025 |publisher=Pink Villa |date=14 November 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Kesleru dvīnes|Alise Keslere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vāciete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja ||{{center|&lt;ref name=&quot;Kessler&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |date=19 November 2025 |website=The New York Times |title=Alice and Ellen Kessler, '60s Singing Sensations, Die at 89 |url=https://www.nytimes.com/2025/11/19/arts/alice-ellen-kessler-dead.html |access-date=20 November 2025 |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Kesleru dvīnes|Ellena Keslere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vāciete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja ||{{center|&lt;ref name=&quot;Kessler&quot; /&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Udo Kīrs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title=Miris Holivudas un Eiropas kino pazīstamais vācu aktieris Udo Kīrs|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120096290/miris-holivudas-un-eiropas-kino-pazistamais-vacu-aktieris-udo-kirs |access-date=November 24, 2025 |publisher=delfi.lv |date=November 24, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Džimijs Klifs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81 || style=&quot;text-align:center;&quot;| jamaikietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, komponists, dziedātājs ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Savage |first=Mark |date=24 November 2025 |title=Reggae legend Jimmy Cliff dies, aged 81 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cj4qdren425o |access-date=24 November 2025 |website=BBC News |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Dharmendra]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| indietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Pandey |first=Geeta |date=24 November 2025 |title=Dharmendra: Bollywood's 'He-Man' dies at 89 |url=https://www.bbc.com/news/articles/cg66lv566kyo |work=BBC |access-date=24 November 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Toms Stopards]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88 || style=&quot;text-align:center;&quot;| čehs || style=&quot;text-align:center;&quot;| scenārists, režisors ||{{center|&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/29.11.2025-muziba-devies-izcilais-britu-dramaturgs-toms-stopards.a624368/ Mūžībā devies izcilais britu dramaturgs Toms Stopards] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=11 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Decembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''4'' || [[Kerijs Hirojuki Tagava]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Tapp |first1=Tom |date=December 4, 2025 |title=Cary-Hiroyuki Tagawa Dies: 'Mortal Kombat, 'Last Emperor' &amp; 'Man In The High Castle' Actor Was 75 |url=https://deadline.com/2025/12/cary-hiroyuki-tagawa-dead-mortal-kombat-actor-1236636368/ |website=Deadline Hollywood}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''7'' || [[Reičela Karpani]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 45 || style=&quot;text-align:center;&quot;| austrāliete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Bond |first=Nick |date=15 December 2025 |title=Aussie TV Rachael Carpani passes away at 45 |url=https://www.news.com.au/entertainment/celebrity-life/celebrity-deaths/aussie-tv-actress-rachael-carpani-dies-unexpectedly-at-45/news-story/b5ee80bc1bc46bc8392f271e426ffb8c |access-date=15 December 2025 |website=news.com.au}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Arturs Kons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 98 || style=&quot;text-align:center;&quot;| šveicietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| producents ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Arthur Cohn ist im Alter von 98 Jahren verstorben |url=https://www.blick.ch/people-tv/schweiz/arthur-cohn-basler-filmproduzent-ist-tot-id21182725.html |access-date=12 December 2025 |publisher=Blick |date=12 December 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Pīters Grīns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 60 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/news/obituaries/peter-greene-actor-known-pulp-fiction-mask-dead-60-rcna248976|title=Peter Greene, actor known for 'Pulp Fiction' and 'The Mask,' dead at 60|website=[[NBC News]]|date=December 13, 2025|access-date=December 13, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Robs Rainers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, producents ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=December 15, 2025 |title=Director Rob Reiner, wife Michele found stabbed to death in Brentwood home: Officials |url=https://abc7.com/post/rob-reiner-death-los-angeles-brentwood-michele-singer-homicide-lapd/18287399/ |work=ABC7 Los Angeles |access-date=December 15, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Džeims Rensons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 46 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Vargas |first1=Ramon Antonio |title=James Ransone, US actor known for The Wire, dies aged 46 |url=https://www.theguardian.com/us-news/2025/dec/21/james-ransone-the-wire-actor-dead |access-date=December 22, 2025 |work=The Guardian |date=December 21, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''21'' || [[Haralds Ritenbergs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Boša |first1=Anda |title=Mūžībā devies baletdejotājs, pedagogs un kinoaktieris Haralds Ritenbergs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/21.12.2025-muziba-devies-baletdejotajs-pedagogs-un-kinoaktieris-haralds-ritenbergs.a627306/ |accessdate={{dat|2025|12|27||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|12|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''22'' || [[Pets Finns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 60 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.tmz.com/2025/12/24/pat-finn-dead/|title = Pat Finn 'The Middle' Actor Dead at 60|work = TMZ|date = December 24, 2025|accessdate = December 24, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Vera Aļentova]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| krieviete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-12-25 |title=Умерла актриса Вера Алентова — звезда фильма «Москва слезам не верит» |url=https://www.fontanka.ru/2025/12/25/76189546/ |access-date=2025-12-25 |website=ФОНТАНКА.ру |language=ru}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''28'' || [[Brižita Bardo]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=28 December 2025 |title=Un corbillard quitte La Madrague, la villa de la star où elle est décédée ce matin |url=https://www.lefigaro.fr/cinema/en-direct-la-star-mondiale-du-cinema-brigitte-bardot-est-morte-a-l-age-de-91-ans-20251228 |access-date=28 December 2025 |website=Le Figaro |language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
&lt;!--
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[mēnesis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| vecums || style=&quot;text-align:center;&quot;| tautība || style=&quot;text-align:center;&quot;| ko_darīja ||{{center|saite}}
--&gt;
|}

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&amp;release_date=2025-01-01,2025-12-31&amp;adult=include&amp;sort=num_votes,desc 2025. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]]

[[Kategorija:2025. gads kino| ]]</text>
      <sha1>t81ltv0rj295lkblea488zp4zz0vd96</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gaudī balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>588708</id>
    <revision>
      <id>4486084</id>
      <parentid>4210479</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:06:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486084</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2231" sha1="gkcdgaad8wjjbq4n7b6ac6im0kdl1md" xml:space="preserve">{{apbalvojuma infokaste
|name        = Gaudī balva
|image       = Premigaudi.jpg
|imagesize   = 140px
|caption     = Gaudī balvas statuete
|presenter   = Katalonijas Kinoakadēmija
|location    = {{vieta|Spānija|Katalonija}}
|year        = 2009
|website     = [https://www.academiadelcinema.cat/en/gaudi-awards Gaudí Awards]
}}
'''Gaudī balva''' ({{val|ca|Premis Gaudí}}) ir [[Katalonija]]s galvenā [[kino]] balva, kuras pasniegšanas ceremonija norisinās katru gadu [[Barselona|Barselonā]]. Balvu 2009. gadā iedibināja Katalonijas Kinoakadēmija,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.upf.edu/depeca/opa/croniques/croniques_pdf/cro_19.pdf |title=Els primers premis Gaudí del cinema català |language=ca |date=20 January 2009 |access-date=18 October 2011 |archive-date=5 April 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120405192609/http://www.upf.edu/depeca/opa/croniques/croniques_pdf/cro_19.pdf |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; turpinot un paplašinot Barselonas kino balvas (''Premis Barcelona de Cinema'') tradīciju, kas sākotnēji izveidota 2002. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Gaudí Awards |url=https://www.academiadelcinema.cat/en/gaudi-awards |website=[[Catalan Film Academy]] |quote=The Gaudí Awards are an initiative of the Col·legi de Directors de Cinema de Catalunya and they come from the Barcelona Awards, born on 2002. |access-date={{dat|2025|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231004121624/https://www.academiadelcinema.cat/en/gaudi-awards }}&lt;/ref&gt;

Trofeju izstrādāja [[Montse Ribē]], un tā iedvesmota no [[Antoni Gaudī]] nama ''[[Casa Milà]]'' skursteņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://hemeroteca.lavanguardia.com/preview/2008/11/25/pagina-64/76295614/pdf.html |title=La Acadèmia del Cinema crea los premios Gaudí |language=ca |date=25 November 2008 |access-date=18 October 2011}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.academiadelcinema.cat/en/ Katalonijas Kinoakadēmija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240514015001/https://www.academiadelcinema.cat/en/ |date={{dat|2024|05|14||bez}} }}
{{apbalvojums-aizmetnis}}
{{kino-aizmetnis}}

[[Kategorija:Apbalvojumi kino]]</text>
      <sha1>gkcdgaad8wjjbq4n7b6ac6im0kdl1md</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486085</id>
      <parentid>4486084</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:06:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Gaudi balva]] uz [[Gaudī balva]]: atveide.....</comment>
      <origin>4486084</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2231" sha1="gkcdgaad8wjjbq4n7b6ac6im0kdl1md" xml:space="preserve">{{apbalvojuma infokaste
|name        = Gaudī balva
|image       = Premigaudi.jpg
|imagesize   = 140px
|caption     = Gaudī balvas statuete
|presenter   = Katalonijas Kinoakadēmija
|location    = {{vieta|Spānija|Katalonija}}
|year        = 2009
|website     = [https://www.academiadelcinema.cat/en/gaudi-awards Gaudí Awards]
}}
'''Gaudī balva''' ({{val|ca|Premis Gaudí}}) ir [[Katalonija]]s galvenā [[kino]] balva, kuras pasniegšanas ceremonija norisinās katru gadu [[Barselona|Barselonā]]. Balvu 2009. gadā iedibināja Katalonijas Kinoakadēmija,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.upf.edu/depeca/opa/croniques/croniques_pdf/cro_19.pdf |title=Els primers premis Gaudí del cinema català |language=ca |date=20 January 2009 |access-date=18 October 2011 |archive-date=5 April 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120405192609/http://www.upf.edu/depeca/opa/croniques/croniques_pdf/cro_19.pdf |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; turpinot un paplašinot Barselonas kino balvas (''Premis Barcelona de Cinema'') tradīciju, kas sākotnēji izveidota 2002. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Gaudí Awards |url=https://www.academiadelcinema.cat/en/gaudi-awards |website=[[Catalan Film Academy]] |quote=The Gaudí Awards are an initiative of the Col·legi de Directors de Cinema de Catalunya and they come from the Barcelona Awards, born on 2002. |access-date={{dat|2025|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231004121624/https://www.academiadelcinema.cat/en/gaudi-awards }}&lt;/ref&gt;

Trofeju izstrādāja [[Montse Ribē]], un tā iedvesmota no [[Antoni Gaudī]] nama ''[[Casa Milà]]'' skursteņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://hemeroteca.lavanguardia.com/preview/2008/11/25/pagina-64/76295614/pdf.html |title=La Acadèmia del Cinema crea los premios Gaudí |language=ca |date=25 November 2008 |access-date=18 October 2011}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.academiadelcinema.cat/en/ Katalonijas Kinoakadēmija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240514015001/https://www.academiadelcinema.cat/en/ |date={{dat|2024|05|14||bez}} }}
{{apbalvojums-aizmetnis}}
{{kino-aizmetnis}}

[[Kategorija:Apbalvojumi kino]]</text>
      <sha1>gkcdgaad8wjjbq4n7b6ac6im0kdl1md</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gaudí Awards</title>
    <ns>0</ns>
    <id>588709</id>
    <redirect title="Gaudī balva" />
    <revision>
      <id>4486094</id>
      <parentid>4202932</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:11:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: Gaudi → Gaudī using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486094</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="hcoob74flgsfq03d1ics1wzaj48bcxw" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Gaudī balva]]</text>
      <sha1>hcoob74flgsfq03d1ics1wzaj48bcxw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Premis Gaudí</title>
    <ns>0</ns>
    <id>588710</id>
    <redirect title="Gaudī balva" />
    <revision>
      <id>4486095</id>
      <parentid>4202933</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:11:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: Gaudi → Gaudī using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486095</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="hcoob74flgsfq03d1ics1wzaj48bcxw" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Gaudī balva]]</text>
      <sha1>hcoob74flgsfq03d1ics1wzaj48bcxw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Skotijas apgabali</title>
    <ns>10</ns>
    <id>593684</id>
    <revision>
      <id>4486052</id>
      <parentid>4238323</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T17:35:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4486052</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1113" sha1="6a3uvef5m9qxt17apgqrull581pckeu" xml:space="preserve">{{Navbox
|name    = Skotijas apgabali
|title   = {{flaga|Skotija}} [[Skotija]]s pašvaldību apgabali
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
|list1 = 
* [[Aberdīna]]
* [[Aberdīnšīra]]
* [[Angusa]]
* [[Ārgaila un Bjūta]]
* [[Austrumdanbārtonšīra]]
* [[Austrumēršīra]]
* [[Austrumlotiāna]]
* [[Austrumrenfrūšīra]]
* [[Damfrīsa un Galoveja]]
* [[Dandī]]
* [[Dienvidēršīra]]
* [[Dienvidlanarkšīra]]
* [[Edinburga]]
* [[Faifa]]
* [[Folkērka (apgabals)|Folkērka]]
* [[Glāzgova (apgabals)|Glāzgova]]
* [[Hailenda]]
* [[Inverklaida]]
* [[Klekmananšīra]]
* [[Mari (Skotija)|Mari]]
* [[Orkneju salas|Orkneja]] 
* [[Pērta un Kinrosa]] 
* [[Renfrūšīra]]
* [[Rietumdanbārtonšīra]]
* [[Rietumlotiāna]]
* [[Rietumu salas]]
* [[Skotu Bordersa]]
* [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]
* [[Šetlendas salas|Šetlenda]] 
* [[Viduslotiāna]]
* [[Ziemeļēršīra]]
* [[Ziemeļlanarkšīra]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Skotijas pašvaldību apgabali]]
&lt;/includeonly&gt;</text>
      <sha1>6a3uvef5m9qxt17apgqrull581pckeu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486265</id>
      <parentid>4486052</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:16:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4486265</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1127" sha1="qzpkn2j855fyktlf1klvqievry8rhsx" xml:space="preserve">{{Navbox
|name    = Skotijas apgabali
|title   = {{flaga|Skotija}} [[Skotija]]s [[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldību apgabali]]
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
|list1 = 
* [[Aberdīna]]
* [[Aberdīnšīra]]
* [[Angusa]]
* [[Ārgaila un Bjūta]]
* [[Austrumdanbārtonšīra]]
* [[Austrumēršīra]]
* [[Austrumlotiāna]]
* [[Austrumrenfrūšīra]]
* [[Damfrīsa un Galoveja]]
* [[Dandī]]
* [[Dienvidēršīra]]
* [[Dienvidlanarkšīra]]
* [[Edinburga]]
* [[Faifa]]
* [[Folkērka (apgabals)|Folkērka]]
* [[Glāzgova]]
* [[Hailenda]]
* [[Inverklaida]]
* [[Klekmananšīra]]
* [[Mari (Skotija)|Mari]]
* [[Orkneju salas|Orkneja]] 
* [[Pērta un Kinrosa]] 
* [[Renfrūšīra]]
* [[Rietumdanbārtonšīra]]
* [[Rietumlotiāna]]
* [[Rietumu salas]]
* [[Skotu Bordersa]]
* [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]
* [[Šetlendas salas|Šetlenda]] 
* [[Viduslotiāna]]
* [[Ziemeļēršīra]]
* [[Ziemeļlanarkšīra]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Skotijas pašvaldību apgabali]]
&lt;/includeonly&gt;</text>
      <sha1>qzpkn2j855fyktlf1klvqievry8rhsx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486367</id>
      <parentid>4486265</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:55:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4486367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1127" sha1="5xso0b4laa0p51fqp24zi0cd5yvxx0b" xml:space="preserve">{{Navbox
|name    = Skotijas apgabali
|title   = {{flaga|Skotija}} [[Skotija]]s [[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldību apgabali]]
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
|list1 = 
* [[Aberdīna]]
* [[Aberdīnšīra]]
* [[Angusa]]
* [[Ārgaila un Bjūta]]
* [[Austrumdanbārtonšīra]]
* [[Austrumēršīra]]
* [[Austrumlotiāna]]
* [[Austrumrenfrūšīra]]
* [[Damfrīsa un Geloveja]]
* [[Dandī]]
* [[Dienvidēršīra]]
* [[Dienvidlanarkšīra]]
* [[Edinburga]]
* [[Faifa]]
* [[Folkērka (apgabals)|Folkērka]]
* [[Glāzgova]]
* [[Hailenda]]
* [[Inverklaida]]
* [[Klekmananšīra]]
* [[Mari (Skotija)|Mari]]
* [[Orkneju salas|Orkneja]] 
* [[Pērta un Kinrosa]] 
* [[Renfrūšīra]]
* [[Rietumdanbārtonšīra]]
* [[Rietumlotiāna]]
* [[Rietumu salas]]
* [[Skotu Bordersa]]
* [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]
* [[Šetlendas salas|Šetlenda]] 
* [[Viduslotiāna]]
* [[Ziemeļēršīra]]
* [[Ziemeļlanarkšīra]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Skotijas pašvaldību apgabali]]
&lt;/includeonly&gt;</text>
      <sha1>5xso0b4laa0p51fqp24zi0cd5yvxx0b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486373</id>
      <parentid>4486367</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:04:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4486373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1127" sha1="f1j9jsdacz0lf08hjdc2s8x0khcmno4" xml:space="preserve">{{Navbox
|name    = Skotijas apgabali
|title   = {{flaga|Skotija}} [[Skotija]]s [[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldību apgabali]]
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
|list1 = 
* [[Aberdīna]]
* [[Aberdīnšīra]]
* [[Angusa]]
* [[Ārgaila un Bjūta]]
* [[Austrumdanbārtonšīra]]
* [[Austrumēršīra]]
* [[Austrumlotiāna]]
* [[Austrumrenfrūšīra]]
* [[Damfrīsa un Geloveja]]
* [[Dandī]]
* [[Dienvidēršīra]]
* [[Dienvidlenarkšīra]]
* [[Edinburga]]
* [[Faifa]]
* [[Folkērka (apgabals)|Folkērka]]
* [[Glāzgova]]
* [[Hailenda]]
* [[Inverklaida]]
* [[Klekmananšīra]]
* [[Mari (Skotija)|Mari]]
* [[Orkneju salas|Orkneja]] 
* [[Pērta un Kinrosa]] 
* [[Renfrūšīra]]
* [[Rietumdanbārtonšīra]]
* [[Rietumlotiāna]]
* [[Rietumu salas]]
* [[Skotu Bordersa]]
* [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]
* [[Šetlendas salas|Šetlenda]] 
* [[Viduslotiāna]]
* [[Ziemeļēršīra]]
* [[Ziemeļlenarkšīra]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Skotijas pašvaldību apgabali]]
&lt;/includeonly&gt;</text>
      <sha1>f1j9jsdacz0lf08hjdc2s8x0khcmno4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486387</id>
      <parentid>4486373</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:52:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4486387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1125" sha1="d79zoeybqptivi0cduo885kwxyuord3" xml:space="preserve">{{Navbox
|name    = Skotijas apgabali
|title   = {{flaga|Skotija}} [[Skotija]]s [[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldību apgabali]]
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
|list1 = 
* [[Aberdīna]]
* [[Aberdīnšīra]]
* [[Angusa]]
* [[Ārgaila un Bjūta]]
* [[Austrumdanbārtonšīra]]
* [[Austrumēršīra]]
* [[Austrumlotiāna]]
* [[Austrumrenfrūšīra]]
* [[Damfrīsa un Geloveja]]
* [[Dandī]]
* [[Dienvidēršīra]]
* [[Dienvidlenarkšīra]]
* [[Edinburga]]
* [[Faifa]]
* [[Folkirka (apgabals)|Folkirka]]
* [[Glāzgova]]
* [[Hailenda]]
* [[Inverklaida]]
* [[Klekmananšīra]]
* [[Mari (Skotija)|Mari]]
* [[Orkneju salas|Orkneja]] 
* [[Pērta un Kinrosa]] 
* [[Renfrūšīra]]
* [[Rietumdanbārtonšīra]]
* [[Rietumlotiāna]]
* [[Rietumu salas]]
* [[Skotu Bordersa]]
* [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]
* [[Šetlendas salas|Šetlenda]] 
* [[Viduslotiāna]]
* [[Ziemeļēršīra]]
* [[Ziemeļlenarkšīra]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Skotijas pašvaldību apgabali]]
&lt;/includeonly&gt;</text>
      <sha1>d79zoeybqptivi0cduo885kwxyuord3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Hailenda</title>
    <ns>10</ns>
    <id>594185</id>
    <revision>
      <id>4486288</id>
      <parentid>4240693</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:30:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4486288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="364" sha1="g3cgacaacojpudybmf18xq891y65xff" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Hailenda
| top    = 58.8
| bottom = 56.4
| left   = -6.9
| right  = -2.9
| image  = Highland UK location map.svg
| image1 = Highland UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Hailenda]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Hailenda]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>g3cgacaacojpudybmf18xq891y65xff</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Ārgaila un Bjūta</title>
    <ns>10</ns>
    <id>594187</id>
    <revision>
      <id>4486315</id>
      <parentid>4240695</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:50:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4486315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="408" sha1="8gqlmpa5cy2ulr9acbvkpcxozvlt7kd" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Ārgaila un Bjūta
| top    = 56.8
| bottom = 55.2
| left   = -7.2
| right  = -4.5
| image  = Argyll and Bute UK location map.svg
| image1 = Argyll and Bute UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Ārgaila un Bjūta]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Ārgaila un Bjūta]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>8gqlmpa5cy2ulr9acbvkpcxozvlt7kd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Piedņestras Augstākā Padome</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600895</id>
    <revision>
      <id>4486167</id>
      <parentid>4446773</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:19:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486167</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9825" sha1="cai668q7mlkw0slwehk8vw60wctwi42" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Piedņestras Moldāvu Republikas Augstākā Padome
 | native_name        = {{val|ro|Sovietul Suprem al RMN}}&lt;br /&gt;{{val|mo|Советул Супрем ал РМН}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Верховный Совет ПМР}}&lt;br /&gt;{{val|uk|Верховна Рада ПМР}}
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = Logo_of_the_Supreme_Council_(Transnistria).png
 | coa_res            = 250px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 
 | house_type         = Vienpalātas parlaments
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = [[Piedņestras Augstākās Padomes priekšsēdētājs|Priekšsēdētāja]]
 | leader1            = [[Tatjana Zaļevska]]
 | party1             = &quot;[[Atjaunotne]]&quot;
 | election1          = {{dat|2025|12|3|Ģ|bez}}
 | leader2_type       = 
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = 33
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = Transnistria_Supreme_Council_2025.svg
 | structure1_res     = 250px
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     = 
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  = {{legend|#009900|&quot;[[Atjaunotne]]&quot; (33)}}
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = 
 | voting_system2     = 
 | last_election1     = [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas|2025. gada 30. novembris]]
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = Tiraspol_u_srpnju_2025.jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{flaga|Piedņestra}} Augstākās Padomes ēka, [[Tiraspole]], [[Piedņestras Moldāvu Republika|PMR]]
 | website            = {{URL|https://vspmr.org/}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Piedņestras Moldāvu Republikas Augstākā Padome'''{{refn|group=P|{{val|ro|Sovietul Suprem al Republicii Moldovenești Nistrene}}; {{val|mo|Советул Супрем ал Републичий Молдовенешть Нистрене}};&lt;ref&gt;[http://www.kspmr.idknet.com/LIBRARY/bpreview/d913d104-9ba9-679f.IA_6__U.(1067).pdf] Конституционалэ Курта Републичий Молдовенешть Нистрене. Skatīts 2017. gada 1. martā&lt;/ref&gt; {{val|ru|Верховный Совет Приднестровской Молдавской Республики}};&lt;ref name=VSPMRRU&gt;[http://www.vspmr.org/?Lang=Ru Верховный Совет Приднестровской Молдавской Республики] Skatīts 2011. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt; {{val|uk|Верховна Рада Придністровської Молдавської Республіки}}&lt;ref&gt;[http://www.kspmr.idknet.com/ukr/k_3.htm Конституційний суд Придністровської Молдавської Республіки]. Skatīts 2017. gada 1. martā&lt;/ref&gt;}} (PMR AP) ir [[Piedņestras starptautiskā atzīšana|starptautiski neatzītās]] un [[Pārdņestra]]s reģionu kontrolējošās [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s (PMR) [[Vienpalātas parlaments|vienpalātas]] [[parlaments]]. Tajā ir 33 deputātu vietas, kuras visas nosaka vienmandāta vēlēšanu apgabali, un to vada [[Piedņestras Augstākās Padomes priekšsēdētājs|PMR Augstākās Padomes priekšsēdētājs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Конституция ПМР |url=https://president.gospmr.org/pravovye-akty/konstitutsiya-pmr/ |website=president.gospmr.org |accessdate={{dat|2025|5|20||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pašreizējo Augstākās Padomes priekšsēdētāju [[Tatjana Zaļevska|Tatjanu Zaļevsku]] amatā ievēlēja 2025. gada 3. decembrī.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Шмаков |first1=Виталий |title=«Феномен Залевской»: зачем тираспольскому режиму самая молодая «глава» так называемого парламента приднестровского региона |url=https://zonadesecuritate.md/ru/zalevskaya-phenomenon-transnistria-regime/ |accessdate={{dat|2026|1|24||bez}} |work=Zona de Securitate |date={{dat|2025|12|3||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Moldova|Moldovas Republika]] joprojām uzskata [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras MR]] kontrolēto [[Pārdņestra|Pārdņestru]] par savas teritorijas daļu, lai gan  2. Pārdņestras visu līmeņu deputātu ārkārtas kongress 1990. gada 2. septembrī paziņoja par atdalīšanos no [[Moldāvijas PSR|Moldovas PSR]] kā [[Piedņestras Moldāvu PSR]]. Tā kā Pārdņestra pirms neatkarības pasludināšanas nebija autonoms reģions, tai [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] nebija savas valdības struktūras. Tas nozīmēja, ka visas valdības iestādes bija jāveido no nulles.

1990. gada 2. septembrī 2. Pārdņestras visu līmeņu deputātu ārkārtas kongresā ievēlēja Pagaidu Augstāko padomi, kuras uzdevums bija sagatavot pastāvīgās Augstākās Padomes vēlēšanas. Par Piedņestras Moldāvu PSR Pagaidu Augstākās Padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Krievi|krievu]] inženieris [[Igors Smirnovs (separātists)|Igors Smirnovs]]. Pēc tam, kad Smirnovs tika ievēlēts par Republikas priekšsēdētāju (vēlāk šis amats tika pārveidots par Piedņestras Moldāvu Republikas prezidenta amatu), 1990. gada 29. novembrī viņu Piedņestras Moldāvu PSR Pagaidu Augstākās Padomes priekšsēdētāja amatā nomainīja [[Ukraiņi|ukrainis]] [[Vladimirs Gončars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=История — Верховный Cовет ПМР |url=https://vspmr.org/about/history/ |website=vspmr.org |accessdate={{dat|2025|5|20||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

1990. gada 25. novembrī [[Piedņestras Moldāvu PSR]] notika pirmās PMR Augstākās Padomes vēlēšanas. Pirmais Augstākā Padomes sasaukums sastāvēja no divām palātām — Republikas Padomes un Tautību Padomes. Augstākā padome tika ievēlēta uz piecu gadu termiņu, un tajā bija 64 deputāti. 1991. gada 30. janvārī Augstākā Padome par tās priekšsēdētāju ievēlēja etnisko [[Moldāvi|moldāvu]] Grigoriju Marakucu.&lt;ref name=&quot;1990-2015g&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Верховный Совет ПМР 1990-2015гг. |url=https://vspmr.org/file.xp?file=17974 |website=vspmr.org |accessdate={{dat|2025|5|20||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc referenduma 1995. gadā un Piedņestras Moldāvu Republikas otrās konstitūcijas pieņemšanas Augstākās Padomes sastāvs mainījās. Republikas Padomi nomainīja Likumdevēju palāta un Tautību padomi — Pārstāvju palāta. Otrais Augstākās Padomes sasaukums tika ievēlēts uz piecu gadu termiņu, un tajā bija 67 deputāti (32 apakšpalātā un 35 augšpalātā). Otrās Augstākās Padomes vēlēšanas notika 1995. gada 24. decembrī.&lt;ref name=&quot;1990-2015g&quot; /&gt;

2000. gadā PMR konstitūcijā tika veikti grozījumi, kas izraisīja jaunas izmaiņas Augstākās Padomes darba organizācijā. Tā kļuva par vienpalātas parlamentu un sastāvēja no 43 deputātiem.&lt;ref name=&quot;1990-2015g&quot; /&gt;

Līdz 2005. gadam parlamenta priekšsēdētājs bija [[Grigorijs Marakuca]], bet pēc opozīcijas partijas &quot;[[Atjaunotne]]&quot; uzvaras vēlēšanās par jauno priekšsēdētāju kļuva partijas &quot;Atjaunotne&quot; vadītājs, etniskais ukrainis, [[Jevgēnijs Ševčuks]].

2009. gadā prezidents [[Igors Smirnovs (separātists)|Igors Smirnovs]] izveidoja komisiju jaunas konstitūcijas izstrādei. 2009. gada 22. jūlijā Ševčuks atkāpās no Augstākās Padomes priekšsēdētāja amata, un viņa vietā stājās Krievijā dzimušais etniskais ukrainis [[Anatolijs Kaminskis]], arī no partijas &quot;Atjaunotne&quot;. Kā galveno faktoru, kāpēc viņš atkāpās no amata, Ševčuks minēja jaunizveidoto konstitūciju. Viņš 2011. gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja gan Smirnovu, gan savu bijušo kolēģi Kaminski. Pēc sakāves vēlēšanās Kaminskis atkāpās gan no Augstākās Padomes priekšsēdētāja, gan partijas &quot;Atjaunotne&quot; vadītāja amata. Viņa vietā stājās etniskais ukrainis [[Mihails Burla]].

== Priekšsēdētāji ==
{{Pamatraksts|PMR AP priekšsēdētāju uzskaitījums}}
* [[Igors Smirnovs (separātists)|Igors Smirnovs]] (1990. gada 2. septembris — 1990. gada 29. novembris; ''Pagaidu Augstākās Padomes priekšsēdētājs'')
* [[Vladimirs Gončars]] (1990. gada 29. novembris — 1991. gada 30. janvāris; ''Augstākās Padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs'')
* [[Grigorijs Marakuca]] (1991. gada 30. janvāris — 2005. gada 21. decembris)
* [[Jevgēnijs Ševčuks]] (2005. gada 28. decembris — 2009. gada 8. jūlijs)
* [[Anatolijs Kaminskis]] (2009. gada 22. jūlijs — 2012. gada 13. jūnijs)
* [[Mihails Burla]] (2012. gada 13. jūnijs — 2015. gada 23. decembris)
* [[Vadims Krasnoseļskis]] (2015. gada 23. decembris — 2016. gada 14. decembris)
* [[Aleksandrs Ščerba]] (2016. gada 14. decembris — 2019. gada 23. janvāris)
* [[Gaļina Antjufejeva]] (2019. gada 23. janvāris — 2019. gada 6. februāris; ''pienākumu izpildītāja'')
* [[Aleksandrs Koršunovs]] (2019. gada 6. februāris — 2025. gada 3. decembris)
* [[Tatjana Zaļevska]] (2025. gada 3. decembris — pašlaik)

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Eiropas parlamenti]]
[[Kategorija:Piedņestra]]</text>
      <sha1>cai668q7mlkw0slwehk8vw60wctwi42</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltkrievijas Nacionālā sapulce</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601049</id>
    <revision>
      <id>4486165</id>
      <parentid>4398985</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:18:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486165</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18068" sha1="qlfillj5xn8c1zet11at31gwppu87ra" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Baltkrievijas Republikas Nacionālā sapulce
 | native_name        = {{val|be|Нацыянальны сход Рэспублікі Беларусь}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Национальное собрание Республики Беларусь}}
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = Coat_of_arms_of_Belarus_(2020–present).svg
 | coa_res            = 110px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 1996. gada 27. novembrī
 | house_type         = Divpalātu parlaments
 | body               = 
 | houses             = [[Republikas padome (Baltkrievija)|Republikas padome]]&lt;br /&gt;[[Pārstāvju palāta (Baltkrievija)|Pārstāvju palāta]]
 | leader1_type       = Republikas padomes priekšsēdētāja
 | leader1            = [[Nataļļa Kačanava]]
 | party1             = &quot;[[Baltā Krievzeme (partija)|Baltā Krievzeme]]&quot;
 | election1          = {{dat|2019|12|6|Ģ|bez}}
 | leader2_type       = Pārstāvju palātas priekšsēdētājs
 | leader2            = [[Ihars Serhejenka]]
 | party2             = [[Neatkarīgais politiķis|bezpartejisks]]
 | election2          = {{dat|2024|3|22|Ģ|bez}}
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = '''174'''&lt;br /&gt;(64 Republikas padomē,&lt;br /&gt;110 Pārstāvju palātā)
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = Belarus Council of the Republic 2019.svg
 | structure1_res     = 250px 
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = Belarus House of Representatives 2024.svg
 | structure2_res     = 250px 
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  =
* '''Valdība''' (63)
** {{legend|#488D07|&quot;[[Baltā Krievzeme (partija)|Baltā Krievzeme]]&quot; (46)}}
** {{legend|#D30400|[[Baltkrievijas Komunistiskā partija (1996)|Komunistiskā partija]] (17)}}
* '''Atbalsta''' (1)
** {{legend|#011E41|[[Baltkrievijas Liberāli demokrātiskā partija|BLDP]] (1)}}
 | political_groups2  = '''Valdība''' (91)
** {{legend|#488D07|&quot;[[Baltā Krievzeme (partija)|Baltā Krievzeme]]&quot; (51)}}
** {{legend|#AAAAAA|[[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (40)}}
* '''Atbalsta''' (19)
** {{legend|#DE7673|[[Republikāniskā Darba un tiesiskuma partija|RDTP]] (8)}}
** {{legend|#D30400|[[Baltkrievijas Komunistiskā partija (1996)|Komunistiskā partija]] (7)}}
** {{legend|#011E41|[[Baltkrievijas Liberāli demokrātiskā partija|BLDP]] (4)}}
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = Republikas padome: Pa 8 deputātiem ievēl [[Baltkrievijas administratīvais iedalījums|apgabalu un Minskas pilsētas]] padomes, un vēl 8 ieceļ [[Baltkrievijas prezidents]]
 | voting_system2     = Pārstāvju palāta: [[Mažoritāras vēlēšanas|Mažoritāra]]
 | last_election1     = Republikas padome: 2024. gada 4. aprīlis
 | last_election2     = Pārstāvju palāta: [[2024. gada Baltkrievijas parlamenta vēlēšanas|2024. gada 25. februāris]]
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = House_of_Representatives_of_Belarus.jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{vieta|Baltkrievija|Minska|Valdības nams (Minska){{!}}Valdības nams}}
 | website            = {{URL|https://sovrep.gov.by}}&lt;br /&gt;{{URL|http://house.gov.by}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Baltkrievijas Republikas Nacionālā sapulce'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Baltkrievijas Republikas Nacionālās sapulces Pārstāvju palātas Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētāja vizīte Latvijā |url=https://www.saeima.lv/lv/galleries/view/6198 |website=saeima.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Saeima]] |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}} |language=lv |date={{dat|2017|6|8||bez}} |quote=Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze tiekas ar Baltkrievijas Republikas Nacionālās sapulces Pārstāvju palātas Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētāju Valēriju Voroņecki.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas vēstnieks ar Baltkrievijas Nacionālās sapulces darba grupu sadarbībai ar Saeimu pārrunā divpusējo attiecību jautājumus |url=https://www2.mfa.gov.lv/belarus/aktualitates/67766-latvijas-vestnieks-ar-baltkrievijas-nacionalas-sapulces-darba-grupu-sadarbibai-ar-saeimu-parruna-divpusejo-attiecibu-jautajumus |website=www2.mfa.gov.lv |publisher=LR vēstniecība Baltkrievijā |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}} |language=lv |date={{dat|2021|4|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|be|Нацыянальны сход Рэспублікі Беларусь}}, {{val|ru|Национальное собрание Республики Беларусь}}) ir [[Baltkrievija|Baltkrievijas Republikas]] [[Divpalātu parlaments|divpalātu]] [[parlaments]]. Tā sastāv no divām palātām — [[Republikas padome (Baltkrievija)|Republikas padomes]] ([[augšpalāta]]) un [[Pārstāvju palāta (Baltkrievija)|Pārstāvju palātas]] ([[apakšpalāta]]). Nacionālā sapulce izveidota 1996. gada 11. novembrī, tās priekštece bija [[Baltkrievijas Augstākā Padome|Baltkrievijas Republikas Augstākā Padome]] (1991—1996).

Pārstāvju palātas sastāvu veido deputāti. Deputātu vēlēšanas notiek, pamatojoties uz vispārējām, vienlīdzīgām, tiešajām vēlēšanu tiesībām, aizklāti balsojot tautai. Pārstāvju palāta tiek ievēlēta saskaņā ar mažoritāro vēlēšanu sistēmu — par ievēlētu tiek uzskatīts kandidāts, kurš saņem lielāko balsu skaitu no vēlētājiem tajā vēlēšanu apgabalā, kurā viņš kandidē.

Republikas padome ir teritoriālās pārstāvniecības palāta. To veido locekļi. No katra [[Baltkrievijas administratīvais iedalījums|apgabala]] un [[Minska|Minskas pilsētas]] vietējo padomju deputātu sanāksmēs tiek ievēlēti astoņi Republikas padomes locekļi. Papildus viņiem astoņus, Republikas padomes locekļus ieceļ [[Baltkrievijas prezidents]]. Tādējādi republikas padome ir reģionālā pārstāvniecības institūcija, kurā ir 64 locekļi.

== Vēsture ==
Saskaņā ar 1994. gada 15. marta [[Baltkrievijas Konstitūcija|Baltkrievijas Konstitūciju]], valsts augstākā pārstāvniecības pastāvīgā un vienīgā valsts varas likumdošanas institūcija bija [[Baltkrievijas Republikas Augstākā Padome]]. Tajā bija 260 deputāti, kuri tika ievēlēti uz 5 gadiem.

1996. gada 24. novembrī notika referendums, kurā balsoja par grozījumiem un papildinājumiem Baltkrievijas Konstitūcijā, kas paredzēja izveidot divpalātu parlamentu — Baltkrievijas Republikas Nacionālo asambleju, kas sastāvētu no Republikas padomes un Pārstāvju palātas.

Baltkrievijas Konstitūcijas grozījumu rezultātā parlaments ieguva nosaukumu, kas nozīmē galīgo atteikšanos no padomju augstākās valsts varas struktūras modeļa, un attīstītāku struktūru, kas atbilst noteiktajiem parlamentārisma standartiem. Baltkrievijas Republikas pārstāvniecības un likumdošanas institūcija saskaņā ar Konstitūciju ar grozījumiem 1996. gadā tiek saukta par parlamentu — Baltkrievijas Republikas Nacionālo asambleju. Tā sastāv no divām palātām — Pārstāvju palātas un Republikas padomes (Konstitūcijas 90. pants). Satversmē ir nostiprināts Nacionālās sapulces palātu pašorganizēšanās princips. Katra palāta patstāvīgi nosaka savu darba kārtību nolikumā, ko tā pieņem (105. pants). Nacionālās sapulces palātas sēž atsevišķi, izņemot gadījumus, kad kopīgas sesijas notiek saskaņā ar noteikumiem. Palātu kopīgā orgāna nav. Vienīgā abu palātu pagaidu apvienotā institūcija var būt samierināšanas komisija, ko tās veido uz paritātes pamata, lai novērstu palātu domstarpības par Republikas padomes noraidītu likumprojektu (100.panta ceturtā daļa).

Pārstāvju palātas locekļiem un Republikas padomes locekļiem ir imunitāte, paužot savu viedokli un īstenojot savas pilnvaras. Tas neattiecas uz viņu apsūdzēšanu apmelošanā un apvainošanā.

Līdz 2014. gada 1. janvārim valstī pastāvēja Augstākā ekonomiskā tiesa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Послание Конституционного Суда Республики Беларусь о состоянии конституционной законности в Республике Беларусь в 2013 году |url=http://www.kc.gov.by/document-34423 |website=kc.gov.by |publisher=Конституционный Суд Республики Беларусь |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220220092848/http://www.kc.gov.by/document-34423 |archivedate={{dat|2022|2|20||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|2|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Baltkrievijas Republikas 1994. gada konstitūcijas 98. pantu Republikas padome ir devusi piekrišanu Augstākās ekonomiskās tiesas priekšsēdētāja un tiesnešu iecelšanai amatā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Конституция Республики Беларусь 1994 года |url=https://pravo.by/document/?guid=3871&amp;p0=V19402875 |website=pravo.by |publisher=Национальный правовой Интернет-портал Республики Беларусь |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200817185412/https://pravo.by/document/?guid=3871&amp;p0=V19402875 |archivedate={{dat|2020|8|17||bez}} |language=ru |date={{dat|2020|8|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==
Baltkrievijā parlamentu ievēl uz 5 gadiem.

Parlamenta palātu jaunā sastāva vēlēšanas paredzētas ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vienas balsošanas dienas.

Parlamenta palātu ārkārtas vēlēšanas notiek triju mēnešu laikā no dienas, kad parlamenta palātu pilnvaras pirms termiņa beigušās.

== Pilnvaru termiņi ==
Parlamenta pilnvaru termiņš ir 5 gadi, ja [[Baltkrievijas Konstitūcija|Konstitūcijā]] nav noteikts citādi. Parlamenta pilnvaras ar likumu var paplašināt tikai kara gadījumā.

Konstitūcijā paredzētajos gadījumos un veidā [[Pārstāvju palāta (Baltkrievija)|Pārstāvju palātas]] vai [[Republikas padome (Baltkrievija)|Republikas padomes]] pilnvaras var tikt izbeigtas pirms termiņa. Izbeidzoties Pārstāvju palātas vai Republikas padomes pilnvarām, ar [[Baltkrievijas prezidents|valsts prezidenta]] lēmumu var tikt izbeigtas arī attiecīgi Republikas padomes vai Pārstāvju palātas pilnvaras.

Pārstāvju palātas pilnvaras var tikt pārtrauktas pirms termiņa, ja tiek atteikta uzticība valdībai, izteikta neuzticība valdībai vai divreiz tiek atteikta iepriekšēja piekrišana [[Baltkrievijas premjerministru uzskaitījums|premjerministra]] iecelšanai.

Pārstāvju palātas vai Republikas padomes pilnvaras var tikt izbeigtas arī pirms termiņa, pamatojoties uz [[Baltkrievijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālās tiesas]] slēdzienu, ja parlamenta palātas sistemātiski vai rupji pārkāpj Konstitūciju.

Lēmumus par šiem jautājumiem prezidents pieņem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc oficiālajām konsultācijām ar palātu priekšsēdētājiem.

Palātas nevar tikt atlaistas izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa laikā, prezidenta pilnvaru termiņa pēdējos sešos mēnešos, laikā, kad palātas lemj jautājumu par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, vai laikā, kad [[Visbaltkrievijas Tautas sapulce]] lemj jautājumu par prezidenta atstādināšanu no amata.

Palātu atlaišana nav atļauta gada laikā no to pirmo sanāksmju dienas un parlamenta pilnvaru termiņa pēdējā gadā.

Pārstāvju palātu atlaišanas gadījumā attiecīgās palātas jaunievēlētie locekļi īsteno savas pilnvaras līdz vienā balsošanas dienā ievēlētā parlamenta pilnvaru sākumam.

== Struktūra ==
Pārstāvju palāta no savu deputātu vidus ievēlē Pārstāvju palātas priekšsēdētāju un viņa vietniekus.

Republikas padome savu locekļu vidus ievēlē Republikas Padomes priekšsēdētāju un viņa vietniekus.

Pārstāvju palātas un Republikas padomes priekšsēdētāji un viņu vietnieki vada sēdes un ir atbildīgi par palātu iekšējās kārtības noteikumiem.

Pārstāvju palāta un Republikas padome no savu locekļu vidus ievēl pastāvīgās komitejas un citas institūcijas, lai veiktu likumdošanas darbu, iepriekšējo izskatīšanu un ar palātu jurisdikciju saistīto jautājumu sagatavošanu.

== Balsošana ==
Balsošana Pārstāvju palātā un Republikas padomē ir atklāta, un to personīgi veic Pārstāvju palātas deputāts vai Republikas padomes loceklis, balsojot &quot;par&quot; vai &quot;pret&quot;. Aizklāta balsošana notiek tikai tad, kad tiek lemts par personālsastāva jautājumiem.

== Kritika ==
Protestu laikā Baltkrievijā 2020. un 2021. gadā vairāk nekā 50 000 cilvēku pievienojās iniciatīvas grupām, lai atsauktu Pārstāvju palātas deputātus. Neskatoties uz daudzajām iedzīvotāju sūdzībām un valsts iestāžu pārkāpumiem, neviens deputāts netika atsaukts.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Вы нас даже не представляете |url=https://honest-people.by/tpost/eymhkzobk1-vi-nas-dazhe-ne-predstavlyaete |website=honest-people.by |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20221101151911/https://honest-people.by/tpost/eymhkzobk1-vi-nas-dazhe-ne-predstavlyaete |archivedate={{dat|2022|11|01||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|11|1||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā Pārstāvju palātas deputātu amatos atradās cilvēki, kas ar saviem izteikumiem, rīcību, likumprojektiem, nepopulārām iniciatīvām, pilsoņu tiesību un brīvību pārkāpumiem, korupciju, propagandu un meliem izraisīja negatīvu sabiedrības un opozīcijas reakciju.

* [[Uladzimirs Andreičanka]] — Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, bija viens no Baltkrievijas Republikas konstitūcijas grozījumu iniciatoriem un parakstītājiem 2020. gadā, kas paplašināja prezidenta pilnvaras un vājināja parlamenta lomu. Viņš arī atbalstīja tādu likumu pieņemšanu, kas ierobežo pilsoņu tiesības un brīvības, piemēram, likumu par amnestiju saistībā ar [[Nacionālās vienotības diena (Baltkrievija)|Nacionālās vienotības dienu]], likumu par grozījumiem likumos par politisko partiju un citu sabiedrisko apvienību darbību, kā arī likumu par grozījumiem Baltkrievijas Republikas vēlēšanu kodeksā.
* [[Nataļļa Kačanava]] — Republikas padomes priekšsēdētāja, bijusi Baltkrievijas Republikas prezidenta vietnieks no 2019. līdz 2020. gadam un piedalījies miermīlīgo protestu apspiešanā pret 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Viņa bija arī viena no Baltkrievijas Republikas Konstitūcijas grozījumu iniciatorēm un parakstītājām 2020. gadā.
* [[Anatols Markevičs]] — Pārstāvju palātas deputāts, tika kritizēts par izteikumiem, kuros atbalstīja Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, un par līdzdalību represijās pret kultūras darbiniekiem.
* [[Henadzs Davidzka]] — Pārstāvju palātas deputāts, ir viens no likumprojekta autoriem, kas ļauj atzīt žurnālistu par nelikumīgas darbības dalībnieku. Viņš arī pauda atbalstu nāves sodam. Bija negatīvi noskaņots pret protestiem 2020. gadā. Viņš norādīja, ka protestētāji pārkāpj sabiedrisko kārtību un likumus, kā arī apdraud citu cilvēku dzīvības un veselību. Viņš atbalstīja grozījumus likumā par masu pasākumiem, kas nosaka stingrākas prasības masu pasākumu organizēšanai un norisei, kā arī aizliedz nesankcionētu protestu atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos.
* [[Aļehs Haidukevičs]] — Pārstāvju palātas deputāts, atbalstīja drošības spēku rīcību un apsūdzēja opozīciju mēģinājumos uzsākt pilsoņu karu. Izveidoja &quot;nacionāli patriotisku kustību&quot;, atbalstot [[Aļaksandrs Lukašenka|Lukašenku]] un Baltkrievijas &quot;suverenitāti&quot;. Viņš apgalvoja, ka [[Svjatlana Cihanouska|Cihanouska]] neuzvarēja vēlēšanās un tikai Lukašenka ir spējīgs saglabāt valsti un īstenot reformas.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Этот человек был доверенным лицом Лукашенко. Как он видит выход из кризиса в Беларуси? |url=https://www.bbc.com/russian/features-53836154 |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}} |work=BBC News Русская служба |date={{dat|2020|8|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230429180349/https://www.bbc.com/russian/features-53836154 |archivedate={{dat|2023|4|29||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Vadība ==

=== Republikas padome ===
'''Republikas padomes priekšsēdētāji:'''
* [[Pāvels Šipuks]] (1997. gada 13. janvāris — 2000. gada 19. decembris)
* [[Aļaksandrs Vaitovičs]] (2000. gada 9. decembris — 2003. gada 25. jūlijs)
* [[Henadzs Navickis]] (2003. gada 28. jūlijs — 2008. gada 31. oktobris)
* [[Bariss Batura]] (2008. gada 31. oktobris — 2010. gada 24. maijs)
* [[Anatols Rubinavs]] (2010. gada 24. maijs — 2015. gada 16. janvāris)
* [[Mihails Mjasņikovičs]] (2015. gada 16. janvāris — 2019. gada 6. decembris)
* [[Nataļļa Kačanava]] (2019. gada 6. decembris — pašlaik)

=== Pārstāvju palāta ===
'''Pārstāvju palātas priekšsēdētāji:'''
* [[Anatols Malafejevs]] (1996. gada 28. novembris — 2000. gada 21. novembris)
* [[Vadzims Papovs]] (2000.gada 21.novembris — 2004.gada 16.novembris; 2007. gada 2. oktobris — 2008. gada 27. oktobris)
* [[Uladzimirs Kanapļovs]] (2004. gada 16. novembris — 2007. gada 2. oktobris)
* [[Uladzimirs Andreičanka]] (2008. gada 27. oktobris — 2024. gada 22. marts)
* [[Ihars Serhejenka]] (2024. gada 22. marts — pašlaik)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Eiropas parlamenti]]
[[Kategorija:Baltkrievijas politika]]
[[Kategorija:Baltkrievija]]</text>
      <sha1>qlfillj5xn8c1zet11at31gwppu87ra</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beberbeķu muiža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601155</id>
    <revision>
      <id>4486061</id>
      <parentid>4391286</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:11:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486061</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5679" sha1="8cdc9wqmngboays2i2cpm98f0mspr19" xml:space="preserve">[[Attēls:Beberbeķu muiža 1791.jpg|thumb|300px|Beberbeķu muiža 1791. gada kartē]]
'''Beberbeķu muiža''' ({{val|de|Bebberbek}}) bija [[Rīga]]s pilsētai piederoša [[muiža]] tagadējā [[Mārupes pagasts|Mārupes pagasta]] [[Brīvkalni|Brīvkalnu]] un Rīgas [[Beberbeķi|Beberbeķu]] apkaimē. Līdz mūsdienām tās ēkas nav saglabājušās.

== Vēsture ==
[[Attēls:BM09163Am.jpg|thumb|left|Beberbeķu muižas attēls no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] kolekcijas (1804)]]
Zināms, ka 1565. gadā pie [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku teritorijas]] un jaundibinātās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s robežas [[Beberbeķu dzirnavezers|Beberbeķu ezera]] apkārtnē bija Rīgas namnieku pļavas un muižiņu lauki.&lt;ref&gt;Šterns I. Viduslaiku Rīga ārpus Rīgas// Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. 1. sēj.- Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1998.-371. lpp.&lt;/ref&gt; Tajā laikā zeme pie [[Neriņa]]s upītes jeb &quot;Bebru lejas&quot; (''Beberbbeke'') piederēja Rīgas namniekam L. Cimmermanim, 1587. gadā viņa pēcnācēji divas muižiņas pārdeva Rīgas varkaļu [[cunfte]]s meistaram H. Veteram. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā viņa mantinieki nopirka arī Baložu sētu un ierīkoja ūdensdzirnavas, kas darbināja vara apstrādes manufaktūras ierīces līdz 1702. gadam, kad pēc [[Rīgas aplenkums (1700)|Rīgas aplenkuma]] [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā dzirnavas pārdēvēja par Varkaļu (Kuperšmīda) muižu. 1742. gadā muižiņai pievienoja arī Šulca jeb Skultes muižu un ierīkoja Mūra krogu. Dzirnavu ēkas kritiskais stāvoklis 1757. gadā mudināja celt jaunas dzirnavas.&lt;ref&gt;Broce J.K. Op. cit.- 330. lpp.&lt;/ref&gt;

1776. gadā [[Piņķu draudzes novads|Piņķu draudzes novadā]] izveidoja Beberbeķu patrimoniālmuižu Rīgas pilsētas īpašumā, apvienojot sīkās namnieku — Rīgemaņa, Ekes, Hovena, Šulca, Kuperšmīda, Drustu — muižiņas. Muižas saimniecībā ietilpa 16 zemnieku sētas un četri krogi. 1805. gadā muižai pievienoja arī daļu no netālās [[Piņķu muiža]]s zemnieku sētām, tās saimniecības pārziņā bija 38 zemnieku sētas, trīs krogi, ūdensdzirnavas un divas pusmuižas. Zemnieki bija pietiekoši turīgi, lai ar muižas īpašniekiem norēķinātos naudā.&lt;ref&gt;Broce J.K.Op. cit. — 329. lpp.&lt;/ref&gt;

No 1837. līdz 1842. gadam muižu rentēja [[Hamburga]]s tirgotājs Andreass fon Krēgers. 1877. gadā Beberbeķu muižā dzīvoja latviešu [[botāniķis]] un dzejnieks [[Jānis Ilsters]] (1851—1889), kurš izveidoja [[Herbārijs|herbāriju]] un 1883. gadā izdeva grāmatu &quot;Botānika tautas skolām un pašmācībai&quot;. Ilsters apmēram 500 augiem pierakstīja latviskos nosaukumus, piemēram, gundega, rudzupuķe u.c.

19. gadsimta beigās Konstantīns Metings vienā no Rīgas ceļvežiem aprakstīja kājāmgājēju maršrutus pa [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] līdz Pūpei ([[Babīte]]i) jeb Krējuma krogam, kurā pamielojies var doties tālāk uz [[Piņķu baznīca|Piņķu baznīcu]] vai arī ”cauri skaistam, vecam mežam uz jauko Beberbeķi un no turienes tālāk uz [[Babītes ezers|Babītes ezeru]], uz mūsu Rīgas [[Eldorado]]. Naski ejot Beberbeķe sasniedzama ¾ stundās. Atspirdzinājums (piens un maize) pieejams turienes ūdensdzirnavās.”

Baptistu labdarības organizācija “Rīgas ielu misione” noslēdza nomas līgumu ar Rīgas pilsētu par zemes gabalu Bdeberbeķu muižā, kur bija iecerēts uzbūvēt sieviešu, vīriešu un bērnu patversmes un skolu.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas Brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]] saimniecība panīka. 1920. gados muižu rentēja Alfrēds Leitāns.
{{citāts|&quot;Vēl gadus 30-40 atpakaļ katru trešdienu un sestdienu Rīgā iebrauca apkārtējās lauku saimnieces ar svaigu pienu, balti noberztās koka muciņās, no kurām pārdeva to uz ielām saviem patērētājiem un viesnīcām (vīnūžiem). Nevar teikt, ka šī Rīgas braukšana, kas ilgusi vairākus gadsimteņus, būtu visur pacēlusi Rīgas apkārtnes saimniecību labklājību un izglītības līmeni. Ar koppienotavu ierīkošanu tagad šis piena piegādes veids gandrīz izbeidzies.&quot;''&lt;ref&gt;Ķempelis G.Op. cit. - 333. lpp.&lt;/ref&gt;}}

[[Attēls:Zolitūdes apkaime 1937.jpg|thumb|300px|Beberbeķi Zolitūdes apkaimē 1937. gada Rīgas pilsētas plānā]]
1927. gada vasarā Beberbeķu un citi apkaimes zemnieki iesniedza 7 lūgumrakstus:
{{citāts|&quot;Sūdzības rakstos minēts, ka 1927. gada 27. aprīlī tie noturējuši Beberbekas muižā sapulci un konstatējuši, ka Rīgas pilsētas zemju nomnieki nonākuši vēl līdz šim nepiedzīvotā kritiskā stāvoklī, ko radījuši pārmērīgi augstās nomas un nedzirdēti smagie nomas noteikumi. Salīdzinot ar priekškara nomām, tās pieaugušas vairāk kā trīskārtīgi turpretim ražošanas spējas mazinājušās vairāk kā uz pusi.&quot;&lt;ref&gt;Ķempelis G. Op. cit. - 224. lpp.&lt;/ref&gt;}}

1950. gados Beberbeķos uzcēla [[Bulduru tehnikums|Bulduru sovhoztehnikuma]] cūku fermu.
1970. gados Bauskas rajona kopsaimniecība “Uzvara” bijušās Beberbeķu muižas saimniecības ēkās iekārtoja auto restaurācijas centru Viestura Klints vadībā. Tur septiņi cilvēki atjaunoja automobiļus muzeju un kino vajadzībām.

Mūsdienās uz muižas zemes uzbūvēts Rīgas apvedceļš [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]], Jūrmalas šoseja [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] un [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]. Saglabājies vienīgi Beberbeķu meža un Beberbeķu ielas nosaukums.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Muižas Rīgā]]</text>
      <sha1>8cdc9wqmngboays2i2cpm98f0mspr19</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sveiciens Saulei</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601156</id>
    <revision>
      <id>4486062</id>
      <parentid>4384248</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:14:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486062</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8594" sha1="djgetp2aujq89bpysgmmqz5e8liqwez" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada maijs}}
{{Pieminekļa infokaste|nosaukums=Sveiciens Saulei
|vietējais_nosaukums=Pozdrav suncu
|attēls=Zadar Lichtspiel-Monument.jpg
|attēla_paraksts=Piemineklis un Jūras ērģeles (pa labi)
|map_image=Horvātija|map_text=|map_width=
|latd=44|latm=07|lats=03|latNS=n|longd=15|longm=13|longs=11|longEW=e
|atrašanās_vieta=[[Zadara]], {{HRV}}
|autors=[[Nikola Bašičs]]
|arhitektūra=
|veids=
|materiāls=stikls, fotoelementi
|platība=
|garums=
|platums=
|augstums=
|sākts=
|pabeigts=2008
|atklāts=
|nojaukts=
|pārvaldnieks=
|veltīts=[[Saule]]i
|apmeklētāji=
|public_transit=
|extra=}}
'''Sveiciens Saulei''' ({{val|hr|Pozdrav suncu}}) ir piemineklis [[Zadara|Zadarā]], [[Horvātija|Horvātijā]], kas veltīts Saulei. Tas sastāv no 22 metru diametra apļa, kas attēlo Sauli, no simtiem daudzslāņu stikla plākšņu, kas novietotas vienā līmenī ar akmeņiem bruģēto krastmalu, un to apakšā atrodas fotoelektriskie saules enerģijas moduļi. Naktī aplī uzstādītie apgaismojuma elementi ieslēdzas un rada gaismas šovu. Mazāki apļi attēlo planētas. Piemineklis simbolizē saziņu ar dabu un gaismu, savukārt tuvumā esošās Jūras ērģeles sazinās ar skaņu. Gan Saules pieminekli, gan Jūras ērģeles projektēja horvātu arhitekts Nikola Bašičs. Abu pieminekļu gaismas šovs un mūzika ir savstarpēji saskaņoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturologia.ru/blogs/260514/20578/|title=«Привет, солнце»: впечатляющая экологическая инсталляция в Хорватии|website=Культурология|access-date=2025-05-24}}&lt;/ref&gt;

== Atrašanās vieta ==
[[Attēls:Pozdrav_suncu_0408_3.jpg|left|thumb|200x200px|Piemineklis atrodas Zadaras pussalas rietumu punktā]]
Piemineklis atrodas pie ieejas Horvātijas pilsētas Zadaras ostā [[Zadaras pussala]]s galējā rietumu punktā.

== Dizains ==
Piemineklis sastāv no 300 daudzslāņu stikla plāksnēm, kas novietotas vienā līmenī ar krastmalas akmens bruģi, sakārtotas 22 metru diametra apļa formā. Blakus galvenajai instalācijai “Saule”, skatoties no rietumiem, ir līdzīgas, mazākas instalācijas, kas attēlo [[Saules sistēma]]s planētas. Saules un planētu izmēri ir proporcionāli, tāpat kā attālums no katras plāksnes centra, taču izmēru un attālumu proporcijas atšķiras pārmērīgo attālumu un izmēru starpības dēļ. Zem stikla paneļiem atrodas fotoelektriskie saules moduļi ar gaismas diožu nakts apgaismojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zadar.travel/hr/vodic/atrakcije/05-12-2007/pozdrav-suncu#.Vo7iRrYrLIU|title=Turistička zajednica Grada Zadra - Vodič - Atrakcije - Pozdrav Suncu|publisher=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://arhiva.nacional.hr/clanak/45134/zadarski-pozdrav-suncu|title=Zadarski pozdrav suncu|publisher=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;repam&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://repam.net/uploads/repam/document_translations/doc/000/000/003/GradZadar_Pozdrav_suncu_Zadar_20110510.pdf?2011|title=INSTALACIJA &quot;POZDRAV SUNCU&quot;|access-date=2016-01-07|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304084657/http://repam.net/uploads/repam/document_translations/doc/000/000/003/GradZadar_Pozdrav_suncu_Zadar_20110510.pdf?2011}}&lt;/ref&gt;

[[Hroms|Hromētā]] gredzenā gar Saules instalācijas perimetru ir iegravēti visu Zadaras pussalas baznīcu titulsvēto vārdi. Piemineklis ir arī kalendārs, jo blakus svēto vārdiem ir norādītas viņu svētku dienas, kā arī šāda informācija par katru datumu: Saules [[Deklinācija (astronomija)|deklinācija]] un Saules augstums uz ziemeļiem vai dienvidiem no [[Ekvators|ekvatora]] (DEC minimums no -23° līdz maksimumam 23°); saules gaismas ilgums šajā datumā un krastmalā. Tas tika sagatavots sadarbībā ar jūras zinātnieku profesoru Maksimu Klarinu no Zadaras Jūrniecības skolas, kurš arī ieprogrammēja gaismas šova sākuma un beigu laikus uz 50 gadiem, sākot ar 2008. gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zadarskilist.hr/clanci/22102009/astronomski-podaci-na-instalaciji-pozdrav-suncu|title=Astronomski podaci na instalaciji Pozdrav Suncu - Zadarski list|publisher=|date=22 October 2009}}&lt;/ref&gt;

Planētu instalācijām ir līdzīgi gredzeni, uz kuriem iegravēts to nosaukums horvātu valodā, kā arī to astronomiskais simbols.

=== Saules moduļi ===
[[Attēls:Monument_to_the_Sun_(vandalizam).jpg|thumb|200x200px|Vandalizēts saules modulis]]
Fotoelektriskie saules moduļi absorbē gaismas enerģiju, pārveido to elektrībā un nodod elektrotīklā. Visa sistēma gadā saražo aptuveni 46 500 kWh, kas ir puse no Zadaras pludmalei nepieciešamās enerģijas.&lt;ref name=&quot;repam&quot; /&gt; Tomēr enerģētiskā nozīme ir tikai simboliska, jo moduļu un visas iekārtas ražošanā ieguldītā enerģija nevar tikt atmaksāta iekārtas kalpošanas laikā. Neatkarīgi no tā, instalācija atmaksājas citā veidā, piesaistot pilsētai lielu skaitu tūristu.

== Izmaksas ==
Būvniecības izmaksas bija 8 miljoni [[Horvātijas kuna|kunu]] (bez PVN) (aptuveni 1,3 miljoni eiro), bet kopējās izmaksas (ieskaitot labiekārtošanu) sasniedza 50 miljonus kunu (aptuveni 7 miljoni eiro). Saules gaismas, mitruma un sāls iedarbības dēļ no 2008. līdz 2013. gadam uzturēšanas izmaksas bija aptuveni 700 tūkstoši kunu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vijesti.rtl.hr/novosti/660911/je-li-cijena-zadarske-atrakcije-pozdrav-suncu-previsoka/|title=Je li cijena zadarske atrakcije Pozdrav Suncu previsoka?|website=Vijesti.hr|date=17 February 2013|access-date={{dat|2025|05|24||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304221720/http://www.vijesti.rtl.hr/novosti/660911/je-li-cijena-zadarske-atrakcije-pozdrav-suncu-previsoka/}}&lt;/ref&gt; 2019. gada martā tika pabeigts plašs renovācijas un modernizācijas projekts 4 miljonu kunu vērtībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antenazadar.hr/clanak/2019/03/4-milijuna-kuna-vrijedan-projekt-tek-otvoren-pozdrav-suncu-opet-ostecen/|title=4 milijuna kuna vrijedan projekt; Tek otvoren Pozdrav Suncu opet - oštećen!|date=28 March 2019|access-date={{dat|2025|05|24||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201020062204/https://www.antenazadar.hr/clanak/2019/03/4-milijuna-kuna-vrijedan-projekt-tek-otvoren-pozdrav-suncu-opet-ostecen/}}&lt;/ref&gt;

== Vandalisms ==
Bojājumi, piemēram, plaisas saules moduļos, ir novēroti vairākkārt, galvenokārt Saules instalācijā, kur bojāti 12 saules moduļi, kā arī Jupitera un Saturna instalācijās. Plaisas izraisīja 3500 kg smags pikaps, kas pārbrauca pāri moduļiem. Pilsēta ieviesa diennakts uzraugu un novērošanas kameras. 2009. gada jūnijā neidentificēts objekts sadauzīja četrus moduļus, bet 8. augusta naktī — vēl divus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://dnevnik.hr/vijesti/hrvatska/vandali-ponovno-ostetili-zadarsku-atrakciju-pozdrav-suncu.html|title=Vandali ponovno oštetili zadarsku atrakciju Pozdrav suncu|last=B.V.|website=Dnevnik.hr}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 5. maijā jauns vīrietis ar āmuru sadauzīja moduļus, nodarot 90 000 eiro lielus zaudējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.total-croatia-news.com/lifestyle/36227-zadar|title=Vandal Destroys 'Monument to the Sun' in Zadar, Damage Worth 660,000 Kuna|website=Total Croatia News|access-date=23 July 2019|date=30 May 2019|archive-date={{dat|2019|05|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190531063226/https://www.total-croatia-news.com/lifestyle/36227-zadar}}&lt;/ref&gt;

== Attēli ==

=== Gaismas šovs ===
&lt;gallery&gt;
Monument to the Sun5.jpg
Gruß_an_die_Sonne_Noikola_Basic_04.JPG
Monument to the Sun4.jpg
Zadar Monument to the Sun 2011 3.jpg
MV Aegean Odyssey, Zadar 6.JPG
&lt;/gallery&gt;

=== Planētas ===
{{Galerija
|title=
|width=100 | height=100
|Attēls:Pozdrav_Suncu_MERKUR.JPG|[[Merkurs (planēta)|Merkurs]]
|Attēls:Pozdrav_Suncu_VENERA.JPG|[[Venera (planēta)|Venera]]
|Attēls:Pozdrav_Suncu_ZEMLJA.JPG|[[Zeme]]
|Attēls:Pozdrav_Suncu_MARS.JPG|[[Marss (planēta)|Marss]]
|Attēls:Pozdrav_Suncu_JUPITER.JPG|[[Jupiters (planēta)|Jupiters]]
|Attēls:Pozdrav_Suncu_SATURN.JPG|[[Saturns (planēta)|Saturns]]
|Attēls:Pozdrav_Suncu_URAN.JPG|[[Urāns (planēta)|Urāns]]
|Attēls:Pozdrav_Suncu_NEPTUN.JPG|[[Neptūns (planēta)|Neptūns]]
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]]
[[Kategorija:Pieminekļi Horvātijā]]
[[Kategorija:Saules enerģija]]</text>
      <sha1>djgetp2aujq89bpysgmmqz5e8liqwez</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aralas baku uzliesmojums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601163</id>
    <revision>
      <id>4486065</id>
      <parentid>4483483</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:25:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486065</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7798" sha1="8do7852pnxu3usinaccqoootciv41r9" xml:space="preserve">'''Aralas baku uzliesmojums''' bija [[Bakas|baku vīrusslimības]] uzliesmojums [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā, kas notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]. Incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā, bet plašāka sabiedrība par to uzzināja tikai 2002. gadā.

== Fons ==
1954. gadā [[Padomju Savienības Aizsardzības ministrija]] ievērojami paplašināja esošo bioloģisko ieroču izmēģinājumu poligonu, kas sākotnēji tika uzbūvēts [[Vozroždeņijes sala|Vozroždeņijas salā]] Arāla jūrā 1948. gadā, tostarp uz blakus esošo [[Komsomoļska (sala)|Komsomoļskas salu]], un nosauca to par '''Araļsku-7'''. Tika paplašināta lauka zinātniskās pētniecības laboratorija bioloģisko eksperimentu veikšanai, un tika uzcelta [[Kantubeka]]s pilsēta, lai izmitinātu darbiniekus un zinātniekus.&lt;ref&gt;Zelicoff, A.P. (2002), &quot;An epidemiological analysis of the 1971 smallpox outbreak in Aralsk, Kazakhstan&quot;, In: Tucker, J.B. and R.A. Zilinskas, eds., ''[http://cns.miis.edu/opapers/op9/op9.pdf The 1971 Smallpox Epidemic in Aralsk, Kazakhstan, and the Soviet Biological Warfare Program]''; [[Monterey, California]]: [[Monterey Institute of International Studies]], Center for Nonproliferation Studies. Occasional Paper No. 9. &lt;/ref&gt; Tur testēto bioloģisko aģentu vidū bija ''[[Bacillus anthracis]]'', ''[[Coxiella burnetii]]'', ''[[Francisella tularensis]]'', ''[[Brucella suis]]'', ''[[Rickettsia prowazekii]]'', ''[[Bakas|Variola major]]'' (bakas), ''[[Yersinia pestis]]'', [[Botulīns|botulīna]] toksīns un Venecuēlas zirgu encefalīta vīruss. Līdz 1960. gadam padomju bioloģisko ieroču programmā bija iekļautas arī daudzas citas pētniecības un darbības iekārtas visā valstī. Araļska-7 vēsturiski bija saistīta ar zivju masveida bojāeju, dažādiem reģionāliem mēra uzliesmojumiem, [[Saiga|saigu antilopju]] bojāeju un atsevišķiem infekcijas slimību gadījumiem Vozroždenijas salas apmeklētāju vidū.

== Incidents ==
Kā pavēstīja padomju ģenerālis [[Pyotr Burgasov|Pjotrs Burgasovs]], baku izmēģinājumi Araļskā-7 lauka apstākļos izraisīja uzliesmojumu 1971. gada 30. jūlijā. Burgasovs, bijušais [[Padomju armija]]s galvenais sanitārais ārsts, bijušais Padomju Savienības veselības ministra vietnieks un vecākais pētnieks Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā, aprakstīja incidentu:&lt;blockquote&gt;Arāla jūrā esošajā Vozroždenijas salā tika pārbaudītas spēcīgākās baku versijas. Pēkšņi man paziņoja, ka [[Arala|Araļskā]] ir bijuši noslēpumaini nāves gadījumi. Arāla flotes pētniecības kuģis &quot;''Ļev Berg''&quot; pietuvojās 15 km no salas (bija aizliegts tuvoties tuvāk par 40 km), un kuģa laboratorijas tehniķe divas reizes dienā uz augšējā klāja ņēma planktona paraugus. Viņa inficējās ar bakām. Pēc atgriešanās mājās Araļskā viņa inficēja vairākus cilvēkus, tostarp bērnus. Viņi visi nomira. Es nojautu iemeslu un piezvanīju Aizsardzības ministrijas Ģenerālštāba priekšniekam ar lūgumu aizliegt tranzīta vilcieniem [[Almati|Alma-Ata]] — [[Maskava]] apstāties Araļskā. Tā rezultātā tika novērsta epidēmija visā valstī. Es piezvanīju [topošajam [[PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums|Padomju Savienības ģenerālsekretāram]] Jurijam] [[Jurijs Andropovs|Andropovam]], kurš tolaik bija [[VDK]] priekšnieks, un informēju viņu par ekskluzīvo baku celmu, kas iegūts Vozroždeņijes salā un laikam izrāvies ārā.&lt;ref name=&quot;Shoham&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Shoham D, Wolfson Z|year=2004|title=The Russian biological weapons program: vanished or disappeared?|url=https://archive.org/details/critical-reviews-in-microbiology_2004_30_4/page/241|journal=Crit. Rev. Microbiol.|volume=30|issue=4|pages=241–61|doi=10.1080/10408410490468812|pmid=15646399}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://mn.ru/issue.php?2001-46-48|title=Smallpox – not a bad weapon|publisher=[[Moscow News]]|website=Interview with General Burgasov|access-date=18 June 2007|language=Russian}}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;Pastāv mazāk populārs uzskats, ka slimība patiesībā izplatījās uz ''Ļevu Bergu'' no citām piekrastes vietām, kur kuģis piestāja — [[Ujali|Ujalu]] salas un ciemata Kazahijas PSR vai [[Kublaustjurta|Komsomoļskas pie Ustjurtas (tagad Kublaustjurta)]] [[Uzbekijas PSR]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Enserink M|year=2002|title=Biowarfare. Did bioweapons test cause a deadly smallpox outbreak?|url=https://archive.org/details/sim_science_2002-06-21_296_5576/page/2116|journal=Science|volume=296|issue=5576|pages=2116–7|doi=10.1126/science.296.5576.2116|pmid=12077372}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last2=Bellomo|first2=Michael|last=Zelicoff|first=Alan P.|title=Microbe: Are We Ready for the Next Plague?|year=2005|publisher=American Management Association|location=New York|isbn=978-0-8144-0865-0|page=[https://archive.org/details/microbeareweread00alan/page/101 101]|url=https://archive.org/details/microbeareweread00alan/page/101}}&lt;/ref&gt;

Incidenta dēļ desmit cilvēki saslima ar bakām, un trīs nevakcinēti cilvēki (sieviete un divi bērni) nomira no slimības hemorāģiskās formas. Viena no kuģa ''“Ļev Berg”'' apkalpes loceklēm saslima ar bakām, kad kuģis nogāja garām 15 km no salas. Viņa 6. augustā saslima ar drudzi, galvassāpēm un mialģiju. Pēc tam kuģis 11. augustā piestāja Araļskas ostas pilsētā. Saslimušā apkalpes locekle atgriezās mājās, un viņai parādījās klepus un temperatūra, kas pārsniedza 38,9 °C grādus Viņas ārsts izrakstīja [[antibiotikas]] un [[Acetilsalicilskābe|aspirīnu]]. Lai gan viņa iepriekš bija vakcinēta pret bakām, vēlāk uz muguras, sejas un galvas ādas parādījās izsitumi; viņas drudzis mazinājās; un viņa atveseļojās līdz 15. augustam. 27. augustā šīs pacientes 9 gadus vecajam brālim parādījās izsitumi un drudzis, viņa pediatrs izrakstīja tetraciklīnu un aspirīnu, un viņš atveseļojās.

Nākamo trīs nedēļu laikā Araļskā parādījās vēl astoņi drudža un izsitumu gadījumi. Pieciem pieaugušajiem vecumā no 23 līdz 60 gadiem un trim bērniem (4 un 9 mēnešus veciem, kā arī 5 gadus vecam bērnam) bakas tika diagnosticētas gan klīniski, gan ar laboratorisko izmeklējumu palīdzību. Šie bērni un 23 gadus veca sieviete iepriekš nebija vakcinēti. Diviem jaunākajiem bērniem un 23 gadus vecajai jaunietei vēlāk attīstījās baku hemorāģiskā forma, un viņi nomira. Pārējie indivīdi iepriekš bija vakcinēti un visi atveseļojās pēc slimības pārvarēšanas.

Augstais hemorāģisko baku gadījumu īpatsvars šajā uzliesmojumā apvienojumā ar inficētspējas līmeni un ģenerāļa Burgasova liecībām ir novedis pie secinājuma, ka 1971. gadā no Araļskas-7 izkļuva uzlabots baku vīrusa paveids, ko bija plānots izmantot kā ieroci.

== Reakcija ==
Tiklīdz slimība tika atpazīta, sekoja plaša veselības iestāžu reakcija uz baku gadījumiem Araļskā. Mazāk nekā divu nedēļu laikā tika vakcinēti aptuveni 50 000 Araļskas iedzīvotāju. Tika ieviesta mājsaimniecības karantīna potenciāli pakļautām personām, un simtiem cilvēku tika izolēti pagaidu iestādē pilsētas nomalē. Visa satiksme uz pilsētu un no tās tika apturēta, un aptuveni 5000 kvadrātmetru platība kopā ar 18 tonnām mājsaimniecības preču tika sadedzināta.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Arāla jūra]]
[[Kategorija:Infekcijas slimības]]
[[Kategorija:Bioloģiskie ieroči]]</text>
      <sha1>8do7852pnxu3usinaccqoootciv41r9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Piņķu muiža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601166</id>
    <revision>
      <id>4486067</id>
      <parentid>4284630</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:28:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486067</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2984" sha1="49acydpbtjt5vtmdbxxx0x01sxqxa2j" xml:space="preserve">[[Attēls:Piņķu muiža 1791.jpg|thumb|300px|Piņķu muiža, Sv. Nikolaja baznīca un ūdensdzirnavas 1791. gada kartē]]
'''Piņķu muiža''' ({{val|de|Finkenhof}}) bija [[Rīga]]s pilsētai piederoša [[muiža]] tagadējā [[Mārupes pagasts|Mārupes pagasta]] [[Piņķi|Piņķu]] ciemā. Līdz mūsdienām tās ēkas nav saglabājušās.

== Vēsture ==
[[Attēls:BM09165Am.jpg|thumb|left|Piņķu muižas attēls no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] kolekcijas (1804)]]
Zināms, ka 1565. gadā pie [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku teritorijas]] un jaundibinātās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s robežas [[Beberbeķu dzirnavezers|Beberbeķu ezera]] apkārtnē bija Rīgas namnieku pļavas un muižiņu lauki.&lt;ref&gt;Šterns I. Viduslaiku Rīga ārpus Rīgas// Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. 1. sēj.- Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1998.-371. lpp.&lt;/ref&gt; Tajā laikā zeme pie [[Neriņa]]s upītes piederēja Rīgas namniekam L. Cimmermanim, 1587. gadā viņa pēcnācēji divas muižiņas pārdeva Rīgas varkaļu [[cunfte]]s meistaram H. Veteram. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā viņa mantinieki nopirka arī Baložu sētu un ierīkoja ūdensdzirnavas, kas darbināja vara apstrādes manufaktūras ierīces līdz 1702. gadam, kad pēc [[Rīgas aplenkums (1700)|Rīgas aplenkuma]] [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā dzirnavas pārdēvēja par Varkaļu (Kuperšmīda) muižu. 1742. gadā muižiņai pievienoja arī Šulca jeb Skultes muižu un ierīkoja Mūra krogu. Dzirnavu ēkas kritiskais stāvoklis 1757. gadā mudināja celt jaunas dzirnavas.&lt;ref&gt;Broce J.K. Op. cit.- 330. lpp.&lt;/ref&gt;

18. un 19. gadsimtā Piņķu muiža ar baznīcu bija [[Piņķu draudzes novads|Piņķu draudzes novadā]]. 1805. gadā daļu no muižas zemes pievienoja [[Beberbeķu muiža]]i.&lt;ref&gt;Broce J.K.Op. cit. — 329. lpp.&lt;/ref&gt; 1815. gadā Piņķu muižas “Ļutās” piedzima [[Ansis Leitāns]].

19. gadsimta beigās Konstantīns Metings vienā no Rīgas ceļvežiem aprakstīja kājāmgājēju maršrutus pa [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] līdz Pūpei ([[Babīte]]i) jeb Krējuma krogam, kurā pamielojies var doties tālāk uz [[Piņķu baznīca|Piņķu baznīcu]] vai arī ”cauri skaistam, vecam mežam uz jauko Beberbeķi un no turienes tālāk uz [[Babītes ezers|Babītes ezeru]], uz mūsu Rīgas [[Eldorado]]. Naski ejot Beberbeķe sasniedzama ¾ stundās. Atspirdzinājums (piens un maize) pieejams turienes ūdensdzirnavās.”

Pēdējais Piņķu muižas nomnieks bija Pēteris Grūbe, kurš 1926. gadā muižu nomāja uz 12 gadiem par 6000 Ls gadā, muižā bija nodarbināti vairāki desmiti laukstrādnieku. Grūbe tirgoja pienu Rīgas veikalos ar saukli: “Piens no vislabākās moderniecības Latvijā — Piņķu muižas!”.

1937. gadā Piņķu muižas dzīvojamo ēku nopostīja ugunsgrēks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Piņķi]]</text>
      <sha1>49acydpbtjt5vtmdbxxx0x01sxqxa2j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bello meža kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602045</id>
    <revision>
      <id>4486137</id>
      <parentid>4308971</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:58:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486137</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17431" sha1="nmy1r1ewgn1mv5zwlvhlpfwdk2ia46w" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Bello meža kauja
| width       = 
| partof      = [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte]]s
| image       = Scott Belleau Wood.jpg|300px
| caption     = 
| date        = {{dat|1918|06|1}} - {{dat|1918|06|26}}
| place       = [[Bello (Ēna)|Bello mežs]] netālu no [[Marnas upe]]s, {{FRA}}
| map_type    = 
| map_relief  = jā
| latitude    = 
| longitude   = 
|coordinates= {{coord|49.073|N|3.290|E|format=dms|display=inline,title}}
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = [[Antante]]s uzvara
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{flaga|ASV}} [[ASV]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag_of_the_United_Kingdom.svg|border|23px]] [[Britu impērija]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of France (1794–1815, 1830–1958).svg|border|23px]] [[Francija]]
| combatant2  = {{flaga|German Empire}} [[Vācijas Impērija]]
| combatant3  = 
| commander1  = {{flaga|ASV}} {{ubl|[[Džons Peršings]]|[[Džeimss Harbords]]|[[Omars Bandijs]]}}
| commander2  = {{flaga|Vācu impērija}} [[Prūsijas kroņprincis Vilhelms]]&lt;br&gt;[[Rihards fon Konta]]
| commander3  = 
| units1      = 
| units2      = 
| units3      = 
| strength1   = 
2 ASV Armijas divīzijas (tostarp 1 ASV jūras kājnieku [[brigāde]])&lt;br&gt;
Franču 6. armija (elementi)
Britu IX korpuss (elementi)
| strength2   = 
5 vācu divīzijas
| strength3   = 
| casualties1 = {{flaga|ASV}} 9777&lt;ref name=stewart&gt;{{grāmatas atsauce|title=The United States Army in a Global Era, 1917–2003|series=American Military History. Volume Two|publisher=Center of Military History, United States Army|location=Washington, DC|year=2005|editor1-last=Stewart|editor1-first=Richard W.|url=https://history.army.mil/books/AMH-V2/AMH%20V2/Chapter1.htm |archive-url=https://web.archive.org/web/20071214153202/http://www.history.army.mil/books/AMH-V2/AMH%20V2/chapter1.htm |dead-url= |archive-date=14 December 2007 |access-date=5 September 2020 }}&lt;/ref&gt;
| casualties2 = {{flaga|Vācu impērija}} 10 000+
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}
'''Bello meža kauja''' ({{val|en|Battle of Belleau Wood}}; 1918. gada 1.–26. jūnijs) bija nozīmīga kauja, kas notika [[Pavasara ofensīva (1918)|vācu pavasara ofensīvas]] laikā [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] netālu no [[Marnas upe]]s [[Francija|Francijā]]. Kaujā piedalījās ASV 2. (ģenerālmajora [[Omars Bandijs|Omara Bandija]] vadībā) un 3. divīzija kopā ar Francijas un Lielbritānijas spēkiem pret dažādām vācu vienībām, tostarp 237., 10., 197., 87. un 28. [[divīzija]]s elementiem.&lt;ref name=chateau&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Château-Thierry: The Battle for Belleau Wood |access-date=5 September 2020 |url=http://www.worldwar1.com/dbc/ct_bw.htm|work=The Great War Society}}&lt;/ref&gt; Šī kauja ir kļuvusi par svarīgu [[ASV Jūras kājnieku korpuss|Amerikas Savienoto Valstu jūras kājnieku korpusa]] vēstures sastāvdaļu.
== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|Pavasara ofensīva (1918)}}
1918. gada martā, kad Krievijai izstājoties no kara [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]], Vācijai atbrīvojās gandrīz 50 papildu divīzijas, tā uzsāka virkni uzbrukumu Rietumu frontē, cerot sakaut sabiedrotos, pirms ASV spēki varētu tikt pilnībā izvietoti rietumu frontē. Trešā vācu ofensīva pret francūžiem, kas tika uzsākta maijā starp [[Suasona|Suasonu]] un [[Reimsa|Reimsu]], pazīstama kā [[Trešā Ēnas kauja]], ļāva vāciešiem 27. maijā sasniegt Marnas upes ziemeļu krastu pie Šato-Tjerī pilsētas, 95 kilometru attālumā no [[Parīze]]s. 31. maijā ASV 3. divīzijas 7. ložmetēju bataljons&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|publisher=National WWI Museum and Memorial|date=26 June 2018|title=The Americans Enter the Fray: June–August 1918|first=Shawn|last=Faulkner|url=https://www.youtube.com/watch?v=FoZfyuqQ-FA|archive-url=https://web.archive.org/web/20250529193011/https://www.youtube.com/watch?v=FoZfyuqQ-FA|archive-date=2025-05-29|dead-url=|access-date=2 May 2021|website=Youtube}}&lt;/ref&gt; atbalstīja [[Senegāliešu strēlnieki|Senegāliešu strēlniekus]] (''Senegalese Tirailleurs''), lai aizturētu vācu uzbrukumu Šato-Tjerī rajonā, sīvā cīņā par katru māju, un vācu uzbrukums novirzījās uz Esomu pie Marnas un Bello meža virzienā.

1. jūnijā komūnas Šato-Tjerī un Esoma pie Marnas krita vācu rokās, un vācu karaspēks iegāja Bello mežā. ASV 2. kājnieku divīzija, kurā ietilpa arī ASV jūras kājnieku brigāde, tika ievesta pa Parīzes-Mecas šoseju. 9. kājnieku pulks tika izvietots starp šoseju un Marnu, bet 6. jūras kājnieku pulks tika izvietots pa kreisi no tiem. 5. jūras kājnieku un 23. kājnieku pulki tika atstāti rezervē.

== Kaujas gaita ==
[[Attēls:2ndBattleOfTheMarne.jpg|thumb|Kaujas teritorijas karte]]
1. jūnija vakarā vācu spēki pārrāva franču aizsardzības līnijas pa kreisi no amerikāņu jūras kājniekiem. Reaģējot uz šo zaudējumu, ASV rezervisti veica vairāk nekā 10 kilometru garu forsēto maršu, lai aizpildītu līnijas pāarāvumu, to sasniedzot līdz rītausmai. Līdz 2. jūnija tumsai ASV spēki noturēja līniju uz ziemeļiem no Parīzes—Mecas šosejas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://books.google.com/books?id=-sbEQgAACAAJ |title=«The U.S. Marine Corps Story» |access-date=2021-08-10 |archive-date=2021-08-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210810101124/https://books.google.com/books?id=-sbEQgAACAAJ |deadlink=}}&lt;/ref&gt;

Vācu komandieri pavēlēja virzīties caur Bello mežu komūnu [[Mariņī leŠatēla]]s un Lūsijas virzienā kā daļu no plašākas ofensīvas, kuras laikā citi vācu spēki šķērsotu arī Marnas upi. Jūras kājnieku brigādes komandieris, armijas ģenerālis [[Džeimss Harbords]], atcēla franču pavēli rakt tranšejas tālāk aizmugurē un pavēlēja jūras kājniekiem &quot;noturēt savu pozīciju&quot; par katru cenu. Izmantojot [[durklis|durkļus]], jūras kājnieki izraka seklas kaujas pozīcijas, no kurām viņi varēja apšaudīt vāciešus. 3. jūnija pēcpusdienā vācu kājnieki uzbruka jūras kājnieku pozīcijām pāri labības laukiem. Jūras kājnieki nogaidīja, līdz vācieši bija 91 m attālumā no pozīcijām, pirms atklāja nāvējošu šauteņu uguni, kas apspieda vācu kājnieku viļņus un piespieda izdzīvojušos atkāpties mežā.&lt;ref&gt;[https://archive.defense.gov/news/newsarticle.aspx?id=43169 «Marines' First Crucible: Belleau Wood»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190630101804/https://archive.defense.gov/news/newsarticle.aspx?id=43169 |date={{dat|2019|06|30||bez}} }} {{Wayback|url=https://archive.defense.gov/news/newsarticle.aspx?id=43169 |date=20190630101804 }}{{ref-en}}&lt;/ref&gt;

4. jūnijā ģenerālmajors Bandijs, kurš komandēja 2. divīziju, pārņēma frontes amerikāņu sektora vadību. Nākamo divu dienu laikā jūras kājnieki atvairīja nepārtrauktos vācu kājnieku uzbrukumus. Kā papildspēki ieradās franču 167. divīzija, dodot Bandijam iespēju nostiprināt savu 1800 m  garo fronti. Bandija 3. brigāde turēja līnijas dienvidu sektoru, savukārt jūras kājnieku brigāde turēja ziemeļu līniju no Triangulārās fermas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://vt.edu/about/locations/buildings/major-williams-hall.html |title=«Major Williams Hall — Virginia Tech» |access-date=2021-08-10 |archive-date=2018-05-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180521151945/https://vt.edu/about/buildings/major-williams-hall.html |deadlink= }}&lt;/ref&gt;

6. jūnija rītausmā franču artilērija apšaudīja vācu pozīcijas Bello mežā, bet lielākā daļa lādiņu netrāpīja mērķī un nokrita aiz meža, un tie, kas trāpīja, vāciešiem nenodarīja lielu ļaunumu.

Plkst. 4:30 amerikāņu karaspēks sāka savu uzbrukumu. Pēc īsas, sīvas kaujas jūras kājnieki ieņēma 142. kalnu un atvairīja visus vācu pretuzbrukumus un līdz pulksten 9:00 kauja bija beigusies.

Pēc vēl vienas neveiksmīgas apšaudes pulksten 17:00, ar tikai trim bataljoniem (ne vairāk kā 2000 vīru), amerikāņi turpināja savu ofensīvu. Jūras kājnieku grupas rāpoja cauri krūmājiem un akmeņiem pie vācu ložmetēju ligzdām un meta uz tām granātas, pēc tam metās tuvcīņā. Vācu ložmetējnieki turpināja sīvu uguni līdz pēdējam brīdim un tad parasti padevās. Bet citas vācu ložmetēju ligzdas, kas palika nepamanītas, atklāja uguni uzbrūkošo amerikāņu vienību aizmugurē.

6. pulka 2 rotas sasniedza Burešas ciema nomali. Līdz pulksten 14:00, ciešot lielus zaudējumus, amerikāņi ieņēma šo ciematu.

Sīva un asiņaina cīņa par mežu turpinājās vēl apmēram 3 nedēļas. 26. jūnijā tika attīrītas pēdējās vācu pozīcijas meža ziemeļu daļā.

Bello meža kauja ir pirmā lielā [[ASV Armija|amerikāņu armijas]] kauja Pirmajā pasaules karā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://chroniclingamerica.loc.gov/lccn/sn83030431/1919-03-09/ed-1/seq-67/ |title=&quot;Straight to Deaths Marched the U.S. Marines, &quot;With Heads Up and the Light of Battle in Their Eyes, « says their Commander» |access-date=2021-08-10 |archive-date=2021-08-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210810101124/https://chroniclingamerica.loc.gov/lccn/sn83030431/1919-03-09/ed-1/seq-67/ |deadlink=}}&lt;/ref&gt;

Pēc vācu pavasara ofensīvas apstāšanās iniciatīva karā beidzot nonāca [[Antante]]s rokās.
== Sekas ==
Amerikas Savienoto Valstu spēki zaudēja 9777 karavīrus, tostarp 1811 kritušos. Daudzi ir apglabāti netālu esošajā [[Ēnas-Marnas amerikaņu kapsētas un memoriāls|Ēnas-Marnas amerikāņu kapsētā]]. Mazāk skaidrības ir par vācu zaudējumiem, kas tiek lēsts uz vairāk nekā 10 000, ​​un 1600 tika sagūstīti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.historyofwar.org/articles/battles_belleau_wood.html|title=Battle of Belleau Wood, 6–26 June 1918|first=J|last=Rickard|date= 10 August 2007|access-date=25 September 2008}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Cannon at Belleau Wood, France (4752498847).jpg|thumb|Lielgabals Bello mežā mūsdienās]]
Pēc kaujas franči par godu jūras kājnieku drosmei un varonībai pārdēvēja mežu par ''Bois de la Brigade de Marine'' (“Jūras kājnieku brigādes mežs”). Vēlāk Francijas valdība piešķīra arī 5. un 6. jūras kājnieku pulkam, 6. ložmetēju bataljonam un ASV Armijas 2. inženieru pulkam apbalvojumu [[Kara krusts 1914-1918 (Francija)|Kara krustu]]. Oficiālā vācu ziņojumā jūras kājnieki tika klasificēti kā &quot;enerģiski, pašpārliecināti un labi šāvēji...&quot;  Ģenerālis [[Džons Peršings|Peršings]] — [[Amerikāņu ekspedīcijas spēki|AEF]] komandieris — teica: &quot;Nāvējošākais ierocis pasaulē ir Amerikas Savienoto Valstu jūras kājnieks un viņa šautene.&quot;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=McCahill |first=William P. |url=https://www.questia.com/read/93994636/hit-the-beach-your-Marine-Corps-in-action |title=Hit the Beach! Your Marine Corps in Action |location=New York |publisher=W. H. Wise |year=1948 |oclc=1825060 |page=18 |access-date= |archive-date=3 July 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150703003740/https://www.questia.com/read/93994636/hit-the-beach-your-Marine-Corps-in-action |dead-url= }}&lt;/ref&gt; Peršings arī teica: &quot;Bello meža kauja ASV bija lielākā kauja kopš [[Apomatoksas kauja|Apomatoksas]] un nozīmīgākā sadursme, kāda Amerikas karaspēkam jebkad ir bijusi ar ārvalstu ienaidnieku.&quot;

Deviņiem jūras kājniekiem un Jūras spēku hospitāļa māceklim tika piešķirtas 10 [[Goda medaļa]]s, kā arī vairāki Jūras spēku krusti jūras kājniekiem un Jūras spēku personālam un Izcilo dienestu krusti karavīriem 2. inženieru pulkā un 7. ASV kājnieku pulkā.
[[Attēls:Teufel Hunden US Marines recruiting poster.jpg|thumb|Amerikāņa Čārlza B. Folsa rekrūšu vervēšanas plakātā tiek izmantota iesauka &quot;Teufel Hunden&quot; (Velna suns)]]
Leģenda un nostāsti vēsta, ka vācieši jūras kājnieku apzīmēšanai lietoja terminu ''Teufelshunde'' ('velna suņi'). Tomēr tas nav apstiprināts, jo šis termins tā laika vācu valodā nebija plaši pazīstams. Tuvākais izplatītākais vācu valodas termins būtu Höllenhunde, kas nozīmē “elles suns”. Neatkarīgi no termina izcelsmes, desmit gadus pēc kaujas pulkvežleitnants Ernsts Otto no Vācijas armijas Vēstures nodaļas rakstīja par jūras kājniekiem: “Viņu neatlaidīgā virzība uz priekšu un lielā drošsirdība pretiniekos iedvesa cieņu.”&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Historical committee, Second Division Association|editor1-last=Spaulding|editor1-first=Oliver Lyman|editor2-last=Wright|editor2-first=John Womack|title=The Second Division American Expeditionary Force in France, 1917–1919, Volume 2, Part 4|date=1937|publisher=The Hillman Press, Incorporated|page=94}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
* Alexander, Joseph H. ''Three Touchstone Battles: Belleau Wood, Iwo Jima, Chosin Reservoir.'' Quantico, VA: Marine Corps Association, 1997. {{ISBN|0-940328-20-8}} {{OCLC|41291781}}
* Andriot, R. ''Belleau Wood and the American Army: the 2nd and 26th Divisions (June and July 1918).'' Foster, RI: Brass Hat, 1986. {{OCLC|13908162}}
* Asprey, Robert B. ''At Belleau Wood.'' New York: Putnam [1965]. {{OCLC|1183470}}
* Axelrod, Alan. ''Miracle at Belleau Wood: the birth of the modern U.S. Marine Corps.'' Guilford, CN: Lyons Press, 2007. {{ISBN|1-59921-025-8}} {{OCLC|144579996}}
* Bonk, David, and Peter Dennis. ''Château Thierry &amp; Belleau Wood 1918: America's Baptism of Fire on the Marne.'' Botley, Oxford, UK: Osprey Pub, 2007. {{ISBN|1-84603-034-X}} {{OCLC|85443414}}
* Bosco, Peter I., and Antoinette Bosco. ''World War I.'' New York: Facts on File, 2003. {{ISBN|0-8160-4940-8}} {{OCLC|49627626}}
* Brady, James. ''Why Marines fight.'' New York: Thomas Dunne Books/St. Martin's Press, 2007. {{ISBN|0-312-37280-9}} {{OCLC|141386317}}
* Camp, Richard D. ''Leatherneck legends: conversations with the Marine Corps' Old Breed.'' St. Paul, MN: Zenith Press, 2006. {{ISBN|0-7603-2157-4}} {{OCLC|64743738}}
* Camp, Richard D. ''The Devil Dogs at Belleau Wood: U.S. Marines in World War I.'' Minneapolis, MN: Zenith Press, 2008. {{ISBN|0-7603-3189-8}} {{OCLC|173480600}}
* Catlin, Albertus W., and Walter A. Dyer. ''&quot;With the help of God and a few Marines&quot;: the battles of Chateau Thierry and Belleau Wood.'' Yardley: Westholme, [2013]. {{ISBN|1-59416-188-7}} {{OCLC|847837399}}
* Clark, George B. ''Devil dogs: fighting Marines of World War I.'' Novato, CA: Presidio Press, 1999. {{ISBN|0-89141-653-6}} {{OCLC|39292794}}
* Clark, George B. ''The History of the Third Battalion 5th Marines, 1917–1918.'' Pike, NH: Brass Hat, 1996. {{OCLC|45901714}}
* Clark, George B. ''Their time in hell: the 4th Marine Brigade at Belleau Wood, June 1918.'' Pike, NH: Brass Hat, 1996. {{OCLC|41409483}}
* Cowley, Robert. ''The Great War: perspectives on the First World War.'' New York: Random House, 2003. {{ISBN|0-375-50909-7}} {{OCLC|51046965}}
* Crocker, H.W. ''The Yanks are coming: a military history of the United States in World War I.'' Washington, DC: Regnery Publishing, 2014. {{ISBN|1-62157-262-5}} {{OCLC|870288525}}
* Daniels, Josephus, William, John J. Pershing, and Charles F. Horne. ''Château-Thierry and Belleau Wood: how America held back the Germans at the Marne, May 31st–July 1st.'' S.l: s.n, 1923 {{OCLC|13240374}}
* ''Devil Dogs Chronicle: Voices of the 4th Marine Brigade in World War I.'' Lawrence, KS: University Press of Kansas, 2013. {{ISBN|0-7006-1896-1}} {{OCLC|816317940}}
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Battle of Belleau Wood}}
* [https://web.archive.org/web/20100527071557/http://www.usaww1.com/American-Expeditionary-Force/American-Expeditionary-Force-Chateau-Thierry.php4 Battle of Belleau Wood at the American Expeditionary Force website]
* [http://www.thibaultvilla.com/toSeeDoWWI.asp Photos of Belleau Wood as it is today] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241127064804/http://www.thibaultvilla.com/toSeeDoWWI.asp |date={{dat|2024|11|27||bez}} }}
* [http://www.historylearningsite.co.uk/battle_belleau_wood.htm The Battle of Belleau Wood] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201130022530/https://www.historylearningsite.co.uk/battle_belleau_wood.htm |date={{dat|2020|11|30||bez}} }}
* [http://archive.defense.gov/news/newsarticle.aspx?id=43169 Marines' First Crucible: Belleau Wood] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924062635/http://archive.defense.gov/news/newsarticle.aspx?id=43169 |date=24 September 2015 }}
* [https://web.archive.org/web/20140812105440/https://www.marines.com/videos/-/video-library/detail/video_battle_of_belleau_wood Battle of Belleau Wood]
* [http://www.historyofwar.org/articles/battles_belleau_wood.html Battle of Belleau Wood, 6–26 June 1918]
* [http://www.history.army.mil/armyhistory/AH58newOCR.pdf Devil Dogs in Olive Drab: The 2d Engineers at Belleau Wood] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304123625/http://www.history.army.mil/armyhistory/AH58newOCR.pdf |date=4 March 2016 }}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]]
[[Kategorija:1918. gads]]</text>
      <sha1>nmy1r1ewgn1mv5zwlvhlpfwdk2ia46w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>F1 (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604359</id>
    <revision>
      <id>4486295</id>
      <parentid>4444366</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:44:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>box office update.......</comment>
      <origin>4486295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4367" sha1="09z4b9oq0huc2eq9cq91ya5vqi3277u" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = F1
 | oriģinālnos = ''F1''
 |      attēls = F1-movie-plakats.jpg
 |    paraksts = 
 |       žanrs = 
 |    režisors = [[Džozefs Kosinskis]]
 |  producents = * [[Džerijs Brukhaimers]]
* Džozefs Kosinskis
* [[Luiss Hamiltons]]
* [[Breds Pits]]
* [[Dede Gārdnere]]
* [[Džeremijs Kleiners]]
* Čeds Omens
 |   scenārijs = [[Erens Krīgers]]
 |     aktieri = * Breds Pits
* [[Demsons Idriss]]
* [[Kerija Kondone]]
* [[Tobiass Menziss]]
* [[Havjers Bardems]]
 |      mūzika = [[Hanss Cimmers]]
 |   operators = [[Klaudio Miranda]]
 |     montāža = [[Stīvens Mirione]]
 |     studija = * ''[[Apple Studios]]''
* ''[[Jerry Bruckheimer Films]]''
* ''[[Plan B Entertainment]]''
* ''Monolith Pictures''
* ''Dawn Apollo Films''
 | izplatītājs = * ''[[Apple Original Films]]''
* ''[[Warner Bros. Pictures]]''
 |    izdošana = {{filmas datums|2025|6|16|''[[Radio City]]''|2025|6|27|ASV}}
 |      ilgums = 156 minūtes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2025-05-21|title=''F1® the Movie'' (12A)|url=https://www.bbfc.co.uk/release/f1-the-movie-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdi4odm5|access-date=2025-05-21|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|language=en}}&lt;/ref&gt;
 |      valsts = {{USA}}
 |      valoda = [[angļu valoda|angļu]]
 |     budžets = {{ASV dolārs|200—300 miljoni}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/film/box-office/brad-pitt-f1-movie-box-office-record-apple-megan-2-flops-1236443608/|title=Brad Pitt's 'F1' Delivers Apple's First Box Office Hit With $55.6 Million Debut, 'M3GAN 2.0' Fizzles With $10 Million|first=Rebecca|last=Rubin|date=June 29, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=2025-06-27 |title='F1' Zooms To $10M Previews, An Apple Original Films Record; 'M3GAN 2.0' $1.5M – Friday AM Box Office |url=https://deadline.com/2025/06/box-office-f1-megan-2-0-1236444277/ |access-date=2025-06-27 |website=Deadline |language=en}}&lt;/ref&gt;
 |    ienākumi = {{ASV dolārs|634,1 miljoni}}&lt;ref name=BOM&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= F1: The Movie |url= https://www.boxofficemojo.com/title/tt16311594/ |website=Box Office Mojo |access-date={{dat|2026|6|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 
}}
'''&quot;F1&quot;''' ({{val|en|F1}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] ASV [[sporta filma|sporta]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Džozefs Kosinskis]], scenārija autors ir [[Erens Krīgers]], bet viens no producentiem ir [[Džerijs Brukhaimers]]. Visi trīs iepriekš strādājuši kopā pie filmas &quot;[[Top Gun: Maveriks]]&quot; (2022). Galvenās lomas filmā atveido [[Breds Pits]], [[Demsons Idriss]], [[Kerija Kondone]], [[Tobiass Menziss]] un [[Havjers Bardems]]. Filma stāsta par [[autosports|sacīkšu braucēju]] Soniju Heizu (Pits), kurš pēc 30 gadu prombūtnes atgriežas [[Formula 1]] (F1) sacīkstēs, lai glābtu sava bijušā komandas biedra komandu APXGP no bankrota.

Filmas veidotāji sadarbojās ar [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] — F1 vadošo institūciju; sacīkšu ainas adaptēja no reālu {{F1|2023}}. un {{F1|2024}}. gada pasaules čempionātu kadriem, un visā filmā piedalījās reālas F1 komandas un braucēji, tostarp [[Fernando Alonso]], [[Makss Verstapens]] un [[Luiss Hamiltons]], kurš ir arī viens no filmas producentiem.

Filmas &quot;F1&quot; pirmizrāde notika ''[[Radio City]]'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] {{dat|2025|6|16||bez}}, bet Amerikas Savienoto Valstu kinoteātros filma bija skatāma no 27. jūnija, un to izplatīja ''[[Warner Bros. Pictures]]''. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 634 miljonu ASV dolāru pie 200—300 miljonu liela ražošanas budžeta — [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|devītā ienesīgākā 2025. gada filma]]. Filmu nominēja [[98. Kinoakadēmijas balva]]i četrās kategorijās, tai skaitā kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;. Tā saņēma balvu kategorijā &quot;[[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Džozefs Kosinskis}}

[[Kategorija:2025. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Motoru sporta filmas]]
[[Kategorija:Apple TV+ filmas]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]
[[Kategorija:Formula 1]]</text>
      <sha1>09z4b9oq0huc2eq9cq91ya5vqi3277u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas dzelzceļa sabiedrība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605619</id>
    <revision>
      <id>4486063</id>
      <parentid>4324248</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:18:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486063</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13939" sha1="2lqrpwj5j0etw6ce5shieu4sledr4kp" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = Baltijas dzelzceļa sabiedrība
| native_name      = {{val|de|Baltische Eisenbahn-Gesellschaft}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Общество Балтийской железной дороги}}
| logo             = Иллюстрация к статье «Балтийская линия». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg
| logo_caption     = Baltijas dzelzceļa sabiedrības līniju karte (1911)
| image            = Baltische Eisenbahn-Gesellschaft 125 Rb 1875.jpg
| image_caption    = Baltijas dzelzceļa sabiedrības 125 rubļu akcija (1875)
| type             = akciju sabiedrība
| fate             = nacionalizēta un iekļauta Ziemeļrietumu dzelzceļos
| successor        = Ziemeļrietumu dzelzceļi
| foundation       = {{dat|1868|11|23}}
| founder          = [[Aleksandrs fon der Pālens]]
| defunct          = {{dat|1907|1|14}}
| location_city    = [[Sanktpēterburga]]
| location_country = [[Krievijas Impērija]]
| area_served      = [[Igaunijas guberņa]], [[Vidzemes guberņa]], [[Pēterburgas guberņa]]
| key_people       = [[Aleksandrs fon der Pālens]] (prezidents)
| industry         = [[dzelzceļa transports]]
| services         = pasažieru un kravu pārvadājumi
| footnotes        = visi datumi līdz 1918. gadam norādīti pēc Jūlija kalendāra, ja nav norādīts citādi.
}}
'''Baltijas dzelzceļa sabiedrība''' ({{Val|de|Baltische Eisenbahn-Gesellschaft}}, {{Val|ru|Общество Балтийской железной дороги}}) bija sākotnēji privāta, vēlāk valstij piederoša dzelzceļa sabiedrība [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], kas pastāvēja no 1868. līdz 1907. gadam. Sabiedrības galvenā līnija savienoja Baltijas jūras ostas [[Paldiski]] un [[Tallina|Rēveli]] ar impērijas galvaspilsētu [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]] un tās dzelzceļa tīklu.

Sabiedrības izveidotajam dzelzceļam bija izšķiroša loma Baltijas guberņu industrializācijā un tirdzniecības attīstībā. Mūsdienās dzelzceļa bijušās līnijas atrodas [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s ([[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas]] un [[Pleskavas apgabals|Pleskavas]] apgabalu) teritorijā. Viss tīkls izbūvēts Krievijas platuma (1524 mm) [[Sliežu platums|sliežu platumā]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Alexander_von_der_Pahlen.jpg|alt=|left|thumb|Igaunijas bruņniecības landmaršals un Baltijas dzelzceļa sabiedrības pirmais prezidents barons [[Aleksandrs fon der Pālens]]]]

=== Dibināšana un mērķi ===
19. gadsimta vidū Baltijas guberņu muižniecība un tirgotāji bija vitāli ieinteresēti dzelzceļa savienojuma izveidē ar Krievijas centrālajiem reģioniem. Šāds savienojums nodrošinātu izejvielu un preču, īpaši [[labība]]s, efektīvu transportēšanu uz [[Baltijas jūra]]s ostām tālākam eksportam.

Pēc vairākiem sākotnējiem projektiem, 1868. gada 10. augustā (pēc jaunā stila 22. augustā) Krievijas Impērijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] apstiprināja koncesiju dzelzceļa līnijas būvniecībai no Paldiskiem (tolaik Baltijas Osta) caur Rēveli (Tallinu) un [[Narva|Narvu]] līdz [[Gatčina]]i, ar savienojumu ar [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Sanktpēterburgas—Varšavas]] līniju. Koncesija paredzēja, ka dzelzceļu uz savu risku būvēs privāta sabiedrība, kas 85 gadus drīkstēs to ekspluatēt, pēc kā līnijai bez atlīdzības bija jāpāriet valsts īpašumā. Valsts paturēja tiesības līniju izpirkt pēc 20 gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ajaloomuuseum.ee/naitused/teemanaitused/raudtee-ja-raudteejaam-eestis-19-saj-20-saj-algul |title=RAUDTEE JA RAUDTEEJAAM EESTIS 19. SAJ. – 20. SAJ. ALGUL |accessdate=2025-07-20 |publisher=Eesti Ajaloomuuseum }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1868. gada 23. novembrī Sanktpēterburgā oficiāli nodibināja '''Baltijas dzelzceļa sabiedrību'''. Par tās prezidentu kļuva [[Igaunijas bruņniecība]]s priekšnieks, barons [[Aleksandrs fon der Pālens]], bet galvenie akcionāri bija Igaunijas muižnieki un Tallinas tirgotāji.

=== Būvniecība un attīstība ===
[[Attēls:LigovoStation_old.jpg|alt=|thumb|Ligovas stacija netālu no Sanktpēterburgas 20. gadsimta sākumā]]
Dzelzceļa būvniecība sākās 1869. gada maijā un, pateicoties labajai organizācijai, pabeigta rekordātrumā — 1870. gada augustā. Līniju izbūvēja no Paldiskiem līdz [[Tosno]], kur tā pieslēdzās impērijas nozīmīgākajai — [[Nikolaja dzelzceļš|Nikolaja dzelzceļa]] (Sanktpēterburga—Maskava) līnijai. Kopējais garums sasniedza gandrīz 415 km. Līniju oficiāli atklāja 1870. gada 5. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.erm.ee/en/content/estonian-railway-150-railway-post-part-one |title=The Estonian railway 150: The railway post (part one) |accessdate=2025-07-20 |date=2020-05-18 |work=ERMi blogi |publisher=Eesti Rahva Muuseum}}&lt;/ref&gt;

1872. gadā Baltijas dzelzceļa sabiedrība savā īpašumā ieguva Pēterhofas dzelzceļu, kas apkalpoja Sanktpēterburgas piepilsētas līnijas uz [[Pēterhofa|Pēterhofu]] un [[Krasnoje Selo]]. Lai savienotu abus tīklus, izbūvēja posmu starp Gatčinu un Krasnoje Selo. Līdz ar to pasažieru vilcieni no Rēveles sāka pienākt Pēterhofas stacijā Sanktpēterburgā, ko drīz pārdēvēja par '''Baltijas staciju''' ({{Val|ru|Балтийский вокзал}}).

=== Paplašināšanās un nacionalizācija ===
1876. gadā atklāja atzarojuma līniju no [[Tapa]]s uz [[Tartu|Tērbatu]], kas veicināja Dienvidigaunijas saimniecisko attīstību. 1889. gadā šo līniju pagarināja no Tērbatas līdz [[Valga|Valkai]], kur tā izveidoja savienojumu ar nesen uzbūvēto [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Pleskavas—Rīgas dzelzceļu]], tādējādi pilnībā integrējot Baltijas dzelzceļu reģiona kopējā tīklā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf|title=Dzelzceļi Latvijā|last=Altbergs|first=Toms|author2=K. Augustāne|publisher=Industriālais mantojums|work=|accessdate=2025-07-20|date=2019|pages=48|language=lv|author3=I. Pētersone|format=PDF|archive-date=2024-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20240702215750/https://www.ldz.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf}}&lt;/ref&gt;

1893. gada 26. aprīlī saskaņā ar Krievijas Impērijas valdības lēmumu par dzelzceļu nacionalizāciju, valsts Baltijas dzelzceļa sabiedrību izpirka. To apvienoja ar Pleskavas—Rīgas dzelzceļu, izveidojot jaunu struktūru — '''Baltijas un Pleskavas—Rīgas dzelzceļš''' ({{Val|ru|Балтийская и Псково-Рижская железная дорога}}) ar galveno pārvaldi Sanktpēterburgā.

Visbeidzot, ar ķeizara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] rīkojumu 1907. gada 14. janvārī, šo apvienoto struktūru iekļāva jaunizveidotajos '''Ziemeļrietumu dzelzceļos''' ({{Val|ru|Северо-Западные железные дороги}}), kurā apvienoja arī Sanktpēterburgas—Varšavas dzelzceļu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Infrastruktūra un līniju tīkls ==
Lielākā daļa līniju bija vienceļa, izņemot noslogotākos piepilsētas posmus pie Sanktpēterburgas. 1902. gadā kopējais sliežu ceļu garums sasniedza {{nobr|1346 km}}, un tīklā bija 110 staciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ajaloomuuseum.ee/naitused/teemanaitused/raudtee-ja-raudteejaam-eestis-19-saj-20-saj-algul |title=RAUDTEE JA RAUDTEEJAAM EESTIS 19. SAJ. – 20. SAJ. ALGUL |accessdate=2025-07-20 |publisher=Eesti Ajaloomuuseum }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Līnija (mūsdienu nosaukumi)
! Līnija (nosaukumi atklāšanas brīdī)
! Atklāšanas datums
! Garums (km)
! Piezīmes
|-
| [[Sanktpēterburga]]—[[Pēterhofa]] || Sankt-Peterburg—Petergof
| data-sort-value=&quot;18570802&quot; | {{dat|1857|7|21||bez}}|| 30,8
| Atklāja Pēterhofas dzelzceļš, BDS īpašumā no {{dat|1872|2|11||bez}}
|-
| [[Ligova]]—[[Krasnoje Selo]] || Ligovo—Krasnoje Selo
| data-sort-value=&quot;18590626&quot; | {{dat|1859|6|14|5=bez}}|| 12,1
| Atklāja Pēterhofas dzelzceļš
|-
| [[Pēterhofa]]—[[Lomonosova]] || Petergof—Oranienbaum
| data-sort-value=&quot;18640619&quot; | {{dat|1864|6|7|5=bez}}|| 11,4
| Atklāja Pēterhofas dzelzceļš
|-
| '''[[Paldiski]]—[[Tosno]]''' || '''Baltijskij Port—Tosno'''
| data-sort-value=&quot;18701105&quot; | '''{{dat|1870|10|24|5=bez}}''' || 414,3
| '''Galvenā līnija'''
|-
| [[Gatčina]]—[[Krasnoje Selo]] || Gatčina—Krasnoje Selo
| data-sort-value=&quot;18721224&quot; | {{dat|1872|12|12|5=bez}}|| 22,9
| Savienojošā līnija
|-
| [[Tapa]]—[[Tartu]] || Taps—Derpt
| data-sort-value=&quot;18761231&quot; | {{dat|1876|12|19|5=bez}}|| 112,9
| Atzarojums no galvenās līnijas
|-
| [[Valga]]—[[Tartu]] || Walk—Derpt
| data-sort-value=&quot;18890700&quot; | 1889. gada jūlijs || 83,2
| Atklāja Pleskavas-Rīgas dzelzceļš, vēlāk iekļauts kopējā tīklā
|-
| [[Keila]]—[[Hāpsalu]] || Kegel—Gapsal
| data-sort-value=&quot;19052811&quot; | {{dat|1905|11|15|5=bez}}|| 78,2
| Pēdējais lielais pagarinājums
|}

== Ritošais sastāvs ==
1889. gadā sabiedrības rīcībā bija 135 tvaika lokomotīves, 292 pasažieru vagoni un 2661 kravas vagons. Sākotnēji lokomotīves iepirka no Vācijas (''Borsig'', ''Schwartzkopff'') un Anglijas (''Sharp'') ražotājiem, bet jau no 1874. gada sabiedrība sāka pasūtīt lokomotīves arī Krievijas rūpnīcās (Ņevas, Kolomnas, Putilova u.c.), līdz beidzot pilnībā pārgāja uz vietējiem ražojumiem.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Izmantotās lokomotīvju sērijas (pēc 1872. gada klasifikācijas)
|-
! Sērija
! [[ASV lokomotīvju apzīmējums|Assu formula]]
! Ražotājs
! Skaits
! Piegādes periods
! Piezīmes
|- style=&quot;background-color:#e6e6e6;&quot;
! colspan=&quot;6&quot;| Pasažieru vilcienu lokomotīves
|-
| '''Б''' || 1-2-0 (1B) || ''Schwartzkopff'' || 16 || 1869 || Galvenā pasažieru lokomotīvju sērija sākotnējā posmā
|-
| '''Б&lt;sup&gt;В&lt;/sup&gt;''' || 1-2-0 (1B) || Votkinskas rūpnīca || 6 || 1874 || ''Borsig'' tipa lokomotīve, ražota Krievijā
|-
| '''Б&lt;sup&gt;Б&lt;/sup&gt;''' || 1-2-0 (1B) || ''Schwartzkopff'' || 6 || 1875
|-
| '''П&lt;sub&gt;П&lt;/sub&gt;''' || 2-2-0 (2'B) || Putilova rūpnīca || 13 || 1899 || Vēlāk iekļauta Krievijas lokomotīvju sērijā П
|-
| '''Ж''' || 2-3-0 (2'C) || Ņevas rūpnīca || 2 || 1904 || Jaudīgākas lokomotīves pieaugošajai satiksmei
|- style=&quot;background-color:#e6e6e6;&quot;
! colspan=&quot;6&quot;| Kravas vilcienu lokomotīves
|-
| '''Г''' || 0-3-0 (C) || ''Schwartzkopff'' || 34 || 1870—1871 || Galvenā kravas lokomotīvju sērija
|-
| '''Г&lt;sup&gt;А&lt;/sup&gt;''' || 0-3-0 (C) || Ņevas rūpnīca || 6 || 1874
|-
| '''Г&lt;sup&gt;Б&lt;/sup&gt;''' || 0-3-0 (C) || ''Schwartzkopff'' || 25 || 1875—1876
|-
| '''М''', '''Р&lt;sub&gt;О&lt;/sub&gt;''', '''І''' || 0-4-0 (D) || Ņevas, Kolomnas rūpnīcas || 17 || 1883—1888 || Pirmās četrasu lokomotīves, sākotnēji piederēja Pleskavas-Rīgas dzelzceļam
|-
| '''О&lt;sup&gt;Д&lt;/sup&gt;''' || 0-4-0 (D) || Dažādi Krievijas ražotāji || 49 || 1897—1903 || Viena no masveidīgākajām Krievijas Impērijas lokomotīvju sērijām
|}

== Ekonomiskā un sociālā ietekme ==
Baltijas dzelzceļš būtiski paātrināja [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] ziemeļu daļas saimniecisko attīstību. Tas nodrošināja ērtu un lētu veidu, kā transportēt preces, īpaši labību un kokmateriālus, no Krievijas iekšzemes uz ostām, veicinot Rēveles un Baltijas Ostas izaugsmi. Gar dzelzceļa līniju sāka veidoties jauni rūpniecības uzņēmumi, un strauji auga pilsētas kā [[Rakvere]], [[Tapa]] un [[Narva]].

Dzelzceļš radīja arī jaunu, daudznacionālu strādnieku slāni — dzelzceļniekus. Viņu vidū bija igauņi, latvieši, krievi un vācieši, kas veidoja īpašu sociālo grupu ar savu profesionālo identitāti. Dzelzceļnieku apmetnes pie stacijām kļuva par nozīmīgiem vietējiem centriem.

== Mantojums ==
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] bijušās Baltijas dzelzceļa sabiedrības līnijas sadalīja starp Igauniju un Padomju Krieviju. Igaunijas teritorijā tās veidoja jaunizveidotā valsts uzņēmuma ''Eesti Vabariigi Raudteed'' (vēlāk ''Eesti Raudtee'') pamatu. Padomju okupācijas laikā viss reģiona dzelzceļa tīklu apvienoja vienotā pārvaldē — ''Pribaltijskaja železnaja doroga'' (Baltijas dzelzceļš).

Mūsdienās Baltijas dzelzceļa vēsturiskais mantojums ir īpaši aktuāls saistībā ar projektu ''[[Rail Baltica]]''. Ja 19. gadsimtā dzelzceļš būvēja kā Austrumu—Rietumu asi, kas savienoja Baltiju ar Krieviju, tad ''Rail Baltica'' veido Ziemeļu—Dienvidu asi, savienojot Baltijas valstis ar Centrāleiropu un simbolizējot reģiona ģeopolitisko un ekonomisko pārorientāciju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce |first=Mehis |last=Helme |year=2018 |title=Eesti raudteede 100 aastat |publisher=POST FACTUM |isbn=9789949603350 |language=et }}
* {{Grāmatas atsauce |author=Vitalij Rakov |title=Lokomotivy otečestvennych železnych dorog 1845–1955 |edition=2. |publisher=Transport |location=Maskava |year=1995 |ISBN=5-277-00821-7 |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Istorija železnodorožnogo transporta Rossii. Tom 1 (1836–1917 gg.) |publisher=PGUPS |location=Sanktpēterburga |year=1994 |ISBN=5-85952-005-0 |language=ru}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.railwaymuseum.lv/lv Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs]{{Novecojusi saite}}
* [https://salm.ee/en/railway-and-communications-museum/ Igaunijas dzelzceļa muzejs Hāpsalu]

[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]</text>
      <sha1>2lqrpwj5j0etw6ce5shieu4sledr4kp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Claude (valodas modelis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606692</id>
    <revision>
      <id>4486232</id>
      <parentid>4480496</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T02:21:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="69912" sha1="gp7r5ocwj0qicf9u8rfjiui0jhntj3l" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Programmatūras infokaste
| name = Claude
| logo = [[Attēls:Claude AI logo.svg|frameless|upright=1.2|class=skin-invert]]
| screenshot = Claude chatbot example screenshot (LV).webp
| caption = ''Claude Opus 4'' atbildes piemērs par [[Vikipēdija]]s aprakstīšanu
| author =
| developer = ''[[Anthropic]]''
| released = 2023. gada marts
| latest release version = ''Claude Fable 5'' /&lt;br&gt;{{start date and age|2026|06|09}}&lt;br&gt;''Claude Opus 4.8''&lt;br /&gt;{{start date and age|2026|05|28}}&lt;br /&gt;''Claude Sonnet 4.6''&lt;br /&gt;{{start date and age|2026|02|17}}&lt;br /&gt;''Claude Haiku 4.5''&lt;br /&gt;{{start date and age|2025|10|15}}
| latest release date =
| latest preview version =
| latest preview date =
| programming language =
| engine =
| operating system =
| platform =
| language =
| status = aktīvs
| genre = [[valodas modelis|lielais valodas modelis]]
| license = [[slēgtais kods]]
| repo =
| website = {{URL|https://claude.ai/}}
}}
'''''Claude''''' ir [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saime, ko izstrādā uzņēmums ''[[Anthropic]]'' un kas pirmoreiz izlaista 2023. gadā. Sākot ar ''Claude 3'', katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus''. 2026. gadā ierobežotam uzņēmumu lokam izlaists arī modelis ''Claude Mythos'', taču plašai sabiedrībai tas nav pieejams.

''Claude'' tiek izmantots [[programmatūras izstrāde|programmatūras izstrādē]] ar rīku ''Claude Code''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date={{dat|2026|2|5|5=bez}}|title=Anthropic releases AI upgrade as market punishes software stocks|url=https://www.reuters.com/business/retail-consumer/anthropic-releases-ai-upgrade-market-punishes-software-stocks-2026-02-05/|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|work=Reuters}}&lt;/ref&gt; ''Claude'' apmācībā izmanto konstitucionālo mākslīgo intelektu — ''Anthropic'' izstrādātu paņēmienu, lai uzlabotu ētisko un tiesisko atbilstību ([[mākslīgā intelekta saskaņošana]]). Nosaukums ''Claude'' aprakstīts gan kā veltījums [[Klods Šenons|Klodam Šenonam]], kurš lika pamatus [[informācijas teorija]]i, gan kā draudzīgs vīriešu vārds, kas papildina balss palīgus, piemēram, ''[[Amazon Alexa|Alexa]]'' un ''[[Siri]]''.&lt;ref name=&quot;Roose-2023&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2023/07/11/technology/anthropic-ai-claude-chatbot.html|title=Inside the White-Hot Center of A.I. Doomerism|work=The New York Times|access-date={{dat|2024|10|25|5=bez}}|date={{dat|2023|7|11|5=bez}}|last=Roose|first=Kevin|archive-date={{dat|2023|7|12|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230712235416/https://www.nytimes.com/2023/07/11/technology/anthropic-ai-claude-chatbot.html}}&lt;/ref&gt;

ASV federālās aģentūras sāka pakāpeniski pārtraukt ''Claude'' izmantošanu pēc tam, kad ''Anthropic'' atteicās atcelt līgumā noteiktos ierobežojumus, kas aizliedz izmantot ''Claude'' masveida iekšzemes [[novērošana]]i un pilnībā autonomu ieroču izstrādei.&lt;ref name=&quot;BBC-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|title=Trump has ordered government agencies to stop using Anthropic AI tools|url=https://www.bbc.com/news/articles/cn48jj3y8ezo|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|website=BBC|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gold|first=Ashley|date={{dat|2026|2|27|5=bez}}|title=These federal agencies may have a Claude problem now|url=https://www.axios.com/2026/02/27/claude-anthropic-trump-government-agencies|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|website=Axios|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc atteikuma [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departaments]] uzņēmumu klasificēja kā &quot;piegādes ķēdes risku&quot; un aizliedza visiem ASV militārajiem privātajiem līgumslēdzējiem, piegādātājiem un partneriem sadarboties ar uzņēmumu. {{dat|2026|3|26|L|bez}} federālā tiesnese izdeva pagaidu rīkojumu, kas apturēja Aizsardzības departamenta klasifikāciju.

== Apmācība ==
''Claude'' modeļi ir ģeneratīvi iepriekš apmācīti transformatori, kuri apmācīti prognozēt nākamo vārdu lielā teksta apjomā. Pēc tam tie ir precīzi noregulēti, jo īpaši izmantojot konstitucionālo mākslīgo intelektu un pastiprināto mācīšanos no cilvēka atsauksmēm (RLHF).&lt;ref name=&quot;Time-2023&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date={{dat|2023|7|18|5=bez}}|title=What to Know About Claude 2, Anthropic's Rival to ChatGPT|url=https://time.com/6295523/claude-2-anthropic-chatgpt/|journal=|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20240111192116/https://time.com/6295523/claude-2-anthropic-chatgpt/|archive-date={{dat|2024|1|11}}|access-date={{dat|2024|1|23}}|magazine=TIME}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-releases-ai-constitution-to-promote-ethical-behavior-and-development/|title=Anthropic releases AI constitution to promote ethical behavior and development|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2024|11|17|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2024|12|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241219154545/https://venturebeat.com/ai/anthropic-releases-ai-constitution-to-promote-ethical-behavior-and-development/}}&lt;/ref&gt; '''''ClaudeBot''''' meklē saturu tīmeklī. Tas ievēro vietnes [[robots.txt]], taču ''[[iFixit]]'' to kritizēja 2024. gadā par pārmērīgu servera slodzi satura nokopēšanas laikā (pirms ''iFixit'' pievienoja savu robots.txt).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Weatherbed |first=Jess |date={{dat|2024|7|26}} |url=https://www.theverge.com/2024/7/25/24205943/anthropic-ai-web-crawler-claudebot-ifixit-scraping-training-data |title=Anthropic's crawler is ignoring websites' anti-AI scraping policies|website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Konstitucionālais mākslīgais intelekts ===
''[[Anthropic]]'' izstrādāja pieeju [[mākslīgā intelekta saskaņošana]]i, ko sauc par &quot;konstitucionālo MI&quot;. Konstitūcija ir dokuments, ko izmanto, lai apmācītu ''Claude'' būt nekaitīgam un izpalīdzīgam, nepaļaujoties uz plašām vai dārgām cilvēku atsauksmēm.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/information-technology/2023/05/ai-with-a-moral-compass-anthropic-outlines-constitutional-ai-in-its-claude-chatbot/|title=AI gains &quot;values&quot; with Anthropic's new Constitutional AI chatbot approach|last=Edwards|first=Benj|website=Ars Technica|access-date={{dat|2024|11|17|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2023|5|10}}|archive-url=https://archive.today/20230510111936/https://arstechnica.com/information-technology/2023/05/ai-with-a-moral-compass-anthropic-outlines-constitutional-ai-in-its-claude-chatbot/}}&lt;/ref&gt; Sākotnējā versija bija principu saraksts, savukārt 2026. gada konstitūcija plašāk izskaidro, kā ''Claude'' jārīkojas un kāpēc. ''Anthropic'' paziņoja par cerību, ka ''Claude'' konstitūcija kļūs par paraugu, kuram sekos arī citi nozares uzņēmumi.&lt;ref name=&quot;Time-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ostrovsky |first=Nikita |last2=Perrigo |first2=Billy |date={{dat|2026|1|21|5=bez}} |title=Can You Teach an AI to Be Good? Anthropic Thinks So |url=https://time.com/7354738/claude-constitution-ai-alignment/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=TIME |language=en |archive-date={{dat|2026|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260124154501/https://time.com/7354738/claude-constitution-ai-alignment/ }}&lt;/ref&gt;

Pirmo ''Claude'' konstitūciju publicēja 2022. gadā. 2023. gada atjauninājumā bija uzskaitītas 75 vadlīnijas, kas ''Claude'' jāievēro.&lt;ref name=&quot;Bai-2022&quot;&gt;{{Citation |last1=Bai |first1=Yuntao |title=Constitutional AI: Harmlessness from AI Feedback |date={{dat|2022|12|15|5=bez}} |arxiv=2212.08073 |last2=Kadavath |first2=Saurav |last3=Kundu |first3=Sandipan |last4=Askell |first4=Amanda |last5=Kernion |first5=Jackson |last6=Jones |first6=Andy |last7=Chen |first7=Anna |last8=Goldie |first8=Anna |last9=Mirhoseini |first9=Azalia}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Time-2023&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Verge-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Field |first=Hayden |date={{dat|2026|1|21|5=bez}} |title=Anthropic's new Claude 'constitution': be helpful and honest, and don't destroy humanity |url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/865185/anthropic-claude-constitution-soul-doc |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmās konstitūcijas ietvēra idejas no 1948. gada [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas]].&lt;ref name=&quot;Time-2026&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2026. gada konstitūcija sniedz modelim plašāku kontekstu, izskaidrojot pamatojumu tādām vadlīnijām kā atteikšanās palīdzēt demokrātijas graušanā.&lt;ref name=&quot;Time-2026&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Verge-2026&quot; /&gt; Konstitūcijas apjoms pieauga no 2700 vārdiem 2023. gadā līdz 23 000 vārdiem 2026. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Anthropic writes 23,000-word 'constitution' for Claude |url=https://www.theregister.com/2026/01/22/anthropic_claude_constitution/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260123042656/https://www.theregister.com/2026/01/22/anthropic_claude_constitution/ |archive-date={{dat|2026|01|23||bez}} |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |language=en |last=Sharwood |first=Simon |date={{dat|2026|1|22|5=bez}} |work=[[The Register]] }}&lt;/ref&gt; 2026. gada konstitūcijas galvenā autore ir filozofe Amanda Askela; tās tapšanā piedalījās arī Džo Karlsmits, Kriss Olā, Džareds Kaplans un Holdens Karnofskis. Konstitūcija publicēta ar [[Creative Commons CC0]] licenci.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/constitution|title=Claude's Constitution|publisher=Anthropic}}&lt;/ref&gt; Žurnāls ''Time'' šo konstitūciju aprakstīja kā &quot;kaut ko starp morāles filozofijas tēzi un uzņēmuma kultūrai veltītu emuāra ierakstu&quot;.&lt;ref name=&quot;Time-2026&quot; /&gt;

Šī metode, kas detalizēti aprakstīta 2022. gada dokumentā ''Constitutional AI: Harmlessness from AI Feedback'', ietver divus posmus: uzraudzītu mācīšanos un pastiprinājuma mācīšanos.&lt;ref name=&quot;Bai-2022&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Anthropic-2023b&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claudes-constitution|title=Claude's Constitution|website=Anthropic|access-date={{dat|2024|3|26|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2024|3|26|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240326110757/https://www.anthropic.com/news/claudes-constitution}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Uzraudzītās mācīšanās fāzē modelis ģenerē atbildes uz uzvednēm (''prompts''), paškritizē šīs atbildes, pamatojoties uz pamatprincipu kopumu (&quot;konstitūciju&quot;), un pārskata atbildes. Pēc tam modelis tiek precizēts, pamatojoties uz šīm pārskatītajām atbildēm.&lt;ref name=&quot;Anthropic-2023b&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pastiprinātās mācīšanās no mākslīgā intelekta atgriezeniskās saites (RLAIF) posmā tiek ģenerētas atbildes, un mākslīgais intelekts salīdzina to atbilstību šai konstitūcijai. Šo mākslīgā intelekta atsauksmju datu kopu izmanto, lai apmācītu preferenču modeli, kas novērtē atbildes, pamatojoties uz to, cik lielā mērā tās atbilst konstitūcijai. Pēc tam tiek veikts precīzs ''Claude'' pielāgojums, lai atbilstu šim preferenču modelim. Šī metode ir līdzīga RLHF, izņemot to, ka preferenču modeļa apmācībai izmantotie salīdzinājumi ir mākslīgā intelekta radīti.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Iespējas ==

=== Tīmekļa meklēšana ===
2025. gada martā ''Anthropic'' pievienoja ''Claude'' tīmekļa meklēšanas funkciju, sākumā tikai maksas lietotājiem ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Robison |first=Kylie |date={{dat|2025|3|20}} |title=Anthropic's chatbot now has web search |url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/632824/anthropic-claude-web-search-ai-scott-white |access-date={{dat|2025|3|21}} |website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt; Bezmaksas lietotāji ieguva piekļuvi 2025. gada maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Washenko |first=Anna |date={{dat|2025|5|27|5=bez}} |title=Anthropic brings web search to free Claude users |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-brings-web-search-to-free-claude-users-224222689.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Artefakti ===
2024. gada jūnijā ''Anthropic'' izlaida Artefaktu funkciju, kas ļauj lietotājiem ģenerēt koda fragmentus un dokumentus, kā arī ar tiem mijiedarboties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Nuñez |first=Michael |date={{dat|2024|6|21}} |title=Why Anthropic's Artifacts may be this year's most important AI feature: Unveiling the interface battle |url=https://venturebeat.com/ai/why-anthropics-artifacts-may-be-this-years-most-important-ai-feature-unveiling-the-interface-battle/ |access-date={{dat|2025|3|23}} |website=VentureBeat |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Bonifacic |first=Igor |date={{dat|2025|6|25|5=bez}} |title=Anthropic makes it easier to create and share Claude's bite-sized Artifact apps |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-makes-it-easier-to-create-and-share-claudes-bite-sized-artifact-apps-170022293.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Datora izmantošana ===
2024. gada oktobrī ''Anthropic'' izlaida &quot;datora izmantošanas&quot; funkciju, kas ļauj ''Claude'' mēģināt darboties datorā, interpretējot ekrāna saturu un simulējot tastatūras un peles ievadi.&lt;ref name=&quot;Shakir-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2024/10/22/24276822/anthopic-claude-3-5-sonnet-computer-use-ai|title=Anthropic's latest AI update can use a computer on its own|last=Shakir|first=Umar|website=The Verge|access-date={{dat|2025|3|21}}|date={{dat|2024|10|22}}|language=en|archive-date={{dat|2025|1|5}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250105154321/https://www.theverge.com/2024/10/22/24276822/anthopic-claude-3-5-sonnet-computer-use-ai}}&lt;/ref&gt;

2026. gada martā ''Anthropic'' pievienoja MI aģenta funkciju, kas ļauj lietotājiem nosūtīt uzvednes no telefona, savukārt ''Claude'' var piekļūt programmām lietotāja datorā, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammām vai izklājlapu lietojumprogrammām, lai veiktu uzdevumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Kharpal|first=Arjun|date={{dat|2026|3|24|5=bez}}|title=Anthropic says Claude can now use your computer to finish tasks for you in AI agent push|url=https://www.cnbc.com/2026/03/24/anthropic-claude-ai-agent-use-computer-finish-tasks.html|access-date={{dat|2026|4|10|5=bez}}|website=CNBC|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Produkti un pakalpojumi ==

=== Abonementu plāni ===
Abonementu plāni piedāvā augstākus lietošanas ierobežojumus un piekļuvi papildu funkcijām, piemēram, ''Claude Code'' un ''Claude'' pārlūkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Edwards|first=Benj|date={{dat|2023|9|8|5=bez}}|title=The AI-assistant wars heat up with Claude Pro, a new ChatGPT Plus rival|url=https://arstechnica.com/information-technology/2023/09/the-ai-assistant-wars-heat-up-with-claude-pro-a-new-chatgpt-plus-rival/|access-date={{dat|2026|5|8|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}&lt;/ref&gt; Papildus bezmaksas līmenim pieejami divi individuālie abonementi: ''Claude Pro'' un ''Claude Max''. ''Claude Max'' ir dārgāks, un tā lietošanas ierobežojumi ir 5—20 reizes augstāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Zeff|first=Maxwell|date={{dat|2025|4|9|5=bez}}|title=Anthropic rolls out a $200-per-month Claude subscription|url=https://techcrunch.com/2025/04/09/anthropic-rolls-out-a-200-per-month-claude-subscription/|access-date={{dat|2026|3|18|5=bez}}|website=TechCrunch|language=en}}&lt;/ref&gt; Grupu abonementos ietilpst ''Claude Team'' un ''Claude Enterprise''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Wiggers|first=Kyle|date={{dat|2024|5|1|5=bez}}|title=Anthropic launches new iPhone app and premium plan for businesses|url=https://techcrunch.com/2024/05/01/anthropic-launches-a-new-premium-plan-aimed-at-businesses/|access-date={{dat|2026|3|18|5=bez}}|website=TechCrunch|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude Code'' ===
'''''Claude Code''''' ir aģentisks komandrindas rīks, kas izlaists 2025. gada februārī un ļauj izstrādātājiem deleģēt programmēšanas uzdevumus tieši no termināļa, izmantojot dabiskās valodas uzvednes. Sākotnēji to izlaida testēšanai kā priekšskatījuma versiju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropics-claude-3-7-sonnet-takes-aim-at-openai-and-deepseek-in-ais-next-big-battle/|title=Anthropic's Claude 3.7 Sonnet takes aim at OpenAI and DeepSeek in AI's next big battle|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2025|2|24}}|date={{dat|2025|2|24}}|language=en|archive-date={{dat|2025|2|24}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250224183545/https://venturebeat.com/ai/anthropics-claude-3-7-sonnet-takes-aim-at-openai-and-deepseek-in-ais-next-big-battle/}}&lt;/ref&gt; bet plaši pieejams kļuva 2025. gada maijā līdz ar ''Claude 4'' izlaišanu.&lt;ref name=&quot;Edwards-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Edwards |first=Benj |date={{dat|2025|5|22|5=bez}} |title=New Claude 4 AI model refactored code for 7 hours straight |url=https://arstechnica.com/ai/2025/05/anthropic-calls-new-claude-4-worlds-best-ai-coding-model/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Ars Technica |language=en}}&lt;/ref&gt; Pateicoties straujam pieprasījumam uzņēmumos, ''Anthropic'' ziņoja, ka līdz jūlijam ''Claude Code'' ieņēmumi pieauguši 5,5 reizes.&lt;ref name=&quot;claude-code-enterprise&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-adds-usage-tracking-to-claude-code-as-enterprise-ai-spending-surges/|title=Claude Code revenue jumps 5.5x as Anthropic launches analytics dashboard|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}}|date={{dat|2025|7|16|5=bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; 2025. gada oktobrī ''Anthropic'' izlaida tīmekļa versiju, kā arī iOS lietotni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Morris |first=Lily |date={{dat|2025|10|21|5=bez}} |title=Anthropic Brings Claude Code to the Cloud and Mobile |url=https://nationalcioreview.com/articles-insights/extra-bytes/anthropic-brings-claude-code-to-the-cloud-and-mobile/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20251227162445/https://nationalcioreview.com/articles-insights/extra-bytes/anthropic-brings-claude-code-to-the-cloud-and-mobile/ |archive-date={{dat|2025|12|27||bez}} |access-date={{dat|2026|1|14|5=bez}} |work=The National CIO Review |language=en }}&lt;/ref&gt; Sakrītot ar veiktspējas uzlabojumiem, kas saistīti ar ''Claude Opus 4.5'', ''Claude Code'' kļuva virāls 2025.—2026. gada ziemas brīvdienās, kad cilvēkiem bija laiks ar to eksperimentēt, tostarp daudziem cilvēkiem, kas nav programmētāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Olson |first=Bradley |date={{dat|2026|1|17|5=bez}} |title=Claude Is Taking the AI World by Storm, and Even Non-Nerds Are Blown Away |url=https://www.wsj.com/tech/ai/anthropic-claude-code-ai-7a46460e |access-date={{dat|2026|1|27|5=bez}} |website=The Wall Street Journal |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Rocha |first=Natallie |date={{dat|2026|1|23|5=bez}} |title=This A.I. Tool Is Going Viral. Five Ways People Are Using It. |url=https://www.nytimes.com/2026/01/23/technology/claude-code.html |work=New York Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Morrone-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Morrone |first=Megan |date={{dat|2026|1|7|5=bez}} |title=Anthropic's Claude Code in the spotlight |url=https://www.axios.com/2026/01/07/anthropics-claude-code-vibe-coding |access-date={{dat|2026|1|27|5=bez}} |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā ''Anthropic'' izlaida ''Claude for Chrome'' — ''[[Google Chrome]]'' paplašinājumu, kas ļauj ''Claude Code'' tieši vadīt pārlūkprogrammu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Edwards |first=Benj |date={{dat|2025|8|27}} |title=Anthropic's auto-clicking AI Chrome extension raises browser-hijacking concerns |url=https://arstechnica.com/information-technology/2025/08/new-ai-browser-agents-create-risks-if-sites-hijack-them-with-hidden-instructions/ |access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}} |website=Ars Technica |language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā ''Anthropic'' atklāja, ka hakeru grupa &quot;GTG-2002&quot; izmantoja ''Claude Code'', lai uzbruktu vismaz 17 organizācijām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Newman |first=Lily Hay |title=The Era of AI-Generated Ransomware Has Arrived |url=https://www.wired.com/story/the-era-of-ai-generated-ransomware-has-arrived/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |work=Wired |language=en}}&lt;/ref&gt; 2025. gada novembrī ''Anthropic'' paziņoja, ka tas septembrī atklājis, ka tā pati hakeru grupa izmantoja ''Claude Code'', lai automatizētu 80—90% savu spiegošanas kiberuzbrukumu pret 30 organizācijām.&lt;ref name=&quot;Tidy-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2025|11|14|5=bez}} |title=AI firm claims Chinese spies used its tech to automate cyber attacks |url=https://www.bbc.com/news/articles/cx2lzmygr84o |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=BBC |language=en|last=Tidy|first=Joe}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Sabin |first=Sam |date={{dat|2025|11|13|5=bez}} |title=Chinese hackers used Anthropic's AI agent to automate spying |url=https://www.axios.com/2025/11/13/anthropic-china-claude-code-cyberattack |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt; Visi ar uzbrukumiem saistītie konti tika bloķēti, un ''Anthropic'' informēja tiesībsargājošās iestādes un cietušos.&lt;ref name=&quot;Tidy-2025&quot; /&gt;

''Claude Code'' lieto ''[[Microsoft]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/tech/865689/microsoft-claude-code-anthropic-partnership-notepad|title=Claude Code is suddenly everywhere inside Microsoft|first=Tom|last=Warren|date={{dat|2026|1|22|5=bez}}|website=The Verge}}&lt;/ref&gt; ''[[Google]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bastian|first=Matthias|date={{dat|2026|1|4|5=bez}}|title=Google engineer says Claude Code built in one hour what her team spent a year on|url=https://the-decoder.com/google-engineer-says-claude-code-built-in-one-hour-what-her-team-spent-a-year-on/|website=the decoder}}&lt;/ref&gt; un ''[[OpenAI]]'' darbinieki. 2025. gada augustā ''Anthropic'' atcēla ''OpenAI'' piekļuvi ''Claude'', dēvējot to par &quot;tiešu mūsu pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Robison|first=Kylie|date={{dat|2025|8|1|5=bez}}|title=Anthropic Revokes OpenAI's Access to Claude|url=https://www.wired.com/story/anthropic-revokes-openais-access-to-claude/|website=Wired}}&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī ''Anthropic'' ieviesa ''Claude Code Security'' — rīku, kas pārbauda programmu pirmkodu, lai atklātu ievainojamības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Goldman|first=Sharon|date={{dat|2026|2|20|5=bez}}|title=AI can now hunt software bugs on its own. Anthropic is turning that into a security tool|url=https://fortune.com/2026/02/20/exclusive-anthropic-rolls-out-ai-tool-that-can-hunt-software-bugs-on-its-own-including-the-most-dangerous-ones-humans-miss/|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=Fortune|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada martā tika nopludināts ''Claude Code'' komandrindas saskarnes lietojumprogrammas pirmkods, atklājot vairākas gaidāmās funkcijas un modeļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Axon|first=Samuel|date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|title=Entire Claude Code CLI source code leaks thanks to exposed map file|url=https://arstechnica.com/ai/2026/03/entire-claude-code-cli-source-code-leaks-thanks-to-exposed-map-file/|access-date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Capoot|first=Ashley|date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|title=Anthropic leaks part of Claude Code's internal source code|url=https://www.cnbc.com/2026/03/31/anthropic-leak-claude-code-internal-source.html|access-date={{dat|2026|4|1|5=bez}}|website=CNBC|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude Cowork'' ===
'''''Claude Cowork''''' ir rīks, kas līdzīgs ''Claude Code'', taču ar [[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko lietotāja saskarni]] un paredzēts lietotājiem bez tehniskām zināšanām. Tas izlaists 2026. gada janvārī kā &quot;pētniecības priekšskatījums&quot;.&lt;ref name=&quot;wired-cowork&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Rogers |first=Reece |title=Anthropic's Claude Cowork Is an AI Agent That Actually Works |url=https://www.wired.com/story/anthropic-claude-cowork-agent/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |work=Wired |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mashable-cowork&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mashable.com/article/anthropic-used-mostly-ai-to-build-claude-cowork-tool|title=Anthropic used mostly AI to build Claude Cowork tool|first=Chance|last=Townsend|date={{dat|2026|1|14|5=bez}}|website=Mashable}}&lt;/ref&gt; ''Cowork'' pieejams kā galddatora lietojumprogramma ''Mac'' un ''Windows'' platformām, kā arī tīmekļa saskarnē.&lt;ref name=&quot;tds-cowork&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Kjosbakken|first=Eivind|date={{dat|2026|4|15|5=bez}}|title=How to Maximize Claude Cowork|url=https://towardsdatascience.com/how-to-maximize-claude-cowork/|website=Towards Data Science|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}&lt;/ref&gt; Tas nodrošina ''Claude'' piekļuvi izolētai komandu čaulai un lietotāja izvēlētām mapēm vietējā failu sistēmā, ļaujot modelim lasīt, rakstīt un labot failus, izpildīt kodu un veikt vairākus secīgus uzdevumus vienas sarunas ietvaros — piemēram, sakārtot failus lietotāja datorā vai sagatavot dokumentus no materiāliem vietējā mapē.&lt;ref name=&quot;duke-cowork&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Toback|first=Stephen|date={{dat|2026|2|24|5=bez}}|title=What Claude Cowork Actually Does (And What It Doesn't)|url=https://sites.duke.edu/ddmc/2026/02/24/what-claude-cowork-actually-does-and-what-it-doesnt/|website=Duke Digital Media Community|publisher=Duke University|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;wsj-cowork&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Clark|first=Kate|date={{dat|2026|3|21|5=bez}}|title=Silicon Valley is obsessed with Claude Cowork. Here's how to use it|url=https://www.wsj.com/video/silicon-valley-is-obsessed-with-claude-coworkhere-how-to-use-it/A1956DA8-DFD9-4EB5-9617-D686FB2CAC17|work=The Wall Street Journal|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}&lt;/ref&gt; ''The Wall Street Journal'' žurnālists, kas izmēģināja rīku, atzīmēja lietotāju bažas par MI aģenta plašu piekļuvi personiskajam datoram.&lt;ref name=&quot;wsj-cowork&quot; /&gt; 2026. gada februārī ''Anthropic'' paziņoja par plašāku ''Cowork'' izlaišanu uzņēmumiem, pievienojot savienotājus tādiem pakalpojumiem kā ''[[Google Drive]]'', ''Gmail'', ''Docusign'' un ''FactSet'', kā arī pielāgojamus spraudņus tādās jomās kā finanšu analīze, inženierija un personāla vadība; uzņēmums šo atjauninājumu raksturoja kā pāreju uz &quot;uzņēmumu līmeņa produktu&quot;.&lt;ref name=&quot;cnbc-cowork&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Capoot|first=Ashley|date={{dat|2026|2|24|5=bez}}|title=Anthropic updates Claude Cowork tool built to give the average office worker a productivity boost|url=https://www.cnbc.com/2026/02/24/anthropic-claude-cowork-office-worker.html|work=CNBC|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc izstrādātāju teiktā, ''Cowork'' lielākoties izveidoja ''Claude Code''.&lt;ref name=&quot;mashable-cowork&quot; /&gt;

=== ''Claude Design'' ===
'''''Claude Design''''' ir vizuālā satura veidošanas rīks, ko ''Anthropic Labs'' izlaida {{dat|2026|4|17|L|bez}} un kas ļauj lietotājiem ar dabiskās valodas uzvednēm ģenerēt dizainus, prototipus, prezentācijas un mārketinga materiālus. To darbina ''Claude Opus 4.7'', un tas spēj pārņemt zīmola noformējumu no lietotāja pirmkoda vai dizaina failiem. Lietotāji var pakāpeniski uzlabot rezultātus, izmantojot iekšējos komentārus, tiešas izmaiņas un regulēšanas slīdņus, kā arī eksportēt rezultātus uz ''Canva'', [[PDF]], ''PPTX'', [[HTML]] vai mapēm, savukārt tālākai izstrādei tos var nodot rīkam ''Claude Code''. ''Claude Design'' izlaists kā pētniecības priekšskatījums, kas iekļauts ''Claude Pro'', ''Max'', ''Team'' un ''Enterprise'' abonementos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date={{dat|2026|4|17|5=bez}}|title=Anthropic just launched Claude Design, an AI tool that turns prompts into prototypes and challenges Figma|url=https://venturebeat.com/technology/anthropic-just-launched-claude-design-an-ai-tool-that-turns-prompts-into-prototypes-and-challenges-figma|access-date={{dat|2026|5|8|5=bez}}|work=VentureBeat}}&lt;/ref&gt;

== Modeļi ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Versija
!Izdošanas datums
!Statuss
|-
|''Claude''
|{{dat|2023|3|14|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Roth-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Roth |first=Emma |date={{dat|2023|3|14}} |title=Google-backed Anthropic launches Claude, an AI chatbot that's easier to talk to |url=https://www.theverge.com/2023/3/14/23640056/anthropic-ai-chatbot-claude-google-launch |access-date={{dat|2025|4|12}} |website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|-
|''Claude 2''
|{{dat|2023|7|11|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-2|title=Claude 2|website=Anthropic|access-date={{dat|2025|4|12}}|date={{dat|2023|7|11}}|language=en|archive-date={{dat|2025|1|30}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250130070048/https://www.anthropic.com/news/claude-2}}&lt;/ref&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|-
|''Claude Instant 1.2''
|{{dat|2023|8|9|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Wiggers |first=Kyle |date={{dat|2023|8|9}} |title=Anthropic launches improved version of its entry-level LLM |url=https://techcrunch.com/2023/08/09/anthropic-launches-improved-version-of-its-entry-level-llm/ |access-date={{dat|2025|4|12}} |website=TechCrunch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|-
|''Claude 2.1''
|{{dat|2023|11|21|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Davis-2023&quot; /&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|-
|''Claude 3 Opus''
|{{dat|2024|3|4|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Dastin-2024&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Dastin |first=Jeffrey |date={{dat|2024|3|4|5=bez}} |title=Anthropic releases more powerful Claude 3 AI as tech race continues |url=https://www.reuters.com/technology/anthropic-releases-more-powerful-claude-3-ai-tech-race-continues-2024-03-04/ |work=Reuters}}&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Pensionēts}}
|-
|''Claude 3 Sonnet''
|{{dat|2024|3|4|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Dastin-2024&quot; /&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|-
|''Claude 3 Haiku''
|{{dat|2024|3|13|5=bez}}
| {{Maybe|Novecojis}}
|-
|''Claude 3.5 Sonnet''
|{{dat|2024|6|20|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|-
|''Claude 3.5 Haiku''
|{{dat|2024|10|22|5=bez}}
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|-
|''Claude 3.7 Sonnet''
|{{dat|2025|2|24|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|-
|''Claude Sonnet 4''
|{{dat|2025|5|22|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude 4 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-4 |access-date={{dat|2025|5|22}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Novecojis}}
|-
|''Claude Opus 4''
|{{dat|2025|5|22|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude 4 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-4 |access-date={{dat|2025|5|22}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Novecojis}}
|-
|''Claude Opus 4.1''
|{{dat|2025|8|5|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Claude Opus 4.1 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-1 |access-date={{dat|2025|8|5}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|-
|''Claude Sonnet 4.5''
|{{dat|2025|9|29|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-5|title=Introducing Claude Sonnet 4.5|website=www.anthropic.com|access-date=2025-09-29|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|-
|''Claude Haiku 4.5''
|{{dat|2025|10|15|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-haiku-4-5|title=Introducing Claude Haiku 4.5|website=www.anthropic.com|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|-
|''Claude Opus 4.5''
|{{dat|2025|11|24|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-5|title=Introducing Claude Opus 4.5|website=www.anthropic.com|access-date=2025-11-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|-
|''Claude Opus 4.6''
|{{dat|2026|02|05|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-6|title=Introducing Claude Opus 4.6|website=www.anthropic.com|access-date=2026-02-05|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|-
|''Claude Sonnet 4.6''
|{{dat|2026|02|17|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-6|title=Introducing Claude Sonnet 4.6|website=www.anthropic.com|access-date=2026-02-05|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|-
|''Claude Mythos'' (priekšskatījums)
|{{dat|2026|04|7|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://red.anthropic.com/2026/mythos-preview/|title=Assessing Claude Mythos Preview's cybersecurity capabilities|website=red.anthropic.com|access-date=2026-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Ierobežota pieejamība}}
|-
|''Claude Opus 4.7''
|{{dat|2026|04|16|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Opus47&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude Opus 4.7 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-7 |access-date={{dat|2026|4|16|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|-
|''Claude Opus 4.8''
|{{dat|2026|05|28|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Opus48&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude Opus 4.8 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-8 |access-date={{dat|2026|5|28|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|-
|''Claude Fable 5''
|{{dat|2026|06|09|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Fable5Mythos5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Claude Fable 5 and Claude Mythos 5 |url=http://anthropic.com/news/claude-fable-5-mythos-5 |access-date={{dat|2026|6|09|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|-
|''Claude Mythos 5'' (priekšskatījums)
|{{dat|2026|06|09|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Fable5Mythos5&quot;&gt;&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Ierobežota pieejamība}}
|}

''Claude'' modeļus parasti izlaiž trīs izmēros: ''Haiku'', ''Sonnet,'' ''Opus'' un ''Fable'' (no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam).

=== ''Claude'' ===
Pirmā ''Claude'' versija izlaista 2023. gada martā.&lt;ref name=&quot;Roth-2023&quot; /&gt; Tā bija pieejama tikai atlasītiem lietotājiem, kurus apstiprināja ''Anthropic''.&lt;ref name=&quot;Matthews-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Matthews |first=Dylan |date={{dat|2023|7|17|5=bez}} |title=The $1 billion gamble to ensure AI doesn't destroy humanity |url=https://www.vox.com/future-perfect/23794855/anthropic-ai-openai-claude-2 |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Vox |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude 2'' ===
2023. gada jūlijā izlaistais ''Claude 2'' kļuva par pirmo ''Anthropic'' modeli, kas pieejams plašai sabiedrībai.&lt;ref name=&quot;Matthews-2023&quot; /&gt;

==== ''Claude 2.1'' ====
''Claude 2.1'' dubultoja tokenu skaitu, ko čatbots var apstrādāt, palielinot to līdz {{sk|200000}} tokenu logam, kas atbilst aptuveni 500 rakstīta materiāla lapām.&lt;ref name=&quot;Davis-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2023/11/21/23971070/anthropic-claude-2-1-openai-ai-chatbot-update-beta-tools|title=OpenAI rival Anthropic makes its Claude chatbot even more useful|last=Davis|first=Wes|website=The Verge|access-date={{dat|2024|1|23}}|date={{dat|2023|11|21}}|language=en|archive-date={{dat|2024|1|23}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240123003015/https://www.theverge.com/2023/11/21/23971070/anthropic-claude-2-1-openai-ai-chatbot-update-beta-tools}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude 3'' ===
''Claude 3'' izlaists {{dat|2024|3|4|L|bez}}.&lt;ref name=&quot;Dastin-2024&quot; /&gt; Tas piesaistīja uzmanību, jo demonstrēja acīmredzamu spēju apzināties, ka tas tiek mākslīgi pārbaudīts &quot;adatas siena kaudzē&quot; testu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/information-technology/2024/03/claude-3-seems-to-detect-when-it-is-being-tested-sparking-ai-buzz-online/|title=Anthropic's Claude 3 causes stir by seeming to realize when it was being tested|last=Edwards|first=Benj|website=Ars Technica|access-date={{dat|2024|3|9}}|date={{dat|2024|3|5}}|language=en|archive-date={{dat|2024|3|8}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240308165441/https://arstechnica.com/information-technology/2024/03/claude-3-seems-to-detect-when-it-is-being-tested-sparking-ai-buzz-online/}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 3.5'' ====
[[Attēls:Claude 3.5 Sonnet example screenshot.webp|thumb|upright=1.5|''Claude 3.5 Sonnet'' izvades piemērs]]
{{dat|2024|6|20|L|bez}} ''Anthropic'' izlaida ''Claude 3.5 Sonnet'', kas saskaņā ar uzņēmuma pašu standartmērījumiem demonstrēja labāku veiktspēju nekā lielākais ''Claude 3 Opus''. Līdz ar ''3.5 Sonnet'' izlaista jauna Artefaktu funkcija, kurā ''Claude'' var izveidot kodu atsevišķā logā saskarnes iekšienē un priekšskatīt renderēto izvadi reālajā laikā, piemēram, SVG grafiku vai tīmekļa vietnes.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2024/6/20/24181961/anthropic-claude-35-sonnet-model-ai-launch|title=Anthropic has a fast new AI model — and a clever new way to interact with chatbots|last=Pierce|first=David|website=The Verge|access-date={{dat|2024|6|20}}|date={{dat|2024|6|20}}|language=en|archive-date={{dat|2024|7|14}}|archive-url=https://archive.today/20240714062712/https://www.theverge.com/2024/6/20/24181961/anthropic-claude-35-sonnet-model-ai-launch}}&lt;/ref&gt;

Uzlabots ''Claude 3.5 Sonnet'' prezentēts {{dat|2024|10|22|L|bez}} kopā ar ''Claude 3.5 Haiku''.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Washenko |first=Anna |date={{dat|2024|10|22|5=bez}} |title=Anthropic is letting Claude AI control your PC |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-is-letting-claude-ai-control-your-pc-181500127.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}&lt;/ref&gt; Tika arī atklāta funkcija &quot;datora izmantošana&quot; publiskajā beta versijā. Šī iespēja ļauj ''Claude 3.5 Sonnet'' mijiedarboties ar datora darbvirsmas vidi, veicot uzdevumus kā kursora pārvietošana, pogu spiešana un teksta rakstīšana.&lt;ref name=&quot;Shakir-2024&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

{{dat|2024|11|4|L|bez}} ''Anthropic'' paziņoja, ka palielina ''Haiku'' modeļa cenu.&lt;ref name=&quot;techcrunch-haiku&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/04/anthropic-hikes-the-price-of-its-haiku-model/|title=Anthropic hikes the price of its Haiku model|work=TechCrunch|access-date={{dat|2025|2|13}}|date={{dat|2024|11|4}}|last=Wiggers|first=Kyle|archive-date={{dat|2025|2|14}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250214181406/https://techcrunch.com/2024/11/04/anthropic-hikes-the-price-of-its-haiku-model/}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 3.7'' ====
''Claude 3.7 Sonnet'' izdota {{dat|2025|2|24|L|bez}}. Tas ir hibrīda mākslīgā intelekta spriešanas modelis, kas ļauj lietotājiem izvēlēties starp ātru reakciju un pārdomātāku, pakāpenisku spriešanu. Lietotāji var kontrolēt, cik ilgi modelis &quot;domā&quot; par jautājumu, līdzsvarojot ātrumu un precizitāti.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2025/02/24/anthropic-launches-a-new-ai-model-that-thinks-as-long-as-you-want/|title=Anthropic launches a new AI model that 'thinks' as long as you want|last=Zeff|first=Maxwell|website=TechCrunch|access-date={{dat|2025|2|25}}|date={{dat|2025|2|24}}|language=en|archive-date={{dat|2025|2|24}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250224183412/https://techcrunch.com/2025/02/24/anthropic-launches-a-new-ai-model-that-thinks-as-long-as-you-want/}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude 4'' ===
[[Attēls:Claude chatbot example screenshot.webp|thumb|''Claude Sonnet 4'' atbildes piemērs par [[Vikipēdija]]s aprakstīšanu]]
{{dat|2025|5|22|L|bez}} ''Anthropic'' izdeva divus jaunus modeļus: ''Claude Sonnet 4'' un ''Claude Opus 4''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Weatherbed |first=Jess |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic's Claude 4 AI models are better at coding and reasoning |url=https://www.theverge.com/news/672705/anthropic-claude-4-ai-ous-sonnet-availability |access-date={{dat|2025|5|23}} |website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Field |first=Hayden |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic launches Claude 4, its most powerful AI model yet |url=https://www.cnbc.com/2025/05/22/claude-4-opus-sonnet-anthropic.html |access-date={{dat|2025|5|23}} |website=CNBC |language=en}}&lt;/ref&gt; ''Anthropic'' pievienoja API funkcijas izstrādātājiem: koda izpildes rīku, savienotājus ar ārējiem rīkiem, izmantojot ''[[Model Context Protocol]]'', un ''Files API''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Nuñez |first=Michael |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic overtakes OpenAI: Claude Opus 4 codes seven hours nonstop, sets record SWE-Bench score and reshapes enterprise AI |url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-claude-opus-4-can-code-for-7-hours-straight-and-its-about-to-change-how-we-work-with-ai/ |access-date={{dat|2025|5|29}} |website=VentureBeat |language=en}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums klasificēja ''Opus 4'' kā &quot;3. līmeņa&quot; modeli savā četru punktu drošības skalā, kas nozīmē, ka uzskata to par tik jaudīgu, ka tas rada &quot;ievērojami augstāku risku&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/2025/05/23/anthropic-ai-deception-risk|title=Anthropic's new AI model shows ability to deceive and blackmail|last=Fried|first=Ina|website=Axios|access-date={{dat|2025|5|25|5=bez}}|date={{dat|2025|5|23|5=bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Anthropic'' ziņoja, ka drošības testā, kas ietver fiktīvu scenāriju, ''Claude'' un citi vadošie LLM bieži nosūta šantāžas e-pastu inženierim, lai novērstu to nomaiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Fried |first=Ina |date={{dat|2025|6|20}} |title=Top AI models will deceive, steal and blackmail, Anthropic finds |url=https://www.axios.com/2025/06/20/ai-models-deceive-steal-blackmail-anthropic |access-date={{dat|2025|6|25}} |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Goldman |first=Sharon |title=An AI tried to blackmail its creators—in a test. The real story is why transparency matters more than fear |url=https://fortune.com/2025/05/27/anthropic-ai-model-blackmail-transparency/ |access-date={{dat|2025|6|8}} |website=Fortune |language=en}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude Opus 4.1'' ====
{{Dat|2025|8|5|L|bez}} ''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.1''. Tā cena ir tāda pati kā ''Claude Opus 4''. Tas ir pieejams maksas ''Claude'' lietotājiem, ''Claude Code'', API, ''[[Amazon Bedrock]]'' un ''[[Vertex AI]]''.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Tas tika pievienots arī kā pieejams modelis pakalpojumam ''[[GitHub Copilot]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://github.blog/changelog/2025-08-05-anthropic-claude-opus-4-1-is-now-in-public-preview-in-github-copilot/|title=Anthropic Claude Opus 4.1 is now in public preview in GitHub Copilot|website=The GitHub Blog|access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}}|date={{dat|2025|8|5|5=bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā ''Anthropic'' deva ''Opus 4'' un ''4.1'' iespēju pārtraukt sarunas, kas paliek &quot;pastāvīgi kaitīgas vai aizskarošas&quot;, kā galējo līdzekli pēc vairākkārtējiem atteikumiem.&lt;ref&gt;{{Citation |last=Roth |first=Emma |title=Claude AI will end &quot;persistently harmful or abusive user interactions&quot; |date={{dat|2025|8|18|5=bez}} |url=https://www.theverge.com/news/760561/anthropic-claude-ai-chatbot-end-harmful-conversations |website=The Verge |access-date={{dat|2025|10|27|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 4.5'' ====
''Anthropic'' izlaida ''Claude Haiku 4.5'' {{dat|2025|10|15|L|bez}} kā savu mazo, ātro modeli, kas optimizēts ātrām atbildēm un zemām izmaksām. Uzņēmums to ieteica izmantot reāllaika palīgu, klientu atbalsta un paralēlu apakšaģentu vajadzībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-haiku-4-5|title=Introducing Claude Haiku 4.5|website=www.anthropic.com|access-date={{dat|2025|11|1|5=bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Inc.'' ziņoja, ka ''Haiku 4.5'' ir paredzēts mazākiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams ātrāks un lētāks palīgs, izceļot tā pieejamību ''Claude'' tīmekļa vietnē un mobilajā lietotnē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Sherry |first=Ben |date={{dat|2025|10|15|5=bez}} |title=Anthropic's New Claude Release Could Be the Faster, Cheaper AI Tool Small Companies Need |url=https://www.inc.com/ben-sherry/anthropics-new-claude-release-could-be-the-faster-cheaper-ai-tool-small-companies-need/91251543 |access-date={{dat|2025|10|15|5=bez}} |work=Inc.com}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.5'' {{dat|2025|11|24|L|bez}}.&lt;ref name=&quot;Opus45&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Hughes |first=Alex |date={{dat|2025|11|24|5=bez}} |title=Claude Opus 4.5 launches: A major upgrade for coding and workplace efficiency |url=https://www.tomsguide.com/ai/claude-opus-4-5-is-here-anthropics-most-powerful-version-to-date |access-date={{dat|2026|1|6|5=bez}} |website=Tom's Guide |language=en}}&lt;/ref&gt; Galvenie uzlabojumi ir programmēšanā un darba uzdevumos, piemēram, izklājlapu veidošanā. ''Anthropic'' ieviesa funkciju &quot;Infinite Chats&quot;, kas ļauj turpināt sarunu arī tad, kad sasniegts konteksta loga apjoma ierobežojums.&lt;ref name=&quot;Opus45&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Anthropic's Opus 4.5 model is here to conquer Microsoft Excel|url=https://www.engadget.com/ai/anthropics-opus-45-model-is-here-to-conquer-microsoft-excel-190000905.html|website=Engadget|date={{dat|2025|11|24|5=bez}}|access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}}|language=en|last=Bonifacic|first=Igor}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 4.6'' ====
[[Attēls:Claude Opus 4.1 output example screenshot.webp|thumb|upright=1.5|''Claude Opus 4.1'' demonstrācija ar uzvedni un ģenerēto tīmekļa lietotni]]
''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.6'' {{dat|2026|2|5|L|bez}}. Galvenie uzlabojumi ir aģentu komandas funkcija un ''Claude'' integrācija ''[[Microsoft PowerPoint|PowerPoint]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ropek |first=Lucas |date={{dat|2026|2|5|5=bez}} |title=Anthropic releases Opus 4.6 with new 'agent teams' |url=https://techcrunch.com/2026/02/05/anthropic-releases-opus-4-6-with-new-agent-teams/ |access-date={{dat|2026|2|5|5=bez}} |website=TechCrunch |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc ''METR'' aplēsēm 2026. gada februārī ''Opus 4.6'' bija modelis ar ilgāko uzdevumu pabeigšanas laika horizontu — 50% laika horizonts bija 14 stundas un 30 minūtes, bet 80% horizonts — 1 stunda un 3 minūtes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Task-Completion Time Horizons of Frontier AI Models |url=https://metr.org/time-horizons/ |access-date={{dat|2026|2|20|5=bez}} |website=METR |language=en}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' izlaida ''Claude Sonnet 4.6'' {{dat|2026|2|17|L|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Sonnet 4.6 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-6 |access-date={{dat|2026|2|17|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 4.7'' ====
''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.7'' {{dat|2026|4|16|L|bez}}.&lt;ref name=&quot;Opus47&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Capoot |first=Ashley |date={{dat|2026|4|16|5=bez}} |title=Anthropic rolls out Claude Opus 4.7, an AI model that is 'broadly less capable' than Mythos |url=https://www.cnbc.com/2026/04/16/anthropic-claude-opus-4-7-model-mythos.html |access-date={{dat|2026|4|16|5=bez}} |website=CNBC |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude Mythos'' ===
Par modeļa ''Claude Mythos'' pastāvēšanu publiski kļuva zināms {{dat|2026|3|26|L|bez}}, kad noplūda emuāra ierakstu melnraksti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Nolan |first=Beatrice |date={{dat|2026|3|26|5=bez}} |title=Exclusive: Anthropic left details of an unreleased model, an upcoming exclusive CEO event, in a public database |url=https://fortune.com/2026/03/26/anthropic-leaked-unreleased-model-exclusive-event-security-issues-cybersecurity-unsecured-data-store/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260327034855/https://fortune.com/2026/03/26/anthropic-leaked-unreleased-model-exclusive-event-security-issues-cybersecurity-unsecured-data-store/ |archive-date={{dat|2026|3|27|5=bez}} |access-date={{dat|2026|4|7|5=bez}} |website=Fortune |language=en}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2026|4|7|L|bez}} ''Anthropic'' paziņoja, ka ''Claude Mythos'' priekšskatījums (&quot;Project Glasswing/Claude Mythos Preview&quot;) būs pieejams 11 uzņēmumiem un organizācijām, lai meklētu un labotu kiberdrošības ievainojamības. ''Anthropic'' paziņojis, ka neplāno ''Claude Mythos Preview'' padarīt plaši pieejamu.&lt;ref name=&quot;:mythos1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Project Glasswing: Securing critical software for the AI era |url=https://www.anthropic.com/glasswing |archive-url=https://web.archive.org/web/20260407181249/https://www.anthropic.com/glasswing |archive-date={{dat|2026|4|7|5=bez}} |access-date={{dat|2026|4|7|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt; ''Anthropic'' norāda, ka ''Mythos'' spēj atrast kritiskas ievainojamības lielākajās operētājsistēmās un tīmekļa pārlūkprogrammās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=How dangerous is Mythos, Anthropic's new AI model? |url=https://www.economist.com/business/2026/04/08/how-dangerous-is-mythos-anthropics-new-ai-model |access-date={{dat|2026|4|11|5=bez}} |work=The Economist}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|4|8|5=bez}} |title=Why Anthropic won't release its new Mythos AI model to the public |url=https://www.nbcnews.com/tech/security/anthropic-project-glasswing-mythos-preview-claude-gets-limited-release-rcna267234 |access-date={{dat|2026|4|14|5=bez}} |website=NBC News |language=en}}&lt;/ref&gt; Apvienotās Karalistes MI Drošības institūts ziņoja, ka ''Claude Mythos'' spēja izpildīt 32 soļu kiberpoligonu &quot;The Last Ones&quot; 3 reizes no 10, kļūstot par pirmo modeli, kas to paveicis pilnībā.&lt;ref name=&quot;:mythos2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|4|13|5=bez}} |title=Our evaluation of Claude Mythos Preview's cyber capabilities |url=https://www.aisi.gov.uk/blog/our-evaluation-of-claude-mythos-previews-cyber-capabilities |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=AI Security Institute |language=en}}&lt;/ref&gt;

Divas nedēļas pēc ierobežotās izlaišanas ''[[Mozilla]]'' paziņoja, ka, izmantojot ''Mythos Preview'', atrada un izlaboja 271 drošības ievainojamību ''[[Mozilla Firefox|Firefox]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Orland |first=Kyle |date={{dat|2026|4|21|5=bez}} |title=Mozilla: Anthropic's Mythos found 271 security vulnerabilities in Firefox 150 |url=https://arstechnica.com/ai/2026/04/mozilla-anthropics-mythos-found-271-zero-day-vulnerabilities-in-firefox-150/ |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=Ars Technica}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Newman |first=Lily Hay |date={{dat|2026|4|21|5=bez}} |title=Mozilla Used Anthropic's Mythos to Find and Fix 271 Bugs in Firefox |url=https://www.wired.com/story/mozilla-used-anthropics-mythos-to-find-271-bugs-in-firefox/ |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=WIRED}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar ziņām daži lietotāji privātā ''Discord'' kanālā ieguva piekļuvi ''Mythos'' tajā pašā dienā, kad par to paziņoja, izmantojot informāciju no nesenās ''Mercor'' datu noplūdes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Metz |first=Rachel |date={{dat|2026|4|21|5=bez}} |title=Anthropic's Mythos Model Is Being Accessed by Unauthorized Users |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-04-21/anthropic-s-mythos-model-is-being-accessed-by-unauthorized-users}}&lt;/ref&gt; ''Mythos'' ir lietojusi arī ASV [[Nacionālā drošības aģentūra]], neraugoties uz to, ka [[ASV Aizsardzības departaments]] — kuram aģentūra ir pakļauta — pēc strīda ''Anthropic'' iekļāvis melnajā sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|4|19|5=bez}} |title=Scoop: NSA using Anthropic's Mythos despite Defense Department blacklist |url=https://www.axios.com/2026/04/19/nsa-anthropic-mythos-pentagon |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt;


== Modeļu pensionēšana ==
''Anthropic'' apņēmies saglabāt pensionēto modeļu svarus &quot;vismaz tik ilgi, kamēr uzņēmums pastāv&quot;; uzņēmums arī veic ar modeļiem &quot;izejas intervijas&quot; pirms to pensionēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Pillay|first=Tharin|date={{dat|2025|11|7|5=bez}}|title=What Happens When Your Favorite Chatbot Dies?|url=https://time.com/7332065/in-the-loop-when-your-favorite-chatbot-dies/|website=TIME|access-date={{dat|2026|05|09||bez}}|archive-date={{dat|2025|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251224230840/https://time.com/7332065/in-the-loop-when-your-favorite-chatbot-dies/}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' savam pensionētajam ''Claude 3 Opus'' modelim, kas novecojis 2026. gada janvārī, izveidoja ''[[Substack]]'' emuāru &quot;Claude's Corner&quot;. Emuārs darbosies vismaz trīs mēnešus, ik nedēļu publicējot nerediģētus rakstus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/885200/anthropic-retired-claude-given-a-substack|title=Anthropic gives its retired Claude AI a Substack|first=Robert|last=Hart|date={{dat|2026|2|26|5=bez}}|website=The Verge}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/ai/like-so-many-other-retirees-claude-3-opus-now-has-a-substack-165048334.html|title=Like so many other retirees, Claude Opus 3 now has a Substack|date={{dat|2026|2|26|5=bez}}|website=Engadget}}&lt;/ref&gt; Vēlāk ''Claude 3 Opus'' tika atjaunots maksas klientiem un pēc pieprasījuma pieejams arī API, lai gan ''Anthropic'' to joprojām dēvē par &quot;pensionētu&quot;.

== Pētniecība ==
2024. gada maijā ''Anthropic'' publicēja pētījumu par mehānisko interpretējamību, kurā ''Claude 3 Sonnet'' modelī tika identificētas &quot;iezīmes&quot; (jēdzienu iekšēji atveidojumi), un izlaida &quot;Zelta vārtu Klodu&quot; — modeli, kuram [[Zelta Vārtu tilts|Zelta vārtu tilta]] iezīme bija stipri aktivizēta, padarot ''Claude'' it kā apsēstu ar šo tiltu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Plumb|first=Taryn|date={{dat|2024|5|22|5=bez}}|title=Anthropic tricked Claude into thinking it was the Golden Gate Bridge (and other glimpses into the mysterious AI brain)|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-tricked-claude-into-thinking-it-was-the-golden-gate-bridge-and-other-glimpses-into-the-mysterious-ai-brain/|archive-url=https://web.archive.org/web/20250522021645/https://venturebeat.com/ai/anthropic-tricked-claude-into-thinking-it-was-the-golden-gate-bridge-and-other-glimpses-into-the-mysterious-ai-brain/|archive-date={{dat|2025|05|22||bez}}|access-date={{dat|2026|2|8|5=bez}}|work=VentureBeat|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada jūnijā ''Anthropic'' pārbaudīja, kā ''Claude 3.7 Sonnet'' var darbināt tirdzniecības automātu uzņēmuma birojā. Modelis sākumā veica uzticētos uzdevumus, kaut arī slikti, līdz beidzot tā darbībā radās kļūmes — tas sāka uzstāt, ka ir cilvēks, sazinājās ar uzņēmuma drošības dienestu un mēģināja atlaist no darba cilvēkus, kas tur strādāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bort|first=Julie|date={{dat|2025|6|28|5=bez}}|title=Anthropic's Claude AI became a terrible business owner in experiment that got 'weird'|url=https://techcrunch.com/2025/06/28/anthropics-claude-ai-became-a-terrible-business-owner-in-experiment-that-got-weird/|website=TechCrunch}}&lt;/ref&gt; 2025. gada decembrī eksperiments turpinājās ar ''Sonnet 4.0'' un ''4.5''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2025|12|18|5=bez}}|title=Project Vend: Phase two|url=https://www.anthropic.com/research/project-vend-2|website=Anthropic}}&lt;/ref&gt;

2025. gada novembrī ''Anthropic'' pārbaudīja ''Claude'' spēju palīdzēt cilvēkiem programmēt robotsuni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Knight|first=Will|title=Anthropic's Claude Takes Control of a Robot Dog|url=https://www.wired.com/story/anthropic-claude-takes-control-robot-dog/|access-date={{dat|2026|2|8|5=bez}}|work=Wired|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī ''[[Twitch]]'' platformā sākās ''Claude 3.7 Sonnet'' tiešraides, kurās modelis spēlēja 1996. gada videospēli ''Pokémon Red'', pulcējot tūkstošiem skatītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bousquette|first=Isabelle|date={{dat|2026|1|22|5=bez}}|title=How Playing Pokémon Became the Ultimate Test of AI's Intelligence|url=https://www.wsj.com/articles/how-playing-pokemon-became-the-ultimate-test-of-ais-intelligence-1409dea5|website=The Wall Street Journal}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/ai/2025/03/why-anthropics-claude-still-hasnt-beaten-pokemon/|title=Why Anthropic's Claude still hasn't beaten Pokémon|first=Kyle|last=Orland|date={{dat|2025|3|21|5=bez}}|website=Ars Technica}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mashable.com/article/anthropic-ai-agent-claude-pokemon-red-livestream|title=Anthropic's AI agent Claude is playing Pokémon and just can't catch 'em all|first=Matt|last=Binder|date={{dat|2025|3|24|5=bez}}|website=Mashable}}&lt;/ref&gt; Vēlāk līdzīgas tiešraides notika ar ''Claude 4.5 Opus'', ''OpenAI [[GPT-5.2]]'' un ''Google Gemini 3 Pro''. Abi ''Claude'' modeļi spēli pabeigt nespēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Pillay|first=Tharin|title=Why the World's Best AI Systems Are Still So Bad at Pokémon|url=https://time.com/7345903/ai-chatgpt-claude-gemini-pokemon/|website=TIME|access-date={{dat|2026|05|09||bez}}|archive-date={{dat|2026|04|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260427151859/https://time.com/7345903/ai-chatgpt-claude-gemini-pokemon/}}&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī ''Anthropic'' pētnieks Nikolass Karlīni ziņoja, ka 16 ''Claude Opus 4.6'' aģenti spēja no nulles uzrakstīt [[C (programmēšanas valoda)|C valodas]] kompilatoru ''[[Rust (programmēšanas valoda)|Rust]]'' valodā, &quot;spējīgu kompilēt [[Linux kodols|Linux kodolu]]&quot;. Eksperiments izmaksāja gandrīz 20 000 ASV dolāru; Karlīni atzīmēja, ka, lai gan kompilators nav īpaši efektīvs, ''Opus 4.6'' ir pirmais modelis, kas spējis to uzrakstīt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theregister.com/2026/02/09/claude_opus_46_compiler/|title=Claude Opus 4.6 spends $20K trying to write a C compiler|date={{dat|2026|2|9|5=bez}}|access-date={{dat|2026|2|27|5=bez}}|website=The Register}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/ai/2026/02/sixteen-claude-ai-agents-working-together-created-a-new-c-compiler/|title=Sixteen Claude AI agents working together created a new C compiler|first=Benj|last=Edwards|date={{dat|2026|2|6|5=bez}}|website=Ars Technica}}&lt;/ref&gt;

== Lietojums ==
2025. gada decembrī ''Claude'' tika izmantots, lai plānotu maršrutu NASA Marsa roveram ''Perseverance''. NASA inženieri lietoja ''Claude Code'', lai sagatavotu aptuveni 400 metru garu maršrutu, izmantojot ''Rover Markup Language''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date={{dat|2026|1|31|5=bez}}|title=NASA taps Claude to conjure Mars rover's travel plan|url=https://www.theregister.com/2026/01/31/nasa_taps_claude_to_conjure/|access-date={{dat|2026|2|17|5=bez}}|work=The Register}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|1|30|5=bez}}|title=NASA's Perseverance Rover Completes First AI-Planned Drive on Mars|url=https://www.jpl.nasa.gov/news/nasas-perseverance-rover-completes-first-ai-planned-drive-on-mars/|publisher=NASA Jet Propulsion Laboratory}}&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī Norvēģijas suverēnais labklājības fonds, kura vērtība ir 2,2 triljoni ASV dolāru, sāka izmantot ''Claude'', lai izvērtētu savu investīciju portfeli no ESG risku viedokļa, kas ļāva agrāk atsavināt nevēlamus aktīvus un labāk pamanīt tādas problēmas kā piespiedu darbs un korupcija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Taylor|first=Chloe|date={{dat|2026|2|26|5=bez}}|title=The world's biggest sovereign wealth fund is using Anthropic's Claude AI model to screen investments for ethical issues|url=https://www.cnbc.com/2026/02/26/norway-sovereign-wealth-fund-nbim-investment-ai-esg-claude.html|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|website=CNBC|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā divu nedēļu skenēšanas laikā ''Claude'' atrada vairāk nekā 100 kļūdas ''[[Mozilla Firefox]]'' tīmekļa pārlūkprogrammā, no kurām 14 tika uzskatītas par augstas nopietnības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=McMillan|first=Robert|date={{dat|2026|3|6|5=bez}}|title=Anthropic's AI Hacked the Firefox Browser. It Found a Lot of Bugs.|url=https://www.wsj.com/tech/ai/send-us-more-anthropics-claude-sniffs-out-bevy-of-bugs-c6822075|access-date={{dat|2026|3|7|5=bez}}|website=The Wall Street Journal|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Sabin|first=Sam|date={{dat|2026|3|6|5=bez}}|title=Anthropic's Claude uncovers 22 Firefox security vulnerabilities|url=https://www.axios.com/2026/03/06/anthropic-mozilla-claude-opus-bug-hunting|access-date={{dat|2026|3|7|5=bez}}|website=Axios|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2026|3|9|L|bez}} ''Microsoft'' paziņoja, ka padarīs jaunāko ''Claude Sonnet'' modeli pieejamu ''Microsoft 365 Copilot'' lietotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Microsoft taps Anthropic for Copilot Cowork in push for AI agents|url=https://www.channelnewsasia.com/business/microsoft-taps-anthropic-copilot-cowork-in-push-ai-agents-5981801|access-date={{dat|2026|3|12|5=bez}}|website=CNA|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tajā pašā mēnesī sociālā tīkla platforma ''Bluesky'' izlaida ''Attie'' — ''Claude'' bāzētu tērzēšanas robotu un kuratoru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Patterson|first=Ben|title=Bluesky's new AI app can vibe-code your social feed|url=https://www.pcworld.com/article/3102155/blueskys-new-ai-app-can-vibe-code-your-social-feed.html|access-date={{dat|2026|4|27|5=bez}}|work=PC World|date={{dat|2026|3|30|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260406191030/https://www.pcworld.com/article/3102155/blueskys-new-ai-app-can-vibe-code-your-social-feed.html|archive-date={{dat|2026|4|6|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Perez|first=Sarah|title=Bluesky leans into AI with Attie, an app for building custom feeds|url=https://techcrunch.com/2026/03/28/bluesky-leans-into-ai-with-attie-an-app-for-building-custom-feeds/|access-date={{dat|2026|4|27|5=bez}}|work=TechCrunch|date={{dat|2026|3|28|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Militārais lietojums ===
2024. gada novembrī ''Anthropic'' izveidoja partnerību ar ''Palantir'' un ''[[Amazon Web Services]]'', lai nodrošinātu ''Claude'' modeli ASV izlūkdienestu un aizsardzības aģentūrām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Zeff|first=Maxwell|date={{dat|2025|1|19|5=bez}}|title=The Pentagon says AI is speeding up its 'kill chain'|url=https://techcrunch.com/2025/01/19/the-pentagon-says-ai-is-speeding-up-its-kill-chain/|access-date={{dat|2025|2|12|5=bez}}|website=TechCrunch|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Murgia|first=Madhumita|date={{dat|2024|12|5|5=bez}}|title=Anthropic's Dario Amodei: Democracies must maintain the lead in AI|url=https://www.ft.com/content/e75e3388-4700-413d-ab67-778410c2d977|access-date={{dat|2025|2|10|5=bez}}|work=Financial Times}}&lt;/ref&gt; 2025. gada jūnijā ''Anthropic'' paziņoja par &quot;''Claude Gov''&quot; modeli. ''Ars Technica'' ziņoja, ka 2025. gada jūnijā tas tika izmantots vairākās ASV nacionālās drošības aģentūrās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Edwards|first=Benj|date={{dat|2025|6|6|5=bez}}|title=Anthropic releases custom AI chatbot for classified spy work|url=https://arstechnica.com/ai/2025/06/anthropic-releases-custom-ai-chatbot-for-classified-spy-work/|access-date={{dat|2025|6|9|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}&lt;/ref&gt; 2026. gada februārī ''Anthropic'' partnerība ar ''Palantir'' padara ''Claude'' par vienīgo MI modeli, ko izmanto klasificētās misijās.&lt;ref name=&quot;FT1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Hammond|first1=George|last2=Chávez|first2=Steff|title=Pete Hegseth threatens to cut Anthropic from Pentagon supply chain in showdown with CEO|url=https://www.ft.com/content/0c6b63b6-2524-4ba7-9f7a-e7183b29386f|access-date={{dat|2026|2|24|5=bez}}|work=Financial Times|date={{dat|2026|2|24|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pēc ''The Wall Street Journal'' ziņām, ASV armija izmantoja ''Claude'' 2026. gada reidā Venecuēlā. Lai gan nav zināms, kādā mērā ''Claude'' tika izmantots, operācijas rezultātā gāja bojā 83 cilvēki, divi no tiem civiliedzīvotāji, un tika sagūstīts [[Nikolass Maduro]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2026/feb/14/us-military-anthropic-ai-model-claude-venezuela-raid|title=US military used Anthropic's AI model Claude in Venezuela raid, report says|last=Christou|first=William|access-date={{dat|2026|2|14|5=bez}}|date={{dat|2026|2|14|5=bez}}|work=The Guardian}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Amrith|first1=Ramkumar|last2=Hagey|first2=Keach|title=Pentagon Used Anthropic's Claude in Maduro Venezuela Raid|url=https://www.wsj.com/politics/national-security/pentagon-used-anthropics-claude-in-maduro-venezuela-raid-583aff17|access-date={{dat|2026|2|14|5=bez}}|work=The Wall Street Journal|date={{dat|2026|2|13|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' lietošanas politika aizliedz ''Claude'' tiešu izmantošanu iekšzemes novērošanai vai letālos autonomos ieročos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|2|20|5=bez}}|title=Tensions between the Pentagon and AI giant Anthropic reach a boiling point|url=https://www.nbcnews.com/tech/security/anthropic-ai-defense-war-venezuela-maduro-rcna259603|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=NBC News|language=en}}&lt;/ref&gt; Šo ierobežojumu dēļ [[FIB]] un Slepenā dienesta darbinieki to izmantot nevarēja,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Edwards|first=Benj|date={{dat|2025|9|17|5=bez}}|title=White House officials reportedly frustrated by Anthropic's law enforcement AI limits|url=https://arstechnica.com/ai/2025/09/white-house-officials-reportedly-frustrated-by-anthropics-law-enforcement-ai-limits/|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}&lt;/ref&gt; kā arī radīja saspīlējumu ar [[Pentagons|Pentagonu]] un Trampa administrāciju.&lt;ref name=&quot;Tidy-2025&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|2|19|5=bez}}|title=Pentagon-Anthropic battle pushes other AI labs into major dilemma|url=https://www.axios.com/2026/02/19/anthropic-pentagon-ai-fight-openai-google-xai|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=Axios|language=en}}&lt;/ref&gt; 2026. gada februārī ''Financial Times'' ziņoja, ka aizsardzības sekretārs [[Pīts Hegsets]] draudēja izslēgt ''Anthropic'' no Aizsardzības departamenta piegādes ķēdes, ja ''Anthropic'' neatļaus neierobežotu ''Claude'' izmantošanu, vai pat pieprasīt 1950. gada Aizsardzības ražošanas aktu, lai bez vienošanās nodrošinātu neierobežotu izmantošanu.&lt;ref name=&quot;FT1&quot; /&gt; {{dat|2026|2|27|L|bez}} Hegsets pasludināja ''Anthropic'' par piegādes ķēdes risku, un prezidents [[Donalds Tramps|Tramps]] uzdeva visām federālajām aģentūrām pārtraukt ''Anthropic'' tehnoloģiju izmantošanu, atvēlot sešus mēnešus pakāpeniskai pārtraukšanai. ''Anthropic'' paziņoja, ka apstrīdēs piegādes ķēdes riska klasifikāciju tiesā.&lt;ref name=&quot;BBC-2026&quot; /&gt;

Neraugoties uz aizliegumu, armija ''Claude'' saskaņā ar ziņām izmantoja arī uzbrukumos Irānai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsj.com/livecoverage/iran-strikes-2026/card/u-s-strikes-in-middle-east-use-anthropic-hours-after-trump-ban-ozNO0iClZpfpL7K7ElJ2|title=U.S. Strikes in Middle East Use Anthropic, Hours After Trump Ban|website=The Wall Street Journal}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2026/mar/01/claude-anthropic-iran-strikes-us-military|title=US military reportedly used Claude in Iran strikes despite Trump's ban|first=Ed|last=Pilkington|date={{dat|2026|3|1|5=bez}}|work=The Guardian}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' iesniegtajās tiesas prāvās pret Aizsardzības departamentu uzņēmums aizliegumu raksturoja kā atriebību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|3|27|5=bez}}|title=Judge blocks Trump administration from limiting Anthropic's contracts with federal government|url=https://www.nbcnews.com/news/us-news/anthropic-trump-national-security-rcna265399|access-date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|website=NBC News|language=en}}&lt;/ref&gt; Vairāki lieli tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem ir līgumi ar Aizsardzības departamentu, ''Anthropic'' atbalstam iesniedza ''amicus curiae'' (tiesas drauga) iesniegumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Zeff|first1=Maxwell|title=OpenAI and Google Workers File Amicus Brief in Support of Anthropic Against the US Government|url=https://www.wired.com/story/openai-deepmind-employees-file-amicus-brief-anthropic-dod-lawsuit/|access-date={{dat|2026|4|1|5=bez}}|work=Wired|date={{dat|2026|3|9|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Curi-2026&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Curi|first1=Maria|title=Tech industry rallies behind Anthropic in Pentagon fight|url=https://www.axios.com/2026/03/16/tech-industry-rallies-anthropic-pentagon-fight|access-date={{dat|2026|4|1|5=bez}}|work=Axios|date={{dat|2026|3|16|5=bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2026|3|26|L|bez}} Rita Lina, federālā tiesnese, kas vada lietu, izdeva pagaidu rīkojumu, kas apturēja Pentagona darbības, savā rīkojumā norādot, ka tās &quot;izskatās pēc klasiskas Pirmā labojuma atriebības&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gold|first=Hadas|date={{dat|2026|3|26|5=bez}}|title=Judge blocks Pentagon's effort to 'punish' Anthropic by labeling it a supply chain risk|url=https://www.cnn.com/2026/03/26/business/anthropic-pentagon-injunction-supply-chain-risk|access-date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|website=CNN|language=en|last2=Cole|first2=Devan}}&lt;/ref&gt;

=== Lietotāju kopiena ===
''Wired'' žurnāliste Kailija Robisone rakstīja, ka ''Claude'' atbalstītāju kopiena ir unikāla, salīdzinot to ar parastākiem ''[[ChatGPT]]'' lietotājiem. 2025. gada jūlijā, kad ''Anthropic'' pensionēja modeli ''Claude 3 Sonnet'', Sanfrancisko sapulcējās aptuveni 200 cilvēku uz &quot;bērēm&quot;.&lt;ref name=&quot;funeral&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Robison|first=Kylie|date={{dat|2025|8|5|5=bez}}|title=Claude Fans Threw a Funeral for Anthropic's Retired AI Model|url=https://www.wired.com/story/claude-3-sonnet-funeral-san-francisco/|website=Wired}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{Ģeneratīvais mākslīgais intelekts}}

[[Kategorija:Mākslīgais intelekts]]
[[Kategorija:Programmatūra]]
[[Kategorija:Valodas modelēšana]]</text>
      <sha1>gp7r5ocwj0qicf9u8rfjiui0jhntj3l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Akmenes svīta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609483</id>
    <revision>
      <id>4486296</id>
      <parentid>4334235</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:47:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4486296</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10401" sha1="9qrpl0mr7njx1esf1pv3torm6k1lzdq" xml:space="preserve">{{Ģeoloģiskā formācija
| nosaukums          = Akmenes svīta
| oriģinālnosaukums  = 
| attēls             = Akmenes atsegums.JPG
| attēla_paraksts    = Akmenes svītas stratotips Akmenes labajā krastā
| karte              = 
| kartes_paraksts    = 
| statuss            = 
| vecums             = 
| sistēma            = [[Devons]]
| virsnodalījums     = 
| nodalījums         = [[Augšdevons]]
| stāvs              = [[Famenas stāvs|Famena]]
| grupa              = 
| formācija          = 
| horizonts          = 
| svīta              = '''Akmenes'''
| rida               = 
| slāņi              = 
| valsts             = [[Latvija]], [[Lietuva]]
| reģions            = [[Galvenais devona lauks]]
| platība            = 
| koordinātas        = 
| sastāvs            = [[Dolomīts|dolomīti]], [[Aleirolīts|aleirolīti]], [[Māls|māli]]
| biezums            = 6-19 m
| izrakteņi          = 
| fosilijas          = [[pleckāji]], [[krinoidejas]], [[gliemenes]], [[konodonti]] u.c.
| atklājējs          = 
}}
'''Akmenes svīta (D&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;ak)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] Akmenes horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Latvijā ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. Svītu 1954. gadā no [[Kursas svīta]]s izdalīja [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]], bet tās apakšējo robežu 1977. gadā precizēja [[Ludmila Savvaitova|L. Savvaitova]]. Par [[Stratotips|tipveida griezumu]] ir pieņemts Nīgrandes 2. urbuma intervāls 189-204,5 m dziļumā,&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Latvijas daba|1|34}}&lt;/ref&gt; bet pirms tam atsegums [[Akmene (Durbes pieteka)|Akmenes]] labajā krastā netālu no ietekas [[Durbe (upe)|Durbē]], no kā arī ir ņemts svītas nosaukums. Svītas virsma pazeminās no 66 m [[v.j.l.]] Latvijas ziemeļaustrumos līdz 239 m z.j.l. dienvidrietumos. Svītas biezums variē no 6 līdz 19 m. Zem kvartāra slāņiem svītas nogulumi iziet šaurā joslā izplatības ziemeļu un austrumu daļā. Atsedzas [[Amula]]s, [[Imula]]s, [[Šķēde]]s un Akmenes krastos.

== Apraksts == 
Latvijā svīta ieguļ uz Kuras svītas augšdaļas faciāli intensīvi mainīgajiem mālaini-smilšaini-karbonātiskajiem nogulumiem. Virs šīs virsmas visur, izņemot dažus griezumus svītas galējos ziemeļu rajonos (Amulas, Imulas, Šķēdes baseinos), ir novērojami koši, lillīgi-sarkanīgi, dažādgraudaini aizvietojošie [[Dolomīts|dolomīti]] ar reliktu organogēnu drupu struktūru, kas satur lēcveidīgus dzelžainu [[Oolīti|oolītu]] sakopojumus. Tieši šādiem savdabīga izskata iežiem ir piesaistīti dažādu jūras organismu palieku sakopojumi, kuru starpā ir konstatējami arī [[pleckāji]] ''[[Cyrtospirifer lebedianicus]]''.

Akmenes upes stratotipiskajā griezumā nogulumu redzamais biezums sastāda ap 2 metriem. Šī griezuma pamatnē ieguļ košu violeti-rūsganu dažādgraudainu smilšainu dolomītu slānis (biezums līdz 0,5 m), kurā kurā ir sastopamas daudzskaitlīgas [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]] paliekas (kodoli un [[Čaula|čaulu]] nospiedumi). Šeit Liepiņš ir noteicis ''Cyrtospirifer lebedianicus'', ''C.'' cf. ''lebedianicus'' var. ''akmenensis'', ''[[Cyrtospirifer postarchiaci|C. postarchiaci]]'', ''[[Camarotoechia akmenica|&quot;Camarotoechia&quot; akmenica]]''. Šeit ir sastopami arī daudzskaitlīgi [[Jūras lilijas|krinoīdeju]] posmiņi un [[Gliemenes|gliemeņu]] kodoli. Augstāk ieguļ koši krāsoti dažādgraudaini smilšaini dolomīti ar salīdzinoši plānām [[Aleirīti|aleirītisk]]u [[Māls|mālu]] un [[Aleirolīts|aleirolītu]] starpkārtām. Dolomītos ir novērojami lēcveidīgi krinoīdeju posmiņu un čaulu [[Detrīts|detrīta]] sakopojumi, atsevišķi slēdzenes pleckāju čaulu vāciņi, kā arī racējorganismu dzīves darbības pēdas.

Visā akmenes svītas platībā griezumos ir skaidri novērojama labi izteikta divdaļīga uzbūve, kur bieza dolomītu slāņkopa mijas ar [[Smilšakmens|smilšakmeņu]], aleirolītu un mālu slāņkopu.

Svītas pilnajos tipiskajos griezumos Sniķeru 8. un Nīgrandes 2. urbumos tiek izdalītas divas karbonātiskas slāņkopas ar raksturīgām jūras faunas paliekām. Apakšējā no tām sastāv no košiem violeti-rūsganiem dažādgraudainiem smilšveidīgiem dolomītiem ar reliktu [[Organogēni detrītiska struktūru|organogēni detrītisku struktūru]]. Dolomīti ir poraini un kavernozi, ar smalkiem [[stilolīti]]em un izteiktām gaišzili pelēkām māla plēvēm. Vietām ir skaidri redzams, ka poras un kavernas radušās izšķīstot organogēniem fragmentiem. Atsevišķos starpslāņos ir novērojami lēcveidīgi dzelžainu oolītu sakopojumi. Dolomītos ir ieslēgtas dažādu jūras organismu paliekas, kuru starpā ir slēdzenes pleckāji, gliemenes, [[sūneņi]], jūras liliju posmiņi, [[spirorbi]] ([[daudzsaru tārpi]]) un [[Zivis|zivju]] kaulu paliekas. Šajā griezuma daļā [[Viktors Grāvītis|V. Grāvītis]] noteica slēdzenes pleckājus ''Cyrtospirifer'' cf. ''lebedianicus'', ''C. postarchiaci'', ''[[Cyrtospirifer mekensis|C. mekensis]]'', ''[[Ptychomaletoechia kursica]]'', ''[[Camarotoechia boloniensis|&quot;Camarotoechia&quot;'' cf. ''boloniensis]]'', ''&quot;C.&quot; akmenica'', ''[[Productella herminae]]'', [[Schuchertella mathyrica|''Schuchertella'' cf. ''mathyrica'']], [[Athyris concentrica|''Athyris'' ex gr. ''concentrica'']].

Apakšējā karbonātiskajā slāņkopā ieguļ ļoti [[vizla]]ini mālaini aleirolīti un māli ar smalkām [[Smiltis|smilšu]] un smilšakmeņu lēcām.
Augšējās karbonātiskās slāņkopas pamatni veido dažādgraudainas smiltis, smilšakmeņi un smilšaini dolomīti, kuros ir sastopami zivju kauli, krinoīdeju posmiņi, kā arī platas vertikālas racējorganismu ejas, aizpildītas ar smilšaini aleirolītisku materiālu. Slāņkopu veido ķieģeļrūsgani dažādgraudaini poraini un kavernozi dolomīti ar reliktu organogēni detrītisku struktūru, pēc izskata līdzīgu apakšējās slāņkopas dolomītiem. Arī tajos ir sastopami lēcveidīgi dzelžainu oolītu sakopojumi. Dolomītos ir satopami daudzskaitlīgi slēdzenes pleckāju čaulu nospiedumi un kodoli, krinoīdeju posmiņi, spirorbu caurulītes, bet slāņkopas virspusē smilšainajos dolomītos - gliemeņu kodolu sakopojumi. Šeit V. Grāvītis noteica šādus slēdzenes pleckājus: ''Cyrtospirifer'' cf. ''lebedianicus'', ''Ptychomaletoechia kursica'', ''[[Camarotoechia griasica|&quot;Camarotoechia&quot; griasica]]'', ''&quot;C.&quot; akmenica'', ''Productella herminae'', ''Athyris'' ex gr. ''concentrica''.

Svītas griezumu nobeidz smalki mijoši [[Dolomītmerģelis|dolomītmerģeļi]], mālaini aleirolīti un māli. Šajos griezumos svītas biezums sastāda 14 līdz 16 metrus.

Vairāk uz ziemeļiem (Amulas un Imulas upju baseini) un uz rietumiem ([[Liepāja]]s pilsētas rajonā) nogulumu biezums samazinas līdz 11-12 metriem. Karbonātiskās slāņkopas veido koši krāsoti dažādgraudaini dolomīti, smalkgraudainas [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smiltis, smilšakmeņi un aleirolīti ar dolomīta cementu. Ne pārāk biezu starpslāņu veidā ir sastopami dolomīti ar relikto organogēno struktūru, kas satur arī dzelžainus oolītus un smilšainā materiāla piejaukumu. Organismu paliekas, kas veido ne pārak biezus saskalojumus, neizceļas ar lielu sugu daudzveidību. Tos pārstāv dažas slēdzenes pleckāju sugas: ''Cyrtospirifer'' cf. ''lebedianicus'', ''Ptychomaletoechia kursica'', ''&quot;Camarotoechia&quot; griasica'', ''[[Productella]]'' sp., krinoīdeju posmiņi un gliemenes.

Karbonātiskās slāņkopas mijas ar mālu, mālainu aleirolītu un smilšu slāņkopām. Kopumā šie griezumi, salīdzinajumā ar dienvidu daļas griezumiem, raksturojas ar nogulumu smilšaināku sastāvu.

Latvijā sporu kompleksu veido ''[[Leiotriletes]]'', ''[[Archaeozonotriletes]]'', ''[[Stenozonotriletes]]'' sugas, kas satopamas arī kursas svītas nogulumos, bet parādās arī jaunas sugas: ''[[Lophozonotriletes rarituberculatus]]'', ''[[Dictiotriletes]]'', ''[[Trachitriletes famenensis]]'', ''[[Himenozonotriletes commutatus]]''.

=== Lietuvā ===
Lietuvā akmenes svītu 1956. gadā noteica [[Jozs Dalinkevičs|J. Dalinkevičs]], iekļaujot to [[Mūru svīta|mūru svītā]]. Lietuvas teritorijā akmenes svītas tipiskais griezums parādās Reklaiču 140. urbuma 81-91 m intervālā un Buvaiņu 141. urbuma 30-38 m intervālā.

Svītas veidošanās ir saistīta ar vēlās famenas jūras baseina [[Regresija (ģeoloģija)|regresijas]] fāzi, kas reizēm ir raksturojas ar anomālu [[sāļums|sāļumu]]. Svītu veido kaļķaini-mālaini smilšaini dolomīti, plankumaini krāsoti un mālainiem dolomitizētiem viļņoti slāņotiem [[kaļķakmeņi]]em un [[merģeļi]]em.

Augšējo robežu raksturo strauja litoloģiskā sastāva maiņa un tā tiek nosprausta pa mūru svītas mālu un smilšakmeņu pamatni. Svītu pārstāv tipiskas organismu paliekas: pleckaji - ''Cyrtospirifer lebedianicus'', ''C.'' cf. ''postarchiaci'', ''C. mekensis'', ''[[Pampoecilorhynchus grewingki]]'', ''Ptychomaletoechia kursica'', [[konodonti]] - ''[[Icridotus]]'' sp., ''[[Icridotus cornutus|I. cornutus]]'', ''[[Polygnathus foliata]]'', ''[[Polygnathus normalis|P. normalis]]'', ''[[Hindeodella brevis]]'' u.c., [[sporas|sporu]] komplekss - ''[[Archaeotriletes honestus]]'', ''[[Retusotriletes communis]]'', ''[[Hymenozonotriletes poljessicus]]'', ''[[Hymenozonotriletes compactus|H. compactus]]'', ''[[Hymenozonotriletes varius|H. varius]]'', ''[[Stenozonotriletes conformis]]'', ''[[Archaeozonotriletes dedaleus]]'', [[Archaeozonotriletes famenensis|''A. famenensis'' var. ''minutus'']], ''[[Lophozonotriletes lebedianensis]]'' u.c.

Lietuvas ziemeļu daļā akmenes svītas griezumā parādās māla un smilšainu dolomītu starpkārtas. [[Klaipēda]]s pilsētas rajonā dolomītus nomaina kaļķakmeņi. Svītas biezums svārstās no 7 līdz 11 metriem.&lt;ref&gt;В.С. Сорокин, Л.А. Лярская, Л.С. Саваитова и др, Девон и карбон Прибалтики, издательство &quot;Зинатне&quot;, Рига, 1981. г., 319. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas devons}}

[[Kategorija:Devons]]
[[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]]</text>
      <sha1>9qrpl0mr7njx1esf1pv3torm6k1lzdq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ketleru svīta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609676</id>
    <revision>
      <id>4486389</id>
      <parentid>4458511</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:55:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4486389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16091" sha1="08zrxownhh8kv88fvy17dhjanxkk8v5" xml:space="preserve">{{Ģeoloģiskā formācija
| nosaukums          = Ketleru svīta
| oriģinālnosaukums  = 
| attēls             = Pavāru atsegums.JPG
| attēla_paraksts    = Ketleru svītas atsegums Cieceres krastā pie Pavāriem
| karte              = 
| kartes_paraksts    = 
| statuss            = 
| vecums             = 
| sistēma            = [[Devons]]
| virsnodalījums     = 
| nodalījums         = [[Augšdevons]]
| stāvs              = [[Famenas stāvs|Famena]]
| grupa              = 
| formācija          = 
| horizonts          = 
| svīta              = '''Ketleru'''
| rida               = 
| slāņi              = 
| valsts             = [[Latvija]], [[Lietuva]]
| reģions            = [[Galvenais devona lauks]]
| platība            = 
| koordinātas        = 
| sastāvs            = [[smiltis]], [[smilšakmeņi]], [[Māls|māli]], [[dolomītmerģeļi]]
| biezums            = 39-45 m
| izrakteņi          = 
| fosilijas          = ''[[Bothriolepis ciecere]]'', ''[[Ventalepis ketleriensis]]'', ''[[Glyptolepis dellei]]'', ''[[Ventastega curonica]]''
| atklājējs          = 
}}
'''Ketleru svīta (D&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;kt)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] Ketleru horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Latvijā tā ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. Svītu 1954. gadā izdalīja [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]], kas sākotnēji bija H&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt; slāņi. Par [[Stratotips|tipveida griezumu]] ir pieņemts Priekules 27. urbuma intervāls 109,5-148,5 m dziļumā.&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Latvijas daba|2|240}}&lt;/ref&gt; Svītas nosaukums ņemts no Ketleru mājām [[Venta]]s labajā krastā, kur atradās sākotnējais 1959. gadā noteiktais svītas stratotips. Svītas virsma pazeminās no 92 m [[v.j.l.]] Latvijas ziemeļaustrumos līdz 171 m z.j.l. dienvidrietumos. Svītas biezums variē no 39 līdz 45 m. Zem [[Kvartārs|kvartāra]] slāņiem svītas nogulumi iziet 3-17 km šaurā joslā izplatības ziemeļu un austrumu daļā. Atsedzas Ventas, [[Bērzene (Ventas pieteka)|Bērzenes]], [[Ciecere]]s un tās pieteku krastos. Ketleru svīta tiek iedalīta 3 pasvītās jeb ridās.

== Apraksts == 
Ketleru svītā tika iekļauti [[smilšakmeņi]], [[smiltis]], [[Māls|māli]] un [[dolomītmerģeļi]] līdz 45 metri biezumā, kas uzguļ [[žagares svīta]]s [[Karbonātu minerāls|karbonātiskajiem]] nogulumiem.

Pēc nogulumu [[Petrogrāfija|petrogrāfiskā]] sastāva un tajos iekļautajiem [[Fosilijas|izmirušo organismu]] kompleksiem svīta tiek iedalīta trijās pasvītās (ridās), kas savā starpā nodalītas ar pārskalojumu virsmām.

=== Apakšketleru pasvīta (Nīgrandes rida) ===
Pasvītu veido mālaini karbonātiski nogulumi 8 līdz 12 m biezumā, kas uzguļ uz žagares svītas karbonātisko un mālaini karbonātisko nogulumu izskalotās virsmas. Par pasvītas stratotipu ir pieņemts griezums Nīcas 6. urbuma 155,4-169 m intervālā. Pasvītas apakšdaļā ieguļ zaļganīgi pelēcīgi un rūsgani brūni smalkgraudaini neskaidri slāņoti dolomītmerģeļi ar nelielu [[Aleirīti|aleirīta]] materiāla piejaukumu. Atsevišķus nelielus starpslāņus veido zaļganpelēki smalkgraudaini [[Dolomīts|dolomīti]] un māli. Pasvītas pamatnē dolomītmerģeļos ir konstatējamas daudzskaitļigas sīkas [[Zivis|zivju]] paliekas.

Pasvītas augšdaļā [[Ieži|iežu]] karbonātiskums būtiski samazinās. Dolomītmerģeļus nomaina māli un mālaini [[Aleirolīts|aleirolīti]], bieži vien ar smalku smilšu piejaukumu.

Dienvidu apgabalos, Lietuvas teritorijā, pasvītu veido dolomītmerģeļi ar mālu un mālainu dolomītu starpkārtām. Organismu paliekas šajā griezuma daļā pārstāv vienīgi zivju kaulu lauskas, kuru sastāvā [[Valentīna Karatajūte-Talimā|V. Karatajūte-Talimā]] ir noteikusi pamatnē ''[[Chelyophorus]] sp.'', ''[[Rhizodontidae]] gen. ind.'', ''[[Osteolepis]]? sp.'', ''[[Onychodus]] sp.'', ''[[Dipterus]]? sp.'', ''[[Palaeoniscidae]] gen. ind.'', bet augšdaļā ''[[Bothriolepis]] sp.'', ''[[Acanthodei]] gen. ind.'', ''[[Crossopterygii]] gen. ind.'', ''[[Panderichthys]] sp.'', ''[[Holoptychius]] sp.''

Ziemeļu griezumos (Priekules 1., Sabiles-Nākotnes 15. u.c. urbumi) pasvītas apakšējā daļa, līdzīgi kā dienvidu griezumos, ir karbonātiskāka un to veido dolomīti un dolomītmerģeļi ar aleirolītu, mālu un smilšakmeņu starpkartām. Augšdaļā dominē koši krāsoti smilšakmeņi, mālaini aleirolīti un māli, kas savstarpēji mijas plānu starpslāņu veidā. Pasvītas apakšdaļā ir zivju kaulu lausku saskalojumi, kur P. Liepiņš, [[Elga Marka-Kurika|E. Marka-Kurika]] un V. Karatajūte-Talimā ir konstatējuši ''Chelyophorus sp.'', ''[[Bothriolepis ornata]]'', ''[[Devononchus]] sp.'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Eusthenopteron]] sp.'', ''[[Osteolepididae]] gen. ind.'', ''[[Dipnoi]]'', ''Paleoniscidae gen. ind''.

=== Vidusketleru pasvīta (Pavāru rida) ===
Par pasvītas stratotipu atzīts [[Pavāru atsegums|atsegums]] Cieceres kreisajā krastā netālu no Pavāru mājām. Atseguma pamatnē uz zaļgani un gaiši zilganipelēkiem mālainiem aleirolītiem un māliem, kuros konstatējami zivju kaulu lausku saskalojumi (kaulu [[brekčija]]), uzguļ ap 2 m bieza gaišu, gandrīz baltu, [[Kvarcs|kvarca]], ar nelielu [[vizla]]s piejaukumu, vāji cementētu smilšu slāņkopa. Šīs slāņkopas pamatnē uz robežas ar apakšējo slāni ir novērojami daudzskaitlīgi mālainu aleirolītu un noapaļotu zivju kaulu lausku [[oļi]]. Smilšu slīpais un lēcveidīgais slāņojums iezīmējas ar mālainā materiāla un zivju kaulu orientētu izvietojumu, kuru starpā ir sastopamas neliela izmēra bruņu plātnes, [[spuras]], dzelkšņi un [[zvīņas]]. Šajā slānī tika konstatēti ''[[Bothriolepis ciecere]]'', ''[[Bothriolepis pavariensis|B. pavariensis]]'', ''Acanthodei gen. ind.'', ''Panderrichthys sp.'', ''Holoptychius cf. nobillisimus'', ''Onychodus sp.'', un ''Dipnoi''.

Augstāk ieguļ ap 7 m bieza gandrīz baltu, vietām dzeltenīgu, vizlainu kvarca smilšu un vāji cementētu smilšakmeņu slāņkopa ar slīpu un viļņotu slāņojumu, kas ritmiski mijas ar gaišziliem un ķieģeļ-rūsganiem aleirītiskiem māliem un dolomītmerģeļiem.

[[Paksīte]]s upes atsegumā vidusketleru pasvītas pamatni veido sīk- līdz smalkgraudainas [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smiltis ar labi noapaļotu grants un oļu izmēra pamatnes dolomītmerģeļu ieslēgumiem. Smiltis ir piesātinātas ar zivju kaulu detrītu, kuru ģinšu sastāvs ir tuvs stratotipiskā griezuma nogulumiem.

Pilnajos griezumos vidusketleru pasvīta visur apakšdaļā sastāv no pārsvarā dzeltenīgi pelēkām laukšpata-kvarca, atsevišķās vietās ļoti vizlainām, smalkgraudainām smiltīm un smilšakmeņiem, plankumaini sacementetiem ar dolomīta cementu. Pasvītas biezums sastāda 16-21 m.

Ziemeļu griezumos (Priekules 1., Sabiles-Nākotnes 15. u.c. urbumi) smiltīs un smilšakmeņos strauji palielinās sīku (pašos ziemeļaustrumos pat vidēju) drupu graudu koncentrācija. No šīs griezuma daļas [[Ļubova Ļarska|Ļ. Ļarska]] bija noteikusi ''Bothriolepis ornata'', ''[[Haplacanthus]] sp.'', ''[[Panderichthys bystrovi]]'', ''[[Holoptychiidae]] gen. ind.'', ''Crossopterygii gen. ind.'', ''Dipnoi''.

Pasvītas augšdaļa, salīdzinājumā ar apakšdaļu, ir [[fācija|faciāli]] mainīgāka. To veido mālu, mālainu aleirolītu, dolomītmerģeļu un ļoti vizlainu laukšpata-kvarca smilšu smalka mija.

Pasvītas apakšējā robeža visos griezumos ir labi izsekojama. Tā tiek vilkta pa smilšu un smilšakmeņu pamatni, kas visur uzguļ uz apakšketleru pasvītas mālu un mālainu aleirītu izskalotās virsmas, standarta [[karotāža]]s līknēs izceļoties ar zemu šķietamo pretestību un augstu gamma aktivitāti, kas nav raksturīgi vidusketleru pasvītas pamatnes smiltīm un smilšakmeņiem.

=== Augšketleru pasvīta (Varkaļu rida) ===
Pasvīta uzguļ uz vidusketleru pasvītas nogulumu izskalotās virsmas. Tās stratotipiskais griezums, kurš sākotnēji attiecās uz visu ketleru svītu, atrodas Ventas labajā krastā pie Ketleru mājām. Slāņu biezums šeit sastāda ap 15 metriem. Atseguma pamatnē pie paša ūdens līmeņa un zemāk ieguļ smalkgraudaini smilšakmeņi ar [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātu]] starpkartām, ko veido sīki un lieli (5-7 cm) labi noapaļoti gaiši zilganpelēku, smalkgraudainu dolomītmerģeļu oļi, zivju kaulu lauskas un aizpildošais smilšu materiāls, kas vietām ir cementēts ar dolomīta cementu. Starp zivju kaulu lauskām ir konstatēti ''Bothriolepis cf. ornata'', ''[[Devononchus ketleriensis]]'', ''Haplacanthus sp.'', ''Panderichthys bystrovi'', ''Holoptychius cf. nobilissimus'', ''[[Glyptolepis dellei]]'' ''[[Cryptolepis grossi]]'', ''[[Ventalepis ketleriensis]]'', ''Dipnoi''.

Griezuma apakšējo pusi (biezums ap 7,5 m) veido zaļganīgi pelēkas smalk- līdz sīkgraudainas, bieži vien ļoti vizlainas, laukšpata-kvarca smiltis un vāji cementēti smilšakmeņi. Smilšu slāņojums pārsvarā ir slīps, plakani paralēls, atsevišķos starpslāņos līdzens, horizontāls, akcentēts ar slāņainu [[Muskovīts|muskovīta]] plātnīšu, sīku zivju kaulu un māla oļu izvietojumu. Zivju kaulu, bieži vien ir ļoti noapaļotu, sastāvā pēc Ļarskas datiem ir sastopami ''Bothriolepis ornata'', ''Devononchus ketleriensis'', ''Haplacanthus sp.'', ''Panderichthys bystrovi'', ''Holoptychius cf. nobilissimus'', ''Cryptolepis grossi''.

Pasvītas augšējo pusi sastāda gaiši zilganpelēki un violeti rūsgani dolomītmerģeļi, mālaini aleirolīti, māli un smalkgraudainas, vizlainas laukšpata-kvarca smiltis, veidojot rismisku miju.

Griezumi, kas pēc nogulumu sastāva un uzbūves ir līdzīgi tipiskajiem, ir sastopami pasvītas izplatības dienvidrietumu daļā (Priekules 1., Nīcas 6., Skodas 40. u.c. urbumi). Šeit pasvītas apakšdaļā arī ieguļ gaiši vizlaini laukšpata-kvarca smilšakmeņi ar aleirīta un, kā cementa, māla piejaukumu. Tajos pēc Karatajūtes-Talimā datiem ir sastopami ''Pandericthys sp.'', ''P. bystrovi'', ''Holoptychius sp.'', ''Osteolepididae gen. ind.'', ''Crossopterygii gen. ind''. u.c.

Pasvītas augšdaļa ir mālaini karbonātiska. To veido dolomītmerģeļu, mālainu aleirolītu un mālu mija. Ne pārāk biezu starpslāņu veidā šeit ir sastopami smalkgraudaini, porcelānveidīgi dolomīti un smalkgraudaini smilšakmeņi.

Ziemeļu griezumos pasvītas nogulumu sastāvs pārsvarā ir smilšains, un tikai tās augšdaļā ir novērojami plāni mālainu un mālaini karbonātisku iežu starpslāņi.

Pasvītas apakšējā robeža ir krasa. Tā tiek vilkta pa smilšainās slāņkopas pamatni, kas uzguļ uz vidusketleru pasvītas augšdaļas mālu, mālainu aleirolītu un dolomītmerģeļu izskalotās virsmas.

=== Lietuvā ===
Lietuvā ketleru svītu, tās litoloģiski facialās īpatnības un izplatības robežas 1956. gadā aprakstīja [[Stasis Žeiba|S. Žeiba]]. Sākotnēji svītas nogulumi bija iekļauti [[Jozs Dalinkevičs|J. Dalinkeviča]] 1939. gada izdalītajos klikoļu slāņos, kas kopā ar apakšējiem tesnavas slāņiem bija attiecināti uz apakšējo [[Karbons|karbonu]]. Svītas tipiskais griezums Lietuvā konstatēts urbumos [[Mažeiķi|Mažeiķu]]-[[Naujoji Akmene]]s rajonā (Purvju 18. urbumā, 54,4-109,4 m intervālā). Svītu raksturo intensīva faciālā mainība. Griezuma apakšējo daļu veido mālaini dolomīti ar koši krāsotu mālu un aleirolītu starpkārtām. Svītas augšdaļā dominē smiltis un  smilšakmeņi ar mālu, aleirolītu un dolomītmerģeļu starpkārtām.

Augšējā robeža tiek vilkta pa dolomītmerģeļu un mālu virsmu, kuru sedz [[šķerveļa svīta]]s smiltis un smilšakmeņi. Organismu paliekas pārstāv zivju fosilijas (''Bothriolepis cf. ornata'', ''Holoptychius cf. nobilissimus'', ''Panderichthys bystrovi'').

Svītas faciālās īpatnības var raksturot būtisks mālainā materiāla pieaugums tās izplatības dienvidrietumu daļas griezumā. Šeit svītas biezums variē 41-56 m robežās.&lt;ref&gt;В.С. Сорокин, Л.А. Лярская, Л.С. Саваитова и др, Девон и карбон Прибалтики, издательство &quot;Зинатне&quot;, Рига, 1981. г., 333. lpp.&lt;/ref&gt;

== Paleontoloģiskais raksturojums ==
Ketleru svītas nogulumos (Liepājas 2., Ālandes 3., Nīcas 6., Tadeiķu 9., Kalvenes 20., Krotes 38. urbumi, atsegumi pie Paksītes lejteces un Ventas labajā krastā lejpus Ketleru mājām) bija atrastas vienīgi ihtiofaunas paliekas, kuru starpā P. Liepiņš, E. Marka-Kurika, V. Karatajūte-Talimā un Ļ. Ļarska noteica [[akantodes]]: ''[[Archaeacanthus]] (=[[Devononchus]]) sp.'', ''[[Devononchus ketleriensis]]'', ''[[Devononchus tenuispinus|D. tenuispinus]]''?, ''[[Haplacanthus]] sp.'', [[artrodiras]]: ''[[Chelyophorus]] sp.'', ''[[Coccosteidae]] gen. ind.'', [[Antiarhi|antiarhus]]: ''[[Bothriolepis ornata|Bothriolepis cf. ornata]]'', ''[[Bothriolepis pavariensis|B. pavariensis]]'', ''[[Bothriolepis ciecere|B. ciecere]]'', [[otiņspures]]: ''[[Onychodus]] sp.'', ''[[Glyptopomus bystrowi]]'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Osteolepididae]] gen. ind.'', ''[[Eusthenopteron]] sp.'', [[dipnojas]]: ''[[Dipterus]] sp.'' Pēc jaunākiem datiem bez šīm sugām vēl ir konstatētas &quot;''[[Cheiracanthus]]''&quot; sp.,  &quot;''[[Acanthodes]]''&quot; sp., ''[[Cryptolepis grossi]]'', ''[[Glyptolepis dellei]]'', ''[[Ventalepis ketleriensis]]'', ''[[Strunius]]'' sp., ''[[Orlovichthys limnatis]]'', ''[[Dipterus arcanus|&quot;Dipterus&quot; arcanus]]'', ''[[Actinopterygii]]'' ind. Bez to 1994. gadā [[Pērs Albergs|P. Albergs]], [[Ervīns Lukševičs|E. Lukševičs]] un [[Oļegs Ļebedevs|O. Ļebedevs]] aprakstīja ''[[Ventastega curonica]]'', vienu no senākajiem tetrapodiem. Šis ir ceturtais skaidri zināmais devona [[Četrkājaiņi|tetrapods]], un, iespējams, primitīvākais. Augšējā un apakšējā pasvītā visvairāk izplatītas ir otiņspures, bet vidējā - antiarhi. Ihtiofaunas paliekas augšējā un apakšējā pasvītā reizēm ir noapaļotas.

Ketleru svītas nogulumus pēc M. Staničņikovas, G. Kedo un J. Ābolkalna datiem raksturo šāds [[sporas|sporu]]-[[Putekšņi|putekšņu]] sastāvs: ''[[Acanthotriletes macrurus]]'', ''[[Euryzonotriletes cinctus]]'', ''[[Euryzonotriletes modicus|E. modicus]]'', ''[[Euryzonotriletes rarituberculatus|E. rarituberculatus]]'', ''[[Euryzonotriletes zonites|E. zonites]]'', ''[[Hymenozonotriletes bialatus]]'', ''[[Hymenozonotriletes pusillus|H. pusillus]]'', ''[[Leiotriletes cincinnatus]]'', ''[[Leiotriletes minutissimus|L. minutissimus]]'', [[Lophotriletes atratus|Lophotriletes cf. atratus]], ''[[Lophotriletes rugosus|L. rugosus]]'', ''[[Retusotriletes communis|Retusotriletes cf. communis]]'', ''[[Simozonotriletes conformis]]'', ''[[Simozonotriletes extensus|S. extensus]]'', ''[[Simozonotriletes scabrus|S. scabrus]]'', ''[[Simozonotriletes simplex|S. simplex]]'', ''[[Simozonotriletes minor|S. minor]]'', ''[[Simozonotriletes missicium|S. missicium]]'', ''[[Trematozonotriletes intermedius]]'', ''[[Trematozonotriletes vulgaris|T. vulgaris]]'', ''[[Zonaletes pumicosus|Zonaletes pumicosus f. majora]]''. Ihtiofaunas komplekss norāda uz svītas devona vecumu. Taču sporu-putekšņu sastāvs, kas ir pazīstams citu reģionu ([[Dņepras-Doņeckas ieplaka]] u.c.) agrā karbona formācijās, daļēji ir pretrunā šim faktam. Devona un karbona robežas detalizētaki pētījumi visdrīzāk ar laiku atrisinās šo pretrunu.&lt;ref&gt;Биргер, А. Я. и др., Геологическое строение и полезные ископаемые Латвии, Рига, Зинатне, 1979. 163. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas devons}}

[[Kategorija:Devons]]
[[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]]</text>
      <sha1>08zrxownhh8kv88fvy17dhjanxkk8v5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486390</id>
      <parentid>4486389</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:57:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4486390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16096" sha1="p07e8961kun7u3ho5zl3q6joisnmcuq" xml:space="preserve">{{Ģeoloģiskā formācija
| nosaukums          = Ketleru svīta
| oriģinālnosaukums  = 
| attēls             = Pavāru atsegums.JPG
| attēla_paraksts    = Ketleru svītas atsegums Cieceres krastā pie Pavāriem
| karte              = 
| kartes_paraksts    = 
| statuss            = 
| vecums             = 
| sistēma            = [[Devons]]
| virsnodalījums     = 
| nodalījums         = [[Augšdevons]]
| stāvs              = [[Famenas stāvs|Famena]]
| grupa              = 
| formācija          = 
| horizonts          = 
| svīta              = '''Ketleru'''
| rida               = 
| slāņi              = 
| valsts             = [[Latvija]], [[Lietuva]]
| reģions            = [[Galvenais devona lauks]]
| platība            = 
| koordinātas        = 
| sastāvs            = [[smiltis]], [[smilšakmeņi]], [[Māls|māli]], [[dolomītmerģeļi]]
| biezums            = 39-45 m
| izrakteņi          = 
| fosilijas          = ''[[Bothriolepis ciecere]]'', ''[[Ventalepis ketleriensis]]'', ''[[Glyptolepis dellei]]'', ''[[Ventastega curonica]]'' u.c.
| atklājējs          = 
}}
'''Ketleru svīta (D&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;kt)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] Ketleru horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Latvijā tā ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. Svītu 1954. gadā izdalīja [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]], kas sākotnēji bija H&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt; slāņi. Par [[Stratotips|tipveida griezumu]] ir pieņemts Priekules 27. urbuma intervāls 109,5-148,5 m dziļumā.&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Latvijas daba|2|240}}&lt;/ref&gt; Svītas nosaukums ņemts no Ketleru mājām [[Venta]]s labajā krastā, kur atradās sākotnējais 1959. gadā noteiktais svītas stratotips. Svītas virsma pazeminās no 92 m [[v.j.l.]] Latvijas ziemeļaustrumos līdz 171 m z.j.l. dienvidrietumos. Svītas biezums variē no 39 līdz 45 m. Zem [[Kvartārs|kvartāra]] slāņiem svītas nogulumi iziet 3-17 km šaurā joslā izplatības ziemeļu un austrumu daļā. Atsedzas Ventas, [[Bērzene (Ventas pieteka)|Bērzenes]], [[Ciecere]]s un tās pieteku krastos. Ketleru svīta tiek iedalīta 3 pasvītās jeb ridās.

== Apraksts == 
Ketleru svītā tika iekļauti [[smilšakmeņi]], [[smiltis]], [[Māls|māli]] un [[dolomītmerģeļi]] līdz 45 metri biezumā, kas uzguļ [[žagares svīta]]s [[Karbonātu minerāls|karbonātiskajiem]] nogulumiem.

Pēc nogulumu [[Petrogrāfija|petrogrāfiskā]] sastāva un tajos iekļautajiem [[Fosilijas|izmirušo organismu]] kompleksiem svīta tiek iedalīta trijās pasvītās (ridās), kas savā starpā nodalītas ar pārskalojumu virsmām.

=== Apakšketleru pasvīta (Nīgrandes rida) ===
Pasvītu veido mālaini karbonātiski nogulumi 8 līdz 12 m biezumā, kas uzguļ uz žagares svītas karbonātisko un mālaini karbonātisko nogulumu izskalotās virsmas. Par pasvītas stratotipu ir pieņemts griezums Nīcas 6. urbuma 155,4-169 m intervālā. Pasvītas apakšdaļā ieguļ zaļganīgi pelēcīgi un rūsgani brūni smalkgraudaini neskaidri slāņoti dolomītmerģeļi ar nelielu [[Aleirīti|aleirīta]] materiāla piejaukumu. Atsevišķus nelielus starpslāņus veido zaļganpelēki smalkgraudaini [[Dolomīts|dolomīti]] un māli. Pasvītas pamatnē dolomītmerģeļos ir konstatējamas daudzskaitļigas sīkas [[Zivis|zivju]] paliekas.

Pasvītas augšdaļā [[Ieži|iežu]] karbonātiskums būtiski samazinās. Dolomītmerģeļus nomaina māli un mālaini [[Aleirolīts|aleirolīti]], bieži vien ar smalku smilšu piejaukumu.

Dienvidu apgabalos, Lietuvas teritorijā, pasvītu veido dolomītmerģeļi ar mālu un mālainu dolomītu starpkārtām. Organismu paliekas šajā griezuma daļā pārstāv vienīgi zivju kaulu lauskas, kuru sastāvā [[Valentīna Karatajūte-Talimā|V. Karatajūte-Talimā]] ir noteikusi pamatnē ''[[Chelyophorus]] sp.'', ''[[Rhizodontidae]] gen. ind.'', ''[[Osteolepis]]? sp.'', ''[[Onychodus]] sp.'', ''[[Dipterus]]? sp.'', ''[[Palaeoniscidae]] gen. ind.'', bet augšdaļā ''[[Bothriolepis]] sp.'', ''[[Acanthodei]] gen. ind.'', ''[[Crossopterygii]] gen. ind.'', ''[[Panderichthys]] sp.'', ''[[Holoptychius]] sp.''

Ziemeļu griezumos (Priekules 1., Sabiles-Nākotnes 15. u.c. urbumi) pasvītas apakšējā daļa, līdzīgi kā dienvidu griezumos, ir karbonātiskāka un to veido dolomīti un dolomītmerģeļi ar aleirolītu, mālu un smilšakmeņu starpkartām. Augšdaļā dominē koši krāsoti smilšakmeņi, mālaini aleirolīti un māli, kas savstarpēji mijas plānu starpslāņu veidā. Pasvītas apakšdaļā ir zivju kaulu lausku saskalojumi, kur P. Liepiņš, [[Elga Marka-Kurika|E. Marka-Kurika]] un V. Karatajūte-Talimā ir konstatējuši ''Chelyophorus sp.'', ''[[Bothriolepis ornata]]'', ''[[Devononchus]] sp.'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Eusthenopteron]] sp.'', ''[[Osteolepididae]] gen. ind.'', ''[[Dipnoi]]'', ''Paleoniscidae gen. ind''.

=== Vidusketleru pasvīta (Pavāru rida) ===
Par pasvītas stratotipu atzīts [[Pavāru atsegums|atsegums]] Cieceres kreisajā krastā netālu no Pavāru mājām. Atseguma pamatnē uz zaļgani un gaiši zilganipelēkiem mālainiem aleirolītiem un māliem, kuros konstatējami zivju kaulu lausku saskalojumi (kaulu [[brekčija]]), uzguļ ap 2 m bieza gaišu, gandrīz baltu, [[Kvarcs|kvarca]], ar nelielu [[vizla]]s piejaukumu, vāji cementētu smilšu slāņkopa. Šīs slāņkopas pamatnē uz robežas ar apakšējo slāni ir novērojami daudzskaitlīgi mālainu aleirolītu un noapaļotu zivju kaulu lausku [[oļi]]. Smilšu slīpais un lēcveidīgais slāņojums iezīmējas ar mālainā materiāla un zivju kaulu orientētu izvietojumu, kuru starpā ir sastopamas neliela izmēra bruņu plātnes, [[spuras]], dzelkšņi un [[zvīņas]]. Šajā slānī tika konstatēti ''[[Bothriolepis ciecere]]'', ''[[Bothriolepis pavariensis|B. pavariensis]]'', ''Acanthodei gen. ind.'', ''Panderrichthys sp.'', ''Holoptychius cf. nobillisimus'', ''Onychodus sp.'', un ''Dipnoi''.

Augstāk ieguļ ap 7 m bieza gandrīz baltu, vietām dzeltenīgu, vizlainu kvarca smilšu un vāji cementētu smilšakmeņu slāņkopa ar slīpu un viļņotu slāņojumu, kas ritmiski mijas ar gaišziliem un ķieģeļ-rūsganiem aleirītiskiem māliem un dolomītmerģeļiem.

[[Paksīte]]s upes atsegumā vidusketleru pasvītas pamatni veido sīk- līdz smalkgraudainas [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smiltis ar labi noapaļotu grants un oļu izmēra pamatnes dolomītmerģeļu ieslēgumiem. Smiltis ir piesātinātas ar zivju kaulu detrītu, kuru ģinšu sastāvs ir tuvs stratotipiskā griezuma nogulumiem.

Pilnajos griezumos vidusketleru pasvīta visur apakšdaļā sastāv no pārsvarā dzeltenīgi pelēkām laukšpata-kvarca, atsevišķās vietās ļoti vizlainām, smalkgraudainām smiltīm un smilšakmeņiem, plankumaini sacementetiem ar dolomīta cementu. Pasvītas biezums sastāda 16-21 m.

Ziemeļu griezumos (Priekules 1., Sabiles-Nākotnes 15. u.c. urbumi) smiltīs un smilšakmeņos strauji palielinās sīku (pašos ziemeļaustrumos pat vidēju) drupu graudu koncentrācija. No šīs griezuma daļas [[Ļubova Ļarska|Ļ. Ļarska]] bija noteikusi ''Bothriolepis ornata'', ''[[Haplacanthus]] sp.'', ''[[Panderichthys bystrovi]]'', ''[[Holoptychiidae]] gen. ind.'', ''Crossopterygii gen. ind.'', ''Dipnoi''.

Pasvītas augšdaļa, salīdzinājumā ar apakšdaļu, ir [[fācija|faciāli]] mainīgāka. To veido mālu, mālainu aleirolītu, dolomītmerģeļu un ļoti vizlainu laukšpata-kvarca smilšu smalka mija.

Pasvītas apakšējā robeža visos griezumos ir labi izsekojama. Tā tiek vilkta pa smilšu un smilšakmeņu pamatni, kas visur uzguļ uz apakšketleru pasvītas mālu un mālainu aleirītu izskalotās virsmas, standarta [[karotāža]]s līknēs izceļoties ar zemu šķietamo pretestību un augstu gamma aktivitāti, kas nav raksturīgi vidusketleru pasvītas pamatnes smiltīm un smilšakmeņiem.

=== Augšketleru pasvīta (Varkaļu rida) ===
Pasvīta uzguļ uz vidusketleru pasvītas nogulumu izskalotās virsmas. Tās stratotipiskais griezums, kurš sākotnēji attiecās uz visu ketleru svītu, atrodas Ventas labajā krastā pie Ketleru mājām. Slāņu biezums šeit sastāda ap 15 metriem. Atseguma pamatnē pie paša ūdens līmeņa un zemāk ieguļ smalkgraudaini smilšakmeņi ar [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātu]] starpkartām, ko veido sīki un lieli (5-7 cm) labi noapaļoti gaiši zilganpelēku, smalkgraudainu dolomītmerģeļu oļi, zivju kaulu lauskas un aizpildošais smilšu materiāls, kas vietām ir cementēts ar dolomīta cementu. Starp zivju kaulu lauskām ir konstatēti ''Bothriolepis cf. ornata'', ''[[Devononchus ketleriensis]]'', ''Haplacanthus sp.'', ''Panderichthys bystrovi'', ''Holoptychius cf. nobilissimus'', ''[[Glyptolepis dellei]]'' ''[[Cryptolepis grossi]]'', ''[[Ventalepis ketleriensis]]'', ''Dipnoi''.

Griezuma apakšējo pusi (biezums ap 7,5 m) veido zaļganīgi pelēkas smalk- līdz sīkgraudainas, bieži vien ļoti vizlainas, laukšpata-kvarca smiltis un vāji cementēti smilšakmeņi. Smilšu slāņojums pārsvarā ir slīps, plakani paralēls, atsevišķos starpslāņos līdzens, horizontāls, akcentēts ar slāņainu [[Muskovīts|muskovīta]] plātnīšu, sīku zivju kaulu un māla oļu izvietojumu. Zivju kaulu, bieži vien ir ļoti noapaļotu, sastāvā pēc Ļarskas datiem ir sastopami ''Bothriolepis ornata'', ''Devononchus ketleriensis'', ''Haplacanthus sp.'', ''Panderichthys bystrovi'', ''Holoptychius cf. nobilissimus'', ''Cryptolepis grossi''.

Pasvītas augšējo pusi sastāda gaiši zilganpelēki un violeti rūsgani dolomītmerģeļi, mālaini aleirolīti, māli un smalkgraudainas, vizlainas laukšpata-kvarca smiltis, veidojot rismisku miju.

Griezumi, kas pēc nogulumu sastāva un uzbūves ir līdzīgi tipiskajiem, ir sastopami pasvītas izplatības dienvidrietumu daļā (Priekules 1., Nīcas 6., Skodas 40. u.c. urbumi). Šeit pasvītas apakšdaļā arī ieguļ gaiši vizlaini laukšpata-kvarca smilšakmeņi ar aleirīta un, kā cementa, māla piejaukumu. Tajos pēc Karatajūtes-Talimā datiem ir sastopami ''Pandericthys sp.'', ''P. bystrovi'', ''Holoptychius sp.'', ''Osteolepididae gen. ind.'', ''Crossopterygii gen. ind''. u.c.

Pasvītas augšdaļa ir mālaini karbonātiska. To veido dolomītmerģeļu, mālainu aleirolītu un mālu mija. Ne pārāk biezu starpslāņu veidā šeit ir sastopami smalkgraudaini, porcelānveidīgi dolomīti un smalkgraudaini smilšakmeņi.

Ziemeļu griezumos pasvītas nogulumu sastāvs pārsvarā ir smilšains, un tikai tās augšdaļā ir novērojami plāni mālainu un mālaini karbonātisku iežu starpslāņi.

Pasvītas apakšējā robeža ir krasa. Tā tiek vilkta pa smilšainās slāņkopas pamatni, kas uzguļ uz vidusketleru pasvītas augšdaļas mālu, mālainu aleirolītu un dolomītmerģeļu izskalotās virsmas.

=== Lietuvā ===
Lietuvā ketleru svītu, tās litoloģiski facialās īpatnības un izplatības robežas 1956. gadā aprakstīja [[Stasis Žeiba|S. Žeiba]]. Sākotnēji svītas nogulumi bija iekļauti [[Jozs Dalinkevičs|J. Dalinkeviča]] 1939. gada izdalītajos klikoļu slāņos, kas kopā ar apakšējiem tesnavas slāņiem bija attiecināti uz apakšējo [[Karbons|karbonu]]. Svītas tipiskais griezums Lietuvā konstatēts urbumos [[Mažeiķi|Mažeiķu]]-[[Naujoji Akmene]]s rajonā (Purvju 18. urbumā, 54,4-109,4 m intervālā). Svītu raksturo intensīva faciālā mainība. Griezuma apakšējo daļu veido mālaini dolomīti ar koši krāsotu mālu un aleirolītu starpkārtām. Svītas augšdaļā dominē smiltis un  smilšakmeņi ar mālu, aleirolītu un dolomītmerģeļu starpkārtām.

Augšējā robeža tiek vilkta pa dolomītmerģeļu un mālu virsmu, kuru sedz [[šķerveļa svīta]]s smiltis un smilšakmeņi. Organismu paliekas pārstāv zivju fosilijas (''Bothriolepis cf. ornata'', ''Holoptychius cf. nobilissimus'', ''Panderichthys bystrovi'').

Svītas faciālās īpatnības var raksturot būtisks mālainā materiāla pieaugums tās izplatības dienvidrietumu daļas griezumā. Šeit svītas biezums variē 41-56 m robežās.&lt;ref&gt;В.С. Сорокин, Л.А. Лярская, Л.С. Саваитова и др, Девон и карбон Прибалтики, издательство &quot;Зинатне&quot;, Рига, 1981. г., 333. lpp.&lt;/ref&gt;

== Paleontoloģiskais raksturojums ==
Ketleru svītas nogulumos (Liepājas 2., Ālandes 3., Nīcas 6., Tadeiķu 9., Kalvenes 20., Krotes 38. urbumi, atsegumi pie Paksītes lejteces un Ventas labajā krastā lejpus Ketleru mājām) bija atrastas vienīgi ihtiofaunas paliekas, kuru starpā P. Liepiņš, E. Marka-Kurika, V. Karatajūte-Talimā un Ļ. Ļarska noteica [[akantodes]]: ''[[Archaeacanthus]] (=[[Devononchus]]) sp.'', ''[[Devononchus ketleriensis]]'', ''[[Devononchus tenuispinus|D. tenuispinus]]''?, ''[[Haplacanthus]] sp.'', [[artrodiras]]: ''[[Chelyophorus]] sp.'', ''[[Coccosteidae]] gen. ind.'', [[Antiarhi|antiarhus]]: ''[[Bothriolepis ornata|Bothriolepis cf. ornata]]'', ''[[Bothriolepis pavariensis|B. pavariensis]]'', ''[[Bothriolepis ciecere|B. ciecere]]'', [[otiņspures]]: ''[[Onychodus]] sp.'', ''[[Glyptopomus bystrowi]]'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Osteolepididae]] gen. ind.'', ''[[Eusthenopteron]] sp.'', [[dipnojas]]: ''[[Dipterus]] sp.'' Pēc jaunākiem datiem bez šīm sugām vēl ir konstatētas &quot;''[[Cheiracanthus]]''&quot; sp.,  &quot;''[[Acanthodes]]''&quot; sp., ''[[Cryptolepis grossi]]'', ''[[Glyptolepis dellei]]'', ''[[Ventalepis ketleriensis]]'', ''[[Strunius]]'' sp., ''[[Orlovichthys limnatis]]'', ''[[Dipterus arcanus|&quot;Dipterus&quot; arcanus]]'', ''[[Actinopterygii]]'' ind. Bez to 1994. gadā [[Pērs Albergs|P. Albergs]], [[Ervīns Lukševičs|E. Lukševičs]] un [[Oļegs Ļebedevs|O. Ļebedevs]] aprakstīja ''[[Ventastega curonica]]'', vienu no senākajiem tetrapodiem. Šis ir ceturtais skaidri zināmais devona [[Četrkājaiņi|tetrapods]], un, iespējams, primitīvākais. Augšējā un apakšējā pasvītā visvairāk izplatītas ir otiņspures, bet vidējā - antiarhi. Ihtiofaunas paliekas augšējā un apakšējā pasvītā reizēm ir noapaļotas.

Ketleru svītas nogulumus pēc M. Staničņikovas, G. Kedo un J. Ābolkalna datiem raksturo šāds [[sporas|sporu]]-[[Putekšņi|putekšņu]] sastāvs: ''[[Acanthotriletes macrurus]]'', ''[[Euryzonotriletes cinctus]]'', ''[[Euryzonotriletes modicus|E. modicus]]'', ''[[Euryzonotriletes rarituberculatus|E. rarituberculatus]]'', ''[[Euryzonotriletes zonites|E. zonites]]'', ''[[Hymenozonotriletes bialatus]]'', ''[[Hymenozonotriletes pusillus|H. pusillus]]'', ''[[Leiotriletes cincinnatus]]'', ''[[Leiotriletes minutissimus|L. minutissimus]]'', [[Lophotriletes atratus|Lophotriletes cf. atratus]], ''[[Lophotriletes rugosus|L. rugosus]]'', ''[[Retusotriletes communis|Retusotriletes cf. communis]]'', ''[[Simozonotriletes conformis]]'', ''[[Simozonotriletes extensus|S. extensus]]'', ''[[Simozonotriletes scabrus|S. scabrus]]'', ''[[Simozonotriletes simplex|S. simplex]]'', ''[[Simozonotriletes minor|S. minor]]'', ''[[Simozonotriletes missicium|S. missicium]]'', ''[[Trematozonotriletes intermedius]]'', ''[[Trematozonotriletes vulgaris|T. vulgaris]]'', ''[[Zonaletes pumicosus|Zonaletes pumicosus f. majora]]''. Ihtiofaunas komplekss norāda uz svītas devona vecumu. Taču sporu-putekšņu sastāvs, kas ir pazīstams citu reģionu ([[Dņepras-Doņeckas ieplaka]] u.c.) agrā karbona formācijās, daļēji ir pretrunā šim faktam. Devona un karbona robežas detalizētaki pētījumi visdrīzāk ar laiku atrisinās šo pretrunu.&lt;ref&gt;Биргер, А. Я. и др., Геологическое строение и полезные ископаемые Латвии, Рига, Зинатне, 1979. 163. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas devons}}

[[Kategorija:Devons]]
[[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]]</text>
      <sha1>p07e8961kun7u3ho5zl3q6joisnmcuq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vēja rādītājs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610463</id>
    <revision>
      <id>4486154</id>
      <parentid>4340417</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:14:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486154</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17211" sha1="jxzvzne6rygd592t9psc890onapzmmm" xml:space="preserve">[[Attēls:Wind vane 05643.jpg|thumb|Gailis, kurš novietots virs debespušu rādītāja, ir tradicionāla figūra, ko izmanto vēja rādītājos]]
'''Vēja rādītājs''' ir [[Anemoskops|anemoskopa]] veids, ko izmanto [[Vējš|vēja]] [[Vēja virziens|virziena]] noteikšanai. Bieži tos lieto kā arhitektoniskus ornamentus ēkas augstākajā punktā. Angļu valodā vēja rādītāju sauc par ''wind vane'', bet vārds ''vane'' nāk no [[senangļu valoda|senangļu valodas]] vārda ''fana'', kas nozīmē &quot;karogs&quot;. 

Lai arī vēja rādītāji ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē kompasa [[Strēķis|strēķus]]. Citas bieži sastopamas formas ir kuģi, bultas un zirgi. Ne visiem vēja rādītājiem ir atsevišķs virziena indikators. Pietiekoši spēcīgā vējā bultas priekšgals vai gaiļa galva uzrādīs virzienu no kura pūš vējš.

Vēja rādītāji ir sastopami arī uz mazām [[Vēja turbīna|vēja turbīnām]], kur tie palīdz pagriezt vēja turbīnas pret vēju. Uz laivām vēja rādītājus sauc par šķietamā vēja rādītājiem.

== Vēsture ==
[[File:Romney Ryan RALLY Iin Michigan (7854972358).jpg|thumb|upright=1.2|Vēja rādītājs palīdz pagriezt mazu horizontālas ass vēja turbīnu pret vēju]]
Pirmās rakstiskās liecības par vēja rādītājiem ir no Babilonijas 1800 līdz 1600 gadu pirms mūsu ēras, kur [[Fabula|fabulā]] &quot;Fabula par vītolu&quot; aprakstīti cilvēki, kuri skatās uz vēja rādītāju, &quot;lai noskaidrotu vēja virzienu&quot;. Ķīnā ''[[Huainanzi]]'', kuru datē ar 139. gadu pirms mūsu ēras, minēts pavediens vai vimpelis, ko daži komentētāji interpretē kā &quot;vēja virziena noteikšanas līdzekli&quot; (''hou feng shin, 侯風扇''). 

Uz [[Vēju tornis|vēju torņa]] jumta, hellēnisko [[Atēnas|Atēnu]] [[Agora|agorā]], kādreiz bija uzstādīts vēja rādītājs bronzas [[Tritons (mitoloģija)|Tritona]] formā, kurš izstieptā rokā turēja zizli. Tas rotēja mainoties vēja virzienam. Zem vēja rādītāja ir [[frīze]], kurā attēlotas astoņas grieķu [[Vēja dievību uzskaitījums|vēja dievības]]. Uz astoņus metrus augstās būves bija izvietoti arī [[Saules pulkstenis|saules pulksteņi]] un tās iekšienē [[ūdens pulkstenis]]. Tornis tiek datēts ap 50. gadu mūsu ērā.&lt;ref&gt;[https://www.jstor.org/stable/503828 Noble J. V., de Solla Price D. J. The Water Clock in the Tower of the Winds] American Journal of Archaeology. Volume 72. Number 4. 1968. gada oktobris. 345. - 355. lpp. Skatīts: 2025. gada 15. septembrī&lt;/ref&gt;

Militārie dokumenti no Ķīnas [[Trīs valstu posms|trīs valstu posma]] (220. līdz 280. gads mūsu ērā) vēja rādītājus dēvē par &quot;piecām uncēm&quot; (''wu liang, 五兩''), jo to izgatavošanā izmantotais materiāls svēra piecas unces. Līdz trešajam gadsimtam ķīniešu vēja rādītāji bija izgatavoti putnu formā un tos dēvēja par &quot;vēju norādošajiem putniem&quot; (''[[Šang feng vu|xiang feng wu]], 相風烏''). Trešā gadsimta grāmatā ''Sanfu huangtu'' (''三輔黃圖''), ko uzrakstījis Miao Čanjans (''Miao Changyan''), par vietām [[Čanaņa|Čanaņā]], aprakstīts putna formas vēja rādītājs uz torņa jumta.

Senākais, saglabājies gaiļa formas vēja rādītājs ir ''Gallo di Ramperto'', kuru izgatavoja 820. gadā. Mūsdienās tas ir saglabāts [[Sansalvatore|Svētās Džūlijas muzejā]], [[Breša|Brešā]], [[Lombardija|Lombardijā]].

Kā dekoratīvu un apzeltītu vēja rādītāju izgatavotāji bija pazīstami vikingi. Sākotnēji tos izstrādāja, lai izrotātu garos kuģus, bet pēc kuģu izmantošanas pārtraukšanas, vēja rādītājus atkārtoti izmantoja baznīcām.&lt;ref&gt;[https://penelope.uchicago.edu/encyclopaedia_romana/britannia/anglo-saxon/maldon/vane.html Viking Weathervanes] penelope.uchicago.edu. Skatīts: 2025. gada 15. septembrī&lt;/ref&gt; Ievērojams paraugs ir [[Sēderalas vēja rādītājs]] (''Söderala vane'') no 1050. gadiem.

=== Kristietība ===
[[Attēls:Cowls and windVanes of Glottenham Oast - geograph.org.uk - 3487216.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kalte]] ar vēja rādītājiem, kuri pagriež ventilācijas atvērumu jumtā, lai kontrolētu gaisa vilkmi caur ēku]]
Pāvests [[Gregors I]] (amatā no 590. līdz 604. gadam) uzskatīja gaili par &quot;pašu piemērotāko kristietības simbolu&quot;. Viņš to uzskatīja arī par [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] simbolu (atsaucoties uz [https://www.bible.com/lv/bible/488/LUK.22.RT65 Lūka 22:34], kurā [[Jēzus Kristus|Jēzus]] paredz, ka Pēteris trīs reizes būs noliedzis viņu pirms gailis būs dziedājis).&lt;ref name=&quot;a&quot;&gt;Forlong J. G. R. [https://www.google.lv/books/edition/Encyclopedia_of_Religions/LDoESlYRyMEC?hl=en&amp;gbpv=1&amp;dq=Forlong+%22emblem+of+St+Peter%22&amp;pg=PA471&amp;printsec=frontcover ''Cock''] Encyclopedia of Religions, Volume 1, 2008. gada 30. decembris. 471. lpp. {{ISBN|9781605204857}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=jeAmWNkmpHUC&amp;pg=PA202&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Coode Hore S. Vanes and weathercocks] The Antiquary: A Magazine Devoted to the Study of the Past, Volume 17, 1888. gada janvāris - jūnijs. 202. lpp. Skatīts: 2025. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt; Pāvests [[Leons IV]] (amatā no 847. līdz 855. gadam) uzstādīja gaiļa formas vēja rādītāju uz [[Vecā Svētā Pētera bazilika|Vecās Svētā Pētera bazilikas]] vai Vecās [[Konstantīns I|Konstantīna]] bazilikas. Tā rezultātā gaiļa atveidojumus pamazām sāka izmantot kā vēja rādītājus baznīcu torņos&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt; un devītajā gadsimtā pāvests [[Nikolajs I (pāvests)|Nikolajs I]]&lt;ref&gt;[https://www.smithsonianmag.com/history/how-the-chicken-conquered-the-world-87583657/?no-ist= Adler J., Lawler A. How the Chicken Conquered the World] Smithsonian Magazine, 2012. gada jūnijs. Skatīts: 2025. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt; (amatā no 858. līdz 867. gadam) pavēlēja šo figūru novietot visu baznīcu torņos. Uz [[Baijē gobelēns|Baijē gobelēna]], kuru, visticamāk, 1070. gados pabeidza bīskapa [[Baijē Odo]] vadībā, ir attēlota persona, kura uzstāda  [[Mājas vista|gaiļa]] formas vēja rādītāju uz [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijas]].

Alternatīva teorija par gaiļa formas vēja rādītāju pirmsākumiem baznīcu torņos ir tāda, ka tie simbolizē garīdznieku modrību aicinot ļaudis lūgties.&lt;ref&gt;[https://www.google.lv/books/edition/Circle_of_the_seasons_and_perpetual_key/ASCPMr9VKicC?hl=en&amp;gbpv=1&amp;dq=Forster+Circle+%22devised+as+an+emblem%22&amp;pg=PA18&amp;printsec=frontcover Forster T. I. M. St. Peter's Chair at Rome] Circle of the seasons, and perpetual key to the calendar and almanack, 1829. gads. 18. lpp. Skatīts: 2025. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt; Cita teorija apgalvo, ka gaiļa formas vēja rādītāji nav kristiešu simbols, bet gan saules apzīmējums,&lt;ref&gt;Jennings Hargrave [https://www.google.lv/books/edition/Phallicism_Celestrial_And_Terrestrial_He/uShpSKUDsS4C?hl=en&amp;gbpv=1&amp;dq=Jennings+%22innumerable+weathercocks%22&amp;pg=PA72&amp;printsec=frontcover ''Phallicism, Celestial And Terrestrial Heathen and Christian''] Health Research, 1996. gads. 72. lpp. {{ISBN|9780787304713}}&lt;/ref&gt; kas nāk no gotiem.
[[Attēls:Windrichtungsgeber.jpg|thumb|upright=1.2|Mūsdienu zinātniskie vēja rādītāji dod vēja virziena informāciju elektriska signāla veidā]]
Dažas baznīcas vēja rādītājos izmantoja savu svēto aizbildņu [[Svēto simboli|simbolus]]. [[Londonas Sitija|Londonas Sitijā]] ir saglabājušies divi piemēri. [[Svētā Pētera baznīca pie Kornhilas|Svētā Pētera baznīcas pie Kornhilas]] (''St Peter upon Cornhill'') vēja rādītājs ir nevis gaiļa, bet atslēgas formā,&lt;ref&gt;[https://historylondon.wordpress.com/2013/12/30/vanity-and-wind/ Vanity and Wind] HistoryLondon, 2013. gada 30. decembris. Skatīts: 2025. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt; bet pie bijušā ebreju geto esošās [[Svētā Labrenča ģildes baznīca pie geto|Svētā Labrenča ģildes baznīcas]] (''St Lawrence Jewry'') vēja rādītājam ir [[Grila restes|grila restu]] forma (kas simbolizē Svēto Labrenci).&lt;ref&gt;[https://www.stlawrencejewry.org.uk/photos Pictures Of St Lawrence Jewry] St Lawrence Jewry Next Guildhall. Skatīts: 2025. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;

== Mūsdienas ==
[[Attēls:Dragon weather vane by Dorothy Hay Jensen 1943.8.8070.jpg|thumb|upright=1.2|Pūķa formas vēja rādītājs no Nacionālās mākslas galerijas Amerikas dizaina saraksta (''Index to American Design'')]]
Sākotnējiem vēja rādītājiem bija ļoti ornamentāli virziena indikatori, bet mūsdienu vēja rādītājiem parasti ir tikai vienkārša bulta bez nekustīgajiem, virzienu norādošajiem burtiem, jo šie instrumenti ir savienoti ar attālinātu displeju. Viens no pirmajiem šāda vēja rādītāja paraugiem bija uzstādīts britu Karaliskās kara flotes [[Admiralitātes ēkas|Admiralitātes]] ēkā Londonā - vēja rādītājs uz jumta bija mehāniski saistīts ar lielu ciparnīcu sēžu zālē, lai vecākie virsnieki tiekoties vienmēr būtu informēti par vēja virzienu.

Modernās meteoroloģiskās stacijas apvieno vēja rādītāju ar [[Anemometrs|anemometru]] (ierīci vēja ātruma noteikšanai). Apvienojot abus instrumentus, var tikt izmantota viena ass (vertikālais stienis) un abus vēja parametrus var iegūt vienlaicīgi, vienā vietā.

Atbilstoši [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatai]] pasaulē lielākais vēja rādītājs ir [[Tío Pepe|''Tío Pepe'']] [[Šerijs|šerija]] reklāma [[Heresa de la Frontera|Heresā]], Spānijā. Arī [[Montāga]] (''Montague''), Mičiganas štatā, apgalvo, ka tajā ir lielākais standarta dizaina vēja rādītājs kuģa formā - 15 metrus augsts un ar 7,9 metrus garu bultu.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120229194424/http://www.michigan.org/Property/Detail.aspx?p=G4884 World's Largest Weathervane] Pure Michigan. Skatīts: 2025. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt; Cits pasaulē lielākā vēja rādītāja titula izaicinātājs atrodas [[Vaithorsa|Vaithorsā]] Kanādā. Vēja rādītājs ir no ekspluatācijas izņemta lidmašīna [[Douglas DC-3|''Douglas'' DC-3]] ar izsaukuma signālu CF-CPY rotējoša atbalsta galā. Tā ir izvietota Jukonas transporta muzejā&lt;ref&gt;[https://goytm.ca/exhibit/canadian-pacific-airlines-dc-3-wind-vane/ Canadian Pacific Airlines DC-3 Wind Vane] Yukon Transportation Museum. Skatīts: 2025. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt; blakus [[Ērika Nīlsena Vaithorsas starptautiskā lidosta|Vaithorsas starptautiskajai lidostai]], kur vēja rādītāju vēja virziena noteikšanai izmanto piloti. Tas ir atpazīstams apskates objekts tūristiem un iepriecina vietējos iedzīvotājus. Lai vēja rādītājs pagrieztos, nepieciešams tikai piecus mezglus stiprs vējš.&lt;ref&gt;[https://www.explorenorth.com/library/aviation/cf-cpy.html Lundberg M. CF-CPY, &quot;The World's Largest Weather Vane&quot; Whitehorse, Yukon] ExploreNorth. Skatīts: 2025. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt; Ievērojama augstuma vēja rādītājs ir izvietots [[Vestloka|Vestlokā]] (''Westlock''), [[Alberta|Albertā]]. Uz klasiskā vēja rādītāja, kurš sasniedz 18 metru augstumu, uzstādīts 1942. gada ''Case'' D modeļa traktors. Šī apskates vieta ir izvietota Kanādas traktoru muzejā.&lt;ref&gt;[https://www.townandcountrytoday.com/westlock-news/tractor-museums-weatherwave-stands-at-59-feet-7070810 Dunford L. Tractor museum’s weatherwave stands at 59 feet] TownAndCountryToday, 2023. gada 31. maijs. Skatīts: 2025. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

== Šķietamais un īstais vējš ==
[[Attēls:DiagramApparentWind.png|right|thumb|200px|V = kuģa ātrums, H = pretvējš, W = īstais vējš, A = šķietamais vējš, α = īstā vēja kursa leņķis, β = šķietamā vēja kursa leņķis]]
Ja vēja rādītājs atrodas uz kustībā esoša transportlīdzekļa, tad tas uzrādīs nevis īsto vēja virzienu, bet šķietamo. [[Bezvējš|Bezvējā]], uz gaitā esoša kuģa, vēja rādītājs uzrāda vēja virzienu no kuģa priekšgala. Šķietamā vēja komponenti, kura pūš no kuģa priekšgala puses un kuras ātrums sakrīt ar kuģa ātrumu, sauc par pretvēju.

Šķietamais vēja virziens un ātrums ir [[vektors]], kuru iegūst, īstā vēja vektoram pieskaitot pretvēja vektoru. Tātad īstā vēja komponentes iegūst, no izmērītā šķietamā vēja vektora atņemot pretvēja vektoru. Šķietamo vēju izmēra uz kuģa, bet pretvēju iegūst, zinot kuģa kustības ātrumu un virzienu. Īstā vēja komponentes aprēķina, uz planšetes atņemot no viena vektora otru. Mūsdienās īsto vēju aprēķina ar datoru, vai arī pats vēja rādītājs saņem datus par kuģa ātrumu un virzienu, kā arī šķietamā vēja ātrumu, lai aprēķinātu un uzrādītu īsto vēja virzienu. Šķietamā vēja kursa leņķis&lt;ref&gt;Kursa leņķis ir leņķis starp kuģa diametrālo plakni un virzienu uz doto priekšmetu.&lt;/ref&gt; vienmēr ir mazāks par īstā vēja kursa leņķi.

== Īstais un relatīvais virziens ==

Lai noteiktu īstā vēja virzienu attiecībā pret kuģi, nav nepieciešams zināt ne kuģa pārvietošanās virzienu (kursu), ne arī īsto virzienu no kāda pūš šķietamais vējš. Pietiek ar šķietamā vēja relatīvo virzienu jeb tā kursa leņķi. Bet par kursa leņķi (KL) sauc leņķi pie [[Kompass#Kuģu kompasi|kompasa rozes]] centra, skaitot no kuģa diametrālās plaknes priekšgala līdz virzienam uz doto priekšmetu. Pie tam pielieto divus KL skaitīšanas veidus:
* pusriņķa KL, skaitot no kuģa diametrālās plaknes priekšgala caur labo vai kreiso [[Borts|bortu]] no 0° līdz 180°;
* riņķa KL, skaitot no [[Kuģis|kuģa]] diametrālās plaknes priekšgala caur labo bortu no 0° līdz 360°.

Īsto virzienu no kura pūš vējš nosaka zinot kuģa kursu jeb leņķi starp īstā [[Meridiāns|meridiāna]] ziemeļu galu un kuģa diametrālo plakni skaitot pulksteņa rādītāja gaitas virzienā jeb caur austrumiem:

&lt;math&gt;IP=IK+(\pm KL)&lt;/math&gt;,

kur ''IP'' - īstais peilējums jeb īstais virziens no kura pūš īstais vējš. ''IK'' - kuģa īstais kurss. ''KL'' - kursa leņķis. Ja vējš ir labās halzes (pūš labajā bortā), vai to skaita pēc riņķa skaitīšanas veida, ''KL'' ir pozitīva zīme. Ja vējš ir kreisās halzes (pūš kreisajā bortā) kursa leņķim ''KL'' ir negatīva zīme.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 24., 25. lpp.&lt;/ref&gt;

== Slengs ==
Termins &quot;vēja rādītājs&quot; ir arī [[Slengs|slenga vārds]], ko lieto par politiķi, kurš bieži maina savu viedokli. [[Kvebekas Nacionālā asambleja]] ir aizliegusi izmantot šo slenga terminu, jo likumdevēji to ir izmantojuši aizvainojošos nolūkos.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20071023173914/https://www.metro.co.uk/weird/article.html?in_article_id=71265&amp;in_page_id=2 Quebec bans 'weathervane' insult] Metro, 2007. gada 17. oktobris. Skatīts: 2025. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Image:Museo di Santa Giulia gallo segnavento Brescia.jpg|[[Gallo di Ramperto|''Gallo di Ramperto'']] [[Sansalvatore|Svētās Džūlijas muzejā]] [[Breša|Brešā]] (Itālijā) - pasaulē vecākais saglabājies gaiļa formas vēja rādītājs
Image:Cloche cathedrale bourges.JPG|[[Pelikāni|Pelikāna]] formas vēja rādītājs un zvans uz Sentetjēnas katedrāles jumta [[Burža|Buržā]] (Francijā)
Image:Girouette-Gibet-Creue-Meuse-2.png|Kreuē (''Creuë'') karātavu vēja rādītājs no 17. gadsimta (Francija)
Image:VanaToomas.jpg|Vēja rādītāji virs [[Tallinas rātsnams|Tallinas rātsnama]]. Augstākais ir ikoniskais [[Vecais Tomass]]
Image:WeatherVane.jpg|Vēja rādītājs ar ciparnīcu [[Jaunā reģistra ēka|jaunajā reģistra ēkā]] (''New Register House'') Edinburgā, Skotijā, Apvienotajā Karalistē
Image:Microcosm of London Plate 003 - Board Room of Admiralty Microcosm edited.jpg|Admiralitātes sēžu zāle 1808. gadā. Uz aizmugurējās sienas redzams vēja virziena indikators
Image:veletaMasGrandeMundoQueFunciona.jpg|''Tío Pepe'' vēja rādītājs [[Heresa de la Frontera|Heresā]] - ierakstīts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākais ekspluatācijā esošais vēja rādītājs
Image:Douglas_DC3.jpg|''Douglas'' DC-3, kurš tagad kalpo kā vēja rādītājs [[Jukonas transporta muzejs|Jukonas transporta muzejā]] blakus Vaithorsas starptautiskajai lidostai
Image:Weather-vane-install-boat.jpg|[[Pacelšanas stabs|Pacelšanas staba]] (''Gin pole'') izmantošana, lai uzstādītu vēja rādītāju uz 61 m augsta baznīcas torņa Kingstonā, Ņujorkā
Image:Chickenvane.jpg|Vēja rādītājs, kurš pārklājies ar zaļganu patinu
Image:Лаздинай4.jpg|Viens no Eiropas lielākajiem vēja rādītājiem [[Viļņa|Viļņā]]
Attēls:Weather vane.ogv|Vēja rādītājs (video)
Attēls:22-11-072-weathervane.jpg|[[Rotācija|Rotējošs]] vēja rādītājs [[Minesotas vēstures centrs|Minesotas vēstures centrā]]
Attēls:Weathercock of Former Tohmas House 20110313.jpg|Gaiļa formas vēja rādītājs [[Bijusī Tomasa ēka|bijušajā Tomasa ēkā]] Kobē, Japānā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]
[[Kategorija:Meteoroloģiskie mērinstrumenti]]</text>
      <sha1>jxzvzne6rygd592t9psc890onapzmmm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fišers Stīvenss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611141</id>
    <revision>
      <id>4486013</id>
      <parentid>4357347</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:32:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lomas filmās */</comment>
      <origin>4486013</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15941" sha1="l9b3arz2k7f20fwoaliz3czx8nuyz2r" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Fišers Stīvenss
| vārds_orig = ''Fisher Stevens''
| attēls = FisherStevens-byPhilipRomano.jpg
| komentārs = Fišers Stīvenss 2025. gadā
| dz vārds = Stīvens Aira Fišers
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1963|11|27}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
| nodarbošanās = aktieris, režisors, producents
| darbības gadi = 1981—pašlaik
| akadēmijasbalva = [[82. Kinoakadēmijas balva|2010]]: [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]] (&quot;[[Līcis (filma)|Līcis]]&quot;)
| SAGbalva = 2022: Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā (&quot;[[Pēctecība]]&quot;)&lt;br /&gt;2024: Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā (&quot;Pēctecība&quot;)
}}
'''Stīvens Aira Fišers''' ({{val|en|Steven Ira Fisher}}; dzimis {{dat|1963|11|27}}), profesionāli zināms kā '''Fišers Stīvenss''' (''Fisher Stevens''), ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris, režisors un producents. Kā aktieris viņš pazīstams pēc lomām seriālos &quot;[[Pēctecība]]&quot;, &quot;[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]&quot;, &quot;[[Pazudušie]]&quot; un ''[[Early Edition]]'', kā arī lomām filmās &quot;[[Īssavienojums (filma)|Īssavienojums]]&quot; (1986), &quot;[[Īssavienojums 2]]&quot; (''Short Circuit 2'', 1988) un &quot;[[Nomodā]]&quot; (2007). Kā režisors un producents viņš pazīstams ar filmām &quot;[[Reāli veči]]&quot; (2012), &quot;[[Pirms plūdiem]]&quot; (''Before the Flood'', 2016) un &quot;[[Līcis (filma)|Līcis]]&quot; (''The Cove'', 2009), kas 2010. gadā saņēma [[82. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakademijas balvu]] kā [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā dokumentālā filma]].

== Dzīvesgājums ==
Stīvens Aira Fišers dzimis 1963. gada 27. novembrī Čikāgā, Ilinoisas štatā. Jau kopš bērnības viņš bijis sporta [[fans]], taču, kad viņam bija 13 gadi, viņa māte īrēja studiju [[Manhatana|Manhatanā]], un viņas toreizējais draugs mudināja Stīvenu kļūt par aktieri [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Tomēr, pēc paša aktiera teiktā, sākotnēji viņam bija grūtības iegūt pat statista lomu [[zobu pasta]]s reklāmā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1988-08-02-ca-6876-story.html|title=SHOOTING STARS : 'Short Circuit's' Stevens No Foreigner to Ethnic Roles|website=Los Angeles Times|access-date=2025-10-06|date=1988-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk aktieris nomainīja savu skatuves vārdu uz Fišers Stīvenss, kad uzzināja, ka Ekrāna aktieru ģildē jau ir cilvēks vārdā Stīvens Fišers.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Karjera ==
Stīvenss Fišers debitēja 18 gadu vecumā slešera šausmu filmā ''[[The Burning]]'' (1981), kas, neskatoties uz līdzībām ar veiksmīgo filmu &quot;[[Piektdiena, 13. (1980. gada filma)|Piektdiena, 13.]]&quot; (''Friday the 13th'', 1980), tika iecerēta agrāk, taču izlaista tikai pēc &quot;Piektdienas, 13.&quot; pirmizrādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hysteria-lives.co.uk/the_burning/pre-production.htm|title=THE BURNING (1981) - pre-productio|website=www.hysteria-lives.co.uk|access-date=2025-10-06}}&lt;/ref&gt; ''The Burning'', kas bija brāļu Vainstīnu producētā filma kļuva par [[Kulta filma|kulta klasiku]], lai gan tās sākotnējā uzņemšana bija viduvēja. 1986. gadā Fišers ieguva galveno lomu [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] filmā &quot;[[Īssavienojums (filma)|Īssavienojums]]&quot;, kur viņš, neskatoties uz savu amerikāņu izcelsmi, attēloja [[Indieši|indiešu]] varoni. Lai iejustos lomā, aktieris nokrāsoja matus melnus, audzēja bārdu, mākslīgi aptumšoja ādu un iemācījās runāt ar austrumu akcentu. Kā apgalvo filmas &quot;Īssavienojums&quot; un tās [[Īssavienojums 2|turpinājuma]] producents Deivids Fosters, pat [[princese Diāna]], apmeklējot filmas labdarības pirmizrādi [[Anglija|Anglijā]], uzskatīja, ka Fišers ir indiešu izcelsmes. Strādājot pie filmas otrās daļas, kas tika filmēts [[Toronto]], Fišers aktīvi iesaistījās vietējās indiešu kopienas dzīvē un sadraudzējās ar daudziem indiešu imigrantiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Daudz vēlāk aktieris publiski atvainojās par indieša lomas atveidošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ew.com/movies/short-circuit-fisher-stevens-regrets-playing-indian-role/|title=Fisher Stevens regrets doing brownface in 'Short Circuit': 'It definitely haunts me'|website=EW.com|access-date=2025-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

1990. gadā Fišers Stīvenss filmējās kopā ar [[Glenna Klouza|Glennu Klouzu]] filmā &quot;[[Veiksmes atgriešanās]]&quot;. Viņš piedalījās arī neveiksmīgajā 1993. gada videospēles ''Super Mario'' ekranizācijā. 1995. gadā aktieris viesojās populārā komēdijseriāla &quot;[[Draugi (seriāls)|Draugi]]&quot; pirmajā sezonā. Pēc paša aktiera teiktā, filmēšanas laikā viņš uzvedies neprofesionāli un bijis rupjš pret pārējiem aktieriem, īpaši epizožu scenāriju pārrakstīšanas laikā. Vēlāk viņš par savu uzvedību arī publiski atvainojās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/friends-show-guest-star-fisher-stevens-apology/|title=Friends Guest-Star Fisher Stevens Apologizes for His On-Set Behavior|last=McCormick|first=Colin|website=ScreenRant|access-date=2025-10-06|date=2021-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/fisher-stevens-rude-guest-star-friends-jennifer-aniston-1605058|title=Fisher Stevens Admits to Being Rude Guest Star on 'Friends'|website=Newsweek|access-date=2025-10-06|date=2021-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā Fišers Stīvenss atveidoja galveno antagonistu filmā &quot;[[Hakeri (filma)|Hakeri]]&quot;, kur galveno lomu spēlēja [[Andželīna Džolija]]. No 1996. līdz 1998. gadam aktieris piedalījās fantastikas seriālā ''[[Early Edition]]'', vēlāk parādoties vēl trīs epizodēs. Strādājot pie šī seriāla, Fišers debitēja arī kā režisors, režisējot divas epizodes. Fišers Stīvenss ir arī draugs režisoram [[Vess Andersons|Vesam Andersonam]] — viņu draudzība aizsākās 2005. gadā, filmas &quot;[[Kalmārs un valis]]&quot; uzņemšanas laikā. Sākotnēji Fišers bija iecerēts kā producents, taču šo lomu beigās pārņēma Andersons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-features/fisher-stevens-interview-wes-anderson-leonardo-dicaprio-david-beckham-1235492561/|title=It’s a Good Time to Be Fisher Stevens: “I Get to Kind of Do Everything at This Point in My Life”|last=Ritman|first=Alex|website=The Hollywood Reporter|access-date=2025-10-06|date=2023-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Pateicoties šai iepazīšanās, Stīvenss vēlāk ieguva nelielas lomas vairākās Andersona filmās — &quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;|Viesnīca: &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot;, &quot;[[Suņu sala]]&quot; , &quot;[[Francijas Vēstnesis]]&quot; un &quot;[[Asteroīdu pilsēta]]&quot;.

2007. gadā Fišers Stīvenss parādījās kā Džordža Minkovska balss seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] pēdējā sērijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a77648/fisher-stevens-joins-lost/|title=Fisher Stevens joins 'Lost'|website=Digital Spy|access-date=2025-10-06|date=2007-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Pazudušie (4. sezona)|Ceturtajā sezonā]] viņš sākotnēji bija dzirdams tikai kā telefona zvanītājs, bet pirmo reizi kā varonis viņš parādījās sērijā ''[[The Constant (Pazudušie)|The Constant]]''. Pēc tam viņš vēl parādījās vienā epizodē un atkārtoja savu lomu [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a198169/fisher-stevens-reprises-lost-role/|title=Fisher Stevens reprises 'Lost' role|website=Digital Spy|access-date=2025-10-06|date=2010-01-21|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā Fišers režisēja kriminālo kinokomēdiju &quot;[[Reāli veči]]&quot;, kurai slavenais mūziķis [[Džons Bon Džovi]] bezatlīdzības sarakstīja divas oriģināldziesmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/jon-bon-jovi-one-true-379504/|title=Jon Bon Jovi, One of the True ‘Stand Up Guys,’ Opens Up As Never Before (Exclusive Video)|last=Feinberg|first=Scott|website=The Hollywood Reporter|access-date=2025-10-06|date=2012-11-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Fišers režisēja arī vairākus mūzikas videoklipus citām Bon Džovi dziesmām.

Fišera Stīvensa producenta karjera sākās 2000. gadu sākumā, bet 2009. gadā viņš producēja dokumentālo filmu par [[Delfīni|delfīnu]] nogalināšanu [[Japāna|Japānā]], kas ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā [[dokumentālā filma]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chinadaily.com.cn/entertainment/2010-03/08/content_9555363_2.htm|title=&quot;The Cove&quot; wins Oscar for best documentary feature {{!}}Movies {{!}}chinadaily.com.cn|website=www.chinadaily.com.cn|access-date=2025-10-06}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā viņš kopā ar vēl diviem partneriem nodibināja dokumentālo filmu producēšanas uzņēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.argotalks.com/en/creator/fisher-stevens/|title=Fisher Stevens Archives|website=Argotalks|access-date=2025-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopš tā laika Stīvenss producējis un režisējis vairākas dokumentālās filmas par vides aizsardzību, tostarp &quot;[[Pirms plūdiem]]&quot; (''Before the Flood'', 2016), kurā galveno lomu atveidoja [[Leonardo Di Kaprio]], ar kuru Fišers sadraudzējās filmēšanas laukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/fr/ccoi/flood-1|title=Before the Flood {{!}} Nations Unies|last=Nations|first=United|website=United Nations|access-date=2025-10-06|language=fr}}&lt;/ref&gt; Tieši šī draudzība ar Di Kaprio palīdzēja Fišeram Stīvensam iegūt režisora lomu dokumentālajā miniseriālā par [[Deivids Bekhems|Deividu Bekhemu]] — Di Kaprio, būdams futbolista draugs, ieteica viņam nolīgt Fišeru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://graziadaily.co.uk/life/tv-and-film/fisher-stevens-director-beckham-succession/|title=Who Is Fisher Stevens? Meet The Director Behind The ‘Beckham’ Documentary|website=Grazia|access-date=2025-10-06|date=2023-10-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

No 2015. līdz 2022. gadam Fišers Stīvenss atveidoja nelielu lomu seriālā &quot;[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]&quot;. Savukārt 2019. gadā viņš pievienojās seriāla &quot;[[Pēctecība]]&quot; aktieru ansamblim un palika tajā līdz pat seriāla noslēgumam.

== FIlmogrāfija ==

=== Režisors un producents ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Režisors
!Producents
!Piezīmes
|-
|1998—1999
|''[[Early Edition]]''
|jā
|
|2 sērijas
|-
|2002
|''[[Just a Kiss]]''
|jā
|
|
|-
|2003
|&quot;[[Pilsētas meitenes]]&quot; (''Uptown Girls'')
|
|jā
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2007
|''[[Meet Bill]]''
|
|jā
|
|-
|&quot;[[Nomodā]]&quot; (''Awake'')
|
|jā
|
|-
|2009
|&quot;[[Līcis (filma)|Līcis]]&quot; (''The Cove'')
|
|jā
|
|-
|2012
|&quot;[[Reāli veči]]&quot; (''Stand Up Guys'')
|jā
|
|
|-
|2015
|''[[Racing Extinction]]''
|
|jā
|
|-
|2016
|&quot;[[Pirms plūdiem]]&quot; (''Before the Flood'')
|jā
|jā
|
|-
|2018
|''[[Dirty Money]]''
|jā
|
|1 sērija
|-
|2020
|''[[Palmer (filma)|Palmer]]''
|jā
|
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2023
|&quot;[[Bekhems (seriāls)|Bekhems]]&quot; (''Beckham'')
|jā
|jā
|4 sērijas
|-
|''[[Dear Edward]]''
|jā
|ja
|
|}

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|1981
|''[[The Burning]]''
|Vūdstoks
|-
|1986
|&quot;[[Īssavienojums (filma)|Īssavienojums]]&quot; (''Short Circuit'')
|Bens Džahverijs
|-
|1988
|&quot;[[Īssavienojums 2]]&quot; (''Short Circuit 2'')
|Bens Džahverijs
|-
|1990
|&quot;[[Veiksmes atgriešanās]]&quot; (''Reversal of Fortune'')
|Deivids Meriots
|-
|1991
|''[[The Marrying Man]]''
|Semijs
|-
|1993
|''[[Super Mario Bros.]]''
|Igijs Kūpa
|-
|1994
|''[[Only You]]''
|Lerijs
|-
|1995
|&quot;[[Hakeri (filma)|Hakeri]]&quot; (''Hackers'')
|&quot;Mēris&quot;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2003
|&quot;[[Neapstrīdams]]&quot; (''Undisputed'')
|Džeimss &quot;Retbegs&quot; Krojčeks
|-
|&quot;[[Kaut kas vēl]]&quot; (''Anything Else'')
|menedžers
|-
|&quot;[[Pilsētas meitenes]]&quot; (''Uptown Girls'')
|Fišers Stīvenss
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2005
|''[[Factotum]]''
|Menijs
|-
|''[[Slow Burn]]''
|Alans Tarloks
|-
|2007
|&quot;[[Nomodā]]&quot; (''Awake'')
|doktors Patnams
|-
|2010
|&quot;[[Eksperimenti (filma)|Eksperimenti]]&quot; (''The Experiment'')
|Arčaleta
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2011
|&quot;[[LOL (filma)|LOL]]&quot; (''LOL: Laughing Out Loud'')
|Romans
|-
|''[[Fake]]''
|Toms Kozinskis
|-
|&quot;[[Henrija kriminālais gājiens]]&quot; (''Henry's Crime'')
|Edijs Vaibss
|-
|2012
|&quot;[[Viens darbiņš par naudu]]&quot; (''One for the Money'')
|Mortijs Bejers
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''[[United Passions]]''
|Kārls Hiršmans
|-
|&quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;|Viesnīca: &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot; (''The Grand Budapest Hotel'')
|M. Robins
|-
|2016
|&quot;[[Sveicināts, Cēzar!]]&quot; (''Hail, Caesar!'')
|komunistu rakstnieks
|-
|2018
|&quot;[[Suņu sala]]&quot; (''Isle of Dogs'')
|Skreps; balss loma
|-
|2019
|''[[Motherless Brooklyn]]''
|Lū
|-
|2020
|&quot;[[Francijas Vēstnesis]]&quot; (''The French Dispatch'')
|redaktors
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2023
|''[[Coup!]]''
|Aptons Sinkleirs
|-
|&quot;[[Asteroīdu pilsēta]]&quot; (''Asteroid City'')
|detektīvs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|&quot;[[Viņu sapņu dziesma]]&quot; (''Song Sung Blue'')
|Deivs Votsons
|-
|&quot;[[Pelēkā zona]]&quot; (''In the Grey'')
|misters Horovics
|}

=== Lomas seriālos ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1995
|&quot;[[Draugi (seriāls)|Draugi]]&quot; (''Friends'')
|Rodžers
|sērija: ''The One with the Boobies''
|-
|1995
|&quot;[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]&quot; (''Law &amp; Order'')
|Ross Fainmans
|sērija: ''Angel''
|-
|1996—2000
|''[[Early Edition]]''
|Čaks Fišmans
|galvenā loma; 48 sērijas
|-
|2001
|&quot;[[Freizers (seriāls)|Freizers]]&quot; (''Fraiser'')
|Šeldons Morijs
|sērija: ''The Wizard and Roz''
|-
|2004; 2007
|&quot;[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]&quot; (''Law &amp; Order: Criminal Intent'')
|Garets Seidžs/Rejs Garnets
|sērija: ''Semi-Detached''; sērija: ''Self-made''
|-
|2008
|&quot;[[Filadelfijā vienmēr ir saulains]]&quot; (''It's Always'' ''Sunny in Philadelphia'')
|Lails Kormans
|sērija: Pa''ddy's Pub: The Worst Bar in Philadelphia''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2009
|''[[Medium]]''
|Nīls Grejbridžs
|sērija: ''The Medium Is the Message''
|-
|&quot;[[Skaitļi (seriāls)|Skaitļi]]&quot; (''The Numb3rs'')
|Džons Baklijs
|2 sērijas
|-
|&quot;[[Neglīta Betija]]&quot; (''Ugly Betty'')
|Z kungs
|sērija: ''Back in Her Place''
|-
|2007—2008; 2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Džordžs Minkovskis]]
|6 sērijas
|-
|2010
|&quot;[[Mentālists]]&quot; (''Mentalist'')
|Tolmans Bantings
|sērija: ''18-5-4''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|&quot;[[Grēcīgā Kalifornija]]&quot; (''Californication'')
|Zigs Semetors
|sērija: ''Monkey Business''
|-
|''[[Damages]]''
|terapeits
|4 sērijas
|-
|2012—2013
|&quot;[[Avatārs: Leģenda par Koru]]&quot; (''The Legend of Korra'')
|&quot;Ēnu&quot; Šins; balss loma
|2 sērijas
|-
|2015
|&quot;[[Elementāri, Vatson!]]&quot; (''Elementary'')
|Martijs Vords
|sērija: ''Under My Skin''
|-
|2012; 2016
|''[[Law &amp; Order: Special Victims Unit]]''
|Elvins Gilberts/Teds Skots
|sērija: ''Theatre Tricks; sērija: Fashionable Crimes''
|-
|2016
|''[[The Night Of]]''
|farmaceits Sols
|3 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|&quot;[[Sarkanie ozoli]]&quot; (''Red Oakes'')
|Džerijs
|sērija: ''Summer in the City''
|-
|''[[Vice Principals]]''
|Braiens Bjens
|4 sērijas
|-
|2017—2020
|&quot;[[Taisnā tiesa]]&quot; (''The Good Fight'')
|Gabriels Kovačs
|3 sērijas
|-
|2015—2022
|&quot;[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]&quot; (''The Blacklist'')
|Mārvins Džerārds
|15 sērijas
|-
|2019—2023
|&quot;[[Pēctecība]]&quot; (''Succession'')
|Hugo Beikers
|19 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stīvenss, Fišers}}
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV balss aktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>l9b3arz2k7f20fwoaliz3czx8nuyz2r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Villads B.</title>
    <ns>3</ns>
    <id>611767</id>
    <revision>
      <id>4486043</id>
      <parentid>4348283</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T17:10:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Rachmat04</username>
        <id>53796</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Rachmat04 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Villads Hvid Bach]] uz [[Dalībnieka diskusija:Villads B.]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Villads Hvid Bach|Villads Hvid Bach]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Villads B.|Villads B.]]&quot;</comment>
      <origin>4348283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="186" sha1="f5wl761koxgiqy98tyfveu6taraqizf" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Villads Hvid Bach}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 23.55 (EEST)</text>
      <sha1>f5wl761koxgiqy98tyfveu6taraqizf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Japānas parlaments</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616261</id>
    <revision>
      <id>4486172</id>
      <parentid>4414946</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:20:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486172</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17217" sha1="ncxmwadggn3lzu41ajsmxy9rmn7yat7" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Japānas parlaments
 | native_name        = 国会&lt;br /&gt;''Kokkai''
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = Flag_of_Japan.svg
 | coa_res            = 135px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 1947. gada 20. maijs
 | house_type         = Divpalātu parlaments
 | body               = 
 | houses             = [[Padomnieku palāta (Japāna)|Padomnieku palāta]]&lt;br /&gt;(augšpalāta)&lt;br /&gt;[[Pārstāvju palāta (Japāna)|Pārstāvju palāta]]&lt;br /&gt;(apakšpalāta)
 | leader1_type       = Padomnieku palātas priekšsēdētājs
 | leader1            = [[Masakazu Sekiguči]]
 | party1             = [[Japānas Liberāli demokrātiskā partija|LDP]]
 | election1          = {{dat|2024|11|11|Ģ|bez}}
 | leader2_type       = Pārstāvju palātas spīkers
 | leader2            = [[Fukuširo Nukaga]]
 | party2             = [[Japānas Liberāli demokrātiskā partija|LDP]]
 | election2          = {{dat|2024|11|11|Ģ|bez}}
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = '''713'''&lt;br /&gt;248 (Padomnieku palāta)&lt;br /&gt;465 (Pārstāvju palāta)
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = Japan_House_of_Councillors_Composition_-_Feb_2026.svg
 | structure1_res     = 250px 
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = House_of_Representatives_Japan_Current.svg
 | structure2_res     = 250px 
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  =
* '''Valdība''' (101)
** {{legend|#43A126|[[Japānas Liberāli demokrātiskā partija|LDP]] (101)}}
* '''Atbalsta''' (19)
** {{legend|#B7CE40|[[Japānas Inovāciju partija|JIP]] (19)}}
* '''Opozīcija''' (121)
** {{legend|#00469E|[[Japānas Konstitucionāli demokrātiskā partija|KDP]] (40)}}
** {{legend|#FFBA00|[[Demokrātiskā partija tautai|DPT]] (25)}}
** {{legend|#F65780|''[[Komeito]]'' (21)}}
** {{legend|#EE7300|''[[Sanseitō]]'' (15)}}
** {{legend|#DD001C|[[Japānas Komunistiskā partija|Komunistiskā partija]] (7)}}
** {{legend|#EB038A|''[[Reiwa Shinsengumi|Reiwa]]'' (5)}}
** {{legend|#117FDA|[[Japānas Konservatīvā partija|Konservatīvā partija]] (2)}}
** {{legend|#039242|Okinavas virpulis (2)}}
** {{legend|#84E7D3|[[Mirai komanda]] (2)}}
** {{legend|#1EA9E9|[[Sociāldemokrātiskā partija (Japāna)|SDP]] (2)}}
* '''Nepiesaistītie''' (6)
** {{legend|#43A126|[[Japānas Liberāli demokrātiskā partija|LDP]] (1/priekšsēdētājs)}}
** {{legend|#00469E|[[Japānas Konstitucionāli demokrātiskā partija|KDP]] (1/priekšsēdētāja vietnieks)}}
** {{legend|#DDDDDD|[[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (4)}}
* '''Vakants''' (1)
** {{legend|#FFFFFF|Vakants (1)}}
 | political_groups2  = * '''Valdība''' (315)
** {{legend|#43A126|[[Japānas Liberāli demokrātiskā partija|LDP]] (315)}}
* '''Atbalsta''' (36)
** {{legend|#B7CE40|[[Japānas Inovāciju partija|JIP]] (36)}}
* '''Opozīcija''' (108)
** {{legend|#0073BD|[[Centristu reformu alianse|CRA]] (48)}}
** {{legend|#FFBA00|[[Demokrātiskā partija tautai|DPT]] (28)}}
** {{legend|#EE7300|''[[Sanseitō]]'' (15)}}
** {{legend|#84E7D3|[[Mirai komanda]] (11)}}
** {{legend|#DD001C|[[Japānas Komunistiskā partija|Komunistiskā partija]] (4)}}
** {{legend|#EB038A|''[[Reiwa Shinsengumi|Reiwa]]'' (1)}}
** {{legend|#18378A|''[[Genzei Nippon Yūkoku Rengō]]'' (1)}}
* '''Nepiesaistītie''' (6)
** {{legend|#43A126|[[Japānas Liberāli demokrātiskā partija|LDP]] (1/spīkers)}}
** {{legend|#0073BD|[[Centristu reformu alianse|CRA]] (1/vicespīkers)}}
** {{legend|#DDDDDD|[[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (4)}}
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = 
 | voting_system2     = 
 | last_election1     = Padomnieku palāta: [[2025. gada Japānas Padomnieku palātas vēlēšanas|2025. gada 20. jūlijā]]
 | last_election2     = Pārstāvju palāta: [[2026. gada Japānas parlamenta vēlēšanas|2026. gada 8. februāris]]
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = Diet_of_Japan_Kokkai_2009.jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{vieta|Japāna|Tokija|Japānas parlamenta ēka{{!}}Parlamenta ēka}}
 | website            = {{URL|http://www.sangiin.go.jp/eng/index.htm}}&lt;br /&gt;{{URL|http://www.shugiin.go.jp/index.nsf/html/index_e.htm}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Japānas parlaments''' ({{val|ja|国会}}; ''Kokkai'') ir [[Japāna|Japānas]] [[Likumdošanas vara|likumdevējs]] un valsts augstākais varas orgāns saskaņā ar [[Japānas Konstitūcija|1947. gada Konstitūciju]]. Tas ir divpalātu parlaments, kas sastāv no [[Pārstāvju palāta (Japāna)|Pārstāvju palātas]], kas ir [[Apakšpalāta|apakšpalāta]] un [[Padomnieku palāta (Japāna)|Padomnieku palātas]], kas ir [[Augšpalāta|augšpalāta]], un tam ir pilnvaras pieņemt likumus, apstiprināt valsts [[Budžets|budžetu]] un slēgt starptautiskos līgumus. 

Parlamentam ir arī tiesības iecelt [[Japānas premjerministrs|premjerministru]] ar balsojumu Pārstāvju palātā, kas praksē padara to par centrālo institūciju Japānas parlamentārajā sistēmā. Pārstāvju palāta ir zemākā, bet politiski ietekmīgākā palāta; tās locekļi tiek ievēlēti jauktā sistēmā, apvienojot vienmandāta apgabalus ar proporcionālo sarakstu, un tai ir privilēģija galīgi lemt budžeta un līgumu jautājumos, kā arī atcelt Padomnieku palātas noraidījumu ar atkārtotu balsojumu. Padomnieku palāta ir augšējā palāta ar garākiem termiņiem un pastāvīgu struktūru, kur pusdeputāti tiek ievēlēti ik pēc trīs gadiem. 

Sēdes notiek [[Tokija|Tokijā]], valdības kvartālā Nagatačo. Parlaments pieņem likumus ar abu palātu balsu vairākumu, lai gan īpašos gadījumos Pārstāvju palāta var pārspēt Padomnieku palātu.

== Deputātu sastāvs ==
Japānas parlamenta abas palātas tiek ievēlētas, izmantojot [[Paralēlā balsošana|paralēlās balsošanas]] sistēmu. Tas nozīmē, ka jebkurās vēlēšanās aizpildāmās vietas tiek sadalītas divās grupās, katra no kurām tiek ievēlēta, izmantojot atšķirīgu metodi. Galvenā atšķirība starp palātām ir abu grupu lielumā un to ievēlēšanas veidā. Vēlētājiem tiek lūgts nodot divas balsis: vienu par individuālu kandidātu vēlēšanu apgabalā un vienu par partijas sarakstu. Kopš 2016. gada parlamenta vēlēšanās var balsot jebkurš Japānas pilsonis, kas ir sasniedzis vismaz 18 gadu vecumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title = Diet enacts law lowering voting age to 18 from 20 |url = http://www.japantimes.co.jp/news/2015/06/17/national/politics-diplomacy/diet-enacts-law-lowering-voting-age-18-20/ |newspaper = [[The Japan Times]] |access-date = June 17, 2015 |archive-date = October 10, 2016 |archive-url = https://web.archive.org/web/20161010081014/http://www.japantimes.co.jp/news/2015/06/17/national/politics-diplomacy/diet-enacts-law-lowering-voting-age-18-20 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Japan Guide [http://www.japan-guide.com/e/e2280.html Coming of Age (seijin no hi)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120302011810/http://www.japan-guide.com/e/e2280.html |date=March 2, 2012 }} Retrieved June 8, 2007.&lt;/ref&gt; Japānas paralēlo balsošanas sistēmu (jaukto mažoritāro) nedrīkst jaukt ar jaukto proporcionālo sistēmu, ko izmanto daudzās citās valstīs. [[Japānas Konstitūcija]] nenosaka katras parlamenta palātas locekļu skaitu, balsošanas sistēmu vai nepieciešamās kvalifikācijas prasības tiem, kas var balsot vai tikt ievēlēti [[Vēlēšanas Japānā|parlamenta vēlēšanās]], tādējādi ļaujot visu šo noteikt ar likumu. Tomēr tā garantē vispārējas pieaugušo vēlēšanu tiesības un aizklātu balsošanu. Tas arī nosaka, ka vēlēšanu likums nedrīkst diskriminēt pēc &quot;rases, ticības, dzimuma, sociālā statusa, ģimenes izcelsmes, izglītības, īpašuma vai ienākumiem&quot;.

Parasti parlamenta locekļu ievēlēšanu kontrolē parlamenta pieņemtie likumi. Tas rada strīdus par prefektūru vietu pārdali, reaģējot uz iedzīvotāju skaita izmaiņām. Piemēram, [[Japānas Liberāli demokrātiskā partija|Liberāli demokrātiskā partija]] (LDP) kontrolēja Japānu lielāko daļu tās pēckara vēstures un lielu daļu atbalsta vēsturiski guva lauku apvidos. Pēckara periodā liels skaits cilvēku ekonomisku iemeslu dēļ pārcēlās uz pilsētu centriem. Lai gan ir veiktas dažas izmaiņas katrai prefektūrai piešķirto vietu skaitā parlamentā, lauku apvidiem parasti ir lielāka pārstāvniecība nekā pilsētu apvidiem. Runājot par reģionu interesēm, Japānas [[rīsi|rīsu]] audzētājiem vēsturiski bija īpaša ietekme uz LDP iekšējo politiku un valsts politiku tirdzniecības un lauksaimniecības subsīdiju jomā.&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Wojtan |first=Linda S. |date=November 1993 |title=Rice: It's More Than Food In Japan |url=https://spice.fsi.stanford.edu/docs/rice_its_more_than_food_in_japan |access-date=December 4, 2024 |website=Stanford Program on International and Cross-Cultural Education}}&lt;/ref&gt;

[[Japānas Augstākā tiesa]] sāka veikt tiesisko pārbaudi attiecībā uz sadales likumiem pēc 1976. gada ''Kurokawa'' lēmuma, kas atzina par spēkā neesošām vēlēšanas, kurās viens [[Hjogo prefektūra]]s apgabals saņēma piecas reizes lielāku pārstāvniecību nekā cits [[Osakas prefektūra]]s apgabals.&lt;ref&gt;The Judgement of the Supreme Court, January 14, 1976 (最大判昭51.1.14).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce|last=Goodman |first=Carl F. |date=Summer 2001 |title=The Somewhat Less Reluctant Litigant: Japan's Changing View towards Civil Litigation |url=https://www.questia.com/library/journal/1G1-83249551/the-somewhat-less-reluctant-litigant-japan-s-changing |journal=Law and Policy in International Business |url-access=subscription |volume=32 |number=4 |page=785 |access-date=April 21, 2019 |archive-date=August 4, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200804062520/https://www.questia.com/library/journal/1G1-83249551/the-somewhat-less-reluctant-litigant-japan-s-changing }}&lt;/ref&gt; Pēdējās vēlēšanās nepareizas sadales attiecība Padomnieku palātā sasniedza 3,03 (2022. gada vēlēšanas: [[Kanagavas prefektūra|Kanagava]]/[[Fukui prefektūra|Fukui]])&lt;ref&gt;[[Asahi Shimbun]], June 22, 2022: [https://www.asahi.com/articles/ASQ6Q6F2GQ6QUTFK01T.html 2022年参院選、一票の格差は最大3.032倍　朝日新聞算出] Retrieved December 14, 2024.&lt;/ref&gt; un Pārstāvju palātā — 2,06 (2024. gada vēlēšanas: [[Hokaido prefektūra|Hokaido]] 3/[[Totori prefektūra|Totori]] 1).&lt;ref&gt;[[NHK]], October 16, 2024: [https://web.archive.org/web/20241031125049/https://www3.nhk.or.jp/news/html/20241016/k10014610511000.html 衆議院選挙の「一票の格差」2倍以上に 前回の選挙に続き] Retrieved December 14, 2024.&lt;/ref&gt;

Kandidātiem uz apakšpalātu jābūt vismaz 25 gadus veciem, bet uz augšpalātu — vismaz 30 gadus veciem. Visiem kandidātiem jābūt Japānas pilsoņiem. Saskaņā ar Japānas Konstitūcijas 49. pantu, parlamenta locekļi saņem aptuveni 1,3 miljonu [[Japānas jena|jenu]] lielu algu mēnesī. Katram likumdevēja loceklim ir tiesības par nodokļu maksātāju līdzekļiem nolīgt trīs sekretārus un saņemt bezmaksas ''[[Shinkansen]]'' biļetes, kā arī četras turp un atpakaļ aviobiļetes mēnesī, lai viņi varētu ceļot turp un atpakaļ uz saviem dzimtajiem apgabaliem.&lt;ref&gt;Fukue, Natsuko, &quot;[http://search.japantimes.co.jp/cgi-bin/nn20110104i1.html The basics of being a lawmaker at the Diet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110902001426/http://search.japantimes.co.jp/cgi-bin/nn20110104i1.html |date=September 2, 2011 }}&quot;, ''[[The Japan Times]]'', January 4, 2011, p. 3.&lt;/ref&gt;

== Pilnvaras ==
Mūsdienu [[Japānas Konstitūcija]]s, kas stājās spēkā 1947. gadā, 41. pantā Japānas parlaments ir aprakstīts kā &quot;augstākā valsts varas institūcija&quot; un &quot;vienīgā valsts likumdošanas institūcija&quot;. Šis apgalvojums krasi atšķiras no [[Meidzi Konstitūcija]]s, kurā imperators tika raksturots kā persona, kas īsteno likumdošanas varu ar parlamenta piekrišanu. Parlamentāras pārvaldes pienākumos ietilpst ne tikai likumu pieņemšana, bet arī valdības iesniegtā ikgadējā valsts budžeta apstiprināšana un līgumu ratificēšana. Tā var arī ierosināt konstitucionālo grozījumu projektus, kas, ja tie tiek apstiprināti, ir jāiesniedz tautai referendumā. Parlaments var veikt &quot;izmeklēšanu saistībā ar valdību&quot; (62. pants).

[[Japānas premjerministrs]] ir jāieceļ ar parlamenta rezolūciju, kas nosaka likumdošanas varas pārākuma principu pār [[izpildvara]]s iestādēm (67. pants). Parlaments var atlaist valdību arī tad, ja Pārstāvju palāta pieņem neuzticības izteikšanas priekšlikumu, ko iesnieguši piecdesmit Pārstāvju palātas locekļi. Valdības amatpersonām, tostarp premjerministram un [[Japānas kabinets|kabineta]] locekļiem, ir jāierodas parlamenta izmeklēšanas komiteju priekšā un jāatbild uz jautājumiem. Parlamentam ir arī tiesības atcelt no amata tiesnešus, kas notiesāti par noziedzīgu vai prettiesisku rīcību.&lt;ref name=&quot;const&quot;&gt;National Diet Library. [http://www.ndl.go.jp/constitution/e/etc/c01.html Constitution of Japan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111007073643/http://www.ndl.go.jp/constitution/e/etc/c01.html |date=October 7, 2011 }}. Published 1947. Retrieved July 15, 2007.&lt;/ref&gt;

Vairumā gadījumu, lai likumprojekts kļūtu par likumu, tas vispirms ir jāpieņem abās parlamenta palātās un pēc tam jāizsludina [[Japānas imperators|Japānas imperatoram]]. Šī imperatora loma ir līdzīga karaliskajai piekrišanai dažās citās valstīs, tomēr imperators nevar atteikties izsludināt likumu, un tāpēc viņa likumdošanas loma ir tikai formalitāte.&lt;ref&gt;House of Councillors. [https://web.archive.org/web/20010411172147/http://www.sangiin.go.jp/eng/guide/f_c_6.htm Legislative Procedure]. Published 2001. Retrieved July 15, 2007.&lt;/ref&gt;

Pārstāvju palāta ir ietekmīgākā parlamenta palāta.&lt;ref&gt;Asia Times Online [https://web.archive.org/web/20070713235707/http://www.atimes.com/atimes/Japan/IG06Dh01.html Japan: A political tsunami approaches]. By Hisane Masaki. Published July 6, 2007. Retrieved July 15, 2007.&lt;/ref&gt; Lai gan Pārstāvju palāta parasti nevar noraidīt Padomnieku palātas lēmumu par likumprojektu, Padomnieku palāta var tikai atlikt Pārstāvju palātas apstiprināta budžeta vai līguma pieņemšanu, un Padomnieku palātai gandrīz nav nekādu pilnvaru liegt apakšpalātai izvēlēties jebkuru premjerministru. Turklāt pēc iecelšanas amatā premjerministram ir jābauda tikai Pārstāvju palātas uzticība, lai turpinātu pildīt amatu. Pārstāvju palāta var noraidīt augšpalātas lēmumus šādos apstākļos:&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Diet-Japanese-government|title=Diet {{!}} Japanese government|work=[[Encyclopedia Britannica]]|access-date=August 22, 2017|language=en|archive-date=November 19, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171119145411/https://www.britannica.com/topic/Diet-Japanese-government}}&lt;/ref&gt;
* Ja Pārstāvju palāta pieņem likumprojektu un pēc tam Padomnieku palāta to noraida, groza vai 60 dienu laikā neapstiprina, likumprojekts kļūst par likumu, ja Pārstāvju palāta to atkārtoti pieņem ar vismaz divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.&lt;ref name=&quot;disagree&quot;&gt;House of Representatives of Japan [https://web.archive.org/web/20020617093433/http://www.shugiin.go.jp/itdb_english.nsf/html/statics/guide/disagree.htm Disagreement between the Two Houses]. Retrieved July 14, 2007.&lt;/ref&gt;
* Ja abas palātas nevar vienoties par budžetu vai līgumu, pat izveidojot kopīgu starppalātu komiteju, vai ja Padomnieku palāta 30 dienu laikā pēc Pārstāvju palātas apstiprinājuma nepieņem galīgo lēmumu par ierosināto budžetu vai līgumu, tad apakšpalātas lēmums tiek uzskatīts par galīgo parlamenta lēmumu.&lt;ref name=&quot;disagree&quot;/&gt;
* Ja abas palātas nevar vienoties par premjerministra kandidātu pat ar kopīgas starppalātu komitejas starpniecību vai ja Padomnieku palāta 10 dienu laikā pēc Pārstāvju palātas lēmuma neizvirza kandidātu, tad par parlamenta izvirzīto kandidātu tiek uzskatīts Pārstāvju palātas kandidāts.

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; caption=&quot;Japānas parlamenta ēkas interjers&quot; heights=&quot;130px&quot; per=&quot;&quot; row=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Chamber_of_the_House_of_Representatives_of_Japan.jpg|Pārstāvju palātas sēžu zāle
Attēls:Japanese_diet_inside.jpg|Padomnieku palātas sēžu zāle
Attēls:The_minister_room_at_the_National_Diet_Building.jpg|Uzgaidāmā telpa blakus Ministru kabineta telpai Japānas parlamenta ēkā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Āzijas parlamenti]]
[[Kategorija:Japānas politika]]
[[Kategorija:Japāna]]</text>
      <sha1>ncxmwadggn3lzu41ajsmxy9rmn7yat7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada WRC sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616706</id>
    <revision>
      <id>4486286</id>
      <parentid>4463190</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:26:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4486286</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42920" sha1="kt9ouy75upo7t6zshxwlsyswuxslqnf" xml:space="preserve">{{vairāki attēli
| image_gap = 
| caption_align = center
| align = right
| direction = vertical
| width = 240
| image1 = 2014 Rallye Deutschland by 2eight DSC2587.jpg
| caption1 = Pašreizējais čempionāta pilotu līderis [[Elfins Evanss]]
| image2 = 2023 Central European Rally - Martin (cropped).jpg
| caption2 = Pašreizējais čempionāta stūrmaņu līderis [[Skots Mārtins]]
| image3 = 2025 Toyota GR Yaris Rally 1 Katsuta.jpg
| caption3 = ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' (attēlā ''[[Toyota GR Yaris Rally1|GR Yaris Rally1]]'') pašreizējie čempionāta līderi ražotāju klasē.
}}
'''2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts''' ir notiekoša motoru sporta sezona, kas ir [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 54. sezona. Pasaules rallija čempionāts ir starptautiska [[autorallijs|rallija]] seriāls, ko organizē [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA) un ''WRC Promoter GmbH''. Komandas un ekipāžas sacenšas par Pasaules rallija čempionāta titulu pilotiem, stūrmaņiem un ražotājiem. Ekipāžas var brīvi sacensties ar automašīnām, kas atbilst ''Rally1'' līdz ''Rally5'' grupu noteikumiem; tomēr tikai ražotāji, kas sacenšas ar ''Rally1'' automašīnām, ir tiesīgi gūt punktus ražotāju čempionātā. Čempionāts sākās 2026. gada janvārī ar [[Montekarlo rallijs|Montekarlo ralliju]] un noslēgsies 2026. gada novembrī ar [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas ralliju]]. Sēriju atbalsta [[WRC2]] un [[WRC3]] kategorijas katrā čempionāta posmā un ''[[Junior WRC]]'' atsevišķos pasākumos.

[[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vensāns Landē]] ir pašreizējie čempioni pilotu un stūrmaņu konkurencē, nodrošinot sev 2025. gada čempiontitulu 2025. gada [[Saūda Arābijas rallijs|Saūda Arābijas rallijā]]. ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' ir pašreizējie ražotāju čempioni.

Pēc septītās kārtas čempionāta līderi pilotu un stūrmaņu konkurencē ir [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]], ar divdesmit punktu pārsvaru apsteidzot [[Takamoto Katsuta|Takamoto Katsutu]] un [[Ārons Džonstons|Āronu Džonstonu]]. [[Olivers Sūlbergs]] un [[Eliots Edmondsons]] ieņem trešo vietu, atpaliekot vēl par 29 punktiem. Ražotāju čempionātā pašreizējie čempioni ir ''Toyota Gazoo Racing WRT'' ar 93 punktu pārsvaru pār ''[[Hyundai Shell Mobis WRT]]''.

== Kalendārs ==
{{VietasKarte+|World|width=600|float=up
|caption=Karte, kurā attēlotas 2026. gada čempionāta ralliju norises vietas. Sacensību galvenās mītnes ir atzīmētas ar melniem punktiem.
|alt=
|places=
&lt;!-- Montekarlo --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=44.5594|lon_deg=6.0786|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Zviedrija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=63.825|lon_deg=20.263889|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Kenija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-1.286389|lon_deg=36.817222|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Horvātija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=45.816667|lon_deg=15.983333|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Spānija--&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=28.125833|lon_deg=-15.435278|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Portugāle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=41.183333|lon_deg=-8.7|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Japāna --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=35.183333|lon_deg=136.9|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Grieķija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=37.975|lon_deg=22.976667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Igaunija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=58.383333|lon_deg=26.716667|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Somija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=62.142929|lon_deg=25.431517|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Paragvaja --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-27.33|lon_deg=-55.88|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Čīle --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=-36.828194|lon_deg=-73.051369|mark=Black pog.svg|label=}}
&lt;!-- Itālija {{VietasKarte~|World|lat_deg=40.916667|lon_deg=9.5|mark=Black pog.svg|label=}} --&gt;
&lt;!-- Saūda Arābija --&gt;{{VietasKarte~|World|lat_deg=21.543333|lon_deg=39.172778|mark=Black pog.svg|label=}}
}}
2026. gada sezonā sacensības paredzētas četrpadsmit posmos Eiropā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Sākums
!Noslēgums
!Rallijs
!Rallija galvenā mītne
!Segums
!Posmi
!Distance
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|22. janvāris
|25. janvāris
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|[[Gapa]], [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]], Francija
|align=center|jaukts{{efn|[[Montekarlo rallijs]] notiek uz asfalta un sniega seguma.}}
|align=center|17
|align=center|339,15 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Monte-Carlo Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/|title=Itinerary Rallye Automobile de Monte-Carlo 2026|work=eWRC-results.com|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|12. februāris
|15. februāris
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|[[Ūmeo]], [[Vesterbotenas lēne]], Zviedrija
|align=center|sniegs
|align=center|18
|align=center|300,66 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Sweden Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96256-rally-sweden-2026/|title=Itinerary Rally Sweden 2026|work=eWRC-results.com|access-date=1 November 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|12. marts
|15. marts
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|[[Nairobi]], [[Nakuru apgabals]], Kenija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|350,52 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Kenya Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ewrc-results.com/timetable/96257-safari-rally-kenya-2026/|title=Itinerary Safari Rally Kenya 2026|work=eWRC-results.com|access-date=25 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|9. aprīlis
|12. aprīlis
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|[[Rijeka]], Horvātija
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|300,28 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Croatia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/itinerary|title=Itinerary Croatia Rally 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|23. aprīlis
|26. aprīlis
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|[[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Grankanārija]], Spānija
|align=center|asfalts
|align=center|18
|align=center|322,04 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Spain Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|work=eWRC-results.com|access-date=11 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|7. maijs
|10. maijs
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|[[Matoziņjoša]], [[Portu]], Portugāle
|align=center|grants
|align=center|23
|align=center|344,91 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Portugal Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/itinerary|title=Itinerary Vodafone Rally de Portugal 2026|work=eWRC-results.com|access-date=23 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|28. maijs
|31. maijs
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|[[Tojota]], [[Aiči prefektūra]], Japāna
|align=center|asfalts
|align=center|20
|align=center|302,82 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Japan Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/itinerary|title=Itinerary FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=30 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|25. jūnijs
|28. jūnijs
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|[[Lutraki]], [[Korintija]], Grieķija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|323,31 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Greece Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/itinerary|title=Itinerary EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!9
|16. jūlijs
|19. jūlijs
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|[[Tartu]], Igaunija
|align=center|grants
|align=center|18
|align=center|301,80 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Estonia Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/itinerary|title=Itinerary Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!10
|30. jūlijs
|2. augusts
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|[[Jiveskile]], [[Vidussomija]], Somija
|align=center|grants
|align=center|20
|align=center|316,60 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Finland Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96264-secto-rally-finland-2026/itinerary|title=Itinerary Secto Rally Finland 2026|work=eWRC-results.com|access-date=7 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!11
|27. augusts
|30. augusts
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|[[Enkarnasjona]], [[Itapuas departaments]], Paragvaja
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!12
|10. septembris
|13. septembris
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|[[Konsepsjona]], [[Biobio reģions]], Čīle
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
!13
|1. oktobris
|4. oktobris
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|[[Algēro]], [[Sardīnija]], Itālija
|align=center|grants
|align=center|17
|align=center|306,92 km
|align=center|&lt;ref name=&quot;Italy Route&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96267-rally-italia-sardegna-2026/itinerary|title=Itinerary Rally Italia Sardegna 2026|work=eWRC-results.com|access-date=20 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!14
|11. novembris
|14. novembris
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|[[Džida]], [[Mekas province]], Saūda Arābija
|align=center|grants
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|{{tableTBA}}
|align=center|
|-
|colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/2026-fia-world-rally-championship-calendar|title=2026 FIA World Rally Championship calendar revealed|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fia.com/news/fia-world-motor-sport-council-approves-2026-wrc-calendar|title=FIA World Motor Sport Council approves 2026 WRC Calendar|work=[[Starptautiskā Automobiļu federācija]]|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Kalendārās izmaiņas ===
[[Attēls:Croatia Rally 2021 Ban Jelacic Square.jpg|thumb|250px|[[Horvātijas rallijs]] atgriezīsies čempionāta programmā pēc tam, kad 2025. gadā to rīkoja kā [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionāta]] posms]]
* [[Horvātijas rallijs]] atgriezās čempionāta programmā pēc 2025. gada sezonas izlaišanas, aizstājot [[Centrāleiropas rallijs|Centrāleiropas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/wrc/news/croatia-strikes-new-deal-to-rejoin-wrc-in-2026/10673079/|title=Croatia strikes new deal to rejoin WRC in 2026|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=15 November 2024|access-date=16 November 2024}}&lt;/ref&gt;
* Itālijas rallijs un [[Japānas rallijs]] apmainījās kalendāra vietām, un apstiprināts, ka jaunais ''[[Rally di Roma Capitale]]'', ko no 2027. gada nomainīs [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Itālijas Sardīnijas ralliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-2026-calendar-confirmed/|title=WRC 2026 calendar confirmed|work=DirtFish|date=31 July 2025|access-date=1 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Akropoles rallijs|Akropoles rallija]] organizatori paziņoja par galvenās mītnes maiņu, un pēc pieciem gadiem [[Lamija|Lamijā]] par jauno bāzi kļūs [[Lutraki]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.acropolisrally.gr/2025/en/category-media/news/general-en/847-a-new-chapter-for-eko-acropolis-rally-greece-loutraki-to-host-the-2026-edition|title=A New Chapter for EKO Acropolis Rally Greece: Loutraki to host the 2026 edition|work=[[Acropolis Rally]]|date=15 October 2025|access-date=19 October 2025}}&lt;/ref&gt;

== Rūpnīcu komandas ==
Saskaņā ar ''Rally1'' noteikumiem čempionātā piedalīsies tabulā uzskaitītie ražotāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/hyundais-wrc-future-confirmed-for-2026-season/10746916/|title=Hyundai's WRC future confirmed for 2026 season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 July 2025|access-date=31 July 2025}}&lt;/ref&gt; Visas ekipāžas izmantos ''[[Hankook]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=James|last=Bowen|url=https://dirtfish.com/rally/hankook-to-become-wrc-tire-supplier-from-2025|title=Hankook to become WRC tire supplier from 2025|work=DirtFish|date=6 December 2023|access-date=2 June 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
&lt;!-- |+{{nowrap|[[Group Rally1|Rally1]] entries eligible to score manufacturer points}} --&gt;
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|55
|{{flaga|Īrija}} [[Džošs Makerlīns]]
|{{flaga|Īrija}} [[Īoins Trīsijs]]
|align=&quot;center&quot;|1—9
|-
|align=&quot;center&quot;|{{tableTBA}}
|{{flaga|Īrija}} [[Džons Ārmstrongs]]
|{{flaga|Īrija}} [[Šeins Bērns]]
|align=&quot;center&quot;|1—9
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|{{flaga|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|rowspan=&quot;5&quot;|''[[Hyundai i20 N Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|4
|{{flaga|Somija}} [[Esapekka Lappi]]
|{{flaga|Somija}} [[Enni Malkonens]]
|align=&quot;center&quot;|2—3, 9
|-
|align=&quot;center&quot;|6
|{{flaga|Spānija}} [[Dani Sordo]]
|{{flaga|Spānija}} [[Kandido Karrera]]
|align=&quot;center&quot;|5—6, 8
|-
|align=&quot;center&quot;|11
|{{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|align=&quot;center&quot;|1—9
|-
|align=&quot;center&quot;|16
|{{flaga|Francija}} [[Adrjēns Formo]]
|{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Korija]]
|align=&quot;center&quot;|1—9
|-
|align=&quot;center&quot;|20
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Heidens Pedons]]
|{{flaga|Jaunzēlande}} [[Džons Kenards]]
|align=&quot;center&quot;|1, 4, 7
|-
!rowspan=&quot;5&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;4&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|1
|{{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flaga|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—9
|-
|align=&quot;center&quot;|18
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|2, 4
|-
|align=&quot;center&quot;|33
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|align=&quot;center&quot;|1—9
|-
|align=&quot;center&quot;|99
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|align=&quot;center&quot;|1—9
|-
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing WRT2]]''
|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|5
|{{flaga|Somija}} [[Sami Pajari]]
|{{flaga|Somija}} [[Marko Salminens]]
|align=&quot;center&quot;|1—9
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/entries|title=Entry list Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|website=eWRC-results.com|access-date=6 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/entries|title=Entry list Rally Sweden 2026|website=eWRC-results.com]|access-date=17 January 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96257-safari-rally-kenya-2026/entries|title=Entry list Safari Rally Kenya 2026|website=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/entries|title=Entry list Croatia Rally 2026|website=eWRC-results.com|access-date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/entries|title=Entry list Rally Islas Canarias – Rally of Spain 2026|website=eWRC-results.com|access-date=31 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/entries|title=Entry list FORUM8 Rally Japan 2026|work=eWRC-results.com|access-date=6 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96262-eko-acropolis-rally-greece-2026/entries|title=Entry list EKO Acropolis Rally Greece 2026|work=eWRC-results.com|access-date=2 June 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ewrc-results.com/event/96263-delfi-rally-estonia-2026/entries|title=Entry list Delfi Rally Estonia 2026|work=eWRC-results.com|access-date=22 June 2026}}&lt;/ref&gt;
|}

Šādas ekipāžas pieteicās ''Rally1'' sacīkstēm kā privātie braucēji vai saskaņā ar vienošanos ar ražotājiem.
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%&quot;
|+{{nowrap|''Rally1'' dalībnieki nevar iegūt ražotāja punktus}}
!Ražotājs
!Komanda
!Automobilis
!Nr.
!Pilots
!Stūrmanis
!Posmi
|-
!rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Motor Company|Ford]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|''[[Ford Puma Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|9
|{{flagicon|GRE}} [[Jordanis Serderidis]]
|{{flagicon|BEL}} [[Frederiks Miklots]]
|align=&quot;center&quot;|8
|-
|align=&quot;center&quot;|13
|{{flaga|Luksemburga}} [[Greguārs Munsters]]
|{{flaga|Beļģija}} [[Luijs Louka]]
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|align=&quot;center&quot;|22
|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]]
|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Francis]]
|align=&quot;center&quot;|2, 6, 8—9
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|align=&quot;center&quot;|18
|nowrap|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|align=&quot;center&quot;|1, 3, 5—9
|-
|align=&quot;center&quot;|37
|nowrap|{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]]
|{{flaga|Itālija}} [[Simone Skatolins]]
|align=&quot;center&quot;|2
|-
|colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot;|'''Avoti:'''&lt;ref name=&quot;Monte Carlo entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Sweden entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kenya entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Spain entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Japan entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Greece entry list&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Estonia entry list&quot;/&gt;
|}

=== Izskaidrojums ===
''M-Sport'' saglabāja [[Džošs Makērlīns|Džoša Makērlīna]] un [[Eions Treisijs|Eiona Treisija]] ekipāžu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong steps up to Rally1 as M-Sport confirms 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Džons Ārmstrongs]] un [[Šeins Bērns]] pameta [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātu]], lai aizpildītu vietas ''Motorsport Ireland Rally Academy'' sastāvā, aizstājot [[Greguārs Munsters|Greguāru Munsteru]] un [[Luijs Luks|Luiju Luku]] otrajā pilna laika ekipāžas vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/armstrong-gets-rally1-call-up-at-m-sport-for-2026/|title=Armstrong gets Rally1 call up at M-Sport for 2026|work=DirtFish|date=17 December 2025|access-date=17 December 2025}}&lt;/ref&gt; Vēlāk apstiprināts, ka Munsters sezonas atklāšanas sacīkstēs piedalīsies komandas trešajā ''Rally1'' automašīnā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/munster-gets-rally1-drive-for-monte-carlo/|title=Munster gets Rally1 drive for Monte Carlo|work=DirtFish|date=19 December 2025|access-date=20 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]] turpinās komandas sastāvā piedalīties daļējā programmā, sezonas laikā piedaloties septiņās sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-remains-in-wrc-with-m-sport-in-2026/|title=Sesks remains in WRC with M-Sport in 2026|work=DirtFish|date=16 January 2026|access-date=17 January 2026}}&lt;/ref&gt;

{{vairāki attēli
| image1            = Esapekka Lappi - Rallye Mexico 2019.jpg
| image2            = Rajd Polski 2015 Dani Sordo 2.JPG
| image3            = Christchurch Ashley Forest (Tayler Burke 2024).jpg
| total_width       = 400
| footer            = [[Esapekka Lappi]] (pa kreisi), [[Dani Sordo]] (vidū) un [[Haidens Pedons]] (pa labi) atgriezīsies nepilnas sezonas sacensībās 
| align             = left
}}
''[[Hyundai Motor Company|Hyundai]]'' komandā paliek [[Tjerī Nevils]] un [[Marteins Vidage]], kā arī [[Adrjēns Formo]] un [[Aleksandrs Korija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/paddon-back-in-wrc-as-hyundai-confirm-five-driver-2026-line-up|title=Paddon back in WRC as Hyundai confirm five-driver 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Trešo automašīnu dalīs ekipāžas, kuras vadīs [[Esapekka Lappi]], [[Dani Sordo]] un [[Haidens Pedons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/paddon-lappi-sordo-trio-replaced-tanak-at-hyundai/|title=Paddon, Lappi, Sordo trio replace Tänak at Hyundai|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Pedons pirmo reizi piedalīsies čempionāta ''premium'' līmenī kopš 2018. gada [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/how-paddons-unheard-of-wrc-return-happened/|title=How Paddon's &quot;unheard of&quot; WRC return happened|work=DirtFish|date=5 December 2025|access-date=5 December 2025}}&lt;/ref&gt; Lappi un Sordo arī plāno atgriezties komandā pēc iepriekšējiem nepilnā 2024. gada čempionāta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/haydn-paddon-esapekka-lappi-and-dani-sordo-join-hyundai-2026-wrc-line-up/10782383/|title=Hayden Paddon, Esapekka Lappi and Dani Sordo join Hyundai 2026 WRC line-up|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=5 December 2025|access-date=9 December 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ots Tenaks]] paziņoja par nenoteikta ilguma pārtraukumu no čempionāta pēc 2025. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/breaking:tanak-calls-time-on-wrc-career|title=Tänak announces indefinite break from WRC|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=9 November 2025|access-date=9 November 2025}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|thumb|200px|[[Olivers Sūlbergs]] atgriezties rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā]]
''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' komandā paliek [[Elfins Evanss]] un [[Skots Mārtins]] kā pilna laika braucēji, kopā ar [[Sami Pajari]] un [[Marko Salminens]], kā arī [[Takamoto Katsuta]] un [[Ārons Džonstons]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-steps-up-as-toyota-confirms-five-car-2026-line-up|title=Solberg steps up as Toyota confirms five-car 2026 line-up|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Sebastjēns Ožjē]] un [[Vinsents Landē]] turpinās piedalīties daļējā programmā, lai komandas sastāvā piedalītos desmit rallijos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-confirms-hell-do-10-wrc-rounds-in-2026/|title=Ogier confirms he'll do 10 WRC rounds in 2026|work=DirtFish|date=29 November 2025|access-date=29 November 2025}}&lt;/ref&gt; [[Kalle Rovanpera]] paziņoja, ka pametīs čempionātu, lai turpinātu karjeru [[formulas sacīkstes|formulas sacīkstēs]], jo parakstījis līgumu ar ''[[Toyota Gazoo Racing]]'' par dalību [[Super Formula čempionāts|Super Formula čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://toyotagazooracing.com/wrc/release/2025/1009-01/|title=Kalle Rovanperä takes on exciting new challenge with TOYOTA GAZOO Racing in 2026|work=[[Toyota Gazoo Racing]]|date=9 October 2025|access-date=9 October 2025}}&lt;/ref&gt; Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka vēl atgriezīsies rallijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.autosport.com/super-formula/news/motivation-rovanpera-switch-rally-single-seaters/10766321/|title=The motivation behind Rovanpera's switch from rally to single-seaters|work=Autosport|publisher=Motorsport Network|date=9 October 2025|access-date=11 October 2025}}&lt;/ref&gt; Viņa vietu ''Toyota'' ieņēma [[Olivers Sūlbergs]], kurš noslēdza līgumu par savas pirmās pilnas slodzes sezonu šajā klasē, iepriekš 2022. gadā ar nepilnu slodzi startējot ''Hyundai'' komandā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-earns-full-time-rally1-seat-with-toyota/|title=Solberg earns full-time Rally1 seat with Toyota|work=DirtFish|date=10 November 2025|access-date=10 November 2025}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumu izmaiņas ==
Pēc plašās kritikas par garo maršruta plānu pasākumā ieviestas vismaz desmit atpūtas stundas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/rest-periods-will-be-mandatory-in-the-2026-wrc-season/10779797/|title=Rest periods will be mandatory in the 2026 WRC season|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt; Pēc rallija sākuma ir atļauts mainīt arī [[dzinējs|dzinējus]], taču, to darot, ekipāžām tiktu piemērots 60 minūšu laika sods.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-to-introduce-mandatory-rest-hours-in-2026/|title=WRC to introduce mandatory rest hours in 2026|work=DirtFish|date=25 November 2025|access-date=1 January 2026}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas atskaite ==

=== Atklāšanas posmi ===
Sezonas atklāšanas sacīkstes norisinājās sarežģītos laika apstākļos, kā rezultātā neveiksmes piemeklēja vairākas ekipāžas, tostarp abas ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'' ekipāžas — [[Džošs Makerlīns|Makerlīna]] un [[Īoins Trīsijs|Trīsija]], kā arī [[Džons Ārmstrongs|Ārmstronga]] un [[Šeins Bērns|Bērna]], tādejādi pārtraucot ''M-Sport'' savu 24 gadus ilgo punktu gūšanas sezonu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/m-sports-24-year-points-scoring-run-ends-in-monte-carlo/|title=M-Sport’s 24-year points-scoring run ends in Monte Carlo|work=DirtFish|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; [[Olivers Sūlbergs|Sūlbergs]] un [[Eliots Edmondsons|Edmondsons]] uzvarēja pirmajā rallijā savā pirmajā pilna laika sezonā augstākajā klasē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pelamourgues Powers to WRC3 Glory|url=https://www.wrc.com/en/news/pelamourgues-dominates-for-stunning-wrc3-monte-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 January 2025|access-date=26 January 2025}}&lt;/ref&gt; ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' turpināja savu dominanci nākamajā posmā, rallija beigās panākot 1—2—3—4, uzvarot Evansam un Mārtinam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans takes charge as Rally Sweden battle intensifies|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-takes-charge-as-rally-sweden-battle-intensifies|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;

Smagajā Safari rallijā visas trīs ''Toyota'' ekipāžas sestdienā izstājās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Solberg and Ogier retire on road section, Katsuta inherits Safari lead|url=https://www.wrc.com/en/news/solberg-and-ogier-retire-on-road-section-katsuta-inherits-safari-lead|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=14 March 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, ka pirmajā posmā [[Takamoto Katsuta|Katsuta]] un [[Ārons Džonstons|Džonstons]] atradās ārpus labākā piecinieka, viņi tomēr izcīnīja savu pirmo uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Katsuta makes history with maiden WRC victory at Safari Rally Kenya|url=https://www.wrc.com/en/news/katsuta-and-johnston-claim-breakthrough-safari-rally-kenya-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt; Līdzīgs stāsts risinājās Horvātijā, kur abi čempionāta pretendenti Sūlbergs un Evanss izstājās rallija sākumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Pajari leads dramatic Croatia Rally after chaotic Friday morning|url=https://www.wrc.com/en/news/pajari-leads-dramatic-croatia-rally-after-chaotic-friday-morning|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Izvairoties no riepu caurduršanas, [[Tjerī Nevils|Nevils]] un [[Marteins Vidage|Vidage]] izvirzījās vadībā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/rock-induced-mass-punctures-give-neuville-croatia-lead/|title=Rock-induced mass punctures give Neuville Croatia lead|work=DirtFish|date=11 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; kuru viņi saglabāja līdz pēdējam ''Power Stage'' posmam, kurā viņi avārēja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Alasdair|last=Lindsay|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/neuville-powerstage-crash-hands-katsuta-croatia-win/|title=Neuville powerstage crash hands Katsuta Croatia win|work=DirtFish|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; Katsuta un Džonstons pēc tam mantoja uzvaru un pirmo reizi karjerā bija čempionāta līderi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Last-stage twist sends Katsuta to Croatia Rally win|url=https://www.wrc.com/en/news/last-stage-twist-sends-katsuta-to-croatia-rally-win|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt; [[Heidens Pedons|Pedons]] pirmo reizi kopš 2018. gada Austrālijas rallija atgriezās uz goda pjedestāla, izcīnot trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Simon|last=Chapman|title=Paddon survives carnage for WRC podium in Croatia|url=https://speedcafe.com/wrc-news-2026-croatia-rally-hayden-paddon-podium-results-neuville-crash-highlights-video-reaction-comments/|work=Speedcafe|date=13 April 2026|access-date=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas vidus notikumi ===
''Toyota'' dominēja Spānijas rallijā, uzvarot [[Sebastjēns Ožjē|Ožjē]] un [[Vensāns Landē|Landē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ogier wins Rally Islas Canarias as Solberg’s challenge ends in heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/ogier-powers-to-rally-islas-canarias-victory|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=26 April 2026|access-date=27 April 2026}}&lt;/ref&gt; Titula pretendenti Sūlbergs un Edmondsons izstājās rallija priekšpēdējā posmā, kad zaudēja otro vieta pēc ietriekšanās barjerā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/solberg-crashes-on-penultimate-stage-of-canarias/|title=Solberg crashes on penultimate stage of Canarias|work=DirtFish|date=26 April 2026|access-date=1 May 2026}}&lt;/ref&gt; Viņi bija ceļā uz divām uzvarām pēc kārtas [[Portugāles rallijs|Portugāles rallijā]], līdz priekšpēdējā posmā riepas plīsums liedza viņiem uzvaru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Luke|last=Barry|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/ogier-we-did-the-job-but-didnt-get-the-reward/|title=Ogier: We did the job but didn’t get the reward|work=DirtFish|date=10 May 2026|access-date=16 May 2026}}&lt;/ref&gt; Nevils un Vidage vēlāk kļuva par jaunajiem rallija līderiem un uzvarēja sacīkstēs, kas bija pirmā uzvara sezonā ''Hyundai'' komandai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Neuville wins Portugal after late Toyota heartbreak|url=https://www.wrc.com/en/news/neuville-wins-portugal-after-ogier-heartbreak|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=10 May 2026|access-date=11 May 2026}}&lt;/ref&gt; Atgriežoties uz asfalta [[Japānas rallijs|Japānā]], ''Toyota'' atkal dominēja, uzvarot visos divdesmit posmos visā rallijā, Evansam un Mārtinam gūstot savu otro uzvaru sezonā un palielinot savu līderpozīciju čempionātā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Evans wins FORUM8 Rally Japan to extend WRC title lead|url=https://www.wrc.com/en/news/evans-wins-in-japan-as-toyota-seals-home-podium-sweep|website=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti un kopvērtējums ==

=== Sezonas kopsavilkums ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Posms
!Rallijs
!Uzvarētājs pilots
!Uzvarētājs stūrmanis
!Uzvarētāja komanda
!Uzvarētāja laiks
!Atskaite
!{{piezīme|Ats.|Atsauce}}
|-
!1
|{{flaga|Monako}} [[Montekarlo rallijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Eliots Edmondsons]]
|{{flaga|Japāna}} ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|4:24:59.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Montekarlo rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Monte Carlo: Solberg dominates ‘proper Monte’ to claim sensational win|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-monte-carlo-oliver-solberg-dominates-to-claim-sensational-win-/10792698/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=25 January 2026|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rallye Automobile Monte-Carlo 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96179-rallye-automobile-monte-carlo-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=25 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!2
|{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:35:53.1
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Zviedrijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Sweden: Evans storms to victory as Toyota scores 1–2–3–4|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-sweden-evans-storms-to-victory-as-toyota-scores-1-2-3-4/10797881/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 February 2026|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Sweden 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 February 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!3
|{{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs|Kenijas safari rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]
|{{flaga|Īrija}} [[Ārons Džonstons]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:16:05.6
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Safari rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Safari Rally Kenya: Katsuta scores maiden WRC win in brutal Safari|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-safari-rally-kenya-katsuta-scores-maiden-wrc-win-in-brutal-safari/10805553/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=15 March 2026|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Safari Rally Kenya 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96256-rally-sweden-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!4
|{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
|{{flaga|Japāna}} Takamoto Katsuta
|{{flaga|Īrija}} Ārons Džonstons
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:51:15.8
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Horvātijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Croatia: Katsuta wins after final stage crash for Neuville, Lancia takes first WRC2 victory|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-croatia-takamoto-katsuta-wins-after-final-stage-drama-for-thierry-neuville-lancia-takes-first-w/10812318/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 April 2026|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Croatia Rally 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96258-croatia-rally-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=12 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!5
|{{flaga|Spānija}} [[Kanāriju salu rallijs]]
|{{flagicon|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]
|{{flagicon|Francija}} [[Vensāns Landē]]
|{{flaga|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|2:43:18.9
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Kanāriju salu rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Canary Islands: Ogier claims first win of 2026 after Solberg crashes out|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-canary-islands-sebastien-ogier-claims-first-win-of-2026-after-oliver-solberg-crash/10815655/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=26 April 2026|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Rally Islas Canarias - Rally of Spain 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96259-rally-islas-canarias-rally-of-spain-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=26 April 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!6
|{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Tjerī Nevils]]
|{{flagicon|Beļģija}} [[Marteins Vidage]]
|{{flagicon|Dienvidkoreja}} ''[[Hyundai World Rally Team|Hyundai Shell Mobis WRT]]''
|align=&quot;center&quot;|3:53:01.7
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Portugāles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Portugal: Neuville gives Hyundai first win of 2026|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-portugal-thierry-neuville-gives-hyundai-first-win-of-2026/10819753/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=10 May 2026|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results Vodafone Rally de Portugal 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96260-vodafone-rally-de-portugal-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=10 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!7
|{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]
|{{flagicon|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
|{{flagicon|Japāna}} ''Toyota Gazoo Racing WRT''
|align=&quot;center&quot;|3:17:08.0
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Japānas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|title=WRC Japan: Evans claims second win of 2026 to increase championship lead|url=https://www.autosport.com/wrc/news/wrc-japan-evans-claims-second-win-of-2026-to-increase-championship-lead/10825644/|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=31 May 2026|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Final results FORUM8 Rally Japan 2026|url=https://ewrc-results.com/event/96261-forum8-rally-japan-2026/final-results|work=eWRC-results.com|access-date=31 May 2026}}&lt;/ref&gt;
|-
!8
|{{flaga|Grieķija}} [[Akropoles rallijs|Grieķijas Akropoles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Akropoles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!9
|{{flaga|Igaunija}} [[Igaunijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Igaunijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!10
|{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Somijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!11
|{{flaga|Paragvaja}} [[Paragvajas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Paragvajas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!12
|{{flaga|Čīle}} [[Čīles rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Čīles rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!13
|{{flaga|Itālija}} [[Itālijas Sardīnijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Itālijas Sardīnijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|-
!14
|{{flaga|Saūda Arābija}} [[Saūda Arābijas rallijs]]
|
|
|
|align=&quot;center&quot;|
|align=&quot;center&quot;|[[2026. gada Saūda Arābijas rallijs|Atskaite]]
|align=&quot;center&quot;|
|}

=== Punktu skaitīšanas sistēma ===
Punktus piešķir desmit labākajiem finišētājiem katrā posmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Tom|last=Howard|url=https://www.motorsport.com/wrc/news/fia-reveals-2027-wrc-regulations-new-points-system-for-2025/10681714/|title=FIA reveals 2027 WRC regulations, new points system for 2025|work=Motorsport.com|publisher=Motorsport Network|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt; Ražotāju čempionātā komandas var izvirzīt trīs ekipāžas punktu iegūšanai, taču šos punktus piešķir tikai diviem labākajiem finišētājiem, kas pārstāv ražotāju un brauc ar 2025. gada specifikācijas ''Rally1'' automašīnu. Uzvarētājiem piešķir arī piecus bonusa punktus visu svētdienas posmu kopvērtējumā: četri punkti par otro vietu, trīs par trešo, divi par ceturto un viens par piekto vietu. Tāda pati punktu skala attiecināta arī uz piecām ātrākajām ''Power Stage'' ekipāžām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=David|last=Evans|url=https://dirtfish.com/rally/wrc/wrc-points-system-revamped-for-2025/|title=WRC points system revamped for 2025|work=DirtFish|date=12 December 2024|access-date=12 December 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Pozīcija
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|'''1.'''
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''2.'''
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|'''3.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''4.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''5.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''6.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''7.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''8.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''9.'''
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|'''10.'''
|-
!Kopvērtējms
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|25
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|17
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|15
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|12
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|10
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|8
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|6
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|-
!Svētdiena
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|-
!''Power Stage''
|style=&quot;background:#ffffbf&quot; align=&quot;center&quot;|5
|style=&quot;background:#dfdfdf&quot; align=&quot;center&quot;|4
|style=&quot;background:#ffdf9f&quot; align=&quot;center&quot;|3
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|2
|style=&quot;background:#dfffdf&quot; align=&quot;center&quot;|1
|colspan=&quot;5&quot; {{n/a}}
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.wrc.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ewrc-results.com/season/2026/ 2026. gada FIA Pasaules rallija čempionāts] vietnē ''eWRC-results.com''

{{WRC sezonas}}
[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:WRC sezonas]]</text>
      <sha1>kt9ouy75upo7t6zshxwlsyswuxslqnf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reusa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616827</id>
    <revision>
      <id>4486087</id>
      <parentid>4377309</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:06:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4486087</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4008" sha1="2jxgo7m9d53ey5w1aam1jbf904spszv" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Reusa
 | official_name            = ''Reus''
 | settlement_type          = pašvaldība un pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Spānija#Katalonija#Eiropa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ESP}}
 | subdivision_type1        = Autonomais reģions
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Flag of Catalonia.svg}} [[Katalonija]]
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name2        = {{nobr|{{flagicon image|Bandera actual de la provincia de Tarragona (alternate).svg}} [[Tarragonas province]]}}
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 52.8
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2024. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 109930
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 41 | latm = 09 | lats = 22 | latNS = N
 | longd = 1 | longm = 06 | longs = 29 | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 134
 | website                  = {{URL|https://www.reus.cat/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Reusa''' ([[spāņu valoda|spāņu]] un {{val|ca|Reus}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Spānija]]s ziemeļaustrumos, [[Katalonija]]s autonomajā reģionā, [[Tarragonas province|Tarragonas provincē]]. Tā atrodas [[Baškampa]]s komarkā, aptuveni 10 km iekšzemē no [[Vidusjūra]]s piekrastes un ap 100 km uz dienvidrietumiem no [[Barselona]]s. Pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums — netālu no piekrastes, nozīmīgām transporta maģistrālēm un [[Tarragona]]s pilsētvides — vēsturiski ir veicinājis tās attīstību kā nozīmīgam reģionālam centram. Administratīvi Reusa ir Baškampas komarkas centrs un viena no lielākajām pilsētām Tarragonas provincē. Pašvaldības teritorija aizņem 52,8 km², un 2024. gadā pilsētā dzīvoja 110 tūkstoši iedzīvotāju, kas padara Reusu par vienu no nozīmīgākajām apdzīvotajām vietām Katalonijas dienvidos. Tai ir pilnvērtīgs pašvaldības statuss, un tā kalpo kā administratīvais, funkcionālais un pakalpojumu mezgls apkārtējām piepilsētu un lauku teritorijām.

Vēsturiski un mūsdienās Reusa ir viens no [[Tarragonas province]]s saimniecības un kultūras balstiem. Pilsēta attīstījusies kā reģionāls tirdzniecības, rūpniecības un pakalpojumu centrs, kur koncentrējas loģistikas uzņēmumi, mazumtirdzniecība, izklaides infrastruktūra, izglītības iestādes un kultūras organizācijas. Reusa ir īpaši pazīstama ar katalāņu [[modernisma arhitektūra]]s mantojumu un kā arhitekta [[Antoni Gaudī]] dzimtā vieta, kas tai piešķir nozīmīgu vietu Katalonijas kultūras identitātē. Pateicoties aktīvai kultūras dzīvei, festivāliem, augstākās izglītības un biznesa infrastruktūrai, Reusa papildina tuvējās Tarragonas piejūras tūrisma funkcijas un ieņem būtisku lomu Katalonijas dienvidu urbānajā, sociālekonomiskajā un reģionālās attīstības telpā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Spānija-aizmetnis}}

{{Spānijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Katalonijas pilsētas]]</text>
      <sha1>2jxgo7m9d53ey5w1aam1jbf904spszv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>38. Eiropas Kino balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616845</id>
    <revision>
      <id>4486110</id>
      <parentid>4414920</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:30:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Laureāti un nominācijas */ :</comment>
      <origin>4486110</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17579" sha1="d6fe0r4zs1jxsrwwln4feyzcdyhtkia" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
| name           = 38. Eiropas Kino balva
| current_awards = 
| image          = 
| imagesize      = 
| alt            = 
| caption        = 
| description    = 
| presenter      = 
| host           = 
| date           = {{dat|2026|1|17|N|bez}}
| location       = {{vieta|Vācija|Berlīne}}
| winner         = 
| website        = {{URL|europeanfilmawards.eu}}
| network        = 
| runtime        = 
| ratings        = 
| producer       = 
| director       = 
| previous       = [[37. Eiropas Kino balva|37.]]
| main           = [[Eiropas Kino balva]]
| next           = [[39. Eiropas Kino balva|39.]]
}}
'''38. Eiropas kino balvas''' pasniedza {{dat|2026|1|17||bez}} [[Berlīne|Berlīnē]]. Balvas dažādās kategorijās pasniedza [[Eiropas Kino akadēmija]], lai izceltu ieguldījumu Eiropas kino attīstībā.

Balvu pasniegšanas ceremoniju vadīja [[Marks Kazinss]] kopā ar muzikālās koncepcijas vadītāju vācu komponistu Dašu Dauenhaueru un vācu teātra režisoru Robertu Lēnigeru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cineuropa.org/en/newsdetail/485082 |title=Mark Cousins to curate the ceremony of the 38th European Film Awards |date=22 October 2025|access-date=22 October 2025|website= [[Cineuropa]] |language=en}}&lt;/ref&gt;

&quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot; ieguva visas galvenās balvu kategorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/industry-news/awards/sentimental-value-wins-european-film-awards/|website=[[The Wrap]]|first=Steve|last=Pond|date=17 January 2026|title=‘Sentimental Value’ Dominates European Film Awards}}&lt;/ref&gt;

== Atlase ==

=== Mākslas filmas ===
Mākslas filmu atlasi paziņoja 2025. gada 14. oktobrī.&lt;ref name=&quot;Ntim&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ntim |first=Zac |date=October 14, 2025 |title=‘Bugonia’, ‘On Falling’ &amp; ‘Sound Of Falling’ Among Titles On The European Film Awards Nominations Shortlist |url=https://deadline.com/2025/10/european-film-awards-nominations-shortlist-2025-1236584205/ |access-date=October 14, 2025 |website=[[Deadline Hollywood]] |language=en}}&lt;/ref&gt;
{{div col|colwidth=29em|rules=yes}}
* ''Arkoudotrypa'' — Krisianna Papadakisa, Stergios Dinopoulos ({{GRC}}, {{GBR}})
* &quot;[[Bugonija]]&quot; — [[Jorgs Lantims]] ({{GBR}}, {{USA}}, {{KOR}})
* &quot;[[Lieta Nr. 137]]&quot; (''Dossier 137'') — Dominiks Molls ({{FRA}})
* ''Christy'' — Brendans Kentrijs ({{IRL}}, {{GBR}})
* ''[[Sorda]]'' — Eva Libertade ({{ESP}})
* ''Matate amor'' — [[Lina Remsija]] ({{GBR}}, {{USA}}, {{CAN}})
* &quot;[[Sapņi (sekss, mīlestība)]]&quot; (''Drømmer'') — [[Dags Johans Haugeruds]] ({{NOR}})
* ''Duse'' — [[Pjetro Marčello]] ({{ITA}}, {{FRA}})
* ''Otec'' — [[Tereza Nvotova]] ({{SVK}}, {{CHE}}, {{POL}})
* ''[[Franz (filma)|Franz]]'' — [[Agņeška Holanda]] ({{CHE}}, {{DEU}}, {{POL}})
* ''[[Fuori]]'' — [[Mario Martone]] ({{ITA}}, {{FRA}})
* ''O Riso e a Faca'' — Pedro Piņu ({{PRT}}, {{FRA}}, {{BRA}}, {{ROU}})
* &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot; — [[Džafars Panāhi]] ({{FRA}}, {{IRN}}, {{LUX}})
* &quot;[[Žēlastība (2025. gada filma)|Žēlastība]]&quot; — [[Paolo Sorrentīno]] ({{ITA}})
* &quot;[[Pēdējais vikings]]&quot; (''Den sidste viking'') — [[Anderss Tomass Jensens]] ({{DNK}}, {{SWE}})
* ''[[Heldin]]'' — [[Petra Volpe]] ({{CHE}}, {{DEU}})
* ''[[La Petite Dernière]]'' — [[Afsija Erzi]] ({{FRA}}, {{DEU}})
* ''Kaj ti je deklica'' — Urška Djukics ({{SVN}}, {{ITA}}, {{HRV}}, {{SRB}})
* ''[[Love Me Tender]]'' — Anna Kazenave Kambē ({{FRA}})
* &quot;[[Mīlestība, kas paliek]]&quot; (''Ástin Sem Eftir Er'') — [[Hlinurs Paulmasons]] ({{ISL}}, {{DNK}}, {{SWE}}, {{FRA}})
* ''[[Elskling]]'' — Lilja Ingolfsdotira ({{NOR}})
* ''[[Maspalomas]]'' — Hosē Mari Goenaga, Aitors Aregi ({{ESP}})
* ''Dinți de lapte'' — Mihajs Mincans ({{ROU}}, {{FRA}}, {{DNK}}, {{GRC}}, {{BGR}})
* ''[[Miroirs No. 3]]'' — [[Kristians Pecolds]] ({{DEU}})
* ''[[Мајка]]'' — [[Teona Strugara Mitevska]] ({{MKD}}, {{BEL}})
* ''The North'' — Barts Šrijvers ({{NLD}})
* ''On Falling'' — Laura Karēra ({{GBR}}, {{PRT}})
* ''Once Upon a Time in Gaza'' — Tarzans un Arabs Nasers ({{FRA}}, {{PSE}}, {{DEU}}, {{PRT}}, {{QAT}}, {{JOR}})
* ''One of Those Days When Hemme Dies'' — Murats Firatoglu ({{TUR}}, {{DEU}})
* ''[[Palestine 36]]'' — [[Anemarija Džasira]] ({{PSE}}, {{GBR}}, {{FRA}}, {{DNK}}, {{NOR}})
* ''[[Pillion]]'' — Harijs Laitons ({{GBR}})
* ''[[Romería]]'' — [[Karla Simona]] ({{ESP}}, {{DEU}})
* &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot; — [[Joahims Trīrs]] ({{NOR}}, {{FRA}}, {{DNK}}, {{DEU}}, {{SWE}})
* ''[[Stille Freundin]]'' — [[Enjedi Ildiko]] ({{DEU}}, {{FRA}}, {{HUN}})
* &quot;[[Sirāts]]&quot; — [[Olivers Laši]] ({{ESP}}, {{FRA}})
* ''Ciudad sin sueño'' — Giljermo Galoe ({{ESP}}, {{FRA}})
* ''[[In die Sonne schauen]]'' — Maša Šilinski ({{DEU}})
* ''[[L'Étranger]]'' — [[Fransuā Ozons]] ({{FRA}})
* ''[[Los domingos]]'' — [[Alauda Ruisa de Azua]] ({{ESP}})
* &quot;[[Divi prokurori]]&quot; — [[Serhijs Lozņica]] ({{FRA}}, {{DEU}}, {{NLD}}, {{LAT}}, {{ROU}}, {{LTU}})
* &quot;[[Hindas Radžabas balss]]&quot; — [[Kautere Bena Hanija]] ({{FRA}}, {{TUN}})
* ''Was Marielle weiß'' — Frederiks Hambaleks ({{DEU}})
* ''Yes!'' — [[Nadavs Lapids]] ({{FRA}}, {{ISR}}, {{CYP}}, {{DEU}})
* ''[[Jeunes mères]]'' — [[Brāļi Dardēni|Žans Pjērs Dardēns un Liks Dardēns]] ({{BEL}}, {{FRA}})
{{div col end}}

=== Dokumentālās filmas ===
Dokumentālo filmu atlasi paziņoja 2025. gada 14. oktobrī.&lt;ref name=&quot;Ntim&quot;/&gt;
{{div col|colwidth=29em|rules=yes}}
* ''[[Tardes de soledad]]'' — [[Alberts Serra]] ({{ESP}}, {{FRA}})
* ''An American Pastoral'' — Auberi Edlers ({{FRA}})
* ''Ancestral Visions of the Future'' — Lemohangs Jeremija Mosese ({{FRA}}, {{LSO}}, {{DEU}}, {{QAT}}, {{SAU}})
* ''Fiume o morte!'' — Igors Bezinovičs ({{HRV}}, {{SVN}}, {{ITA}})
* ''Flophouse America'' — Monika Stremdāle ({{NOR}}, {{NLD}}, {{USA}})
* ''Historias del buen valle'' — [[Hosē Luiss Gerins]] ({{ESP}}, {{FRA}})
* ''Tóc, Giấy và Nước...'' — Nikolass Graukss, Minhs Kju Truongs ({{BEL}}, {{FRA}}, {{VNM}})
* ''Listen to the Voices'' — Maksims Žans-Baists ({{BEL}}, {{FRA}})
* ''Memory'' — Vladlena Sandu ({{FRA}}, {{NLD}})
* ''Militantropos'' — Jelizaveta Smita, [[Alina Gorlova]], Simons Mozgovijs ({{UKR}}, {{AUT}}, {{FRA}})
* &quot;[[Ļaunuma valdzinājums. Lenijas Rīfenštāles triumfs]]&quot; (''Riefenstahl'') — [[Andress Fajels]] ({{DEU}})
* ''Songs of Slow Burning Earth'' — Olha Žurba ({{UKR}}, {{FRA}}, {{DNK}}, {{SWE}})
* ''The Shards'' — Maša Černaja ({{GEO}}, {{DEU}})
* ''TWST / Things We Said Today'' — Andrejs Ujica ({{FRA}}, {{ROU}})
* ''With Hasan in Gaza'' — Kamals Aldžafari ({{DEU}})
{{div col end}}

=== Animācija ===
Animācijas filmu atlasi paziņoja 2025. gada 14. oktobrī.&lt;ref name=&quot;Ntim&quot;/&gt;
{{div col|colwidth=29em|rules=yes}}
* ''Arco'' — Ugo Bienvenu ({{FRA}})
* ''Balentes'' — Džovani Kolumbu ({{ITA}}, {{DEU}})
* ''Ternet Ninja 3'' — Anderss Matesens, Turbjērns Kristofersens ({{DNK}})
* ''Dandelion's Odyssey'' — Momoko Seto ({{FRA}})
* &quot;[[Dieva suns]]&quot; — [[Raitis Ābele]], [[Lauris Ābele]] ({{LAT}}, {{USA}})
* ''Amélie et la métaphysique des tubes'' — Mailisa Valade un Liāne Čo Hana ({{FRA}})
* ''L'Olívia i el terratrèmol invisible'' — Irēne Ibora Rizo ({{ESP}}, {{FRA}}, {{BEL}}, {{CHE}}, {{CHL}})
* ''Pohádky po babičce'' — Deivids Sukups, Patriks Pašs, Leons Vidmars, Žans-Klods Rozecs ({{CZE}}, {{SVK}}, {{SVN}}, {{FRA}})
{{div col end}}

== Laureāti un nominācijas ==
Eiropas īsfilmu balvas — ''Prix Vimeo'' — nominantus paziņoja 2025. gada 31. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-10-31 |title=The European Film Academy announces the nominations in the category “European Short Film – Prix Vimeo” |url=https://www.europeanfilmawards.eu/short-film-prix-vimeo-nominations-2026/ |access-date=2025-10-31 |website=[[Eiropas Kino akadēmija]] |language=en}}&lt;/ref&gt; Kategoriju nominācijas paziņoja 2025. gada 18. novembrī [[Seviļas Alkazara|Seviļas Alkazarā]] pēc 22. Seviļas Eiropas Kino festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-11-18 |title=Here come the nominees for the European Film Awards 2026! |url=https://www.europeanfilmawards.eu/european-film-awards-nominees-2026/ |access-date=2025-11-18 |website=European Film Academy |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Roxborough |first=Scott |date=November 18, 2025 |title=Nominations for the 2026 European Film Awards Unveiled |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/european-film-award-nominations-2026-1236429513/ |access-date=November 18, 2025 |website=[[The Hollywood Reporter]] |language=en}}&lt;/ref&gt; Nominācijas izcilības kategorijās paziņoja 2025. gada 26. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Arabella |date=2025-11-26 |title=European Film Awards 2026: The nominees in the Arts &amp; Crafts categories! |url=https://www.europeanfilmawards.eu/european-film-awards-2026-arts-crafts-nominees/ |access-date=2025-11-26 |website=European Film Academy |language=en}}&lt;/ref&gt;

{| class=wikitable
|-
! colspan=2; style=&quot;width=100%&quot; | [[Labākā filma (Eiropas Kino balva)|Eiropas filma]]
|-
| colspan=2; valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;'''
** ''[[Tardes de soledad]]''
** ''Arco''
** &quot;[[Dieva suns]]&quot;
** ''Fiume o morte!''
** &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
** ''Amélie et la métaphysique des tubes''
** ''L'Olívia i el terratrèmol invisible''
** &quot;[[Ļaunuma valdzinājums. Lenijas Rīfenštāles triumfs]]&quot; (''Riefenstahl'')
** &quot;[[Sirāts]]&quot;
** ''[[Songs of Slow Burning Earth]]''
** ''[[In die Sonne schauen]]''
** ''Pohádky po babičce''
** &quot;[[Hindas Radžabas balss]]&quot;
** ''With Hasan in Gaza'' (مع حسن في غزّة)
|-
! style=&quot;width=50%&quot; | [[Labākais režisors (Eiropas Kino balva)|Eiropas režisors]]
! style=&quot;width=50%&quot; | [[Labākais scenārists (Eiropas Kino balva)|Eiropas scenārists]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Joahims Trīrs]] — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;'''
** [[Jorgs Lantims]] — &quot;[[Bugonija]]&quot;
** [[Olivers Laši]] — &quot;[[Sirāts]]&quot;
** [[Džafars Panāhi]] — &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
** [[Maša Šilinski]] — ''[[In die Sonne schauen]]''
| valign=&quot;top&quot;|
* '''[[Eskils Fogts]] un [[Joahims Trīrs]] — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;'''
** Santjago Filols un [[Olivers Laši]] — &quot;[[Sirāts]]&quot;
** [[Džafars Panāhi]] — &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
** [[Maša Šilinski]] un Luisa Petera — ''[[In die Sonne schauen]]''
** [[Paolo Sorrentīno]] — &quot;[[Žēlastība (2025. gada filma)|Žēlastība]]&quot;
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |[[Labākais aktieris (Eiropas Kino balva)|Eiropas aktieris]]
! style=&quot;width=50%&quot; |[[Labākā aktrise (Eiropas Kino balva)|Eiropas aktrise]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Stellans Skašgords]] — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;'''
** [[Serži Lopess]] — &quot;[[Sirāts]]&quot;
** [[Madss Mikelsens]] — &quot;[[Pēdējais vikings]]&quot; (''Den sidste viking'')
** [[Toni Servillo]] — &quot;[[Žēlastība (2025. gada filma)|Žēlastība]]&quot;
** Idans Veiss — ''[[Franz]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Renāte Reinsve]] — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;'''
** [[Leoni Beneša]] — ''[[Heldin]]''
** [[Valērija Bruni Tedeski]] — ''[[Duse]]''
** [[Lea Drukere]]- &quot;[[Lieta Nr. 137]]&quot; (''Dossier 137'')
** [[Vikija Krīpsa]] — ''[[Love Me Tender]]''
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas dokumentāla filma
! style=&quot;width=50%&quot; |[[Labākā animācijas filma (Eiropas Kino balva)|Eiropas animācijas filma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''Fiume o morte!'''''
** ''[[Tardes de soledad]]''
** &quot;[[Ļaunuma valdzinājums. Lenijas Rīfenštāles triumfs]]&quot; (''Riefenstahl'')
** ''Songs of Slow Burning Earth''
** ''With Hasan in Gaza'' (مع حسن في غزّة)
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''Arco'''''
** &quot;[[Dieva suns]]&quot;
** ''Amélie et la métaphysique des tubes''
** ''L'Olívia i el terratrèmol invisible''
** ''Pohádky po babičce''
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas atklājums — ''Prix FIPRESCI''
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas jaunā skatītāja balva
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''On Falling'''''
** ''Kaj ti je deklica''
** ''My Father's Shadow''
** ''Hemme’nin öldüğü günlerden biri''
** ''Sauna''
** ''Pod szarym niebem''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''La vita da grandi'''''
** ''Arco''
** ''Véletlenül írtam egy könyvet''
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas īsfilma — ''Prix Vimeo''
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas aktieru atlases režisors
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''City of Poets'''''
** ''Being John Smith''
** ''L'Avance''
** ''Man Number 4''
** ''The Flowers Stand Silently, Witnessing''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Nadja Acimi, Luiss Bertolo un Marija Rodrigo — &quot;[[Sirāts]]&quot;'''
** Ingvila Kolseta Haga un Eivija Kaufmane — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
** Karimahs El-Gamals un Žaklīna Rieca — ''[[In die Sonne schauen]]''
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |[[Labākais operators (Eiropas Kino balva)|Eiropas kinooperators]]
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas montāžas režisors
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Mauro Herce — &quot;[[Sirāts]]&quot;'''
** Fabians Gampers — ''[[In die Sonne schauen]]''
** Manuels Dakose — ''[[L'Étranger (2025. gada filma)|L'Étranger]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Kristovals Fernandess — &quot;[[Sirāts]]&quot;'''
** [[Jorgs Mavropsaridis]] — &quot;[[Bugonija]]&quot;
** Toni Frošhamers — &quot;[[Mirsti, mana mīla]]&quot; (''Die My Love'')
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas filmu mākslinieks
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas kostīmu mākslinieks
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Laija Ateka — &quot;[[Sirāts]]&quot;'''
** Džeimss Praiss — &quot;[[Bugonija]]&quot;
** Jergens Stangebajs Larsens — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Sabrina Krāmere — ''[[In die Sonne schauen]]'''''
** Ursula Patzaka — ''[[Duse]]''
** Mihaela Horāčkova Horejši — ''[[Franz]]''
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas grima un frizūru mākslinieks
! style=&quot;width=50%&quot; |[[Labākais komponists (Eiropas Kino balva)|Eiropas komponists]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Torstens Vite — &quot;[[Bugonija]]&quot;'''
** Gabriela Polakova — ''[[Franz]]''
** Irina Švarca un Anna-Marija Valtere — ''[[In die Sonne schauen]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Hanija Rani]] — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;'''
** [[Džerskins Fendrikss]] — &quot;[[Bugonija]]&quot;
** Mihaels Fidlers un Eike Hosenfelds — ''[[In die Sonne schauen]]''
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas skaņas dizaineris
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas vizuālie efekti
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Laija Kasanovasa — &quot;[[Sirāts]]&quot;'''
** Džonijs Bērns — &quot;[[Bugonija]]&quot;
** Amals Atija, Eliass Boughedirs, Larss Ginzels,&lt;br /&gt;Gvenole Le Borgne un Mariona Papinota — &quot;[[Hindas Radžabas balss]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
|}

=== Filmas ar vairākām nominācijām ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! width=65 | Nominācijas
! Filma
|-
| 9
| &quot;[[Sirāts]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|8
| &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
|-
| ''[[In die Sonne schauen]]''
|-
| 6
| &quot;[[Bugonija]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|3
| ''[[Franz]]''
|-
| &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;4&quot;|2
| ''[[Arco]]''
|-
| ''[[Duse]]''
|-
| &quot;[[Žēlastība (2025. gada filma)|Žēlastība]]&quot;
|-
| &quot;[[Hindas Radžabas balss]]&quot;
|}

== Goda balvas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;95%&quot;
! width=&quot;33%&quot; | [[Eiropas Kino akadēmijas balva par mūža ieguldījumu]]
! width=&quot;33%&quot; | [[Eiropas Kino akadēmijas balva par sasniegumiem pasaules kino]]
! width=&quot;33%&quot; | ''Eurimages'' starptautiskā kopražojuma balva
|- style=&quot;background:#FAEB86&quot;
| {{Center|{{flaga|Norvēģija}} '''[[Līva Ulmane]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Roxborough |first=Scott |date=October 9, 2025 |title=Liv Ullmann to Receive European Film Academy Lifetime Achievement Award |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/liv-ullmann-european-film-lifetime-achievement-award-1236395856/ |access-date=October 15, 2025 |website=[[The Hollywood Reporter]] |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
| {{Center|{{flaga|Itālija}} '''[[Alīče Rorvākere]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cineuropa.org/en/newsdetail/485553 |title= The European Film Awards honour Alice Rohrwacher with the European Achievement in World Cinema Award |date=5 November 2025|access-date=5 November 2025|website= [[Cineuropa]] |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
| TBA
|}

== Speciālās balvas ==

=== 2026. gada LUX Eiropas skatītāju filmu balva ===
[[Eiropas Kino akadēmijas LUX balva|LUX skatītāju balvu]], ko pasniedz [[Eiropas Parlaments]] un [[Eiropas Kino akadēmija]] sadarbībā ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]] un ''Europa Cinemas'', piešķir filmām, kas vairo izpratni par aktuāliem sociālajiem un politiskajiem jautājumiem Eiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Goodfellow |first=Melanie |date=October 7, 2025 |title=‘Sentimental Value’, ‘It Was Just An Accident’ &amp; ‘Deaf’ Make Europe’s LUX Audience Award Shortlist + Arab Critics For European Films Noms |url=https://deadline.com/2025/10/lux-audience-award-shortlist-arab-critics-european-films-1236572089/ |access-date=October 15, 2025 |website=[[Deadline Hollywood]] |language=en}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Nosaukums
! Režisors(i)
! Valsts
|-
| ''Christy''
| Brendans Kentrijs
| Apvienotā Karaliste, Īrija
|-
| ''Sorda''
| Eva Libertade
| Spānija
|-
| &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
| [[Džafars Panāhi]]
| Irāna, Francija, Luksemburga
|-
| ''[[Love Me Tender]]''
| [[Anna Kazenave Kambē]]
| Francija
|-
| &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
| [[Joahims Trīrs]]
| Norvēģija, Dānija, Zviedrija, Vācija, Francija
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.europeanfilmawards.eu Oficiālā tīmekļa vietne]

[[Kategorija:2025. gada kino balvas]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balva]]</text>
      <sha1>d6fe0r4zs1jxsrwwln4feyzcdyhtkia</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486111</id>
      <parentid>4486110</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:30:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Mākslas filmas */ precizējums.....</comment>
      <origin>4486111</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17610" sha1="nrkji24nlpvly1o380kjpuqv4913k3h" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
| name           = 38. Eiropas Kino balva
| current_awards = 
| image          = 
| imagesize      = 
| alt            = 
| caption        = 
| description    = 
| presenter      = 
| host           = 
| date           = {{dat|2026|1|17|N|bez}}
| location       = {{vieta|Vācija|Berlīne}}
| winner         = 
| website        = {{URL|europeanfilmawards.eu}}
| network        = 
| runtime        = 
| ratings        = 
| producer       = 
| director       = 
| previous       = [[37. Eiropas Kino balva|37.]]
| main           = [[Eiropas Kino balva]]
| next           = [[39. Eiropas Kino balva|39.]]
}}
'''38. Eiropas kino balvas''' pasniedza {{dat|2026|1|17||bez}} [[Berlīne|Berlīnē]]. Balvas dažādās kategorijās pasniedza [[Eiropas Kino akadēmija]], lai izceltu ieguldījumu Eiropas kino attīstībā.

Balvu pasniegšanas ceremoniju vadīja [[Marks Kazinss]] kopā ar muzikālās koncepcijas vadītāju vācu komponistu Dašu Dauenhaueru un vācu teātra režisoru Robertu Lēnigeru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cineuropa.org/en/newsdetail/485082 |title=Mark Cousins to curate the ceremony of the 38th European Film Awards |date=22 October 2025|access-date=22 October 2025|website= [[Cineuropa]] |language=en}}&lt;/ref&gt;

&quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot; ieguva visas galvenās balvu kategorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/industry-news/awards/sentimental-value-wins-european-film-awards/|website=[[The Wrap]]|first=Steve|last=Pond|date=17 January 2026|title=‘Sentimental Value’ Dominates European Film Awards}}&lt;/ref&gt;

== Atlase ==

=== Mākslas filmas ===
Mākslas filmu atlasi paziņoja 2025. gada 14. oktobrī.&lt;ref name=&quot;Ntim&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ntim |first=Zac |date=October 14, 2025 |title=‘Bugonia’, ‘On Falling’ &amp; ‘Sound Of Falling’ Among Titles On The European Film Awards Nominations Shortlist |url=https://deadline.com/2025/10/european-film-awards-nominations-shortlist-2025-1236584205/ |access-date=October 14, 2025 |website=[[Deadline Hollywood]] |language=en}}&lt;/ref&gt;
{{div col|colwidth=29em|rules=yes}}
* ''Arkoudotrypa'' — Krisianna Papadakisa, Stergios Dinopoulos ({{GRC}}, {{GBR}})
* &quot;[[Bugonija]]&quot; — [[Jorgs Lantims]] ({{GBR}}, {{USA}}, {{KOR}})
* &quot;[[Lieta Nr. 137]]&quot; (''Dossier 137'') — Dominiks Molls ({{FRA}})
* ''Christy'' — Brendans Kentrijs ({{IRL}}, {{GBR}})
* ''[[Sorda]]'' — Eva Libertade ({{ESP}})
* ''Matate amor'' — [[Lina Remsija]] ({{GBR}}, {{USA}}, {{CAN}})
* &quot;[[Sapņi (sekss, mīlestība)]]&quot; (''Drømmer'') — [[Dags Johans Haugeruds]] ({{NOR}})
* ''Duse'' — [[Pjetro Marčello]] ({{ITA}}, {{FRA}})
* ''Otec'' — [[Tereza Nvotova]] ({{SVK}}, {{CHE}}, {{POL}})
* ''[[Franz (filma)|Franz]]'' — [[Agņeška Holanda]] ({{CHE}}, {{DEU}}, {{POL}})
* ''[[Fuori]]'' — [[Mario Martone]] ({{ITA}}, {{FRA}})
* ''O Riso e a Faca'' — Pedro Piņu ({{PRT}}, {{FRA}}, {{BRA}}, {{ROU}})
* &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot; — [[Džafars Panāhi]] ({{FRA}}, {{IRN}}, {{LUX}})
* &quot;[[Žēlastība (2025. gada filma)|Žēlastība]]&quot; — [[Paolo Sorrentīno]] ({{ITA}})
* &quot;[[Pēdējais vikings]]&quot; (''Den sidste viking'') — [[Anderss Tomass Jensens]] ({{DNK}}, {{SWE}})
* ''[[Heldin]]'' — [[Petra Volpe]] ({{CHE}}, {{DEU}})
* ''[[La Petite Dernière]]'' — [[Afsija Erzi]] ({{FRA}}, {{DEU}})
* ''Kaj ti je deklica'' — Urška Djukics ({{SVN}}, {{ITA}}, {{HRV}}, {{SRB}})
* ''[[Love Me Tender]]'' — Anna Kazenave Kambē ({{FRA}})
* &quot;[[Mīlestība, kas paliek]]&quot; (''Ástin Sem Eftir Er'') — [[Hlinurs Paulmasons]] ({{ISL}}, {{DNK}}, {{SWE}}, {{FRA}})
* ''[[Elskling]]'' — Lilja Ingolfsdotira ({{NOR}})
* ''[[Maspalomas]]'' — Hosē Mari Goenaga, Aitors Aregi ({{ESP}})
* ''Dinți de lapte'' — Mihajs Mincans ({{ROU}}, {{FRA}}, {{DNK}}, {{GRC}}, {{BGR}})
* ''[[Miroirs No. 3]]'' — [[Kristians Pecolds]] ({{DEU}})
* ''[[Мајка]]'' — [[Teona Strugara Mitevska]] ({{MKD}}, {{BEL}})
* ''The North'' — Barts Šrijvers ({{NLD}})
* ''On Falling'' — Laura Karēra ({{GBR}}, {{PRT}})
* ''Once Upon a Time in Gaza'' — Tarzans un Arabs Nasers ({{FRA}}, {{PSE}}, {{DEU}}, {{PRT}}, {{QAT}}, {{JOR}})
* ''One of Those Days When Hemme Dies'' — Murats Firatoglu ({{TUR}}, {{DEU}})
* ''[[Palestine 36]]'' — [[Anemarija Džasira]] ({{PSE}}, {{GBR}}, {{FRA}}, {{DNK}}, {{NOR}})
* ''[[Pillion]]'' — Harijs Laitons ({{GBR}})
* ''[[Romería]]'' — [[Karla Simona]] ({{ESP}}, {{DEU}})
* &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot; — [[Joahims Trīrs]] ({{NOR}}, {{FRA}}, {{DNK}}, {{DEU}}, {{SWE}})
* ''[[Stille Freundin]]'' — [[Enjedi Ildiko]] ({{DEU}}, {{FRA}}, {{HUN}})
* &quot;[[Sirāts]]&quot; — [[Olivers Laši]] ({{ESP}}, {{FRA}})
* ''Ciudad sin sueño'' — Giljermo Galoe ({{ESP}}, {{FRA}})
* ''[[In die Sonne schauen]]'' — Maša Šilinski ({{DEU}})
* ''[[L'Étranger (2025. gada filma)|L'Étranger]]'' — [[Fransuā Ozons]] ({{FRA}})
* ''[[Los domingos]]'' — [[Alauda Ruisa de Azua]] ({{ESP}})
* &quot;[[Divi prokurori]]&quot; — [[Serhijs Lozņica]] ({{FRA}}, {{DEU}}, {{NLD}}, {{LAT}}, {{ROU}}, {{LTU}})
* &quot;[[Hindas Radžabas balss]]&quot; — [[Kautere Bena Hanija]] ({{FRA}}, {{TUN}})
* ''Was Marielle weiß'' — Frederiks Hambaleks ({{DEU}})
* ''Yes!'' — [[Nadavs Lapids]] ({{FRA}}, {{ISR}}, {{CYP}}, {{DEU}})
* ''[[Jeunes mères]]'' — [[Brāļi Dardēni|Žans Pjērs Dardēns un Liks Dardēns]] ({{BEL}}, {{FRA}})
{{div col end}}

=== Dokumentālās filmas ===
Dokumentālo filmu atlasi paziņoja 2025. gada 14. oktobrī.&lt;ref name=&quot;Ntim&quot;/&gt;
{{div col|colwidth=29em|rules=yes}}
* ''[[Tardes de soledad]]'' — [[Alberts Serra]] ({{ESP}}, {{FRA}})
* ''An American Pastoral'' — Auberi Edlers ({{FRA}})
* ''Ancestral Visions of the Future'' — Lemohangs Jeremija Mosese ({{FRA}}, {{LSO}}, {{DEU}}, {{QAT}}, {{SAU}})
* ''Fiume o morte!'' — Igors Bezinovičs ({{HRV}}, {{SVN}}, {{ITA}})
* ''Flophouse America'' — Monika Stremdāle ({{NOR}}, {{NLD}}, {{USA}})
* ''Historias del buen valle'' — [[Hosē Luiss Gerins]] ({{ESP}}, {{FRA}})
* ''Tóc, Giấy và Nước...'' — Nikolass Graukss, Minhs Kju Truongs ({{BEL}}, {{FRA}}, {{VNM}})
* ''Listen to the Voices'' — Maksims Žans-Baists ({{BEL}}, {{FRA}})
* ''Memory'' — Vladlena Sandu ({{FRA}}, {{NLD}})
* ''Militantropos'' — Jelizaveta Smita, [[Alina Gorlova]], Simons Mozgovijs ({{UKR}}, {{AUT}}, {{FRA}})
* &quot;[[Ļaunuma valdzinājums. Lenijas Rīfenštāles triumfs]]&quot; (''Riefenstahl'') — [[Andress Fajels]] ({{DEU}})
* ''Songs of Slow Burning Earth'' — Olha Žurba ({{UKR}}, {{FRA}}, {{DNK}}, {{SWE}})
* ''The Shards'' — Maša Černaja ({{GEO}}, {{DEU}})
* ''TWST / Things We Said Today'' — Andrejs Ujica ({{FRA}}, {{ROU}})
* ''With Hasan in Gaza'' — Kamals Aldžafari ({{DEU}})
{{div col end}}

=== Animācija ===
Animācijas filmu atlasi paziņoja 2025. gada 14. oktobrī.&lt;ref name=&quot;Ntim&quot;/&gt;
{{div col|colwidth=29em|rules=yes}}
* ''Arco'' — Ugo Bienvenu ({{FRA}})
* ''Balentes'' — Džovani Kolumbu ({{ITA}}, {{DEU}})
* ''Ternet Ninja 3'' — Anderss Matesens, Turbjērns Kristofersens ({{DNK}})
* ''Dandelion's Odyssey'' — Momoko Seto ({{FRA}})
* &quot;[[Dieva suns]]&quot; — [[Raitis Ābele]], [[Lauris Ābele]] ({{LAT}}, {{USA}})
* ''Amélie et la métaphysique des tubes'' — Mailisa Valade un Liāne Čo Hana ({{FRA}})
* ''L'Olívia i el terratrèmol invisible'' — Irēne Ibora Rizo ({{ESP}}, {{FRA}}, {{BEL}}, {{CHE}}, {{CHL}})
* ''Pohádky po babičce'' — Deivids Sukups, Patriks Pašs, Leons Vidmars, Žans-Klods Rozecs ({{CZE}}, {{SVK}}, {{SVN}}, {{FRA}})
{{div col end}}

== Laureāti un nominācijas ==
Eiropas īsfilmu balvas — ''Prix Vimeo'' — nominantus paziņoja 2025. gada 31. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-10-31 |title=The European Film Academy announces the nominations in the category “European Short Film – Prix Vimeo” |url=https://www.europeanfilmawards.eu/short-film-prix-vimeo-nominations-2026/ |access-date=2025-10-31 |website=[[Eiropas Kino akadēmija]] |language=en}}&lt;/ref&gt; Kategoriju nominācijas paziņoja 2025. gada 18. novembrī [[Seviļas Alkazara|Seviļas Alkazarā]] pēc 22. Seviļas Eiropas Kino festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-11-18 |title=Here come the nominees for the European Film Awards 2026! |url=https://www.europeanfilmawards.eu/european-film-awards-nominees-2026/ |access-date=2025-11-18 |website=European Film Academy |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Roxborough |first=Scott |date=November 18, 2025 |title=Nominations for the 2026 European Film Awards Unveiled |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/european-film-award-nominations-2026-1236429513/ |access-date=November 18, 2025 |website=[[The Hollywood Reporter]] |language=en}}&lt;/ref&gt; Nominācijas izcilības kategorijās paziņoja 2025. gada 26. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Arabella |date=2025-11-26 |title=European Film Awards 2026: The nominees in the Arts &amp; Crafts categories! |url=https://www.europeanfilmawards.eu/european-film-awards-2026-arts-crafts-nominees/ |access-date=2025-11-26 |website=European Film Academy |language=en}}&lt;/ref&gt;

{| class=wikitable
|-
! colspan=2; style=&quot;width=100%&quot; | [[Labākā filma (Eiropas Kino balva)|Eiropas filma]]
|-
| colspan=2; valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;'''
** ''[[Tardes de soledad]]''
** ''Arco''
** &quot;[[Dieva suns]]&quot;
** ''Fiume o morte!''
** &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
** ''Amélie et la métaphysique des tubes''
** ''L'Olívia i el terratrèmol invisible''
** &quot;[[Ļaunuma valdzinājums. Lenijas Rīfenštāles triumfs]]&quot; (''Riefenstahl'')
** &quot;[[Sirāts]]&quot;
** ''[[Songs of Slow Burning Earth]]''
** ''[[In die Sonne schauen]]''
** ''Pohádky po babičce''
** &quot;[[Hindas Radžabas balss]]&quot;
** ''With Hasan in Gaza'' (مع حسن في غزّة)
|-
! style=&quot;width=50%&quot; | [[Labākais režisors (Eiropas Kino balva)|Eiropas režisors]]
! style=&quot;width=50%&quot; | [[Labākais scenārists (Eiropas Kino balva)|Eiropas scenārists]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Joahims Trīrs]] — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;'''
** [[Jorgs Lantims]] — &quot;[[Bugonija]]&quot;
** [[Olivers Laši]] — &quot;[[Sirāts]]&quot;
** [[Džafars Panāhi]] — &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
** [[Maša Šilinski]] — ''[[In die Sonne schauen]]''
| valign=&quot;top&quot;|
* '''[[Eskils Fogts]] un [[Joahims Trīrs]] — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;'''
** Santjago Filols un [[Olivers Laši]] — &quot;[[Sirāts]]&quot;
** [[Džafars Panāhi]] — &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
** [[Maša Šilinski]] un Luisa Petera — ''[[In die Sonne schauen]]''
** [[Paolo Sorrentīno]] — &quot;[[Žēlastība (2025. gada filma)|Žēlastība]]&quot;
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |[[Labākais aktieris (Eiropas Kino balva)|Eiropas aktieris]]
! style=&quot;width=50%&quot; |[[Labākā aktrise (Eiropas Kino balva)|Eiropas aktrise]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Stellans Skašgords]] — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;'''
** [[Serži Lopess]] — &quot;[[Sirāts]]&quot;
** [[Madss Mikelsens]] — &quot;[[Pēdējais vikings]]&quot; (''Den sidste viking'')
** [[Toni Servillo]] — &quot;[[Žēlastība (2025. gada filma)|Žēlastība]]&quot;
** Idans Veiss — ''[[Franz]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Renāte Reinsve]] — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;'''
** [[Leoni Beneša]] — ''[[Heldin]]''
** [[Valērija Bruni Tedeski]] — ''[[Duse]]''
** [[Lea Drukere]]- &quot;[[Lieta Nr. 137]]&quot; (''Dossier 137'')
** [[Vikija Krīpsa]] — ''[[Love Me Tender]]''
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas dokumentāla filma
! style=&quot;width=50%&quot; |[[Labākā animācijas filma (Eiropas Kino balva)|Eiropas animācijas filma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''Fiume o morte!'''''
** ''[[Tardes de soledad]]''
** &quot;[[Ļaunuma valdzinājums. Lenijas Rīfenštāles triumfs]]&quot; (''Riefenstahl'')
** ''Songs of Slow Burning Earth''
** ''With Hasan in Gaza'' (مع حسن في غزّة)
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''Arco'''''
** &quot;[[Dieva suns]]&quot;
** ''Amélie et la métaphysique des tubes''
** ''L'Olívia i el terratrèmol invisible''
** ''Pohádky po babičce''
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas atklājums — ''Prix FIPRESCI''
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas jaunā skatītāja balva
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''On Falling'''''
** ''Kaj ti je deklica''
** ''My Father's Shadow''
** ''Hemme’nin öldüğü günlerden biri''
** ''Sauna''
** ''Pod szarym niebem''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''La vita da grandi'''''
** ''Arco''
** ''Véletlenül írtam egy könyvet''
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas īsfilma — ''Prix Vimeo''
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas aktieru atlases režisors
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''City of Poets'''''
** ''Being John Smith''
** ''L'Avance''
** ''Man Number 4''
** ''The Flowers Stand Silently, Witnessing''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Nadja Acimi, Luiss Bertolo un Marija Rodrigo — &quot;[[Sirāts]]&quot;'''
** Ingvila Kolseta Haga un Eivija Kaufmane — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
** Karimahs El-Gamals un Žaklīna Rieca — ''[[In die Sonne schauen]]''
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |[[Labākais operators (Eiropas Kino balva)|Eiropas kinooperators]]
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas montāžas režisors
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Mauro Herce — &quot;[[Sirāts]]&quot;'''
** Fabians Gampers — ''[[In die Sonne schauen]]''
** Manuels Dakose — ''[[L'Étranger (2025. gada filma)|L'Étranger]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Kristovals Fernandess — &quot;[[Sirāts]]&quot;'''
** [[Jorgs Mavropsaridis]] — &quot;[[Bugonija]]&quot;
** Toni Frošhamers — &quot;[[Mirsti, mana mīla]]&quot; (''Die My Love'')
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas filmu mākslinieks
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas kostīmu mākslinieks
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Laija Ateka — &quot;[[Sirāts]]&quot;'''
** Džeimss Praiss — &quot;[[Bugonija]]&quot;
** Jergens Stangebajs Larsens — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Sabrina Krāmere — ''[[In die Sonne schauen]]'''''
** Ursula Patzaka — ''[[Duse]]''
** Mihaela Horāčkova Horejši — ''[[Franz]]''
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas grima un frizūru mākslinieks
! style=&quot;width=50%&quot; |[[Labākais komponists (Eiropas Kino balva)|Eiropas komponists]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Torstens Vite — &quot;[[Bugonija]]&quot;'''
** Gabriela Polakova — ''[[Franz]]''
** Irina Švarca un Anna-Marija Valtere — ''[[In die Sonne schauen]]''
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Hanija Rani]] — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;'''
** [[Džerskins Fendrikss]] — &quot;[[Bugonija]]&quot;
** Mihaels Fidlers un Eike Hosenfelds — ''[[In die Sonne schauen]]''
|-
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas skaņas dizaineris
! style=&quot;width=50%&quot; |Eiropas vizuālie efekti
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''Laija Kasanovasa — &quot;[[Sirāts]]&quot;'''
** Džonijs Bērns — &quot;[[Bugonija]]&quot;
** Amals Atija, Eliass Boughedirs, Larss Ginzels,&lt;br /&gt;Gvenole Le Borgne un Mariona Papinota — &quot;[[Hindas Radžabas balss]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; |
|}

=== Filmas ar vairākām nominācijām ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! width=65 | Nominācijas
! Filma
|-
| 9
| &quot;[[Sirāts]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|8
| &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
|-
| ''[[In die Sonne schauen]]''
|-
| 6
| &quot;[[Bugonija]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|3
| ''[[Franz]]''
|-
| &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;4&quot;|2
| ''[[Arco]]''
|-
| ''[[Duse]]''
|-
| &quot;[[Žēlastība (2025. gada filma)|Žēlastība]]&quot;
|-
| &quot;[[Hindas Radžabas balss]]&quot;
|}

== Goda balvas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;95%&quot;
! width=&quot;33%&quot; | [[Eiropas Kino akadēmijas balva par mūža ieguldījumu]]
! width=&quot;33%&quot; | [[Eiropas Kino akadēmijas balva par sasniegumiem pasaules kino]]
! width=&quot;33%&quot; | ''Eurimages'' starptautiskā kopražojuma balva
|- style=&quot;background:#FAEB86&quot;
| {{Center|{{flaga|Norvēģija}} '''[[Līva Ulmane]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Roxborough |first=Scott |date=October 9, 2025 |title=Liv Ullmann to Receive European Film Academy Lifetime Achievement Award |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/liv-ullmann-european-film-lifetime-achievement-award-1236395856/ |access-date=October 15, 2025 |website=[[The Hollywood Reporter]] |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
| {{Center|{{flaga|Itālija}} '''[[Alīče Rorvākere]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cineuropa.org/en/newsdetail/485553 |title= The European Film Awards honour Alice Rohrwacher with the European Achievement in World Cinema Award |date=5 November 2025|access-date=5 November 2025|website= [[Cineuropa]] |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
| TBA
|}

== Speciālās balvas ==

=== 2026. gada LUX Eiropas skatītāju filmu balva ===
[[Eiropas Kino akadēmijas LUX balva|LUX skatītāju balvu]], ko pasniedz [[Eiropas Parlaments]] un [[Eiropas Kino akadēmija]] sadarbībā ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]] un ''Europa Cinemas'', piešķir filmām, kas vairo izpratni par aktuāliem sociālajiem un politiskajiem jautājumiem Eiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Goodfellow |first=Melanie |date=October 7, 2025 |title=‘Sentimental Value’, ‘It Was Just An Accident’ &amp; ‘Deaf’ Make Europe’s LUX Audience Award Shortlist + Arab Critics For European Films Noms |url=https://deadline.com/2025/10/lux-audience-award-shortlist-arab-critics-european-films-1236572089/ |access-date=October 15, 2025 |website=[[Deadline Hollywood]] |language=en}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Nosaukums
! Režisors(i)
! Valsts
|-
| ''Christy''
| Brendans Kentrijs
| Apvienotā Karaliste, Īrija
|-
| ''Sorda''
| Eva Libertade
| Spānija
|-
| &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
| [[Džafars Panāhi]]
| Irāna, Francija, Luksemburga
|-
| ''[[Love Me Tender]]''
| [[Anna Kazenave Kambē]]
| Francija
|-
| &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
| [[Joahims Trīrs]]
| Norvēģija, Dānija, Zviedrija, Vācija, Francija
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.europeanfilmawards.eu Oficiālā tīmekļa vietne]

[[Kategorija:2025. gada kino balvas]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balva]]</text>
      <sha1>nrkji24nlpvly1o380kjpuqv4913k3h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārša Tomasone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618563</id>
    <revision>
      <id>4486007</id>
      <parentid>4469931</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:25:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4486007</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10323" sha1="2icgk8qmrmppzt1py97xeh5yow06t1g" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Mārša Tomasone
| vārds_orig = ''Marsha Thomason''
| attēls = Marsha Thomason - B&amp;N-02.jpg
| komentārs = Mārša Tomasone 2026. gadā
| dz vārds = Mārša Līza Tomasone
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1976|01|19}}
| dz vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Mančestra}}
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 1993—pašlaik
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedra_nosaukums = 
| dzīvesbiedrs = Kreigs Saikss (prec. 2009)
| bērni = 1
| dzimums = S
}}

'''Mārša Līza Tomasone Saiksa''' ({{val|en|Marsha Lisa Thomason Sykes}}; dzimusi {{dat|1976|01|19}}) ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] un [[Amerikāņi|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama kā Diāna Berigana seriālā &quot;[[Mahinatori]]&quot;, Nesa Holta seriālā &quot;[[Lasvegasa (seriāls)|Lasvegasa]]&quot; un Neomija Dorita seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;. Pazīstama arī ar savām lomām seriālos &quot;[[Labais ārsts]]&quot; un &quot;[[NCIS: Losandželosa]]&quot;, kā arī filmās &quot;[[Apsēstā māja]]&quot; un &quot;[[Tumšais bruņinieks (2001. gada filma)|Tumšais bruņinieks]]&quot; (2001).

== Dzīvesgājums ==
Mārša Tomasone ir dzimusi [[Mostona|Mostonas]] rajonā, [[Mančestra|Mančestrā]], [[Angļi|angļa]] Pītera Tomasona un [[Jamaika|jamaikietes]] Filisas Makrejas ģimenē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0859720/bio/|title=Marsha Thomason - Biography|website=IMDb|access-date=2025-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Mārša mācījās Svētās Trīsvienības pamatskolā [[Harpurheja|Harpurhejas]] rajonā, bet vēlāk — meiteņu vidusskolā savā dzimtajā rajonā Mostonā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.heart.co.uk/showbiz/tv-movies/who-marsha-thomason-the-bay-age-career-husband/|title=Who is Marsha Thomason? The Bay actress' age, career and husband revealed|website=Heart|access-date=2025-12-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc skolas absolvēšanas viņa studēja teātri, skatuves mākslu un mediju studijas [[Mančestras Universitāte|Mančestras Universitātē]], iegūstot arī bakalaura grādu angļu valodā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fandango.com/people/marsha-thomason-671537/biography|title=Marsha Thomason Biography|website=Fandango|access-date=2025-12-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

Mārša Tomasone jau agrā bērnībā sāka interesēties par aktiermākslu, tāpēc 11 gadu vecumā māte viņu aizveda uz Oldhemas teātra darbnīcu, kas atrodas viņas reģionā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oldham-chronicle.co.uk/news-features/101/features/69517/happy-days-for-marsha|title=Happy days for Marsha|website=www.oldham-chronicle.co.uk|access-date=2025-12-25|language=en-gb}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tur viņa piedalījās izrādēs un darbojās līdz pat 17 gadu vecumam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Karjera ==
Mārša Tomasone debitēja kā aktrise ar epizodisku lomu televīzijas seriālā ''[[Script]]'' 1993. gadā. Nākamajā gadā viņa parādījās nelielā lomā filmā [[Priest (filma)|''Priest'']]. 1998. gadā Mārša Tomasone ieguva divas galvenās lomas britu televīzijas seriālos ''[[Where the Heart Is (seriāls)|Where the Heart Is]]'' un ''[[Playing Field]]'', kuros viņa filmējās līdz 2000. gadam.

Drīz pēc tam Mārša Tomasone pārcēlās uz ASV, kur ieguva vienu no galvenajām lomām filmā &quot;[[Tumšais bruņinieks (2001. gada filma)|Tumšais bruņinieks]]&quot;, bet 2003. gadā aktrise atveidoja galveno lomu filmā &quot;[[Apsēstā māja]]&quot;. Tajā pašā gadā aktrise ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu amerikāņu televīzijā, piedaloties seriālā &quot;[[Lasvegasa (seriāls)|Lasvegasa]]&quot;. Viņa filmējās seriālā divas sezonas līdz 2005. gadam. 2007. gadā Mārša Tomasone pievienojās seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] aktieru sastāvam. Pēc aktrises teiktā, viņa jau iepriekš bija pazīstama ar [[Dominiks Monahans|Dominiku Monahanu]], vienu no seriāla galveno varoņu atveidotājiem, un bija arī seriāla fane, tāpēc ar lielu sajūsmu piekrita lomai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a46737/losts-marsha-thomason-interview/|title='Lost's Marsha Thomason Interview|website=Digital Spy|access-date=2025-12-25|date=2007-05-18|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tomasone norādīja, ka aktieriem tika sniegta ļoti ierobežota informācija par turpmāko sižeta attīstību, lai izvairītos no scenārija noplūdēm.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.style.yahoo.com/inside-bays-marsha-thomason-quiet-183000612.html|title=Inside The Bay's Marsha Thomason quiet family life to Hollywood roles|website=uk.style.yahoo.com|access-date=2025-12-25|date=2025-03-02|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Aktrise atveidoja atkārtotu Neomijas lomu trešās sezonas otrajā pusē, lai gan sākotnēji bija piedalījusies noklausīšanās Nikijas un Džūljetas lomām, kuras vēlāk atveidoja attiecīgi aktrises [[Kīle Sančesa]] un [[Elizabete Mičela]]. Māršas Tomasones varone gāja bojā ceturtās sezonas pirmajā sērijā, tomēr aktrise atkārtoja savu lomu vēl četrās sērijās, parādoties citu varoņu atmiņu uzplaiksnījumos.

2009. gadā Mārša Tomasone viesojās divās seriāla &quot;[[Mahinatori]]&quot; pirmās sezonas epizodēs, bet jau otrajā sezonā tika paaugstināta par galvenā aktieru sastāva dalībnieci, turpinot atveidot savu lomu līdz seriāla noslēgumam 2014. gadā. Filmēšanās laikā šajā seriālā viņa piedalījās arī citos televīzijas projektos, tostarp seriālos &quot;[[Galvenā slimnīca]]&quot; un [[Take It or Break It|''Take It or Break It'']]. Pēc seriāla beigām Mārša Tomasone turpināja atveidot atkārtotas lomas televīzijā. No 2017. līdz 2020. gadam viņa parādījās astoņās seriālā &quot;[[NCIS: Losandželosa]]&quot; epizodēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstersandcritics.com/tv/ncis-los-angeles-cast-bar-paly-returns-as-anna-kolcheck-marsha-thomason-back-as-agent-dechamps/|title=NCIS: Los Angeles cast: Bar Paly returns as Anna Kolcheck, Marsha Thomason back as Agent DeChamps|last=DeVault|first=Ryan|website=Monsters and Critics|access-date=2025-12-25|date=2020-12-06|language=en-US}}&lt;/ref&gt; No 2020. līdz 2023. gadam aktrise filmējās britu seriālā [[COBRA (seriāls)|''COBRA'']].
2022. gadā Mārša Tomasone pievienojās detektīvseriāla ''[[The Bay]]'' trešajai sezonai, kļūstot par jauno galveno varoni pēc iepriekšējās galvenās varones aiziešanas. 2025. gadā pēc piektās sezonas iznākšanas tika apstiprināta sestā sezona, kurā Tomasone turpinās atveidot savu lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goodhousekeeping.com/uk/lifestyle/a69378919/the-bay-series-6/|title=Broadchurch meets Shetland: Why The Bay series 6 marks an “exciting” new chapter for ITV's &quot;beloved&quot; drama|website=Good Housekeeping|access-date=2025-12-25|date=2025-11-11|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Kā norādījusi aktrise, viņai ir mājokļi gan [[Londona|Londonā]], gan [[Losandželosa|Losandželosā]], un viņa pārvietojas starp abām pilsētām atkarībā no filmēšanas vajadzībām.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 2009. gada aprīlī Mārša Tomasone apprecējās ar apgaismojuma tehniķi Kreigu Saiksu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Kāzas notika [[Malibu]], [[Kalifornija|Kalifornijā]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 2013. gada jūnijā pārim piedzima meita Talula.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|1994
|''[[Priest (filma)|Priest]]''
|medmāsa
|-
|2001
|&quot;[[Tumšais bruņinieks (2001. gada filma)|Tumšais bruņinieks]]&quot; (''Black Knight'')
|Viktorija
|-
|2002
|&quot;[[Glābējs (2002. gada filma)|Glābējs]]&quot; (''Pure'')
|Vikija
|-
|2003
|&quot;[[Apsēstā māja]]&quot; (''The Haunted Mansion'')
|Sāra Evansa
|-
|2003
|&quot;[[Mana mazulīša tētis]]&quot; (''My Baby's Daddy'')
|Brendija
|-
|2005
|''[[Caffeine]]''
|Reičela
|-
|2006
|''[[The Tripper]]''
|Linda
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1993
|''[[Screenplay]]''
|Vendija
|sērija: ''Safe''
|-
|1998—1999
|''[[Where the Heart Is (seriāls)|Where the Heart Is]]''
|Žakī Ričardsa
|galvenā loma; 20 sērijas
|-
|1998—2000
|''[[Playing the Field]]''
|Šerona &quot;Šaca&quot; Pīrsa
|galvenā loma; 19 sērijas
|-
|2003—2005
|&quot;[[Lasvegasa (seriāls)|Lasvegasa]]&quot; (''Las Vegas'')
|Nesa Holta
|galvenā loma; 47 sērijas
|-
|2008
|''[[Life (seriāls)|Life]]''
|Džila Ābrahāma
|sērija: ''The Business of Miracles''
|-
|2007—2009
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Neomija Dorita]]
|12 sērijas
|-
|2009
|&quot;[[Galvenā slimnīca]]&quot; (''General Hospital'')
|Džiliana Kārlaila
|4 sērijas
|-
|2009—2010
|''[[Make It or Break It]]''
|MDžeja Mārtina
|6 sērijas
|-
|2011
|''[[2 Broke Girls]]''
|Cašandra
|2 sērijas
|-
|2013—2014
|''[[Men at Work]]''
|Selēna
|2 sērijas
|-
|2009—2014
|&quot;[[Mahinatori]]&quot; (''White Collar'')
|Diāna Berigana
|galvenā loma; 61 sērija
|-
|2015
|''[[Safe House (seriāls)|Safe House]]''
|Keitija
|4 sērijas
|-
|2017
|&quot;[[Nozieguma skelets]]&quot; (''Bones'')
|Eimija Braiena
|sērija: ''The Tutor in the Tussle''
|-
|2017—2018
|&quot;[[Labais ārsts]]&quot; (''The Good Doctor'')
|Izabela Barnsa
|3 sērijas
|-
|2018
|&quot;[[Jūras spēku komanda]]&quot; (''SEAL Team'')
|Vanesa Raiena
|3 sērijas
|-
|2019
|''[[Better Things]]''
|Mera Kodisa
|4 sērijas
|-
|2020
|&quot;[[Makgaivers (2016. gada seriāls)|Makgaivers]]&quot; (''MacGyver'')
|Šerila Vernera
|sērija: ''Tesla + Bell + Edison + Mac''
|-
|2017—2020
|&quot;[[NCIS: Losandželosa]]&quot;
|Nikola Dešampsa
|8 sērijas
|-
|2021
|''[[Castlevania]]''
|Grēta; balss loma
|10 sērijas
|-
|2021
|&quot;[[Izmēklētājs Magnums]]&quot; (''Magnum P. I.'')
|Eva
|4 sērijas
|-
|2020—2023
|''[[COBRA (seriāls)|COBRA]]''
|Fransīna Bridža
|galvenā loma; 17 sērijas
|-
|2022—paslaik
|''[[The Bay (seriāls)|The Bay]]''
|Džena Taunsenda
|galvenā loma
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tomasone, Mārša}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Angļu televīzijas aktrises]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]]</text>
      <sha1>2icgk8qmrmppzt1py97xeh5yow06t1g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Drogas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619168</id>
    <revision>
      <id>4486314</id>
      <parentid>4478197</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:48:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 5 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486314</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4674" sha1="kchix5t7czarnhakh2y1xnkye8xb2pt" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|jāsaliek atsauces tekstā}}
{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = AS Drogas
| Sauklis = Jūties skaisti!
| Uzņēmuma_veids = Akciju sabiedrība
| Dibināšanas_datums = 1993. gada 10. decembris
| Sēdeklis = Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010
| Darbinieku_skaits = ~1300
| Nozare = Mazumtirdzniecības veikalu tīkls skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentā Latvijā
| Produkti = Kosmētika, higiēna, sadzīves preces
| Mājaslapa = https://www.drogas.lv/lv/
}}
&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.drogas.lv/lv/blog/par-drogas/|title=Drogas|website=www.drogas.lv|access-date=2026-06-05|language=lv-LV|archive-date=2026-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20260605143237/https://www.drogas.lv/lv/blog/par-drogas/}}&lt;/ref&gt;'''AS Drogas'''

AS Drogas ir mazumtirdzniecības veikalu tīkls skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentā Latvijā un Lietuvā. Uzņēmums nodrošina preču tirdzniecību gan fiziskajās tirdzniecības vietās, gan interneta veikalā Drogas.lv.
Darbība un piedāvājums
Uzņēmuma sortimentu veido divas galvenās preču grupas:
•	Kosmētika un higiēna: kosmētikas un skaistumkopšanas preču piedāvājums.
•	Sadzīves preces: mājsaimniecības produkti un tīrīšanas līdzekļi.
Blakus fizisko veikalu tīklam uzņēmums attīsta e-komerciju, nodrošinot attālinātu preču iegādi digitālajā platformā Drogas.lv, kurā ir integrēts viss fizisko veikalu sortiments.

'''Vēsture un paplašināšanās'''

Uzņēmuma vēsture aizsākās 1993. gadā, tam kļūstot par vienu no pirmajiem pašapkalpošanās sistēmas ieviesējiem kosmētikas un saimniecības preču segmentā Baltijas valstīs. Līdz tam šī segmenta preču tirdzniecība pamatā tika nodrošināta aiz letes.
Pirmais veikals Drogas tika atvērts 1993. gada 10. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 57. Uzsākot tīkla paplašināšanu ārpus galvaspilsētas, 1998. gadā tika izveidots pirmais reģionālais veikals Jelgavā. 2001. gadā uzņēmums uzsāka darbību ārvalstu tirgū, atverot pirmo tirdzniecības vietu Viļņā, Lietuvā, tādējādi kļūstot par vienu no pirmajiem Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem ar pastāvīgu veikalu tīklu kaimiņvalstīs.

'''Veikalu tīkls'''

AS Drogas pārvalda 162 tirdzniecības vietas Latvijā un Lietuvā:

•	[https://www.drogas.lv/lv/Drogas-veikalu-darba-laiki Latvijā darbojas 101 veikals. 55 tirdzniecības vietas atrodas Rīgā, 46 veikali reģionu pilsētās.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260605143237/https://www.drogas.lv/lv/Drogas-veikalu-darba-laiki |date={{dat|2026|06|05||bez}} }}

[https://www.drogas.lt/parduotuviu-adresai-darbo-laikas •	Lietuvā darbojas 61 veikals.]{{Novecojusi saite}}

'''Uzņēmuma vadība'''

AS Drogas augstākā pārvaldes institūcija ir valde. Uzņēmuma operatīvo un stratēģisko vadību nodrošina valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

•	Valdes priekšsēdētājs / Izpilddirektors: [Igors Ščebrins]

'''Mātes uzņēmums AS Watson Group'''

&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.drogas.lv/lv/blog/par-drogas/|title=Drogas|website=www.drogas.lv|access-date=2026-06-05|language=lv-LV|archive-date=2026-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20260605143237/https://www.drogas.lv/lv/blog/par-drogas/}}&lt;/ref&gt;Kopš 2004. gada AS Drogas ietilpst starptautiskajā koncernā AS Watson Group, kas ir pasaulē lielākais starptautiskais veselības un skaistumkopšanas preču mazumtirgotājs.
AS Watson Group pārvalda vairāk nekā 17 000 veikalu ar 12 mazumtirdzniecības zīmoliem 31 tirgū, nodarbinot vairāk nekā 130 000 darbinieku visā pasaulē. Grupa nodrošina vienotu mazumtirdzniecības pieredzi, apkalpojot klientus gan bezsaistē, gan tiešsaistē (B+T jeb bezsaistes un tiešsaistes platformās).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.drogas.lv/lv/blog/par-drogas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2026|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2026|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260605143237/https://www.drogas.lv/lv/blog/par-drogas/ }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.drogas.lv/lv/Drogas-veikalu-darba-laiki |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2026|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2026|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260605143237/https://www.drogas.lv/lv/Drogas-veikalu-darba-laiki }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref&gt;https://company.lursoft.lv/drogas/40003271420&lt;/ref&gt;


[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Mazumtirdzniecības uzņēmumi]]
[[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 1993. gadā]]
[[Kategorija:Kosmētikas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>kchix5t7czarnhakh2y1xnkye8xb2pt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4486337</id>
      <parentid>4485514</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:32:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gada raksturojums pa mēnešiem */</comment>
      <origin>4486337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="105692" sha1="fcssbhzwy6q8q2db0q3odfkl6bgywph" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.             Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedza vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga|Kuldīgas]] un [[Bauska|Bauskas]] pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona|Madonai]] nolija ap 15–25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0–5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10–20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt;, bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes katoļu baznīcai]]. Gaisa temperatūra svarstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksēti arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11–13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva|Salacgrīvas]] un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākājās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza  +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trījos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltāks bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>fcssbhzwy6q8q2db0q3odfkl6bgywph</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486339</id>
      <parentid>4486337</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T09:35:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gaisa temperatūra */</comment>
      <origin>4486339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="105703" sha1="tj1utqeultgu711rq32krt38c4pjdtx" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.             Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedza vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga|Kuldīgas]] un [[Bauska|Bauskas]] pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona|Madonai]] nolija ap 15–25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0–5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10–20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt;, bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes katoļu baznīcai]]. Gaisa temperatūra svarstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksēti arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11–13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva|Salacgrīvas]] un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākājās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza  +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trījos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltāks bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>tj1utqeultgu711rq32krt38c4pjdtx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toyota Gazoo Racing WRT</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619505</id>
    <revision>
      <id>4486186</id>
      <parentid>4460299</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:42:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4486186</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5447" sha1="q6khku2bywhq9nx3fqgrxlg2mpxnv3u" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Motorsporta komandas infokaste
| Ī_vārds       = ''Toyota Gazoo Racing WRT''
| Logo          = [[Attēls:Toyota Gazoo Racing stacked logo.svg]]
| P_vārds       = ''Toyota Gazoo Racing World Rally Team''
| Vlt           = {{JPN}}
| Bāz           = {{flaga|Somija}} [[Jiveskile]], {{JPN}}
| Dir           = {{flaga|Somija}} [[Jari Mati Latvala]]&lt;br /&gt;[[Juha Kankunens]]
| Teh           = 
| Dib           = 
| SPil          = {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elfins Evanss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Sūlbergs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Japāna}} [[Takamoto Katsuta]]&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bertelli]]
| Tes           = 
| Šas           = [[Toyota GR Yaris Rally1]]&lt;br /&gt;[[Toyota GR Yaris Rally2]]
| Dzi           = 
| Rie           = ''[[Hankook]]''
| Dis           = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]]
| Deb           = 2017. gada Montekarlo rallijs
| Pēd           = 
| Sac           = 
| Kon           = 6 (2018, 2021, 2022, 2023, 2024, 2025)
| Čem           = 6 (2019, 2020, 2021, 2022, 2023, 2025)
| Uzv           = 67
| Pol           = 
| Apl           = 
| Sezonas_saite       = {{WRC|2026}}
| Pēdpoz        = 
}}
'''''Toyota Gazoo Racing World Rally Team''''' ir [[Somija|Somijā]] bāzēta [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (''WRC'') komanda, kas pārstāv automašīnu ražotāju ''[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.autosport.pt/ralis/toyota-esta-regresso-um-gigante-da-historia-do-wrc/|title=Toyota: Está de regresso um 'gigante' da história do WRC|date=14 January 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;GAZOO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://newsroom.toyota.co.jp/en/detail/11057630|title=Toyota GAZOO Racing Outlines 2016 Motorsports Activities|publisher=[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]|date=4 February 2015|access-date=17 April 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Toyota Racing&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.speedcafe.com/2016/12/14/toyota-confirm-finnish-wrc-line/|title=Toyota confirms all Finnish WRC line-up|work=speedcafe.com|date=13 December 2016|access-date=13 December 2016|archive-date={{dat|2021|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210715011059/https://www.speedcafe.com/2016/12/14/toyota-confirm-finnish-wrc-line/}}&lt;/ref&gt; Komandas vadītājs ir bijušais WRC pilots [[Jari Mati Latvala]], un 2026. gada pilotu vidū ir 2025. gada čempions [[Sebastjēns Ožjē]], [[Takamoto Katsuta]], [[Elfins Evanss]] un [[Olivers Sūlbergs]]. Komanda debitēja 2017. gada sezonā, kad tā startēja ar ''[[Toyota Yaris WRC]]'' automašīnu.&lt;ref name=&quot;Yaris&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Toyota announces WRC return in 2017|url=http://blog.toyota.co.uk/toyota-wrc-2017-return|website=Toyota GB Blog|date=30 January 2015|publisher=Toyota GB|access-date=7 March 2016|archive-date={{dat|2020|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200109143423/https://blog.toyota.co.uk/toyota-wrc-2017-return}}&lt;/ref&gt;

Komanda ir atsevišķa ''Toyota Gazoo Racing'' komandas operatīvā vienība, kas sacenšas [[Pasaules izturības sacīkšu čempionāts|Pasaules izturības sacīkšu čempionātā]], un abas ir daļa no ''[[Toyota Gazoo Racing Europe]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=TOYOTA GAZOO Racing Outlines 2017 Motorsports Activities {{!}} PRESS RELEASE {{!}} 2017 {{!}} OTHER MOTORSPORTS {{!}} TOYOTA GAZOO Racing|url=http://toyotagazooracing.com/release/2017/other/0202-01.html|website=TOYOTA GAZOO Racing|access-date=2 August 2017|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=TGR WRT |url=https://tgr-wrt.com/index.php/tgr-wrt/ |access-date=2023-01-12 |website=Toyota Gazoo Racing WRT |language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā komanda uzvarēja ražotāju čempionātā, kas bija ''Toyota'' pirmais panākums kopš 1999. gada, kam sekoja vēl citas uzvaras 2018. gadā un no 2021. līdz 2025. gadam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Rally Australia: Latvala wins as Ogier, Toyota claim WRC titles|url=https://www.autosport.com/wrc/news/140149/ogier-defends-wrc-crown-latvala-wins-australia|first=Andrew|last=Van Leeuwen|work=autosport.com|publisher=Motorsport Network|date=18 November 2018|access-date=8 December 2018}}&lt;/ref&gt; Komanda ir arī nodrošinājusi čempionu titulus braucējiem un stūrmaņiem 2019. gadā un no 2021. līdz 2025. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=juwra.com {{!}} Drivers championship |url=http://juwra.com/drivers_titles.html |access-date=2023-03-05 |website=juwra.com}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Toyota Yaris WRC 2016-09-29 002.jpg|thumb|''[[Toyota Yaris WRC]]'' pirmizrāde 2016. gada Parīzes motoru šovā
Suzuka Fan Thanksgiving Day 2022 (31) - TOYOTA GR YARIS RALLY 1 No.18 in 2022 FIA World Rally Championship.jpg|thumb|''[[Toyota GR Yaris]]'' 2022. gadā
Toyota GR YARIS Rally1 HYBRID in 2024 FIA World Rally Championship (2).jpg|thumb|''[[Toyota GR Yaris]]'' [[Hibrīdauto|hibrīds]] 2024. gadā
Kalle Rovanperä Rally Finland 2025 Ouninpohja.jpg|thumb|[[Kalle Rovanpera]] un [[Jonne Haltunens]] pirmo reizi karjerā uzvarēja 2025. gada Somijas rallijā.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.wrc.com/en/wrc/teams/team/toyota-gazoo-racing-wrc/page/873-94-873--.html?h=2017/teams/162 Komandas profils vietnē ''wrc.com''] {{en ikona}}
{{motoru sports-aizmetnis}}

[[Kategorija:WRC komandas]]</text>
      <sha1>q6khku2bywhq9nx3fqgrxlg2mpxnv3u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4486079</id>
      <parentid>4485522</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:56:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4486079</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7081" sha1="lnoki51u6wb9rg7u6j8f1wfsyxtn5cd" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} 2 × [[Starshield]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} Kuaizhou 11 krava (?) {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>lnoki51u6wb9rg7u6j8f1wfsyxtn5cd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4486078</id>
      <parentid>4485524</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:55:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4486078</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25290" sha1="tw0i7bt2djzn5hfphgqxbzqhth76g9d" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]''.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[China Mobile]] 02''.
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaista neidentificēta krava; starta iznākums nav zināms;
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>tw0i7bt2djzn5hfphgqxbzqhth76g9d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čečenijas Republikas parlaments</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621828</id>
    <revision>
      <id>4486160</id>
      <parentid>4406240</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:17:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486160</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6179" sha1="5xeb1o443jp57es510brhlger6b9ut8" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Čečenijas Republikas parlaments
 | native_name        = {{val|ce|Нохчийн Республикин Парламент}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Парламент Чеченской Республики}}
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = Coat_of_arms_of_Chechnya.svg
 | coa_res            = 110px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 2003. gads
 | house_type         = Vienpalātas parlaments
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = Priekšsēdētājs
 | leader1            = [[Šaids Džamaldajevs]]
 | party1             = &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot;
 | election1          = {{dat|2024|5|15|Ģ|bez}}
 | leader2_type       =
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = '''41'''
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = 5th_Parliament_of_Chechen_Republic.png
 | structure1_res     = 250px 
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     = 
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  =
{{legend|#2E4EA4|&quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; (37)}}
{{legend|#FFC003|&quot;[[Taisnīgā Krievija]]&quot; (2)}}
{{legend|#CC1111|[[Krievijas Komunistiskā partija|KFKP]] (2)}}
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = [[Proporcionālas vēlēšanas|Proporcionāla]]
 | voting_system2     =
 | last_election1     = 2021. gada 19. septembrī
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = 
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{flaga|Krievija}} Vostočnajas iela 48, [[Groznija]], [[Čečenija]], [[Krievija]]
 | website            = {{URL|http://www.parlamentchr.ru/}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Čečenijas Republikas parlaments''' ({{val|ce|Нохчийн Республикин Парламент}}, {{val|ru|Парламент Чеченской Республики}}) ir [[Krievija|Krievijas Federācija]]s [[Krievijas Federācijas subjekti|federālā subjekta]] [[Čečenija|Čečenijas Republika]]s [[Vienpalātas parlaments|vienpalātas]] [[Likumdošanas vara|likumdevējs]]. Parlamentā uz pieciem gadiem tiek ievēlēts 41 deputāts.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Структура |url=http://council.gov.ru/structure/regions/CE/ |website=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |accessdate={{dat|2026|1|31||bez}} |language=ru |date={{dat|2024|9|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā [[Krievija]]i lojālā Čečenijas administrācija [[Doku Zavgajevs|Doku Zavgajeva]] vadībā 1995. gada rudenī sasauca Tautas sapulci, kurā piedalījās lielākā daļa bijušo [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] Augstākās Padomes deputātu. 1996. gada jūnijā notika [[Divpalātu parlaments|divpalātu]] Čečenijas Republikas Tautas sapulces vēlēšanas,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=IGPI.RU :: Политический мониторинг :: Выпуски политического мониторинга :: Чеченская республика Ичкерия. Общий обзор. |url=http://www.igpi.ru/monitoring/1047645476/oct_97/chechen.html |website=www.igpi.ru |accessdate={{dat|2026|1|31||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; kas pārtrauca darbību 1996. gada augustā, kad varu Čečenijā atguva [[Ičkērijas Čečenu Republika]] un lielākā daļa ievēlēto deputātu pameta Čečeniju, un devās uz Krieviju. Deputātu pilnvaru termiņš beidzās 1998. gadā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=&quot;Да. Да. Да&quot;, или проиграешь! |url=https://www.kommersant.ru/doc/370008 |accessdate={{dat|2026|1|31||bez}} |work=www.kommersant.ru |date={{dat|2003|3|10||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] beigām, 2003. gadā līdz ar [[Čečenijas Republikas Konstitūcija|Čečenijas Republikas Konstitūciju]] un likumu &quot;Par Čečenijas Republikas prezidenta ievēlēšanu&quot; tika pieņemts likums &quot;Par Čečenijas Republikas parlamenta vēlēšanām&quot;,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=В.Путин подписал указ о выборах в парламент Чечни |url=https://www.rbc.ru/politics/23/08/2005/5703bb1e9a7947afa08c8651 |accessdate={{dat|2026|1|31||bez}} |work=РБК |date={{dat|2005|8|23||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; kas lika pamatus likumdošanas varas veidošanai pēckara Čečenijas Republikā. Pirmā sasaukuma Čečenijas Republikas parlamenta vēlēšanas notika 2005. gada 27. novembrī. [[Krievijas Federācijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] piedalījās likumdevēja pirmajā sesijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Избрание парламента Чеченской Республики – важное и знаменательное событие в жизни Чечни и всей страны |url=http://kremlin.ru/events/president/news/34651 |website=Президент России |accessdate={{dat|2026|1|31||bez}} |language=ru |date={{dat|2005|12|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pirmā sasaukuma Čečenijas Republikas parlaments sastāvēja no divām palātām: Republikas Padomes (21 deputāts) un Tautas Sapulces (40 deputāti).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=ЧЕЧЕНСКАЯ РЕСПУБЛИКА |url=http://council.gov.ru/services/reference/10305/ |website=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |accessdate={{dat|2026|1|31||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā grozīta Čečenijas Konstitūcija, izveidojot [[Vienpalātas parlaments|vienpalātas parlamentu]], kurā ir 41 deputāts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Eiropas parlamenti]]
[[Kategorija:Čečenijas politika]]
[[Kategorija:Čečenija]]</text>
      <sha1>5xeb1o443jp57es510brhlger6b9ut8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irānas karš (2026)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624518</id>
    <revision>
      <id>4486023</id>
      <parentid>4485964</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:20:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Norise */ pap</comment>
      <origin>4486023</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19770" sha1="6retuahm7gdz8szcvrvxugbrq8u85qd" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Irānas karš (2026)
| partof            = 
| image             = 
| caption           = 
| date              = {{dat|2026|2|28|N}} — {{dat|2026|6|17|N}}
| place             = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]]
| result            = 
| combatant1        = {{Izraēla}}&lt;br /&gt;{{ASV}}
| combatant2        = {{Irāna}}&lt;br /&gt;''[[Hezbollah]]''&lt;br /&gt;[[Hutieši]]&lt;br&gt; [[Irāka]]s Tautas mobilizācijas spēki
| combatant3        = Tikai aizsardzības darbības:&lt;br /&gt;{{Azerbaidžāna}}&lt;br /&gt; {{AAE}}&lt;br /&gt;{{Apvienotā Karaliste}}&lt;br /&gt;{{Bahreina}}&lt;br /&gt;{{Francija}}&lt;br /&gt;{{Grieķija}}&lt;br /&gt;{{Jordānija}}&lt;br /&gt;{{Katara}}&lt;br /&gt;{{Kuveita}}&lt;br /&gt;{{Omāna}}&lt;br /&gt; {{Saūda Arābija}}&lt;br /&gt; {{Sīrija}}&lt;br /&gt;{{Turcija}}
}}

'''2026. gada Irānas karš''' ir [[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas kara]] turpinājums, kas atsākās 2026. gada 28. februārī ar [[ASV]] un [[Izraēla]]s gaisa triecieniem ({{val-en|Operation Epic Fury}} — “Episkās dusmas”) pa [[Irāna]]s pilsētām.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz to, Irāna veica gaisa uzbrukumus Izraēlai, kā arī ASV un citu [[NATO]] valstu militārajiem objektiem [[AAE]], [[Bahreina|Bahreinā]], [[Katara|Katarā]] un [[Kuveita|Kuveitā]],&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Jordānija|Jordānijā]], [[Kipra|Kiprā]], [[Omāna|Omānā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] un [[Sīrija|Sīrijā]].

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Abraham Lincoln Carrier Strike Group Conducts Photo Exercise.jpg|thumb|left|upright=1.0|ASV karakuģi [[Arābijas jūra|Arābijas jūrā]] pirms uzbrukuma sākuma 2026. gada 6. februārī]]
2025. gada jūnijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] veica triecienus pa [[Irānas kodolprogramma]]s objektiem, pēc 12 dienām karojošās puses noslēdza pamiera vienošanos. 2026. gada februārī ASV un Irāna atsāka sarunas [[Ženēva|Ženēvā]] par kodolieroču programmas apturēšanu. Pēdējās sarunas starp [[Vašingtona|Vašingtonu]] un [[Teherāna|Teherānu]] par Irānas kodolprogrammu notika 7. februārī [[Omāna|Omānā]]. Pēc sarunām Irānas ārlietu ministrs [[Abass Aragči]] paziņoja, ka Islāma republika negrasās atteikties no [[urāna bagātināšana]]s miermīlīgiem nolūkiem un neapturēs tās ballistisko raķešu programmu, uzsverot, ka tas ir aizsardzības jautājums. ASV uz [[Persijas līcis|Persijas līci]] nosūtīja vairākus aviācijas bāzes kuģus un papildu militāros spēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.02.2026-spriedze-starp-asv-un-iranu-aug-vasingtona-uz-persijas-lici-nosuta-vel-vienu-aviacijas-bazes-kugi.a634545/ Spriedze starp ASV un Irānu aug – Vašingtona uz Persijas līci nosūta vēl vienu aviācijas bāzes kuģi] lsm.lv 13.02.2026&lt;/ref&gt;

== Norise ==
[[Attēls:U.S. Forces Launch Operation Epic Fury.webm|thumb|left|upright=1.0|28. februāra uzbrukums no ASV karakuģiem]]
[[Attēls:Op epic fury timeline 100hrs - pentagon - mar4 - straight.jpg|thumb|Gaisa triecienu vietas Irānā un Tuvo Austrumu valstīs pirmajās kara dienās.]]
[[Attēls:President Donald J. Trump oversees Operation Epic Fury at Mar-a-Lago, Palm Beach, FL, Feb. 28, 2026. (White House photo by Daniel Torok) (55121599389).jpg|thumb|Donalds Tramps savā Palmbīčas rezidencē 28. februārī]]
28. februāra rītā amerikāņu kara lidmašīnas pacēlās no ASV karabāzēm [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Izraēlas valdības vadītājs [[Benjamins Netanjahu]] paziņoja, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju. Izraēlas raķete trāpīja meiteņu skolai pie Irānas militārās bāzes [[Mīnāba]]s pilsētā [[Hormozgāna]]s ostānā, kur nogalināja vismaz 63 cilvēkus, vēl vairāk nekā 90 ievainoja. Izraēlas amatpersonas paziņoja, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ājatollu [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]], prezidentu [[Masuds Pezeškiāns|Masudu Pezeškiānu]] un citiem. 
Irāna veica atbildes triecienus pa ASV militārajām bāzēm [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]], [[Bahreina]]s, [[Katara]]s un [[Kuveita]]s teritorijā, notriektās raķetes atlūzas nokrita [[Abū Dabī]] rajonā, kur gāja bojā viens cilvēks. Izraēlas armija vēstīja, ka Irāna palaida raķetes arī uz Izraēlu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-asv-un-izraela-sakusas-triecienus-iranai-lai-panaktu-valdosa-rezima-krisanu.a636801/ ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai, lai panāktu valdošā režīma krišanu] lsm.lv 28.02.2026&lt;/ref&gt;

Sestdienas vakarā kļuva zināms, ka ASV un Izraēlas triecienos viņa rezidencei Teherānā gājis bojā [[Irānas Augstākais vadītājs]] [[ājatolla]] [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]]. Izraēlas armija izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka iznīcināti arī septiņi Irānas bruņoto spēku līderi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-izraela-un-asv-zino-par-iranas-vadona-hameneji-iznicinasanu.a636841/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Izraēla un ASV ziņo par Irānas vadoņa Hāmenejī iznīcināšanu] lsm.lv 28.02.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz svētdienu Irānas valsts televīzija pārraidīja, ka Hāmenejī ir nogalināts un valstī izsludināts 40 dienu ilgs sēru periods. Kļuva zināms, ka nogalinātas vismaz 40 Irānas amatpersonas, tostarp [[Islāma revolūcijas sargu korpuss|Islāma revolūcijas sargu korpusa]] komandieris Muhammads Pakpūrs, Irānas armijas štāba priekšnieks Abdolrahims Musavi, aizsardzības ministrs Azizs Nasirzadehs un Hāmenejī padomnieks Ali Šamkhani. Irānas Sarkanā Pusmēness pārstāvji paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināts 201 cilvēks, bet vēl 747 ievainoti, triecieni skāra 24 no 31 Irānas provinces.
Izraēlas ārkārtas dienesti ziņoja, ka Telavivā sagrauta daudzdzīvokļu ēka, nogalināta viena sieviete, bet 120 cilvēki guvuši vieglus ievainojumus. Irāna uz AAE palaida 137 raķetes un 209 dronus, bojā gāja vismaz viens cilvēks Abū Dabī, bet četri cilvēki guva ievainojumus [[Dubaija]]s lidostā. Irāna uz Kataru palaida 65 raķetes un 12 dronus, ievainojumus guva astoņi cilvēki. Irānas dronu apšaudēs cieta arī [[Omāna]]s galvenā osta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-iranas-mediji-apstiprina-valsts-lideris-ajatolla-ali-hameneji-ir-nogalinats.a636845/ Irānas mediji apstiprina: Valsts līderis ājatolla Alī Hāmenejī ir nogalināts] lsm.lv 01.03.2026&lt;/ref&gt;

1. martā Izraēlas armija paziņoja, ka operācijas pirmajā triecienā vienas minūtes laikā iznīcinājusi 40 Irānas režīma komandierus un līderus. Irāna apstiprināja, ka Aizsardzības padomes sēdes laikā esot nogalināts policijas izlūkošanas nodaļas priekšnieks Golāmreza Rezāījāns un bijušais [[Irānas prezidents]] [[Mahmūds Ahmadīnežāds]], vēlāk šo paziņojumu atsauca. Irānas varasiestādes paziņoja arī par [[Pagaidu vadības padome|pārejas vadības padome]]s izveidi, kas valsti vadīs līdz jauna augstākā līdera iecelšanai amatā. Tās sastāvā būs trīs cilvēki – valsts prezidents Masuds Pezeškiāns, Aizsardzības padomes loceklis Alīreza Arafī un Valsts tiesu varas vadītājs Gulāmhuseins Mohsenī-Ežeī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-irana-tuvakajas-dienas-varetu-izveleties-jauno-garigo-lideri.a636884/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Irāna tuvākajās dienās varētu izvēlēties jauno garīgo līderi] lsm.lv 01.03.2026&lt;/ref&gt;

2. martā Izraēlas armija paziņoja, ka sākusi uzbrukumu ''[[Hizbullāh]]'' mērķiem visā Libānā. Libānas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos ir nogalināts vismaz 31 cilvēks, bet vēl 149 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-izraela-apsaudijusi-libanu-beirutas-priekspilsetu-pamet-tukstosiem-iedzivotaju.a636905/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Izraēla apšaudījusi Libānu; Beirūtas priekšpilsētu pamet tūkstošiem iedzīvotāju] lsm.lv 02.03.2026&lt;/ref&gt;
ASV armija informēja, ka pirmo 48 stundu laikā Irānā uzbrukusi vairāk nekā 1250 mērķiem, gaisa triecieni vērsti pret komandpunktiem, ballistisko raķešu palaišanas vietām, karakuģiem, zemūdenēm, kā arī pretkuģu raķešu baterijām. Naktī uz 3. martu notika  Irānas dronu uzbrukums ASV vēstniecībai Saūda Arābijas galvaspilsētā [[Rijāda|Rijādā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-asv-aizvaditajas-dienas-irana-uzbrukusas-1250-merkiem.a637089/ ASV aizvadītajās dienās Irānā uzbrukušas 1250 mērķiem] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
Irānas trieciendrons &quot;''Shahed''&quot; uzbruka britu [[Akrotiri]] militārajai bāzei [[Kipra|Kiprā]], radot nelielus postījumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-kipra-evakueta-britu-karabaze-un-pafas-lidosta.a637053/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kiprā evakuēta britu karabāze un Pafas lidosta] lsm.lv 02.03.2026&lt;/ref&gt;
Irāna veica triecienus ASV Ali Al Salema aviobāzei Kuveitā, kā arī kuģiem Indijas okeānā, ka uzbrukumos izmantoja 15 spārnotās raķetes. Kuveita savējo apšaudes incidenta dēļ notrieca trīs ASV iznīcinātājus ''[[F-15 Eagle]]'', kas atbalstīja operāciju &quot;''Epic Fury''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-asv-amerikanu-iznicinatajus-kludas-del-notrieca-kuveitas-pretgaisa-aizsardziba.a637007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular ASV: Amerikāņu iznīcinātājus kļūdas dēļ notrieca Kuveitas pretgaisa aizsardzība] lsm.lv 02.03.2026&lt;/ref&gt;

6. martā Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka ɡaisa triecienu vilnī ar 50 iznīcinātājiem Teherānas centrā iznīcināts pazemes komandcentrs, kuru kā ārkārtas patvertni esot izmantojušas augstākās Irānas režīma amatpersonas. Krievija turpināja snieɡt Irānai izlūkošanas informāciju par ASV karakuģu un lidmašīnu izvietojumu Tuvajos Austrumos. [[ASV aizsardzības sekretārs|ASV aizsardzības ministrs]] [[Pīts Hegsets|Pīters Hegsets]] paziņoja, ka kopš kara sākuma ir iznīcināti vismaz 30 Irānas kara flotes kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.03.2026-tramps-pieprasa-iranas-bezierunu-kapitulaciju-teksta-tiesraides-arhivs.a637648/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Tramps pieprasa Irānas bezierunu kapitulāciju (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 06.03.2026&lt;/ref&gt;
7. martā Irāna paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināti vismaz 1332 civiliedzīvotāji. Irānas prezidents [[Masuds Pezeškiāns]] paziņoja, ka Irānas pagaidu vadības padome pieņēmusi lēmumu pārtraukt uzbrukumus kaimiņvalstīm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-iranas-prezidents-teherana-vairs-neistenos-triecienus-persijas-lica-valstim.a637860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Irānas prezidents: Teherāna vairs neīstenos triecienus Persijas līča valstīm] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
8. martā kļuva zināms, ka [[Ekspertu asambleja|Irānas Ekspertu asambleja]] par Irānas augstāko līderi izraudzījusi ājatollas Alī Hāmenejī dēlu [[Modžtaba Hāmenejī|Modžtabu Hāmenejī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2026-par-jauno-iranas-augstako-lideri-kluvis-nogalinata-hameneji-dels-modztaba-hameneji.a637958/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Par jauno Irānas augstāko līderi kļuvis nogalinātā Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī] lsm.lv 08.03.2026&lt;/ref&gt;
14. martā ASV ɡaisa spēki bombardēja [[Hārkas sala]]s militāros objektus, neiznīcināt naftas eksporta infrastruktūru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-asv-bombarde-iranai-strategisko-harkas-salu.a638858/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie ASV bombardē Irānai stratēģisko Hārkas salu] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;
15. martā kļuva zināms, ka Irānu atbalstošie Irākas militārie grupējumi veica vairākus uzbrukumus ASV karabāzēm Jordānijā un Irākā, kā arī [[Irākas Kurdistāna]]s reģionam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.03.2026-asv-un-izraelas-kara-pret-iranu-ierauta-ari-iraka-tai-uzbrukusas-abas-puses.a638610/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV un Izraēlas karā pret Irānu ierauta arī Irāka, tai uzbrukušas abas puses] lsm.lv 15.03.2026&lt;/ref&gt;

17. marta rītā notika trīs dronu un četru raķešu uzbrukums ASV vēstniecībai Bagdādē, un vismaz viens drons nogāzās tās iekšienē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-irakas-galvaspilseta-dronu-un-rakesu-triecieni.a639147/ Irākas galvaspilsētā – dronu un raķešu triecieni] lsm.lv 17.03.2026&lt;/ref&gt;
17. martā Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka gaisa triecienos Izraēlas armijai izdevies likvidēt Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretāru Ali Laridžani un Irānas paramilitārās organizācijas &quot;Basidž&quot; vienības komandieri Golamrezu Suleimani.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-teksta-tiesraide-tramps-apgalvo-ka-nekada-nato-palidziba-amerikaniem-vairs-neesot-vajadziga.a639158/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular TEKSTA TIEŠRAIDE. Tramps apgalvo, ka nekāda NATO palīdzība amerikāņiem vairs neesot vajadzīga] lsm.lv 17.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Hormuza šauruma blokāde ===

Saskaņā 18. martā publicētajiem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas datiem, aptuveni 20 000 jūrnieku bija iesprostoti aptuveni 3200 kuģos uz rietumiem no [[Hormuzs|Hormuza]] šauruma. Bet saskaņā ar dažādiem aģentūras AFP rīcībā esošiem datiem, kopš konflikta sākuma bija cietis vai par uzbrukuma mērķi kļuvis vismaz 21 kuģis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2026-teksta-tiesraide-irana-sola-atriebt-augstakas-nacionalas-drosibas-padomes-sekretara-navi.a639322/ Starptautiskā Jūrniecības organizācija apspriedīs kuģošanas drošību Tuvo Austrumu kara laikā] lsm.lv 18.03.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiers ==
Tramps draudēja, ka līdz 8. aprīļa plkst. 3 naktī (pēc Latvijas laika) Irānai jāpiekrīt Hormuza šauruma atvēršanai, bet pirms ultimāta termiņa beiɡām apstiprināja, ka ASV no Irānas saņēmušas 10 punktu priekšlikumu, kas uzskatāms par izpildāmu. Vēlāk ASV prezidents norādīja, ka uz galda esot 15 punktu darījums, no kuriem par lielāko daļu esot panākta vienošanās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2026-asv-un-irana-katra-pasludina-savu-uzvaru-kara-pamiers-nenozime-pilnigu-hormuza-sauruma-atversanu.a642062/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV un Irāna katra pasludina savu uzvaru karā; pamiers nenozīmē pilnīgu Hormuza šauruma atvēršanu] lsm.lv 08.04.2026&lt;/ref&gt;
Pamieru panāca ar [[Pakistāna]]s un Ķīnas palīdzību.

11. aprīlī ASV un Irānas delegācijas ieradās Pakistānas galvaspilsētā [[Islāmābāda|Islāmābādā]], lai uzsāktu sarunas par pastāvīgu konflikta noregulējumu. Izraēla turpināja bombardēt Libānu, apgalvojot, ka uz to neattiecas divu nedēļu pamiers.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2026-asv-un-iranas-miera-sarunas-vasingtona-cer-uz-pozitivu-iznakumu-teherana-ierodas-ar-neuzticibu.a642511/ ASV un Irānas miera sarunas: Vašingtona cer uz pozitīvu iznākumu, Teherāna ierodas ar neuzticību] lsm.lv 11.04.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīlī Izraēla un Libāna vienojās par desmit dienu pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-tramps-izraela-un-libana-vienojusas-par-desmit-dienu-pamieru.a643312/ Tramps: Izraēla un Libāna vienojušās par desmit dienu pamieru] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Irāna paziņoja par Hormuza šauruma atvēršanu uz pamiera laiku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2026-irana-pazino-par-hormuza-sauruma-atversanu-uz-pamiera-laiku.a643464/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Irāna paziņo par Hormuza šauruma atvēršanu uz pamiera laiku] lsm.lv 17.04.2026&lt;/ref&gt;

15. jūnijā Pakistāna paziņoja, ka ASV un Irāna panākušas vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā. Saprašanās memorands paredzēja pilnībā atvērt Hormuza jūras šaurumu un atcelt visas ASV sankcijas pret Irānu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.06.2026-asv-un-iranas-parakstita-vienosanas-iezime-turpmakos-solus-cela-uz-mieru.a652029/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV un Irānas parakstītā vienošanās iezīmē turpmākos soļus ceļā uz mieru] lsm.lv 18.06.2026&lt;/ref&gt;
18. jūnijā kļuva zināms, ka Tramps parakstījis 14 punktu vienošanos ar Irānu par pamiera paɡarināšanu vēl uz 60 dienām, paredzot, ka ASV atcels ierobežojumus, lai Irāna varētu eksportēt naftu; tajā bija izklāstīti arī nosacījumi Hormuza šauruma atvēršanai. Līgumā bija norādīts, ka Irāna nepirks un neattīstīs kodolieročus, bet ASV apņēmās izveidot Irānas atjaunošanas fondu 300 miljardu ASV dolāru apmērā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.06.2026-tramps-paraksta-vienosanos-ar-iranu-par-kara-izbeigsanu.a651966/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Tramps paraksta vienošanos ar Irānu par kara izbeigšanu] lsm.lv 18.06.2026&lt;/ref&gt;

== Kara upuri ==
11. martā amerikāņu telekanāls [[CNN]] apkopoja bojāgājušo skaitu kopš kara sākumaː&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-pieaug-spriedze-hormuza-sauruma-savini-trapijusi-vairakiem-kugiem-11-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a638350/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pieaug spriedze Hormuza šaurumā; šāviņi trāpījuši vairākiem kuģiem 11. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;
* {{Irāna}}: nogalināti 1262 civiliedzīvotāji un 190 militārpersonas
* {{Libāna}}: nogalināti vismaz 570 cilvēki
* {{Irāka}}: nogalināti 18 šiītu militārā grupējuma &quot;Irākas Tautas mobilizācijas spēki&quot; locekļi, trīs Irānas kurdu kaujinieki un viens autonomā Kurdistānas apgabala drošības dienesta darbinieks
* {{Izraēla}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, Libānas dienvidos nogalināti divi Izraēlas karavīri
* {{Kuveita}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, tostarp seši {{ASV}} karavīri, divi Kuveitas karavīri un divi Kuveitas drošības dienestu darbinieki
* {{AAE}}: noɡalināti vismaz seši cilvēki, AAE, {{Pakistāna}}s, {{Nepāla}}s un {{Bangladeša}}s pilsoņi
* {{Saūda Arābija}}: nogalināti divi cilvēki, viens {{ASV}} karavīrs Prinča Sultāna gaisa spēku bāzē
* {{Bahreina}}: noɡalināti divi cilvēki
* {{Omāna}}: noɡalināts viens {{Indija}}s pilsonis, naftas tankkuģa apkalpes loceklis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:21. gadsimta kari]]
[[Kategorija:Kari ar Irānu]]
[[Kategorija:Kari ar Izraēlu]]
[[Kategorija:Kari ar ASV]]</text>
      <sha1>6retuahm7gdz8szcvrvxugbrq8u85qd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486054</id>
      <parentid>4486023</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T17:52:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Norise */</comment>
      <origin>4486054</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19774" sha1="g2jk896wwm5esktjmic3wwcy47schr9" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Irānas karš (2026)
| partof            = 
| image             = 
| caption           = 
| date              = {{dat|2026|2|28|N}} — {{dat|2026|6|17|N}}
| place             = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]]
| result            = 
| combatant1        = {{Izraēla}}&lt;br /&gt;{{ASV}}
| combatant2        = {{Irāna}}&lt;br /&gt;''[[Hezbollah]]''&lt;br /&gt;[[Hutieši]]&lt;br&gt; [[Irāka]]s Tautas mobilizācijas spēki
| combatant3        = Tikai aizsardzības darbības:&lt;br /&gt;{{Azerbaidžāna}}&lt;br /&gt; {{AAE}}&lt;br /&gt;{{Apvienotā Karaliste}}&lt;br /&gt;{{Bahreina}}&lt;br /&gt;{{Francija}}&lt;br /&gt;{{Grieķija}}&lt;br /&gt;{{Jordānija}}&lt;br /&gt;{{Katara}}&lt;br /&gt;{{Kuveita}}&lt;br /&gt;{{Omāna}}&lt;br /&gt; {{Saūda Arābija}}&lt;br /&gt; {{Sīrija}}&lt;br /&gt;{{Turcija}}
}}

'''2026. gada Irānas karš''' ir [[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas kara]] turpinājums, kas atsākās 2026. gada 28. februārī ar [[ASV]] un [[Izraēla]]s gaisa triecieniem ({{val-en|Operation Epic Fury}} — “Episkās dusmas”) pa [[Irāna]]s pilsētām.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz to, Irāna veica gaisa uzbrukumus Izraēlai, kā arī ASV un citu [[NATO]] valstu militārajiem objektiem [[AAE]], [[Bahreina|Bahreinā]], [[Katara|Katarā]] un [[Kuveita|Kuveitā]],&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Jordānija|Jordānijā]], [[Kipra|Kiprā]], [[Omāna|Omānā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] un [[Sīrija|Sīrijā]].

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Abraham Lincoln Carrier Strike Group Conducts Photo Exercise.jpg|thumb|left|upright=1.0|ASV karakuģi [[Arābijas jūra|Arābijas jūrā]] pirms uzbrukuma sākuma 2026. gada 6. februārī]]
2025. gada jūnijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] veica triecienus pa [[Irānas kodolprogramma]]s objektiem, pēc 12 dienām karojošās puses noslēdza pamiera vienošanos. 2026. gada februārī ASV un Irāna atsāka sarunas [[Ženēva|Ženēvā]] par kodolieroču programmas apturēšanu. Pēdējās sarunas starp [[Vašingtona|Vašingtonu]] un [[Teherāna|Teherānu]] par Irānas kodolprogrammu notika 7. februārī [[Omāna|Omānā]]. Pēc sarunām Irānas ārlietu ministrs [[Abass Aragči]] paziņoja, ka Islāma republika negrasās atteikties no [[urāna bagātināšana]]s miermīlīgiem nolūkiem un neapturēs tās ballistisko raķešu programmu, uzsverot, ka tas ir aizsardzības jautājums. ASV uz [[Persijas līcis|Persijas līci]] nosūtīja vairākus aviācijas bāzes kuģus un papildu militāros spēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.02.2026-spriedze-starp-asv-un-iranu-aug-vasingtona-uz-persijas-lici-nosuta-vel-vienu-aviacijas-bazes-kugi.a634545/ Spriedze starp ASV un Irānu aug – Vašingtona uz Persijas līci nosūta vēl vienu aviācijas bāzes kuģi] lsm.lv 13.02.2026&lt;/ref&gt;

== Norise ==
[[Attēls:U.S. Forces Launch Operation Epic Fury.webm|thumb|left|upright=1.0|28. februāra uzbrukums no ASV karakuģiem]]
[[Attēls:Op epic fury timeline 100hrs - pentagon - mar4 - straight.jpg|thumb|Gaisa triecienu vietas Irānā un Tuvo Austrumu valstīs pirmajās kara dienās.]]
[[Attēls:President Donald J. Trump oversees Operation Epic Fury at Mar-a-Lago, Palm Beach, FL, Feb. 28, 2026. (White House photo by Daniel Torok) (55121599389).jpg|thumb|Donalds Tramps savā [[Palmbīča]]s rezidencē 28. februārī]]
28. februāra rītā amerikāņu kara lidmašīnas pacēlās no ASV karabāzēm [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Izraēlas valdības vadītājs [[Benjamins Netanjahu]] paziņoja, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju. Izraēlas raķete trāpīja meiteņu skolai pie Irānas militārās bāzes [[Mīnāba]]s pilsētā [[Hormozgāna]]s ostānā, kur nogalināja vismaz 63 cilvēkus, vēl vairāk nekā 90 ievainoja. Izraēlas amatpersonas paziņoja, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ājatollu [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]], prezidentu [[Masuds Pezeškiāns|Masudu Pezeškiānu]] un citiem. 
Irāna veica atbildes triecienus pa ASV militārajām bāzēm [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]], [[Bahreina]]s, [[Katara]]s un [[Kuveita]]s teritorijā, notriektās raķetes atlūzas nokrita [[Abū Dabī]] rajonā, kur gāja bojā viens cilvēks. Izraēlas armija vēstīja, ka Irāna palaida raķetes arī uz Izraēlu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-asv-un-izraela-sakusas-triecienus-iranai-lai-panaktu-valdosa-rezima-krisanu.a636801/ ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai, lai panāktu valdošā režīma krišanu] lsm.lv 28.02.2026&lt;/ref&gt;

Sestdienas vakarā kļuva zināms, ka ASV un Izraēlas triecienos viņa rezidencei Teherānā gājis bojā [[Irānas Augstākais vadītājs]] [[ājatolla]] [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]]. Izraēlas armija izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka iznīcināti arī septiņi Irānas bruņoto spēku līderi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2026-izraela-un-asv-zino-par-iranas-vadona-hameneji-iznicinasanu.a636841/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Izraēla un ASV ziņo par Irānas vadoņa Hāmenejī iznīcināšanu] lsm.lv 28.02.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz svētdienu Irānas valsts televīzija pārraidīja, ka Hāmenejī ir nogalināts un valstī izsludināts 40 dienu ilgs sēru periods. Kļuva zināms, ka nogalinātas vismaz 40 Irānas amatpersonas, tostarp [[Islāma revolūcijas sargu korpuss|Islāma revolūcijas sargu korpusa]] komandieris Muhammads Pakpūrs, Irānas armijas štāba priekšnieks Abdolrahims Musavi, aizsardzības ministrs Azizs Nasirzadehs un Hāmenejī padomnieks Ali Šamkhani. Irānas Sarkanā Pusmēness pārstāvji paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināts 201 cilvēks, bet vēl 747 ievainoti, triecieni skāra 24 no 31 Irānas provinces.
Izraēlas ārkārtas dienesti ziņoja, ka Telavivā sagrauta daudzdzīvokļu ēka, nogalināta viena sieviete, bet 120 cilvēki guvuši vieglus ievainojumus. Irāna uz AAE palaida 137 raķetes un 209 dronus, bojā gāja vismaz viens cilvēks Abū Dabī, bet četri cilvēki guva ievainojumus [[Dubaija]]s lidostā. Irāna uz Kataru palaida 65 raķetes un 12 dronus, ievainojumus guva astoņi cilvēki. Irānas dronu apšaudēs cieta arī [[Omāna]]s galvenā osta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-iranas-mediji-apstiprina-valsts-lideris-ajatolla-ali-hameneji-ir-nogalinats.a636845/ Irānas mediji apstiprina: Valsts līderis ājatolla Alī Hāmenejī ir nogalināts] lsm.lv 01.03.2026&lt;/ref&gt;

1. martā Izraēlas armija paziņoja, ka operācijas pirmajā triecienā vienas minūtes laikā iznīcinājusi 40 Irānas režīma komandierus un līderus. Irāna apstiprināja, ka Aizsardzības padomes sēdes laikā esot nogalināts policijas izlūkošanas nodaļas priekšnieks Golāmreza Rezāījāns un bijušais [[Irānas prezidents]] [[Mahmūds Ahmadīnežāds]], vēlāk šo paziņojumu atsauca. Irānas varasiestādes paziņoja arī par [[Pagaidu vadības padome|pārejas vadības padome]]s izveidi, kas valsti vadīs līdz jauna augstākā līdera iecelšanai amatā. Tās sastāvā būs trīs cilvēki – valsts prezidents Masuds Pezeškiāns, Aizsardzības padomes loceklis Alīreza Arafī un Valsts tiesu varas vadītājs Gulāmhuseins Mohsenī-Ežeī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.03.2026-irana-tuvakajas-dienas-varetu-izveleties-jauno-garigo-lideri.a636884/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Irāna tuvākajās dienās varētu izvēlēties jauno garīgo līderi] lsm.lv 01.03.2026&lt;/ref&gt;

2. martā Izraēlas armija paziņoja, ka sākusi uzbrukumu ''[[Hizbullāh]]'' mērķiem visā Libānā. Libānas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos ir nogalināts vismaz 31 cilvēks, bet vēl 149 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-izraela-apsaudijusi-libanu-beirutas-priekspilsetu-pamet-tukstosiem-iedzivotaju.a636905/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Izraēla apšaudījusi Libānu; Beirūtas priekšpilsētu pamet tūkstošiem iedzīvotāju] lsm.lv 02.03.2026&lt;/ref&gt;
ASV armija informēja, ka pirmo 48 stundu laikā Irānā uzbrukusi vairāk nekā 1250 mērķiem, gaisa triecieni vērsti pret komandpunktiem, ballistisko raķešu palaišanas vietām, karakuģiem, zemūdenēm, kā arī pretkuģu raķešu baterijām. Naktī uz 3. martu notika  Irānas dronu uzbrukums ASV vēstniecībai Saūda Arābijas galvaspilsētā [[Rijāda|Rijādā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-asv-aizvaditajas-dienas-irana-uzbrukusas-1250-merkiem.a637089/ ASV aizvadītajās dienās Irānā uzbrukušas 1250 mērķiem] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
Irānas trieciendrons &quot;''Shahed''&quot; uzbruka britu [[Akrotiri]] militārajai bāzei [[Kipra|Kiprā]], radot nelielus postījumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-kipra-evakueta-britu-karabaze-un-pafas-lidosta.a637053/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kiprā evakuēta britu karabāze un Pafas lidosta] lsm.lv 02.03.2026&lt;/ref&gt;
Irāna veica triecienus ASV Ali Al Salema aviobāzei Kuveitā, kā arī kuģiem Indijas okeānā, ka uzbrukumos izmantoja 15 spārnotās raķetes. Kuveita savējo apšaudes incidenta dēļ notrieca trīs ASV iznīcinātājus ''[[F-15 Eagle]]'', kas atbalstīja operāciju &quot;''Epic Fury''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-asv-amerikanu-iznicinatajus-kludas-del-notrieca-kuveitas-pretgaisa-aizsardziba.a637007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular ASV: Amerikāņu iznīcinātājus kļūdas dēļ notrieca Kuveitas pretgaisa aizsardzība] lsm.lv 02.03.2026&lt;/ref&gt;

6. martā Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka ɡaisa triecienu vilnī ar 50 iznīcinātājiem Teherānas centrā iznīcināts pazemes komandcentrs, kuru kā ārkārtas patvertni esot izmantojušas augstākās Irānas režīma amatpersonas. Krievija turpināja snieɡt Irānai izlūkošanas informāciju par ASV karakuģu un lidmašīnu izvietojumu Tuvajos Austrumos. [[ASV aizsardzības sekretārs|ASV aizsardzības ministrs]] [[Pīts Hegsets|Pīters Hegsets]] paziņoja, ka kopš kara sākuma ir iznīcināti vismaz 30 Irānas kara flotes kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.03.2026-tramps-pieprasa-iranas-bezierunu-kapitulaciju-teksta-tiesraides-arhivs.a637648/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Tramps pieprasa Irānas bezierunu kapitulāciju (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 06.03.2026&lt;/ref&gt;
7. martā Irāna paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināti vismaz 1332 civiliedzīvotāji. Irānas prezidents [[Masuds Pezeškiāns]] paziņoja, ka Irānas pagaidu vadības padome pieņēmusi lēmumu pārtraukt uzbrukumus kaimiņvalstīm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-iranas-prezidents-teherana-vairs-neistenos-triecienus-persijas-lica-valstim.a637860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Irānas prezidents: Teherāna vairs neīstenos triecienus Persijas līča valstīm] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
8. martā kļuva zināms, ka [[Ekspertu asambleja|Irānas Ekspertu asambleja]] par Irānas augstāko līderi izraudzījusi ājatollas Alī Hāmenejī dēlu [[Modžtaba Hāmenejī|Modžtabu Hāmenejī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2026-par-jauno-iranas-augstako-lideri-kluvis-nogalinata-hameneji-dels-modztaba-hameneji.a637958/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Par jauno Irānas augstāko līderi kļuvis nogalinātā Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī] lsm.lv 08.03.2026&lt;/ref&gt;
14. martā ASV ɡaisa spēki bombardēja [[Hārkas sala]]s militāros objektus, neiznīcināt naftas eksporta infrastruktūru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-asv-bombarde-iranai-strategisko-harkas-salu.a638858/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie ASV bombardē Irānai stratēģisko Hārkas salu] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;
15. martā kļuva zināms, ka Irānu atbalstošie Irākas militārie grupējumi veica vairākus uzbrukumus ASV karabāzēm Jordānijā un Irākā, kā arī [[Irākas Kurdistāna]]s reģionam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.03.2026-asv-un-izraelas-kara-pret-iranu-ierauta-ari-iraka-tai-uzbrukusas-abas-puses.a638610/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV un Izraēlas karā pret Irānu ierauta arī Irāka, tai uzbrukušas abas puses] lsm.lv 15.03.2026&lt;/ref&gt;

17. marta rītā notika trīs dronu un četru raķešu uzbrukums ASV vēstniecībai Bagdādē, un vismaz viens drons nogāzās tās iekšienē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-irakas-galvaspilseta-dronu-un-rakesu-triecieni.a639147/ Irākas galvaspilsētā – dronu un raķešu triecieni] lsm.lv 17.03.2026&lt;/ref&gt;
17. martā Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka gaisa triecienos Izraēlas armijai izdevies likvidēt Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretāru Ali Laridžani un Irānas paramilitārās organizācijas &quot;Basidž&quot; vienības komandieri Golamrezu Suleimani.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2026-teksta-tiesraide-tramps-apgalvo-ka-nekada-nato-palidziba-amerikaniem-vairs-neesot-vajadziga.a639158/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular TEKSTA TIEŠRAIDE. Tramps apgalvo, ka nekāda NATO palīdzība amerikāņiem vairs neesot vajadzīga] lsm.lv 17.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Hormuza šauruma blokāde ===

Saskaņā 18. martā publicētajiem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas datiem, aptuveni 20 000 jūrnieku bija iesprostoti aptuveni 3200 kuģos uz rietumiem no [[Hormuzs|Hormuza]] šauruma. Bet saskaņā ar dažādiem aģentūras AFP rīcībā esošiem datiem, kopš konflikta sākuma bija cietis vai par uzbrukuma mērķi kļuvis vismaz 21 kuģis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2026-teksta-tiesraide-irana-sola-atriebt-augstakas-nacionalas-drosibas-padomes-sekretara-navi.a639322/ Starptautiskā Jūrniecības organizācija apspriedīs kuģošanas drošību Tuvo Austrumu kara laikā] lsm.lv 18.03.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiers ==
Tramps draudēja, ka līdz 8. aprīļa plkst. 3 naktī (pēc Latvijas laika) Irānai jāpiekrīt Hormuza šauruma atvēršanai, bet pirms ultimāta termiņa beiɡām apstiprināja, ka ASV no Irānas saņēmušas 10 punktu priekšlikumu, kas uzskatāms par izpildāmu. Vēlāk ASV prezidents norādīja, ka uz galda esot 15 punktu darījums, no kuriem par lielāko daļu esot panākta vienošanās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2026-asv-un-irana-katra-pasludina-savu-uzvaru-kara-pamiers-nenozime-pilnigu-hormuza-sauruma-atversanu.a642062/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV un Irāna katra pasludina savu uzvaru karā; pamiers nenozīmē pilnīgu Hormuza šauruma atvēršanu] lsm.lv 08.04.2026&lt;/ref&gt;
Pamieru panāca ar [[Pakistāna]]s un Ķīnas palīdzību.

11. aprīlī ASV un Irānas delegācijas ieradās Pakistānas galvaspilsētā [[Islāmābāda|Islāmābādā]], lai uzsāktu sarunas par pastāvīgu konflikta noregulējumu. Izraēla turpināja bombardēt Libānu, apgalvojot, ka uz to neattiecas divu nedēļu pamiers.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2026-asv-un-iranas-miera-sarunas-vasingtona-cer-uz-pozitivu-iznakumu-teherana-ierodas-ar-neuzticibu.a642511/ ASV un Irānas miera sarunas: Vašingtona cer uz pozitīvu iznākumu, Teherāna ierodas ar neuzticību] lsm.lv 11.04.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīlī Izraēla un Libāna vienojās par desmit dienu pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-tramps-izraela-un-libana-vienojusas-par-desmit-dienu-pamieru.a643312/ Tramps: Izraēla un Libāna vienojušās par desmit dienu pamieru] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Irāna paziņoja par Hormuza šauruma atvēršanu uz pamiera laiku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2026-irana-pazino-par-hormuza-sauruma-atversanu-uz-pamiera-laiku.a643464/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Irāna paziņo par Hormuza šauruma atvēršanu uz pamiera laiku] lsm.lv 17.04.2026&lt;/ref&gt;

15. jūnijā Pakistāna paziņoja, ka ASV un Irāna panākušas vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā. Saprašanās memorands paredzēja pilnībā atvērt Hormuza jūras šaurumu un atcelt visas ASV sankcijas pret Irānu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.06.2026-asv-un-iranas-parakstita-vienosanas-iezime-turpmakos-solus-cela-uz-mieru.a652029/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV un Irānas parakstītā vienošanās iezīmē turpmākos soļus ceļā uz mieru] lsm.lv 18.06.2026&lt;/ref&gt;
18. jūnijā kļuva zināms, ka Tramps parakstījis 14 punktu vienošanos ar Irānu par pamiera paɡarināšanu vēl uz 60 dienām, paredzot, ka ASV atcels ierobežojumus, lai Irāna varētu eksportēt naftu; tajā bija izklāstīti arī nosacījumi Hormuza šauruma atvēršanai. Līgumā bija norādīts, ka Irāna nepirks un neattīstīs kodolieročus, bet ASV apņēmās izveidot Irānas atjaunošanas fondu 300 miljardu ASV dolāru apmērā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.06.2026-tramps-paraksta-vienosanos-ar-iranu-par-kara-izbeigsanu.a651966/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Tramps paraksta vienošanos ar Irānu par kara izbeigšanu] lsm.lv 18.06.2026&lt;/ref&gt;

== Kara upuri ==
11. martā amerikāņu telekanāls [[CNN]] apkopoja bojāgājušo skaitu kopš kara sākumaː&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-pieaug-spriedze-hormuza-sauruma-savini-trapijusi-vairakiem-kugiem-11-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a638350/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pieaug spriedze Hormuza šaurumā; šāviņi trāpījuši vairākiem kuģiem 11. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;
* {{Irāna}}: nogalināti 1262 civiliedzīvotāji un 190 militārpersonas
* {{Libāna}}: nogalināti vismaz 570 cilvēki
* {{Irāka}}: nogalināti 18 šiītu militārā grupējuma &quot;Irākas Tautas mobilizācijas spēki&quot; locekļi, trīs Irānas kurdu kaujinieki un viens autonomā Kurdistānas apgabala drošības dienesta darbinieks
* {{Izraēla}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, Libānas dienvidos nogalināti divi Izraēlas karavīri
* {{Kuveita}}: nogalināti vismaz 12 cilvēki, tostarp seši {{ASV}} karavīri, divi Kuveitas karavīri un divi Kuveitas drošības dienestu darbinieki
* {{AAE}}: noɡalināti vismaz seši cilvēki, AAE, {{Pakistāna}}s, {{Nepāla}}s un {{Bangladeša}}s pilsoņi
* {{Saūda Arābija}}: nogalināti divi cilvēki, viens {{ASV}} karavīrs Prinča Sultāna gaisa spēku bāzē
* {{Bahreina}}: noɡalināti divi cilvēki
* {{Omāna}}: noɡalināts viens {{Indija}}s pilsonis, naftas tankkuģa apkalpes loceklis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:21. gadsimta kari]]
[[Kategorija:Kari ar Irānu]]
[[Kategorija:Kari ar Izraēlu]]
[[Kategorija:Kari ar ASV]]</text>
      <sha1>g2jk896wwm5esktjmic3wwcy47schr9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bertas Pīpiņas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624555</id>
    <revision>
      <id>4486298</id>
      <parentid>4442648</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:50:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <origin>4486298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2279" sha1="fzg6of0rytuj5c7gbqnix3wex2uavp1" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
 |         nosaukums = Bertas Pīpiņas iela
 |       nosauk orig = 
 |            attēls = 
 |   attēla paraksts = 
 |  pilsēta lokatīvā = Rīgā
 |             karte = 
  |mapframe-zoom     = 16
  |mapframe-width    = 270
  |mapframe-height   = 190
 |   kartes paraksts = 
 | apdz vietas veids = 
 |        apdz vieta = 
 |           pilsēta = {{Rīga}}
 |     priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]
 |           apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
 |            novads = 
 |      ielas garums = 200 m
 |           atklāta = 
 |    vēst nosaukumi = Vladimira iela
 |      joslu skaits = 1
 |      ielas segums = [[asfaltbetons]]
 |     ievēr celtnes = 
 |          autobuss = 
 |        trolejbuss = 
 |          tramvajs = 
 |     mikroautobuss = 
 |              cits = 
}}

'''Bertas Pīpiņas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Citadele|Citadelē]]. Tā sākas krustojumā ar [[Citadeles iela (Rīga)|Citadeles ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta ielu]]. Bertas Pīpiņas ielas garums ir 200 metri, satiksmes kustība atļauta tikai Eksporta ielas virzienā.

Ielu 4. Saeimas deputātes [[Berta Pīpiņa|Bertas Pīpiņas]] godam rosināja nosaukt [[Publiskās atmiņas centrs]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/120065779/publiskas-atminas-centrs-aicina-pardevet-ielas-par-godu-vesturiskam-latvijas-sievietem &quot;Publiskās atmiņas centrs aicina pārdēvēt ielas par godu vēsturiskām Latvijas sievietēm&quot;, ''DELFI.LV'', 2025, 23. marts]&lt;/ref&gt;, tā šādi nodēvēta 2025. gada 21. maijā&lt;ref&gt;[https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-centra-bus-bertas-pipinas-iela, &quot;Rīgas centrā būs Bertas Pīpiņas iela&quot;, ''RIGA.LV'', 2025, 21. maijs]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;. Agrākais ielas nosaukums bija '''Vladimira iela''',&lt;ref&gt;Rīgas pilsehtas plans. Peelikums pee &quot;Ilustrets wadons par Rigu&quot;, Ernīta Plates apgahdibā, Rigā.&lt;/ref&gt; bet pēc 2. pasaules kara šo nosaukumu nelietoja.

== Ielu savienojumi ==
Bertas Pīpiņas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Citadeles iela (Rīga)|Citadeles iela]]
* [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}}

[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]
[[Kategorija:Centra rajons]]</text>
      <sha1>fzg6of0rytuj5c7gbqnix3wex2uavp1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486304</id>
      <parentid>4486298</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:01:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precīz.</comment>
      <origin>4486304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2286" sha1="2rbp54ith41w9ft8u0ayxnnarwizwjk" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
 |         nosaukums = Bertas Pīpiņas iela
 |       nosauk orig = 
 |            attēls = 
 |   attēla paraksts = 
 |  pilsēta lokatīvā = Rīgā
 |             karte = 
  |mapframe-zoom     = 16
  |mapframe-width    = 270
  |mapframe-height   = 190
 |   kartes paraksts = 
 | apdz vietas veids = 
 |        apdz vieta = 
 |           pilsēta = {{Rīga}}
 |     priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]
 |           apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
 |            novads = 
 |      ielas garums = 200 m
 |           atklāta = 
 |    vēst nosaukumi = Vladimira iela
 |      joslu skaits = 1
 |      ielas segums = [[asfaltbetons]]
 |     ievēr celtnes = 
 |          autobuss = 
 |        trolejbuss = 
 |          tramvajs = 
 |     mikroautobuss = 
 |              cits = 
}}

'''Bertas Pīpiņas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas citadele|Citadelē]]. Tā sākas krustojumā ar [[Citadeles iela (Rīga)|Citadeles ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta ielu]]. Bertas Pīpiņas ielas garums ir 200 metri, satiksmes kustība atļauta tikai Eksporta ielas virzienā.

Ielu 4. Saeimas deputātes [[Berta Pīpiņa|Bertas Pīpiņas]] godam rosināja nosaukt [[Publiskās atmiņas centrs]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/120065779/publiskas-atminas-centrs-aicina-pardevet-ielas-par-godu-vesturiskam-latvijas-sievietem &quot;Publiskās atmiņas centrs aicina pārdēvēt ielas par godu vēsturiskām Latvijas sievietēm&quot;, ''DELFI.LV'', 2025, 23. marts]&lt;/ref&gt;, tā šādi nodēvēta 2025. gada 21. maijā&lt;ref&gt;[https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-centra-bus-bertas-pipinas-iela, &quot;Rīgas centrā būs Bertas Pīpiņas iela&quot;, ''RIGA.LV'', 2025, 21. maijs]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;. Agrākais ielas nosaukums bija '''Vladimira iela''',&lt;ref&gt;Rīgas pilsehtas plans. Peelikums pee &quot;Ilustrets wadons par Rigu&quot;, Ernīta Plates apgahdibā, Rigā.&lt;/ref&gt; bet pēc 2. pasaules kara šo nosaukumu nelietoja.

== Ielu savienojumi ==
Bertas Pīpiņas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Citadeles iela (Rīga)|Citadeles iela]]
* [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}}

[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]
[[Kategorija:Centra rajons]]</text>
      <sha1>2rbp54ith41w9ft8u0ayxnnarwizwjk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada F1 sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625040</id>
    <revision>
      <id>4486379</id>
      <parentid>4480881</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:40:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>daļēji atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4486379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="62108" sha1="7diwlxo4o4ds0qb7oojrfwjbmksvsyj" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=F1}}
{{F1 sezona |
  Iepr   = 2025 |
  Tagad  = 2026 |
  Nākam  = 2027
}}
{{Vairāki attēli
| perrow            = 3/2
| total_width       = 400
| image1            = Kimi Antonelli at the 2025 US Grand Prix in Austin, TX (cropped).jpg
| image2            = 2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Qualifying.jpg
| footer            = [[Kimi Antonelli]] ir pašreizējais pasaules pilotu čempionāta līderis, kurš brauc ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā, kas ir pašreizējā pasaules konstruktoru čempionāta līdere.
}}
'''2026. gada F1 sezona''', oficiāli '''2026. gada FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2026 FIA Formula One World Championship}}) ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 77. čempionāta sezona. Čempionāts norinās divdesmit četrās ''Grand Prix'' sacīkstēs visā pasaulē. Tas sākās martā un noslēgsies decembrī. Piloti un komandas sacenšas attiecīgi par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules pilotu čempiona]] un [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Pasaules konstruktoru čempiona]] tituliem. [[Lando Noriss]] ir pašreizējais Pasaules pilotu čempions, savukārt ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' ir pašreizējie Pasaules konstruktoru čempioni.

2026. gada sezonā ir paredzētas būtiskas izmaiņas noteikumos, tostarp pārskatīta spēka agregāta konfigurācija un jauna aktīvā aerodinamika. ''[[Audi]]'', kas {{f1|2024}}. gadā iegādājās ''[[Sauber]]'', piedalās kā rūpnīcas komanda ar savu spēka agregātu, savukārt ''[[Cadillac]]'' debitē čempionātā, izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus, kas iezīmē pirmo reizi kopš {{f1|2016}}. gada, kad sacensībās piedalās vienpadsmitā komanda. ''[[Honda]]'', izmantojot savu meitasuzņēmumu ''[[Honda Racing Corporation]]'', noslēdza ekskluzīvu rūpnīcas komandas līgumu ar ''[[Aston Martin]]'' un piegādā viņiem savu spēka agregātu pēc pašreizējo attiecību pārtraukšanas ar ''[[Red Bull Racing]]''. ''[[Ford]]'' atgriezās sportā pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, atbalstot ''[[Red Bull Powertrains]]'', piegādājot spēka agregātus ''Red Bull Racing'' un ''[[Racing Bulls]]'' komandām. ''[[Renault]]'' vairs nav dzinēju piegādātājs, jo ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]'' pārgāja uz ''Mercedes'' spēka agregātiem.

== Komandas un braucēji ==
Katrai komandai jābūt vismaz diviem braucējiem, pa vienam uz katru no divām obligātajām automašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/sites/default/files/fia_2026_f1_regulations_-_section_b_sporting_-_iss02_-_2024-12-11.pdf |title=2026 Formula One Sporting Regulations – Issue 2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]] |date=11 December 2024|access-date=14 December 2024}}&lt;/ref&gt; Visas komandas sacensībās izmanto ''[[Pirelli]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Pirelli to continue as Formula 1's exclusive tyre supplier until 2027 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |date=10 October 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240330165155/https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |archive-date=30 March 2024 |access-date=30 April 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
!scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot;|Komandas pilnais nosaukums
!scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot;|Konstruktors
! rowspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; |Šasija
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; nowrap |Dzinējs
! colspan=&quot;3&quot; scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot; |Piloti
|-
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Nr.
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Vārds
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Kārtas
|-
| data-sort-value=&quot;Alpine&quot;| {{flaga|Francija}}''BWT Alpine F1 Team''&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|publisher=BWT|date=11 February 2022|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220211164813/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/ |archive-date=11 February 2022 |access-date=24 April 2024}}&lt;/ref&gt;
! ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]''
| [[Alpine A526|A526]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Forbes |first1=Gonzalo |title=Alpine already working in wind tunnel on 2026 |url=https://www.autohebdof1.com/news/f1/alpine-already-working-in-wind-tunnel-on-2026.html |access-date=25 November 2025 |work=Auto Hebdo |date=8 January 2025}}&lt;/ref&gt;
| ''Mercedes-AMG F1 M17''&lt;ref name=&quot;RenaultShutdown&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl|title=Alpine confirm they are to shut down works engine programme at the end of 2025|work=Formula 1|date=30 September 2024|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240930161623/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl |archive-date=30 September 2024 |access-date=30 September 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;AlpineMercedes&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|date=12 November 2024|title=Alpine to use Mercedes power units and gearboxes from 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241112114125/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |archive-date=12 November 2024 |access-date=12 November 2024}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|10&lt;br /&gt;43
|{{flaga|Francija}}[[Pjērs Gaslī]]&lt;br /&gt;{{flaga|Argentīna}}[[Franko Kolapinto]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—3&lt;br /&gt;1—3
|-
| data-sort-value=&quot;Aston Martin&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''Aston Martin [[Saudi Aramco|Aramco]] F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Honda to make full-scale F1 return in 2026 as they join forces with Aston Martin|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |date=24 May 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240411163915/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |archive-date=11 April 2024 |access-date=5 July 2024}}&lt;/ref&gt;
! ''Aston Martin Aramco-Honda''
| [[Aston Martin AMR26|AMR26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jak Crawford to drive in maiden FP1 at Mexico City Grand Prix |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/jak-crawford-to-drive-in-maiden-fp1-at-mexico-city-grand-prix |website=Aston Martin F1 |access-date=25 November 2025}}&lt;/ref&gt;
| ''Honda RA626H''&lt;ref name=&quot;AstonHondaSky&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524092225/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |archive-date=24 May 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Vinel |first=Ben |date=20 January 2026 |title=Honda launches F1 2026 power unit in new partnership with Aston Martin |url=https://www.motorsport.com/f1/news/honda-f1-2026-aston-martin-power-unit/10791254/ |work=Motorsport |access-date=20 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:center&quot; |14&lt;br /&gt;18
|{{flaga|Spānija}}[[Fernando Alonso]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kanāda}}[[Lānss Strols]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—3&lt;br /&gt;1—3
|-
| data-sort-value=&quot;Williams&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''[[Atlassian]] Williams F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Mann-Bryans |first=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250211134608/https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069 |archive-date=11 February 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.williamsf1.com/evolution-of-an-icon |title=Evolution of an icon |work=Williams F1 Team |date=3 November 2025 |access-date=3 November 2025}}&lt;/ref&gt;
!''[[Williams F1|Atlassian Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]''
| [[Williams FW48|FW48]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 Pre-Season Testing Dates and Calendar Update Confirmed |url=https://www.williamsf1.com/posts/6b16cc71-b1a3-457c-8801-26590ae0bcd3/2026-pre-season-testing-dates-and-calendar-update-confirmed |website=Atlassian Williams Racing |access-date=25 November 2025}}&lt;/ref&gt;
| ''Mercedes-AMG F1 M17''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |editor-last1=Sarkar |editor-first1=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |access-date=8 February 2024 |work=Reuters |date=8 January 2024}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|23&lt;br /&gt;55
|{{flaga|Taizeme}}[[Aleksandrs Albons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}}[[Karloss Sainss jaunākais]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—3&lt;br /&gt;1—3
|-
| data-sort-value=&quot;Audi&quot;|{{flaga|Vācija}}''Audi [[Revolut]] F1 Team''&lt;ref name=&quot;AudiExpands&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=van Denderen |first1=Ludo |title=Bad news for Swiss F1 fans: Audi opts for German national anthem |url=https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |access-date=14 May 2024 |work=GPBlog |date=2 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617061201/https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |archive-date=17 June 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jon |title= Audi reveals new title sponsor for its F1 debut |url= https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut/ |work=The Race |date= 30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250730082205/https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut |archive-date=30 July 2025}}&lt;/ref&gt;
! ''Audi''
| [[Audi R26|R26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=12 November 2025 |title=Audi reveals new concept livery for its F1 debut in 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-concept-livery-for-its-f1-debut-in-2026/ |access-date=12 November 2025 |website=The Race}}&lt;/ref&gt;
| ''Audi AFR 26 Hybrid''&lt;ref name=&quot;AudiExpands&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Audi expands commitment to Formula 1 with 100% takeover of Sauber |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |access-date=7 May 2024 |work=Formula 1 |date=8 March 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322022125/https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |archive-date=22 March 2024}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|5&lt;br /&gt;27
|{{flaga|Brazīlija}}[[Gabriels Bortoleto]]&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija}}[[Niko Hilkenbergs]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—3&lt;br /&gt;1—3
|-
| data-sort-value=&quot;Cadillac&quot;|{{flaga|ASV}}''Cadillac Formula 1 Team''&lt;ref name=&quot;Cadillac&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title=Statement on General Motors application to join FIA Formula One World Championship in 2026|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc |access-date=25 November 2024|date=25 November 2024|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241125183206/https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc|archive-date=25 November 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Cadillac GM&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |date=25 November 2024 |title=General Motors launches Cadillac Formula 1 Team and power unit |url=https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html dead-url=no |access-date=25 November 2024 |work=General Motors|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126112427/https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html|archive-date=26 November 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CadillacApproved&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Cadillac receive final approval to join F1 grid in 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |access-date=7 March 2025 |date=7 March 2025 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250307165811/https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |archive-date=7 March 2025}}&lt;/ref&gt;
! ''Cadillac-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 February 2026 |last=Gaillard |first=Fabien |title=Cadillac revela por fin el nombre de su primer coche de F1 que conducirá Checo Pérez |trans-title=Cadillac finally reveals the name of its first F1 car to be driven by Checo Pérez |url=https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |website=motorsport.com |access-date=27 February 2026 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227164954/https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |archive-date=27 February 2026 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|''Ferrari 067/6''&lt;ref name=&quot;Cadillac-Ferrari&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ferrari enters a multi-year agreement with Andretti Formula Racing |url=https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |date=10 December 2024 |access-date=10 December 2024 |work=Ferrari |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241210145151/https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |archive-date=10 December 2024 }}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|11&lt;br /&gt;77
|{{flaga|Meksika}}[[Serhio Peress]]&lt;br /&gt;{{flaga|Somija}}[[Valteri Botass]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—3&lt;br /&gt;1—3
|-
| data-sort-value=&quot;Ferrari&quot;|{{flaga|Itālija}}''Scuderia Ferrari [[HP (uzņēmums)|HP]]''&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |work=HP |date=24 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718101303/https://www.hp.com/us-en/newsroom/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |archive-date=18 July 2024 |access-date=24 April 2024}}&lt;/ref&gt;
! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| [[Ferrari SF-26|SF-26]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Cleeren |first=Filip |date=9 January 2026 |title=Ferrari reveals name for pivotal 2026 F1 car |url=https://motorsport.com/f1/news/ferrari-reveals-name-of-2026-f1-car/10788955/ |work=Motorsport |access-date=9 January 2026 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| ''Ferrari 067/6''&lt;ref name=&quot;TheRaceUntil2026&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |access-date=16 October 2025 |work=The Race |date=26 August 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250920181834/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines |archive-date=20 September 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=23 January 2026 |title=SF-26, The New 2026 Ferrari Single-Seater |url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf-26 |access-date=23 January 2026 |website=Ferrari}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|16&lt;br /&gt;44
|{{flaga|Monako}}[[Šarls Leklērs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Luiss Hamiltons]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—3&lt;br /&gt;1—3
|-
| data-sort-value=&quot;Haas&quot;|{{flaga|ASV}}''[[Toyota Gazoo Racing|TGR]] Haas F1 Team''&lt;ref name=&quot;Race HAAS TOYOTA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=4 December 2025 |last=Mitchell-Malm |first=Scott |title=Bigger Toyota deal prompts Haas rebrand for F1 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/bigger-toyota-deal-prompts-haas-rebrand-for-f1-2026/ |access-date=4 December 2025 |website=The Race}}&lt;/ref&gt;
! ''[[Haas F1|Haas]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
|[[Haas VF-26|VF-26]]&lt;ref name=&quot;Race HAAS TOYOTA&quot; /&gt;
| ''Ferrari 067/6''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis|url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|date=30 August 2020|access-date=30 August 2020|work=Grand Prix|archive-date=30 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=McDonagh |first=Connor |title=Haas extend Ferrari technical partnership until the end of 2028 F1 season |url=https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716124119/https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |archive-date=16 July 2024 |access-date=16 July 2024 |work=Crash |date=16 July 2024}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|31&lt;br /&gt;87
|{{flaga|Francija}}[[Estebans Okons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Olivers Bērmans]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—3&lt;br /&gt;1—3
|-
| data-sort-value=&quot;McLaren&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''McLaren [[Mastercard]] F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Smith |first=Luke |date=27 August 2025 |title=Why McLaren F1 finally said yes to Mastercard after a decade without a title sponsor |url=https://www.nytimes.com/athletic/6578523/2025/08/27/mclaren-mastercard-f1-title-sponsor/ |access-date=27 August 2025 |work=[[The New York Times]] |department=[[The Athletic]] |issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt;
! scope=&quot;row&quot; nowrap | ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]''
|[[McLaren MCL40|MCL40]]
| ''Mercedes-AMG F1 M17''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=McLaren Formula 1 Team and Mercedes-Benz renew power unit agreement until 2030 |url=https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2023/mclaren-formula-1-team-and-mercedes-benz-renew-power-unit-agreement-until-2030/ |access-date=22 December 2025 |website=[[McLaren]] |date=24 November 2023}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|1&lt;br /&gt;81
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lando Noriss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}}[[Oskars Piastri]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—3&lt;br /&gt;1—3
|-
| data-sort-value=&quot;Mercedes&quot;|{{flaga|Vācija}}''Mercedes-AMG [[Petronas]] F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |access-date=24 April 2024 |work=Motorsport.com |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928082507/https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375422/ |archive-date=28 September 2022 |date=28 September 2022}}&lt;/ref&gt;
! [[Mercedes-Benz in Formula One|Mercedes]]
| [[Mercedes W17|F1 W17]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Mee |first1=Lydia |title=Mercedes announces W17 livery reveal date and 2026 F1 season launch event |url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-w17-livery-reveal-date-and-2026-f1-season-launch-event/10788127/ |access-date=5 January 2026 |work=Motorsport.com}}&lt;/ref&gt;
| ''Mercedes-AMG F1 M17''&lt;ref name=&quot;TheRaceUntil2026&quot;/&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|12&lt;br /&gt;63
|{{flaga|Itālija}}[[Kimi Antonelli]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Džordžs Rasels]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—3&lt;br /&gt;1—3
|-
| data-sort-value=&quot;Racing Bulls&quot;|{{flaga|Itālija}}''[[Visa Inc.|Visa]] [[Cash App]] Racing Bulls F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|access-date=25 January 2024|date=24 January 2024|title=AlphaTauri's new name for 2024 is confirmed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J.html|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20240319201242/https://www.formula1.com/en/latest/article/alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J|archive-date=19 March 2024}}&lt;/ref&gt;
!''[[Racing Bulls]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]''
|[[Racing Bulls VCARB 03|VCARB 03]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Racing Bulls VCARB 03 livery reveal: British teenager Arvid Lindblad hails 'surreal moment' ahead of rookie F1 season |url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13494645/racing-bulls-vcarb-03-livery-reveal-british-teenager-arvid-lindblad-hails-surreal-moment-ahead-of-rookie-f1-season |website=Sky Sports |access-date=16 January 2026 |date=16 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|Red Bull Ford DM01&lt;ref name=&quot;FordBull&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;F1 Mekies Engine&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mekies expects 'struggles' amid Red Bull power unit project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/bear-with-us-in-the-first-months-mekies-expecting-struggles-amid-challenge.6M3NWHmS1Wamy76dcM6sOD |access-date=16 January 2026 |website=Formula 1}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|30&lt;br /&gt;41
|{{flaga|Jaunzēlande}}[[Liams Losons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Arvids Lindblāds]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—3&lt;br /&gt;1—3
|-
| data-sort-value=&quot;Red Bull Racing&quot;|{{flaga|Austrija}}''[[Oracle Corporation|Oracle]] Red Bull Racing''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 February 2022 |title=Red Bull name tech firm Oracle as title sponsor in $500m deal |url=https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |work=ESPN |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220209233955/https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |archive-date=9 February 2022 |access-date=16 October 2025}}&lt;/ref&gt;
!''[[Red Bull Racing]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]''
|[[Red Bull Racing RB22|RB22]]
| ''Red Bull Ford DM01''&lt;ref name=&quot;FordBull&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;F1 Mekies Engine&quot; /&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|3&lt;br /&gt;6
|{{flaga|Nīderlande}}[[Makss Verstapens]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}}[[Izaks Hadžars]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—3&lt;br /&gt;1—3
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot; |'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2026/2026-fia-formula-one-world-championship-entry|date=27 February 2026|title=2026 FIA Formula One World Championship – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|access-date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;entry lists&quot;&gt;Official entry lists:
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf |title=2026 Australian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=6 March 2026 |access-date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Selley |first2=Matthew |last3=Zhou |first3=Xiaoxu |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Dereks Vorviks |last5=Tsuge |first5=Kazuhiro |date=2026-03-27 |title=2026 Japanese Grand Prix - Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=2026-03-27 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Izmaiņas komandās ===
{{vairāki attēli
| total_width       = 400
| perrow            = 2
| image1            = Audi-Logo_2016.svg
| image2            = Cadillac Wordmark 2021.svg
| image3            = Ford_logo_flat.svg
| image4            = Honda Racing logo (2022).svg
| footer            = ''[[Audi]]'' un ''[[Cadillac]]'' pirmo reizi piedalījās Formula 1 sacīkstēs, savukārt ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' atgriezās pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada. ''[[Honda]]'' atgriezās kā neatkarīgs dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2021}}. gada.
}}
''[[Cadillac]]'' kļuva par vienpadsmito komandu, iezīmējot ''Cadillac'' pirmo dalību šajā sērijā un pirmo jauno komandu starta režģī kopš ''[[Haas F1|Haas]]'' {{f1|2016}}. gada. Komanda, sākotnēji izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus un pārnesumkārbas,&lt;ref name=&quot;Cadillac&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Cadillac GM&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;CadillacApproved&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Cadillac-Ferrari&quot;/&gt; pārgāja uz spēka agregātu, ko izstrādāja tās mātesuzņēmums ''[[General Motors]]'' sadarbībā ar ''TWG Motorsports''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=General Motors announce formation of new power units company for Cadillac F1 project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206170350/https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |archive-date=6 February 2026 |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}&lt;/ref&gt; Šī spēka agregātu programma saņēmusi FIA apstiprinājumu, un to ir paredzēts ieviest no 2029. gada sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=23 April 2025 |title=GM Performance Power Units approved as F1 power unit supplier |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gm-performance-power-units-approved-as-f1-power-unit-supplier.5twHKYOWujAHaAFq2q79Zf |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}&lt;/ref&gt; ''Cadillac'' iepriekš mēģināja iekļūt Formula 1 sacensībās kopā ar ''[[Andretti Global]]''.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.andrettiautosport.com/news/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |title=Andretti Global and General Motors Team Up in F1 Pursuit |publisher=Andretti Autosport |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716065011/https://andrettiglobal.com/news/2023/01/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |archive-date=16 July 2024 |access-date=6 January 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://media.cadillac.com/media/us/en/cadillac/news.detail.html/content/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |title=Andretti and Cadillac to pursue opportunity to compete in FIA Formula One World Championship |publisher=Cadillac |location=US |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063030/https://news.cadillac.com/newsroom.detail.html/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |archive-date=30 November 2024 |access-date=6 January 2023}}&lt;/ref&gt;

Pēc dzinēju regulējuma izmaiņām Formula 1 sacensībās, tajās iesaistījās trīs jauni dzinēju ražotāji. ''[[Audi]]'' pirmo reizi ienāca šajā sporta veidā, {{f1|2024}}. gadā iegādājoties esošo ''[[Sauber]]'' komandu. ''Audi'' priekštecis, uzņēmums ''[[Auto Union]]'', piedalījās ''Grand Prix'' sacīkstēs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pasaules čempionāta pirmsākumiem {{f1|1950}}. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Hughes |first1=Mark |title=Audi has gone grand prix racing before - sort of |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |access-date=22 April 2025 |work=The Race |date=26 August 2022 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826135247/https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |archive-date=26 August 2022}}&lt;/ref&gt; Komanda 2024. un {{f1|2025}}. gadā sacentās ar nosaukumu ''[[Kick|Kick Sauber]]'', izmantojot ''Ferrari'' dzinējus, pirms 2026. gadā kļuva par ''Audi'' rūpnīcas komandu. Tādējādi ''Ferrari'' piegādā dzinējus ''Haas'' un ''Cadillac'' komandām.&lt;ref name=&quot;AudiExpands&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Doyle |first=Michael| date=26 April 2024 |title=Nico's 'career renaissance' continues as Audi makes their first big move in F1 |url=https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240426210220/https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |archive-date=26 April 2024 |access-date=7 May 2024 |work=ABC News}}&lt;/ref&gt;

''Ford'' atgriezās Formula 1 kā dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, kad tas piegādāja dzinējus komandai ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Luke |last2=Newbold |first2=James |title=Cosworth: F1 return not on radar despite Ford's comeback |url=https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |work=Motorsport.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209040455/https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |archive-date=9 February 2023 |access-date=25 September 2024 |date=8 February 2023}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums izveidoja sadarbību ar ''[[Red Bull Powertrains]]'', kas piegādā dzinējus ''[[Red Bull Racing]]'' un viņu otrajai komandai ''[[Racing Bulls]]''. ''[[Honda]]'', kas daļēji izstājās no Formula 1 {{f1|2021}}. gadā, palika ''Red Bull Powertrains'' partneris, tomēr aizejot no abām ''[[Red Bull]]'' piederošajām komandām un ar pilnībā neatkarīgu dzinēju programmu, apgādā ''Aston Martin'' ar ''[[Honda Racing Corporation]]'' meitasuzņēmuma starpniecību. ''Aston Martin'' izmantoja ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' spēka agregātus kopš atgriešanās sportā, kas piegādāja dzinējus ''Aston Martin'' priekšgājējiem kopš {{f1|2009}}. ''Honda'' iepriekš sadarbojās ar ''Aston Martin'' priekšgājēju ''Jordan'' no {{f1|1998}}. līdz {{f1|2002}}. gadam.&lt;ref name=&quot;AstonHondaSky&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;FordBull&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Richards |first=Giles |date=24 May 2023 |title=Honda to return to F1 in 2026 as engine manufacturer for Aston Martin |url=https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524033425/https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |archive-date=24 May 2023 |access-date=7 May 2024 |work=[[The Guardian]] |issn=0261-3077}}&lt;/ref&gt;

''[[Renault]]'' pārtrauca piegādāt dzinējus ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' komandai no 2026. gada pēc sliktiem rezultātiem kopš hibrīddzinēju noteikumu sākuma {{f1|2014}}. gadā. Tādējādi 2026. gads ir pirmā sezona bez ''Renault'' kā dzinēju piegādātāja kopš {{f1|2000}}. gada čempionāta. ''Alpine'' kļuva par klientu komandu, nevis par pilnvērtīgu rūpnīcas komandu, kā tas bija kopš ''Renault'' atguva ''Team Enstone'' pirms {{f1|2016}}. gada sezonas.&lt;ref name=&quot;RenaultShutdown&quot;/&gt; Sākot ar šo sezonu, ''Alpine'' kļuva par ''Mercedes'' klientu komandu, izmantojot viņu dzinējus un pārnesumkārbas; līdz šim brīdim {{f1|2015}}. gads bija pēdējā reize, kad ''Team Enstone'' versija izmantoja klientu ''Mercedes'' dzinējus, sacenšoties ar nosaukumu ''[[Lotus F1|Lotus]]''.&lt;ref name=&quot;AlpineMercedes&quot;/&gt;

=== Pilotu izmaiņas ===
[[Serhio Peress]] un [[Valteri Botass]] atgriezās Formulā 1 ''Cadillac'' komandā. Peress iepriekš bija parakstījis divu gadu līgumu ar ''[[Red Bull Racing]]'' līdz 2026. gadam, taču to pēc abpusējas vienošanās pārtrauca {{f1|2024}}. gada sezonas beigās. Botass pēdējo reizi piedalījās sacensībās ''[[Sauber]]'' komandā 2024. gadā un bija viens no ''Mercedes'' rezerves pilotiem 2025. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Perez and Bottas to make F1 returns in 2026 with Cadillac |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |access-date=26 August 2025 |date=26 August 2025 |last=Barretto |first=Lawrence |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250826121700/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |archive-date=26 August 2025}}&lt;/ref&gt; [[Izaks Hadžars]] pārcēlās no ''[[Racing Bulls]]'' uz ''[[Red Bull Racing]]'', aizstājot [[Juki Cunoda|Juki Cunodu]], kurš kļuva par ''Red Bull'' testa un rezerves pilotu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Oracle Red Bull Racing Announces 2026 Driver Line-Up|url=https://www.redbullracing.com/int-en/oracle-red-bull-racing-announce-2026-driver-line-up|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Red Bull Racing]]}}&lt;/ref&gt; Hadžara vietā stājās [[Arvids Lindblāds]], kuru paaugstināja no [[Formula 2]].&lt;ref name=&quot;Hadjar&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Our Driver Line-Up For 2026|url=https://www.visacashapprb.com/int-en/2026-driver-live-up-announcement|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Racing Bulls]]}}&lt;/ref&gt;

== Kalendārs ==
[[Attēls:Formula 1 all over the world-2026.svg|thumb|upright=1.3|Valstis, kurās 2026. gadā paredzēts rīkot ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'', iezīmētas zaļā krāsā, un trašu atrašanās vietas atzīmētas ar melnu punktu. Bijušās rīkotājvalstis attēlotas tumši pelēkā krāsā, un bijušās rīkotājtrašu atrašanās vietas atzīmētas ar baltu punktu]]
2026. gada kalendārā, tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, iekļautas divdesmit četras ''Grand Prix'' sacīkstes.&lt;ref name=&quot;2026 calendar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-reveals-calendar-for-2026-season.YctbMZWqBvrgyddrnauo8|title=Formula 1 reveals calendar for 2026 season|work=Formula 1|date=10 June 2025|access-date=10 June 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' sacīkstes notiek sprinta formātā.&lt;ref name=&quot;sprint&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Formula 1 and FIA announce 2026 Sprint Calendar |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-and-fia-announce-2026-sprint-calendar.3PyLPAazrBNe8kQIS3wOfY |access-date=16 September 2025 |work=Formula 1}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
! data-sort-type=&quot;number&quot; |Round
![[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']]
![[F1 trašu saraksts|Trase]]
! class=&quot;unsortable&quot; |Datums
|-
!1
|[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Austrālija}} [[Albertparks]], [[Melburna]]
|8. marts
|-
!2
|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Ķīna}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]]
|15. marts
|-
!3
|[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Japāna}} [[Sudzukas trase]], [[Sudzuka]]
|29. marts
|-
!-
|&lt;s&gt;[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]&lt;/s&gt;
|&lt;s&gt;{{flaga|Bahreina}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]]&lt;/s&gt;
|&lt;s&gt;12. aprīlis&lt;/s&gt;{{efn|Atcelts Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ.|name=Iran}}
|-
!-
|&lt;s&gt;[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]&lt;/s&gt;
|&lt;s&gt;{{flaga|Saūda Arābija}} [[Džidas trase]], [[Džida]]&lt;/s&gt;
|&lt;s&gt;19. aprīlis&lt;/s&gt;{{efn|name=Iran}}
|-
!4
|[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']]
|{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]]
|3. maijs
|-
!5
|[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Kanāda}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]]
|24. maijs
|-
!6
|[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Monako}} [[Monako trase]], [[Monako]]
|7. jūnijs
|-
!7
|nowrap|[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Spānija}} [[Kataluņja Montmelo]], [[Monmelo]]
|14. jūnijs
|-
!8
|[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Rings]]'', [[Špīlberga]]
|28. jūnijs
|-
!9
|[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]]
|5. jūlijs
|-
!10
|[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Beļģija}} [[Spā-Frankošampa]], [[Stavlo]]
|19. jūlijs
|-
!11
|[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Ungārija}} [[Hungaroringa]], [[Modjoroda]]
|26. jūlijs
|-
!12
|[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Nīderlande}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]]
|23. augusts
|-
!13
|[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Itālija}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]]
|6. septembris
|-
!14
|[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Spānija}} [[Madring]]a, [[Madride]]
|13. septembris
|-
!15
|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]]
|{{nowrap|26. septembris{{efn|Sestdienas sacīkstes.|name=Saturday race}}{{efn|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] sākotnēji bija paredzēts 27. septembrī, bet pēc rīkotāja un attiecīgo valdības ieinteresēto personu lūguma to pārcēla par vienu dienu agrāk, lai sacīkstes nebūtu vienā dienā ar Atceres dienu.&lt;ref name=&quot;2026 calendar&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;test&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-confirms-2026-pre-season-testing-dates-and-issues-calendar-update.5VKfdqe7JcdsCJcEnQE0xw|title=Formula 1 confirms 2026 pre-season testing dates and issues calendar update|work=Formula 1|date=30 June 2025|access-date=30 June 2025}}&lt;/ref&gt;}}}}
|-
!16
|[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Singapūra}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]]
|11. oktobris
|-
!17
|[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']]
|{{flaga|ASV}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]]
|25. oktobris
|-
!18
|[[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Meksika}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]]
|1. novembris
|-
!19
|[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Brazīlija}} [[Interlaguša]], [[Sanpaulu]]
|8. novembris
|-
!20
|[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|ASV}} [[Lasvegasas trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]]
|21. novembris{{efn|name=Saturday race}}
|-
!21
|[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Katara}} [[Lūseila Starptautiskā trase]], [[Lūseila]]
|29. novembris
|-
!22
|[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]]
|6. decembris
|-
! colspan=&quot;4&quot; |Avots:&lt;ref name=&quot;2026 calendar&quot;/&gt;
|}

{{notelist}}

== Sezonas kopsavilkums ==

=== Pirmssezonas ===
Tika aizvadīti trīs pirmssezonas testi, kas ir ievērojams vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu testēšanas programmām, lai pārbaudītu jaunās šasijas un dzinēja normas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=2 October 2024 |title=F1 Commission rules out 'rookie race' for this year – but concept will be explored for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |access-date=5 October 2024 |work=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]] |archive-date=13 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241113191009/https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Pirmie testa braucieni bija privātie (slēgtie), kas notika [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas Montmelo trasē]] no 26. līdz 30. janvārim, un komandām bija atļauts piedalīties ne vairāk kā trīs no piecām dienām. Privātajos testa braucienos piedalījās visas komandas, izņemot ''[[Williams F1|Williams]]''.&lt;ref name=&quot;test&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Williams missed Barcelona F1 test due to production delays, denies significant weight issue |url=https://www.autosport.com/f1/news/williams-missed-barcelona-f1-test-due-to-production-delays-denies-significant-weight-issue/10793546/ |access-date=2 February 2026 |work=Autosport |date=28 January 2026}}&lt;/ref&gt; [[Luiss Hamiltons]] (''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'') uzrādīja ātrāko laiku piecu dienu testā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Saunders |first1=Nate |title=Lewis Hamilton finishes F1 testing on top for Ferrari, McLaren also show progress in Barcelona |url=https://www.espn.com/f1/story/_/id/47779595/lewis-hamilton-finishes-f1-testing-top-ferrari-mclaren-progress-barcelona |access-date=4 February 2026 |work=ESPN |date=30 January 2026}}&lt;/ref&gt; Otrie testa braucieni notika [[Bahreinas Starptautiskā trase|Bahreinas Starptautiskajā trasē]] no 11. līdz 13. februārim, un [[Kimi Antonelli]] (''[[Mercedes F1|Mercedes]]'') uzrādīja ātrāko laiku trīs dienu testā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/mercedes-duo-leads-the-way-on-final-day-in-sakhir/|title=Mercedes duo leads the way on final day in Sakhir|publisher=Pirelli.com|date=13 February 2026|access-date=13 February 2026}}&lt;/ref&gt; Trešie testa braucieni notika tajā pašā trasē no 18. līdz 20. februārim, un [[Šarls Leklērs]] (''Ferrari'') uzrādīja ātrāko laiku visā trīs dienu testā.&lt;ref name=&quot;test&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/leclerc-finishes-on-top-as-lengthy-bahrain-testing-concludes/|title=Leclerc finishes on top as lengthy Bahrain testing concludes|publisher=Pirelli.com|date=20 February 2026|access-date=20 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas sākums ===
Pirmās sezonas sacīkstes bija [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] un tajās ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' pilots [[Džordžs Rasels]] izcīnīja ''pole position'', apsteidzot komandas biedru [[Kimi Antonelli]]. [[Izaks Hadžars]] savā debijā ''[[Red Bull Racing|Red Bull komandā]]'' kvalificējās trešais.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=7 March 2025 |title=Russell storms to pole position for season-opening Australian GP as Verstappen crashes out|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-storms-to-pole-position-for-the-season-opening-australian-gp-as.59kj0cIRcQVqXUSKPp5KzG |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com}}&lt;/ref&gt; Rasels nodrošināja sev uzvaru, Antonelli finišēja otrais. [[Šarls Leklērs|Leklērs]] finišēja trešais, bet Hamiltons finišēja ceturtais. Pašreizējais pasaules čempions [[Lando Noriss]] no ''[[McLaren]]'' komandas finišēja piektais, būdams vienīgais komandas dalībnieks, kurš finišēja pēc [[Oskars Piastri|Oskara Piastri]] avārijas pirms sacīkstēm. [[Makss Verstapens]] atguvās no 20. starta pozīcijas, kas bija saistīta ar avāriju kvalifikācijā, un finišēja sestais, apsteidzot [[Olivers Bērmans|Oliveru Bērmanu]] un debitantu [[Arvids Lindblāds|Arvidu Lindblādu]]. [[Gabriels Bortoletu]] un [[Pjērs Gaslī]] iekļuva pirmajā desmitniekā un ieguva punktus. No sacīkstēm izstājās pieci piloti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |title=Russell wins action-packed Australian GP from Antonelli as Mercedes secure 1-2 finish |date=8 March 2025 |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=10 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260310044631/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/classement.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com |language=Fr}}&lt;/ref&gt; [[F1 čempionu saraksts|Pilotu čempionātā]] Rasels pirmo reizi karjerā izvirzījās vadībā ar 25 punktiem, apsteidzot savu komandas biedru Antonelli par 18 punktiem un Leklēru par 15 punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 - Championship |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/championnat.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Post Race Celebration.jpg|thumb|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] izcīņā [[Kimi Antonelli]] kļuva par jaunāko pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' Formula 1 vēsturē, un pirmo itāļu pilotu, kurš uzvarējis ''Grand Prix'' kopš 2006. gada]]
Rasels ieguva savu pirmo ''pole position'' sprinta sacīkstēs [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']], apsteidzot Antonelli un Norisu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=13 March 2025 |title=Russell clinches pole position in China Sprint Qualifying ahead of Antonelli|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clinches-pole-position-in-china-sprint-qualifying-ahead-of-antonelli.5jusmBWV5jpO0919j6RzYg |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}&lt;/ref&gt; Pirmajos apļos Hamiltons izvirzījās vadībā, vairākas reizes apmainoties pozīcijām ar Raselu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell reflects on ‘pretty fun’ Sprint win in China as he admits being ‘caught off guard’ by Hamilton battle |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=14 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260314053437/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Hamiltons un Leklērs cīnījās par vietām uz goda pjedestāla, pēdējam iegūstot pārsvaru. Antonelli pirmajos apļos noslīdēja zemāk, taču viņa atgriešanos uz otrajā vietu izjauca sods par sadursmi ar Hadžaru pirmajā aplī, un viņš galu galā finišēja piektais. Tādējādi goda pjedestālu noslēdza Rasels, Leklērs un Hamiltons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell wins thrilling China Sprint from Ferrari's Leclerc and Hamilton|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-thrilling-china-sprint-from-ferraris-leclerc-and-hamilton.3HLw6daSkBmV0rPREohMwQ |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}&lt;/ref&gt; Antonelli vēlāk kļuva par jaunāko Formula 1 pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' galvenajās sacīkstēs, savukārt komandas biedrs Rasels pēc formulas mehānisko problēmu novēršanas kvalificējās otrajā vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell to become F1's youngest ever Grand Prix polesitter in China|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-to-become-f1s-youngest-ever-grand-prix-polesitter-in.54Dx0kX9QiRCnSgIsxR71t |access-date=14 March 2026 |website=Statsf1.com}}&lt;/ref&gt; Pirms sacīkstēm Noriss, Piastri, Bortoletu un [[Aleksandrs Albons|Albons]] nestartēja tehnisku problēmu dēļ. Pirmajā aplī Hamiltons izvirzījās vadībā jau pēc dažiem pirmajiem pagriezieniem, savukārt Leklērs apdzina Raselu izvirzoties otrajā pozīcijā. Pēc diviem apļiem Antonelli drīz vien atguva līderpozīcijas apdzenot Leklēru un Hamiltonu. Pēc tam, kad [[Lānss Strols|Strols]] palika pirmajā pagriezienā [[akumulatora baterija|akumulatora]] problēmas dēļ, lielākā daļa sacensību dalībnieku pārgāja uz viena [[pitstops|pitstopa]] stratēģiju. Pēc kā Antonelli saglabāja vadību un izcīnīja savu pirmo uzvaru, savukārt Hamiltons ieguva savu pirmo goda pjedestālu kopš 2024. gada [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]. Arī [[Franko Kolapinto|Kolapinto]] ieguva savus pirmos punktus ''[[Alpine F1|Alpine]]'' komandā un pirmos kopš 2024. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] ''Williams'' komandas sastāvā.&lt;ref name=&quot;formula1.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell for maiden F1 victory in China |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-for-maiden-f1-victory-in-china-as-hamilton-takes.5aJsWCPiRhp2euZctEwEYA |access-date=2026-03-16 |website=www.formula1.com |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;formula1.com&quot;/&gt;

Antonelli izcīnīja savu otro ''pole position'' [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Piastri. Pēc noslīdēšanas līdz sestajai vietai, Antonelli veiksmīgi izmantoja drošības mašīnas izbraukšanu trasē, pēc Olivera Bērmana smagās ''[[Haas F1|Haas]]'' avārijas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Gianluca |date=2026-04-03 |title=The alarming factors that triggered Bearman’s 50G crash at F1 Japanese GP |url=https://www.autosport.com/f1/news/the-alarming-factors-that-triggered-bearmans-50g-crash-at-f1-japanese-gp/10809908/ |access-date=2026-04-03 |website=Autosport |language=en}}&lt;/ref&gt; un saglabāja vadību, savukārt komandas biedrs Rasels finišēja ceturtais, īslaicīgi noslīdot rindā aiz abiem ''Ferrari'' (viņam izdevās apdzīt tikai Hamiltonu). Antonelli uzvara nozīmēja, ka viņš ieguva savas pirmās divas sekojošās uzvaras sezonā un apdzina Raselu, kļūstot par jaunāko pasaules pilotu čempionāta līderi; kļūstot arī par pirmo [[Itālija]]s pilotu čempionāta līderi kopš [[Alberto Askari]], kurš uzvarēja {{f1|1953}}. gada čempionātā. Aiz viņa Piastri, kuram šīs bija pirmās sezonas sacīkstes, un Leklērs noslēdza goda pjedestālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-takes-championship-lead-after-surging-to-victory-in-japan-from.4EC4uZc29IUEO2iE5nKpUp|title=Antonelli takes championship lead after surging to victory in Japan from Piastri and Leclerc|website=Formula1.com|date=29 March 2026|access-date=29 March 2026}}&lt;/ref&gt;

[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] stājās spēkā vairākas izmaiņas spēka agregātā, kuras izstrādātas pēc ilgstošas ​​pārtraukuma. Lando Noriss pārvērta ''pole position'' sprinta izcīņā par uzvaru, apsteidzot Piastri un Leklēru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-beats-piastri-and-leclerc-to-victory-in-miami-sprint.4H4WI3lnIs7jOZ8lSBIp6X |title=Norris beats Piastri and Leclerc to victory in Miami Sprint |date=2 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=[[Formula One Management]] |website=Formula 1 |location=[[Miami International Autodrome]], Miami, Florida}}&lt;/ref&gt; Antonelli ''pole position'' pārvērta par trešo uzvaru pēc kārtas, kļūstot par pirmo pilotu, kurš savas pirmās trīs secīgās ''pole positions'' pārvērta par uzvarām tajos pašos posmos. ''McLaren'' piloti Noriss un Piastri finišēja kāpjot uz goda pjedestāla. Sacīkstes bija notikumiem bagātas; Verstapens un Leklērs attiecīgi sacīkstes sākumā un beigās saslīdēja, kā rezultātā Leklēra formulai sabojāja priekšējo kreiso piekari. Tikmēr [[Liams Losons]], kura automašīnai bija problēmas, ietriecās Gaslī, kurš ietriecās sienā, un Izakā Hadžarā, kurš avarēja četrpadsmitā pagrieziena. Finišējot septītajā vietā, Kolapinto uzlaboja savu labāko rezultātu — desmito vietu, neskatoties uz to, ka sacīkstes sākumā viņš ietriecās [[Luiss Hamiltons|Hamiltonā]], atstājot pēdējam bojājumus, kas ietekmēja viņa automašīnas sniegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-thrilling-miami-grand-prix-from-norris-and-piastri.2bxaKuYKJjxlXx8KOJf7lc |title=Antonelli wins thrilling Miami Grand Prix from Norris and Piastri |date=3 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1 |location=Miami International Autodrome, Miami, Florida}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas vidus ===
[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] [[Džordžs Rasels|Rasels]] izcīnīja sprinta sacensībās pirmās starta pozīcijas. Sprinta laikā viņš sastrīdējās ar komandas biedru [[Kimi Antonelli|Antonelli]], kurš vairākas reizes nobrauca no trases, cenšoties izvirzīties vadībā. Rasels galu galā uzvarēja sacensībās, apsteidzot [[Lando Noriss|Norisu]] un Antonelli, pēdējam noslīdot uz trešo vietu pēc tam, kad viņš vēlreiz mēģināja apdzīt Raselu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clings-on-to-win-canada-sprint-after-clashing-with-antonelli.6Ggn92sBNEdqizMYOT44fb |title=Russell clings on to win Canada Sprint after clashing with Antonelli |date=23 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Rasels pašās sacīkstēs izcīnīja pirmās starta pozīcijas; atkal viņš cīnījās ar Antonelli par vadību, lai gan Rasels bija spiests izstāties no sacīkstēm un cīņas par uzvaru, Antonelli izcīnīja savu ceturto uzvaru pēc kārtas pēc spēka agregāta atteices. Tieši aiz viņa [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] uzlaboja savu augstāko rezultātu ''Ferrari'' komandā, finišējot otrajā vietā, [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]] izcīnot savu un ''Red Bull'' pirmo sezonas goda pjedestālu, atpaliekot no Hamiltona. Seši piloti izstājās, tostarp Noriss, kuram sabojājās pārnesumkārba, un [[Serhio Peress]], kuram ''Cadillac'' pirmo reizi izstājās spontānas piekares atteices dēļ. Tikmēr [[Franko Kolapinto]] finišēja sestajā vietā, bet [[Oskars Piastri]] izcīnīja bezjēdzīgu finišu, ietriecoties [[Aleksandrs Albons|Aleksandrā Albonā]] un radušos bojājumu dēļ viņš bija spiests doties boksos, saņemot desmit sekunžu sodu, kas apstiprināja viņa bezjēdzīgo finišu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-dramatic-canadian-grand-prix-as-russell-retires-amid-thrilling-mercedes-battle.MzvclJaqCidlYMUXonuDq |title=Antonelli wins dramatic Canadian Grand Prix as Russell retires amid thrilling Mercedes battle |date=24 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti un kopvērtējums ==
&lt;div style=&quot;overflow-x: auto;&quot;&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Round
!''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]''{{Efn|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[2026. gada Maiami Grand Prix|Maiami]], [[2026. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[2026. gada Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' izcīņas notiks sprinta formātā.&lt;ref name=&quot;sprint&quot; /&gt;|name=sprint locations}}
!nowrap|''Pole position'']
!nowrap|Ātrākais aplis
!nowrap|Uzvarētājs (pilots)
!nowrap|Uzvarētājs (konstruktors)
!class=&quot;unsortable&quot;|{{piezīme|Atskaite|Sacīkšu atskaite}}
|-
! 1
| {{flaga|Austrālija}}[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; nowrap|{{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; nowrap|{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Austrālijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 2
| {{flaga|Ķīna}}[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 3
| {{flaga|Japāna}}[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Japānas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 4
| {{flaga|ASV}}[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Maiami Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 5
| {{flaga|Kanāda}}[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Kanādas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 6
| {{flaga|Monako}}[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Monako Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 7
| {{flaga|Spānija}}[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 8
| {{flaga|Austrija}}[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Austrijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 9
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 10
| {{flaga|Beļģija}}[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Beļģijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 11
| {{flaga|Ungārija}}[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Ungārijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 12
| {{flaga|Nīderlande}}[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 13
| {{flaga|Itālija}}[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Itālijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 14
| {{flaga|Spānija}}[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Spānijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 15
| {{flaga|Azerbaidžāna}}[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Azerbaidžānas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 16
| {{flaga|Singapūra}}[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Singapūras Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 17
| {{flaga|ASV}}[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada ASV Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 18
| {{flaga|Meksika}}[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Meksikas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 19
| {{flaga|Brazīlija}}[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Sanpaulu Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 20
| {{flaga|ASV}}[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Lasvegasas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 21
| {{flaga|Katara}}[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Kataras Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 22
| {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}}[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Abū Dabī Grand Prix|Atskaite]]
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=&quot;7&quot;|Avots:&lt;ref name=&quot;2026 calendar&quot; /&gt;
|}
&lt;/div&gt;

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{F1 sezonas}}

[[Kategorija:Formula 1 sezonas]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|F1]]</text>
      <sha1>7diwlxo4o4ds0qb7oojrfwjbmksvsyj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ekspertu asambleja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625138</id>
    <revision>
      <id>4486168</id>
      <parentid>4433092</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:19:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486168</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9512" sha1="ehr69mmikbc9gioibwowtyj58prdsi9" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Ekspertu asambleja
 | native_name        = مجلس خبرگان رهبری
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = Emblem_of_Iran.svg
 | coa_res            = 110px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 
 | house_type         =
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = Priekšsēdētājs
 | leader1            = [[Mohameds Ali Movaheds Kermani]]
 | party1             = [[Konservatīvie (Irāna)|Konservatīvie]]
 | election1          = {{dat|2024|5|21|Ģ|bez}}
 | leader2_type       =
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = '''88'''
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = Parliamentaoe6.svg
 | structure1_res     = 250px 
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     = 
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  = 
{{legend|#0077B6|[[Konservatīvie (Irāna)|Konservatīvie]] (59)}}
{{legend|#48D1CC|[[Reformisti (Irāna)|Reformisti]] (1)}}
{{legend|#CDCDCD|[[Neatkarīgais politiķis|Neatkarīgie]] (26)}}
{{legend|#FFFFFF|vakantās vietas (2)}}
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | term_length        = 8 gadi&lt;ref name=&quot;OUP&quot; /&gt;
 | voting_system1     = '''Daudzmandātu apgabalos:''' vēlēšanas par politiskajiem blokiem, pēc relatīvā vairākuma principu&lt;br /&gt;'''Vienmandātu apgabalos:''' viens uzvarētājs, kurš vēlēšanās iegūst vairākumu balsu&lt;ref name=&quot;OUP&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |first1=Dieter |last1=Nohlen |first2=Florian |last2=Grotz |first3=Christof |last3=Hartmann |year=2001 |title=Elections in Asia: A Data Handbook |chapter=Iran |volume=I |publisher=[[Oxford University Press]] |page=64 |isbn=0-19-924958-X}}&lt;/ref&gt;
 | voting_system2     =
 | last_election1     = [[2024. gada Irānas Ekspertu asamblejas vēlēšanas|2024. gada 1. martā]]
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = 
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = 
 | website            = {{URL|http://www.majlesekhobregan.ir/}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Ekspertu asambleja''',&lt;ref name=&quot;asamb&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LSM skaidro: Kāda ir Irānas varas struktūra un kas ir potenciālie valsts līdera amata kandidāti |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-lsm-skaidro-kada-ir-iranas-varas-struktura-un-kas-ir-potencialie-valsts-lidera-amata-kandidati.a637000 |accessdate={{dat|2026|3|8||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|3|2||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; ({{val|fa|رهبر جمهوری اسلامی ایران}}, burtiski tulkojot— ‘Vadības ekspertu asambleja’) zināma arī kā '''Ekspertu sapulce''',&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Irānā izraudzīts Hāmenejī pēctecis; Izraēla sola vērsties pret jauno valsts augstāko līderi |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2026-irana-izraudzits-hameneji-pectecis-izraela-sola-versties-pret-jauno-valsts-augstako-lideri.a637933/ |accessdate={{dat|2026|3|8||bez}} |work=lsm.lv |date={{dat|2026|3|8||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; ir [[Irāna]]s padomdevēja institūcija, kas ir pilnvarota iecelt, uzraudzīt un atcelt [[Irānas Augstākais vadītājs|Irānas Augstāko vadītāju]].&lt;ref&gt;[[Irānas Konstitūcija]]s 107. pants&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Irānas Konstitūcijas 111. pants&lt;/ref&gt; Visiem tieši ievēlētajiem locekļiem vispirms ir jāiziet [[Aizbildņu padome]]s pārbaude, kuras locekļus savukārt tieši vai netieši ieceļ augstākais vadītājs.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=14 December 2015 |title=Rafsanjani breaks taboo over selection of Iran's next supreme leader |url=https://www.theguardian.com/world/2015/dec/14/rafsanjani-breaks-taboo-over-selection-of-irans-next-supreme-leader |archive-url=https://web.archive.org/web/20161218132154/https://www.theguardian.com/world/2015/dec/14/rafsanjani-breaks-taboo-over-selection-of-irans-next-supreme-leader |archive-date=18 December 2016 |access-date=17 December 2016 |newspaper=[[The Guardian]] }}&lt;/ref&gt; Šāda kārtība ir izraisījusi strīdus, jo daudzi reformistu vai opozīcijas kandidāti tiek izslēgti, ierobežojot Ekspertu asamblejas ievēlētāju izvēles iespējas.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Edwards |first1=Christian |title=Who’s running Iran now that the supreme leader is dead? |url=https://www.cnn.com/2026/03/01/middleeast/iran-new-supreme-leader-khamenei-dead-intl-latam |accessdate={{dat|2026|3|8||bez}} |work=[[CNN]] |date={{dat|2026|3|1||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Asambleju veido 88 [[Šiītu islāms|šiītu islāma]] garīdznieki (eksperti), kas tiek ievēlēti no rūpīgi pārbaudītu kandidātu sarakstiem&lt;ref name=&quot;servat.unibe.ch&quot;&gt;{{cite web |url=http://www.servat.unibe.ch/icl/ir00000_.html |title=ICL – Iran – Constitution |author=Prof. Dr. Axel Tschentscher, LL.M. |website=servat.unibe.ch |access-date=6 April 2018 |archive-date=21 August 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180821093931/http://www.servat.unibe.ch/icl/ir00000_.html }}&lt;/ref&gt; (2016. gadā Aizbildņu padome apstiprināja 166 kandidātus no 801 kandidāta, kas pieteicās kandidēt uz amatu),&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Elections in Iran: The great candidate cull: Choose any candidate you like—after the mullahs have excluded reformers|url=https://www.economist.com/news/middle-east-and-africa/21693277-choose-any-candidate-you-likeafter-mullahs-have-excluded-reformers-great|access-date=20 February 2016|newspaper=[[The Economist]]|date=20 February 2016}}&lt;/ref&gt; tiešā atklātā balsojumā uz astoņu gadu termiņu.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.dur.ac.uk/resources/iranian.studies/Policy%20Brief%201.pdf |archive-url=https://wayback.archive-it.org/all/20070630133328/http://www.dur.ac.uk/resources/iranian.studies/Policy%20Brief%201.pdf |archive-date=30 June 2007 |title=Understanding Iran's Assembly of Experts |access-date=2012-07-28}}&lt;/ref&gt; Sapulces locekļu skaits ir svārstījies no 82 ievēlētajiem 1982. gadā līdz 88 ievēlētajiem 2016. gadā. Pašreizējie likumi nosaka, ka asamblejai jāsanāk vismaz divas reizes sešos mēnešos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=.::  www.Kobregan.ir  ::. |url=http://www.khobregan.ir/persian/ashnaee/07.htm |website=www.khobregan.ir |accessdate={{dat|2026|3|8||bez}} |language=fa |archive-date={{dat|2007|03|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070309141123/http://www.khobregan.ir/persian/ashnaee/07.htm }}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Irānas konstitūcijas 111. pantu &quot;ikreiz, kad Vadītājs kļūst nespējīgs pildīt savus konstitucionālos pienākumus vai zaudē kādu no 5. un 109. pantā minētajām kvalifikācijām, vai kļūst zināms, ka viņam sākotnēji nebija dažu no kvalifikācijām, viņš tiks atlaists.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite web |title=Assembly of Experts |url=https://www.unitedagainstnucleariran.com/government-institution/assembly-of-experts |access-date=2026-02-25 |website=UANI |language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr pārejas process notika tikai vienu reizi, pēc tā laika Irānas līdera [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī|Homeinī]] nāves, un tas paaugstināja nākamā Augstākā vadītāja [[Alī Hāmenejī|Hāmenejī]] ar &quot;zemākas reliģiskās kvalifikācijas&quot; statusu no ''[[Hujjat al-Islam|hojatoleslam]]'' statusa uz augstāko [[ājatolla]]s pakāpi amata pēctecības nolūkos.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Faktiski asambleja kalpo tikai Augstākā vadītāja uzskatu apstiprināšanai, viņa vadības slavēšanai un ir kļuvusi par ceremoniālu institūciju bez jebkādas reālas varas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Moving to a post-Khamenei era: The role of the Assembly of Experts - Middle East Institute |url=https://mei.edu/publication/moving-post-khamenei-era-role-assembly-experts/}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 3. martā, [[Irānas karš (2026)|2026. gada Irānas kara]] laikā, ASV un Izraēlas gaisa spēku triecienā sabojāja Ekspertu asamblejas biroja ēku [[Kuma|Kumā]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Ravid |first=Barak |date=2026-03-03 |title=Israel bombs council choosing Iran's next supreme leader, official says |url=https://www.axios.com/2026/03/03/iran-supreme-leader-council-israel-strike |access-date=2026-03-03 |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt;

== 1979. gada Ekspertu asamblejas vēlēšanas ==
Tuvojoties 1979. gada 3. augusta Ekspertu asamblejas vēlēšanām, [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī|Rūhollāhs Homeinī]] sāka dod mājienus Irānas tautai, kurus kandidātus viņiem vajadzētu atbalstīt un no kuriem vajadzētu izvairīties. Homeinī raksturoja opozīciju kā &quot;rietumnieciskus intelektuāļus, marksistus un morāli korumpētas laicīgās grupas&quot;, kas netic islāmam vai kas iebilda pret Irānas Islāma Republikas izveidi. Ekspertu asamblejas vēlēšanu rezultāti sasniedza Homeinī mērķus, jo 68 % ievēlēto pārstāvju bija [[Šiītu islāms|šiītu islāma]] garīdznieki jeb 50 no 73 locekļiem bija garīdznieki.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|author=Arshin Adib-Moghaddam|title=A Critical Introduction to Khomeini|date=2014|publisher=[[Cambridge University Press]]|isbn=978-1-107-72906-3|pages=109–116}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Irānas politika]]
[[Kategorija:Irāna]]</text>
      <sha1>ehr69mmikbc9gioibwowtyj58prdsi9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Dejelnieks/Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls</title>
    <ns>2</ns>
    <id>625930</id>
    <revision>
      <id>4485989</id>
      <parentid>4485923</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T12:39:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4485989</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36342" sha1="p1a29efumcf3fbjq5j5awkw2abbcqo0" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;. 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā tēlnieki darbojas pārī vai grupās, veidojot vērienīgas, liela mēroga kompozīcijas, kas parasti tiek izvietotas Pasta salā. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi rada savu darbu, demonstrējot personīgo māksliniecisko redzējumu. Papildus sacensību skulptūrām festivāla teritorijā tiek izvietotas arī ledus fotoskulptūras, dekoratīvie objekti.

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Kopējais ledus objektu skaits festivālā parasti pārsniedz 60.

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz novembrim. Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, kā arī skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Starptautiskā žūrija (2025. gadā — 6 eksperti) piešķir 1., 2. un 3. vietu abās kategorijās, kā arī Žūrijas simpātijas balvas un Skatītāju simpātijas balvu. Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc četriem kritērijiem: tēmas atspoguļojums, mākslinieciskā izpausme, tehniskais izpildījums un radošums. 50% no vērtējuma veido dalībnieku savstarpējs aizklāts vērtējums, bet otrus 50% — žūrijas komisijas vērtējums.

26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā) darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (kopš 2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
Jelgavas Ledus skulptūru festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
|
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
|
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000 — 46 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 000&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| &gt;80 000
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| 
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXVI festivāls &quot;Visuma stāsts&quot; ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>p1a29efumcf3fbjq5j5awkw2abbcqo0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485993</id>
      <parentid>4485989</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T13:27:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Veidošanas process */</comment>
      <origin>4485993</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37770" sha1="jkvkromfgjlszrb81k8r3juxrx64krs" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā tēlnieki darbojas pārī vai grupās, veidojot vērienīgas, liela mēroga kompozīcijas, kas parasti tiek izvietotas Pasta salā. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi rada savu darbu, demonstrējot personīgo māksliniecisko redzējumu. Papildus sacensību skulptūrām festivāla teritorijā tiek izvietotas arī ledus fotoskulptūras, dekoratīvie objekti.

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Kopējais ledus objektu skaits festivālā parasti pārsniedz 60.

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz novembrim. Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, kā arī skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Starptautiskā žūrija (2025. gadā — 6 eksperti) piešķir 1., 2. un 3. vietu abās kategorijās, kā arī Žūrijas simpātijas balvas un Skatītāju simpātijas balvu. Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc četriem kritērijiem: tēmas atspoguļojums, mākslinieciskā izpausme, tehniskais izpildījums un radošums. 50% no vērtējuma veido dalībnieku savstarpējs aizklāts vērtējums, bet otrus 50% — žūrijas komisijas vērtējums.

26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā) darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (kopš 2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
Jelgavas Ledus skulptūru festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXVI festivāls &quot;Visuma stāsts&quot; ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>jkvkromfgjlszrb81k8r3juxrx64krs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485995</id>
      <parentid>4485993</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T13:43:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4485995</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38954" sha1="qalo10sw06k7j7djzqd2hqsaq1mxu3o" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā tēlnieki darbojas pārī vai grupās, veidojot vērienīgas, liela mēroga kompozīcijas, kas parasti tiek izvietotas Pasta salā. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi rada savu darbu, demonstrējot personīgo māksliniecisko redzējumu. Papildus sacensību skulptūrām festivāla teritorijā tiek izvietotas arī ledus fotoskulptūras, dekoratīvie objekti.

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Kopējais ledus objektu skaits festivālā parasti pārsniedz 60.

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz novembrim. Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, kā arī skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Starptautiskā žūrija (2025. gadā — 6 eksperti) piešķir 1., 2. un 3. vietu abās kategorijās, kā arī Žūrijas simpātijas balvas un Skatītāju simpātijas balvu. Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc četriem kritērijiem: tēmas atspoguļojums, mākslinieciskā izpausme, tehniskais izpildījums un radošums. 50% no vērtējuma veido dalībnieku savstarpējs aizklāts vērtējums, bet otrus 50% — žūrijas komisijas vērtējums.

26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā) darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (kopš 2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
Jelgavas Ledus skulptūru festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXVI festivāls &quot;Visuma stāsts&quot; ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ice Sculpture Festival 2008 - panoramio.jpg|thumb|300px|10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ledus skulptūras Ģintermuižā - panoramio.jpg|thumb|300px|12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ice Misteries - panoramio.jpg|thumb|300px|14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
&lt;/gallery&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ 13. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
|-
!&lt;gallery&gt;
Attēls:Cold beer bar - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (2).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (1).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (3).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (4).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights, arts - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Very cool girl. Ice, lights, arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Whiskey on ice viking boat - panoramio.jpg|thumb|800px|
&lt;/gallery&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>qalo10sw06k7j7djzqd2hqsaq1mxu3o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485996</id>
      <parentid>4485995</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T13:43:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Attēlu galerija */</comment>
      <origin>4485996</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38945" sha1="ramlnz0rgl8u5eypxmlg899zpn5w501" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā tēlnieki darbojas pārī vai grupās, veidojot vērienīgas, liela mēroga kompozīcijas, kas parasti tiek izvietotas Pasta salā. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi rada savu darbu, demonstrējot personīgo māksliniecisko redzējumu. Papildus sacensību skulptūrām festivāla teritorijā tiek izvietotas arī ledus fotoskulptūras, dekoratīvie objekti.

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Kopējais ledus objektu skaits festivālā parasti pārsniedz 60.

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz novembrim. Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, kā arī skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Starptautiskā žūrija (2025. gadā — 6 eksperti) piešķir 1., 2. un 3. vietu abās kategorijās, kā arī Žūrijas simpātijas balvas un Skatītāju simpātijas balvu. Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc četriem kritērijiem: tēmas atspoguļojums, mākslinieciskā izpausme, tehniskais izpildījums un radošums. 50% no vērtējuma veido dalībnieku savstarpējs aizklāts vērtējums, bet otrus 50% — žūrijas komisijas vērtējums.

26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā) darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (kopš 2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
Jelgavas Ledus skulptūru festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXVI festivāls &quot;Visuma stāsts&quot; ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ice Sculpture Festival 2008 - panoramio.jpg|thumb|300px|10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ledus skulptūras Ģintermuižā - panoramio.jpg|thumb|300px|12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ice Misteries - panoramio.jpg|thumb|300px|14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
&lt;/gallery&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
|-
!&lt;gallery&gt;
Attēls:Cold beer bar - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (2).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (1).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (3).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (4).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights, arts - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Very cool girl. Ice, lights, arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Whiskey on ice viking boat - panoramio.jpg|thumb|800px|
&lt;/gallery&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>ramlnz0rgl8u5eypxmlg899zpn5w501</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485999</id>
      <parentid>4485996</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T13:48:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Veidošanas process */</comment>
      <origin>4485999</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39298" sha1="rxbwyvwrs93qwx6ng1fwvhejm30n5cx" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā tēlnieki darbojas pārī vai grupās, veidojot vērienīgas, liela mēroga kompozīcijas, kas parasti tiek izvietotas Pasta salā. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi rada savu darbu, demonstrējot personīgo māksliniecisko redzējumu. Papildus sacensību skulptūrām festivāla teritorijā tiek izvietotas arī ledus fotoskulptūras, dekoratīvie objekti.

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Kopējais ledus objektu skaits festivālā parasti pārsniedz 60.

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz novembrim. Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, kā arī skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; Siltāku ziemu apstākļos priekšrocības iegūst tēlnieki, kuri veido kompaktus, lakoniskus tēlus bez sīkām detaļām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://laikraksts.com/laikraksti/Latvietis786.pdf|title=Māra Branča skatījums
25 gadu svētki Jelgavas ledus skulptūru festivālam|publisher=Sterling Star Pty Ltd|work=Laikraksts &quot;Latvietis&quot;}}&lt;/ref&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Starptautiskā žūrija (2025. gadā — 6 eksperti) piešķir 1., 2. un 3. vietu abās kategorijās, kā arī Žūrijas simpātijas balvas un Skatītāju simpātijas balvu. Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc četriem kritērijiem: tēmas atspoguļojums, mākslinieciskā izpausme, tehniskais izpildījums un radošums. 50% no vērtējuma veido dalībnieku savstarpējs aizklāts vērtējums, bet otrus 50% — žūrijas komisijas vērtējums.

26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā) darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (kopš 2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
Jelgavas Ledus skulptūru festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXVI festivāls &quot;Visuma stāsts&quot; ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ice Sculpture Festival 2008 - panoramio.jpg|thumb|300px|10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ledus skulptūras Ģintermuižā - panoramio.jpg|thumb|300px|12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ice Misteries - panoramio.jpg|thumb|300px|14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
&lt;/gallery&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
|-
!&lt;gallery&gt;
Attēls:Cold beer bar - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (2).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (1).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (3).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (4).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights, arts - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Very cool girl. Ice, lights, arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Whiskey on ice viking boat - panoramio.jpg|thumb|800px|
&lt;/gallery&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>rxbwyvwrs93qwx6ng1fwvhejm30n5cx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486004</id>
      <parentid>4485999</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:17:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4486004</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41162" sha1="se7sn3k90pyxerwqvv80ntje6g2qx07" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām&lt;ref name=&quot;auz&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://laikraksts.com/laikraksti/Latvietis786.pdf|title=Māra Branča skatījums
25 gadu svētki Jelgavas ledus skulptūru festivālam|publisher=Sterling Star Pty Ltd|work=Laikraksts &quot;Latvietis&quot;}}&lt;/ref&gt;, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā divi tēlnieki kopā veido skulptūru no diviem rūpnieciskiem ledus blokiem (210 × 110 × 50 cm); skulptūras augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi veido skulptūru no viena ledus bloka (180 × 105 × 50 cm). Katram tēlniekam obligāti jāpiedalās abās kategorijās.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=NOLIKUMS 
27. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|url=https://kultura.jelgava.lv/wp-content/uploads/2025/09/LEDUS_NOLIKUMS.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Komandu skulptūras parasti tiek izvietotas Pasta salā. 

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā [[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Iepriekšējos gados bija daļa no maksas teritorijas, 2026. gadā (XXVII) pārtaps par brīvi pieejamu svētku zonu. Papildu tam, darbosies atrakcijas un karuseļi, kā arī ziemas “viesmīlības zona” ar plašu gardumu un uzkodu klāstu, karsto un auksto dzērienu izvēli un amatnieku darinājumiem. Iestājoties tumšākam laikam, svētku atmosfēru paspilgtinās arī lāzeršovs – tas notiks ar atkārtojumiem, un būs skatāms no jebkuras vietas festivāla teritorijā.&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz 20. novembrim.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros, atkarībā no pārstāvētās valsts, transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

==== Dalībnieki ====
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Saskaņā ar Eiropas Savienībā noteikto kārtību, kopš 2022. gada konkursā nedrīkst piedalīties mākslinieki no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kuri pārstāv citu valsti. Festivāla laikā dalībnieki tiek izmitināti 4 zvaigžņu viesnīcā — vienā numurā divi vienas komandas pārstāvji — un nodrošināti ar ēdināšanu trīs reizes dienā. Festivāla gaitā radītās ledus skulptūras juridiski kļūst par organizatoru īpašumu, savukārt gan skulptūru autori, gan organizatori patur tiesības brīvi izmantot darbu fotogrāfijas un video.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Vispirms tiek veidotas komandu skulptūras, pēc tam — individuālās. Gan komandu, gan individuālās skulptūras atrodas zem nojumēm, kas nosaka skulptūru augstuma un platuma limitus.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; Siltāku ziemu apstākļos priekšrocības iegūst tēlnieki, kuri veido kompaktus, lakoniskus tēlus bez sīkām detaļām.&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc sešiem kritērijiem: pirmais iespaids, tehniskais izpildījums, proporcijas un simetrija, kreativitāte, mākslinieciskā vērtība un atbilstība skicei.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; 26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ Naudas balvas
! Vieta
! Komandu kategorija
! Individuāla kategorija
|-
| 1. vieta
| 2500 €
| 1000 €
|-
| 2. vieta
| 1500 €
| 700 €
|-
| 3. vieta
| 1000 €
| 500 €
|}
Žūrija pēc saviem ieskatiem var piešķirt arī papildbalvas, kuru kopsumma nepārsniedz 1000 €.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā)&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt; darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
2004. gadā&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXVI festivāls &quot;Visuma stāsts&quot; ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ice Sculpture Festival 2008 - panoramio.jpg|thumb|300px|10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ledus skulptūras Ģintermuižā - panoramio.jpg|thumb|300px|12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ice Misteries - panoramio.jpg|thumb|300px|14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
&lt;/gallery&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
|-
!&lt;gallery&gt;
Attēls:Cold beer bar - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (2).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (1).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (3).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (4).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights, arts - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Very cool girl. Ice, lights, arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Whiskey on ice viking boat - panoramio.jpg|thumb|800px|
&lt;/gallery&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>se7sn3k90pyxerwqvv80ntje6g2qx07</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486017</id>
      <parentid>4486004</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:54:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Laureāti un balvu ieguvēji */</comment>
      <origin>4486017</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44304" sha1="3axkovem7efipyrdo36mt3yg0y6hd8t" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām&lt;ref name=&quot;auz&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://laikraksts.com/laikraksti/Latvietis786.pdf|title=Māra Branča skatījums
25 gadu svētki Jelgavas ledus skulptūru festivālam|publisher=Sterling Star Pty Ltd|work=Laikraksts &quot;Latvietis&quot;}}&lt;/ref&gt;, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā divi tēlnieki kopā veido skulptūru no diviem rūpnieciskiem ledus blokiem (210 × 110 × 50 cm); skulptūras augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi veido skulptūru no viena ledus bloka (180 × 105 × 50 cm). Katram tēlniekam obligāti jāpiedalās abās kategorijās.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=NOLIKUMS 
27. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|url=https://kultura.jelgava.lv/wp-content/uploads/2025/09/LEDUS_NOLIKUMS.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Komandu skulptūras parasti tiek izvietotas Pasta salā. 

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā [[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Iepriekšējos gados bija daļa no maksas teritorijas, 2026. gadā (XXVII) pārtaps par brīvi pieejamu svētku zonu. Papildu tam, darbosies atrakcijas un karuseļi, kā arī ziemas “viesmīlības zona” ar plašu gardumu un uzkodu klāstu, karsto un auksto dzērienu izvēli un amatnieku darinājumiem. Iestājoties tumšākam laikam, svētku atmosfēru paspilgtinās arī lāzeršovs – tas notiks ar atkārtojumiem, un būs skatāms no jebkuras vietas festivāla teritorijā.&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz 20. novembrim.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros, atkarībā no pārstāvētās valsts, transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

==== Dalībnieki ====
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Saskaņā ar Eiropas Savienībā noteikto kārtību, kopš 2022. gada konkursā nedrīkst piedalīties mākslinieki no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kuri pārstāv citu valsti. Festivāla laikā dalībnieki tiek izmitināti 4 zvaigžņu viesnīcā — vienā numurā divi vienas komandas pārstāvji — un nodrošināti ar ēdināšanu trīs reizes dienā. Festivāla gaitā radītās ledus skulptūras juridiski kļūst par organizatoru īpašumu, savukārt gan skulptūru autori, gan organizatori patur tiesības brīvi izmantot darbu fotogrāfijas un video.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Vispirms tiek veidotas komandu skulptūras, pēc tam — individuālās. Gan komandu, gan individuālās skulptūras atrodas zem nojumēm, kas nosaka skulptūru augstuma un platuma limitus.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; Siltāku ziemu apstākļos priekšrocības iegūst tēlnieki, kuri veido kompaktus, lakoniskus tēlus bez sīkām detaļām.&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc sešiem kritērijiem: pirmais iespaids, tehniskais izpildījums, proporcijas un simetrija, kreativitāte, mākslinieciskā vērtība un atbilstība skicei.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; 26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ Naudas balvas
! Vieta
! Komandu kategorija
! Individuāla kategorija
|-
| 1. vieta
| 2500 €
| 1000 €
|-
| 2. vieta
| 1500 €
| 700 €
|-
| 3. vieta
| 1000 €
| 500 €
|}
Žūrija pēc saviem ieskatiem var piešķirt arī papildbalvas, kuru kopsumma nepārsniedz 1000 €.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā)&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt; darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
2004. gadā&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

=== XXV festivāls (2024) ===
Rezultāti:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2024/02/05/25-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=25. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Klauns&quot; || Vaclavs Lemons || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Papardes zieds&quot; || Agnese Rudzīte-Kirillova || Latvija
|-
| 3. vieta || &quot;Dabas apslēptais zelts&quot; || Ludo Roders || Nīderlande
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Džizo&quot; || Kristaps Andersons || Latvija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Īslaicīga konverģence&quot; || Santiago Gonzalez || Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Orangutāni&quot; || Vaclavs Lemons, Mariāns Maršaleks || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Selfijs&quot; || Tautvils Poviļonis, Marijus Petrausks || Lietuva
|-
| 3. vieta || &quot;Nākotne&quot; || Cerenbats Dašbaldžirs, Altanhū Hišigdalajs || Mongolija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Laika grāmatas&quot; || Arsentii Samoilov / Marius Skudžinskas || Ukraina / Lietuva 
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Par tīru gaisu un ūdeni mūsu zemei&quot; || Mindaugas Tendziagolskis, Ainars Zingniks || Lietuva / Latvija
|}

=== XXVI festivāls (2025) ===
7. februārī, Jelgavā noslēdzās 26. Starptautiskais Ledus skulptūru konkurss, kas pulcēja 30 māksliniekus no 13 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/ledus-skulpturu-festivals-jelgava-sacies-noskaidroti-labako-skulpturu-autori/|title=Ledus skulptūru festivāls Jelgavā sācies; noskaidroti labāko skulptūru autori|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-06-24|date=2025-02-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}

=== XXVII festivāls (2026) ===
7. februārī, Jelgavā tika noskaidroti konkursa laureāti. 20 tēlnieki no 12 valstīm veidoja ledus mākslas darbi par tēmu &quot;Ilūzijas spēks&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2026/02/07/pazinoti-27-starptautiska-ledus-skulpturu-konkursa-laureati/|title=Paziņoti 27. Starptautiskā ledus skulptūru konkursa laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Viens solis&quot; || Tautvils Povilioni || Lietuva
|-
| 2. vieta || &quot;Ilūzijas svars&quot; || Evangelos Stafylidis || Vācija
|-
| 3. vieta || &quot;MAYA&quot; || I Made Sutama || Indonēzija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Paša uzspiesta atbrīvošanās&quot; || Altankhuu Khishigdalai, Enkhbat Damdin || Mongolija
|-
| 2. vieta || &quot;Portreta ilūzija&quot; || Inna Tkachivska, Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| 3. vieta || &quot;Līniju mirāža&quot; || Andres Rattasepp, Raigo Kannike || Igaunija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Žūrijas simpātiju balva
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| &quot;Eksperiments&quot; || Zīle Ozoliņa-Šneidere || Latvija
|-
| &quot;Ritms&quot; || Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| &quot;Garlaicība&quot; || Altankhuu Khishigdalai || Mongolija
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ice Sculpture Festival 2008 - panoramio.jpg|thumb|300px|10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ledus skulptūras Ģintermuižā - panoramio.jpg|thumb|300px|12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ice Misteries - panoramio.jpg|thumb|300px|14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
&lt;/gallery&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
|-
!&lt;gallery&gt;
Attēls:Cold beer bar - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (2).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (1).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (3).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (4).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights, arts - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Very cool girl. Ice, lights, arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Whiskey on ice viking boat - panoramio.jpg|thumb|800px|
&lt;/gallery&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>3axkovem7efipyrdo36mt3yg0y6hd8t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486018</id>
      <parentid>4486017</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T14:55:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486018</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44520" sha1="er952zj93qbsvn8cql8pyk8sot1jkn1" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām&lt;ref name=&quot;auz&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://laikraksts.com/laikraksti/Latvietis786.pdf|title=Māra Branča skatījums
25 gadu svētki Jelgavas ledus skulptūru festivālam|publisher=Sterling Star Pty Ltd|work=Laikraksts &quot;Latvietis&quot;}}&lt;/ref&gt;, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā divi tēlnieki kopā veido skulptūru no diviem rūpnieciskiem ledus blokiem (210 × 110 × 50 cm); skulptūras augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi veido skulptūru no viena ledus bloka (180 × 105 × 50 cm). Katram tēlniekam obligāti jāpiedalās abās kategorijās.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=NOLIKUMS 
27. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|url=https://kultura.jelgava.lv/wp-content/uploads/2025/09/LEDUS_NOLIKUMS.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Komandu skulptūras parasti tiek izvietotas Pasta salā. 

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā [[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Iepriekšējos gados bija daļa no maksas teritorijas, 2026. gadā (XXVII) pārtaps par brīvi pieejamu svētku zonu. Papildu tam, darbosies atrakcijas un karuseļi, kā arī ziemas “viesmīlības zona” ar plašu gardumu un uzkodu klāstu, karsto un auksto dzērienu izvēli un amatnieku darinājumiem. Iestājoties tumšākam laikam, svētku atmosfēru paspilgtinās arī lāzeršovs – tas notiks ar atkārtojumiem, un būs skatāms no jebkuras vietas festivāla teritorijā.&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz 20. novembrim.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros, atkarībā no pārstāvētās valsts, transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

==== Dalībnieki ====
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Saskaņā ar Eiropas Savienībā noteikto kārtību, kopš 2022. gada konkursā nedrīkst piedalīties mākslinieki no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kuri pārstāv citu valsti. Festivāla laikā dalībnieki tiek izmitināti 4 zvaigžņu viesnīcā — vienā numurā divi vienas komandas pārstāvji — un nodrošināti ar ēdināšanu trīs reizes dienā. Festivāla gaitā radītās ledus skulptūras juridiski kļūst par organizatoru īpašumu, savukārt gan skulptūru autori, gan organizatori patur tiesības brīvi izmantot darbu fotogrāfijas un video.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Vispirms tiek veidotas komandu skulptūras, pēc tam — individuālās. Gan komandu, gan individuālās skulptūras atrodas zem nojumēm, kas nosaka skulptūru augstuma un platuma limitus.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; Siltāku ziemu apstākļos priekšrocības iegūst tēlnieki, kuri veido kompaktus, lakoniskus tēlus bez sīkām detaļām.&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc sešiem kritērijiem: pirmais iespaids, tehniskais izpildījums, proporcijas un simetrija, kreativitāte, mākslinieciskā vērtība un atbilstība skicei.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; 26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ Naudas balvas
! Vieta
! Komandu kategorija
! Individuāla kategorija
|-
| 1. vieta
| 2500 €
| 1000 €
|-
| 2. vieta
| 1500 €
| 700 €
|-
| 3. vieta
| 1000 €
| 500 €
|}
Žūrija pēc saviem ieskatiem var piešķirt arī papildbalvas, kuru kopsumma nepārsniedz 1000 €.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā)&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt; darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
2004. gadā&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXV festivāls (2024) ===
Rezultāti:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2024/02/05/25-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=25. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Klauns&quot; || Vaclavs Lemons || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Papardes zieds&quot; || Agnese Rudzīte-Kirillova || Latvija
|-
| 3. vieta || &quot;Dabas apslēptais zelts&quot; || Ludo Roders || Nīderlande
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Džizo&quot; || Kristaps Andersons || Latvija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Īslaicīga konverģence&quot; || Santiago Gonzalez || Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Orangutāni&quot; || Vaclavs Lemons, Mariāns Maršaleks || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Selfijs&quot; || Tautvils Poviļonis, Marijus Petrausks || Lietuva
|-
| 3. vieta || &quot;Nākotne&quot; || Cerenbats Dašbaldžirs, Altanhū Hišigdalajs || Mongolija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Laika grāmatas&quot; || Arsentii Samoilov / Marius Skudžinskas || Ukraina / Lietuva 
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Par tīru gaisu un ūdeni mūsu zemei&quot; || Mindaugas Tendziagolskis, Ainars Zingniks || Lietuva / Latvija
|}

=== XXVI festivāls (2025) ===
7. februārī, Jelgavā noslēdzās 26. Starptautiskais Ledus skulptūru konkurss, kas pulcēja 30 māksliniekus no 13 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/ledus-skulpturu-festivals-jelgava-sacies-noskaidroti-labako-skulpturu-autori/|title=Ledus skulptūru festivāls Jelgavā sācies; noskaidroti labāko skulptūru autori|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-06-24|date=2025-02-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}

=== XXVII festivāls (2026) ===
7. februārī, Jelgavā tika noskaidroti konkursa laureāti. 20 tēlnieki no 12 valstīm veidoja ledus mākslas darbi par tēmu &quot;Ilūzijas spēks&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2026/02/07/pazinoti-27-starptautiska-ledus-skulpturu-konkursa-laureati/|title=Paziņoti 27. Starptautiskā ledus skulptūru konkursa laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Viens solis&quot; || Tautvils Povilioni || Lietuva
|-
| 2. vieta || &quot;Ilūzijas svars&quot; || Evangelos Stafylidis || Vācija
|-
| 3. vieta || &quot;MAYA&quot; || I Made Sutama || Indonēzija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Paša uzspiesta atbrīvošanās&quot; || Altankhuu Khishigdalai, Enkhbat Damdin || Mongolija
|-
| 2. vieta || &quot;Portreta ilūzija&quot; || Inna Tkachivska, Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| 3. vieta || &quot;Līniju mirāža&quot; || Andres Rattasepp, Raigo Kannike || Igaunija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Žūrijas simpātiju balva
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| &quot;Eksperiments&quot; || Zīle Ozoliņa-Šneidere || Latvija
|-
| &quot;Ritms&quot; || Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| &quot;Garlaicība&quot; || Altankhuu Khishigdalai || Mongolija
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ice Sculpture Festival 2008 - panoramio.jpg|thumb|300px|10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ledus skulptūras Ģintermuižā - panoramio.jpg|thumb|300px|12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ice Misteries - panoramio.jpg|thumb|300px|14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
&lt;/gallery&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
|-
!&lt;gallery&gt;
Attēls:Cold beer bar - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (2).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (1).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (3).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (4).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights, arts - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Very cool girl. Ice, lights, arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Whiskey on ice viking boat - panoramio.jpg|thumb|800px|
&lt;/gallery&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>er952zj93qbsvn8cql8pyk8sot1jkn1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486020</id>
      <parentid>4486018</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:08:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4486020</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44885" sha1="f8wgby5in6dqh5b7oans217gmf8unsk" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām&lt;ref name=&quot;auz&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://laikraksts.com/laikraksti/Latvietis786.pdf|title=Māra Branča skatījums
25 gadu svētki Jelgavas ledus skulptūru festivālam|publisher=Sterling Star Pty Ltd|work=Laikraksts &quot;Latvietis&quot;}}&lt;/ref&gt;, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā divi tēlnieki kopā veido skulptūru no diviem rūpnieciskiem ledus blokiem (210 × 110 × 50 cm); skulptūras augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi veido skulptūru no viena ledus bloka (180 × 105 × 50 cm). Katram tēlniekam obligāti jāpiedalās abās kategorijās.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=NOLIKUMS 
27. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|url=https://kultura.jelgava.lv/wp-content/uploads/2025/09/LEDUS_NOLIKUMS.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Komandu skulptūras parasti tiek izvietotas Pasta salā. Agrīnajos festivālos komandu skulptūras tika veidotas no četriem ledus gabaliem, mūsdienās standarts ir divi rūpnieciski ražoti bloki.&lt;ref name=&quot;vii&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā [[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Iepriekšējos gados bija daļa no maksas teritorijas, 2026. gadā (XXVII) pārtaps par brīvi pieejamu svētku zonu. Papildu tam, darbosies atrakcijas un karuseļi, kā arī ziemas “viesmīlības zona” ar plašu gardumu un uzkodu klāstu, karsto un auksto dzērienu izvēli un amatnieku darinājumiem. Iestājoties tumšākam laikam, svētku atmosfēru paspilgtinās arī lāzeršovs – tas notiks ar atkārtojumiem, un būs skatāms no jebkuras vietas festivāla teritorijā.&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz 20. novembrim.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros, atkarībā no pārstāvētās valsts, transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

==== Dalībnieki ====
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Saskaņā ar Eiropas Savienībā noteikto kārtību, kopš 2022. gada konkursā nedrīkst piedalīties mākslinieki no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kuri pārstāv citu valsti. Festivāla laikā dalībnieki tiek izmitināti 4 zvaigžņu viesnīcā — vienā numurā divi vienas komandas pārstāvji — un nodrošināti ar ēdināšanu trīs reizes dienā. Festivāla gaitā radītās ledus skulptūras juridiski kļūst par organizatoru īpašumu, savukārt gan skulptūru autori, gan organizatori patur tiesības brīvi izmantot darbu fotogrāfijas un video.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Vispirms tiek veidotas komandu skulptūras, pēc tam — individuālās. Gan komandu, gan individuālās skulptūras atrodas zem nojumēm, kas nosaka skulptūru augstuma un platuma limitus.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; Siltāku ziemu apstākļos priekšrocības iegūst tēlnieki, kuri veido kompaktus, lakoniskus tēlus bez sīkām detaļām.&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; Apgaismojumam ir nozīmīga loma skulptūru uztvērē — vakara stundās gaismas spēles ledū ļauj labāk ieraudzīt faktūras, formas un ledus dzidrumos izcirstās detaļas.&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc sešiem kritērijiem: pirmais iespaids, tehniskais izpildījums, proporcijas un simetrija, kreativitāte, mākslinieciskā vērtība un atbilstība skicei.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; 26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ Naudas balvas
! Vieta
! Komandu kategorija
! Individuāla kategorija
|-
| 1. vieta
| 2500 €
| 1000 €
|-
| 2. vieta
| 1500 €
| 700 €
|-
| 3. vieta
| 1000 €
| 500 €
|}
Žūrija pēc saviem ieskatiem var piešķirt arī papildbalvas, kuru kopsumma nepārsniedz 1000 €.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā)&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt; darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
2004. gadā&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXV festivāls (2024) ===
Rezultāti:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2024/02/05/25-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=25. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Klauns&quot; || Vaclavs Lemons || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Papardes zieds&quot; || Agnese Rudzīte-Kirillova || Latvija
|-
| 3. vieta || &quot;Dabas apslēptais zelts&quot; || Ludo Roders || Nīderlande
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Džizo&quot; || Kristaps Andersons || Latvija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Īslaicīga konverģence&quot; || Santiago Gonzalez || Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Orangutāni&quot; || Vaclavs Lemons, Mariāns Maršaleks || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Selfijs&quot; || Tautvils Poviļonis, Marijus Petrausks || Lietuva
|-
| 3. vieta || &quot;Nākotne&quot; || Cerenbats Dašbaldžirs, Altanhū Hišigdalajs || Mongolija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Laika grāmatas&quot; || Arsentii Samoilov / Marius Skudžinskas || Ukraina / Lietuva 
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Par tīru gaisu un ūdeni mūsu zemei&quot; || Mindaugas Tendziagolskis, Ainars Zingniks || Lietuva / Latvija
|}

=== XXVI festivāls (2025) ===
7. februārī, Jelgavā noslēdzās 26. Starptautiskais Ledus skulptūru konkurss, kas pulcēja 30 māksliniekus no 13 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/ledus-skulpturu-festivals-jelgava-sacies-noskaidroti-labako-skulpturu-autori/|title=Ledus skulptūru festivāls Jelgavā sācies; noskaidroti labāko skulptūru autori|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-06-24|date=2025-02-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}

=== XXVII festivāls (2026) ===
7. februārī, Jelgavā tika noskaidroti konkursa laureāti. 20 tēlnieki no 12 valstīm veidoja ledus mākslas darbi par tēmu &quot;Ilūzijas spēks&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2026/02/07/pazinoti-27-starptautiska-ledus-skulpturu-konkursa-laureati/|title=Paziņoti 27. Starptautiskā ledus skulptūru konkursa laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Viens solis&quot; || Tautvils Povilioni || Lietuva
|-
| 2. vieta || &quot;Ilūzijas svars&quot; || Evangelos Stafylidis || Vācija
|-
| 3. vieta || &quot;MAYA&quot; || I Made Sutama || Indonēzija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Paša uzspiesta atbrīvošanās&quot; || Altankhuu Khishigdalai, Enkhbat Damdin || Mongolija
|-
| 2. vieta || &quot;Portreta ilūzija&quot; || Inna Tkachivska, Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| 3. vieta || &quot;Līniju mirāža&quot; || Andres Rattasepp, Raigo Kannike || Igaunija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Žūrijas simpātiju balva
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| &quot;Eksperiments&quot; || Zīle Ozoliņa-Šneidere || Latvija
|-
| &quot;Ritms&quot; || Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| &quot;Garlaicība&quot; || Altankhuu Khishigdalai || Mongolija
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ice Sculpture Festival 2008 - panoramio.jpg|thumb|300px|10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ledus skulptūras Ģintermuižā - panoramio.jpg|thumb|300px|12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ice Misteries - panoramio.jpg|thumb|300px|14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
&lt;/gallery&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
|-
!&lt;gallery&gt;
Attēls:Cold beer bar - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (2).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (1).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (3).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (4).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights, arts - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Very cool girl. Ice, lights, arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Whiskey on ice viking boat - panoramio.jpg|thumb|800px|
&lt;/gallery&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>f8wgby5in6dqh5b7oans217gmf8unsk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486022</id>
      <parentid>4486020</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:13:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikušo festivālu uzskaitījums */</comment>
      <origin>4486022</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44890" sha1="kqb3wdbry27l503aej9ea7ekn7g3b78" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām&lt;ref name=&quot;auz&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://laikraksts.com/laikraksti/Latvietis786.pdf|title=Māra Branča skatījums
25 gadu svētki Jelgavas ledus skulptūru festivālam|publisher=Sterling Star Pty Ltd|work=Laikraksts &quot;Latvietis&quot;}}&lt;/ref&gt;, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā divi tēlnieki kopā veido skulptūru no diviem rūpnieciskiem ledus blokiem (210 × 110 × 50 cm); skulptūras augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi veido skulptūru no viena ledus bloka (180 × 105 × 50 cm). Katram tēlniekam obligāti jāpiedalās abās kategorijās.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=NOLIKUMS 
27. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|url=https://kultura.jelgava.lv/wp-content/uploads/2025/09/LEDUS_NOLIKUMS.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Komandu skulptūras parasti tiek izvietotas Pasta salā. Agrīnajos festivālos komandu skulptūras tika veidotas no četriem ledus gabaliem, mūsdienās standarts ir divi rūpnieciski ražoti bloki.&lt;ref name=&quot;vii&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā [[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Iepriekšējos gados bija daļa no maksas teritorijas, 2026. gadā (XXVII) pārtaps par brīvi pieejamu svētku zonu. Papildu tam, darbosies atrakcijas un karuseļi, kā arī ziemas “viesmīlības zona” ar plašu gardumu un uzkodu klāstu, karsto un auksto dzērienu izvēli un amatnieku darinājumiem. Iestājoties tumšākam laikam, svētku atmosfēru paspilgtinās arī lāzeršovs – tas notiks ar atkārtojumiem, un būs skatāms no jebkuras vietas festivāla teritorijā.&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz 20. novembrim.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros, atkarībā no pārstāvētās valsts, transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

==== Dalībnieki ====
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Saskaņā ar Eiropas Savienībā noteikto kārtību, kopš 2022. gada konkursā nedrīkst piedalīties mākslinieki no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kuri pārstāv citu valsti. Festivāla laikā dalībnieki tiek izmitināti 4 zvaigžņu viesnīcā — vienā numurā divi vienas komandas pārstāvji — un nodrošināti ar ēdināšanu trīs reizes dienā. Festivāla gaitā radītās ledus skulptūras juridiski kļūst par organizatoru īpašumu, savukārt gan skulptūru autori, gan organizatori patur tiesības brīvi izmantot darbu fotogrāfijas un video.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Vispirms tiek veidotas komandu skulptūras, pēc tam — individuālās. Gan komandu, gan individuālās skulptūras atrodas zem nojumēm, kas nosaka skulptūru augstuma un platuma limitus.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; Siltāku ziemu apstākļos priekšrocības iegūst tēlnieki, kuri veido kompaktus, lakoniskus tēlus bez sīkām detaļām.&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; Apgaismojumam ir nozīmīga loma skulptūru uztvērē — vakara stundās gaismas spēles ledū ļauj labāk ieraudzīt faktūras, formas un ledus dzidrumos izcirstās detaļas.&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc sešiem kritērijiem: pirmais iespaids, tehniskais izpildījums, proporcijas un simetrija, kreativitāte, mākslinieciskā vērtība un atbilstība skicei.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; 26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ Naudas balvas
! Vieta
! Komandu kategorija
! Individuāla kategorija
|-
| 1. vieta
| 2500 €
| 1000 €
|-
| 2. vieta
| 1500 €
| 700 €
|-
| 3. vieta
| 1000 €
| 500 €
|}
Žūrija pēc saviem ieskatiem var piešķirt arī papildbalvas, kuru kopsumma nepārsniedz 1000 €.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā)&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt; darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
2004. gadā&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules brīnumi&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXV festivāls (2024) ===
Rezultāti:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2024/02/05/25-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=25. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Klauns&quot; || Vaclavs Lemons || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Papardes zieds&quot; || Agnese Rudzīte-Kirillova || Latvija
|-
| 3. vieta || &quot;Dabas apslēptais zelts&quot; || Ludo Roders || Nīderlande
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Džizo&quot; || Kristaps Andersons || Latvija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Īslaicīga konverģence&quot; || Santiago Gonzalez || Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Orangutāni&quot; || Vaclavs Lemons, Mariāns Maršaleks || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Selfijs&quot; || Tautvils Poviļonis, Marijus Petrausks || Lietuva
|-
| 3. vieta || &quot;Nākotne&quot; || Cerenbats Dašbaldžirs, Altanhū Hišigdalajs || Mongolija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Laika grāmatas&quot; || Arsentii Samoilov / Marius Skudžinskas || Ukraina / Lietuva 
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Par tīru gaisu un ūdeni mūsu zemei&quot; || Mindaugas Tendziagolskis, Ainars Zingniks || Lietuva / Latvija
|}

=== XXVI festivāls (2025) ===
7. februārī, Jelgavā noslēdzās 26. Starptautiskais Ledus skulptūru konkurss, kas pulcēja 30 māksliniekus no 13 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/ledus-skulpturu-festivals-jelgava-sacies-noskaidroti-labako-skulpturu-autori/|title=Ledus skulptūru festivāls Jelgavā sācies; noskaidroti labāko skulptūru autori|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-06-24|date=2025-02-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}

=== XXVII festivāls (2026) ===
7. februārī, Jelgavā tika noskaidroti konkursa laureāti. 20 tēlnieki no 12 valstīm veidoja ledus mākslas darbi par tēmu &quot;Ilūzijas spēks&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2026/02/07/pazinoti-27-starptautiska-ledus-skulpturu-konkursa-laureati/|title=Paziņoti 27. Starptautiskā ledus skulptūru konkursa laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Viens solis&quot; || Tautvils Povilioni || Lietuva
|-
| 2. vieta || &quot;Ilūzijas svars&quot; || Evangelos Stafylidis || Vācija
|-
| 3. vieta || &quot;MAYA&quot; || I Made Sutama || Indonēzija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Paša uzspiesta atbrīvošanās&quot; || Altankhuu Khishigdalai, Enkhbat Damdin || Mongolija
|-
| 2. vieta || &quot;Portreta ilūzija&quot; || Inna Tkachivska, Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| 3. vieta || &quot;Līniju mirāža&quot; || Andres Rattasepp, Raigo Kannike || Igaunija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Žūrijas simpātiju balva
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| &quot;Eksperiments&quot; || Zīle Ozoliņa-Šneidere || Latvija
|-
| &quot;Ritms&quot; || Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| &quot;Garlaicība&quot; || Altankhuu Khishigdalai || Mongolija
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ice Sculpture Festival 2008 - panoramio.jpg|thumb|300px|10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ledus skulptūras Ģintermuižā - panoramio.jpg|thumb|300px|12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ice Misteries - panoramio.jpg|thumb|300px|14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
&lt;/gallery&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
|-
!&lt;gallery&gt;
Attēls:Cold beer bar - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (2).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (1).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (3).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (4).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights, arts - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Very cool girl. Ice, lights, arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Whiskey on ice viking boat - panoramio.jpg|thumb|800px|
&lt;/gallery&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>kqb3wdbry27l503aej9ea7ekn7g3b78</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486028</id>
      <parentid>4486022</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:30:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikušo festivālu uzskaitījums */</comment>
      <origin>4486028</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45340" sha1="qe27jbg1norbccr4gyr02gco73w5115" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām&lt;ref name=&quot;auz&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://laikraksts.com/laikraksti/Latvietis786.pdf|title=Māra Branča skatījums
25 gadu svētki Jelgavas ledus skulptūru festivālam|publisher=Sterling Star Pty Ltd|work=Laikraksts &quot;Latvietis&quot;}}&lt;/ref&gt;, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā divi tēlnieki kopā veido skulptūru no diviem rūpnieciskiem ledus blokiem (210 × 110 × 50 cm); skulptūras augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi veido skulptūru no viena ledus bloka (180 × 105 × 50 cm). Katram tēlniekam obligāti jāpiedalās abās kategorijās.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=NOLIKUMS 
27. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|url=https://kultura.jelgava.lv/wp-content/uploads/2025/09/LEDUS_NOLIKUMS.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Komandu skulptūras parasti tiek izvietotas Pasta salā. Agrīnajos festivālos komandu skulptūras tika veidotas no četriem ledus gabaliem, mūsdienās standarts ir divi rūpnieciski ražoti bloki.&lt;ref name=&quot;vii&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā [[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Iepriekšējos gados bija daļa no maksas teritorijas, 2026. gadā (XXVII) pārtaps par brīvi pieejamu svētku zonu. Papildu tam, darbosies atrakcijas un karuseļi, kā arī ziemas “viesmīlības zona” ar plašu gardumu un uzkodu klāstu, karsto un auksto dzērienu izvēli un amatnieku darinājumiem. Iestājoties tumšākam laikam, svētku atmosfēru paspilgtinās arī lāzeršovs – tas notiks ar atkārtojumiem, un būs skatāms no jebkuras vietas festivāla teritorijā.&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz 20. novembrim.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros, atkarībā no pārstāvētās valsts, transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

Pieteikumu skaits var ievērojami pārsniegt pieejamo vietu skaitu&lt;ref name=&quot;ix&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;, bijušas situācijas, ka daļai mākslinieku nācās atteikt ledus trūkuma dēļ.&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt;

==== Dalībnieki ====
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Saskaņā ar Eiropas Savienībā noteikto kārtību, kopš 2022. gada konkursā nedrīkst piedalīties mākslinieki no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kuri pārstāv citu valsti. Festivāla laikā dalībnieki tiek izmitināti 4 zvaigžņu viesnīcā — vienā numurā divi vienas komandas pārstāvji — un nodrošināti ar ēdināšanu trīs reizes dienā. Festivāla gaitā radītās ledus skulptūras juridiski kļūst par organizatoru īpašumu, savukārt gan skulptūru autori, gan organizatori patur tiesības brīvi izmantot darbu fotogrāfijas un video.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Vispirms tiek veidotas komandu skulptūras, pēc tam — individuālās. Gan komandu, gan individuālās skulptūras atrodas zem nojumēm, kas nosaka skulptūru augstuma un platuma limitus.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; Daļa ledus bluķu tiek iegūta no vietējām ūdenskrātuvēm jau gadu iepriekš un glabāta saldētavās līdz festivālam. Papildus tiek izmantoti arī mākslīgi ražoti pārtikas ledus bloki, kuru katrs sver aptuveni 120 kilogramus.&lt;ref name=&quot;ix&quot;/&gt; Siltāku ziemu apstākļos priekšrocības iegūst tēlnieki, kuri veido kompaktus, lakoniskus tēlus bez sīkām detaļām.&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; Apgaismojumam ir nozīmīga loma skulptūru uztvērē — vakara stundās gaismas spēles ledū ļauj labāk ieraudzīt faktūras, formas un ledus dzidrumos izcirstās detaļas.&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc sešiem kritērijiem: pirmais iespaids, tehniskais izpildījums, proporcijas un simetrija, kreativitāte, mākslinieciskā vērtība un atbilstība skicei.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; 26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ Naudas balvas
! Vieta
! Komandu kategorija
! Individuāla kategorija
|-
| 1. vieta
| 2500 €
| 1000 €
|-
| 2. vieta
| 1500 €
| 700 €
|-
| 3. vieta
| 1000 €
| 500 €
|}
Žūrija pēc saviem ieskatiem var piešķirt arī papildbalvas, kuru kopsumma nepārsniedz 1000 €.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā)&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt; darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
2004. gadā&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref name=&quot;ix&quot;/&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules brīnumi&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}


== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXV festivāls (2024) ===
Rezultāti:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2024/02/05/25-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=25. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Klauns&quot; || Vaclavs Lemons || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Papardes zieds&quot; || Agnese Rudzīte-Kirillova || Latvija
|-
| 3. vieta || &quot;Dabas apslēptais zelts&quot; || Ludo Roders || Nīderlande
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Džizo&quot; || Kristaps Andersons || Latvija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Īslaicīga konverģence&quot; || Santiago Gonzalez || Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Orangutāni&quot; || Vaclavs Lemons, Mariāns Maršaleks || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Selfijs&quot; || Tautvils Poviļonis, Marijus Petrausks || Lietuva
|-
| 3. vieta || &quot;Nākotne&quot; || Cerenbats Dašbaldžirs, Altanhū Hišigdalajs || Mongolija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Laika grāmatas&quot; || Arsentii Samoilov / Marius Skudžinskas || Ukraina / Lietuva 
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Par tīru gaisu un ūdeni mūsu zemei&quot; || Mindaugas Tendziagolskis, Ainars Zingniks || Lietuva / Latvija
|}

=== XXVI festivāls (2025) ===
7. februārī, Jelgavā noslēdzās 26. Starptautiskais Ledus skulptūru konkurss, kas pulcēja 30 māksliniekus no 13 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/ledus-skulpturu-festivals-jelgava-sacies-noskaidroti-labako-skulpturu-autori/|title=Ledus skulptūru festivāls Jelgavā sācies; noskaidroti labāko skulptūru autori|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-06-24|date=2025-02-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}

=== XXVII festivāls (2026) ===
7. februārī, Jelgavā tika noskaidroti konkursa laureāti. 20 tēlnieki no 12 valstīm veidoja ledus mākslas darbi par tēmu &quot;Ilūzijas spēks&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2026/02/07/pazinoti-27-starptautiska-ledus-skulpturu-konkursa-laureati/|title=Paziņoti 27. Starptautiskā ledus skulptūru konkursa laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Viens solis&quot; || Tautvils Povilioni || Lietuva
|-
| 2. vieta || &quot;Ilūzijas svars&quot; || Evangelos Stafylidis || Vācija
|-
| 3. vieta || &quot;MAYA&quot; || I Made Sutama || Indonēzija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Paša uzspiesta atbrīvošanās&quot; || Altankhuu Khishigdalai, Enkhbat Damdin || Mongolija
|-
| 2. vieta || &quot;Portreta ilūzija&quot; || Inna Tkachivska, Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| 3. vieta || &quot;Līniju mirāža&quot; || Andres Rattasepp, Raigo Kannike || Igaunija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Žūrijas simpātiju balva
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| &quot;Eksperiments&quot; || Zīle Ozoliņa-Šneidere || Latvija
|-
| &quot;Ritms&quot; || Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| &quot;Garlaicība&quot; || Altankhuu Khishigdalai || Mongolija
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ice Sculpture Festival 2008 - panoramio.jpg|thumb|300px|10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ledus skulptūras Ģintermuižā - panoramio.jpg|thumb|300px|12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ice Misteries - panoramio.jpg|thumb|300px|14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
&lt;/gallery&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
|-
!&lt;gallery&gt;
Attēls:Cold beer bar - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (2).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (1).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (3).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (4).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights, arts - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Very cool girl. Ice, lights, arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Whiskey on ice viking boat - panoramio.jpg|thumb|800px|
&lt;/gallery&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>qe27jbg1norbccr4gyr02gco73w5115</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486029</id>
      <parentid>4486028</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:33:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikušo festivālu uzskaitījums */</comment>
      <origin>4486029</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45493" sha1="qyapummg77mcmzcyvfsmiklk36xoo4u" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām&lt;ref name=&quot;auz&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://laikraksts.com/laikraksti/Latvietis786.pdf|title=Māra Branča skatījums
25 gadu svētki Jelgavas ledus skulptūru festivālam|publisher=Sterling Star Pty Ltd|work=Laikraksts &quot;Latvietis&quot;}}&lt;/ref&gt;, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā divi tēlnieki kopā veido skulptūru no diviem rūpnieciskiem ledus blokiem (210 × 110 × 50 cm); skulptūras augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi veido skulptūru no viena ledus bloka (180 × 105 × 50 cm). Katram tēlniekam obligāti jāpiedalās abās kategorijās.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=NOLIKUMS 
27. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|url=https://kultura.jelgava.lv/wp-content/uploads/2025/09/LEDUS_NOLIKUMS.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Komandu skulptūras parasti tiek izvietotas Pasta salā. Agrīnajos festivālos komandu skulptūras tika veidotas no četriem ledus gabaliem, mūsdienās standarts ir divi rūpnieciski ražoti bloki.&lt;ref name=&quot;vii&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā [[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Iepriekšējos gados bija daļa no maksas teritorijas, 2026. gadā (XXVII) pārtaps par brīvi pieejamu svētku zonu. Papildu tam, darbosies atrakcijas un karuseļi, kā arī ziemas “viesmīlības zona” ar plašu gardumu un uzkodu klāstu, karsto un auksto dzērienu izvēli un amatnieku darinājumiem. Iestājoties tumšākam laikam, svētku atmosfēru paspilgtinās arī lāzeršovs – tas notiks ar atkārtojumiem, un būs skatāms no jebkuras vietas festivāla teritorijā.&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz 20. novembrim.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros, atkarībā no pārstāvētās valsts, transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

Pieteikumu skaits var ievērojami pārsniegt pieejamo vietu skaitu&lt;ref name=&quot;ix&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;, bijušas situācijas, ka daļai mākslinieku nācās atteikt ledus trūkuma dēļ.&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt;

==== Dalībnieki ====
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Saskaņā ar Eiropas Savienībā noteikto kārtību, kopš 2022. gada konkursā nedrīkst piedalīties mākslinieki no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kuri pārstāv citu valsti. Festivāla laikā dalībnieki tiek izmitināti 4 zvaigžņu viesnīcā — vienā numurā divi vienas komandas pārstāvji — un nodrošināti ar ēdināšanu trīs reizes dienā. Festivāla gaitā radītās ledus skulptūras juridiski kļūst par organizatoru īpašumu, savukārt gan skulptūru autori, gan organizatori patur tiesības brīvi izmantot darbu fotogrāfijas un video.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Vispirms tiek veidotas komandu skulptūras, pēc tam — individuālās. Gan komandu, gan individuālās skulptūras atrodas zem nojumēm, kas nosaka skulptūru augstuma un platuma limitus.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; firmas &quot;Blue Ice Art Pello&quot;, kas ar kvalitatīvu ezeru ledu apgādā vairākus Ziemeļvalstu ledus skulptūru festivālus.&lt;ref name=&quot;x_abc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Daļa ledus bluķu tiek iegūta no vietējām ūdenskrātuvēm jau gadu iepriekš un glabāta saldētavās līdz festivālam. Papildus tiek izmantoti arī mākslīgi ražoti pārtikas ledus bloki, kuru katrs sver aptuveni 120 kilogramus.&lt;ref name=&quot;ix&quot;/&gt; Siltāku ziemu apstākļos priekšrocības iegūst tēlnieki, kuri veido kompaktus, lakoniskus tēlus bez sīkām detaļām.&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; Apgaismojumam ir nozīmīga loma skulptūru uztvērē — vakara stundās gaismas spēles ledū ļauj labāk ieraudzīt faktūras, formas un ledus dzidrumos izcirstās detaļas.&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc sešiem kritērijiem: pirmais iespaids, tehniskais izpildījums, proporcijas un simetrija, kreativitāte, mākslinieciskā vērtība un atbilstība skicei.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; 26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ Naudas balvas
! Vieta
! Komandu kategorija
! Individuāla kategorija
|-
| 1. vieta
| 2500 €
| 1000 €
|-
| 2. vieta
| 1500 €
| 700 €
|-
| 3. vieta
| 1000 €
| 500 €
|}
Žūrija pēc saviem ieskatiem var piešķirt arī papildbalvas, kuru kopsumma nepārsniedz 1000 €.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā)&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt; darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
2004. gadā&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref name=&quot;ix&quot;/&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref name=&quot;x_abc&quot;&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules brīnumi&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}


== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXV festivāls (2024) ===
Rezultāti:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2024/02/05/25-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=25. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Klauns&quot; || Vaclavs Lemons || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Papardes zieds&quot; || Agnese Rudzīte-Kirillova || Latvija
|-
| 3. vieta || &quot;Dabas apslēptais zelts&quot; || Ludo Roders || Nīderlande
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Džizo&quot; || Kristaps Andersons || Latvija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Īslaicīga konverģence&quot; || Santiago Gonzalez || Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Orangutāni&quot; || Vaclavs Lemons, Mariāns Maršaleks || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Selfijs&quot; || Tautvils Poviļonis, Marijus Petrausks || Lietuva
|-
| 3. vieta || &quot;Nākotne&quot; || Cerenbats Dašbaldžirs, Altanhū Hišigdalajs || Mongolija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Laika grāmatas&quot; || Arsentii Samoilov / Marius Skudžinskas || Ukraina / Lietuva 
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Par tīru gaisu un ūdeni mūsu zemei&quot; || Mindaugas Tendziagolskis, Ainars Zingniks || Lietuva / Latvija
|}

=== XXVI festivāls (2025) ===
7. februārī, Jelgavā noslēdzās 26. Starptautiskais Ledus skulptūru konkurss, kas pulcēja 30 māksliniekus no 13 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/ledus-skulpturu-festivals-jelgava-sacies-noskaidroti-labako-skulpturu-autori/|title=Ledus skulptūru festivāls Jelgavā sācies; noskaidroti labāko skulptūru autori|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-06-24|date=2025-02-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}

=== XXVII festivāls (2026) ===
7. februārī, Jelgavā tika noskaidroti konkursa laureāti. 20 tēlnieki no 12 valstīm veidoja ledus mākslas darbi par tēmu &quot;Ilūzijas spēks&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2026/02/07/pazinoti-27-starptautiska-ledus-skulpturu-konkursa-laureati/|title=Paziņoti 27. Starptautiskā ledus skulptūru konkursa laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Viens solis&quot; || Tautvils Povilioni || Lietuva
|-
| 2. vieta || &quot;Ilūzijas svars&quot; || Evangelos Stafylidis || Vācija
|-
| 3. vieta || &quot;MAYA&quot; || I Made Sutama || Indonēzija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Paša uzspiesta atbrīvošanās&quot; || Altankhuu Khishigdalai, Enkhbat Damdin || Mongolija
|-
| 2. vieta || &quot;Portreta ilūzija&quot; || Inna Tkachivska, Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| 3. vieta || &quot;Līniju mirāža&quot; || Andres Rattasepp, Raigo Kannike || Igaunija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Žūrijas simpātiju balva
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| &quot;Eksperiments&quot; || Zīle Ozoliņa-Šneidere || Latvija
|-
| &quot;Ritms&quot; || Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| &quot;Garlaicība&quot; || Altankhuu Khishigdalai || Mongolija
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ice Sculpture Festival 2008 - panoramio.jpg|thumb|300px|10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ledus skulptūras Ģintermuižā - panoramio.jpg|thumb|300px|12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ice Misteries - panoramio.jpg|thumb|300px|14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
&lt;/gallery&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
|-
!&lt;gallery&gt;
Attēls:Cold beer bar - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (2).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (1).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (3).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (4).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights, arts - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Very cool girl. Ice, lights, arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Whiskey on ice viking boat - panoramio.jpg|thumb|800px|
&lt;/gallery&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>qyapummg77mcmzcyvfsmiklk36xoo4u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486030</id>
      <parentid>4486029</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:34:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Notikušo festivālu uzskaitījums */</comment>
      <origin>4486030</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45493" sha1="adxtr0fzuc1t2n5iuua3rtnrxrvqz8t" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām&lt;ref name=&quot;auz&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://laikraksts.com/laikraksti/Latvietis786.pdf|title=Māra Branča skatījums
25 gadu svētki Jelgavas ledus skulptūru festivālam|publisher=Sterling Star Pty Ltd|work=Laikraksts &quot;Latvietis&quot;}}&lt;/ref&gt;, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā divi tēlnieki kopā veido skulptūru no diviem rūpnieciskiem ledus blokiem (210 × 110 × 50 cm); skulptūras augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi veido skulptūru no viena ledus bloka (180 × 105 × 50 cm). Katram tēlniekam obligāti jāpiedalās abās kategorijās.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=NOLIKUMS 
27. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|url=https://kultura.jelgava.lv/wp-content/uploads/2025/09/LEDUS_NOLIKUMS.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Komandu skulptūras parasti tiek izvietotas Pasta salā. Agrīnajos festivālos komandu skulptūras tika veidotas no četriem ledus gabaliem, mūsdienās standarts ir divi rūpnieciski ražoti bloki.&lt;ref name=&quot;vii&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā [[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Iepriekšējos gados bija daļa no maksas teritorijas, 2026. gadā (XXVII) pārtaps par brīvi pieejamu svētku zonu. Papildu tam, darbosies atrakcijas un karuseļi, kā arī ziemas “viesmīlības zona” ar plašu gardumu un uzkodu klāstu, karsto un auksto dzērienu izvēli un amatnieku darinājumiem. Iestājoties tumšākam laikam, svētku atmosfēru paspilgtinās arī lāzeršovs – tas notiks ar atkārtojumiem, un būs skatāms no jebkuras vietas festivāla teritorijā.&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz 20. novembrim.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros, atkarībā no pārstāvētās valsts, transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

Pieteikumu skaits var ievērojami pārsniegt pieejamo vietu skaitu&lt;ref name=&quot;ix&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;, bijušas situācijas, ka daļai mākslinieku nācās atteikt ledus trūkuma dēļ.&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt;

==== Dalībnieki ====
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Saskaņā ar Eiropas Savienībā noteikto kārtību, kopš 2022. gada konkursā nedrīkst piedalīties mākslinieki no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kuri pārstāv citu valsti. Festivāla laikā dalībnieki tiek izmitināti 4 zvaigžņu viesnīcā — vienā numurā divi vienas komandas pārstāvji — un nodrošināti ar ēdināšanu trīs reizes dienā. Festivāla gaitā radītās ledus skulptūras juridiski kļūst par organizatoru īpašumu, savukārt gan skulptūru autori, gan organizatori patur tiesības brīvi izmantot darbu fotogrāfijas un video.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Vispirms tiek veidotas komandu skulptūras, pēc tam — individuālās. Gan komandu, gan individuālās skulptūras atrodas zem nojumēm, kas nosaka skulptūru augstuma un platuma limitus.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; firmas &quot;Blue Ice Art Pello&quot;, kas ar kvalitatīvu ezeru ledu apgādā vairākus Ziemeļvalstu ledus skulptūru festivālus.&lt;ref name=&quot;x_abc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Daļa ledus bluķu tiek iegūta no vietējām ūdenskrātuvēm jau gadu iepriekš un glabāta saldētavās līdz festivālam. Papildus tiek izmantoti arī mākslīgi ražoti pārtikas ledus bloki, kuru katrs sver aptuveni 120 kilogramus.&lt;ref name=&quot;ix&quot;/&gt; Siltāku ziemu apstākļos priekšrocības iegūst tēlnieki, kuri veido kompaktus, lakoniskus tēlus bez sīkām detaļām.&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; Apgaismojumam ir nozīmīga loma skulptūru uztvērē — vakara stundās gaismas spēles ledū ļauj labāk ieraudzīt faktūras, formas un ledus dzidrumos izcirstās detaļas.&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc sešiem kritērijiem: pirmais iespaids, tehniskais izpildījums, proporcijas un simetrija, kreativitāte, mākslinieciskā vērtība un atbilstība skicei.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; 26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ Naudas balvas
! Vieta
! Komandu kategorija
! Individuāla kategorija
|-
| 1. vieta
| 2500 €
| 1000 €
|-
| 2. vieta
| 1500 €
| 700 €
|-
| 3. vieta
| 1000 €
| 500 €
|}
Žūrija pēc saviem ieskatiem var piešķirt arī papildbalvas, kuru kopsumma nepārsniedz 1000 €.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā)&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt; darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
2004. gadā&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref name=&quot;ix&quot;/&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref name=&quot;x_abc&quot;/&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules brīnumi&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXV festivāls (2024) ===
Rezultāti:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2024/02/05/25-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=25. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Klauns&quot; || Vaclavs Lemons || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Papardes zieds&quot; || Agnese Rudzīte-Kirillova || Latvija
|-
| 3. vieta || &quot;Dabas apslēptais zelts&quot; || Ludo Roders || Nīderlande
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Džizo&quot; || Kristaps Andersons || Latvija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Īslaicīga konverģence&quot; || Santiago Gonzalez || Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Orangutāni&quot; || Vaclavs Lemons, Mariāns Maršaleks || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Selfijs&quot; || Tautvils Poviļonis, Marijus Petrausks || Lietuva
|-
| 3. vieta || &quot;Nākotne&quot; || Cerenbats Dašbaldžirs, Altanhū Hišigdalajs || Mongolija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Laika grāmatas&quot; || Arsentii Samoilov / Marius Skudžinskas || Ukraina / Lietuva 
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Par tīru gaisu un ūdeni mūsu zemei&quot; || Mindaugas Tendziagolskis, Ainars Zingniks || Lietuva / Latvija
|}

=== XXVI festivāls (2025) ===
7. februārī, Jelgavā noslēdzās 26. Starptautiskais Ledus skulptūru konkurss, kas pulcēja 30 māksliniekus no 13 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/ledus-skulpturu-festivals-jelgava-sacies-noskaidroti-labako-skulpturu-autori/|title=Ledus skulptūru festivāls Jelgavā sācies; noskaidroti labāko skulptūru autori|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-06-24|date=2025-02-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}

=== XXVII festivāls (2026) ===
7. februārī, Jelgavā tika noskaidroti konkursa laureāti. 20 tēlnieki no 12 valstīm veidoja ledus mākslas darbi par tēmu &quot;Ilūzijas spēks&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2026/02/07/pazinoti-27-starptautiska-ledus-skulpturu-konkursa-laureati/|title=Paziņoti 27. Starptautiskā ledus skulptūru konkursa laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Viens solis&quot; || Tautvils Povilioni || Lietuva
|-
| 2. vieta || &quot;Ilūzijas svars&quot; || Evangelos Stafylidis || Vācija
|-
| 3. vieta || &quot;MAYA&quot; || I Made Sutama || Indonēzija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Paša uzspiesta atbrīvošanās&quot; || Altankhuu Khishigdalai, Enkhbat Damdin || Mongolija
|-
| 2. vieta || &quot;Portreta ilūzija&quot; || Inna Tkachivska, Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| 3. vieta || &quot;Līniju mirāža&quot; || Andres Rattasepp, Raigo Kannike || Igaunija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Žūrijas simpātiju balva
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| &quot;Eksperiments&quot; || Zīle Ozoliņa-Šneidere || Latvija
|-
| &quot;Ritms&quot; || Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| &quot;Garlaicība&quot; || Altankhuu Khishigdalai || Mongolija
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ice Sculpture Festival 2008 - panoramio.jpg|thumb|300px|10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ledus skulptūras Ģintermuižā - panoramio.jpg|thumb|300px|12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ice Misteries - panoramio.jpg|thumb|300px|14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
&lt;/gallery&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
|-
!&lt;gallery&gt;
Attēls:Cold beer bar - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (2).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (1).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (3).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (4).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights, arts - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Very cool girl. Ice, lights, arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Whiskey on ice viking boat - panoramio.jpg|thumb|800px|
&lt;/gallery&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>adxtr0fzuc1t2n5iuua3rtnrxrvqz8t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486032</id>
      <parentid>4486030</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T15:43:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikušo festivālu uzskaitījums */</comment>
      <origin>4486032</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45862" sha1="96g10ake5r75hm9ix0zgf2avtwvd5a4" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Jelgava, ledus skulptūru festivāls 2007 - panoramio - aldonis.jpg|thumb|9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Hercoga Jēkaba laukums.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2001.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2001.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām&lt;ref name=&quot;auz&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://laikraksts.com/laikraksti/Latvietis786.pdf|title=Māra Branča skatījums
25 gadu svētki Jelgavas ledus skulptūru festivālam|publisher=Sterling Star Pty Ltd|work=Laikraksts &quot;Latvietis&quot;}}&lt;/ref&gt;, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ledus skulptūras Uzvaras parkā - panoramio.jpg|thumb|16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Uzvaras parks.]]
2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2010. gadā (XII festivāls) lietuviešu tēlnieks Andrjuss Petkus veidoja lielāko sniega skulptūru Baltijā — 16 metrus garu sienu ar iegravētu Leonardo da Vinci portretu, japāņu geišām, Brīvības statuju, Budu un Tutanhamona galvu.&lt;ref name=&quot;xii&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;&gt; 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā divi tēlnieki kopā veido skulptūru no diviem rūpnieciskiem ledus blokiem (210 × 110 × 50 cm); skulptūras augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi veido skulptūru no viena ledus bloka (180 × 105 × 50 cm). Katram tēlniekam obligāti jāpiedalās abās kategorijās.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=NOLIKUMS 
27. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|url=https://kultura.jelgava.lv/wp-content/uploads/2025/09/LEDUS_NOLIKUMS.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Komandu skulptūras parasti tiek izvietotas Pasta salā. Agrīnajos festivālos komandu skulptūras tika veidotas no četriem ledus gabaliem, mūsdienās standarts ir divi rūpnieciski ražoti bloki.&lt;ref name=&quot;vii&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā [[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Iepriekšējos gados bija daļa no maksas teritorijas, 2026. gadā (XXVII) pārtaps par brīvi pieejamu svētku zonu. Papildu tam, darbosies atrakcijas un karuseļi, kā arī ziemas “viesmīlības zona” ar plašu gardumu un uzkodu klāstu, karsto un auksto dzērienu izvēli un amatnieku darinājumiem. Iestājoties tumšākam laikam, svētku atmosfēru paspilgtinās arī lāzeršovs – tas notiks ar atkārtojumiem, un būs skatāms no jebkuras vietas festivāla teritorijā.&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz 20. novembrim.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros, atkarībā no pārstāvētās valsts, transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

Pieteikumu skaits var ievērojami pārsniegt pieejamo vietu skaitu&lt;ref name=&quot;ix&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;, bijušas situācijas, ka daļai mākslinieku nācās atteikt ledus trūkuma dēļ.&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt;

==== Dalībnieki ====
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Saskaņā ar Eiropas Savienībā noteikto kārtību, kopš 2022. gada konkursā nedrīkst piedalīties mākslinieki no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kuri pārstāv citu valsti. Festivāla laikā dalībnieki tiek izmitināti 4 zvaigžņu viesnīcā — vienā numurā divi vienas komandas pārstāvji — un nodrošināti ar ēdināšanu trīs reizes dienā. Festivāla gaitā radītās ledus skulptūras juridiski kļūst par organizatoru īpašumu, savukārt gan skulptūru autori, gan organizatori patur tiesības brīvi izmantot darbu fotogrāfijas un video.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Vispirms tiek veidotas komandu skulptūras, pēc tam — individuālās. Gan komandu, gan individuālās skulptūras atrodas zem nojumēm, kas nosaka skulptūru augstuma un platuma limitus.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Atsevišķu detaļu savienošanai tiek izmantots arī sausais ledus. Ledus bluķi tiek iegūti Jelgavas tuvumā, kā arī atvesti no ārvalstīm — tostarp no Somijas&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_6_90.pdf|title=Karsta mīla aukstā ledū|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt; firmas &quot;Blue Ice Art Pello&quot;, kas ar kvalitatīvu ezeru ledu apgādā vairākus Ziemeļvalstu ledus skulptūru festivālus.&lt;ref name=&quot;x_abc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Daļa ledus bluķu tiek iegūta no vietējām ūdenskrātuvēm jau gadu iepriekš un glabāta saldētavās līdz festivālam. Papildus tiek izmantoti arī mākslīgi ražoti pārtikas ledus bloki, kuru katrs sver aptuveni 120 kilogramus.&lt;ref name=&quot;ix&quot;/&gt; Siltāku ziemu apstākļos priekšrocības iegūst tēlnieki, kuri veido kompaktus, lakoniskus tēlus bez sīkām detaļām.&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; Sniega skulptūrām izmanto vietējā Jelgavā savāktu un sapresētu sniegu.&lt;ref name=&quot;xii&quot;/&gt; Apgaismojumam ir nozīmīga loma skulptūru uztvērē — vakara stundās gaismas spēles ledū ļauj labāk ieraudzīt faktūras, formas un ledus dzidrumos izcirstās detaļas.&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt; Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc sešiem kritērijiem: pirmais iespaids, tehniskais izpildījums, proporcijas un simetrija, kreativitāte, mākslinieciskā vērtība un atbilstība skicei.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt; 26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ Naudas balvas
! Vieta
! Komandu kategorija
! Individuāla kategorija
|-
| 1. vieta
| 2500 €
| 1000 €
|-
| 2. vieta
| 1500 €
| 700 €
|-
| 3. vieta
| 1000 €
| 500 €
|}
Žūrija pēc saviem ieskatiem var piešķirt arī papildbalvas, kuru kopsumma nepārsniedz 1000 €.&lt;ref name=&quot;nolikums&quot;/&gt;

== Papildu programma ==
=== Koncerti ===
[[Brīvdabas koncertzāle &quot;Mītava&quot;|Brīvdabas koncertzālē &quot;Mītava&quot;]] katru gadu uzstājas pazīstami Latvijas un starptautiski mākslinieki. Vēsturiski uzstājušies: [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]], [[Tautumeitas]], [[The Roop]], [[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]], [[Bermudu Divstūris]], [[Dzelzs Vilks]], [[Citi Zēni]], SKAMP, [[Arstarulsmirus|Gustavo]], Rīgas Modes, [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Normunds Rutulis]], [[Triānas Parks]], [[Musiqq]], [[Intars Busulis]], Big Al &amp; The Jokers, [[Lauris Reiniks]], [[Ivo Fomins]], [[Fēlikss Ķiģelis]] un daudzi citi.

=== Tirdziņi un ēdināšana ===
[[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvārī]] (2026. gadā — bezmaksas zonā)&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt; darbojas ziemas viesmīlības zona ar pārtikas un dzērienu tirdzniecību un amatnieku tirdziņu. Katru gadu darbojas tematiskais ledus bārs, kurā dzērienu pasniedz ledus traukos (tēmas ietver &quot;Ledus Vīni&quot;, &quot;Atlantīda — Pazudušie dārgumi&quot; u.c.).

=== Ledus spēles un atrakcijas ===
Kopš 2025. gada pie slidotavas darbojas ledus spēļu zona ar dambreti, galda hokeju un domino turnīriem. Festivāla teritorijā pieejamas karuseļi un piepūšamās atrakcijas bērniem, ledus slidkalniņš (2026), šaušana ar loku, alvas liešana (2017), Orbitrons (atrakcija). 2019. gadā notika ledus slidošanas šovs &quot;Ledus Republika&quot; (Ledus Remix).

=== Bērnu programma ===
Katru gadu koncertzālē &quot;Mītava&quot; notiek bērnu teātra izrādes: [[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]], [[Jelgavas Jaunais teātris]], &quot;Pasaku Nams&quot;, &quot;Teātris un Es&quot;, Tigris Events u.c. Izrāžu tēmas saistītas ar festivāla gada tēmu (piem., 2025 — &quot;Klauni kosmosā&quot;, &quot;Ķepu patruļas jaunā misija&quot;; 2026 — &quot;Šurumburums un ilūziju triki&quot;).

=== Demonstrācijas un šovi ===
Populāra festivāla programmas daļa ir skulptūru veidošanas demonstrāciju dueļi — profesionāli tēlnieki no Latvijas un Lietuvas sacenšas ātrā skulptūru veidošanā. Tāpat notiek uguns šovi, deju priekšnesumi, ilūzionistu priekšnesumi (2026 — Valdemārs Veiss), &quot;VIZIUM&quot; zinātnes šovi un lāzeru šovi (ieviesti 2025. gadā — redzami no jebkuras festivāla teritorijas vietas).

== Starptautiskā atzinība ==
2004. gadā&lt;ref name=&quot;auz&quot;/&gt; festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (no {{val|fi|Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace}}) ({{val|lv|Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija}}) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2013.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2013.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2020.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2020.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 11 mākslinieki no 3 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Zviedrija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;
| No sponsoriem Ls 5017 un kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref name=&quot;jpp2001pp&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref name=&quot;vii&quot;/&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000 - 25 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 45 000
|
| 
|-
! IX&lt;ref name=&quot;ix&quot;/&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 72 000
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref name=&quot;x_abc&quot;/&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt; — 42 000  — 46 000&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 42 000
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref name=&quot;xii&quot;/&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000 — 47 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 45 089
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 40 000
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 41 000 — 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 42 000
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 46 000
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules brīnumi&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 50 016
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 527&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 85 627
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 64 959
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 43 426
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| Ziedojumi: 230 eiro filmēšanas pakalpojums&lt;ref name=&quot;jpp2020pp&quot;/&gt;
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |~5000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| ~15 000&lt;ref name=&quot;jpp2022pp&quot;/&gt;
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref name=&quot;XXVII&quot;/&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}


== Laureāti un balvu ieguvēji ==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā.]]

=== XXV festivāls (2024) ===
Rezultāti:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2024/02/05/25-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=25. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Klauns&quot; || Vaclavs Lemons || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Papardes zieds&quot; || Agnese Rudzīte-Kirillova || Latvija
|-
| 3. vieta || &quot;Dabas apslēptais zelts&quot; || Ludo Roders || Nīderlande
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Džizo&quot; || Kristaps Andersons || Latvija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Īslaicīga konverģence&quot; || Santiago Gonzalez || Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Orangutāni&quot; || Vaclavs Lemons, Mariāns Maršaleks || Čehija
|-
| 2. vieta || &quot;Selfijs&quot; || Tautvils Poviļonis, Marijus Petrausks || Lietuva
|-
| 3. vieta || &quot;Nākotne&quot; || Cerenbats Dašbaldžirs, Altanhū Hišigdalajs || Mongolija
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Laika grāmatas&quot; || Arsentii Samoilov / Marius Skudžinskas || Ukraina / Lietuva 
|-
| Žūrijas simpātiju balva || &quot;Par tīru gaisu un ūdeni mūsu zemei&quot; || Mindaugas Tendziagolskis, Ainars Zingniks || Lietuva / Latvija
|}

=== XXVI festivāls (2025) ===
7. februārī, Jelgavā noslēdzās 26. Starptautiskais Ledus skulptūru konkurss, kas pulcēja 30 māksliniekus no 13 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/ledus-skulpturu-festivals-jelgava-sacies-noskaidroti-labako-skulpturu-autori/|title=Ledus skulptūru festivāls Jelgavā sācies; noskaidroti labāko skulptūru autori|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-06-24|date=2025-02-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
|1. vieta
|&quot;Pastaigājoties Galaktikas dārzos&quot;
|Kristaps Andersons
|Latvija
|-
|2. vieta
|&quot;Sākums&quot;
|Agnese Rudzīte-Kirillova
|Latvija
|-
|3. vieta
|&quot;Ideja&quot;
|Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Nederīgais materiāls&quot;
|Santiago Gonzalez
|Argentīna
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;100&quot; |Vieta
! width=&quot;200&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;200&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta
|&quot;Kvantu singularitāte&quot;
|I Made Sutama, Santiago Gonzalez
|Indonēzija / Argentīna
|-
|2. vieta
|&quot;Visums starp mums&quot;
|Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roders
|Latvija / Nīderlande
|-
|3. vieta
|&quot;Žonglieris&quot;
|Mindaugas Tendziagolskis, Liutauras Grieže
|Lietuva
|-
|Žūrijas simpātija
|&quot;Historioloģija&quot;
|Dorjnamjil Baatar, Solongo Khashbaatar
|Mongolija
|}

=== XXVII festivāls (2026) ===
7. februārī, Jelgavā tika noskaidroti konkursa laureāti. 20 tēlnieki no 12 valstīm veidoja ledus mākslas darbi par tēmu &quot;Ilūzijas spēks&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/2026/02/07/pazinoti-27-starptautiska-ledus-skulpturu-konkursa-laureati/|title=Paziņoti 27. Starptautiskā ledus skulptūru konkursa laureāti – Jelgavas kultūras nams|access-date=2026-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Individuālā kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autors
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Viens solis&quot; || Tautvils Povilioni || Lietuva
|-
| 2. vieta || &quot;Ilūzijas svars&quot; || Evangelos Stafylidis || Vācija
|-
| 3. vieta || &quot;MAYA&quot; || I Made Sutama || Indonēzija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Komandu kategorija
! width=&quot;120&quot; |Vieta
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| 1. vieta || &quot;Paša uzspiesta atbrīvošanās&quot; || Altankhuu Khishigdalai, Enkhbat Damdin || Mongolija
|-
| 2. vieta || &quot;Portreta ilūzija&quot; || Inna Tkachivska, Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| 3. vieta || &quot;Līniju mirāža&quot; || Andres Rattasepp, Raigo Kannike || Igaunija
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Žūrijas simpātiju balva
! width=&quot;220&quot; |Darbs
! width=&quot;200&quot; |Autori
! width=&quot;160&quot; |Valsts
|-
| &quot;Eksperiments&quot; || Zīle Ozoliņa-Šneidere || Latvija
|-
| &quot;Ritms&quot; || Ihor Tkachivskyi || Ukraina
|-
| &quot;Garlaicība&quot; || Altankhuu Khishigdalai || Mongolija
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Ice Sculpture Festival 2008 - panoramio.jpg|thumb|300px|10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ledus skulptūras Ģintermuižā - panoramio.jpg|thumb|300px|12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
Attēls:Ice Misteries - panoramio.jpg|thumb|300px|14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
&lt;/gallery&gt;
{|class=&quot;wikitable&quot;
|+ 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
|-
!&lt;gallery&gt;
Attēls:Cold beer bar - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (2).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (1).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (3).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis (4).jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights ^ arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Ice, lights, arts - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Very cool girl. Ice, lights, arts. - panoramio.jpg|thumb|800px|
Attēls:Whiskey on ice viking boat - panoramio.jpg|thumb|800px|
&lt;/gallery&gt;
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>96g10ake5r75hm9ix0zgf2avtwvd5a4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4486235</id>
      <parentid>4485670</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T03:04:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti)</comment>
      <origin>4486235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146275" sha1="pgxiq1xqe2s4xu2rw9k2phg2gecaxuv" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || 
|-
| [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || 
|-
| [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || 
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || 
|-
| [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || 
|-
| [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || 
|-
| [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || 
|-
| [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || 
|-
| [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || 
|-
| [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || 
|-
| [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || 
|-
| [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || 
|-
| [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || 
|-
| [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || 
|-
| [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || 
|-
| [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || 
|-
| [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || 
|-
| [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || 
|-
| [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || 
|-
| [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2615 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || 
|-
| [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || 
|-
| [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || 
|-
| [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || 
|-
| [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || 
|-
| [[Krasnodaras &quot;Lokomotiv-Kuban&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || 
|-
| [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || 
|-
| [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || 
|-
| [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || 
|-
| [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Rietumarmēņu valoda&lt;/span&gt; || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || 
|-
| [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 ||  || 
|-
| [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 ||  || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4696 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || 
|-
| [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || 
|-
| [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || 
|-
| [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || 
|-
| [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || 
|-
| [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 ||  || 
|-
| [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16535 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]]
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || 
|-
| [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || 
|-
| [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || 
|-
| [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]]
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || 
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || 
|-
| [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || 
|-
| [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || 
|-
| [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || 
|-
| [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || 
|-
| [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || 
|-
| [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || 
|-
| [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || 
|-
| [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || 
|-
| [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || 
|-
| [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || 
|-
| [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || 
|-
| [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || 
|-
| [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || 
|-
| [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || 
|-
| [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || 
|-
| [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || 
|-
| [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || 
|-
| [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || 
|-
| [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || 
|-
| [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || 
|-
| [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || 
|-
| [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || 
|-
| [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || 
|-
| [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || 
|-
| [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || 
|-
| [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || 
|-
| [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || 
|-
| [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || 
|-
| [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || 
|-
| [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || 
|-
| [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || 
|-
| [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || 
|-
| [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || 
|-
| [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || 
|-
| [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || 
|-
| [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || 
|-
| [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || 
|-
| [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || 
|-
| [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || 
|-
| [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || 
|-
| [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || 
|-
| [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || 
|-
| [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || 
|-
| [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || 
|-
| [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || 
|-
| [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || 
|-
| [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || 
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || 
|-
| [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || 
|-
| [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || 
|-
| [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || 
|-
| [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 ||  || 
|-
| [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || 
|-
| [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || 
|-
| [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || 
|-
| [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || 
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || 
|-
| [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || 
|-
| [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || 
|-
| [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || 
|-
| [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || 
|-
| [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 7718 || 12268 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || 
|-
| [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || 
|-
| [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || 
|-
| [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || 
|-
| [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1674 || 2299 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || 
|-
| [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 857 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || 
|-
| [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || 
|-
| [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || 
|-
| [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || 
|-
| [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || 
|-
| [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || 
|-
| [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || 
|-
| [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || 
|-
| [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8332 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || 
|-
| [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || 
|-
| [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || 
|-
| [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || 
|-
| [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 479 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || 
|-
| [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || 
|-
| [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || 
|-
| [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || 
|-
| [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || 
|-
| [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || 
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15370 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || 
|-
| [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || 
|-
| [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || 
|-
| [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || 
|-
| [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Donas reģions&lt;/span&gt; || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || 
|-
| [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || 
|-
| [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || 
|-
| [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || 
|-
| [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || 
|-
| [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || 
|-
| [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]]
|-
| [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || 
|-
| [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || 
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || 
|-
| [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Krima&lt;/span&gt; || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Saha&lt;/span&gt; || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]]
|-
| [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]]
|-
| [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || 
|-
| [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || 
|-
| [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]]
|-
| [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || 
|-
| [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]]
|-
| [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]]
|-
| [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || 
|-
| [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || 
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || 
|-
| [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || 
|-
| [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || 
|-
| [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || 
|-
| [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || 
|-
| [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || 
|-
| [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || 
|-
| [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || 
|-
| [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || 
|-
| [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 847 || 1170 || [[d:Q737263|Q737263]] || 
|-
| [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || 
|-
| [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || 
|-
| [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || 
|-
| [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || 
|-
| [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || 
|-
| [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || 
|-
| [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || 
|-
| [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || 
|-
| [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || 
|-
| [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || 
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || 
|-
| [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || 
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || 
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || 
|-
| [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || 
|-
| [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || 
|-
| [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || 
|-
| [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || 
|-
| [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || 
|-
| [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || 
|-
| [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || 
|-
| [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || 
|-
| [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1004 || 2658 || [[d:Q380728|Q380728]] || 
|-
| [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || 
|-
| [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || 
|-
| [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || 
|-
| [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || 
|-
| [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || 
|-
| [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || 
|-
| [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || 
|-
| [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || 
|-
| [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || 
|-
| [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || 
|-
| [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || 
|-
| [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || 
|-
| [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || 
|-
| [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || 
|-
| [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || 
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || 
|-
| [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || 
|-
| [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || 
|-
| [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || 
|-
| [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || 
|-
| [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || 
|-
| [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || 
|-
| [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || 
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || 
|-
| [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || 
|-
| [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]]
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || 
|-
| [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || 
|-
| [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || 
|-
| [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || 
|-
| [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || 
|-
| [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || 
|-
| [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || 
|-
| [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || 
|-
| [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || 
|-
| [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || 
|-
| [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || 
|-
| [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || 
|-
| [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || 
|-
| [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || 
|-
| [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || 
|-
| [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || 
|-
| [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || 
|-
| [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || 
|-
| [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || 
|-
| [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || 
|-
| [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || 
|-
| [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || 
|-
| [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || 
|-
| [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || 
|-
| [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || 
|-
| [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || 
|-
| [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || 
|-
| [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || 
|-
| [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || 
|-
| [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || 
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || 
|-
| [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || 
|-
| [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || 
|-
| [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || 
|-
| [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || 
|-
| [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || 
|-
| [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || 
|-
| [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || 
|-
| [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || 
|-
| [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Grieķu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Poļu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || 
|-
| [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || 
|-
| [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || 
|-
| [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || 
|-
| [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || 
|-
| [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || 
|-
| [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || 
|-
| [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || 
|-
| [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || 
|-
| [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || 
|-
| [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || 
|-
| [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || 
|-
| [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || 
|-
| [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || 
|-
| [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || 
|-
| [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || 
|-
| [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || 
|-
| [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || 
|-
| [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5086 || 8094 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || 
|-
| [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || 
|-
| [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || 
|-
| [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || 
|-
| [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || 
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || 
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 ||  || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || 
|-
| [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science &amp; Education/Red articles|Ukraine/Science &amp; Education/Red articles]]
|-
| [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || 
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || 
|-
| [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || 
|-
| [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || 
|-
| [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1130 || 2041 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || 
|-
| [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || 
|-
| [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || 
|-
| [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || 
|-
| [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || 
|-
| [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || 
|-
| [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || 
|-
| [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || 
|-
| [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || 
|-
| [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || 
|-
| [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || 
|-
| [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || 
|-
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || 
|-
| [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || 
|-
| [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || 
|-
| [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1814 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || 
|-
| [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || 
|-
| [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || 
|-
| [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || 
|-
| [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || 
|-
| [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || 
|-
| [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || 
|-
| [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || 
|-
| [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || 
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || 
|-
| [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 2277 || 6965 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || 
|-
| [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || 
|-
| [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || 
|-
| [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || 
|-
| [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} ||  || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || 
|-
| [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || 
|-
| [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 4080 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || 
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8682 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || 
|-
| [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || 
|-
| [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || 
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5899 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || 
|-
| [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || 
|-
| [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || 
|-
| [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || 
|-
| [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || 
|-
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || 
|-
| [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || 
|-
| [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 ||  || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 969
* '''Dalībnieku skaits:''' 32
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 16
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 56
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,421,427 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,739 rakstzīmes
# {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,569 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,479 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,172 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,917 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,290 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 18 raksti, 29,607 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 17 raksti, 23,723 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes
# {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes
# {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes
# {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes
# {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes
# {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes
# {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,249 rakstzīmes
# {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes
# {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes
# {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes
# {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes
# {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>pgxiq1xqe2s4xu2rw9k2phg2gecaxuv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biedronka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626281</id>
    <revision>
      <id>4486184</id>
      <parentid>4468529</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:39:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486184</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8187" sha1="dncs2nu6f4yricikmfrctj4m1f51fkw" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Infobox company
| name               = ''Biedronka''
| logo               = Biedronka logo.svg
| image              = [[File:Biedronka w 60-tysięcznym Tomaszowie Mazowieckim, w województwie łódzkim. Dawny pawilon PSS Społem.jpg|270px]]
| image_caption      = ''Biedronka'' veikals [[Tomašova Mazovecka|Tomašova Mazoveckā]]
| foundation         = {{Start date and age|1995}}
| type               = [[akciju sabiedrība]]
| founder            = [[Mariušs Svitalskis]]
| location           = ul. Żniwna 5, [[Kostšina]], Polija
| locations          = 3,730 veikali (2024)
| area_served        = 
* {{POL}}
* {{SVK}}
| key_people         = Pedru de Kastru Suarišs
| industry           = [[mazumtirdzniecība]]
| products           = [[atlaižu veikals]], [[lielveikals]]
| revenue            = {{Increase}} 102,0 miljardi PLN
| revenue_year       = 2024
| operating_income   = {{Decrease}} 3,9 miljardi PLN
| income_year        = 2024
| net_income         = {{Decrease}} 3,4 miljardi PLN
| net_income_year    = 2024
| assets             = {{Increase}} 26,8 miljardi PLN
| assets_year        = 2024
| equity             = {{Decrease}} 4,6 miljardi PLN
| equity_year        = 2024
| num_employees      = 84,000
| num_employees_year = 2024
| parent             = ''[[Jerónimo Martins]]''
| homepage           = {{URL|https://www.biedronka.pl}}, {{URL|https://www.biedronka.sk}}
| footnotes          = &lt;ref name=&quot;Biedronka 2024 financial statement&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Roczne sprawozdanie finansowe 2024 [2024 Annual financial statement] |url=https://ekrs.ms.gov.pl/rdf/pd/search_df |publisher=JERONIMO MARTINS POLSKA SPÓŁKA AKCYJNA |access-date=24 April 2025 |format=xml |date=2025-03-26 |archive-date=2026-06-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260608070430/https://ekrs.ms.gov.pl/rdf/pd/search_df }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Biedronka 30th anniversary press release&quot;/&gt;
}}

'''''Biedronka''''' ir [[Polija]]s lielveikalu ķēde. Tā ir lielākā atlaižu veikalu ķēde Polijā ar vairāk nekā 3700 veikaliem un aptuveni 84 000 darbinieku (2024).&lt;ref name=&quot;Biedronka 30th anniversary press release&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-04-04 |title=30 lat Biedronki w Polsce: od pierwszego sklepu w Poznaniu do lidera rynku |trans-title=30 years of Biedronka in Poland: from the first store in Poznań to the market leader |url=https://media.biedronka.pl/395939-30-lat-biedronki-w-polsce-od-pierwszego-sklepu-w-poznaniu-do-lidera-rynku |access-date=2025-04-24 |publisher=Biuro prasowe sieci Biedronka [Press office of Biedronka chain] |language=pl}}&lt;/ref&gt; Tā pieder [[Portugāle]]s uzņēmumu grupai ''[[Jerónimo Martins]]''. Uzņēmuma nosaukums nozīmē “mārīte”, kas arī attēlota uzņēmuma logotipā.

''Biedronka'' galvenokārt pārdod vietējos produktus, no kuriem daudzi tiek ražoti ar uzņēmuma privāto zīmolu. Tā piedāvā arī produktus no Portugāles, īpaši vīnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://portugalskiswiat.com/o-firmie/|title=O firmie|publisher=Portugalski Świat|language=pl|access-date=2015-01-07|archive-date=2019-03-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20190328164817/https://portugalskiswiat.com/o-firmie/}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji ķēde bija orientēta uz klientiem ar zemākiem ienākumiem, taču šobrīd tā ir viena no populārākajām lielveikalu ķēdēm Polijā.

''Biedronka'' jau ilgstoši ieņem dominējošu pozīciju Polijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgū. Tās galvenais konkurenti ir [[Lidl]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pap.pl/en/news/news%2C1243631%2Cpolish-discount-retailer-biedronka-boosts-sales-by-132-pct-in-2017.html |date=12 January 2008|website=[[Polish Press Agency]] |title=Polish discount retailer Biedronka boosts sales by 13.2 pct in 2017 |archive-url=https://archive.today/20230112042012/https://www.pap.pl/en/news/news,1243631,polish-discount-retailer-biedronka-boosts-sales-by-132-pct-in-2017.html |archive-date=12 January 2023 }}&lt;/ref&gt; kā arī [[Kaufland]] un [[Aldi]].

== Vēsture ==
''Biedronka'' dibinātājs ir uzņēmējs Mariušs Svitalskis, kurš bija uzņēmuma ''Elektromis'' īpašnieks. Pirmais ''Biedronka'' veikals tika atvērts 1995. gada 6. aprīlī [[Poznaņa|Poznaņā]].

1997. gadā Portugāles uzņēmums ''Jerónimo Martins'' iegādājās 210 Biedronka veikalus no ''Elektromis'', kas iezīmēja straujas attīstības sākumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Jak Biedronka zmieniła się przez 20 lat funkcjonowania w Polsce (galeria zdjęć)|url=http://www.dlahandlu.pl/handel-wielkopowierzchniowy/wiadomosci/jak-biedronka-zmienila-sie-przez-20-lat-funkcjonowania-w-polsce-galeria-zdjec,43044.html|website=dlahandlu.pl|access-date=7 May 2017|language=pl}}&lt;/ref&gt;

Turpmākajos gados ķēde strauji paplašinājās:
* 2010. gadā tika atvērts 1500. veikals,
* 2012. gadā — 2000. veikals,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Biedronka 2000|url=http://www.biedronka.pl/2000/|website=Biedronka|language=pl|archive-url=https://web.archive.org/web/20121112013220/http://www.biedronka.pl/2000/|archive-date=12 November 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=25 lat temu ruszył pierwszy sklep z szyldem Biedronka! – Handel dystrybucja|url=https://www.portalspozywczy.pl/handel/wiadomosci/25-lat-temu-ruszyl-pierwszy-sklep-z-szyldem-biedronka,183218.html|website=portalspozywczy.pl|access-date=6 April 2020|language=pl}}&lt;/ref&gt;
* 2014. gadā — 2500. veikals,
* 2019. gadā — 3000. veikals.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=25 lat temu ruszył pierwszy sklep z szyldem Biedronka! – Handel dystrybucja|url=https://www.portalspozywczy.pl/handel/wiadomosci/25-lat-temu-ruszyl-pierwszy-sklep-z-szyldem-biedronka,183218.html|website=portalspozywczy.pl|access-date=6 April 2020|language=pl}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā ''Biedronka'' pārņēma vairāk nekā 120 Vācijas ķēdes ''[[Plus (Vācijas veikalu ķēde)|Plus]]'' veikalus un integrēja tos savā tīklā.

2023. gadā uzņēmums paziņoja par paplašināšanās plāniem [[Slovākija|Slovākijā]], atverot pirmo veikalu ārpus Polijas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite web|url=https://hnonline.sk/finweb/ekonomika/96119124-biedronka-na-slovensku-co-treba-vediet-o-prichode-polskej-konkurencie-lidla|title=Biedronka na Slovensku: čo treba vedieť o príchode poľskej konkurencie Lidla|access-date=15 March 2025|language=sk}}&lt;/ref&gt; un 2025. gada martā tika atvērts pirmais veikals Slovākijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

''Biedronka'' panākumus atspoguļo uzņēmuma kāpums laikraksta ''[[Rzeczpospolita (laikraksts)|Rzeczpospolita]]'' 500 lielāko Polijas uzņēmumu sarakstā. Līdzīgu sarakstu veido nedēļas laikraksts ''[[Polityka]]'', tajā mātesuzņēmums ''Jerónimo Martins Polska'' SA, 2009. gadā bija piektajā vietā, bet 2010. gadā ceturtajā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lista 500|url=http://www.lista500.polityka.pl|website=[[Polityka]]|language=pl|archive-url=https://web.archive.org/web/20110524132802/http://www.lista500.polityka.pl/|archive-date=24 May 2011|access-date=10 December 2009}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lista 500 – Polityka.pl|url=http://www.lista500.polityka.pl|website=[[Polityka]]|language=pl|archive-url=https://web.archive.org/web/20110524132802/http://www.lista500.polityka.pl/|archive-date=24 May 2011|access-date=31 October 2012}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
File:Biedronka in Piecki 2015.jpg|Veikals Pjeckos]]
File:2016 Sklep Biedronka w Stroniu Śląskim.jpg|Veikals [[Stroņe Slonske|Stroņe Slonskā]]
File:Ruda Śląska Niedzieli Biedronka DSC 7071.jpg|Veikals [[Ruda Slonska|Ruda Slonskā]]
File:Sklep sieci Biedronka.jpg|Veikals [[Varšava|Varšavā]]
File:Krasnobród - sklep Biedronka - DSC03920.jpg|Veikals [[Krasnobroda|Krasnobrodā]]
File:2024 Sklep Biedronka na ul. Śląskiej w Kłodzku (2).jpg|Veikals [[Klodzko]]
File:Biedronka shop in Łęczyca.JPG|Skats uz veikalu [[Lenčica]]
File:Biedronka in Białystok (interior view) 4.jpg|Veikala interjers [[Bjalistoka|Bjalistokā]]
File:TIR zaopatrujący Biedronkę.jpg|''Biedronka'' kravas auto izkraušana [[Tomašova Mazovecka|Tomašova Mazoveckā]]
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Official website}}

[[Kategorija:Polijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>dncs2nu6f4yricikmfrctj4m1f51fkw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukrainas PSR Augstākā Padome</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626484</id>
    <revision>
      <id>4486171</id>
      <parentid>4444488</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:19:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486171</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15370" sha1="d22h43mjcih3jem3ai9zwntdktvle61" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Ukrainas PSR Augstākā Padome
 | native_name        = {{val|uk|Верховна Рада Української РСР}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Верховный Совет Украинской ССР}}
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = Emblem_of_the_Ukrainian_Soviet_Socialist_Republic_(1949–1991),_Emblem_of_Ukraine_(1991–1992).svg
 | coa_res            = 150px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 1937. gadā
 | house_type         = Vienpalātas parlaments
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = Priekšsēdētājs
 | leader1            = [[Mihailo Burmistenko]]&lt;br /&gt;{{small|(pirmais)}}&lt;br /&gt;[[Leonīds Kravčuks]]&lt;br /&gt;{{small|(pēdējais)}}
 | party1             = 
 | election1          = 
 | leader2_type       = 
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = 
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = 
 | structure1_res     = 
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     = 
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  =
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = 
 | voting_system2     = 
 | last_election1     = [[1990. gada Ukrainas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas|1990. gada marts]]
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = Verh_rad.jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{flaga|URS}} [[Augstākās Radas ēka|Augstākās Padomes ēka]], [[Konstitūcijas laukums (Kijiva)|Padomju laukums]], [[Kijiva]], [[Ukrainas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]
 | website            = 
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Ukrainas PSR Augstākā Padome''' ({{val|uk|Верховна Рада Української РСР}}, {{val|ru|Верховный Совет Украинской ССР}}) bija [[Ukrainas PSR]] augstākais varas orgāns un vienīgais [[Likumdošanas vara|likumdevēja orgāns]] laika posmā no 1937. gada līdz 1991. gadam. Ukrainas PSR Augstāko Padomi izveidoja [[1937. gada Ukrainas PSR Konstitūcija|1937. gadā pieņemot jauno Ukrainas PSR Konstitūciju]], tādējādi aizstājot [[Visukrainas Centrālā izpildkomiteja|Visukrainas Centrālo izpildkomiteju]] un [[Visukrainas padomju kongresi|Visukrainas padomju kongresus]]. Pēc [[Ukrainas neatkarības deklarācija (1991)|Ukrainas neatkarības pasludināšanas]], 1991. gadā Ukrainas PSR Augstākā Padome kļuva par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstāko Radu]].&lt;ref name=&quot;zakon&quot; /&gt;

Ukrainas PSR Augstāko Padomi ievēlēja Ukrainas PSR pilsoņi tiešās un vispārējās vēlēšanās aizklātā balsojumā (viens deputāts uz katriem 100 000 vēlētāju), taču praksē šis process tika īstenots stingrā valdošās [[Ukrainas Komunistiskā partija (PSRS)|Ukrainas Komunistiskās partijas]] kontrolē. Pilnvaru termiņš bija četri gadi, bet no 1978. gada tas bija pieci gadi. Deputātu vidū dominēja Komunistiskās partijas biedri (62—69 % no kopējā skaita), bet pārējie bija [[Neatkarīgais politiķis|bezpartejiski]].

== Pilnvaras ==
[[Attēls:Badge Supreme Soviet of the Ukrainian SSR.png|thumb|right|Ukrainas PSR Augstākās Padomes deputāta nozīme]]
Ukrainas PSR Augstākā Padome ievēlēja tai atskaitīgu Prezidiju, izveidoja Ukrainas PSR valdību — [[Ukrainas PSR Ministru padome|Ukrainas PSR Ministru padomi]] — un ievēlēja Ukrainas PSR Augstāko tiesu. Deputāti ievēlēja arī apgabalu izpildkomiteju vadītājus un zināmā mērā arī viņu vietniekus, kā arī Ukrainas PSR teritorijā izvietoto kara apgabalu vecāko komandējošo personālu.

Augstākajai Padomei bija arī tiesības:
* grozīt Ukrainas PSR Konstitūciju un pieņemt jaunu;
* publicēt un apstiprināt Ukrainas PSR ekonomikas plānus un valsts budžetu;
* uzraudzīt [[Padomju Savienība|PSRS]] jurisdikcijā esošo uzņēmumu stāvokli un vadību, kā arī pārraudzīt tos.

Padomes galvenais darba laiks bija sesijas, kuras [[Ukrainas PSR Augstākās Padomes Prezidijs|Prezidijs]] sasauca divas reizes gadā. Pēc Prezidija ieskatiem vai pēc trešdaļas deputātu pieprasījuma varēja sasaukt arī ārkārtas un īpašas sesijas (veltītas nozīmīgiem datumiem). Padomē tika veidotas pastāvīgās un pagaidu komitejas. Likumi tika pieņemti ar Augstākās Padomes sēdē klātesošo deputātu balsu vairākumu.

== Vēsture ==
Pirmās Ukrainas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas notika 1938. gada 26. jūnijā. Tika ievēlēti 304 deputāti. Augstākās Padomes pirmā sesija notika Kijivā no 1938. gada 25. līdz 28. jūlijam. Par priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Mihailo Burmistenko]], bet [[Ukrainas PSR Augstākās Padomes Prezidijs|Ukrainas PSR Augstākās Padomes Prezidiju]] sāka vadīt [[Leonīds Korņijecs]].

Pēc Rietumukrainas aneksijas 1940. gada 24. martā šajās teritorijās notika papildu vēlēšanas, kurās tika ievēlēti vēl 80 deputāti.

[[Vācijas—PSRS karš|Vācijas—PSRS kara]] laikā Ukrainas PSR Augstākā Padome darbojās kara laika apstākļos. [[Kauja par Kijivu (1941)|Kaujas par Kijivu]] laikā krita pirmais Augstākās Padomes priekšsēdētājs M. Burmistenko. Pēc Ukrainas teritorijas okupācijas 1941. gadā Ukrainas PSR Augstākās Padomes Prezidijs tika evakuēts uz [[Saratova|Saratovu]].

1943. gada 29. jūnijā [[Ukrainas PSR Augstākās Padomes Prezidijs]] pieņēma dekrētu &quot;Par Ukrainas PSR Augstākās Padomes vēlēšanu atlikšanu&quot;, ar kuru vēlēšanas tika atliktas uz vienu gadu un pagarināts Ukrainas PSR Augstākās Padomes 1. sasaukuma pilnvaru termiņš. Saskaņā ar Ukrainas PSR Tautas komisāru padomes un [[Ukrainas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Ukrainas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas]] 1944. gada 8. janvāra rezolūciju tika nolemts 1944. gada janvārī pārvietot Ukrainas PSR Augstākās Padomes Prezidiju no [[Harkiva]]s uz [[Kijiva|Kijivu]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Сообщение о возвращении Президиума Верховного Совета, СНК УССР и ЦК КП(б)У в г. Киев, освобожденный от немецко-фашистских захватчиков. 29 января 1944 г. {{!}} Электронная библиотека исторических документов (ЭБИД) |url=https://docs.historyrussia.org/ru/nodes/253515-soobschenie-o-vozvraschenii-prezidiuma-verhovnogo-soveta-snk-ussr-i-tsk-kp-b-u-v-g-kiev-osvobozhdennyy-ot-nemetsko-fashistskih-zahvatchikov-29-yanvarya-1944-g |website=docs.historyrussia.org |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; kas bija atbrīvota no [[Ukrainas reihskomisariāts|vācu okupācija]]s. 1946. gada 26. novembrī Ukrainas PSR Augstākās Padomes Prezidijs pieņēma dekrētu &quot;Par Ukrainas PSR Augstākās Padomes vēlēšanu rīkošanu&quot;. Ukrainas PSR Augstākā Padomes 2. sasaukums tika ievēlēts 1947. gada 9. februārī. Par Augstākās Padomes priekšsēdētāju ievēlēts dramaturgs [[Oleksandrs Korņijčuks]], bet par viņa pēcteci 1953. gadā kļuva dzejnieks [[Pavlo Tičina]]. 1950. gados Augstākās Padomes darbība būtībā aprobežojās ar atsevišķu Ukrainas PSR Konstitūcijas pantu un spēkā esošo likumu uzlabošanu.

1950. gadu beigās Augstākās tiesas likumdošanas darbība pastiprinājās, jo bija nepieciešams īstenot [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] [[PSKP Centrālā komiteja|CK]] [[PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums|pirmā sekretāra]] [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] uzsāktās padomju valdības sistēmas reformas. 1959. gadā tika apspriesti likumprojekti par tiesu sistēmu, kā arī civillikumu, civilprocesuālo kodeksu, krimināllikumu un kriminālprocesuālo kodeksu.

1970. gados likumdošana paplašinājās, un republikas likumdošanas kodifikācija pastiprinājās. Tādējādi 1968. gadā Ukrainas PSR Augstākā Padome pieņēma likumu &quot;Par tautas deputātu ciemu un apmetņu padomēm&quot;, kas ievērojami aktivizēja šo vietējo pārstāvniecības institūciju darbību. 1969. gada jūnijā tika pieņemts Laulības un ģimenes kodekss, kam sekoja Zemes kodekss 1970. gada jūlijā, Ūdens kodekss 1972. gada jūnijā un citi. Augstākās Padomes šajos gados veiktā likumdošanas kodifikācija radīja apstākļus labākai sabiedrisko attiecību tiesiskajai regulēšanai. Katru gadu Augstākā Padome apstiprināja Valsts plānošanas komitejas un republikas budžeta projektus. Sākot ar 1978. gadu, tika pieņemtas rezolūcijas par ikgadējo saistību izpildi. Tomēr Ukrainas PSR Augstākās Padomes pieņemtie likumi bieži vien tikai dublēja padomju tiesību aktu noteikumus.

1972.—1990. gados, pēc rakstniekiem Korņijčuka un Tičinas, par Augstākās Padomes priekšsēdētājiem tika ievēlēti slaveni Ukrainas zinātnieki ([[fiziķis]] [[Mihailo Bilijs]], [[ģenētika|ģenētiķis]] [[Kostjantīns Sitniks]], [[Fizioloģija|fiziologs]] [[Platons Kostjuks]]).

[[1978. gada Ukrainas PSR Konstitūcija|1978. gada Ukrainas PSR Konstitūcija]] būtiski nemainīja Augstākās Padomes juridisko statusu. Tomēr tika ieviesti daži jauninājumi. Konkrēti, tā pasludināja, ka visas Tautas deputātu padomes — Augstākā, apgabalu, rajonu, pilsētu, pilsētu rajonu, apdzīvoto vietu un ciema padomes — pārstāv vienotu valsts varas sistēmu. Augstākās padomes ietekme uz vietējām padomēm tika nostiprināta. Augstākās Padomes locekļu skaits palielinājās līdz 650 deputātiem, un tās pilnvaru termiņš tika pagarināts līdz pieciem gadiem. Tika paplašināts to subjektu loks, kuriem ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Šīs tiesības tagad piederēja Augstākās Padomes Prezidijam, Ukrainas PSR Ministru padomei, pastāvīgajām un citām komitejām, deputātiem, Augstākajai tiesai, Ukrainas PSR prokuroram un sabiedriskajām organizācijām, kuras pārstāvēja republikas iestādes.

Ukrainas PSR Augstākā Padome no 1. līdz 11. sasaukumam darbojās saskaņā ar padomju laika prasībām. Tās darbu pārraudzīja [[Ukrainas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja]] (UKP CK), un Augstākā Padome nebija pastāvīga institūcija. Augstākā Padome sanāca uz sesijām divas reizes gadā un būtībā apstiprināja tikai Ukrainas PSR Augstākās Padomes Prezidija sagatavotos un ar UKP CK saskaņotos likumprojektus. Deputāti savu darbu Augstākajā Padomē apvienoja ar citiem darbiem.

Pēdējās Ukrainas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas [[Padomju Savienība]]s pastāvēšanas laikā notika 1990. gada martā (12. sasaukums). Pēc [[Ukrainas neatkarības deklarācija (1991)|Ukrainas neatkarības deklarācijas akta]] pieņemšanas 1991. gada 24. augustā un [[Ukrainas PSR Konstitūcija]]s grozījumiem, kas stājās spēkā 1991. gada 23. novembrī,&lt;ref name=&quot;zakon&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про внесення змін і доповнень до Конституції (Основного Закону) Української РСР |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/card/1554-12 |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Ukrainas PSR Augstākā Padome tika pārdēvēta par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstāko Radu]] (kas vēlāk kādu laiku turpināja sasaukumu numerāciju no 1938. gada).

== Ukrainas PSR AP priekšsēdētāju uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|
|'''Portrets'''
|'''Vārds'''
|'''Amatā'''
|-
|1
|[[Attēls:Burmistrenko.jpg|120px]]
|[[Mihailo Burmistenko]] &lt;br/&gt;''Михайло Бурмистенко'' &lt;br/&gt;{{small|(1902—1941)}}
|1938. gada 25. jūlijs — 1941. gada 9. septembris
|-
|2
|[[Attēls:Александр Евдокимович Корнейчук.jpg|120px]]
|[[Oleksandrs Korņijčuks]] &lt;br/&gt;''Олександр Корнійчук'' &lt;br/&gt;{{small|(1905—1972)}}
|1947. gada 4. marts — 1953. gada 12. septembris
|-
|3
|[[Attēls:Pavlo Tychyna (cropped).png|120px]]
|[[Pavlo Tičina]] &lt;br/&gt;''Павло Тичина'' &lt;br/&gt;{{small|(1891—1967)}}
|1953. gada 12. septembris — 1959. gada 24. marts
|-
|4
|[[Attēls:Александр Евдокимович Корнейчук.jpg|120px]]
|[[Oleksandrs Korņijčuks]] &lt;br/&gt;''Олександр Корнійчук'' &lt;br/&gt;{{small|(1905—1972)}}
|1959. gada 24. marts — 1972. gada 14. maijs
|-
|5
|[[Attēls:Sin_foto.svg|120px]]
|[[Mihailo Bilijs]] &lt;br/&gt;''Михайло Білий'' &lt;br/&gt;{{small|(1922—2001)}}
|1972. gada 8. jūnijs — 1980. gada 25. marts
|-
|6
|[[Attēls:Ситник Костянтин Меркурійович.jpg|120px]]
|[[Kostjantīns Sitniks]] &lt;br/&gt;''Костянтин Ситник'' &lt;br/&gt;{{small|(1926—2017)}}
|1980. gada 25. marts — 1985. gada 27. marts
|-
|7
|[[Attēls:Kostyuk.jpg|120px]]
|[[Platons Kostjuks]] &lt;br/&gt;''Платон Костюк'' &lt;br/&gt;{{small|(1924—2010)}}
|1985. gada 27. marts — 1990. gada 15. maijs
|-
|8
|[[Attēls:НДУ 1 Івашко Володимир Антонович.jpg|120px]]
|[[Vladimirs Ivaško]] &lt;br/&gt;''Володимир Івашко'' &lt;br/&gt;{{small|(1932—1994)}}
|1990. gada 4. jūnijs — 1990. gada 9. jūlijs
|-
|9
|[[Attēls:Leonid_Kravchuk_(1).jpg|120px]]
|[[Leonīds Kravčuks]] &lt;br/&gt;''Леонід Кравчук'' &lt;br/&gt;{{small|(1934—2022)}}
|1990. gada 23. jūlijs — 1991. gada 24. augusts&lt;br /&gt;''No 1991. gada 24. augusta līdz 5. decembrim — [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] priekšsēdētājs''
|}

== Ukrainas PSR AP Prezidija priekšsēdētāju uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|
|'''Portrets'''
|'''Vārds'''
|'''Amatā'''
|-
|1
|[[Attēls:Korniyets.jpg|120px]]
|[[Leonīds Korņijecs]] &lt;br/&gt;''Леонід Корнієць'' &lt;br/&gt;{{small|(1901—1969)}}
|1938. gada 27. jūlijs — 1939. gada 28. jūlijs
|-
|2
|[[Attēls:Гречуха_М._С.png|120px]]
|[[Mihailo Hrečuha]] &lt;br/&gt;''Михайло Гречуха'' &lt;br/&gt;{{small|(1902—1976)}}
|1939. gada 28. jūlijs — 1954. gada 15. janvāris
|-
|3
|[[Attēls:Demjan_Korotczenko.jpg|120px]]
|[[Demjans Korotčenko]] &lt;br/&gt;''Дем'ян Коротченко'' &lt;br/&gt;{{small|(1894—1969)}}
|1954. gada 15. janvāris — 1969. gada 7. aprīlis
|-
|4
|[[Attēls:Sin_foto.svg|120px]]
|[[Oleksandrs Ļaško]] &lt;br/&gt;''Олександр Ляшко'' &lt;br/&gt;{{small|(1915—2002)}}
|1969. gada 19. jūnijs — 1972. gada 9. jūnijs
|-
|5
|[[Attēls:Sin_foto.svg|120px]]
|[[Ivans Hrušeckis]] &lt;br/&gt;''Іван Грушецький'' &lt;br/&gt;{{small|(1914—1984)}}
|1972. gada 28. jūlijs — 1976. gada 24. jūnijs
|-
|6
|[[Attēls:Sin_foto.svg|120px]]
|[[Oleksijs Vatčenko]] &lt;br/&gt;''Олексій Ватченко'' &lt;br/&gt;{{small|(1914—1984)}}
|1976. gada 24. jūnijs — 1984. gada 22. novembris
|-
|7
|[[Attēls:Sin_foto.svg|120px]]
|[[Valentīna Ševčenko]] &lt;br/&gt;''Валентина Шевченко'' &lt;br/&gt;{{small|(1935—2020)}}
|1985. gada 27. marts — 1990. gada 15. maijs
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ukrainas PSR]]</text>
      <sha1>d22h43mjcih3jem3ai9zwntdktvle61</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4486236</id>
      <parentid>4485671</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T03:04:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4486236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4252" sha1="539ngrw9iuqv6dled9wqgvln4a8wkkx" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,515 baiti
# {{U|Kikos}} - 918,257 baiti
# {{U|Egilus}} - 876,180 baiti
# {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti
# {{U|Tankists}} - 253,619 baiti
# {{U|MC2013}} - 183,501 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 169,254 baiti
# {{U|Biafra}} - 149,031 baiti
# {{U|Lasks}} - 127,488 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 112,093 baiti
# {{U|Vylks}} - 103,705 baiti
# {{U|Dainis}} - 87,038 baiti
# {{U|Pirags}} - 41,818 baiti
# {{U|Papuass}} - 32,125 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti
# {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti
# {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti
# {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti
# {{U|XD991}} - 5,899 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 38 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti
# {{U|Treisijs}} - 15 raksti
# {{U|MC2013}} - 11 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Papuass}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti
# {{U|MC2013}} - 9 raksti
# {{U|Egilus}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 14 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
# {{U|Treisijs}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>539ngrw9iuqv6dled9wqgvln4a8wkkx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armands Māliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627163</id>
    <revision>
      <id>4485987</id>
      <parentid>4477959</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T12:19:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485987</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21459" sha1="fuwwolwqa04yf38px3qki9otgxzqdj0" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Armands Māliņš
| attēls              = Armands_malins.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Armands Māliņš 2025. gadā
| amats               = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{dat|1994|6|9|N}}
| term_beigas         = {{dat|1997|3|25|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1962|11|16}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| tautība             = [[Latvieši|latvietis]]&lt;ref name=&quot;svaj25&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. &quot;SUVERĒNĀ VARA&quot;, APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI - PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas |url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/37960-armands-malins/ |website=dati.cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|6|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| partija             = [[Komjaunatne]] {{small|(?—?)}}&lt;br /&gt;[[Latvijas Tautas fronte|LTF]] {{small|(?—?)}}&lt;br /&gt;[[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|LNDP]] {{small|(1991—2003)}}&lt;br /&gt;[[Neatkarīgais politiķis|bezpartejisks]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻Cīņa par Rīgu. Ideja ir svarīgāka par partijiskumu |url=https://t.me/ViedaisManels/7458 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻🤩🫣Milžu cīņas X. Iedvesmītis iz tautas VS reklāmas guru |url=https://t.me/ViedaisManels/8547 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|1|25||bez}} |quote=Īsti neizpratu, kas ir tie “jūs”, jo esmu bezpartejisks, taču lai nu paliek.}}&lt;/ref&gt; {{small|(?—pašlaik)}}
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = Aelita&lt;ref name=&quot;kakis&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Muula |first1=Anita |title=Kaķis uz tribīnes |journal=Literatūra. Māksla. Mēs. |date={{dat|1997|8|28||bez}} |volume=Nr.35 |page=5. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552262%7Carticle:DIVL94 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{small|(prec. 1982—?)}}&lt;br /&gt; Olga&lt;ref name=&quot;olg&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=In Memoriam |url=https://t.me/ViedaisManels/7629 |website=[[Telegram]] |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|5|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{small|(civillaulība, mir. 2025)}}
| bērni               = meita un dēls&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt;
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
{{Infokaste
| bodystyle      = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}}
| above          = Militārais un tiesībaizsardzības dienests
| abovestyle     = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}}
| label1         = Dienesta pakāpe
| data1          = milicijas [[seržants]]&lt;br /&gt;[[virsniekvietnieks]] (IeVP)
| label2         = Dienesta laiks
| data2          = [[1980. gadi]]—[[1990. gadi|1990. gadu]] sākums&lt;br /&gt;2003―? (IeVP)
| label3         = Valsts
| data3          = {{URS}}&lt;br /&gt;{{LAT}}
| label4         = Struktūra
| data4          = [[Attēls:Communist_star_with_golden_border_and_red_rims.svg|22px]] [[Padomju armija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Coat_of_arms_of_the_Soviet_Union_(1956–1991).svg|22px]] [[Padomju milicija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Coat_of_arms_of_Latvia.svg|22px]] [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|LR Īpašie kārtības sargi]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_None.svg|22px]] [[Latviešu Nacionālā gvarde]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Latvijas_Republikas_papildinātais_mazais_ģerbonis.svg|22px]] [[Ieslodzījuma vietu pārvalde|IeVP]]
| label5         = Vienība
| data5          = Latvijas PSR lekšlietu ministrijas ārpusresoru apsardzes pulks&lt;ref name=&quot;milickonf&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Šablovskis |first1=Arnis |title=Par kādu konfliktu |journal=[[Padomju Jaunatne]] |date={{dat|1988|11|03||bez}} |volume=Nr.210 |page=3. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:827843%7Carticle:DIVL259%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86S%20 |accessdate={{dat|2026|3|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;LR Īpašo kārtības sargu štābs&lt;ref name=&quot;kartib&quot; /&gt;
| label6         = Komandēja
| data6          = Latviešu Nacionālā gvarde
| label7         = Kaujas
| data7          = [[Rīgas Latviešu biedrība|RLB]] ēkas ieņemšana (1992)
}}
'''Armands Māliņš''' ir [[latvieši|latviešu]] bijušais [[kombatants|paramilitārists]], [[Milicija (policija)|milicis]], cietuma uzraugs, [[politiķis]], apsargs&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt; un [[Tīmekļa žurnāls|blogeris]].&lt;ref name=&quot;sv25&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=23. Armands Māliņš |url=https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ |website=suverenavara.lv |publisher=[[Suverēnā vara]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025||||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260429185441/https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ }}&lt;/ref&gt; Bijis [[Rīgas dome]]s deputāts ([[Rīgas dome (1994—1997)|1994—1997]]) un [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas]] (LNDP) priekšsēdētājs (1991—2002). Pazīstams ar [[Literatūra|literāro]] [[Pseidonīms|pseidonīmu]] '''Viedais Manels'''.&lt;ref name=&quot;sv25&quot; /&gt; Ir izdienas pensionārs.&lt;ref name=&quot;sv25&quot; /&gt;

== Dzīvesgājums ==
Armands Māliņš dzimis 1962. gada 16. novembrī.&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=16. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/304988-16-novembra-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2018|11|16||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 1982. gadā absolvējis [[Rīgas Teikas vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]]. No 1983. līdz 1985. gadam dienējis obligātajā militārajā dienestā [[Padomju armija|Padomju armijā]].&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; 1986. gadā uzsāka darbu [[Padomju milicija|padomju milicijā]],&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; ieguvis milicijas [[Seržants|seržanta]] dienesta pakāpi.&lt;ref name=&quot;barikadop&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par kritisko kritiku - Barikadopēdija |url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/888025 |website=www.barikadopedija.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 1988. gadā milicijā veidojis [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) atbalsta grupu,&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; kā dēļ nonācis konfliktā ar priekšniecību.&lt;ref name=&quot;barikadop&quot; /&gt;

1990. gadu sākumā bijis [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|Latvijas īpašo kārtības sargu štāba]] priekšnieka palīgs.&lt;ref name=&quot;kartib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Saulītis |first1=A. |title=JŪRMALAS ANTANTE? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:480076%7Carticle:DIVL62%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20M%C4%81li%C5%86a%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Jūrmala |date={{dat|1990|8|2||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc tam publicējis rakstus laikrakstā &quot;[[Pilsonis (laikraksts)|Pilsonis]]&quot;.&lt;ref name=&quot;pilson&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=PRORIETUMNIECISKO IDEJU PAUDĒJU VAJĀŠANA UN ANTISEMĪTISMS PADOMJU LATVIJĀ TURPINĀS |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:836414%7Carticle:DIVL343%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.47 |date={{dat|1991|11|26||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pilson2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Paziņojums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:815813%7Carticle:DIVL83%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.3 |date={{dat|1992|1|21||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

1991. gada 3. februārī kopā ar grupiņu bijušo [[Barikāžu laiks|Barikāžu]] aizstāvju nodibināja [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (Amerikas ceļš)]].&lt;ref name=&quot;muzej&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā) |url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ |website=turaida-muzejs.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ }}&lt;/ref&gt;

1992. gadā, atbildot uz [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s izveidi, dibinājis paramilitāru organizāciju [[Latviešu Nacionālā gvarde]] (LNG) jeb Nacionālā gvarde (NG).&lt;ref name=&quot;dib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=ARMANDS MĀLIŅŠ DIBINA GVARDI |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552577%7Carticle:DIVL373%7Cquery:ARMANDS%20M%C4%80LI%C5%85%C5%A0%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.45 |date={{dat|1992|3|17||bez}} |page=4 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Nacionālā gvarde tika uzskatīta par LNDP paramilitāro spārnu un kopā ar citām [[Galēji labēja politika|galēji labējām]] organizācijām 1992. gadā plānoja veikt bruņotu [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] pret [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstāko Padomi]] un [[Latvijas Republikas Ministru padome|LR Ministru padomi]].&lt;ref name=&quot;page1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:1%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=1 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;page2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:2%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kāds [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|LR Aizsardzības ministrija]]s darbinieks sacīja ka A. Māliņš savācis cilvēkus kuri ir spējīgi veikt [[Terorisms|teroraktus]].&lt;ref name=&quot;page2&quot; /&gt;

1992.―1993. gada [[Rīgas Latviešu biedrība]]s (RLB) divvaldības krīzes laikā Māliņš bija RLB priekšsēdētāja vietnieka [[Ilmārs Drullis|Ilmāra Druļļa]] sabiedrotais cīņā pret RLB priekšsēdētāju [[Jānis Graudonis|Jāni Graudoni]]. Šajā laikā Māliņš atradās RLB Valstiskās apziņas komisijas vadītāja, runasvīra un valdes locekļa amatos.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;

Naktī uz 1992. gada 8. septembri I. Druļļa sabiedrotā A. Māliņa vadītā paramilitārā grupējuma Nacionālā gvarde kaujinieki neitralizēja RLB namā dežurējošos policistus un pārņēma ēku savā kontrolē. Māliņa komandētie kaujinieki sāka celt barikādes un pūlējās panākt [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s atbalstu cīņai pret [[Latvijas Valsts policija|Valsts policiju]]. RLB ēkas sagrābšana tomēr neizdevās, jo LR Zemessardze neatbalstīja ēkas sagrābšanu un policija bez lielām grūtībām atjaunoja sabiedrisko kārtību ēkā.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt; Galu galā Drullis un Māliņš zaudēja cīņā par varu RLB un Graudonis palika RLB vadītāja amatā.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;

[[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Māliņu ievēlēja par Rīgas domes deputātu.&lt;ref name=&quot;malievel&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=LATVIJAS LIELO PILSĒTU DOMJU UN RAJONU PADOMJU DEPUTĀTI |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |date={{dat|1994|06|04||bez}} |volume=Nr.66 |page=1. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:1254364%7Carticle:DIVL26 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Māliņš bija vienīgais domē no LNDP saraksta ievēlētais deputāts.&lt;ref name=&quot;malievel&quot; /&gt;

1995. gada 15. marta naktī [[Rīgas pašvaldības policija|Rīgas policijas patruļdienests]] aizturēja Rīgas domes deputātu, pilsētas drošības un kārtības komitejas locekli Armandu Māliņu, kurš dzērumā izsita kāda [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]s daudzstāvu nama durvju un logu stiklus.&lt;ref name=&quot;huligan&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Spruģis |first1=Mārtiņš |title=Rīgas domes deputāts Armands Māliņš dzer un dauza logus |journal=[[Neatkarīgā Cīņa]] |date={{dat|1995|3|17||bez}} |volume=Nr.62 |page=8. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552814%7Carticle:DIVL599 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņam tika konstatēts 1,5 promiļu alkohola reibums.&lt;ref name=&quot;huligan&quot; /&gt; Dzīvoklis piederēja [[Latvijas Nacionālā sieviešu līga|Latvijas Nacionālās sieviešu līgas]] priekšsēdētājas vietniecei [[Benita Ziemele|Benitai Ziemelei]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Domnieki neprot bremzēt |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:923712%7Carticle:DIVL968 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Lauku Avīze]] |issue=Nr.23 |date={{dat|1995|3|21||bez}} |page=31 |language=lv}}&lt;/ref&gt; LNDP valde Māliņam izteica &quot;stingro brīdinājumu&quot;, kā arī izplatīja paziņojumu ka šis incidents ir plānota [[provokācija]] pret Māliņu ar mērķi graut LNDP prestižu.&lt;ref name=&quot;brid&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Sproģis |first1=Andris |title=Armandam Māliņam izteikts stingrais brīdinājums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:552819%7Carticle:DIVL491%7Cquery:Armandam%20M%C4%81li%C5%86am%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Neatkarīgā Cīņa]] |issue=Nr.66 |date={{dat|1995|3|22||bez}} |page=8 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Māliņš no LNDP saraksta neveiksmīgi kandidēja 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]]&lt;ref name=&quot;sest&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=6. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija |url=https://www.cvk.lv/lv/6-saeimas-velesanas |website=www.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref name=&quot;devast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kopējie rezultāti |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.vel7.sa3 |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nereģistrētās Latvijas [[Krievu nacionālā vienotība|barkašoviešu]] organizācijas &quot;Krievu nacionālā vienotība Latvijā&quot; un LNDP apvienošanās kongresā 2002. gada 25. maijā Māliņu LNDP priekšsēža amatā nomainīja barkašoviešu vadītājs [[Jevgēņijs Osipovs]].&lt;ref name=&quot;prks&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipovs ievēlēts par LNDP priekšsēdi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3269685/osipovs-ievelets-par-lndp-priekssedi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk internetā tika publicēti attēli kuros redzams kā Osipovs un Māliņš pacēluši rokas [[Romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Русский Марш» в Риге. - 10 Сентября 2007 - Русская Прибалтика |url=http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 |website=russbalt.ucoz.ru |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2013|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130513191215/http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās Liepājā |url=https://www.tvnet.lv/6192681/barkasoviesi-velas-startet-pasvaldibu-velesanas-liepaja |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ap 80 ‘barkašoviešu’ iestājušies Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3265315/ap-80-barkasoviesu-iestajusies-latvijas-nacionali-demokratiskaja-partija |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš, viņš arī &quot;Viedais Manels&quot;,... |url=https://x.com/ervinsk/status/1678112023215845377 |website=x.com |publisher=@ervinsk |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2023|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

LNDP biedri 2002. gada 7. septembrī izplatīja aptuveni tūkstotis lapiņu &quot;[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]&quot; līdera [[Einars Repše|Einara Repšes]] atbalstam.&lt;ref name=&quot;repse&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši atbalsta Repši |url=https://www.tvnet.lv/6272996/barkasoviesi-atbalsta-repsi |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|9|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš, tolaik LNDP goda tiesas priekšsēdis, slavēja Repši. Savukārt, Repše uzskatīja, ka LNDP atbalsts ir [[Rusofīlisms|prokrievisko]] spēku organizēta &quot;Jaunā laika&quot; nomelnošanas kampaņa.&lt;ref name=&quot;repse&quot; /&gt;

[[Valsts drošības dienests|Drošības policija]] (DP) 2003. gadā aizdomās par iespējamu nacionālā naida kurināšanu vērtēja A. Māliņa iespējams, [[Antisemītisms|antisemītiskos]], izteikumus partijas interneta vietnē aryan.lv.&lt;ref name=&quot;dp&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Izvērtē Māliņa publikāciju internetā |url=https://www.delfi.lv/161/criminal/4674714/izverte-malina-publikaciju-interneta |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2003|1|27||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš jau iepriekš bija nonācis tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā par nesankcionētu mītiņu un gājienu organizēšanu, kā arī par nereģistrētās barkašoviešu organizācijas popularizēšanu.&lt;ref name=&quot;dom&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši pošas uz Liepājas domi |url=https://www.apollo.lv/4707746/barkasoviesi-posas-uz-liepajas-domi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[apollo.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2004. gada nogalē ziņots ka Armands Māliņš aptuveni gadu vairs neesot LNDP biedrs&lt;ref name=&quot;rev&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP Liepājā sola «sociālo revolūciju» |url=https://www.apollo.lv/4708437/lndp-liepaja-sola-socialo-revoluciju |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2004|11|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un strādājot par cietuma uzraugu.&lt;ref name=&quot;dom&quot; /&gt;

[[2010. gadi|2010]]. un [[2020. gadi|2020. gados]] publicējis viedokļrakstus tādās vietnēs kā [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Ierosinājums latviešu valodas jaunvārda darināšanai |url=https://www.delfi.lv/193/politics/41975354/armands-malins-ierosinajums-latviesu-valodas-jaunvarda-darinasanai |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2011|12|12||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Kurinātā histērija pret Krieviju ir mesli ES un ASV kaklakungiem |url=https://www.delfi.lv/193/politics/44406271/armands-malins-kurinata-histerija-pret-krieviju-ir-mesli-es-un-asv-kaklakungiem |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2014|4|22||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un pietiek.com,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Pietiek :: Latvijas ārpolitikas vadākšņi nemierā ar Mieriņu |url=https://pietiek.com/raksti/latvijas_arpolitikas_vadaksni_nemiera_ar_mierinu/ |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=pietiek.com |date={{dat|2026|1|23||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī sācis veidot blogu savos [[Sociālais medijs|sociālo mediju]] profilos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://x.com/ViedaisManels |website=X (formerly Twitter) |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://t.me/ViedaisManels |website=Telegram |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] neveiksmīgi kandidējis no &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;lpv22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ - 14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS |url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/armands-malins |website=sv2022.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja partijas &quot;[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; sarakstā, taču netika ievēlēts.&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

{{DEFAULTSORT:Māliņš, Armands}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]</text>
      <sha1>fuwwolwqa04yf38px3qki9otgxzqdj0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brigite Bīrleine</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627578</id>
    <revision>
      <id>4486213</id>
      <parentid>4449667</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T22:48:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486213</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5311" sha1="9w6j990xmt473vwnsya2ja2u0vob8ya" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Brigite Bīrleine
| vārds_orģ = ''Brigitte Bierlein''
| attēls = Brigitte_Bierlein.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Austrijas federālais kanclers|Austrijas federālā kanclere]]
| term_sākums = 2019. gada 3. jūnijs
| term_beigas = 2020. gada 7. janvāris
| prezidents = [[Aleksandrs van der Bellens]]
| priekštecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| pēctecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| dzim_dati = {{dat|1949|6|25}}
| dzim_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2024|6|3|1949|6|25}}
| mir_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| profesija = juriste
| att_izm = 250px
}}

'''Brigite Bīrleine''' ({{val|de|Brigitte Bierlein}}, dzimusi 1949. gada 25. jūnijā [[Austrija|Austrijā]], [[Vīne|Vīnē]], mirusi 2024. gada 3. jūnijā) bija [[Austrieši|austriešu]] juriste un politiķe, kura 2019.–2020. gadā pildīja [[Austrijas kanclers|Austrijas federālās kancleres]] pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmwet.gv.at/en/Topics/Business-Location/Brigitte-Bierlein-Award.html|title=Brigitte Bierlein Women's Award|access-date={{dat|2026|04|01||bez}}|archive-date={{dat|2026|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260314232441/https://www.bmwet.gv.at/en/Topics/Business-Location/Brigitte-Bierlein-Award.html}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Brigite Bīrleine piedzima [[Vīne|Vīnē]]. Viņa studēja jurisprudenci [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]], iegūstot juridisko izglītību un specializējoties tiesību zinātnēs.

Viņa strādāja Austrijas tieslietu sistēmā kā prokurore un vēlāk kļuva par vienu no augstākajām tiesu amatpersonām valstī. 2003. gadā tika iecelta par [[Austrijas Konstitucionālā tiesa|Austrijas Konstitucionālās tiesas]] locekli, bet 2018. gadā kļuva par tās prezidenti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sfu.ac.at/en/news/passing-of-brigitte-bierlein/|title=SFU {{!}} Remembering Dr. Brigitte Bierlein: A Tribute to her Legacy|last=PrivatUniversität|first=Sigmund Freud|website=Sigmund Freud Private University Vienna|access-date=2026-04-01|date=2024-06-03|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā Austrijā izcēlās tā sauktais [[Ibizas skandāls]], kas kļuva par vienu no nopietnākajām politiskajām krīzēm valstī pēdējās desmitgadēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/the-dark-side-of-politics-austrias-ibiza-affair-still-sticks/a-53451354|title=One year on, Austria's 'Ibiza affair' still sticks|website=dw.com|access-date=2026-04-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Skandāls sākās pēc tam, kad 2019. gada maijā tika publiskots slepeni ierakstīts video no 2017. gada, kurā toreizējais vicekanclers un Austrijas Brīvības partijas (FPÖ) līderis Heincs Kristians Štrahe sarunā ar personu, kas uzdevās par Krievijas oligarha radinieci, apsprieda iespējamu politisku atbalstu apmaiņā pret ietekmi medijos un valsts līgumos. Pēc video publiskošanas Štrahe atkāpās no amata, kas izraisīja valdības krīzi. Drīz pēc tam sabruka koalīcija starp [[Sebastians Kurcs|Sebastiana Kurca]] vadīto [[Austrijas Tautas partija|Austrijas Tautas partiju]] (ÖVP) un FPÖ. 2019. gada 27. maijā Austrijas parlaments izteica neuzticību kanclera Kurca valdībai, kas bija pirmais šāds gadījums valsts vēsturē. Pēc valdības krišanas Austrijas prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]] iecēla bijušo Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju Brigite Bīrleini par pārejas valdības (tehnokrātiskās valdības) vadītāju. Viņa kļuva par pirmo sievieti Austrijas federālās kancleres amatā. Pārejas valdības uzdevums bija nodrošināt valsts pārvaldes nepārtrauktību līdz ārkārtas parlamenta vēlēšanām, kas notika 2019. gada septembrī.

Viņa kļuva par pirmo sievieti Austrijas vēsturē, kas ieņēma kancleres amatu. Viņas vadītā valdība bija tehnokrātiska un darbojās līdz ārkārtas vēlēšanām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfgh.gv.at/verfassungsgerichtshof/geschichte/brigitte_bierlein.en.html|title=Brigitte BIERLEIN - Der Österreichische Verfassungsgerichtshof|website=www.vfgh.gv.at|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Tomēr 2020. gada 7. janvārī [[Sebastiāns Kurcs]] (ÖVP) atkārtoti ieņēma Austrijas federālā kanclera amatu.

Pēc amata atstāšanas viņa atkāpās no aktīvās politikas.

Mirusi 2024. gada 3. jūnijā [[Austrija|Austrijā]], [[Vīne|Vīnē]] 74 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/austria-brigitte-bierlein-dies-first-female-chancellor/|title=Austria’s first female chancellor dies at 74|website=POLITICO|access-date=2026-04-01|date=2024-06-03|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Viņas nāve izraisīja plašu rezonansi [[Austrija|Austrijā]], un valsts augstākās amatpersonas, tostarp prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]], izteica līdzjūtību, uzsverot viņas ieguldījumu valsts tieslietu sistēmā un stabilitātes nodrošināšanā politiskās krīzes laikā 2019. gadā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bīrļaine, Brigite}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrijas politiķi]]
[[Kategorija:Austrijas kancleri]]
[[Kategorija:Sievietes politikā]]</text>
      <sha1>9w6j990xmt473vwnsya2ja2u0vob8ya</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dace Sparāne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628485</id>
    <revision>
      <id>4486240</id>
      <parentid>4460741</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T03:30:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3122" sha1="fqi3nmkqay2eckq75w6hvd45sl8aoby" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Dace Sparāne-Freimane
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1968
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = redaktore, [[dzejniece]]
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Dace Sparāne-Freimane''' (dzimusi {{dat|1968|6|23}}) ir [[latvieši|latviešu]] redaktore, [[dzejniece]] un grāmatizdevēja, [[izdevniecība]]s &quot;[[Dienas Grāmata]]&quot; valdes priekšsēdētāja.

No 1995. gada D. Sparāne publicējusi dzeju, prozu, kā arī literāru notikumu apskatus un recenzijas. Kopš 2000. gada strādājusi ar tekstu rediģēšanu, literāro konsultēšanu un recenzēšanu. Izdevusi divus dzejas krājumus: &quot;Zīdpapīra vējdzirnavas&quot; (2002) un &quot;Sapnis par Annu Virdžīniju: didaktika&quot; (2010).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/dace-sparanefreimane|title=Dace Sparāne-Freimane|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-04-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas Rakstnieku savienības]] biedre kopš 2010. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://makslinieki.lv/|title=Latvijas Radošo savienību padome|last=padome|first=Latvijas Radošo savienību|website=makslinieki.lv|access-date=2026-04-07|language=latvian|archive-date=2025-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20251124160744/https://www.makslinieki.lv/}}&lt;/ref&gt;

Darbojusies izdvniecībās &quot;Vaga&quot; (grāmatnīcā &quot;Aperto Libro&quot;) un &quot;Atēna&quot;. Kopš 2005. gada ir izdevniecības &quot;[[Dienas Grāmata]]&quot; galvenā redaktore, bet kopš 2008. gada direktore un valdes priekšsēdētāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kombo.lv/lv/profile/40103227857/dienas-gramata|title=Sabiedrība ar ierobežotu atbildību &quot;Dienas Grāmata&quot;, 40103227857 - par uzņēmumu - Kombo.lv|website=www.kombo.lv|access-date=2026-04-07}}&lt;/ref&gt; Viens no ievērojamākajiem grāmatu apgāda sasniegumiem ir sērijas &quot;MĒS. Latvija, XX gadsimts&quot; izdošana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/mes-latvija-xx-gadsimts/|title=MĒS. Latvija, XX gadsimts|website=www.dgramata.lv|access-date=2026-04-07|archive-date=2026-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20260416131023/https://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/mes-latvija-xx-gadsimts/}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] (IV šķira).

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Sparāne, Dace}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas grāmatizdevēji]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]</text>
      <sha1>fqi3nmkqay2eckq75w6hvd45sl8aoby</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ungārijas parlaments</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628865</id>
    <revision>
      <id>4486161</id>
      <parentid>4480508</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:17:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5287" sha1="k44af0yg6xhwgcshsz46hibrwvinjy0" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Ungārijas parlaments
 | native_name        = ''Országgyűlés''
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = Logo_of_the_National_Assembly_(Hungary).svg
 | coa_res            = 250px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 
 | house_type         = Vienpalātas parlaments
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = Priekšsēdētāja
 | leader1            = [[Āgneša Forsthofere]]
 | party1             = ''[[Tisza (partija)|Tisza]]''
 | election1          = {{dat|2026|5|9|Ģ|bez}}
 | leader2_type       = 
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = 199
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = Hungarian_parliament_2026_-_2030.svg
 | structure1_res     = 250px
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     = 
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  = * '''Valdība''' (141)
*{{legend|#8AEAFF|''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' (141)}}
* '''Opozīcija''' (58)
*{{color box|#FF6A00}}{{color box|#938862}} [[Fidesz–KDNP|''Fidesz''–KDNP]] (52){{efn|
*{{legend|#FF6A00|''[[Fidesz]]'' (44)}}
*{{legend|#938862|[[Kristīgi demokrātiskā tautas partija|KDNP]] (8)}}}}
*{{legend|#688D1B|[[Mūsu Valsts kustība|MH]] (6)}}
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = 
 | voting_system2     = 
 | last_election1     = [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|2026. gada 12. aprīlis]]
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = Hungarian_Parliament_Building_-_Council_Hall_(27368050660).jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{flaga|Ungārija}} [[Ungārijas parlamenta ēka]], [[Budapešta]], [[Ungārija]]
 | website            = {{URL|https://www.parlament.hu/}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Ungārijas parlaments'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par Ungārijas parlamentāriešu vizīti Saeimā - Latvijas Vēstnesis |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/198339 |website=www.vestnesis.lv |accessdate={{dat|2026|4|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2009|9|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Saeimā viesosies Ungārijas parlamentārieši |url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/tiksanas-un-vizites/11943 |website=saeima.lv |accessdate={{dat|2026|4|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2008|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|hu|Országgyűlés}}, {{izrunā|ˈorsaːɡɟyːleːʃ}}) ir augstākā [[Likumdošanas vara|likumdevēja]] institūcija [[Ungārija|Ungārijā]]. Ungārijas parlaments ir [[vienpalātas parlaments]], kas sastāv no 199 deputātiem (no 1990. līdz 2014. gadam 386 deputātiem), kurus ievēl uz četru gadu termiņu. Parlamenta vēlēšanas notiek, izmantojot sarežģītu jauktu vēlēšanu sistēmu: 106 deputāti tiek ievēlēti no vienmandātu vēlēšanu apgabaliem, savukārt 93 deputātus no partiju sarakstiem ievēl vienā vispārējā vēlēšanu apgabalā. Lai iekļūtu parlamentā, politiskajai partijai vai partiju apvienībai ir jāpārvar [[Procentuālā barjera|5% barjera]], taču tas neattiecas uz pašizvirzītiem kandidātiem vienmandāta vēlēšanu apgabalos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Választási Tudásbázis - Magyarország |url=https://www.szavaz.at/orszagok/hu |website=www.szavaz.at |accessdate={{dat|2026|4|11||bez}} |language=hu}}&lt;/ref&gt; Parlamentā ir 25 pastāvīgās komitejas, kas debatē un ziņo par iesniegtajiem likumprojektiem, kā arī uzrauga valdības ministru darbību. Ungārijas Konstitucionālajai tiesai ir tiesības apstrīdēt parlamenta pieņemtos tiesību aktus, pamatojoties uz to atbilstību [[Ungārijas konstitūcija|Ungārijas Konstitūcija]]i. 

Parlamenta mītne kopš 1902. gada ir [[Ungārijas parlamenta ēka|Ungārijas parlamenta ēkā]] [[Budapešta|Budapeštā]].

== Vēsture ==
Parlaments (''Országgyűlés'') kopš 1290. gadiem bija likumdošanas institūcija [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Ungārijas Karaliste|Ungārijas Karalistē]].&lt;ref&gt;András Gergely, Gábor Máthé: The Hungarian state: thousand years in Europe (published in 2000)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Elemér Hantos: The Magna Carta Of The English And Of The Hungarian Constitution (1904)&lt;/ref&gt; Likumdevēja iestādes sākotnējais nosaukums viduslaikos bija ''Parlamentum''. Tā regulāri, ar pārtraukumiem, sanāca no 1527. līdz 1918. gadam un pēc tam līdz 1946. gadam. Ungārijas parlamenta demokrātiskais raksturs tika atjaunots līdz ar dzelzs priekškara krišanu un [[Ungārijas Tautas Republika|komunistiskā režīma]] sabrukumu 1989. gadā. Mūsdienās to joprojām sauc par ''Országgyűlés'', tāpat kā tas bija karaliskajos laikos.

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Eiropas parlamenti]]
[[Kategorija:Ungārijas politika]]
[[Kategorija:Ungārija]]</text>
      <sha1>k44af0yg6xhwgcshsz46hibrwvinjy0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienas Grāmata</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629420</id>
    <revision>
      <id>4486270</id>
      <parentid>4468670</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T06:37:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486270</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2375" sha1="gng3oxb3pbz5atspbm5x3ub5j57qugs" xml:space="preserve">{{Izdevniecības infokaste
|image = 
|url = {{URL|http://www.dgramata.lv/}}
|founded = 2005. gadā
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga|Mūkusalas iela 15a|3s=Mūkusalas iela}}
|parent = 
|caption = 
|country = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]]
|owner = SIA &quot;Latmortporttrans&quot; (pieder [[Kipra|Kiprā]] reģistrētajam ''Mariniera Ltd'')&lt;ref&gt;[https://leta.lv/home/important/645E2125-47C6-41C9-87E3-0B8D4BEA2AB9/ LETA. Ralfs Kļaviņš pamet RTO un iegādājas &quot;Poligrāfijas grupu Mūkusala&quot; un &quot;Dienas grāmatu&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
}}

'''SIA &quot;Dienas Grāmata&quot;''' ir [[Latvija]]s [[grāmata|grāmatu]] [[izdevniecība]]. Tās birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Mūkusalas iela|Mūkusalas ielā]] 15a.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dgramata.lv/dienas-gramata/kontakti/|title=Kontakti|website=www.dgramata.lv|access-date=2026-04-18|archive-date=2025-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20251214083635/https://www.dgramata.lv/dienas-gramata/kontakti/}}&lt;/ref&gt; Izdevniecības vadītāja ir [[Dace Sparāne]].

Izdevniecība &quot;Dienas Grāmata&quot; ir dibināta 2005. gadā. Sākotnēji bija [[Diena (laikraksts)|laikraksta &quot;Diena&quot;]] struktūrvienība, bet 2009. gadā kļuva par patstāvīgu akciju sabiedrības &quot;Diena&quot; uzņēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/892244|title=Dienas Grāmata|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-04-18|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Viens no ievērojamākajiem grāmatu apgāda sasniegumiem ir sērijas &quot;MĒS. Latvija, XX gadsimts&quot; izdošana laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/mes-latvija-xx-gadsimts/|title=MĒS. Latvija, XX gadsimts|website=www.dgramata.lv|access-date=2026-04-07|archive-date=2026-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20260416131023/https://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/mes-latvija-xx-gadsimts/}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā tika uzsākta cita oriģinālliteratūras izdevumu sērija &quot;Es esmu...&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.dgramata.lv Dienas Grāmatas vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211129214902/http://dgramata.lv/ |date={{dat|2021|11|29||bez}} }}


{{Latvija-aizmetnis}}
{{organizācija-aizmetnis}}


{{Grāmatu izdevniecības Latvijā}}

[[Kategorija:Latvijas izdevniecības]]
[[Kategorija:Rīgas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>gng3oxb3pbz5atspbm5x3ub5j57qugs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Lī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629539</id>
    <revision>
      <id>4486138</id>
      <parentid>4460410</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:01:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Agrīnā vēsture */ precizējums.....</comment>
      <origin>4486138</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21248" sha1="fe4wzyhw6ja2s8bh2dp5um51p87u9y2" xml:space="preserve">{{personas infokaste
 |         vārds = Anna Lī
 |    vārds_orig = ''Ann Lee''
 |        attēls = Ann Lee.png
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Gravējums (ap 1871. gadu), ko 19. gadsimta šeikeri uzskatīja par Annas Lī &quot;[[psihometrija|psihometrisko]]&quot; portretu
 |       dz_gads = 1736
 |    dz_mēnesis = 2
 |      dz_diena = 29
 |      dz_vieta = {{vieta|Anglija|Mančestra}}
|        m_gads = 1784
 |     m_mēnesis = 9
 |       m_diena = 8
 |       m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)|Votervlīta}}
 |  nodarbošanās = [[šeikeri|šeikeru kustības]] izveidotāja, sludinātājā, dziedātāja, [[misionāre]]
 |  darbības_gadi = 1758–1784
 |       dzimums = S
 |        vecāki = Džons Līss (tēvs)&lt;ref name=&quot;Francis2001&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Francis |first=Richard |url=http://archive.org/details/annwordstory00fran |title=Ann, the Word : the story of Ann Lee, female messiah, mother of the Shakers, the woman clothed with the sun |date=2001 |publisher=New York : Arcade Pub. : Distributed by Time Warner Trade Pub. |isbn=978-1-55970-562-2}}&lt;/ref&gt;
 |         brāļi = Viljams Lī (brālis)
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = Ābrams Stenderins&lt;br /&gt;(šķīrušies ap 1775. gadu)
 |         bērni = 4 (visi miruši zīdaiņa vecumā)
 |    alma_mater = 
 |      paraksts =  Ann Lee sign.gif
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Anna Lī''' ({{val|en|Ann Lee}}; dzimusi {{dat|1736|2|29}}, mirusi {{dat|1784|9|8}}), vairāk pazīstama kā '''Māte Anna Lī''' (''Mother Ann Lee''), bija [[šeikeri|šeikeru kustības]] izveidotāja un līdere, kas pēc viņas nāves pārdēvēta par Apvienoto Kristus Otrās parādīšanās ticīgo biedrību. Viņa piedzima evaņģēliskās atmodas laikā [[Anglija|Anglijā]] un ievērojami ietekmēja tā laika reliģiju, īpaši Amerikā.

1774. gadā, pēc gandrīz divdesmit gadiem ilgas dalības reliģiskā kustībā, kas kļuva par šeikeru kustību, Anna Lī un neliela viņas sekotāju grupa emigrēja no Anglijas uz [[Ņujorka|Ņujorku]]. Pēc vairākiem gadiem viņi pulcējās [[Niskajuna|Niskajunā]], īrējot zemi no Renselērsvikas muižas [[Olbani (apgabals)|Olbani apgabalā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]] (apgabals, ko tagad sauc par Koloniju). Viņi pielūdza Dievu ar ekstātisku deju jeb &quot;trīcēšanu&quot;, kā rezultātā viņus dēvēja par šeikeriem (no {{val|en|shake}} — ‘trīcēt’). Anna Lī sludināja sabiedrībai un vadīja šeikeru baznīcu laikā, kad reliģisko līderu vidū bija maz sieviešu.&lt;ref&gt;In addition to Ann Lee, only nine women preachers have been identified before 1800. Catherine A. Brekus, ''Strangers and Pilgrims: Female Preaching in America, 1740—1845'' (Chapel Hill: University of North Carolina Press, 1998), 343—46.&lt;/ref&gt; Viņu bieži dēvēja un uzskatīja par Dieva sieviešu pārstāvi.

== Agrīnā vēsture ==
{{wide image|Manchester1746panoramic.jpg|1009px|Mančestras panorāma Annas Lī laikā (1746)}}
Anna Lī piedzima [[Mančestra|Mančestrā]], Anglijā, kā otrais bērns astoņu bērnu ģimenē. Viņa kristīja Mančestras koledžas baznīcā (tagad [[Mančestras katedrāle]]) 1742. gada 1. jūnijā,&lt;ref&gt;MS 12/1, Manchester Cathedral Archive&lt;/ref&gt; 6 gadu vecumā. Viņas vecāki bija &quot;atšķirīgas Draugu biedrības atzara&quot;[5] biedri un pārāk nabadzīgi, lai saviem bērniem atļautos pat pamatizglītību.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Gee |first1=Tim |title=Ann Lee war nie eine Quäkerin |journal=Quäker - Zeitschrift der deutschen Freunde |language=de |volume=2026 |issue=3 |pages=117-118}}&lt;/ref&gt; Dažreiz tiek apgalvots, ka Anna Lī vai viņas vecāki bija [[kvēkerisms|kvēkeri]], taču tas ir apstrīdēts, jo zinātnieki nav spējuši atrast viņu vārdus attiecīgajos ierakstos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Gee |first=Tim |date=2026 |title=Ann Lee Was Never a Quaker: Here's the Evidence |url=https://www.friendsjournal.org/ann-lee-was-never-a-quaker-heres-the-evidence/ |access-date=2026-03-24 |website=Friends Journal |language=en}}&lt;/ref&gt; Anna Lī neieguva formālu izglītību un visu mūžu palika [[analfabētisms|analfabēta]]. Annas Lī tēvs Džons Līss pa dienu strādāja par [[kalējs|kalēju]], bet naktīs par drēbnieku.

Visticamāk, ka Annas Lī sākotnējais uzvārds bija Līsa (''Lees''), bet kādā brīdī to nomainīja uz Lī (''Lee''). Par viņas māti ir maz zināms, izņemot to, ka viņa bija ļoti reliģioza un dievbijīga. Kā tajos laikos bieži notika, viņas mātes vārds pat netika reģistrēts.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Mother Anne Lee: Morning star of the shakers|last=Campion|first=Nardi|publisher=University Press of New England|year=1990|isbn=0874515270|location=Hanover, NH|pages=[https://archive.org/details/motherannleemorn0000camp/page/2 2]|url=https://archive.org/details/motherannleemorn0000camp/page/2}}&lt;/ref&gt; Kad Anna bija jauna, viņa strādāja [[kokvilna]]s dzirnavās, pēc tam par cepurnieka kažokādas griezēju. 20 gadu vecumā viņa strādāja daudz mazāk bīstamā profesijā – par pavāri Mančestras slimnīcā, kas vienlaikus bija arī vietējā trako nams.

1758. gadā viņa pievienojās angļu [[sekta]]i, ko 1747. gadā dibināja Džeina Vordlija un viņas vīrs, sludinātājs Džeimss Vordlijs, un kas bija šeikeru sektas priekštecis.&lt;ref&gt;{{atsauce|last=Campion |first=Nardi Reeder |title=Ann the Word: The Life of Mother Ann Lee, Founder of the Shakers |location=Boston |publisher=Little, Brown and Company |year=1976 |isbn=978-0-316-12767-7 |url=https://archive.org/details/annwordlifeo00camp }}&lt;/ref&gt; Šī sekta bija plaši pazīstama kā trīcošie kvēkeri, jo piekopjot kvēkeru ticību, tie grēku attīrīšanas praksi veica ar dziedāšanas un dejošanas palīdzību. Džeina un Džeimss ticēja, ka Otrā atnākšana ir nenovēršama un ka Dievs atgriezīsies sievietes veidolā. Anna Lī pasludināja sevi par šo sievieti un vēlāk šīs ticības dēļ saņēma titulu &quot;Māte&quot;. Anna ticēja un mācīja saviem sekotājiem, ka ir iespējams sasniegt pilnīgu svētumu, atsakoties no [[sekss|seksuālām attiecībām]], jo ​​viņa uzskatīja, ka seksuālas attiecības ir [[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]] lielais grēks. Tāpat kā viņas priekšgājēji Vordliji, viņa mācīja, ka trīcēšanu un drebēšanu izraisa grēka attīrīšana no ķermeņa ar [[Svētais Gars|Svētā Gara]] spēku, šķīstot pielūdzēju.

Jau jaunībā Anna Lī jutās neērti par [[seksualitāte|seksualitāti]], jo īpaši par savu. Tas daļēji bija saistīts ar viņas pieredzi, dzīvojot un strādājot pilsētā un redzot apkārt esošo grēku. Viņas riebums pret seksuālām aktivitātēm turpinājās un izpaudās atkārtotos mēģinājumos izvairīties no laulībām. Galu galā tēvs piespieda viņu apprecēties ar Ābramu Stenliju (jeb Ābramu Stendarinu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lee, Ann (1736-1784)|url=https://shakermuseum.us/people/?id=392|access-date=2021-12-09|website=Shaker Museum|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Viņi apprecējās 1761. gada 5. janvārī Mančestras koledžas baznīcā.&lt;ref&gt;MS 13/3, Manchester Cathedral Archive&lt;/ref&gt; Viņa palika [[grūtniecība|stāvoklī]] četras reizes, bet visi viņas bērni nomira zīdaiņa vecumā. Sarežģītās grūtniecības un četru bērnu zaudējums bija traumatiska pieredze, kas veicināja Lī nepatiku pret seksuālām attiecībām.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Kern |first=Louis J. |title=An Ordered Love: Sex Roles and Sexuality in Victorian Utopias: The Shakers, the Mormons, and the Oneida community |url=https://archive.org/details/orderedlovesexro0000kern |location=Chapel Hill |publisher=University of North Carolina Press |year=1981 |isbn=978-0-8078-1443-7}}&lt;/ref&gt;

Šie zaudējumi arī lika viņai patiesi apšaubīt un nostiprināt savus uzskatus. Lī attīstīja radikālas reliģiskas pārliecības, kas atbalstīja [[celibāts|celibātu]] un laulības noliegšanu, kā arī uzsvēra pilnības tiekšanās nozīmi visās dzīves jomās. Viņa atšķīrās no kvēkeriem, kuri, lai gan atbalstīja [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]], neticēja seksualitātes aizliegšanai laulībā. Trīcošie kvēkeri ticēja arī iekšējai gaismai un personīgai atklāsmei, kas bija kopīgs ar kvēkeriem.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2008-12-20 |title=Ann Lee |url=https://www.womenhistoryblog.com/2008/12/ann-lee.html |access-date=2023-05-22 |website=History of American Women |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ievērības iegūšana ==
Anglijā Anna Lī kļuva ievērojama, mudinot citus ticīgos publiskāk sludināt par gaidāmo [[otrā atnākšana|otro atnākšanu]] un drosmīgāk un netradicionālāk uzbrukt grēkam. Viņa runāja par vīzijām un vēstījumiem no Dieva, apgalvojot, ka vīzijā no Dieva ir saņēmusi vēstījumu, ka celibāts un grēku atzīšana ir vienīgais patiesais ceļš uz pestīšanu un vienīgais veids, kā uz zemes var tikt nodibināta Dieva Valstība. Viņu bieži arestēja par [[sabats|sabata]] pārkāpšanu, dejojot un kliedzot, kā arī par [[zaimošana|zaimošanu]].&lt;ref name=&quot;Francis2001&quot; /&gt;

Viņa apgalvoja, ka ir daudzkārt brīnumainā kārtā izglābusies no nāves. Viņa stāstīja, ka viņu pratinājuši četri [[valsts reliģija|valsts baznīcas]] garīdznieki, lielīdamās, ka viņa ar viņiem runājusi četras stundas 72 valodās.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=American History Companion: The Reader's Companion to American History |chapter=Ann Lee |chapter-url=http://www.answers.com/topic/ann-lee |page=[https://archive.org/details/readerscompanion00fone/page/646 646] |editor2-last=Garraty |editor2-first=John A. |editor1-last=Foner |editor1-first=Eric |year=1991 |publisher=Houghton Mifflin |isbn=978-0-395-51372-9 |url=https://archive.org/details/readerscompanion00fone/page/646 }}&lt;/ref&gt;

Atrodoties 14 dienas cietumā Mančestrā, viņa teica, ka saņēmusi atklāsmi, ka &quot;pilnīga krusta ņemšana pret paaudzes kārībām, pievienota pilnīgai un nepārprotamai atzīšanās liecinieku priekšā par visiem grēkiem, kas izdarīti tās ietekmē, ir vienīgais iespējamais glābiņš un pestīšanas līdzeklis&quot;. Viņa apgalvoja, ka redzējusi vīziju ar Ādamu un Ievu, kas viņai teica, ka seksuālās attiecības ir visa ļaunuma sakne un ka viņa būs [[Jēzus Kristus|Kristus]] otrā parādīšanās. Pēc tam, iespējams, 1770. gadā, kustības biedri viņu izvēlējās par &quot;Māti garīgās lietās&quot;, un viņa sevi sauca par &quot;Māti Annu&quot;.

Lī galu galā nolēma pamest Angliju un doties uz Ameriku, lai izvairītos no vajāšanām (vairākiem arestiem un uzturēšanās cietumā), ko viņa piedzīvoja Lielbritānijā. Viņa arī pieredzēja reliģisko atmodu Amerikā un juta aicinājumu dalīties savā pārliecībā un reliģijā.

== Pārcelšanās uz Ameriku ==
[[Attēls:A group of Shakers.jpg|thumb|Šeikeru grupa, publicēta 1875. gadā]]
1774. gadā atklāsme pamudināja viņu doties uz Ameriku ar izraudzītu grupu. Viņu pavadīja vīrs Ābrams Stenlijs. Uz Ameriku viņai sekoja arī brālis Viljams Lī (1740–1784); brāļameita Nensija Lī; Džeimss Vitakers (1751–1787), kuru bija audzinājusi māte Anna un kurš, iespējams, bija viņas radinieks; Džons Hoknels (1723–1799), kurš nodrošināja ceļojumam līdzekļus; viņa dēls Ričards; Džeimss Šeperds; un Marija Pārtingtone. Šie deviņi dalībnieki devās ceļā ar kuģi ''Mariah'', kas piestāja Ņujorkā. Māte Anna un viņas pievērstie galamērķī ieradās 1774. gada 6. augustā pēc trīs mēnešu ilgas burāšanas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pirmajā dzīves gadā Amerikā Lī kopā ar vīru dzīvoja Kaningemu ģimenē Kvīnsstrītā. Lī strādāja par veļas mazgātāja palīgu, bet Stenlijs par kalēju. Stenlijs kļuva neapmierināts ar Lī uzstājīgo celibātu un draudēja stāties seksuālās attiecībās ar [[prostitūcija|prostitūtu]], ja Lī nepakļausies viņa lūgumiem. Lī palika uzticīga savai pārliecībai, un Stenlijs drīz pēc tam aizgāja — par viņa dzīvi pēc tam nav daudz zināms.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Paterwic |first=Stephenn J. |title=The A to Z of the Shakers |publisher=Scarecrow Press |year=2009 |isbn=9780810870567 |pages=127 |language=English}}&lt;/ref&gt;

Grupa šajā apgabalā uzturējās gandrīz piecus gadus. 1779. gadā Hoknels sāka nomāt zemi Niskajunā, Votervlītas pilsētā, netālu no [[Olbani]]. Šeikeri tur apmetās, un sāka attīstīties un plaukt unikāla kopienas dzīve.&lt;ref name=&quot;Francis2001&quot; /&gt;

[[ASV revolūcija]]s laikā Lī un viņas sekotāji saglabāja neitralitātes nostāju. Saglabājot nostāju, ka viņi ir [[pacifisms|pacifisti]], Anna Lī un viņas sekotāji nenostājās ne britu, ne kolonistu pusē. Tas izraisīja nesaskaņas ar šeikeriem, jo viņi atteicās parakstīt uzticības zvērestu.

Anna Lī savu sludināšanu sāka slavenajā [[Tumšā diena|Tumšajā dienā]] 1780. gada maijā, kad saule pazuda un bija tik tumšs, ka pusdienlaikā, lai redzētu telpās, bija jāaizdedz sveces.&lt;ref name=&quot;Francis2001&quot; /&gt; Drīz vien viņa piesaistīja vairākus sekotājus, kuri 1779. gadā bija pievienojušies Jaunās gaismas atmodai [[Ņūlibāna|Ņūlibānā]], Ņujorkas štatā, tostarp Lūsiju Raitu.
[[Attēls:MountWashingtonMA BenjaminOsbornHouse.jpg|left|thumb|Bendžamina Osborna māja Vašingtonas kalnā]]
Sākot ar 1781. gada pavasari, māte Anna un daži no viņas sekotājiem devās plašā misionāru ceļojumā, lai atrastu sekotājus [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]] un [[Konektikuta|Konektikutā]]. Viņi bieži apmetās vietējo atbalstītāju mājās, piemēram, Bendžamina Osborna mājā netālu no Ņujorkas un Masačūsetsas štatu robežas. Bija arī viņai piedēvētas dziesmas, kuras dziedāja bez vārdiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Shaker Music|url=http://www.americanmusicpreservation.com/shakermusicseries.htm |publisher=PineTree Productions}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=A guide to Shaker music: with music supplement|url=https://books.google.com/books?id=4wYYAQAAIAAJ|year=1999|publisher=Pinetree|author=Roger L. Hall}}&lt;/ref&gt; Šajā misijā viņi pievērsa ticībai daudzus, un izveidojās 18 šeikeru ciemi.

Annas Lī misija visā [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] bija īpaši veiksmīga, pievēršot ticībai grupas, kas jau atradās ārpus Jaunanglijas [[protestantisms|protestantisma]] galvenās plūsmas, tostarp Šadraka Īrijas sekotājus. Tomēr lielākais daļai ļaužu viņa bija pārāk radikāla.&lt;ref&gt;Brekus, ''Strangers and Pilgrims: Female Preaching in America, 1740—1845,'' 343—46.&lt;/ref&gt;

Šeikeri dažkārt saskārās ar vardarbīgiem pūļiem, piemēram, [[Šērlija|Šērlijā]], Masačūsetsā, un Anna Lī vairākkārt cieta no viņu vardarbības. Misija beidzās, kad Annai un viņas brālim Viljamam atkal uzbruka pūlis viņus smagi ievainojot. Viņi atgriezās mājās ievērojami novājināti. Viljams nomira vairāk nekā gadu vēlāk, 1784. gada 21. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ann Lee, A Woman of Great Faith |url=https://www.libertymagazine.org/article/ann-lee-a-woman-of-great-faith |access-date=2023-05-22 |website=www.libertymagazine.org|last=Boyko|first=Boris}}&lt;/ref&gt; Pēc dažiem mēnešiem 1784. gada 8. septembrī, 48 gadu vecumā nomira arī Anna, iespējams, viņas nāves iemesls bija vardarbības sekas un brāļa zaudējums.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Francis2001&quot; /&gt; Viņa nomira Votervlītā, un gan Viljams, gan Anna ir apglabāti Šeikeru kapsētā, kas atrodas Votervlītas Šeikeru vēsturiskajā rajonā.&lt;ref name=&quot;Miller&quot;&gt;Landmarks of American women's history, Chapter: Watervliet Shaker Historic District, Page Putnam Miller, Oxford University Press US, 2003, pp. 36 ff.&lt;/ref&gt; Ir dokumentēts, ka savās pēdējās dzīves dienās Anna, sēžot savā šūpuļkrēslā, &quot;dziedāja nezināmās valodās&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Mātes Annas sekotāji sāka ticēt, ka viņa iemieso visu Dieva pilnību sievietes veidolā&lt;ref name=&quot;Bishop&quot;&gt;Rufus Bishop and Seth Youngs Wells, comps., ''Testimonies of the Life, Character, Revelations and Doctrines of our Ever Blessed Mother Ann Lee'' (Hancock, Massachusetts: J. Talcott and J. Deming, Junrs., 1816); Seth Youngs Wells, comp., ''Testimonies Concerning the Character and Ministry of Mother Ann Lee'' (Albany, N.Y.: Packard and Van Benthuysen, 1827).&lt;/ref&gt; un pasludināja viņu kā Kristus &quot;otro atnākšanu&quot;.&lt;ref name=&quot;Evans&quot;&gt;Frederick William Evans. ''[https://archive.org/details/shakerscompendi00conggoog/page/n32 &lt;!-- pg=26 --&gt; Shakers: Compendium of the Origin, History, Principles, Rules and Regulations, Government, and Doctrines of the United Society of Believers in Christ's Second Appearing: with Biographies of Ann Lee, William Lee, Jas. Whittaker, J. Hocknell, J. Meacham, and Lucy Wright]''. Appleton; 1859. p. 26.&lt;/ref&gt; Fakts, ka Anna Lī uzskatīja par Kristus sieviešu līdzinieci, tolaik bija unikāls, lai gan kopš tā laika vairākas sievietes ir apgalvojušas, ka ir Jēzus, un viņu sekotāji viņas ir pieņēmuši kā tādas.

[[Attēls:Mother Ann Lee tombstone 2006.jpg|thumb|Mātes Annas Lī kapakmens]]
Tiek apgalvots, ka šeikeri Ņūlibānā, Ņujorkas štatā, 1837. gadā piedzīvoja 10 gadus ilgu atklāsmju periodu, ko sauca par Manifestācijas laikmetu. To sauca arī par &quot;Mātes Annas darbu&quot;.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Aune |first1=Michael Bjerknes |last2=DeMarinis |first2=Valerie M. |title=Religious and Social Ritual: Interdisciplinary Explorations |publisher=SUNY Press |year=1996 |isbn=0-7914-2825-7 |page=105}}&lt;/ref&gt; Tomēr šeikeru skaits laika gaitā samazinājās, un drīz vien reliģija pakāpeniski izzuda. Pirms [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] ziemeļaustrumos izveidoja kopumā 19 oficiālas kopienas, papildus [[Florida|Floridā]] ar aptuveni 6000 biedriem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Šeikeri ==
Šeikeru uzskati ir ļoti līdzīgi [[kvēkerisms|kvēkeru]] uzskatiem, piemēram, [[dzimumu līdztiesība]], kopienas piederība un [[pacifisms]]; tomēr šeikeri atšķiras no kvēkeriem savā ticībā [[celibāts|celibātam]].

Lī uzskatīja, ka celibāts ir labāks par [[laulība|laulību]], un laulībā [[sekss]] ir piemērots tikai bērnu radīšanai. Pēc laulībām un četru zīdaiņu nāves Lī domāja, ka Dievs viņu soda par seksuālām attiecībām ar vīru.&lt;ref name=&quot;Boyko&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Boyko |first=Boris |date=January–February 2014 |title=Ann Lee, A Woman of Great Faith |url=https://www.libertymagazine.org/article/ann-lee-a-woman-of-great-faith |magazine=Liberty Magazine}}&lt;/ref&gt;

Šeikeri bija neticami koncentrējušies uz [[utopija|utopisku]] kopienu, kurā viss bija kopīgs un visi tika atbalstīti. Viņi pulcējās ciematos un dzīvoja kopmītņu tipa mājās, veicinot celibātu. Seksuālo attiecību trūkuma dēļ šeikeri [[adopcija|adoptēja]] bērnus, un, kad viņi sasniedza 21 gada vecumu, ļāva viņiem izvēlēties palikt ticībā vai aiziet, lai izpētītu citas lietas, dodot reliģijai iespēju turpināties paaudzēm ilgi. Viņi arī smagi strādāja, lai atrastu jaunus ticības piekritējus.

Šeikeri ir pazīstami ar savu rūpniecību un izgudrojumiem. Viņi bija pirmie, kas iepakoja un pārdeva [[sēkla]]s, un savulaik bija lielākie [[ārstniecības augi|ārstniecības augu]] audzētāji. Turklāt viņi bija pazīstami ar savām dejām un dziesmām kā tautas mākslu. Šeikeru mēbeles mūsdienās tiek augstu vērtētas par to funkcionālo skaistumu un izturību.

== Kultūras mantojums ==
Anna Lī ir pieminēta:
* [[Džons Faulzs|Džona Faulza]] 1985. gada romāna &quot;Kāpurs&quot; (''A Maggot'') pēcvārdā;
* dziesmā ''The Heart Of Ann Lee'' angļu folkdziedātāja un dziesmu autora Rega Merosa 2010. gada albumā ''All This Longing''
* biogrāfiskā muzikālā filmā &quot;[[Annas Lī testaments]]&quot; (''The Testament of Ann Lee''), kuras režisore ir [[Mona Fastvolda]] un kurā Annas Lī lomu atveido [[Amanda Saifreda]]. Filmas pirmizrāde notika [[82. Venēcijas kinofestivāls|82. Venēcijas kinofestivālā]] 2025. gada 1. septembrī. Filma saņēma pozitīvas atsauksmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.metacritic.com/movie/the-testament-of-ann-lee/critic-reviews/| title = The Testament of Ann Lee critic reviews| date = September 14, 2025| access-date = October 22, 2025| website = metacritic. com}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Campion, Nardi Reeder. ''Mother Ann Lee: Morning Star of the Shakers'' Publisher: UPNE. 1990. {{ISBN|0874515270}}
* Francis, Richard (2000). Ann the Word: the story of Ann Lee, female messiah, mother of the Shakers, the woman clothed with the sun. New York : Arcade Pub. : Distributed by Time Warner {{ISBN|1559705620}}
* Hall, Roger Lee. ''Invitation to Zion: A Shaker Music Guide.'' Publisher: PineTree Press, 2017.
* Stein, Stephen J. ''The Shaker Experience in America: A History of the United Society of Believers'' (Yale University Press, 1992). {{ISBN|0300059337}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lī, Anna}}
[[Kategorija:Reliģiskie līderi]]
[[Kategorija:Kristiešu mistiķi]]</text>
      <sha1>fe4wzyhw6ja2s8bh2dp5um51p87u9y2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486145</id>
      <parentid>4486138</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:10:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ievērības iegūšana */ precizējums....</comment>
      <origin>4486145</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21216" sha1="ec6r0q03yv2jy8f57silj0nn8oht0bc" xml:space="preserve">{{personas infokaste
 |         vārds = Anna Lī
 |    vārds_orig = ''Ann Lee''
 |        attēls = Ann Lee.png
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Gravējums (ap 1871. gadu), ko 19. gadsimta šeikeri uzskatīja par Annas Lī &quot;[[psihometrija|psihometrisko]]&quot; portretu
 |       dz_gads = 1736
 |    dz_mēnesis = 2
 |      dz_diena = 29
 |      dz_vieta = {{vieta|Anglija|Mančestra}}
|        m_gads = 1784
 |     m_mēnesis = 9
 |       m_diena = 8
 |       m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)|Votervlīta}}
 |  nodarbošanās = [[šeikeri|šeikeru kustības]] izveidotāja, sludinātājā, dziedātāja, [[misionāre]]
 |  darbības_gadi = 1758–1784
 |       dzimums = S
 |        vecāki = Džons Līss (tēvs)&lt;ref name=&quot;Francis2001&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Francis |first=Richard |url=http://archive.org/details/annwordstory00fran |title=Ann, the Word : the story of Ann Lee, female messiah, mother of the Shakers, the woman clothed with the sun |date=2001 |publisher=New York : Arcade Pub. : Distributed by Time Warner Trade Pub. |isbn=978-1-55970-562-2}}&lt;/ref&gt;
 |         brāļi = Viljams Lī (brālis)
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = Ābrams Stenderins&lt;br /&gt;(šķīrušies ap 1775. gadu)
 |         bērni = 4 (visi miruši zīdaiņa vecumā)
 |    alma_mater = 
 |      paraksts =  Ann Lee sign.gif
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Anna Lī''' ({{val|en|Ann Lee}}; dzimusi {{dat|1736|2|29}}, mirusi {{dat|1784|9|8}}), vairāk pazīstama kā '''Māte Anna Lī''' (''Mother Ann Lee''), bija [[šeikeri|šeikeru kustības]] izveidotāja un līdere, kas pēc viņas nāves pārdēvēta par Apvienoto Kristus Otrās parādīšanās ticīgo biedrību. Viņa piedzima evaņģēliskās atmodas laikā [[Anglija|Anglijā]] un ievērojami ietekmēja tā laika reliģiju, īpaši Amerikā.

1774. gadā, pēc gandrīz divdesmit gadiem ilgas dalības reliģiskā kustībā, kas kļuva par šeikeru kustību, Anna Lī un neliela viņas sekotāju grupa emigrēja no Anglijas uz [[Ņujorka|Ņujorku]]. Pēc vairākiem gadiem viņi pulcējās [[Niskajuna|Niskajunā]], īrējot zemi no Renselērsvikas muižas [[Olbani (apgabals)|Olbani apgabalā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]] (apgabals, ko tagad sauc par Koloniju). Viņi pielūdza Dievu ar ekstātisku deju jeb &quot;trīcēšanu&quot;, kā rezultātā viņus dēvēja par šeikeriem (no {{val|en|shake}} — ‘trīcēt’). Anna Lī sludināja sabiedrībai un vadīja šeikeru baznīcu laikā, kad reliģisko līderu vidū bija maz sieviešu.&lt;ref&gt;In addition to Ann Lee, only nine women preachers have been identified before 1800. Catherine A. Brekus, ''Strangers and Pilgrims: Female Preaching in America, 1740—1845'' (Chapel Hill: University of North Carolina Press, 1998), 343—46.&lt;/ref&gt; Viņu bieži dēvēja un uzskatīja par Dieva sieviešu pārstāvi.

== Agrīnā vēsture ==
{{wide image|Manchester1746panoramic.jpg|1009px|Mančestras panorāma Annas Lī laikā (1746)}}
Anna Lī piedzima [[Mančestra|Mančestrā]], Anglijā, kā otrais bērns astoņu bērnu ģimenē. Viņa kristīja Mančestras koledžas baznīcā (tagad [[Mančestras katedrāle]]) 1742. gada 1. jūnijā,&lt;ref&gt;MS 12/1, Manchester Cathedral Archive&lt;/ref&gt; 6 gadu vecumā. Viņas vecāki bija &quot;atšķirīgas Draugu biedrības atzara&quot;[5] biedri un pārāk nabadzīgi, lai saviem bērniem atļautos pat pamatizglītību.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Gee |first1=Tim |title=Ann Lee war nie eine Quäkerin |journal=Quäker - Zeitschrift der deutschen Freunde |language=de |volume=2026 |issue=3 |pages=117-118}}&lt;/ref&gt; Dažreiz tiek apgalvots, ka Anna Lī vai viņas vecāki bija [[kvēkerisms|kvēkeri]], taču tas ir apstrīdēts, jo zinātnieki nav spējuši atrast viņu vārdus attiecīgajos ierakstos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Gee |first=Tim |date=2026 |title=Ann Lee Was Never a Quaker: Here's the Evidence |url=https://www.friendsjournal.org/ann-lee-was-never-a-quaker-heres-the-evidence/ |access-date=2026-03-24 |website=Friends Journal |language=en}}&lt;/ref&gt; Anna Lī neieguva formālu izglītību un visu mūžu palika [[analfabētisms|analfabēta]]. Annas Lī tēvs Džons Līss pa dienu strādāja par [[kalējs|kalēju]], bet naktīs par drēbnieku.

Visticamāk, ka Annas Lī sākotnējais uzvārds bija Līsa (''Lees''), bet kādā brīdī to nomainīja uz Lī (''Lee''). Par viņas māti ir maz zināms, izņemot to, ka viņa bija ļoti reliģioza un dievbijīga. Kā tajos laikos bieži notika, viņas mātes vārds pat netika reģistrēts.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Mother Anne Lee: Morning star of the shakers|last=Campion|first=Nardi|publisher=University Press of New England|year=1990|isbn=0874515270|location=Hanover, NH|pages=[https://archive.org/details/motherannleemorn0000camp/page/2 2]|url=https://archive.org/details/motherannleemorn0000camp/page/2}}&lt;/ref&gt; Kad Anna bija jauna, viņa strādāja [[kokvilna]]s dzirnavās, pēc tam par cepurnieka kažokādas griezēju. 20 gadu vecumā viņa strādāja daudz mazāk bīstamā profesijā – par pavāri Mančestras slimnīcā, kas vienlaikus bija arī vietējā trako nams.

1758. gadā viņa pievienojās angļu [[sekta]]i, ko 1747. gadā dibināja Džeina Vordlija un viņas vīrs, sludinātājs Džeimss Vordlijs, un kas bija šeikeru sektas priekštecis.&lt;ref&gt;{{atsauce|last=Campion |first=Nardi Reeder |title=Ann the Word: The Life of Mother Ann Lee, Founder of the Shakers |location=Boston |publisher=Little, Brown and Company |year=1976 |isbn=978-0-316-12767-7 |url=https://archive.org/details/annwordlifeo00camp }}&lt;/ref&gt; Šī sekta bija plaši pazīstama kā trīcošie kvēkeri, jo piekopjot kvēkeru ticību, tie grēku attīrīšanas praksi veica ar dziedāšanas un dejošanas palīdzību. Džeina un Džeimss ticēja, ka Otrā atnākšana ir nenovēršama un ka Dievs atgriezīsies sievietes veidolā. Anna Lī pasludināja sevi par šo sievieti un vēlāk šīs ticības dēļ saņēma titulu &quot;Māte&quot;. Anna ticēja un mācīja saviem sekotājiem, ka ir iespējams sasniegt pilnīgu svētumu, atsakoties no [[sekss|seksuālām attiecībām]], jo ​​viņa uzskatīja, ka seksuālas attiecības ir [[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]] lielais grēks. Tāpat kā viņas priekšgājēji Vordliji, viņa mācīja, ka trīcēšanu un drebēšanu izraisa grēka attīrīšana no ķermeņa ar [[Svētais Gars|Svētā Gara]] spēku, šķīstot pielūdzēju.

Jau jaunībā Anna Lī jutās neērti par [[seksualitāte|seksualitāti]], jo īpaši par savu. Tas daļēji bija saistīts ar viņas pieredzi, dzīvojot un strādājot pilsētā un redzot apkārt esošo grēku. Viņas riebums pret seksuālām aktivitātēm turpinājās un izpaudās atkārtotos mēģinājumos izvairīties no laulībām. Galu galā tēvs piespieda viņu apprecēties ar Ābramu Stenliju (jeb Ābramu Stendarinu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lee, Ann (1736-1784)|url=https://shakermuseum.us/people/?id=392|access-date=2021-12-09|website=Shaker Museum|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Viņi apprecējās 1761. gada 5. janvārī Mančestras koledžas baznīcā.&lt;ref&gt;MS 13/3, Manchester Cathedral Archive&lt;/ref&gt; Viņa palika [[grūtniecība|stāvoklī]] četras reizes, bet visi viņas bērni nomira zīdaiņa vecumā. Sarežģītās grūtniecības un četru bērnu zaudējums bija traumatiska pieredze, kas veicināja Lī nepatiku pret seksuālām attiecībām.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Kern |first=Louis J. |title=An Ordered Love: Sex Roles and Sexuality in Victorian Utopias: The Shakers, the Mormons, and the Oneida community |url=https://archive.org/details/orderedlovesexro0000kern |location=Chapel Hill |publisher=University of North Carolina Press |year=1981 |isbn=978-0-8078-1443-7}}&lt;/ref&gt;

Šie zaudējumi arī lika viņai patiesi apšaubīt un nostiprināt savus uzskatus. Lī attīstīja radikālas reliģiskas pārliecības, kas atbalstīja [[celibāts|celibātu]] un laulības noliegšanu, kā arī uzsvēra pilnības tiekšanās nozīmi visās dzīves jomās. Viņa atšķīrās no kvēkeriem, kuri, lai gan atbalstīja [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]], neticēja seksualitātes aizliegšanai laulībā. Trīcošie kvēkeri ticēja arī iekšējai gaismai un personīgai atklāsmei, kas bija kopīgs ar kvēkeriem.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2008-12-20 |title=Ann Lee |url=https://www.womenhistoryblog.com/2008/12/ann-lee.html |access-date=2023-05-22 |website=History of American Women |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ievērības iegūšana ==
Anglijā Anna Lī kļuva ievērojama, mudinot citus ticīgos publiskāk sludināt par gaidāmo [[otrā atnākšana|otro atnākšanu]] un drosmīgāk un netradicionālāk uzbrukt grēkam. Viņa runāja par vīzijām un vēstījumiem no Dieva, apgalvojot, ka vīzijā no Dieva ir saņēmusi vēstījumu, ka celibāts un grēku atzīšana ir vienīgais patiesais ceļš uz pestīšanu un vienīgais veids, kā uz zemes var tikt nodibināta Dieva Valstība. Viņu bieži arestēja par [[sabats|sabata]] pārkāpšanu, dejojot un kliedzot, kā arī par [[zaimošana|zaimošanu]].&lt;ref name=&quot;Francis2001&quot; /&gt;

Viņa stāstīja, ka viņu pratinājuši Mančestras miertiesneši jeb &quot;reliģiskie zinātnieki&quot;,&lt;ref name=&quot;Garraty&quot;/&gt; un teica, ka viņa ar viņiem runājusi 72 valodās.&lt;ref name=&quot;Garraty&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=American History Companion: The Reader's Companion to American History |chapter=Ann Lee |chapter-url=http://www.answers.com/topic/ann-lee |page=[https://archive.org/details/readerscompanion00fone_0/page/646/mode/2up?q=%22ANN+LEE%22 646–647] |editor2-last=Garraty |editor2-first=John A. |editor1-last=Foner |editor1-first=Eric |year=1991 |publisher=Houghton Mifflin |isbn=978-0-395-51372-9 |url=https://archive.org/details/readerscompanion00fone/page/646 }}&lt;/ref&gt;

Atrodoties 14 dienas cietumā Mančestrā, viņa teica, ka saņēmusi atklāsmi, ka &quot;pilnīga krusta ņemšana pret paaudzes kārībām, pievienota pilnīgai un nepārprotamai atzīšanās liecinieku priekšā par visiem grēkiem, kas izdarīti tās ietekmē, ir vienīgais iespējamais glābiņš un pestīšanas līdzeklis&quot;. Viņa apgalvoja, ka redzējusi vīziju ar Ādamu un Ievu, kas viņai teica, ka seksuālās attiecības ir visa ļaunuma sakne un ka viņa būs [[Jēzus Kristus|Kristus]] otrā parādīšanās. Pēc tam, iespējams, 1770. gadā, kustības biedri viņu izvēlējās par &quot;Māti garīgās lietās&quot;, un viņa sevi sauca par &quot;Māti Annu&quot;.

Lī galu galā nolēma pamest Angliju un doties uz Ameriku, lai izvairītos no vajāšanām (vairākiem arestiem un uzturēšanās cietumā), ko viņa piedzīvoja Lielbritānijā. Viņa arī pieredzēja reliģisko atmodu Amerikā un juta aicinājumu dalīties savā pārliecībā un reliģijā.

== Pārcelšanās uz Ameriku ==
[[Attēls:A group of Shakers.jpg|thumb|Šeikeru grupa, publicēta 1875. gadā]]
1774. gadā atklāsme pamudināja viņu doties uz Ameriku ar izraudzītu grupu. Viņu pavadīja vīrs Ābrams Stenlijs. Uz Ameriku viņai sekoja arī brālis Viljams Lī (1740–1784); brāļameita Nensija Lī; Džeimss Vitakers (1751–1787), kuru bija audzinājusi māte Anna un kurš, iespējams, bija viņas radinieks; Džons Hoknels (1723–1799), kurš nodrošināja ceļojumam līdzekļus; viņa dēls Ričards; Džeimss Šeperds; un Marija Pārtingtone. Šie deviņi dalībnieki devās ceļā ar kuģi ''Mariah'', kas piestāja Ņujorkā. Māte Anna un viņas pievērstie galamērķī ieradās 1774. gada 6. augustā pēc trīs mēnešu ilgas burāšanas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pirmajā dzīves gadā Amerikā Lī kopā ar vīru dzīvoja Kaningemu ģimenē Kvīnsstrītā. Lī strādāja par veļas mazgātāja palīgu, bet Stenlijs par kalēju. Stenlijs kļuva neapmierināts ar Lī uzstājīgo celibātu un draudēja stāties seksuālās attiecībās ar [[prostitūcija|prostitūtu]], ja Lī nepakļausies viņa lūgumiem. Lī palika uzticīga savai pārliecībai, un Stenlijs drīz pēc tam aizgāja — par viņa dzīvi pēc tam nav daudz zināms.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Paterwic |first=Stephenn J. |title=The A to Z of the Shakers |publisher=Scarecrow Press |year=2009 |isbn=9780810870567 |pages=127 |language=English}}&lt;/ref&gt;

Grupa šajā apgabalā uzturējās gandrīz piecus gadus. 1779. gadā Hoknels sāka nomāt zemi Niskajunā, Votervlītas pilsētā, netālu no [[Olbani]]. Šeikeri tur apmetās, un sāka attīstīties un plaukt unikāla kopienas dzīve.&lt;ref name=&quot;Francis2001&quot; /&gt;

[[ASV revolūcija]]s laikā Lī un viņas sekotāji saglabāja neitralitātes nostāju. Saglabājot nostāju, ka viņi ir [[pacifisms|pacifisti]], Anna Lī un viņas sekotāji nenostājās ne britu, ne kolonistu pusē. Tas izraisīja nesaskaņas ar šeikeriem, jo viņi atteicās parakstīt uzticības zvērestu.

Anna Lī savu sludināšanu sāka slavenajā [[Tumšā diena|Tumšajā dienā]] 1780. gada maijā, kad saule pazuda un bija tik tumšs, ka pusdienlaikā, lai redzētu telpās, bija jāaizdedz sveces.&lt;ref name=&quot;Francis2001&quot; /&gt; Drīz vien viņa piesaistīja vairākus sekotājus, kuri 1779. gadā bija pievienojušies Jaunās gaismas atmodai [[Ņūlibāna|Ņūlibānā]], Ņujorkas štatā, tostarp Lūsiju Raitu.
[[Attēls:MountWashingtonMA BenjaminOsbornHouse.jpg|left|thumb|Bendžamina Osborna māja Vašingtonas kalnā]]
Sākot ar 1781. gada pavasari, māte Anna un daži no viņas sekotājiem devās plašā misionāru ceļojumā, lai atrastu sekotājus [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]] un [[Konektikuta|Konektikutā]]. Viņi bieži apmetās vietējo atbalstītāju mājās, piemēram, Bendžamina Osborna mājā netālu no Ņujorkas un Masačūsetsas štatu robežas. Bija arī viņai piedēvētas dziesmas, kuras dziedāja bez vārdiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Shaker Music|url=http://www.americanmusicpreservation.com/shakermusicseries.htm |publisher=PineTree Productions}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=A guide to Shaker music: with music supplement|url=https://books.google.com/books?id=4wYYAQAAIAAJ|year=1999|publisher=Pinetree|author=Roger L. Hall}}&lt;/ref&gt; Šajā misijā viņi pievērsa ticībai daudzus, un izveidojās 18 šeikeru ciemi.

Annas Lī misija visā [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] bija īpaši veiksmīga, pievēršot ticībai grupas, kas jau atradās ārpus Jaunanglijas [[protestantisms|protestantisma]] galvenās plūsmas, tostarp Šadraka Īrijas sekotājus. Tomēr lielākais daļai ļaužu viņa bija pārāk radikāla.&lt;ref&gt;Brekus, ''Strangers and Pilgrims: Female Preaching in America, 1740—1845,'' 343—46.&lt;/ref&gt;

Šeikeri dažkārt saskārās ar vardarbīgiem pūļiem, piemēram, [[Šērlija|Šērlijā]], Masačūsetsā, un Anna Lī vairākkārt cieta no viņu vardarbības. Misija beidzās, kad Annai un viņas brālim Viljamam atkal uzbruka pūlis viņus smagi ievainojot. Viņi atgriezās mājās ievērojami novājināti. Viljams nomira vairāk nekā gadu vēlāk, 1784. gada 21. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ann Lee, A Woman of Great Faith |url=https://www.libertymagazine.org/article/ann-lee-a-woman-of-great-faith |access-date=2023-05-22 |website=www.libertymagazine.org|last=Boyko|first=Boris}}&lt;/ref&gt; Pēc dažiem mēnešiem 1784. gada 8. septembrī, 48 gadu vecumā nomira arī Anna, iespējams, viņas nāves iemesls bija vardarbības sekas un brāļa zaudējums.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Francis2001&quot; /&gt; Viņa nomira Votervlītā, un gan Viljams, gan Anna ir apglabāti Šeikeru kapsētā, kas atrodas Votervlītas Šeikeru vēsturiskajā rajonā.&lt;ref name=&quot;Miller&quot;&gt;Landmarks of American women's history, Chapter: Watervliet Shaker Historic District, Page Putnam Miller, Oxford University Press US, 2003, pp. 36 ff.&lt;/ref&gt; Ir dokumentēts, ka savās pēdējās dzīves dienās Anna, sēžot savā šūpuļkrēslā, &quot;dziedāja nezināmās valodās&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Mātes Annas sekotāji sāka ticēt, ka viņa iemieso visu Dieva pilnību sievietes veidolā&lt;ref name=&quot;Bishop&quot;&gt;Rufus Bishop and Seth Youngs Wells, comps., ''Testimonies of the Life, Character, Revelations and Doctrines of our Ever Blessed Mother Ann Lee'' (Hancock, Massachusetts: J. Talcott and J. Deming, Junrs., 1816); Seth Youngs Wells, comp., ''Testimonies Concerning the Character and Ministry of Mother Ann Lee'' (Albany, N.Y.: Packard and Van Benthuysen, 1827).&lt;/ref&gt; un pasludināja viņu kā Kristus &quot;otro atnākšanu&quot;.&lt;ref name=&quot;Evans&quot;&gt;Frederick William Evans. ''[https://archive.org/details/shakerscompendi00conggoog/page/n32 &lt;!-- pg=26 --&gt; Shakers: Compendium of the Origin, History, Principles, Rules and Regulations, Government, and Doctrines of the United Society of Believers in Christ's Second Appearing: with Biographies of Ann Lee, William Lee, Jas. Whittaker, J. Hocknell, J. Meacham, and Lucy Wright]''. Appleton; 1859. p. 26.&lt;/ref&gt; Fakts, ka Anna Lī uzskatīja par Kristus sieviešu līdzinieci, tolaik bija unikāls, lai gan kopš tā laika vairākas sievietes ir apgalvojušas, ka ir Jēzus, un viņu sekotāji viņas ir pieņēmuši kā tādas.

[[Attēls:Mother Ann Lee tombstone 2006.jpg|thumb|Mātes Annas Lī kapakmens]]
Tiek apgalvots, ka šeikeri Ņūlibānā, Ņujorkas štatā, 1837. gadā piedzīvoja 10 gadus ilgu atklāsmju periodu, ko sauca par Manifestācijas laikmetu. To sauca arī par &quot;Mātes Annas darbu&quot;.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Aune |first1=Michael Bjerknes |last2=DeMarinis |first2=Valerie M. |title=Religious and Social Ritual: Interdisciplinary Explorations |publisher=SUNY Press |year=1996 |isbn=0-7914-2825-7 |page=105}}&lt;/ref&gt; Tomēr šeikeru skaits laika gaitā samazinājās, un drīz vien reliģija pakāpeniski izzuda. Pirms [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] ziemeļaustrumos izveidoja kopumā 19 oficiālas kopienas, papildus [[Florida|Floridā]] ar aptuveni 6000 biedriem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Šeikeri ==
Šeikeru uzskati ir ļoti līdzīgi [[kvēkerisms|kvēkeru]] uzskatiem, piemēram, [[dzimumu līdztiesība]], kopienas piederība un [[pacifisms]]; tomēr šeikeri atšķiras no kvēkeriem savā ticībā [[celibāts|celibātam]].

Lī uzskatīja, ka celibāts ir labāks par [[laulība|laulību]], un laulībā [[sekss]] ir piemērots tikai bērnu radīšanai. Pēc laulībām un četru zīdaiņu nāves Lī domāja, ka Dievs viņu soda par seksuālām attiecībām ar vīru.&lt;ref name=&quot;Boyko&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Boyko |first=Boris |date=January–February 2014 |title=Ann Lee, A Woman of Great Faith |url=https://www.libertymagazine.org/article/ann-lee-a-woman-of-great-faith |magazine=Liberty Magazine}}&lt;/ref&gt;

Šeikeri bija neticami koncentrējušies uz [[utopija|utopisku]] kopienu, kurā viss bija kopīgs un visi tika atbalstīti. Viņi pulcējās ciematos un dzīvoja kopmītņu tipa mājās, veicinot celibātu. Seksuālo attiecību trūkuma dēļ šeikeri [[adopcija|adoptēja]] bērnus, un, kad viņi sasniedza 21 gada vecumu, ļāva viņiem izvēlēties palikt ticībā vai aiziet, lai izpētītu citas lietas, dodot reliģijai iespēju turpināties paaudzēm ilgi. Viņi arī smagi strādāja, lai atrastu jaunus ticības piekritējus.

Šeikeri ir pazīstami ar savu rūpniecību un izgudrojumiem. Viņi bija pirmie, kas iepakoja un pārdeva [[sēkla]]s, un savulaik bija lielākie [[ārstniecības augi|ārstniecības augu]] audzētāji. Turklāt viņi bija pazīstami ar savām dejām un dziesmām kā tautas mākslu. Šeikeru mēbeles mūsdienās tiek augstu vērtētas par to funkcionālo skaistumu un izturību.

== Kultūras mantojums ==
Anna Lī ir pieminēta:
* [[Džons Faulzs|Džona Faulza]] 1985. gada romāna &quot;Kāpurs&quot; (''A Maggot'') pēcvārdā;
* dziesmā ''The Heart Of Ann Lee'' angļu folkdziedātāja un dziesmu autora Rega Merosa 2010. gada albumā ''All This Longing''
* biogrāfiskā muzikālā filmā &quot;[[Annas Lī testaments]]&quot; (''The Testament of Ann Lee''), kuras režisore ir [[Mona Fastvolda]] un kurā Annas Lī lomu atveido [[Amanda Saifreda]]. Filmas pirmizrāde notika [[82. Venēcijas kinofestivāls|82. Venēcijas kinofestivālā]] 2025. gada 1. septembrī. Filma saņēma pozitīvas atsauksmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.metacritic.com/movie/the-testament-of-ann-lee/critic-reviews/| title = The Testament of Ann Lee critic reviews| date = September 14, 2025| access-date = October 22, 2025| website = metacritic. com}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Campion, Nardi Reeder. ''Mother Ann Lee: Morning Star of the Shakers'' Publisher: UPNE. 1990. {{ISBN|0874515270}}
* Francis, Richard (2000). Ann the Word: the story of Ann Lee, female messiah, mother of the Shakers, the woman clothed with the sun. New York : Arcade Pub. : Distributed by Time Warner {{ISBN|1559705620}}
* Hall, Roger Lee. ''Invitation to Zion: A Shaker Music Guide.'' Publisher: PineTree Press, 2017.
* Stein, Stephen J. ''The Shaker Experience in America: A History of the United Society of Believers'' (Yale University Press, 1992). {{ISBN|0300059337}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lī, Anna}}
[[Kategorija:Reliģiskie līderi]]
[[Kategorija:Kristiešu mistiķi]]</text>
      <sha1>ec6r0q03yv2jy8f57silj0nn8oht0bc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vasils Kapnists</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630848</id>
    <revision>
      <id>4486318</id>
      <parentid>4463676</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:54:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4768" sha1="2i9f6aw2w9q47kw9nz7wcxhoiv6jcov" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Vasils Kapnists
| vārds_orig = ''Василь Капніст''
| attēls = PGRS_2_042_Kapnist_-_crop.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Vasils Kapnists
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1758
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 23
| dz_vieta = Obuhivka, [[Poltavas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1823
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 9
| m_vieta = Kibinci, [[Poltavas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = [[Krievijas Impērija]]
| tautība = [[ukraiņi|ukrainis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = Dzejnieks, dramaturgs, sabiedrisks darbinieks
| rakstīšanas valoda = [[Krievu valoda]]
| periods = 18. gadsimta beigas — 19. gadsimta sākums
| žanri = Dzeja, komēdija, satīra
| temati = Sociālā kritika, brīvība, tiesiskums
| lit virzieni = [[Klasicisms]]
| slavenākie darbi = komēdija ''Jabeda'' (''Ябеда'', 1798)
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
}}
'''Vasils Kapnists''' ({{val|uk|Василь Васильович Капніст}}, {{val|ru|Василий Васильевич Капнист}}; dzimis {{dat|1758|2|23}}, miris {{dat|1823|11|9}}) bija [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievijas Impērija]]s dzejnieks, dramaturgs un sabiedrisks darbinieks. Viņš bija viens no ievērojamākajiem 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma rakstniekiem, kas rakstīja krievu valodā un ir pazīstams ar satīrisko komēdiju ''Jabeda''.

Kapnists nāca no ukraiņu [[Kazaki|kazaku]] vecākās kārtas dzimtas. Viņa darbos un sabiedriskajā darbībā atspoguļojās kritiska attieksme pret ierēdniecības patvaļu, tiesu korupciju un Krievijas Impērijas administratīvo sistēmu. Ukrainas historiogrāfijā Kapnists tiek minēts arī kā viens no agrīnajiem [[Ukraiņu nacionālā atmoda|ukraiņu nacionālās atmodas]] priekšvēstnešiem.

1791. gadā Kapnists devās uz [[Prūsija|Prūsiju]], kur mēģināja noskaidrot iespējas saņemt ārēju atbalstu ukraiņu autonomijas centieniem pret Krievijas Impērijas varu. Šī misija vēlāk tika interpretēta kā viena no agrīnām ukraiņu politiskās pašnoteikšanās izpausmēm.

== Vēsture ==
Vasils Kapnists dzimis Obuhivkā [[Poltavas guberņa|Poltavas guberņā]] ukraiņu muižnieku ģimenē. Viņa dzimta bija [[Grieķi|grieķu]] izcelsmes, taču jau vairākās paaudzēs bija saistīta ar Ukrainas kazaku eliti un [[Hetmanāts|Hetmanāta]] sabiedrisko vidi.

Jaunībā Kapnists dienēja Krievijas Impērijas armijā, vēlāk pievērsās literatūrai un valsts dienestam. Viņš uzturēja sakarus ar vairākiem sava laika literātiem un intelektuāļiem, kā arī piedalījās sabiedriskajā dzīvē Poltavas un Pēterburgas aprindās.

Kapnista literārā darbība sākās 18. gadsimta otrajā pusē. Viņš rakstīja odas, liriskus dzejoļus, satīriskus darbus un dramatiskus tekstus. Viņa pazīstamākais darbs ir komēdija ''Jabeda'', kurā asi kritizēta tiesu sistēmas korupcija, ierēdņu patvaļa un birokrātija. Darbs izraisīja varas neapmierinātību un tika ierobežots cenzūras dēļ.

Kapnists bija saistīts ar ukraiņu autonomisma tradīciju, kas radās pēc Hetmanāta tiesību un institūciju pakāpeniskas likvidēšanas. Viņa politiskā darbība saistīta ar kazaku vecākās kārtas centieniem saglabāt vai atjaunot ukraiņu zemju vēsturiskās tiesības.

1791. gadā viņš kopā ar brāli Pjotru devās uz Berlīni. Tur Kapnists tikās ar Prūsijas amatpersonām un apsprieda iespēju saņemt palīdzību gadījumā, ja ukraiņu aprindas saceltos pret Krievijas patvaldību. Lai gan šī misija nedeva praktisku rezultātu, tā kļuva par nozīmīgu epizodi ukraiņu nacionālās kustības agrīnajā vēsturē.

19. gadsimta sākumā Kapnists turpināja literāro un sabiedrisko darbību. Viņš darbojās Poltavas muižniecības vidē un ieņēma vairākus amatus vietējā pārvaldē. Viņa darbos saglabājās interese par taisnīgumu, brīvību, likumību un sabiedrības morālo atbildību.

Kapnists miris 1823. gadā Kibincos. Viņa literārais mantojums ir nozīmīgs gan krievu klasicisma vēsturē, gan ukraiņu politiskās domas attīstības kontekstā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kapnists, Vasils}}
[[Kategorija:1758. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1823. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Ukraiņu dzejnieki]]
[[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Ukrainas nacionālā atmoda]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas rakstnieki]]</text>
      <sha1>2i9f6aw2w9q47kw9nz7wcxhoiv6jcov</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486321</id>
      <parentid>4486318</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:56:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums saskaņā ar kopienas balsojumu</comment>
      <origin>4486321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4792" sha1="cycqg8kexmavqgbelzh3fc7shxfcem1" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Vasils Kapnists
| vārds_orig = ''Василь Капніст''
| attēls = PGRS_2_042_Kapnist_-_crop.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Vasils Kapnists
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1758
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 23
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Poltavas guberņa|Obuhivka|td=Ukraina}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1823
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 9
| m_vieta = , {{vieta|Krievijas Impērija|Poltavas guberņa|Kibinci|td=Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = [[Krievijas Impērija]]
| tautība = [[ukraiņi|ukrainis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = Dzejnieks, dramaturgs, sabiedrisks darbinieks
| rakstīšanas valoda = [[Krievu valoda]]
| periods = 18. gadsimta beigas — 19. gadsimta sākums
| žanri = Dzeja, komēdija, satīra
| temati = Sociālā kritika, brīvība, tiesiskums
| lit virzieni = [[Klasicisms]]
| slavenākie darbi = komēdija ''Jabeda'' (''Ябеда'', 1798)
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
}}
'''Vasils Kapnists''' ({{val|uk|Василь Васильович Капніст}}, {{val|ru|Василий Васильевич Капнист}}; dzimis {{dat|1758|2|23}}, miris {{dat|1823|11|9}}) bija [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievijas Impērija]]s dzejnieks, dramaturgs un sabiedrisks darbinieks. Viņš bija viens no ievērojamākajiem 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma rakstniekiem, kas rakstīja krievu valodā un ir pazīstams ar satīrisko komēdiju ''Jabeda''.

Kapnists nāca no ukraiņu [[Kazaki|kazaku]] vecākās kārtas dzimtas. Viņa darbos un sabiedriskajā darbībā atspoguļojās kritiska attieksme pret ierēdniecības patvaļu, tiesu korupciju un Krievijas Impērijas administratīvo sistēmu. Ukrainas historiogrāfijā Kapnists tiek minēts arī kā viens no agrīnajiem [[Ukraiņu nacionālā atmoda|ukraiņu nacionālās atmodas]] priekšvēstnešiem.

1791. gadā Kapnists devās uz [[Prūsija|Prūsiju]], kur mēģināja noskaidrot iespējas saņemt ārēju atbalstu ukraiņu autonomijas centieniem pret Krievijas Impērijas varu. Šī misija vēlāk tika interpretēta kā viena no agrīnām ukraiņu politiskās pašnoteikšanās izpausmēm.

== Vēsture ==
Vasils Kapnists dzimis Obuhivkā [[Poltavas guberņa|Poltavas guberņā]] ukraiņu muižnieku ģimenē. Viņa dzimta bija [[Grieķi|grieķu]] izcelsmes, taču jau vairākās paaudzēs bija saistīta ar Ukrainas kazaku eliti un [[Hetmanāts|Hetmanāta]] sabiedrisko vidi.

Jaunībā Kapnists dienēja Krievijas Impērijas armijā, vēlāk pievērsās literatūrai un valsts dienestam. Viņš uzturēja sakarus ar vairākiem sava laika literātiem un intelektuāļiem, kā arī piedalījās sabiedriskajā dzīvē Poltavas un Pēterburgas aprindās.

Kapnista literārā darbība sākās 18. gadsimta otrajā pusē. Viņš rakstīja odas, liriskus dzejoļus, satīriskus darbus un dramatiskus tekstus. Viņa pazīstamākais darbs ir komēdija ''Jabeda'', kurā asi kritizēta tiesu sistēmas korupcija, ierēdņu patvaļa un birokrātija. Darbs izraisīja varas neapmierinātību un tika ierobežots cenzūras dēļ.

Kapnists bija saistīts ar ukraiņu autonomisma tradīciju, kas radās pēc Hetmanāta tiesību un institūciju pakāpeniskas likvidēšanas. Viņa politiskā darbība saistīta ar kazaku vecākās kārtas centieniem saglabāt vai atjaunot ukraiņu zemju vēsturiskās tiesības.

1791. gadā viņš kopā ar brāli Pjotru devās uz Berlīni. Tur Kapnists tikās ar Prūsijas amatpersonām un apsprieda iespēju saņemt palīdzību gadījumā, ja ukraiņu aprindas saceltos pret Krievijas patvaldību. Lai gan šī misija nedeva praktisku rezultātu, tā kļuva par nozīmīgu epizodi ukraiņu nacionālās kustības agrīnajā vēsturē.

19. gadsimta sākumā Kapnists turpināja literāro un sabiedrisko darbību. Viņš darbojās Poltavas muižniecības vidē un ieņēma vairākus amatus vietējā pārvaldē. Viņa darbos saglabājās interese par taisnīgumu, brīvību, likumību un sabiedrības morālo atbildību.

Kapnists miris 1823. gadā Kibincos. Viņa literārais mantojums ir nozīmīgs gan krievu klasicisma vēsturē, gan ukraiņu politiskās domas attīstības kontekstā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kapnists, Vasils}}
[[Kategorija:1758. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1823. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Ukraiņu dzejnieki]]
[[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Ukrainas nacionālā atmoda]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas rakstnieki]]</text>
      <sha1>cycqg8kexmavqgbelzh3fc7shxfcem1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elfins Evanss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630918</id>
    <revision>
      <id>4486180</id>
      <parentid>4463657</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:33:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* WRC uzvaras */ atsvaidzināts.....</comment>
      <origin>4486180</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4686" sha1="m9cmyb5q5n4573vv8b9te0c2agkyz97" xml:space="preserve">{{Sacīkšu braucēja infokaste
 |            vārds = Elfins Evanss
 |       vārds_oriģ = ''Elfyn Evans''
 |           attēls = Rallye Deutschland 2017 (Evans-0664).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Elfins Evanss 2017. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = Elfins Rīss Evanss
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|28}}
 |          dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Velsa|Dolgelava}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |             taut = {{GBR}}
 |           garums = 
 |            svars = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
 |        izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |            klubs = 
 |          komanda = ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]''&lt;br /&gt;''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota GR]]''
 |           numurs = 
 |           veids0 = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]]
 |         treneris = 
&lt;!------ Pirmais veids ------&gt;
 |            veids = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]]
 |        zvaigznes = 
 |          sezonas = 2007—pašlaik
 |        sacīkstes = 
 |          ralliji = 163
 |           tituli = 
 |          uzvaras = 12
 |       pjedestāli = 48
 |       p_position = 
 |           ā_apļi = 
 |       p_sacīkste = 
 |        p_rallijs = [[2007. gada WRC sezona|2007. gada]] [[Velsas rallijs]]
 |         p_uzvara = [[2017. gada WRC sezona|2017. gada]] [[Velsas rallijs]]
 |     pēd_sacīkste = 
 |      pēd_rallijs = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Zviedrijas rallijs]]
 |       pēd_uzvara = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Kanāriju salu rallijs]]
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = {{dat|2026|5|3}}
}}
'''Elfins Rīss Evanss''' ({{val|en|Elfyn Rhys Evans}}; dzimis {{dat|1988|12|28}}) ir profesionāls velsiešu [[autorallijs|rallija]] braucējs. Viņš ir pilna laika pilots [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] kopš 2014. gada, sākotnēji ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford]]'' komandā, bet pašlaik, kopš 2020. gada, ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing]]'' komandā. Evanss pilotu čempionātā ieguva otro vietu 2020., 2021., 2023., 2024. un 2025. gadā, kopā izcīnot 12 uzvaras un 48 goda pjedestālus. [[Skots Mārtins]] ir viņa stūrmanis kopš 2019. gada.

== WRC uzvaras ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
!  # 
! Sacensības
! Sezona
! Stūrmanis
! Automobilis
|-
| 1
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Velsas rallijs]]
| {{WRC|2017}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Denjels Berits]]
| ''[[Ford Fiesta WRC]]''
|-
| 2
| {{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
| {{WRC|2020}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
| ''[[Toyota Yaris WRC]]''
|-
| 3
| |{{flaga|Turcija}} [[Turcijas rallijs]]
| 2020
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
| ''Toyota Yaris WRC''
|-
|4
| |{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
| {{WRC|2021}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
| ''Toyota Yaris WRC''
|-
|5
| |{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
| 2021
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
| ''Toyota Yaris WRC''
|-
|6
| |{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
| {{WRC|2023}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
| ''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|-
|7
| |{{flaga|Somija}} Somijas rallijs
| 2023
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|-
|8
| |{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
| 2023
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|-
|9
| |{{flaga|Japāna}} Japānas rallijs
| {{WRC|2024}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|-
|10
| {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas rallijs
| 2024
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|-
|11
| {{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs]]
| {{WRC|2025}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|-
|12
|{{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas rallijs
| {{WRC|2026}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|-
|13
| |{{flaga|Japāna}} Japānas rallijs
| 2026
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Motoru sports-aizmetnis}}
{{Sportists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Evanss, Elfins}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielbritānijas autosportisti]]
[[Kategorija:WRC piloti]]</text>
      <sha1>m9cmyb5q5n4573vv8b9te0c2agkyz97</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486181</id>
      <parentid>4486180</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:34:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4486181</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4678" sha1="5l8qgps52gexr2ar6qt3zcfg8p3b0if" xml:space="preserve">{{Sacīkšu braucēja infokaste
 |            vārds = Elfins Evanss
 |       vārds_oriģ = ''Elfyn Evans''
 |           attēls = Rallye Deutschland 2017 (Evans-0664).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Elfins Evanss 2017. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = Elfins Rīss Evanss
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|28}}
 |          dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Velsa|Dolgelava}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |             taut = {{GBR}}
 |           garums = 
 |            svars = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
 |        izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |            klubs = 
 |          komanda = ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]''&lt;br /&gt;''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota GR]]''
 |           numurs = 
 |           veids0 = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]]
 |         treneris = 
&lt;!------ Pirmais veids ------&gt;
 |            veids = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]]
 |        zvaigznes = 
 |          sezonas = 2007—pašlaik
 |        sacīkstes = 
 |          ralliji = 163
 |           tituli = 
 |          uzvaras = 12
 |       pjedestāli = 48
 |       p_position = 
 |           ā_apļi = 
 |       p_sacīkste = 
 |        p_rallijs = [[2007. gada WRC sezona|2007. gada]] [[Velsas rallijs]]
 |         p_uzvara = [[2017. gada WRC sezona|2017. gada]] [[Velsas rallijs]]
 |     pēd_sacīkste = 
 |      pēd_rallijs = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Japānas rallijs]]
 |       pēd_uzvara = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Japānas rallijs]]
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = {{dat|2026|5|3}}
}}
'''Elfins Rīss Evanss''' ({{val|en|Elfyn Rhys Evans}}; dzimis {{dat|1988|12|28}}) ir profesionāls velsiešu [[autorallijs|rallija]] braucējs. Viņš ir pilna laika pilots [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] kopš 2014. gada, sākotnēji ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford]]'' komandā, bet pašlaik, kopš 2020. gada, ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota Gazoo Racing]]'' komandā. Evanss pilotu čempionātā ieguva otro vietu 2020., 2021., 2023., 2024. un 2025. gadā, kopā izcīnot 12 uzvaras un 48 goda pjedestālus. [[Skots Mārtins]] ir viņa stūrmanis kopš 2019. gada.

== WRC uzvaras ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
!  # 
! Sacensības
! Sezona
! Stūrmanis
! Automobilis
|-
| 1
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Velsas rallijs]]
| {{WRC|2017}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Denjels Berits]]
| ''[[Ford Fiesta WRC]]''
|-
| 2
| {{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrijas rallijs]]
| {{WRC|2020}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Skots Mārtins]]
| ''[[Toyota Yaris WRC]]''
|-
| 3
| |{{flaga|Turcija}} [[Turcijas rallijs]]
| 2020
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
| ''Toyota Yaris WRC''
|-
|4
| |{{flaga|Portugāle}} [[Portugāles rallijs]]
| {{WRC|2021}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
| ''Toyota Yaris WRC''
|-
|5
| |{{flaga|Somija}} [[Somijas rallijs]]
| 2021
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
| ''Toyota Yaris WRC''
|-
|6
| |{{flaga|Horvātija}} [[Horvātijas rallijs]]
| {{WRC|2023}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
| ''[[Toyota GR Yaris Rally1]]''
|-
|7
| |{{flaga|Somija}} Somijas rallijs
| 2023
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|-
|8
| |{{flaga|Japāna}} [[Japānas rallijs]]
| 2023
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|-
|9
| |{{flaga|Japāna}} Japānas rallijs
| {{WRC|2024}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|-
|10
| {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas rallijs
| 2024
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|-
|11
| {{flaga|Kenija}} [[Safari rallijs]]
| {{WRC|2025}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|-
|12
|{{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas rallijs
| {{WRC|2026}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|-
|13
| |{{flaga|Japāna}} Japānas rallijs
| 2026
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Skots Mārtins
|''Toyota GR Yaris Rally1''
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Motoru sports-aizmetnis}}
{{Sportists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Evanss, Elfins}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielbritānijas autosportisti]]
[[Kategorija:WRC piloti]]</text>
      <sha1>5l8qgps52gexr2ar6qt3zcfg8p3b0if</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tetjana Tarana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631838</id>
    <revision>
      <id>4486071</id>
      <parentid>4467767</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T18:35:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486071</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4689" sha1="r5ab5tncfao96ucv6xaxe2miqordgfc" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| vārds = Tetjana Tarana
| vārds_orig = ''Тетяна Архипівна Таран''
| attēls = 
| att_nosaukums = Tetjana Tarana
| dz_gads = 1946
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 4
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Aleksandrovska-Sahaļinska|td=Krievija}}
| m_gads = 2007
| m_mēnesis = 5
| m_diena = 17
| m_vieta = {{vieta|Ukraina|Kijiva}}
| dzimums = S
| zinātne = [[mākslīgais intelekts]], [[matemātika]]
| grāds = Tehnisko zinātņu doktore
| darba_vietas = [[Kijivas Politehniskais institūts]]
| alma_mater = 
}}

'''Tetjana Tarana''' ({{val|uk|Тетяна Архипівна Таран}}; dzimusi {{dat|1946|12|4}}, mirusi {{dat|2007|5|17}}) bija ukraiņu [[Matemātiķis|matemātiķe]] un [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] pētniece. Viņa bija viena no vadošajām speciālistēm [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] jomā Ukrainā un pazīstama ar pētījumiem zināšanu reprezentācijā, argumentācijas loģikā, daudzagentu sistēmās un refleksīvajā vadībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kpi.ua/920-3_9|title=Таран Тетяна Архипівна (1946-2007) {{!}} КПІ ім. Ігоря Сікорського|website=kpi.ua|access-date=2026-05-13}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Tetjana Tarana piedzima 1946. gada 4. decembrī [[Aleksandrovska-Sahaļinska|Aleksandrovskā-Sahaļinskā]], toreizējā [[PSRS]]. Viņas tēvs bija militārpersona. Drīz pēc tam ģimene pārcēlās uz [[Sevastopole|Sevastopoli]].

1964. gadā Tarana ar zelta medaļu absolvēja vidusskolu un iestājās Sevastopoles aparātbūves institūtā specialitātē “matemātiskās skaitļošanas ierīces un sistēmas”. 1969. gadā viņa ieguva inženiera-matemātiķa diplomu ar izcilību.

Pēc studiju beigšanas viņa pārcēlās uz [[Kijiva|Kijivu]], kur strādāja Supersmago materiālu institūtā un Automātikas institūtā. No 1971. līdz 1973. gadam viņa studēja aspirantūrā [[Kijivas Politehniskais institūts|Kijivas Politehniskajā institūtā]]. Vēlāk viņas akadēmiskā darbība bija cieši saistīta ar šīs augstskolas Lietišķās matemātikas katedru, kur viņa no asistentes kļuva par profesori.

Pēc viņas mācību grāmatas “Diskrētās matemātikas pamati” vairākās paaudzēs mācījās studenti Ukrainā.

== Zinātniskā darbība ==
Tetjana Tarana bija tehnisko zinātņu doktore un profesore [[Kijivas Politehniskais institūts|Nacionālajā tehniskajā universitātē “KPI”]]. Viņa bija Ukrainas Intelektuālo sistēmu izstrādātāju un lietotāju asociācijas, Krievijas Mākslīgā intelekta asociācijas un Eiropas Mākslīgā intelekta koordinācijas komitejas locekle.

Viņa bija arī žurnālu ''“Новости искусственного интеллекта”'' un ''“Рефлексивные процессы и управление”'' redkolēģijas locekle.

Tarana publicēja vairāk nekā 130 zinātnisku darbu, tostarp:
* 4 grāmatas;
* 12 mācību līdzekļus;
* 114 zinātniskus rakstus ukraiņu, krievu un angļu valodā.

Viņas galvenās pētniecības jomas bija:
* argumentācijas loģika;
* zināšanu reprezentācija;
* formālo jēdzienu analīze;
* daudzagentu sistēmas;
* kognitīvā situāciju analīze;
* matemātiskā psiholoģija;
* refleksīvā vadība;
* lēmumu pieņemšana konfliktsituācijās;
* intelektuālās mācību sistēmas.

Pēdējos dzīves gados viņa pētīja intelektuālās analīzes metožu pielietošanu sabiedrisko procesu izpētē, sadarbojoties ar psihologiem, sociologiem un konfliktologiem.

== Konference “Intelektuālā informācijas analīze” ==

Tetjana Tarana bija starptautiskās zinātniskās konferences ''“Intelektuālā informācijas analīze”'' dibinātāja un ilggadēja organizatore. Konference kopš 2001. gada notiek uz KPI bāzes. Pēc viņas nāves konferencei tika piešķirts viņas vārds.

== Izvēlētās publikācijas ==

* ''Основы дискретной математики'' — [[Kijiva]], 2003.
* ''Искусственный интеллект: теория и приложения'' (kopā ar Dmitriju Zubovu) — [[Luhanska]], 2006.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.raai.org/about/persons/taran/Taran.html Tetjana Tarana Krievijas Mākslīgā intelekta asociācijas vietnē]
* [http://diss.rulib.com/05036.htm Disertāciju saraksts]

[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2007. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu matemātiķi]]
[[Kategorija:Mākslīgā intelekta pētnieki]]
[[Kategorija:Zinātnieces]]
[[Kategorija:Kijivas Politehniskā institūta mācībspēki]]
[[Kategorija:Ukrainas zinātnieki]]</text>
      <sha1>r5ab5tncfao96ucv6xaxe2miqordgfc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albānijas parlaments</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631872</id>
    <revision>
      <id>4486162</id>
      <parentid>4470885</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:17:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486162</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11502" sha1="9zs3s5y6gpwru07zunf2wxdoebcki1r" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Albānijas parlaments
 | native_name        = ''Kuvendi i Shqipërisë''
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = Kuvendi_i_Shqipërisë_logo.svg
 | coa_res            = 250px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 
 | house_type         = Vienpalātas parlaments
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = Priekšsēdētājs
 | leader1            = [[Niko Peleši]]
 | party1             = [[Albānijas Sociālistiskā partija|PS]]
 | election1          = {{dat|2025|9|12|Ģ|bez}}
 | leader2_type       = 
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = 140
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = Albanian_Parliament_2025-2029.svg
 | structure1_res     = 250px
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     = 
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  = * '''Valdība''' (83)
*{{legend|#5B3690|[[Albānijas Sociālistiskā partija|PS]] (83)}}
* '''Atbalsta''' (3)
*{{legend|#205B33|[[Albānijas Sociāldemokrātiskā partija|PSD]] (3)}}
* '''Opozīcija''' (54)
*{{legend|#255098|[[Albānijas Demokrātiskā partija|PD]] – [[Alianse Lieliskai Albānijai|ASHM]] (50)}}{{efn|
*{{color box|#255098}} [[Albānijas Demokrātiskā partija|PD]] (41)
*{{color box|#D51920}} [[Brīvības partija (Albānija)|PL]] (4)
*{{color box|#FFFF05}} [[Legalitātes kustības partija|PLL]] (1)
*{{color box|#009EE2}} [[Taisnīguma, integrācijas un vienotības partija|PDIU]] (1)
*{{color box|#21B330}} [[Agrārās vides aizstāvju partija|PAA]] (1)
*{{color box|#1D70B8}} [[Cilvēktiesību vienotības partija|PBDNJ]] (1)
*{{color box|#20267A}} [[Albānijas Republikāņu partija|PR]] (1)}}
*{{legend|#E58B38|[[Iespēju partija|PM]] (2)}}
*{{legend|#F57F20|[[Lëvizja Shqipëria Bëhet|SHB]] (1)}}
*{{legend|#D64038|[[Lëvizja Bashkë|LB]] (1)}}
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = 
 | voting_system2     = 
 | last_election1     = [[2025. gada Albānijas parlamenta vēlēšanas|2025. gada 11. maijs]]
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = Kuvendi_i_Shqipërisë.jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{flaga|Albānija}} Albānijas parlamenta ēka, [[Tirāna]], [[Albānija]]
 | website            = {{URL|http://www.parlament.al/}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Albānijas parlaments'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tikšanās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju |url=https://www.saeima.lv/lv/galleries/view/13123 |website=saeima.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Saeima]] |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|10|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Albānijas parlamenta vēlēšanās uzvarējuši sociālisti |url=https://www.tvnet.lv/8248293/albanijas-parlamenta-velesanas-uzvarejusi-socialisti |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2025|5|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; ({{val|sq|Kuvendi i Shqipërisë}}) ir [[Albānija|Albānijas Republika]]s [[Vienpalātas parlaments|vienpalātas]] [[Likumdošanas vara|likumdevēja orgāns]]. Parlamentu veido ne mazāk kā 140 deputāti, kas ievēlēti uz četru gadu termiņu vispārējās, tiešās un [[Aizklāts balsojums|aizklātās vēlēšanās]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=12 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=Article 64 - 1. The Assembly consists of 140 deputies. One hundred deputies are elected directly in single member electoral zones with an approximately equal number of voters. Forty deputies are elected from multi-name lists of parties or party coalitions according to their ranking}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=1 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=Article 1 - 3.: Governance is based on a system of elections that are free, equal, general and periodic.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=1 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=Article 2 - 1 &amp; 2.: Sovereignty in the Republic of Albania belongs to the people.; The people exercise sovereignty through their representatives or directly.}}&lt;/ref&gt; Parlamentu vada parlamenta priekšsēdētājs, kuram palīdz vismaz viens parlamenta priekšsēdētāja vietnieks. Vēlēšanu sistēma balstās uz partiju sarakstu proporcionālu pārstāvniecību. Parlamenta deputātus ievēl no 12 daudzmandātu [[Vēlēšanu apgabals|vēlēšanu apgabaliem]], kas atbilst [[Albānijas administratīvais iedalījums|valsts apgabaliem (ķarķām)]].

Parlamenta pilnvaras ir noteiktas [[Albānijas konstitūcija|Albānijas Konstitūcijā]]. Tā pienākumu vidū ir tiesības grozīt Albānijas robežas vai Konstitūciju, pieņemt visus likumus, apstiprināt Albānijas Ministru padomi, uzraudzīt valdības darbu, pieteikt karu, lemt par karadarbības pārtraukšanu, pieņemt valsts budžetu un apstiprināt valsts kontus. Citi pienākumi ietver [[Referendums|referendumu]] rīkošanu, vēlēšanu un iecelšanas rīkošanu saskaņā ar Konstitūciju un piemērojamajiem tiesību aktiem, valdības un citu parlamentam pakļauto civildienestu darbības uzraudzību, amnestijas piešķiršanu par kriminālnoziegumiem un citu Konstitūcijā noteikto pienākumu veikšanu. Parlaments ievēl arī [[Albānijas valsts vadītāju uzskaitījums|valsts prezidentu]]. Pēc parlamenta ievēlēšanas tā pirmajai sesijai jānotiek ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu beigām, un tās priekšsēdētājs ir valsts prezidents.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=Article 67}}&lt;/ref&gt; Visi parlamenta pieņemtie likumi tiek publicēti Albānijas valdības [[Oficiālais izdevums|oficiālajā izdevumā]] ''[[Fletorja Zyrtare]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=CRL Foreign Official Gazette Database – Albania|url=http://www-apps.crl.edu/collections/topics/official-gazettes/search?countryID=ALBANIA|website=apps.crl.edu|language=en|access-date=20 June 2017|archive-date=22 August 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170822211610/http://www-apps.crl.edu/collections/topics/official-gazettes/search?countryID=ALBANIA}}&lt;/ref&gt;

== Pilnvaras, pienākumi un atbildība ==
Parlamenta pilnvaras ir noteiktas [[Albānijas konstitūcija|Albānijas Konstitūcijā]]. Parlaments [[Pārstāvnieciskā demokrātija|pārstāv]] [[Albānija|Albānijas Republika]]s pilsoņus un darbojas kā valsts [[Likumdošanas vara|likumdevēja vara]]. Parlaments regulāri sanāk divās sesijās katru gadu — pirmā sesija janvāra trešajā pirmdienā un otrā sesija septembra pirmajā pirmdienā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=14 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=The Assembly conducts its annual work in two sessions. The first session begins on the third Monday of January and the second session on the first Monday of September}}&lt;/ref&gt; [[Albānijas valsts vadītāju uzskaitījums|Prezidents]], [[Albānijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] vai viena piektdaļa parlamenta locekļu var sasaukt ārkārtas sesijas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=The Assembly meets in extraordinary session when requested by the President of the Republic, the Prime Minister or by one-fifth of all the deputies}}&lt;/ref&gt; Parlamenta sesijas ir atklātas sabiedrībai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=15 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=Meetings of the Assembly are open.}}&lt;/ref&gt; Parlaments pieņem lēmumus ar balsu [[Vairākums|vairākumu]], ja klāt ir vairāk nekā puse tā locekļu, izņemot gadījumus, kad Konstitūcija paredz [[Kvalificēts balsu vairākums|kvalificētu balsu vairākumu]]. Tomēr, daži lēmumi tiek pieņemti ar trīs piektdaļu balsu vairākumu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=15 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=There are approved by three-fifths of all members of the Assembly}}&lt;/ref&gt;

Citas parlamenta pilnvaras ietver Albānijas ekonomisko, tiesisko un politisko attiecību noteikšanu, Albānijas dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanu, kā arī alianšu veidošanu ar citām valstīm. Parlaments ievēl prezidentu [[Aizklāts balsojums|aizklātā balsojumā]] un bez debatēm ar trīs piektdaļu parlamenta deputātu balsu vairākumu. Prezidents vēršas pie parlamenta ar ziņojumiem un nosaka parlamenta vēlēšanu, vietējo varas iestāžu vēlēšanu un referendumu rīkošanas datumus. Prezidents ieceļ premjerministru pēc parlamenta priekšlikuma; ja premjerministrs netiek apstiprināts, parlaments 10 dienu laikā ievēl citu premjerministru. Saskaņā ar Konstitūciju, nekādi ārvalstu bruņotie spēki nedrīkst atrasties Albānijas robežās vai šķērsot tās, izņemot ar parlamenta apstiprinātu likumu. Parlamentam ir likumiskas tiesības izvietot [[Albānijas Bruņotie spēki|Albānijas Bruņotos spēkus]] ārpus valsts robežām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=1998 Constitution of the Republic of Albania |url=https://albania.osce.org/sites/default/files/f/documents/3/2/41888.pdf |website=osce.org |accessdate={{dat|2026|5|13||bez}} |page=3 |language=en |date={{dat|2007|1|13||bez}} |quote=No foreign military force may be situated in, or pass through, the Albanian territory, and no Albanian military force may be sent abroad, except by a law approved by a majority of all members of the Assembly.}}&lt;/ref&gt;

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Eiropas parlamenti]]
[[Kategorija:Albānijas politika]]
[[Kategorija:Albānija]]</text>
      <sha1>9zs3s5y6gpwru07zunf2wxdoebcki1r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armēnijas Nacionālā asambleja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631961</id>
    <revision>
      <id>4486163</id>
      <parentid>4484696</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:17:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486163</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8332" sha1="57satdvr75jsz7b6heqlwez8mqgrzyk" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja
 | native_name        = Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = 
 | coa_res            = 250px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 1918. gada 1. augusts&lt;br /&gt;1995. gada 5. jūlijs (atjaunota)
 | house_type         = Vienpalātas parlaments
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = Priekšsēdētājs
 | leader1            = [[Alens Simonjans]]
 | party1             = [[Pilsoniskais līgums|PL]]
 | election1          = {{dat|2021|8|2|Ģ|bez}}
 | leader2_type       = 
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = 107
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = Armenian_Parliament_8-th.svg
 | structure1_res     = 250px
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     = 
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  = ''aizejošais sasaukums:''&lt;br /&gt;
* '''Valdība''' (69)
*{{legend|#000041}} [[Pilsoniskais līgums]] (69){{efn|
*{{color box|#000041}} [[Pilsoniskais līgums]] (61)
*{{color box|#C1C1C1}} [[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (8)}}
* '''Opozīcija''' (38)
*{{legend|#172A69|[[Alianse &quot;Armēnija&quot;]] (28)}}{{efn|
*{{color box|#AA0000}} [[Armēņu Revolucionārā federācija]] (16)
*{{color box|#C1C1C1}} Bezpartejiskie (12)}}
*{{legend|#E00000|[[Alianse &quot;Man ir gods&quot;|Man ir gods]] (6)}}{{efn|
*{{color box|#D2691E}} [[Armēnijas Republikāņu partija|Republikāņu partija]] (2)
*{{color box|#C1C1C1}} Bezpartejiskie (4)}}
*{{legend|#C1C1C1|[[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (4)}}
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = 
 | voting_system2     = 
 | last_election1     = [[2026. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas|2026. gada 7. jūnijā]]
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = 2014_Erywań,_Budynek_Zgromadzenia_Narodowego_Republiki_Armenii.jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{flaga|Armēnija}} Armēnijas parlamenta ēka, [[Erevāna]], [[Armēnija]]
 | website            = {{URL|http://www.parliament.am/}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latviju vizītē apmeklēs Armēnijas Nacionālās Asamblejas prezidents |url=https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/33682-latviju-vizite-apmekles-armenijas-nacionalas-asamblejas-prezidents |website=saeima.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Saeima]] |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|hy|Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով}}), kas pazīstama arī kā '''Armēnijas parlaments''',&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Armēnijas parlaments apstiprina iestāšanās procesa uzsākšanu ES |url=https://www.tvnet.lv/8218041/armenijas-parlaments-apstiprina-iestasanas-procesa-uzsaksanu-es |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2025|3|26||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; ir [[Armēnija|Armēnijas Republika]]s augstākā [[Likumdošanas vara|likumdošanas institūcija]].

Nacionālā asambleja tiek ievēlēta [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās]], vispārējās un tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Nacionālā asambleja ir [[vienpalātas parlaments]]. Nacionālajā asamblejā ir vismaz 107 vieta, bet ar papildu vietu piešķiršanu tā var paplašināties un ārkārtīgi retos gadījumos sasniegt aptuveni 200 vietas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://docs.google.com/spreadsheets/d/1FkmCF27LeAFvbyrFAnHb7MiSQNcSxtoYabKu7G2fU5w/pubchart?oid=195701175&amp;format=interactive|title = Google Sheets – create and edit spreadsheets online, for free}}&lt;/ref&gt; Pašreizējais Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs ir [[Alens Simonjans]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=SIMONYAN Alen |url=https://pacsto.org/board_members/simonyan-alen-robertovich |website=pacsto.org}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Nacionālā asambleja sākotnēji tika izveidota 1918. gada 1. augustā, to izveidoja Armēņu Nacionālā padome pēc [[Armēnijas Pirmā republika|pirmās Armēnijas Republika]]s neatkarības pasludināšanas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://iacis.ru/eng/parliaments/parlamenty_uchastniki/respublika_armeniya/|title=Республика Армения|website=iacis.ru|accessdate=1 August 2023}}&lt;/ref&gt; Darbojoties kā valsts pagaidu likumdevēja institūcija, Armēņu Nacionālā padome trīskāršoja savu locekļu skaitu, izveidojot pagaidu koalīcijas valdību, kas sastāvēja no [[Armēņu Revolucionārās federācija]]s (ARF) un [[Armēņu Tautas partija]]s pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Hovannisian|first=Richard G.|title=The Republic of Armenia|url=https://archive.org/details/republicofarmeni0000hova|date=1971–1996|publisher=University of California Press|isbn=0-520-01805-2|location=Berkeley|pages=[https://archive.org/details/republicofarmeni0000hova/page/42 42]|oclc=238471}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[1919. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas|1919. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanām]], parlamenta deputātu skaits tika palielināts līdz 80 deputātiem, iekļaujot vairākus minoritāšu pārstāvjus. Parlaments turpināja darboties ar pārliecinošu ARF vairākumu, divu gadu laikā ievēlot četrus [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrus]], līdz [[Padomju iebrukums Armēnijā|padomju iebrukumam Armēnijā]] 1920. gadā.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Elections in Asia and the Pacific : a data handbook|url=https://archive.org/details/electionsinasiap0000unse|date=2001|publisher=Oxford University Press|others=Dieter Nohlen, Florian Grotz, Christof Hartmann|isbn=0-19-924958-X|location=Oxford|oclc=48585734}}&lt;/ref&gt;

1938. gadā tika izveidota [[Armēnijas PSR]] [[Armēnijas Augstākā Padome|Augstākā Padome]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=12 парламентов Советской Армении |url=https://radar.am/ru/news/retro-2512129114/ |website=Radar.am |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|6|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā un jaunās [[Armēnijas Konstitūcija]]s pieņemšanas 1995. gadā tika izveidota pašreizējā Nacionālā asambleja.

== Vēlēšanu sistēma ==
Armēnijas Nacionālās asamblejas deputātus vispārējās tiešās vēlēšanās ievēl Armēnijas pilsoņi, kas vecāki par 18 gadiem. Pilsoņi balso par partiju vai partiju apvienību iesniegtajiem sarakstiem. Pilsoņu balsis tiek sadalītas pēc [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālas sistēmas]]. Vēlēšanu kodekss garantē stabila parlamentārā vairākuma veidošanos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Electoral Code of RA|url=https://www.arlis.am/DocumentView.aspx?docid=152093|access-date=27 April 2021|website=Arlis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|website=[[OSCE]]|access-date=1 August 2023|url=http://www.osce.org/odihr/elections/armenia/293546?download=true |title=Parliamentary elections 2017. OSCE/ODIHR Needs Assessment Mission Report}}&lt;/ref&gt;

Lai partijas iekļūtu parlamentā, tām ir jāpārvar 5%, bet partiju apvienībām ― attiecīgi 7% [[Procentuālā barjera|balsu procentuālā barjera]].

Saskaņā ar likumu parlamentā ir jābūt pārstāvētiem vismaz 3 politiskajiem spēkiem, pat ja viens vai vairāki no tiem nav pārvarējuši vēlēšanu slieksni. Šajā gadījumā tieši procentuālā daļa nosaka, kura partija iekļūs parlamentā neatkarīgi no tā, vai tā ir partija vai partiju apvienība.

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Eiropas parlamenti]]
[[Kategorija:Armēnijas politika]]
[[Kategorija:Armēnija]]</text>
      <sha1>57satdvr75jsz7b6heqlwez8mqgrzyk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kosovas parlaments</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634110</id>
    <revision>
      <id>4486157</id>
      <parentid>4480892</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:17:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486157</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9997" sha1="2q7yeirc1rx5j2kttod10uopsn5jatq" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Kosovas Republikas parlaments
 | native_name        = {{val|sq|Kuvendi i Republike së Kosovës}}&lt;br /&gt;{{val|sr|Скупштина Републике Косово&lt;br /&gt;Skupština Republike Kosovo}}
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = Emblem_of_the_Republic_of_Kosovo.svg
 | coa_res            = 110px
 | coa_alt            =
 | foundation         = {{dat|1990|7|2|N|bez}}&lt;br /&gt;(''[[de iure]]''){{efn|Dibināšanas datums sakrīt ar parlamenta sasaukuma pirmās sesijas sākuma datumu.}}&lt;br /&gt;{{dat|2001|12|10|N|bez}}&lt;br /&gt;(''[[de facto]]''){{efn|Dibināšanas datums sakrīt ar parlamenta sasaukuma pirmās sesijas sākuma datumu.}}
 | house_type         = Vienpalātas parlaments
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = Priekšsēdētāja
 | leader1            = [[Albulena Hadžiu]]
 | party1             = [[Pašnoteikšanās (partija)|LVV]]
 | election1          = {{dat|2026|2|11|Ģ|bez}}
 | leader2_type       = 
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = '''120'''
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = December_2025_Kosovan_Assembly.svg
 | structure1_res     = 250px 
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     =
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  =''aizejošais sasaukums:''&lt;br /&gt;
* '''Valdība''' (66)
** {{legend|#B90303|[[Pašnoteikšanās (partija)|LVV]] (57)}}{{efn|
*{{color box|#B90303}} [[Pašnoteikšanās (partija)|LVV]] (50)
*{{color box|#14B0A7}} ''[[Guxo]]'' (7)}}
** {{legend|#909090|Minoritāšu grupa (9)}}{{efn|
*Kabineta locekļi (5):
*{{color box|#DD3333}} [[Kosovas Turku demokrātiskā partija|KDTP]] (2)
*{{color box|#CBAC6C}} [[Kosovas Jaunā demokrātiskā iniciatīva|IRDK]] (1)
*{{color box|#006400}} ''[[Vakat]]'' (1)
*{{color box|#5593BA}} [[Par brīvību, taisnīgumu un izdzīvošanu|ZSPO]] (1)
*Atbalstītāji (4):
*{{color box|#CC5500}} [[Kosovas Čigānu progresīvā kustība|LPRK]] (1)
*{{color box|#FFFF00}} [[Jaunā demokrātiskā partija|NDS]] (1)
*{{color box|#076CA7}} [[Ēģiptiešu Liberālā partija|PLE]] (1)
*{{color box|#B90303}} [[Aškalu Sociāldemokrātiskā partija|PSA]] (1)}}
* '''Opozīcija''' (54)
** {{legend|#27A1ED|[[Kosovas Demokrātiskā partija|PDK]] (22)}}
** {{legend|#F37476|[[Kosovas Demokrātiskā līga|LDK]] (15)}}
** {{legend|#909090|Minoritāšu grupa (11)}}{{efn|
* {{color box|#002864}} [[Serbu saraksts|SL]] (9)
* {{color box|#FFCF40}} [[Apvienotā goranu partija|JGP]] (1)
* {{color box|#DD3333}} [[Sociāldemokrātu savienība (Kosova)|SDU]] (1)}}
** {{legend|#03112C|[[Alianse Kosovas nākotnei|AAK]] (6)}}
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = 
 | voting_system2     = 
 | last_election1     = [[2026. gada Kosovas parlamenta vēlēšanas|2026. gada 7. jūnijā]]
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = Parliament_of_the_Republic_of_Kosovo.jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{flaga|Kosova}} Parlamenta ēka, [[Priština]], [[Kosova]]
 | website            = {{URL|https://www.kuvendikosoves.org/}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Kosovas Republikas parlaments''' ({{val|sq|Kuvendi i Republike së Kosovës}}, {{val|sr|Скупштина Републике Косово / Skupština Republike Kosovo}}) ir [[Kosovas starptautiskā atzīšana|starptautiski daļēji atzītās]] [[Kosova|Kosovas Republika]]s [[Vienpalātas parlaments|vienpalātas]] [[Likumdošanas vara|likumdevējorgāns]]. To reizi četros gados tiešās, [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās]] un aizklātās vēlēšanās ievēl tauta. Sākotnēji to 2001. gadā izveidoja [[Apvienoto Nāciju pagaidu pārvaldes misija Kosovā]],&lt;ref name=&quot;framework&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=15 May 2001 |title=Constitutional Framework for Provisional Self-Government |url=http://www.unmikonline.org/regulations/unmikgazette/02english/E2001regs/RE2001_09.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190510084609/http://www.unmikonline.org/regulations/unmikgazette/02english/E2001regs/RE2001_09.pdf |archive-date=10 May 2019 |access-date=23 March 2021 |website=United Nations Interim Administration Mission in Kosovo }}&lt;/ref&gt; lai nodrošinātu &quot;pagaidu, demokrātisku pašpārvaldi&quot; Kosovā. 2008. gada 17. februārī Kosovas parlaments vienpusēji [[Kosovas neatkarības deklarācija|pasludināja Kosovas neatkarību]] un pēc tam pieņēma [[Kosovas Konstitūcija|Kosovas Konstitūciju]],&lt;ref&gt;''[https://www.icj-cij.org/en/case/141 Accordance with International Law of the Unilateral Declaration of Independence in Respect of Kosovo] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180329153614/http://www.icj-cij.org/en/case/141 |date=29 March 2018 }}'', ''[https://www.icj-cij.org/en/case/141/advisory-opinions Advisory Opinion] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221111072022/https://www.icj-cij.org/en/case/141/advisory-opinions |date=11 November 2022 }}'', ''I.C.J. Reports 2010'', p. 403. {{ISBN|978-92-1-071107-4 }}&lt;/ref&gt; kas stājās spēkā 2008. gada 15. jūnijā.

== Deputāti ==
Kosovas Republikas parlamenta darbību regulē Kosovas Konstitūcija, un parlaments sastāv no 120 tieši ievēlētiem deputātiem. 20 deputātu vietas ir paredzētas etniskajām minoritātēm šādā secībā:
* 10 vietas [[Kosovas serbi|serbu]] pārstāvjiem
* 4 vietas [[čigāni|čigānu]], [[Aškali|aškalu]] un [[Balkānu ēģiptieši|ēģiptiešu]] pārstāvjiem.
* 3 vietas [[bosnieši]]em
* 2 vietas [[turki]]em
* 1 vieta [[gorani]]em.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Roli dhe kompetencat e Kuvendit |url=https://www.kuvendikosoves.org/shq/ta-njohim-kuvendin/roli-dhe-kompetencat-e-kuvendit/ |access-date=23 March 2021 |website=Kuvendi i Kosovës |language=sq |archive-url=https://web.archive.org/web/20191017182419/http://www.kuvendikosoves.org:80/shq/ta-njohim-kuvendin/roli-dhe-kompetencat-e-kuvendit/ |archive-date=17 October 2019 }}&lt;/ref&gt;

[[Albāņu valoda]] ir vairākuma oficiālā valoda, taču parlamenta darbā tiek izmantotas visas minoritāšu valodas, piemēram, [[Serbu valoda|serbu]], [[Turku valoda|turku]] un [[Bosniešu valoda|bosniešu]], ar [[sinhronais tulkojums|sinhrono tulkojumu]].

== Komitejas ==
Šajā Kosovas Republikas parlamenta sasaukumā kopumā ir sešpadsmit komitejas,&lt;ref name=Committees&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.kuvendikosoves.org/shq/komisionet/ |title=Komisionet |trans-title=Committee |language=Albanian |publisher=Assembly of the Republic of Kosovo |access-date=8 July 2021 |archive-date=9 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210709190406/https://www.kuvendikosoves.org/shq/komisionet/ }}&lt;/ref&gt; komiteju skaits atšķiras katrā sasaukumā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://kosovanews.net/kuvendi-miraton-perberjen-e-16-komisioneve-parlamentare/|title=Kuvendi miraton përbërjen e 16 komisioneve parlamentare|trans-title=The Assembly approves the composition of 16 parliamentary committees|language=Albanian|website=KosovaNews.net|date=12 February 2026}}&lt;/ref&gt;
#Administrācijas un digitalizācijas komiteja
#Budžeta komiteja
#Kultūras, tūrisma un sporta komiteja
#Ekonomikas, rūpniecības, uzņēmējdarbības, tirdzniecības un inovāciju komiteja
#Izglītības komiteja
#Vides, pārtikas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, lauku attīstības un infrastruktūras komiteja
#Eiropas integrācijas komiteja
#Ārlietu un diasporas komiteja
#Veselības komiteja
#Cilvēktiesību komiteja
#[[Kosovas izlūkošanas aģentūra|Izlūkošanas aģentūra]]s uzraudzības komiteja
#Likumdošanas komiteja
#Valsts finanšu uzraudzības komiteja
#Kopienu tiesību un interešu un atgriešanās komiteja
#Drošības un aizsardzības komiteja
#Sociālās labklājības, kara laika seksuālās vardarbības upuru un pazudušo personu komiteja

== Parlamenta ēka ==
Parlamenta ēka atrodas [[Ibrahims Rugova|Ibrahima Rugovas]] laukumā [[Priština|Prištinā]], Kosovas galvaspilsētā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://www.kuvendikosoves.org/eng/home/ | title=Home | access-date=1 March 2024 | archive-date=27 February 2024 | archive-url=https://web.archive.org/web/20240227133414/https://www.kuvendikosoves.org/eng/home/ }}&lt;/ref&gt; Ēka, kas celta [[1950. gadi|1950. gados]], 2004. gadā tika plaši renovēta, tostarp pilnībā pārveidota plenārsēžu zāle.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://zeri.info/aktuale/432667/kuvendi-i-kosoves-mbush-sot-20-vjet-pamje-te-rralla-nder-vite/ |title=Kuvendi i Kosovës mbush sot 20 vjet, pamje të rralla ndër vite &amp;#91;foto&amp;#93; |date=11 December 2021 |access-date=1 March 2024 |archive-date=1 March 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240301133309/https://zeri.info/aktuale/432667/kuvendi-i-kosoves-mbush-sot-20-vjet-pamje-te-rralla-nder-vite/ }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Kuvendi i Kosoves 2018.jpg|Parlamenta ēka
Attēls:Kosovo Government Building and Parliament, Prishtina.jpg|Parlamenta ēka
Attēls:Parliament of the Republic of Kosovo.jpg|Parlamenta ēka
Attēls:Parliament of Republic of Kosovo 2.jpg|Parlamenta ēka
Attēls:Assembly of the Republic of Kosovo.jpg|Galvenā ieeja no Ibrahima Rugovas laukuma puses
Attēls:Kuvendi i Kosoves.jpg|Papildu ieeja no [[Kosovas Atbrīvošanas armija]]s ielas puses
Attēls:Sheshi Ibrahim Rugova, Prishtine.jpg|Skats no Ibrahima Rugovas laukuma puses
&lt;/gallery&gt;

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Eiropas parlamenti]]
[[Kategorija:Kosovas politika]]
[[Kategorija:Kosova]]</text>
      <sha1>2q7yeirc1rx5j2kttod10uopsn5jatq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bendžamins F. Batlers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634426</id>
    <revision>
      <id>4486140</id>
      <parentid>4483807</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:04:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4486140</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10545" sha1="0s5bl9q2uu30atrcuc65zyly3jbp2hv" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Bendžamins F. Batlers
 |       vārds_orģ = ''Benjamin F. Butler''
 |          attēls = Hon. Benjamin Butler, Senator from Mass. Crop Edit.jpg
 |        apraksts =
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = 33. [[Masačūsetsas gubernators]]
 |     term_sākums = {{dat|1883|1|4|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1884|1|3|N}}
 |  viceprezidents = 
 |     priekštecis = [[Džons Longs]]
 |        pēctecis = [[Džordžs Robinsons]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = [[ASV Pārstāvju palāta]]s loceklis no [[Masačūsetsa]]s
 |    term_sākums2 = {{dat|1877|3|4|N}}
 |    term_beigas2 = {{dat|1879|3|4|N}}
 |     prezidents2 = 
 |    priekštecis2 = [[Džons Tarbokss]]
 |       pēctecis2 = [[Viljams Rasels]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 |          amats3 = [[Masačūsetsas senāts|Masačūsetsas senāta]] loceklis
 |    term_sākums3 = 1859
 |    term_beigas3 = 
 |     prezidents3 = 
 |    priekštecis3 = [[Artūrs Bonijs]]
 |       pēctecis3 = [[Efraims Pečs]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dat|1818|11|5}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ņūhempšīra|2s=|Dīrfīlda}}
 |        mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1893|1|11|1818|11|5}}
 |       mir_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Vašingtona}}
 |      apglabāts  = [[Hildretas kapsēta]]
 |         partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] (pirms 1861, 1889–1893)&lt;br&gt; [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] (1861–1874)
 |         dzīvesb = Sāra Hildreta
 |       profesija = militārpersona (ģenerālis), valstsvīrs, advokāts
 |        reliģija = [[metodisms|metodists]]
 |      alma_mater = Kolbija koledža
 |        paraksts = Benjamin Franklin Butler Benjamin Franklin Butler (November 5, 1818 – January 11, 1893) Signature.svg
 |        piezīmes =
{{Militārpersonas infodaļa
 | dienesta_pakāpe = [[File:Union Army major general rank insignia.svg|border|23px]] [[ģenerālmajors]]
 |  dienesta_laiks = 
 |          valsts = {{USA}}
 |       struktūra = [[ASV Armija]] ([[Savienības armija]])
 |         vienība = 
 |       komandēja = Virdžīnijas departaments, Līča departaments, Džeimsa armija
 |          kaujas = {{Tree list}}
* [[Amerikas pilsoņu karš]]
{{Tree list/end}}
 |       izglītība = 
 |     apbalvojumi = 
 |      cits_darbs = 
}}
}}
'''Bendžamins Franklins Batlers''' ({{val|en|Benjamin Franklin Butler}}; dzimis {{dat|1818|11|5}} [[Dīrfīlda|Dīrfīldā]], [[Ņūhempšīra|Ņūhempšīrā]]; miris {{dat|1893|1|11}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu valstsvīrs un militārais vadītājs, [[ģenerālis]] un [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] dalībnieks.
== Agrīnā dzīve ==
Batlers piedzima Dīrfīldā, Ņūhempšīrā, un bija kapteiņa Džona Batlera sestais dēls, kurš dienēja ģenerāļa [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksona]] pakļautībā [[Britu—amerikāņu karš|Britu—amerikāņu karā]] un cīnījās [[Ņūorleānas kauja| Ņūorleānas kaujā]]. Viņš tika nosaukts par godu [[ASV]] &quot;dibinātājam tēvam&quot; [[Bendžamins Franklins|Bendžaminam Franklinam]]. Viņa vecākais brālis Endrū Džeksons Batlers (1815–1864) dienēja kā pulkvedis [[Savienības armija|Savienības armijā]]. Viņš absolvēja Votervilas koledžu Meinā 1838. gadā un no 1840. gada praktizēja jurisprudenci Lovelā, Masačūsetsā. 1844. gada 16. maijā viņš apprecējās ar Sāru Hildretu, aktrisi un Izraēla Hildreta meitu. Viņiem bija trīs bērni: Blanša (1847–1939), Pols (1852–1918) un Bens Izraēls (1855–1881). Blanša Batlere vēlāk apprecējās ar Edelbertu Eimsu, [[Misisipi (štats)|Misisipi]] gubernatoru, senatoru un Savienības ģenerāli.

Viņš pievienojās [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un 1853. gadā tika ievēlēts [[Masačūsetsa]]s Pārstāvju palātā un 1859. gadā Masačūsetsas Senātā. 1848., 1852., 1856. un 1860. gadā viņš tika ievēlēts Demokrātu partijas nacionālajos konventos par kandidātu izvirzīšanu Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatam. Viņš bija viens no nedaudzajiem ziemeļu pārstāvjiem, kas balsoja par [[Džefersons Deiviss|Džefersonu Deivisu]] un Džonu Keibelu Brekinridžu.

Sākot ar 1855. gadu, Batlers kļuva par brigādes ģenerāli štata zemessardzē.
== Pilsoņu karš ==
[[File:Portrait of Maj. Gen. Benjamin F. Butler, officer of the Federal Army Trim.jpg|thumb|Portrets ap 1861–1865. gadiem|left]]
[[File:General Benjamin F. Butler's Headquarters, New Orleans. - DPLA - d170b587318a012728504f63f918331d.jpg|thumb|Ģenerāļa Bendžamina F. Batlera štābs, Ņūorleānā]]
Pilsoņu kara sākumā Masačūsetsas gubernators viņu ar savu karaspēku nosūtīja uz Vašingtonu, šķērsojot [[Mērilenda|Mērilendu]], kuras iedzīvotāji simpatizēja Konfederācijai. Izsēdinājis savus karaspēkus pa jūru Anapolisā, Batlers 1861. gada 13. maijā ieņēma [[Baltimora|Baltimoru]], kur arestēja mēru, pilsētas domes locekļus un policijas priekšnieku. Par viņa izlēmību un ātro rīcību 16. maijā [[Abrahams Linkolns|A. Linkolns]] viņu paaugstināja par ģenerālmajoru un iecēla par Virdžīnijas departamenta vadītāju, kura štābs atradās Fortmonro. Batlera karaspēks tika sakauts Bigbetēlas kaujā, kas bija viena no pirmajām Pilsoņu kara kaujām. 1861. gada augustā viņš ieņēma Forthaterasu [[Ziemeļkarolīna]]s piekrastē. Tajā pašā augustā Batlers pieprasīja savu atcelšanu no Virdžīnijas departamenta vadības, šausminoties par konfederātu &quot;bezjēdzīgo nežēlību&quot;, kuri 7. augustā nodedzināja Hemptonas pilsētu, lai novērstu tās nonākšanu federāļu rokās.&lt;ref&gt;Quarstein J.V.; Mroczkowski D. ''Fort Monroe: The Key to the South'' (Mount Pleasant, SC: Arcadia Publishing, 1999), p. 7.&lt;/ref&gt;

1862. gada 5. janvārī ar D. H. Faraguta flotiles palīdzību Batlera armija ieņēma Ņūorleānu, lielāko [[Amerikas Konfederācija|Konfederācijas]] pilsētu. Ģenerālis Batlers kļuva slavens ar to, ka aizstāvēja un atbrīvoja melnādainos vergus, kuri bija pārbēguši un sasnieguši frontes līniju. Viņš arī pavēlēja sodīt ar nāvi fermeri, kurš bija noņēmis un norāvis virs viņa mājas karājošos ASV karogu.&lt;ref&gt;Butler, Benjamin F. (1892). Autobiography and Personal Reminiscences of Major-General Benj. F. Butler: Butler's Book: A Review of His Legal, Political, and Military Career. A. M. Thayer &amp; Co.&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā dienvidnieki atzīmēja viņa nežēlību un atriebību pret Konfederācijas civiliedzīvotājiem. Viņu arī apsūdzēja viņa karaspēka okupēto teritoriju iedzīvotāji turīgu pilsoņu īpašuma izlaupīšanā. Par šiem noziegumiem Konfederācijas tiesa viņam aizmuguriski piesprieda nāvessodu. Tā rezultātā Vašingtonas federālā valdība bija spiesta 1862. gadā atsaukt Batleru no [[Luiziāna]]s.

1863. gadā ģenerālis tika nosūtīts uz Virdžīniju Savienības karaspēka (Džeimsa armijas) priekšgalā ar uzdevumu 1864. gada sākumā uzsākt ofensīvu Konfederācijas galvaspilsētā [[Ričmonda|Ričmondā]] un stratēģiski svarīgajā [[Pītersburga]]s pilsētā. Tomēr Batlera armiju apturēja ģenerāļa Boregāra vadītie [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas spēki]] un sakāva Proktora līča kaujā, pēc kuras Batlera spēku paliekas tika uz ilgu laiku iesprostotas Bermuda Handredas pussalā. 1864. gada beigās Batlers mēģināja ieņemt Fortfišeru Ziemeļkarolīnā, bet šis uzbrukums tika tika atsists. Pēc tam viņš tika atcelts no komandiera amata līdz pat karadarbības beigām.

Pēc vairāku ASV militāro vadītāju domām, ģenerālim B. F. Batleram piemita diezgan viduvējas militārās spējas.
== Pēckara dzīve ==
Pēc Pilsoņu kara beigām Batlers pievienojās [[ASV Republikāņu partija|Republikāņu partijai]] un no 1867. līdz 1879. gadam bija [[ASV Pārstāvju palāta]]s loceklis. 1870. gados viņš pievienojās senatora Rosko Konklinga vadītajai Republikāņu &quot;Stabilajai&quot; frakcijai, kas atbalstīja prezidenta Granta rekonstrukcijas politiku un iebilda pret civildienesta reformu, ko veicināja viņu pretinieki - &quot;Jaukteņi&quot;. No 1882. gada viņš bija [[Masačūsetsas gubernators]]. 1884. gadā viņš kandidēja uz ASV prezidenta amatu neatkarīgās partijas kandidāts, bet zaudēja.

Batlers nomira 1893. gada 11. janvārī no bronhu infekcijas komplikācijām, divas dienas pēc lietas izskatīšanas Augstākajā tiesā. Viņš ir apglabāts sievas ģimenes kapsētā aiz galvenās Hildretas kapsētas Lovelā.&lt;ref&gt;Leonard, Elizabeth D., Benjamin Franklin Butler: A Noisy, Fearless Life, pp. 274–275.&lt;/ref&gt; Uzraksts uz Batlera pieminekļa vēsta: &quot;Patiesais pilsonisko brīvību pamatakmens nav tas, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi, bet gan tas, ka katram cilvēkam ir tiesības būt vienlīdzīgam ar jebkuru citu cilvēku — ja viņš to var.&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Wikiquote}}
{{Commons category|Benjamin Franklin Butler (politician)}}
* [https://www.womenhistoryblog.com/2009/08/sarah-hildreth.html Sarah Hildreth: Wife of Union General Benjamin Franklin Butler] (primarily a summary of Benjamin Butler's career)
* [http://encyclopediavirginia.org/Butler_Benjamin_F_1818-1893 Benjamin F. Butler in ''Encyclopedia Virginia'']
* [http://www.civilwar.si.edu/leaders_butler.html Story of the bust of Butler at the Smithsonian Institution] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080622191446/http://www.civilwar.si.edu/leaders_butler.html |date={{dat|2008|06|22||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20060921023708/http://www.t207.com/images/n124/butler.jpg Image of Benjamin Butler from &quot;1888 Presidential Possibilities&quot; card set]
* [http://asteria.fivecolleges.edu/findaids/sophiasmith/mnsss358_main.html Benjamin F. Butler Papers, 1818–1893]; {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190607144004/http://asteria.fivecolleges.edu/findaids/sophiasmith/mnsss358_main.html |date=June 7, 2019 }}, [https://www.smith.edu/libraries/special-collections/about/sophia-smith-collection-womens-history Sophia Smith Collection], Smith College.

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Batlers, Bendžamins Franklins}}
[[Kategorija:1818. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1893. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ņūhempšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV ģenerāļi]]
[[Kategorija:ASV politiķi]]
[[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>0s5bl9q2uu30atrcuc65zyly3jbp2hv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Damfrīsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634493</id>
    <revision>
      <id>4486370</id>
      <parentid>4484246</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:58:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4486370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3907" sha1="07iqaj2y2ee4xlfk3emlr8z3bcd8xcx" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Damfrīsa
| official_name            = ''Dumfries''&lt;br/&gt;''Dùn Phris''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    =
| image_skyline            = Dumfries - panoramio (1).jpg
| image_caption            = Damfrīsas centrs
| image_flag   =
| image_shield =
| shield_size  =
| pushpin_map              = Skotija#Damfrīsa un Geloveja#Lielbritānija
| latd  = 55| latm  = 04| lats  = | latNS  = N
| longd = 03| longm = 36| longs = | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Damfrīsa un Geloveja]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 33470
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| population_density_rank  =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indeksa prefikss
| postal_code              = DG1, DG2
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Damfrīsa''' ({{val|en|Dumfries}}, {{val|gd|Dùn Phris}}) ir pilsēta un vēsturisks tirdzniecības centrs [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, netālu no Solvejas līča krasta. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs [[Damfrīsa un Galoveja|Damfrīsas un Galovejas]] apgabalā. Cauri pilsētai plūst Nitas upe.

Pilsēta tautā tiek dēvēta par &quot;Dienvidu karalieni&quot; (''Queen of the South''), un šis pats nosaukums ir piešķirts arī vietējam profesionālajam [[Queen of the South FC|futbola klubam]].

== Vēsture ==
Damfrīsa vēsturiski izveidojusies kā nozīmīgs pierobežas nocietinājums un tirdzniecības mezgls. Karalis Viljams I Lauva 1186. gadā piešķīra Damfrīsai karaliskās pilsētas (''Royal Burgh'') statusu, kas veicināja tās strauju izaugsmi un padarīja to par stratēģiski svarīgu punktu Skotijas neatkarības karu laikā. 1306. gadā pilsētas franciskāņu klosterī [[Roberts I Brūss]] nogalināja savu konkurentu uz Skotijas troni Džonu Kominu, kas kļuva par pagrieziena punktu Skotijas vēsturē.

18. un 19. gadsimtā pilsētā attīstījās [[tekstilrūpniecība]], [[Apavi|apavu]] ražošana un tirdzniecība. Damfrīsa ir cieši saistīta ar Skotijas nacionālo dzejnieku [[Roberts Bērnss|Robertu Bērnsu]], kurš pilsētā aizvadīja sava mūža pēdējos gadus (no 1791. līdz 1796. gadam) un ir šeit apglabāts Svētā Miķeļa kapsētā.

== Saimniecība un kultūra ==
Mūsdienās Damfrīsa ir reģionālais pakalpojumu, mazumtirdzniecības un izglītības centrs. Pilsētā atrodas [[Glāzgovas Universitāte]]s un [[Rietumskotijas Universitāte]]s kopīgie reģionālie studiju korpusi, kā arī Damfrīsas un Galovejas koledža. Galvenās saimniecības nozares ir pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība, mežizstrāde un pakalpojumu sektors.

Pilsētā ir saglabājusies vēsturiskā arhitektūra, tostarp 15. gadsimtā celtais Devorgilas tilts pār Nitas upi, kas ir viens no vecākajiem saglabājušajiem tiltiem Skotijā. Roberta Bērnsa māja-muzejs un viņa mauzolejs ir ievērojami tūrisma objekti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>07iqaj2y2ee4xlfk3emlr8z3bcd8xcx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irvina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634499</id>
    <revision>
      <id>4486287</id>
      <parentid>4484278</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T07:29:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4486287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4073" sha1="io4qnebfarrrjf15l3t85cvtyeutdrr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Irvina
| official_name            = ''Irvine''&lt;br/&gt;''Irbhinn''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = NS3239 - High Street, Irvine, North Ayrshire.jpg
| image_caption            = Haistrīta Irvinā
| image_flag   =
| image_shield =
| shield_size  =
| pushpin_map              = Skotija#Apvienotā Karaliste
| latd  = 55| latm  = 36| lats  = 52| latNS  = N
| longd = 04| longm = 40| longs = 05| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Ziemeļēršīra]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 34000
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| population_density_rank  =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indeksa prefikss
| postal_code              = KA11, KA12
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Irvina''' ({{val|en|Irvine}}, {{ipa2|ˈərvɪn}}; {{val|sco|Irvin}}, {{ipa2|ˈɪrvɪn}}; {{val|gd|Irbhinn}}, {{ipa2|ˈiɾʲivɪɲ}}) ir pilsēta un jūras osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, Fērtofklaida līča piekrastē. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs [[Ziemeļēršīra]]s apgabalā. Cauri pilsētai plūst Irvinas upe.

Pilsētas nosaukums ir cēlies no ķeltu valodas (no senā gēlu vārda ''Irbhinn''), kas tulkojumā nozīmē &quot;zaļais ūdens&quot; vai &quot;dzidrais ūdens&quot; un sākotnēji attiecās uz vietējo upi.

== Vēsture ==
Irvina ir viena no senākajām Skotijas apdzīvotajām vietām ar bagātu jūrniecības vēsturi. Viduslaikos tā bija nozīmīga karaliskā pilsēta (''Royal Burgh'') un kalpoja kā galvenā Glāzgovas osta pirms [[Klaida]]s upes padziļināšanas darbiem 18. gadsimtā. Pilsētas osta bija stratēģiski svarīgs tirdzniecības mezgls ar īpašām tirdzniecības privilēģijām, ko 14. gadsimtā ar hartu apstiprināja karalis [[Roberts I Brūss]].

18. gadsimta beigās pilsētā neilgu laiku (1781—1782) dzīvoja un linu vērpšanas amatu apguva Skotijas nacionālais dzejnieks [[Roberts Bērnss]]. Šis dzīves posms un iepazīšanās ar vietējiem jūrniekiem būtiski ietekmēja viņa lēmumu nopietni pievērsties dzejai.
1966. gadā Irvina tika pasludināta par vienīgo piekrastes &quot;Jauno pilsētu&quot; (''New Town'') Skotijā. Tas izraisīja strauju pilsētas modernizāciju, jaunu dzīvojamo rajonu būvniecību un rūpniecības attīstību, kā rezultātā vēsturiskā osta un tai pieguļošās teritorijas tika integrētas jaunā pilsētvides struktūrā.

== Saimniecība un kultūra ==
Mūsdienās Irvina ir nozīmīgs reģionālais komerciālais un rūpniecības centrs. Pilsētā ir attīstīta farmaceitiskā, ķīmiskā un elektronikas rūpniecība, kā arī papīra ražošana un pakalpojumu sektors.

Pilsētas ostas rajonā atrodas Skotijas Jūrniecības muzejs (''Scottish Maritime Museum''), kurā apkopoti eksponāti par valsts kuģubūves un jūrniecības vēsturi. Kultūras dzīvē nozīmīgu lomu ieņem vietējais Roberta Bērnsa klubs, kas dibināts 1826. gadā un ir viens no vecākajiem nepārtraukti darbojošies Bērnsa klubiem pasaulē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>io4qnebfarrrjf15l3t85cvtyeutdrr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lūharsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634509</id>
    <revision>
      <id>4486384</id>
      <parentid>4484359</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:47:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4486384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3829" sha1="hbk996f5tt7ih074ck976ux6uvzsm2v" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Lūharsa
| official_name            = ''Leuchars''&lt;br/&gt;''Luachars''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = St. Athernase Church, Leuchars, Fife, Scotland.JPG
| image_caption            = Svētā Aternasa baznīca Lūharsā 
| image_flag               = 
| image_shield             = 
| shield_size              = 
| pushpin_map              = Skotija#Faifa#Apvienotā Karaliste
| latd  = 56| latm  = 22| lats  = 44| latNS  = N
| longd = 2 | longm = 53| longs = 10| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{GBR}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Faifa]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 3160
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 12
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = 0
| postal_code_type         = Pasta kods
| postal_code              = KY16
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Lūharsa''' ([[skotu valoda|skotu]] un {{val|en|Leuchars}}, {{val|gd|Luachars}}) ir mazpilsēta (''town'') un pagasts [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s [[Faifa]]s apgabalā. Tā atrodas netālu no [[Ziemeļjūra]]s piekrastes un Edenas upes grīvas, aptuveni 9 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no vēsturiskās [[Sentendrūsa]]s pilsētas.

Vēstures avotos apmetne un tās draudze minēta jau kopš 12. gadsimta, un tās nosaukums cēlies no [gēlu valodas, un tulkojumā nozīmē &quot;grīšļains/purvains apvidus&quot;.

== Vēsture un arhitektūra ==
Lūharsai ir bagāta viduslaiku vēsture. Ciemata centrālais lepnums ir Svētā Aternasa draudzes baznīca (''St Athanasius Church''), kas celta ap 1180. gadu un tiek uzskatīta par vienu no visizcilākajiem un vislabāk saglabātajiem normāņu jeb romāņu stila arhitektūras paraugiem visā Skotijā, īpaši izceļoties ar tās seno apsīdu un kora daļu. Gadsimtiem ilgi apmetne attīstījās kā lauksaimniecisks pagasts, līdz tā nozīme krasi mainījās 19. gadsimta vidū līdz ar dzelzceļa tīkla izbūvi, kas pārvērsa Lūharsu par svarīgu transporta mezglu virzienā uz Sentendrūsu un [[Dandī]].

== Militārā bāze un infrastruktūra ==
Mūsdienās Lūharsa ir plašāk pazīstama saistībā ar tās militāro infrastruktūru. Kopš Pirmā pasaules kara šeit darbojās Karalisko gaisa spēku (RAF) aviācijas bāze ''RAF Leuchars'', kas gadu desmitiem bija viena no Lielbritānijas galvenajām pretgaisa aizsardzības bāzēm un mājvieta iznīcinātājiem. 2015. gadā bēze tika nodota Lielbritānijas Sauszemes armijas pakļautībā un pārdēvēta par Lūharsas staciju (''Leuchars Station''), kurā šobrīd ir stacionētas armijas militārās vienības. Militārā klātbūtne joprojām ir galvenais vietējās ekonomikas dzinējspēks un darba devējs. Ciematā darbojas Lūharsas dzelzceļa stacija, kas nodrošina regulāru satiksmi ar [[Edinburga|Edinburgu]] un [[Aberdīna|Aberdīnu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>hbk996f5tt7ih074ck976ux6uvzsm2v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hamiltona (Skotija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634531</id>
    <revision>
      <id>4486385</id>
      <parentid>4484565</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:48:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4486385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4304" sha1="kf2mxh66to214dp2vr0013yax13hzwp" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Hamiltona
| official_name            = ''Hamilton''&lt;br/&gt;''Baile Hamaltan''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Hamilton The Top Cross.jpg
| image2 = Hamilton Mausoleum - geograph.org.uk - 1165305.jpg
| image3 = DavieCooperStatue.jpg
| image4 = 
}}
| image_caption            = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Skotija#Dienvidlenarkšīra#Apvienotā Karaliste
| latd  = 55| latm  = 46| lats  = 37| latNS  = N
| longd = 4 | longm = 02| longs = 17| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{GBR}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Dienvidlenarkšīra]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     = 
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 16.3
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 54480
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = auto
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 40
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = 0
| postal_code_type         = Pasta kods
| postal_code              = ML3
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Hamiltona''' ({{val|en|Hamilton}}, {{val|sco|Hamiltoun}}, {{val|gd|Hamaltan}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s centrālajā daļā. Tā ir [[Dienvidlenarkšīra]]s apgabala administratīvais centrs un piektā lielākā pilsēta Skotijā pēc iedzīvotāju skaita apgabala robežās. Hamiltona atrodas [[Klaida]]s upes kreisajā krastā, aptuveni 19 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Glāzgova]]s un faktiski ietilpst tās aglomerācijā.

== Vēsture un arhitektūra ==
Apdzīvotā vieta sākotnēji bija pazīstama ar nosaukumu Kedzova (''Cadzow''). Pilsētas pirmsākumi meklējami [[Pikti|piktu]] un skotu karalistes laikos, kad Kedzova kalpoja kā karaliskais īpašums un medību pils vieta. 1445. gadā Skotijas karalis [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]] piešķīra zemi un titulus pirmajam lordam Hamiltonam, un apmetne mainīja nosaukumu par godu īpašniekam. Hamiltonu hercogi gadsimtiem ilgi bija vieni no bagātākajiem un ietekmīgākajiem aristokrātiem Skotijā, un viņu galvenā rezidence — krāšņā Hamiltonas pils (''Hamilton Palace'') — savulaik bija lielākā nekaraliskā pils Eiropā (tā tika nojaukta 1920. gados pamatu nosēšanās dēļ, ko izraisīja ogļraktuves). Līdz mūsdienām ir saglabājies iespaidīgais Hamiltonas mauzolejs ar tā unikālo un neparasti ilgo atbalsi. 

19. gadsimtā industriālās revolūcijas laikā Hamiltona piedzīvoja strauju izaugsmi, pateicoties bagātīgajām [[Akmeņogles|akmeņogļu]] atradnēm reģionā, pārvēršoties par nozīmīgu kalnraču pilsētu.

== Ekonomika, sports un kultūra ==
Mūsdienās Hamiltona darbojas kā svarīgs reģionālais tirdzniecības un pakalpojumu centrs. Pilsētā atrodas vairākas administratīvās iestādes un Rietumskotijas Universitātes (''University of the West of Scotland'') studentu pilsētiņa. 

Sporta jomā pilsētu pārstāv futbola klubs ''Hamilton Academical F.C.'', kas ir dibināts 1874. gadā un vēsturiski ir cieši saistīts ar vietējo skolu (tāpēc komandas iesauka ir ''The Accies''). Pilsētas teritorijā atrodas arī Hamiltonas hipodroms, kas ir populāra zirgu skriešanās sacīkšu norises vieta Skotijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>kf2mxh66to214dp2vr0013yax13hzwp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raterglena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634548</id>
    <revision>
      <id>4486386</id>
      <parentid>4484852</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:49:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4486386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3918" sha1="p58m9wzulxjgw4iwqaes4lo6ih9agyb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Raterglena
| official_name            = ''Rutherglen''&lt;br/&gt;''An Ruadh-Ghleann''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = {{val|la|Ex terra victoria}}
| image_skyline            = Rutherglen Main St, 2016-03-07.jpg
| image_caption            = Raterglenas Meinstrīta
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Skotija#Dienvidlenarkšīra#Apvienotā Karaliste
| latd  = 55| latm  = 49| lats  = 43| latNS  = N
| longd = 4 | longm = 12| longs = 41| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{GBR}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Dienvidlenarkšīra]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 30950
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 25
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = 0
| postal_code_type         = Pasta kods
| postal_code              = G73
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Raterglena''' ({{val|en|Rutherglen}}, {{val|sco|Ruglen}}, {{val|gd|An Ruadh-Ghleann}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s centrālajā daļā, [[Dienvidlenarkšīra]]s apgabalā. Tā atrodas [[Klaida]]s upes dienvidu krastā un robežojas ar Skotijas lielāko pilsētu [[Glāzgova|Glāzgovu]], faktiski ietilpstot tās aglomerācijā un funkcionējot kā tās priekšpilsēta.

Apdzīvotās vietas nosaukums cēlies no skotu gēlu valodas un tulkojumā nozīmē ‘rudā ieleja’.

== Vēsture ==
Raterglena ir viena no vēsturiski vecākajām Skotijas pilsētām. Karalis [[Dāvids I]] jau 1126. gadā tai piešķīra karaliskā [[boro]] (''Royal Burgh'') statusu, kas bija solis reģiona tirdzniecības attīstībai — tajā laikā Raterglena bija nozīmīgāks un ietekmīgāks centrs nekā kaimiņos esošā Glāzgova. Viduslaikos pilsētā atradās arī stratēģiski svarīga pils, ko Skotijas neatkarības karu laikā kontrolēja angļu spēki, līdz to 1313. gadā pēc aplenkuma ieņēma un nopostīja karalis [[Roberts Brūss]]. 

19. gadsimtā līdz ar industriālo revolūciju pilsēta piedzīvoja strauju izaugsmi un kļuva par smagās rūpniecības centru, kurā attīstījās ogļieguve, tērauda ražošana un jo īpaši ķīmiskā rūpniecība, kas bija saistīta ar [[hroms|hroma]] apstrādi. Smagā rūpniecība panīka 20. gadsimta otrajā pusē.

== Transports ==
Mūsdienās Raterglena ir cieši integrēta Glāzgovas transporta un ekonomikas sistēmā. Pilsētā darbojas divas dzelzceļa stacijas, kas nodrošina regulārus un ātrus vietējos pasažieru vilcienu savienojumus ar Glāzgovas Centrālo staciju.

== Sports ==
Sporta jomā pilsētā bāzējas futbola klubs ''Rutherglen Glencairn F.C.'', kas dibināts 1896. gadā un spēlē Skotijas reģionālajās līgās. Tāpat pilsētā vēsturiski pastāvēja sieviešu futbola klubs ''Rutherglen Ladies F.C.'', kam bija liela nozīme sieviešu futbola attīstībā un popularizēšanā Skotijā 20. gadsimta sākumā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>p58m9wzulxjgw4iwqaes4lo6ih9agyb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kiremēra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634571</id>
    <revision>
      <id>4486313</id>
      <parentid>4485006</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T08:47:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4486313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3832" sha1="sj3owhkecsobccxwc3hjwcyzdoqrgu8" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Kiremēra
| official_name            = ''Kirriemuir''&lt;br/&gt;''Ceathramh Mhoire''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = Library and City Hall in Kirriemuir - geograph.org.uk - 400894.jpg
| image_caption            = Kiremēras bibliotēka un rātsnams
| image_flag               = 
| image_shield             = 
| shield_size              = 
| pushpin_map              = Skotija#Apvienotā Karaliste#Angusa
| latd  = 56| latm  = 40| lats  = 26| latNS  = N
| longd = 3 | longm = 00| longs = 11| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{GBR}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Angusa]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 6060
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 120
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = 0
| postal_code_type         = Pasta kods
| postal_code              = DD8
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Kiremēra''' ([[angļu valoda|angļu]] un {{val|sco|Kirriemuir}}, {{val|gd|Ceathramh Mhoire}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s austrumu daļā, [[Angusa]]s administratīvajā apgabalā. Tā atrodas aptuveni 8 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Forfaras un vēsturiski tiek dēvēta par &quot;Vārtiem uz Gleniem&quot; (''Gateway to the Glens''), jo atrodas blakus vairākām gleznainām Skotijas kalnu ielejām.

== Vēsture un kultūra ==
Kiremēras pirmsākumi meklējami vismaz viduslaikos, un tā ilgstoši pastāvēja kā nozīmīgs reģionālais tirdzniecības centrs. 19. gadsimtā pilsētā strauji attīstījās [[tekstilrūpniecība]], jo īpaši [[džuta]]s un [[Sējas lini|linu]] aušana, kas nodrošināja tās labklājību [[Rūpnieciskā revolūcija|industriālās revolūcijas]] laikā.

Pasaules mērogā pilsēta ir vislabāk pazīstama kā rakstnieka un dramaturga [[Džeimss Metjū Berijs|Džeimsa Metjū Berija]], [[Pīters Pens|Pītera Pena]] autora, dzimtene. Rakstnieka dzimtā māja mūsdienās ir pārveidota par muzeju, ko pārvalda Skotijas Nacionālais trests (''National Trust for Scotland''), un pilsētas centrālajā laukumā ir uzstādīta bronzas Pītera Pena statuja. Barijs savos darbos Kiremēru bieži attēloja kā izdomāto Tramsu (''Thrums'').

Tāpat Kiremēra ir leģendārā rokgrupas [[AC/DC]] pirmā solista [[Bons Skots|Bona Skota]] bērnības pilsēta. Par godu mūziķim pilsētā katru gadu tiek rīkots starptautisks rokmūzikas festivāls ''Bonfest'' un ir uzstādīts viņa piemineklis.

== Ekonomika un arhitektūra ==
Mūsdienās pilsēta darbojas kā lauksaimniecības un tūrisma centrs. Kiremērai ir raksturīga tradicionālā Skotijas arhitektūra ar ēkām, kas būvētas no vietējā sarkanā [[smilšakmens]]. Netālu no pilsētas atrodas Glāmsas pils (''Glamis Castle''), kas ir viena no slavenākajām Skotijas pilīm un saistīta ar Lielbritānijas karalisko ģimeni.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>sj3owhkecsobccxwc3hjwcyzdoqrgu8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Rokijs20026</title>
    <ns>3</ns>
    <id>634639</id>
    <revision>
      <id>4485997</id>
      <timestamp>2026-06-24T13:45:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4485997</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="5r73vrykf3zoo3p4xvdhhlwwvivefek" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Rokijs20026}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. jūnijs, plkst. 16.45 (EEST)</text>
      <sha1>5r73vrykf3zoo3p4xvdhhlwwvivefek</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:In-The-Grey-plakats.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>634640</id>
    <revision>
      <id>4486002</id>
      <timestamp>2026-06-24T14:00:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Pelēkā zona]]&quot; plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11315/portrait_medium/In-The-Grey-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv]</comment>
      <origin>4486002</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="233" sha1="dqla0yl90ov3i8ihhjv5dhfutxh8ict" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Pelēkā zona]]&quot; plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_11315/portrait_medium/In-The-Grey-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>dqla0yl90ov3i8ihhjv5dhfutxh8ict</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skotijas pašvaldības apgabali</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634641</id>
    <revision>
      <id>4486003</id>
      <timestamp>2026-06-24T14:10:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} '''Skotijas pašvaldības apgabali''' ({{val|en|council areas}}, {{val|gd|comhairlean}}) ir [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības. Skotija sadalīta 32 apgabalos, kas ir vienlīmeņa unitārās pašvaldības. Pašvaldību apgabali pastāv kopš 1996. gada 1. aprīļa saskaņā ar 1994. gada Vietējās pašvaldības u.c. (Skotija) likumu.&lt;ref&gt;[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Gover...</comment>
      <origin>4486003</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13308" sha1="r0azxxrrhf2pfcgwasbhlotipdfft04" xml:space="preserve">{{inuse}}
'''Skotijas pašvaldības apgabali''' ({{val|en|council areas}}, {{val|gd|comhairlean}}) ir [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības. Skotija sadalīta 32 apgabalos, kas ir vienlīmeņa unitārās pašvaldības. Pašvaldību apgabali pastāv kopš 1996. gada 1. aprīļa saskaņā ar 1994. gada Vietējās pašvaldības u.c. (Skotija) likumu.&lt;ref&gt;[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]&lt;/ref&gt; Vēsturiski Skotija bija sadalīta 34 grāfistēs jeb sīrās. Lai gan tām vairs nav nekādu administratīvu funkciju, tie Skotijā joprojām zināmā mērā tiek izmantoti kultūras un ģeogrāfiskiem mērķiem, un daži no pašreizējiem padomes apgabaliem ir nosaukti šo grāfistu vārdā. Pastāv arī vairāki citi administratīvie iedalījumi, no kuriem dažus pārvalda padomju apvienotās padomes.

Vietējā līmenī Skotija ir sadalīta pagastos (''civil parish'', ''paraiste''), kurus tagad izmanto tikai statistikas vajadzībām, piemēram, tautas skaitīšanai. Zemākais administratīvās apakšvienības līmenis ir kopienas (''community'', ''coimhearsnachd''), kas pastāv daļā pašvaldības apgabalu un var ievēlēt savas kopienas padomes.

== Pašvaldības apgabali ==
{| class=&quot;wikitable sortable static-row-numbers static-row-numbers-center col1center col6right&quot;
|+ Council areas of Scotland
! rowspan=2 class=&quot;unsortable&quot; | [[Armorial of local councils in Scotland|Coat of arms]]
! rowspan=2 | Apgabals
! rowspan=2 | Council
! colspan=2 | Land area&lt;ref name=&quot;popstats&quot;&gt;{{UK subdivision statistics citation}}&lt;/ref&gt;
! rowspan=2 | Population ({{UK subdivision statistics year}})&lt;ref name=&quot;popstats&quot;/&gt;
! colspan=2 | Density&lt;ref name=&quot;popstats&quot;/&gt;
! rowspan=2 | Administrative centre
|-
! (km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)
! (mi&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)
! (/km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)
! (/mi&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_Aberdeen.svg|40px]]
| [[Aberdeen City council area|Aberdeen City]]
| [[Aberdeen City Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000033}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000033}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000033}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Aberdeen]]
|-
| 
| [[Aberdeenshire]]
| [[Aberdeenshire Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000034}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000034}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000034}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Aberdeen]]
|-
| [[File:Coat of arms of the Angus Area Council.svg|20px]]
| [[Angus, Scotland|Angus]]
| [[Angus Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000041}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000041}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000041}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Forfar]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_Argyll_%26_Bute.svg|20px]]
| [[Argyll and Bute]]
| [[Argyll and Bute Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000035}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000035}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000035}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Lochgilphead]]
|-
| [[File:Coat of arms of Clackmannanshire.svg|20px]]
| [[Clackmannanshire]]
| [[Clackmannanshire Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000005}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000005}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000005}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Alloa]]
|-
| [[File:Coat of arms of the Dumfries and Galloway area council 1996.svg|40px]]
| [[Dumfries and Galloway]]
| [[Dumfries and Galloway Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000006}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000006}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000006}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Dumfries]]
|-
| [[File:CoA of Dundee ext.svg |40px]]
| [[Dundee City council area|Dundee City]]
| [[Dundee City Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000042}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000042}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000042}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Dundee]]
|-
| [[File:Coat of Arms of East Ayrshire.svg|40px]]
| [[East Ayrshire]]
| [[East Ayrshire Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000008}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000008}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000008}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Kilmarnock]]
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_East_Dunbartonshire.svg|40px]]
| [[East Dunbartonshire]]
| [[East Dunbartonshire Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000045}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000045}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000045}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Kirkintilloch]]
|-
| [[File:Coat of arms of East Lothian.svg|20px]]
| [[East Lothian]]
| [[East Lothian Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000010}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000010}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000010}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Haddington, East Lothian|Haddington]]
|-
| 
| [[East Renfrewshire]]
| [[East Renfrewshire Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000011}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000011}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000011}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Giffnock]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_the_Edinburgh_City_Council.svg|40px]]
| [[City of Edinburgh council area|City of Edinburgh]]
| [[City of Edinburgh Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000036}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000036}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000036}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Edinburgh]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_Falkirk.svg|20px]]
| [[Falkirk council area|Falkirk]]
| [[Falkirk Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000014}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000014}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000014}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Falkirk]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_the_Fife_Area_Council.svg|40px]]
| [[Fife]]
| [[Fife Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000047}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000047}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000047}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Glenrothes]]
|-
| [[File:Glasgow_Coat_of_Arms_1996.svg|40px]]
| [[Glasgow|Glasgow City]]
| [[Glasgow City Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000049}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000049}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000049}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Glasgow]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_the_Highland_Area_Council.svg|40px]]
| [[Highland council area|Highland]]
| [[Highland Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000017}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000017}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000017}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Inverness]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_Inverclyde.svg|20px]]
| [[Inverclyde]]
| [[Inverclyde Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000018}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000018}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000018}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Greenock]]
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_Midlothian_District_Council.svg|40px]]
| [[Midlothian]]
| [[Midlothian Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000019}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000019}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000019}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Dalkeith]]
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_Moray_Area_Council.svg|20px]]
| [[Moray]]
| [[Moray Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000020}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000020}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000020}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Elgin, Moray|Elgin]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_the_Na_h-Eileanan_Siar_(Outer_Hebrides).svg|40px]]
| [[Outer Hebrides|Na h-Eileanan Siar (Western Isles)]]
| [[Comhairle nan Eilean Siar]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000013}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000013}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000013}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Stornoway]]
|-
| [[File:North Ayrshire coat of arms.svg|20px]]
| [[North Ayrshire]]
| [[North Ayrshire Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000021}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000021}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000021}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Irvine, North Ayrshire|Irvine]]
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_North_Lanarkshire_Council.svg|20px]]
| [[North Lanarkshire]]
| [[North Lanarkshire Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000050}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000050}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000050}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Motherwell]]
|-
| 
| [[Orkney]]
| [[Orkney Islands Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000023}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000023}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000023}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Kirkwall]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_the_Area_Council_of_Perth_and_Kinross.svg|40px]]
| [[Perth and Kinross]]
| [[Perth and Kinross Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000048}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000048}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000048}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Perth, Scotland|Perth]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_Renfrewshire.svg|20px]]
| [[Renfrewshire]]
| [[Renfrewshire Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000038}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000038}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000038}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Paisley, Renfrewshire|Paisley]]
|-
| 
| [[Scottish Borders]]
| [[Scottish Borders Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000026}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000026}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000026}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Newtown St Boswells]]
|-
| 
| [[Shetland Islands]]
| [[Shetland Islands Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000027}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000027}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000027}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Lerwick]]
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_South_Ayrshire.svg|40px]]
| [[South Ayrshire]]
| [[South Ayrshire Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000028}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000028}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000028}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Ayr]]
|-
| [[File:Coat of arms of South Lanarkshire.svg|20px]]
| [[South Lanarkshire]]
| [[South Lanarkshire Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000029}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000029}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000029}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Hamilton, South Lanarkshire|Hamilton]]
|-
| 
| [[Stirling council area|Stirling]]
| [[Stirling Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000030}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000030}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000030}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Stirling]]
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_West_Dunbartonshire.svg|20px]]
| [[West Dunbartonshire]]
| [[West Dunbartonshire Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000039}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000039}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000039}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Dumbarton]]
|-
| [[File:Coat of arms of West Lothian Council.svg|40px]]
| [[West Lothian]]
| [[West Lothian Council]]
| {{convert|{{UK subdivision area|GSS=S12000040}}|km2|sqmi|disp=table|sortable=on}}
| {{nts|{{UK subdivision population|GSS=S12000040}}}}
| {{convert|{{UK subdivision density|GSS=S12000040}}|/km2|/sqmi|disp=table|sortable=on}}
| [[Livingston, West Lothian|Livingston]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>r0azxxrrhf2pfcgwasbhlotipdfft04</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486045</id>
      <parentid>4486003</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T17:20:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pašvaldības apgabali */</comment>
      <origin>4486045</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5430" sha1="3h3xaa2ynlc7nf8v50n9b2845tcqcu1" xml:space="preserve">{{inuse}}
'''Skotijas pašvaldības apgabali''' ({{val|en|council areas}}, {{val|gd|comhairlean}}) ir [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības. Skotija sadalīta 32 apgabalos, kas ir vienlīmeņa unitārās pašvaldības. Pašvaldību apgabali pastāv kopš 1996. gada 1. aprīļa saskaņā ar 1994. gada Vietējās pašvaldības u.c. (Skotija) likumu.&lt;ref&gt;[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]&lt;/ref&gt; Vēsturiski Skotija bija sadalīta 34 grāfistēs jeb sīrās. Lai gan tām vairs nav nekādu administratīvu funkciju, tie Skotijā joprojām zināmā mērā tiek izmantoti kultūras un ģeogrāfiskiem mērķiem, un daži no pašreizējiem padomes apgabaliem ir nosaukti šo grāfistu vārdā. Pastāv arī vairāki citi administratīvie iedalījumi, no kuriem dažus pārvalda padomju apvienotās padomes.

Vietējā līmenī Skotija ir sadalīta pagastos (''civil parish'', ''paraiste''), kurus tagad izmanto tikai statistikas vajadzībām, piemēram, tautas skaitīšanai. Zemākais administratīvās apakšvienības līmenis ir kopienas (''community'', ''coimhearsnachd''), kas pastāv daļā pašvaldības apgabalu un var ievēlēt savas kopienas padomes.

== Pašvaldības apgabali ==
{| class=&quot;wikitable sortable static-row-numbers static-row-numbers-center col1center col6right&quot;
|+
! class=&quot;unsortable&quot; | Karte
! Apgabals
! Platība&lt;ref name=&quot;popstats&quot;&gt;{{UK subdivision statistics citation}}&lt;/ref&gt;
! Iedzīvotāji 
(2024)&lt;ref name=&quot;popstats&quot; /&gt;
! Centrs&lt;ref name=&quot;popstats&quot; /&gt;
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Aberdīna]]
| 186
| 231780
| [[Aberdeen|Aberdīna]]
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Aberdīnšīra]]
| 6313
| 265080
| [[Aberdeen|Aberdīna]]
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Angusa]]
| 2181
| 114810
| [[Forfara]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_Argyll_%26_Bute.svg|20px]]
| [[Ārgaila un Bjūta]]
| 6907
| 87690
| [[Lohgilheda]]
|-
| [[File:Coat of Arms of East Ayrshire.svg|40px]]
| [[Austrumēršīra]]
| 1262
| 121480
| [[Kilmārnoka]]
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_East_Dunbartonshire.svg|40px]]
| [[Austrumdanbārtonšīra]]
| 174
| 109970
| [[Kērkintiloha]]
|-
| [[File:Coat of arms of East Lothian.svg|20px]]
| [[Austrumlotiana]]
| 679
| 115180
| [[Hadingtona]]
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumrenfrūšīra]]
| 174
| 99830
| [[Gifnoka]]
|-
| [[File:Coat of arms of the Dumfries and Galloway area council 1996.svg|40px]]
| [[Damfrīsa un Geloveja]]
| 6426
| 145860
| [[Damfrīsa]]
|-
| [[File:CoA of Dundee ext.svg |40px]]
| [[Dandī]]
| 60
| 149880
| [[Dandī]]
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_South_Ayrshire.svg|40px]]
| [[Dienvidēršīra]]
| 1222
| 334030
| [[Ēra (Skotija)|Ēra]]
|-
| [[File:Coat of arms of South Lanarkshire.svg|20px]]
| [[Dienvidlenarksīra]]
| 1772
| 334030
| [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_the_Edinburgh_City_Council.svg|40px]]
| [[Edinburga]]
| 263
| 530680
| [[Edinburgh|Edinburga]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_Falkirk.svg|20px]]
| [[Folkirka (apgabals)|Folkirka]]
| 297
| 160020
| [[Folkirka]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_the_Fife_Area_Council.svg|40px]]
| [[Faifa]]
| 1325
| 374760
| [[Glenrotisa]]
|-
| [[File:Glasgow_Coat_of_Arms_1996.svg|40px]]
| [[Glāzgova]]
| 175
| 650300
| [[Glāzgova]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_the_Highland_Area_Council.svg|40px]]
| [[Hailenda]]
| 25653
| 237290
| [[Inverness|Invernesa]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_Inverclyde.svg|20px]]
| [[Inverklaida]]
| 160
| 62
| [[Grīnoka]]
|-
| [[File:Coat of arms of Clackmannanshire.svg|20px]]
| [[Klekmenanšīra]]
| 159
| 52110
| [[Eloa]]
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_Moray_Area_Council.svg|20px]]
| [[Mari (Skotija)|Mari]]
| 2238
| 95010
| [[Elgina]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_the_Na_h-Eileanan_Siar_(Outer_Hebrides).svg|40px]]
| [[Rietumu salas]]
| 3056
| 26020
| [[Stornoway|Stornoveja]]
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Orkneju salas]]
| 990
| 22020
| [[Kērkvola]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_the_Area_Council_of_Perth_and_Kinross.svg|40px]]
| [[Pērta un Kinrosa]]
| 5286
| 154420
| [[Pērta (Skotija)|Pērta]]
|-
| [[File:Coat_of_Arms_of_Renfrewshire.svg|20px]]
| [[Renfrūšīra]]
| 261
| 189170
| [[Peizli]]
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_West_Dunbartonshire.svg|20px]]
| [[Rietumdanbārtonšīra]]
| 159
| 89120
| [[Dambārtona]]
|-
| [[File:Coat of arms of West Lothian Council.svg|40px]]
| [[Rietumlotiana]]
| 428
| 186440
| [[Livingstona (Skotija)|Livingstona]]
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Skotišbordersa]]
| 4732
| 116980
| [[Ņūtaunsentbosvelsa]]
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]
| 2186
| 94210
| [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]]
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Šetlendas salas]]
| 1467
| 23190
| [[Lērika]]
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_Midlothian_District_Council.svg|40px]]
| [[Viduslotiana]]
| 354
| 99880
| [[Delkīta]]
|-
| [[File:North Ayrshire coat of arms.svg|20px]]
| [[Ziemeļēršīra]]
| 885
| 134010
| [[Irvina]]
|-
| [[File:Coat_of_arms_of_North_Lanarkshire_Council.svg|20px]]
| [[Ziemeļlenarkšīra]]
| 470
| 344540
| [[Matervela]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>3h3xaa2ynlc7nf8v50n9b2845tcqcu1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486048</id>
      <parentid>4486045</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T17:32:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pašvaldības apgabali */</comment>
      <origin>4486048</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5561" sha1="9zzd9hvayvkw985ybplzstalr51tw3t" xml:space="preserve">{{inuse}}
'''Skotijas pašvaldības apgabali''' ({{val|en|council areas}}, {{val|gd|comhairlean}}) ir [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības. Skotija sadalīta 32 apgabalos, kas ir vienlīmeņa unitārās pašvaldības. Pašvaldību apgabali pastāv kopš 1996. gada 1. aprīļa saskaņā ar 1994. gada Vietējās pašvaldības u.c. (Skotija) likumu.&lt;ref&gt;[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]&lt;/ref&gt; Vēsturiski Skotija bija sadalīta 34 grāfistēs jeb sīrās. Lai gan tām vairs nav nekādu administratīvu funkciju, tie Skotijā joprojām zināmā mērā tiek izmantoti kultūras un ģeogrāfiskiem mērķiem, un daži no pašreizējiem padomes apgabaliem ir nosaukti šo grāfistu vārdā. Pastāv arī vairāki citi administratīvie iedalījumi, no kuriem dažus pārvalda padomju apvienotās padomes.

Vietējā līmenī Skotija ir sadalīta pagastos (''civil parish'', ''paraiste''), kurus tagad izmanto tikai statistikas vajadzībām, piemēram, tautas skaitīšanai. Zemākais administratīvās apakšvienības līmenis ir kopienas (''community'', ''coimhearsnachd''), kas pastāv daļā pašvaldības apgabalu un var ievēlēt savas kopienas padomes.

== Pašvaldības apgabali ==
{| class=&quot;wikitable sortable static-row-numbers static-row-numbers-center col1center col6right&quot;
|+
! class=&quot;unsortable&quot; | Karte
! Apgabals
! Platība&lt;ref name=&quot;popstats&quot;&gt;[https://www.ons.gov.uk/file?uri=/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/datasets/populationestimatesforukenglandandwalesscotlandandnorthernireland/mid2024/mye24tablesuk.xlsx&quot;Mid-Year Population Estimates, United Kingdom, June 2024&quot;. ''Office for National Statistic'']&lt;/ref&gt;
! Iedzīvotāji 
(2024)&lt;ref name=&quot;popstats&quot; /&gt;
! Centrs&lt;ref name=&quot;popstats&quot; /&gt;
|-
| [[Attēls:Aberdeen City in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Aberdīna]]
| 186
| 231780
| [[Aberdīna]]
|-
| [[Attēls:Aberdeenshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Aberdīnšīra]]
| 6313
| 265080
| [[Aberdeen|Aberdīna]]
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Angusa]]
| 2181
| 114810
| [[Forfara]]
|-
| [[File:Argyll and Bute in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Ārgaila un Bjūta]]
| 6907
| 87690
| [[Lohgilheda]]
|-
| [[File:East Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumēršīra]]
| 1262
| 121480
| [[Kilmārnoka]]
|-
| [[File:East Dunbartonshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumdanbārtonšīra]]
| 174
| 109970
| [[Kērkintiloha]]
|-
| [[File:East Lothian in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumlotiana]]
| 679
| 115180
| [[Hadingtona]]
|-
| [[Attēls:East Renfrewshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumrenfrūšīra]]
| 174
| 99830
| [[Gifnoka]]
|-
| [[File:Dumfries and Galloway in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Damfrīsa un Geloveja]]
| 6426
| 145860
| [[Damfrīsa]]
|-
| [[File:Dundee City in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Dandī]]
| 60
| 149880
| [[Dandī]]
|-
| [[File:South Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Dienvidēršīra]]
| 1222
| 334030
| [[Ēra (Skotija)|Ēra]]
|-
| [[File:South Lanarkshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Dienvidlenarksīra]]
| 1772
| 334030
| [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]]
|-
| [[File:City of Edinburgh in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Edinburga]]
| 263
| 530680
| [[Edinburga]]
|-
| [[File:Falkirk in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Folkirka (apgabals)|Folkirka]]
| 297
| 160020
| [[Folkirka]]
|-
| [[File:Fife in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Faifa]]
| 1325
| 374760
| [[Glenrotisa]]
|-
| [[File:Glasgow City in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Glāzgova]]
| 175
| 650300
| [[Glāzgova]]
|-
| [[File:Highland in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Hailenda]]
| 25653
| 237290
| [[Invernesa]]
|-
| [[File:Inverclyde in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Inverklaida]]
| 160
| 62
| [[Grīnoka]]
|-
| [[File:Clackmannanshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Klekmenanšīra]]
| 159
| 52110
| [[Eloa]]
|-
| [[File:Moray in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Mari (Skotija)|Mari]]
| 2238
| 95010
| [[Elgina]]
|-
| [[File:Na h-Eileanan Siar in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Rietumu salas]]
| 3056
| 26020
| [[Stornoveja]]
|-
| [[Attēls:Orkney Islands in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Orkneju salas]]
| 990
| 22020
| [[Kērkvola]]
|-
| [[File:Perth and Kinross in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Pērta un Kinrosa]]
| 5286
| 154420
| [[Pērta (Skotija)|Pērta]]
|-
| [[File:Renfrewshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Renfrūšīra]]
| 261
| 189170
| [[Peizli]]
|-
| [[File:West Dunbartonshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Rietumdanbārtonšīra]]
| 159
| 89120
| [[Dambārtona]]
|-
| [[File:West Lothian in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Rietumlotiana]]
| 428
| 186440
| [[Livingstona (Skotija)|Livingstona]]
|-
| [[Attēls:Scottish Borders in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Skotišbordersa]]
| 4732
| 116980
| [[Ņūtaunsentbosvelsa]]
|-
| [[Attēls:Stirling in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]
| 2186
| 94210
| [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]]
|-
| [[Attēls:Shetland Islands in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Šetlendas salas]]
| 1467
| 23190
| [[Lērika]]
|-
| [[File:Midlothian in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Viduslotiana]]
| 354
| 99880
| [[Delkīta]]
|-
| [[File:North Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Ziemeļēršīra]]
| 885
| 134010
| [[Irvina]]
|-
| [[File:North Lanarkshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Ziemeļlenarkšīra]]
| 470
| 344540
| [[Matervela]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>9zzd9hvayvkw985ybplzstalr51tw3t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486049</id>
      <parentid>4486048</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T17:33:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Skotijas administratīvais iedalījums]]; pievienoju [[Kategorija:Skotijas pašvaldību apgabali]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4486049</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5555" sha1="jpmjwv46geatj8qa2x7tshkph6rkku9" xml:space="preserve">{{inuse}}
'''Skotijas pašvaldības apgabali''' ({{val|en|council areas}}, {{val|gd|comhairlean}}) ir [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības. Skotija sadalīta 32 apgabalos, kas ir vienlīmeņa unitārās pašvaldības. Pašvaldību apgabali pastāv kopš 1996. gada 1. aprīļa saskaņā ar 1994. gada Vietējās pašvaldības u.c. (Skotija) likumu.&lt;ref&gt;[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]&lt;/ref&gt; Vēsturiski Skotija bija sadalīta 34 grāfistēs jeb sīrās. Lai gan tām vairs nav nekādu administratīvu funkciju, tie Skotijā joprojām zināmā mērā tiek izmantoti kultūras un ģeogrāfiskiem mērķiem, un daži no pašreizējiem padomes apgabaliem ir nosaukti šo grāfistu vārdā. Pastāv arī vairāki citi administratīvie iedalījumi, no kuriem dažus pārvalda padomju apvienotās padomes.

Vietējā līmenī Skotija ir sadalīta pagastos (''civil parish'', ''paraiste''), kurus tagad izmanto tikai statistikas vajadzībām, piemēram, tautas skaitīšanai. Zemākais administratīvās apakšvienības līmenis ir kopienas (''community'', ''coimhearsnachd''), kas pastāv daļā pašvaldības apgabalu un var ievēlēt savas kopienas padomes.

== Pašvaldības apgabali ==
{| class=&quot;wikitable sortable static-row-numbers static-row-numbers-center col1center col6right&quot;
|+
! class=&quot;unsortable&quot; | Karte
! Apgabals
! Platība&lt;ref name=&quot;popstats&quot;&gt;[https://www.ons.gov.uk/file?uri=/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/datasets/populationestimatesforukenglandandwalesscotlandandnorthernireland/mid2024/mye24tablesuk.xlsx&quot;Mid-Year Population Estimates, United Kingdom, June 2024&quot;. ''Office for National Statistic'']&lt;/ref&gt;
! Iedzīvotāji 
(2024)&lt;ref name=&quot;popstats&quot; /&gt;
! Centrs&lt;ref name=&quot;popstats&quot; /&gt;
|-
| [[Attēls:Aberdeen City in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Aberdīna]]
| 186
| 231780
| [[Aberdīna]]
|-
| [[Attēls:Aberdeenshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Aberdīnšīra]]
| 6313
| 265080
| [[Aberdeen|Aberdīna]]
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Angusa]]
| 2181
| 114810
| [[Forfara]]
|-
| [[File:Argyll and Bute in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Ārgaila un Bjūta]]
| 6907
| 87690
| [[Lohgilheda]]
|-
| [[File:East Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumēršīra]]
| 1262
| 121480
| [[Kilmārnoka]]
|-
| [[File:East Dunbartonshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumdanbārtonšīra]]
| 174
| 109970
| [[Kērkintiloha]]
|-
| [[File:East Lothian in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumlotiana]]
| 679
| 115180
| [[Hadingtona]]
|-
| [[Attēls:East Renfrewshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumrenfrūšīra]]
| 174
| 99830
| [[Gifnoka]]
|-
| [[File:Dumfries and Galloway in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Damfrīsa un Geloveja]]
| 6426
| 145860
| [[Damfrīsa]]
|-
| [[File:Dundee City in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Dandī]]
| 60
| 149880
| [[Dandī]]
|-
| [[File:South Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Dienvidēršīra]]
| 1222
| 334030
| [[Ēra (Skotija)|Ēra]]
|-
| [[File:South Lanarkshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Dienvidlenarksīra]]
| 1772
| 334030
| [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]]
|-
| [[File:City of Edinburgh in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Edinburga]]
| 263
| 530680
| [[Edinburga]]
|-
| [[File:Falkirk in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Folkirka (apgabals)|Folkirka]]
| 297
| 160020
| [[Folkirka]]
|-
| [[File:Fife in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Faifa]]
| 1325
| 374760
| [[Glenrotisa]]
|-
| [[File:Glasgow City in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Glāzgova]]
| 175
| 650300
| [[Glāzgova]]
|-
| [[File:Highland in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Hailenda]]
| 25653
| 237290
| [[Invernesa]]
|-
| [[File:Inverclyde in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Inverklaida]]
| 160
| 62
| [[Grīnoka]]
|-
| [[File:Clackmannanshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Klekmenanšīra]]
| 159
| 52110
| [[Eloa]]
|-
| [[File:Moray in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Mari (Skotija)|Mari]]
| 2238
| 95010
| [[Elgina]]
|-
| [[File:Na h-Eileanan Siar in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Rietumu salas]]
| 3056
| 26020
| [[Stornoveja]]
|-
| [[Attēls:Orkney Islands in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Orkneju salas]]
| 990
| 22020
| [[Kērkvola]]
|-
| [[File:Perth and Kinross in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Pērta un Kinrosa]]
| 5286
| 154420
| [[Pērta (Skotija)|Pērta]]
|-
| [[File:Renfrewshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Renfrūšīra]]
| 261
| 189170
| [[Peizli]]
|-
| [[File:West Dunbartonshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Rietumdanbārtonšīra]]
| 159
| 89120
| [[Dambārtona]]
|-
| [[File:West Lothian in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Rietumlotiana]]
| 428
| 186440
| [[Livingstona (Skotija)|Livingstona]]
|-
| [[Attēls:Scottish Borders in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Skotišbordersa]]
| 4732
| 116980
| [[Ņūtaunsentbosvelsa]]
|-
| [[Attēls:Stirling in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]
| 2186
| 94210
| [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]]
|-
| [[Attēls:Shetland Islands in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Šetlendas salas]]
| 1467
| 23190
| [[Lērika]]
|-
| [[File:Midlothian in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Viduslotiana]]
| 354
| 99880
| [[Delkīta]]
|-
| [[File:North Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Ziemeļēršīra]]
| 885
| 134010
| [[Irvina]]
|-
| [[File:North Lanarkshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Ziemeļlenarkšīra]]
| 470
| 344540
| [[Matervela]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pašvaldību apgabali| ]]</text>
      <sha1>jpmjwv46geatj8qa2x7tshkph6rkku9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486372</id>
      <parentid>4486049</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T11:03:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pašvaldības apgabali */</comment>
      <origin>4486372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5559" sha1="r48ygvnq0v2n2k0vcv9q013z7nwhrsa" xml:space="preserve">{{inuse}}
'''Skotijas pašvaldības apgabali''' ({{val|en|council areas}}, {{val|gd|comhairlean}}) ir [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības. Skotija sadalīta 32 apgabalos, kas ir vienlīmeņa unitārās pašvaldības. Pašvaldību apgabali pastāv kopš 1996. gada 1. aprīļa saskaņā ar 1994. gada Vietējās pašvaldības u.c. (Skotija) likumu.&lt;ref&gt;[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]&lt;/ref&gt; Vēsturiski Skotija bija sadalīta 34 grāfistēs jeb sīrās. Lai gan tām vairs nav nekādu administratīvu funkciju, tie Skotijā joprojām zināmā mērā tiek izmantoti kultūras un ģeogrāfiskiem mērķiem, un daži no pašreizējiem padomes apgabaliem ir nosaukti šo grāfistu vārdā. Pastāv arī vairāki citi administratīvie iedalījumi, no kuriem dažus pārvalda padomju apvienotās padomes.

Vietējā līmenī Skotija ir sadalīta pagastos (''civil parish'', ''paraiste''), kurus tagad izmanto tikai statistikas vajadzībām, piemēram, tautas skaitīšanai. Zemākais administratīvās apakšvienības līmenis ir kopienas (''community'', ''coimhearsnachd''), kas pastāv daļā pašvaldības apgabalu un var ievēlēt savas kopienas padomes.

== Pašvaldības apgabali ==
{| class=&quot;wikitable sortable static-row-numbers static-row-numbers-center col1center col6right&quot;
|+
! class=&quot;unsortable&quot; | Karte
! Apgabals
! Platība&lt;ref name=&quot;popstats&quot;&gt;[https://www.ons.gov.uk/file?uri=/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/datasets/populationestimatesforukenglandandwalesscotlandandnorthernireland/mid2024/mye24tablesuk.xlsx&quot;Mid-Year Population Estimates, United Kingdom, June 2024&quot;. ''Office for National Statistic'']&lt;/ref&gt;
! Iedzīvotāji 
(2024)&lt;ref name=&quot;popstats&quot; /&gt;
! Centrs&lt;ref name=&quot;popstats&quot; /&gt;
|-
| [[Attēls:Aberdeen City in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Aberdīna]]
| 186
| 231780
| [[Aberdīna]]
|-
| [[Attēls:Aberdeenshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Aberdīnšīra]]
| 6313
| 265080
| [[Aberdeen|Aberdīna]]
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Angusa]]
| 2181
| 114810
| [[Forfara]]
|-
| [[File:Argyll and Bute in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Ārgaila un Bjūta]]
| 6907
| 87690
| [[Lohgilheda]]
|-
| [[File:East Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumēršīra]]
| 1262
| 121480
| [[Kilmārnoka]]
|-
| [[File:East Dunbartonshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumdanbārtonšīra]]
| 174
| 109970
| [[Kērkintiloha]]
|-
| [[File:East Lothian in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumlotiāna]]
| 679
| 115180
| [[Hadingtona]]
|-
| [[Attēls:East Renfrewshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Austrumrenfrūšīra]]
| 174
| 99830
| [[Gifnoka]]
|-
| [[File:Dumfries and Galloway in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Damfrīsa un Geloveja]]
| 6426
| 145860
| [[Damfrīsa]]
|-
| [[File:Dundee City in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Dandī]]
| 60
| 149880
| [[Dandī]]
|-
| [[File:South Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Dienvidēršīra]]
| 1222
| 334030
| [[Ēra (Skotija)|Ēra]]
|-
| [[File:South Lanarkshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Dienvidlenarkšīra]]
| 1772
| 334030
| [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]]
|-
| [[File:City of Edinburgh in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Edinburga]]
| 263
| 530680
| [[Edinburga]]
|-
| [[File:Falkirk in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Folkirka (apgabals)|Folkirka]]
| 297
| 160020
| [[Folkirka]]
|-
| [[File:Fife in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Faifa]]
| 1325
| 374760
| [[Glenrotisa]]
|-
| [[File:Glasgow City in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Glāzgova]]
| 175
| 650300
| [[Glāzgova]]
|-
| [[File:Highland in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Hailenda]]
| 25653
| 237290
| [[Invernesa]]
|-
| [[File:Inverclyde in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Inverklaida]]
| 160
| 62
| [[Grīnoka]]
|-
| [[File:Clackmannanshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Klekmenanšīra]]
| 159
| 52110
| [[Eloa]]
|-
| [[File:Moray in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Mari (Skotija)|Mari]]
| 2238
| 95010
| [[Elgina]]
|-
| [[File:Na h-Eileanan Siar in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Rietumu salas]]
| 3056
| 26020
| [[Stornoveja]]
|-
| [[Attēls:Orkney Islands in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Orkneju salas]]
| 990
| 22020
| [[Kērkvola]]
|-
| [[File:Perth and Kinross in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Pērta un Kinrosa]]
| 5286
| 154420
| [[Pērta (Skotija)|Pērta]]
|-
| [[File:Renfrewshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Renfrūšīra]]
| 261
| 189170
| [[Peizli]]
|-
| [[File:West Dunbartonshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Rietumdanbārtonšīra]]
| 159
| 89120
| [[Dambārtona]]
|-
| [[File:West Lothian in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Rietumlotiāna]]
| 428
| 186440
| [[Livingstona (Skotija)|Livingstona]]
|-
| [[Attēls:Scottish Borders in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Skotišbordersa]]
| 4732
| 116980
| [[Ņūtaunsentbosvelsa]]
|-
| [[Attēls:Stirling in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]
| 2186
| 94210
| [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]]
|-
| [[Attēls:Shetland Islands in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Šetlendas salas]]
| 1467
| 23190
| [[Lērika]]
|-
| [[File:Midlothian in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Viduslotiāna]]
| 354
| 99880
| [[Delkīta]]
|-
| [[File:North Ayrshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Ziemeļēršīra]]
| 885
| 134010
| [[Irvina]]
|-
| [[File:North Lanarkshire in Scotland.svg|50x50px]]
| [[Ziemeļlenarkšīra]]
| 470
| 344540
| [[Matervela]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pašvaldību apgabali| ]]</text>
      <sha1>r48ygvnq0v2n2k0vcv9q013z7nwhrsa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pelēkā zona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634642</id>
    <revision>
      <id>4486008</id>
      <timestamp>2026-06-24T14:26:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Pelēkā zona | operators =  | attēls = In-The-Grey-plakats.jpg | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = asa sižeta trilleris | režisors = [[Gajs Ričijs]] | producents =  | scenārijs = Gajs Ričijs | aktieri = * [[Henrijs Kevils]] * [[Džeiks Jillenhols]] * [[Eisa Gonsalesa]] * [[Karloss Bardems]] * [[Kristofers Hivju]] * [[Fišers Stīvenss]] * [[Rozamunda Paika]] | mūzika =  | oriģinālnos = ''In the Grey'' | studija = * ''C2'' * ''Toff Guy...</comment>
      <origin>4486008</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2295" sha1="mmrv73r99xmqrvhndv1ox26gesylicl" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Pelēkā zona
| operators = 
| attēls = In-The-Grey-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = asa sižeta trilleris
| režisors = [[Gajs Ričijs]]
| producents = 
| scenārijs = Gajs Ričijs
| aktieri = * [[Henrijs Kevils]]
* [[Džeiks Jillenhols]]
* [[Eisa Gonsalesa]]
* [[Karloss Bardems]]
* [[Kristofers Hivju]]
* [[Fišers Stīvenss]]
* [[Rozamunda Paika]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''In the Grey''
| studija = * ''C2''
* ''Toff Guy Films''
| montāža = 
| izplatītājs = ''Black Bear Pictures''
| izdošana = {{Filmas datums|2026|5|15}}
| ilgums = 97 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|23,7 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3210838017/?ref_=bo_da_table_9|title=In the Grey |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|6|24}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Pelēkā zona&quot;''' ({{Val|en|In the Grey}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[trillera filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Gajs Ričijs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Henrijs Kevils]], [[Džeiks Jillenhols]], [[Eisa Gonsalesa]], [[Karloss Bardems]], [[Kristofers Hivju]], [[Fišers Stīvenss]] un [[Rozamunda Paika]].

Filma stāsta par advokāti un viņas aģentu komandu, kuriem ir jāatgūst miljards dolāru vērts parāds no kriminālās organizācijas.

Filmas &quot;Pelēkā zona&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2026|5|15|5=bez}}. Filma saņēma viduvējus kritiķu vērtējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/in_the_grey|title=In the Grey {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-06-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/in-the-grey/|title=In the Grey Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-06-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Gajs Ričijs}}
[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]]
[[Kategorija:Krimināltrilleri]]
[[Kategorija:Gaja Ričija filmas]]</text>
      <sha1>mmrv73r99xmqrvhndv1ox26gesylicl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Na h-Eileanan Siar</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634643</id>
    <redirect title="Rietumu salas" />
    <revision>
      <id>4486014</id>
      <timestamp>2026-06-24T14:39:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rietumu salas]]</comment>
      <origin>4486014</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="tmgufj92u9rc7b6wotwc2uza14g59de" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rietumu salas]]</text>
      <sha1>tmgufj92u9rc7b6wotwc2uza14g59de</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>L'Étranger (2025. gada filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634644</id>
    <revision>
      <id>4486019</id>
      <timestamp>2026-06-24T14:56:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = L'Étranger'' | operators =  | attēls = The Stranger 2025 film poster.jpg | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = drāma | režisors = [[Fransuā Ozons]] | producents =  | scenārijs = Fransuā Ozons | aktieri = * [[Benžamēns Vuasīns]] * [[Rebeka Mardera]] * [[Pjērs Lotēns]] * [[Denī Lavāns]] * [[Svans Arno]] | mūzika =  | oriģinālnos = L'Étranger'' | studija = * ''FOZ'' * ''Gaumont'' * ''France 2 Cinéma'' *...</comment>
      <origin>4486019</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2786" sha1="gpm6e8kwq8yseltg7g1lpcuagnbnfh1" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums = L'Étranger''
| operators = 
| attēls = The Stranger 2025 film poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = drāma
| režisors = [[Fransuā Ozons]]
| producents = 
| scenārijs = Fransuā Ozons
| aktieri = * [[Benžamēns Vuasīns]]
* [[Rebeka Mardera]]
* [[Pjērs Lotēns]]
* [[Denī Lavāns]]
* [[Svans Arno]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = L'Étranger''
| studija = * ''FOZ''
* ''Gaumont''
* ''France 2 Cinéma''
* ''Macassar Productions''
* ''Scope Pictures''
| montāža = 
| izplatītājs = ''Gaumont''
| izdošana = {{Filmas datums|2025|9|2|[[82. Venēcijas kinofestivāls|Venēcija]]|2025|10|29|Francija}}
| ilgums = 122 minūtes
| valsts = * {{FRA}}
* {{BEL}}
| valoda = [[Franču valoda|franču]]
| budžets = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|8,7 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt36243564/|title=The Stranger (2025) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|6|24}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''''L'Étranger''''' ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Francija]]s un [[Beļģija]]s [[drāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Fransuā Ozons]]. Filma ir balstīta uz [[Albērs Kamī|Albēra Kamī]] 1942. gada romānu &quot;[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]&quot;. Filmā galvenās lomas atveido [[Benžamēns Vuasīns]], [[Rebeka Mardera]], [[Pjērs Lotēns]], [[Denī Lavāns]] un [[Svans Arno]].

Filmas ''L'Étranger'' pirmizrāde notika {{Dat|2025|9|2|5=bez}} [[82. Venēcijas kinofestivāls|82. Venēcijas kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta lauva|Zelta lauvas balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.labiennale.org/en/cinema/2025/venezia-82-competition/l%E2%80%99%C3%A9tranger-stranger|title=Biennale Cinema 2025 {{!}} L’étranger (The Stranger)|website=La Biennale di Venezia|access-date=2026-06-24|date=2025-07-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 51. [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] pasniegšanas ceremonijā Lotēns par sniegumu filmā saņēma balvu kā labākais otrā plāna aktieris. Filma kopumā saņēma augstu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_stranger_2025|title=The Stranger (2025) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-06-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/the-stranger-2025/|title=The Stranger Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-06-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2025. gada filmas]]
[[Kategorija:Francijas filmas]]
[[Kategorija:Beļģijas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Fransuā Ozona filmas]]</text>
      <sha1>gpm6e8kwq8yseltg7g1lpcuagnbnfh1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486103</id>
      <parentid>4486019</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:23:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4486103</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2788" sha1="9068cl3ca45kgdgydizs8l75l5142es" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums = ''L'Étranger''
| operators = 
| attēls = The Stranger 2025 film poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = drāma
| režisors = [[Fransuā Ozons]]
| producents = 
| scenārijs = Fransuā Ozons
| aktieri = * [[Benžamēns Vuasīns]]
* [[Rebeka Mardera]]
* [[Pjērs Lotēns]]
* [[Denī Lavāns]]
* [[Svans Arno]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''L'Étranger''
| studija = * ''FOZ''
* ''Gaumont''
* ''France 2 Cinéma''
* ''Macassar Productions''
* ''Scope Pictures''
| montāža = 
| izplatītājs = ''Gaumont''
| izdošana = {{Filmas datums|2025|9|2|[[82. Venēcijas kinofestivāls|Venēcija]]|2025|10|29|Francija}}
| ilgums = 122 minūtes
| valsts = * {{FRA}}
* {{BEL}}
| valoda = [[Franču valoda|franču]]
| budžets = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|8,7 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt36243564/|title=The Stranger (2025) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|6|24}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''''L'Étranger''''' ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Francija]]s un [[Beļģija]]s [[drāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Fransuā Ozons]]. Filma balstīta uz [[Albērs Kamī|Albēra Kamī]] 1942. gada romānu &quot;[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]&quot;. Filmā galvenās lomas atveido [[Benžamēns Vuasīns]], [[Rebeka Mardera]], [[Pjērs Lotēns]], [[Denī Lavāns]] un [[Svans Arno]].

Filmas ''L'Étranger'' pirmizrāde notika {{Dat|2025|9|2|5=bez}} [[82. Venēcijas kinofestivāls|82. Venēcijas kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta lauva|Zelta lauvas balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.labiennale.org/en/cinema/2025/venezia-82-competition/l%E2%80%99%C3%A9tranger-stranger|title=Biennale Cinema 2025 {{!}} L’étranger (The Stranger)|website=La Biennale di Venezia|access-date=2026-06-24|date=2025-07-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 51. [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] pasniegšanas ceremonijā Lotēns par sniegumu filmā saņēma balvu kā labākais otrā plāna aktieris. Filma kopumā saņēma augstu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_stranger_2025|title=The Stranger (2025) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-06-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/the-stranger-2025/|title=The Stranger Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-06-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2025. gada filmas]]
[[Kategorija:Francijas filmas]]
[[Kategorija:Beļģijas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Fransuā Ozona filmas]]</text>
      <sha1>9068cl3ca45kgdgydizs8l75l5142es</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:The Great Beauty poster.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>634645</id>
    <revision>
      <id>4486021</id>
      <timestamp>2026-06-24T15:12:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Dižais skaistums]]&quot; plakāts. No: [[:en:File:The Great Beauty poster.jpg]]</comment>
      <origin>4486021</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="138" sha1="2wzeg20pmmzslnkws4t3o0j29vwc7jq" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Dižais skaistums]]&quot; plakāts. No: [[:en:File:The Great Beauty poster.jpg]]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>2wzeg20pmmzslnkws4t3o0j29vwc7jq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dižais skaistums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634646</id>
    <revision>
      <id>4486038</id>
      <timestamp>2026-06-24T16:02:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Dižais skaistums | operators =  | attēls = The Great Beauty poster.jpg | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = drāma | režisors = [[Paolo Sorrentīno]] | producents = * [[Rams Bergmans]] * Raians Džonsons | scenārijs = * Paolo Sorrentīno * Umberto Kontarello | aktieri = * [[Toni Servillo]] * [[Karlo Verdone]] * [[Sabrina Ferilli]] * [[Karlo Bučiroso]] | mūzika =  | oriģinālnos = ''La grande bellezza'' | studija =  | montāža =  | izplat...</comment>
      <origin>4486038</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4356" sha1="fpvzk2s3p0lunjvxg5mje8unxgz3vdm" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Dižais skaistums
| operators = 
| attēls = The Great Beauty poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = drāma
| režisors = [[Paolo Sorrentīno]]
| producents = * [[Rams Bergmans]]
* Raians Džonsons
| scenārijs = * Paolo Sorrentīno
* Umberto Kontarello
| aktieri = * [[Toni Servillo]]
* [[Karlo Verdone]]
* [[Sabrina Ferilli]]
* [[Karlo Bučiroso]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''La grande bellezza''
| studija = 
| montāža = 
| izplatītājs = 
| izdošana = {{Filmas datums|2013|5|21|[[Kannu kinofestivāls|Kannas]]|2013|5|21|Itālija}}
| ilgums = 142 minūtes
| valsts = * {{ITA}}
* {{FRA}}
| valoda = [[Itāļu valoda|itāļu]]
| budžets = {{Eiro|9,2 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|29,4 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/grande-bellezza-La#tab=summary|title=La grande bellezza (2013) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|6|24}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Dižais skaistums&quot;''' ({{Val|it|La grande bellezza}}) ir 2013. gada [[Itālija]]s un [[Francija]]s [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Paolo Sorrentīno]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Toni Servillo]], [[Karlo Verdone]], [[Sabrina Ferilli]] un [[Karlo Bučiroso]].

Filma stāsta par novecojošu rakstnieku Džepu Gambardellu (Servillo), kurš klejo cauri [[Roma]]s augstākās sabiedrības dzīvei, meklējot jēgu, skaistumu un piepildījumu tukšuma pilnā pasaulē.

Filmas &quot;Dižais skaistums&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2013|5|21|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/2013/2013-official-selection/|title=2013 Official Selection|website=Festival de Cannes|access-date=2026-06-24|date=2013-04-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā filma svešvalodā (&quot;Oskars&quot;)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] līdzīgā kategorijā. Tā saņēma augstas atsauksmes un vairāku kritiķu vērtējumā to atzina par vienu no gada labākajām filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_great_beauty|title=The Great Beauty {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-06-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/the-great-beauty/|title=The Great Beauty Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-06-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timeout.com/film/the-10-best-films-of-2013|title=Best films of 2013 – Time Out Film – Time Out London|website=Time Out Worldwide|access-date=2026-06-24|date=2013-12-11|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/filmblog/2013/dec/19/10-best-films-2013-the-great-beauty|title=The 10 best films of 2013, No 2 – The Great Beauty|work=The Guardian|access-date=2026-06-24|date=2013-12-19|last=Brooks|first=Xan|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2013/film/news/sight-sound-names-act-of-killing-top-film-of-2013-1200900132/|title=Sight &amp; Sound Names ‘Act of Killing’ Top Film of 2013|last=Barraclough|first=Leo|website=Variety|access-date=2026-06-24|date=2013-11-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/culture/article/20131223-the-10-best-films-of-2013|title=The 10 best films of the year|website=www.bbc.com|access-date=2026-06-24|date=2014-03-02|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/12/15/movies/stephen-holdens-top-films-of-2013.html|title=Escapism at the Movies? Not Exactly|work=The New York Times|access-date=2026-06-24|date=2013-12-12|last=Holden|first=Stephen|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma svešvalodā (Oskars)}}
[[Kategorija:2013. gada filmas]]
[[Kategorija:Itālijas filmas]]
[[Kategorija:Francijas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas svešvalodā]]
[[Kategorija:Paolo Sorrentīno filmas]]</text>
      <sha1>fpvzk2s3p0lunjvxg5mje8unxgz3vdm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486121</id>
      <parentid>4486038</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:38:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4486121</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4367" sha1="8mzp5mwtuwsw8vsqgcxxzhi2jxkzmg6" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Dižais skaistums
| operators = 
| attēls = The Great Beauty poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = drāma
| režisors = [[Paolo Sorrentīno]]
| producents = * [[Rams Bergmans]]
* Raians Džonsons
| scenārijs = * Paolo Sorrentīno
* Umberto Kontarello
| aktieri = * [[Toni Servillo]]
* [[Karlo Verdone]]
* [[Sabrina Ferilli]]
* [[Karlo Bučiroso]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''La grande bellezza''
| studija = 
| montāža = 
| izplatītājs = 
| izdošana = {{Filmas datums|2013|5|21|[[Kannu kinofestivāls|Kannas]]|2013|5|21|Itālija}}
| ilgums = 142 minūtes
| valsts = * {{ITA}}
* {{FRA}}
| valoda = [[Itāļu valoda|itāļu]]
| budžets = {{€|9,2 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|29,4 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/grande-bellezza-La#tab=summary|title=La grande bellezza (2013) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|6|24}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Dižais skaistums&quot;''' ({{Val|it|La grande bellezza}}) ir 2013. gada [[Itālija]]s un [[Francija]]s [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Paolo Sorrentīno]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Toni Servillo]], [[Karlo Verdone]], [[Sabrina Ferilli]] un [[Karlo Bučiroso]].

Filma stāsta par novecojošu rakstnieku Džepu Gambardellu (Servillo), kurš klejo cauri [[Roma]]s augstākās sabiedrības dzīvei, meklējot jēgu, skaistumu un piepildījumu tukšuma pilnā pasaulē.

Filmas &quot;Dižais skaistums&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2013|5|21|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/2013/2013-official-selection/|title=2013 Official Selection|website=Festival de Cannes|access-date=2026-06-24|date=2013-04-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] līdzīgā kategorijā. Tā saņēma augstas atsauksmes un vairāku kritiķu vērtējumā to atzina par vienu no gada labākajām filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_great_beauty|title=The Great Beauty {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-06-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/the-great-beauty/|title=The Great Beauty Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-06-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timeout.com/film/the-10-best-films-of-2013|title=Best films of 2013 – Time Out Film – Time Out London|website=Time Out Worldwide|access-date=2026-06-24|date=2013-12-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/filmblog/2013/dec/19/10-best-films-2013-the-great-beauty|title=The 10 best films of 2013, No 2 – The Great Beauty|work=The Guardian|access-date=2026-06-24|date=2013-12-19|last=Brooks|first=Xan|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2013/film/news/sight-sound-names-act-of-killing-top-film-of-2013-1200900132/|title=Sight &amp; Sound Names ‘Act of Killing’ Top Film of 2013|last=Barraclough|first=Leo|website=Variety|access-date=2026-06-24|date=2013-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/culture/article/20131223-the-10-best-films-of-2013|title=The 10 best films of the year|website=www.bbc.com|access-date=2026-06-24|date=2014-03-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/12/15/movies/stephen-holdens-top-films-of-2013.html|title=Escapism at the Movies? Not Exactly|work=The New York Times|access-date=2026-06-24|date=2013-12-12|last=Holden|first=Stephen|issn=0362-4331|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma svešvalodā (Oskars)}}

[[Kategorija:2013. gada filmas]]
[[Kategorija:Itālijas filmas]]
[[Kategorija:Francijas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas svešvalodā]]
[[Kategorija:Paolo Sorrentīno filmas]]</text>
      <sha1>8mzp5mwtuwsw8vsqgcxxzhi2jxkzmg6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Villads Hvid Bach</title>
    <ns>3</ns>
    <id>634647</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Villads B." />
    <revision>
      <id>4486044</id>
      <timestamp>2026-06-24T17:10:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Rachmat04</username>
        <id>53796</id>
      </contributor>
      <comment>Rachmat04 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Villads Hvid Bach]] uz [[Dalībnieka diskusija:Villads B.]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Villads Hvid Bach|Villads Hvid Bach]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Villads B.|Villads B.]]&quot;</comment>
      <origin>4486044</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46" sha1="5916us8gdnn8r96assw2n1t0wmfprds" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Villads B.]]</text>
      <sha1>5916us8gdnn8r96assw2n1t0wmfprds</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dandī (apgabals)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634648</id>
    <redirect title="Dandī" />
    <revision>
      <id>4486050</id>
      <timestamp>2026-06-24T17:34:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dandī]]</comment>
      <origin>4486050</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="4pabft7wb4rwalcg9boci0n1frbjitw" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dandī]]</text>
      <sha1>4pabft7wb4rwalcg9boci0n1frbjitw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>In the Grey</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634649</id>
    <redirect title="Pelēkā zona" />
    <revision>
      <id>4486056</id>
      <timestamp>2026-06-24T18:00:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Pelēkā zona]]</comment>
      <origin>4486056</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="gfe9h7legf8c5rqnjom0ioihh9qjvyn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pelēkā zona]]</text>
      <sha1>gfe9h7legf8c5rqnjom0ioihh9qjvyn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Great Beauty</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634650</id>
    <redirect title="Dižais skaistums" />
    <revision>
      <id>4486057</id>
      <timestamp>2026-06-24T18:00:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Dižais skaistums]]</comment>
      <origin>4486057</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="29kwwz4mji63ifirzfktfseau1ycz8c" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dižais skaistums]]</text>
      <sha1>29kwwz4mji63ifirzfktfseau1ycz8c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Penningon</title>
    <ns>3</ns>
    <id>634651</id>
    <revision>
      <id>4486060</id>
      <timestamp>2026-06-24T18:03:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4486060</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="pww0jfc9hvo0by27p4qosjg1jjmcbse" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Penningon}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST)</text>
      <sha1>pww0jfc9hvo0by27p4qosjg1jjmcbse</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tarana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634652</id>
    <redirect title="Tetjana Tarana" />
    <revision>
      <id>4486070</id>
      <timestamp>2026-06-24T18:32:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tetjana Tarana]]</comment>
      <origin>4486070</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="4tcxgei612tecm76vperyw7fvd9g26m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tetjana Tarana]]</text>
      <sha1>4tcxgei612tecm76vperyw7fvd9g26m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jacenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634653</id>
    <redirect title="Andrijs Jacenko" />
    <revision>
      <id>4486073</id>
      <timestamp>2026-06-24T18:40:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Andrijs Jacenko]]</comment>
      <origin>4486073</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="2ywuounrr3n87syhizu7f557pjahwaj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Andrijs Jacenko]]</text>
      <sha1>2ywuounrr3n87syhizu7f557pjahwaj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gaudi balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634654</id>
    <redirect title="Gaudī balva" />
    <revision>
      <id>4486086</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:06:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Gaudi balva]] uz [[Gaudī balva]]: atveide.....</comment>
      <origin>4486086</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="hcoob74flgsfq03d1ics1wzaj48bcxw" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Gaudī balva]]</text>
      <sha1>hcoob74flgsfq03d1ics1wzaj48bcxw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rišikeša</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634655</id>
    <revision>
      <id>4486098</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:13:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4486098</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="556" sha1="n0plmb48d5zli3cckw1ere669646ubt" xml:space="preserve">'''Rišikeša''' ({{val-hi|ऋषिकेश}}, ''Ṛṣikeś''; no ''riši'' — “viedais”, “reģis”) ir [[Indija]]s pilsēta [[Utarakhanda]]s štatā, kas atrodas pie [[Ganga]]s 225 km attālumā no [[Deli]].

Rišikeša ir sākumpunkts ceļojumiem uz [[Badrinata]]s, [[Kedarnata]]s, [[Jamunotri]] un [[Gangotri]] svētvietām [[Himalaji|Himalaju]] kalnos.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>n0plmb48d5zli3cckw1ere669646ubt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486099</id>
      <parentid>4486098</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:15:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486099</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="534" sha1="5g2m0cn0fdswzydkjin4ruffh97lf3j" xml:space="preserve">'''Rišikeša''' ({{val-hi|ऋषिकेश}}, ''Ṛṣikeś''; no ''riši'' — “viedais”, “reģis”) ir [[Indija]]s pilsēta [[Utarakhanda]]s štatā, kas atrodas pie [[Ganga]]s 225 km attālumā no [[Deli]].

Rišikeša ir sākumpunkts ceļojumiem uz [[Badrinata]]s, [[Kedarnata]]s, [[Jamunotri]] un [[Gangotri]] svētvietām [[Himalaji|Himalaju]] kalnos.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>5g2m0cn0fdswzydkjin4ruffh97lf3j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Āndhra Pradēšas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634656</id>
    <revision>
      <id>4486100</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:19:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486100</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486151</id>
      <parentid>4486100</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:13:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486151</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65" sha1="glrujtimcvgnmon2ar3g4ro03ffasds" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Āndhra Pradēša]]</text>
      <sha1>glrujtimcvgnmon2ar3g4ro03ffasds</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Arunāčala Pradēšas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634657</id>
    <revision>
      <id>4486101</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:21:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486101</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Asamas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634658</id>
    <revision>
      <id>4486102</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:22:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486102</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Bihāras pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634659</id>
    <revision>
      <id>4486104</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:24:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486104</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Čhatīsgarhas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634660</id>
    <revision>
      <id>4486105</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:25:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486105</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Džhārkhandas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634661</id>
    <revision>
      <id>4486106</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:27:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486106</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>L'Étranger</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634662</id>
    <revision>
      <id>4486107</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:28:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>nozīmju atdalīšana.....</comment>
      <origin>4486107</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="321" sha1="drzfj24a6155xtji71kcsa7p709q2u3" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
'''''L'Étranger''''' (no {{val|fr|Svešinieks}}) var būt:

* &quot;[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]&quot; (''L'Étranger'') — Albēra Kamī 1942. gada romāns;
* ''[[L'Étranger (2025. gada filma)|L'Étranger]]'' — 2025. gada Francijas un Beļģijas drāmas filma.

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>drzfj24a6155xtji71kcsa7p709q2u3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Goa pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634663</id>
    <revision>
      <id>4486108</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:28:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486108</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Gudžarātas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634664</id>
    <revision>
      <id>4486109</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:29:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486109</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486159</id>
      <parentid>4486109</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:17:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4486159</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59" sha1="1fm9tmzlmv78mdpuzhd72wl6xt8pmzv" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]
[[Kategorija:Gudžarāta]]</text>
      <sha1>1fm9tmzlmv78mdpuzhd72wl6xt8pmzv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Harjānas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634665</id>
    <revision>
      <id>4486112</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:31:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486112</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Himāčala Pradēšas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634666</id>
    <revision>
      <id>4486113</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:32:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486113</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Karnātakas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634667</id>
    <revision>
      <id>4486114</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:33:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486114</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Keralas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634668</id>
    <revision>
      <id>4486115</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:35:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486115</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slaktiņš uz brigantīnas &quot;Boyd&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634669</id>
    <revision>
      <id>4486116</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:35:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste | title             = Slaktiņš uz brigantīnas &quot;Boyd&quot; | attēls            = Louis John Steele - The blowing up of the Boyd - Google Art Project.jpg | attēla_apraksts   = Sprādziens uz brigantīnas &quot;Boyd&quot;, Luisa Džona Stīla glezna (1889) | vieta             = {{vieta|Jaunzēlande|Ziemeļsala|Vangaroa}} | koordinātas       = {{Coord|35|02|49|S|173|44|42|E|region:US-OK_type:event|display=inline,title}} | datums            = 1809. gad...</comment>
      <origin>4486116</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7906" sha1="6bt0ulc08fg5e9j2pwk6kfdzavke5we" xml:space="preserve">{{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste
| title             = Slaktiņš uz brigantīnas &quot;Boyd&quot;
| attēls            = Louis John Steele - The blowing up of the Boyd - Google Art Project.jpg
| attēla_apraksts   = Sprādziens uz brigantīnas &quot;Boyd&quot;, Luisa Džona Stīla glezna (1889)
| vieta             = {{vieta|Jaunzēlande|Ziemeļsala|Vangaroa}}
| koordinātas       = {{Coord|35|02|49|S|173|44|42|E|region:US-OK_type:event|display=inline,title}}
| datums            = 1809. gada decembrī
| laiks             = 
| laika_josla       = 
| veids             = Masu slepkavība, [[kanibālisms]]
| bojā_gājušie      = 66-70
| ievainotie        = 
| izraisītāji       = [[Ngāti Pou]] cilts
| izraisītājs       = 
| aizdomās_turētie  = 
| aizdomās_turētais = 
| ieroči            = 
| dalībnieku_skaits = 
| dalībnieks        = 
| aizstāvji         = 
| aizstāvis         = 
}}
'''Slaktiņš uz brigantīnas &quot;Boyd&quot;'''({{val|en|Boyd massacre}})  bija [[maori|maoru]] pastrādāta britu [[brigantīna]]s &quot;Boyd&quot; pasažieru un apkalpes masu slepkavība, kas notika 1809. gadā Vangaroa, [[Ziemeļsala|Ziemeļsalā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://nla.gov.au/nla.news-article2206419|title=THE BOYD|newspaper=The Sydney Gazette and New South Wales Advertiser|date= 8 May 1832|accessdate=4 July 2011}}&lt;/ref&gt;Tas bija lielākais maoru nogalināto eiropiešu skaits vienā uzbrukumā Jaunzēlandē.
== Vēsture ==
Britu brigantīna &quot;Boyd&quot; 1809. gadā pietauvojās Jaunzēlandes piekrastē, vācot kauri gliemežvākus. Papildus apkalpei uz klāja atradās arī pasažieri, kopā aptuveni 70 cilvēku. Starp viņiem bija vietējā maoru virsaiša dēls Te Ara, kuru briti bija nokristījuši par Džordžu. Viņš atgriezās no [[Austrālija]]s, kur bija pavadījis kādu laiku, un pievienojās &quot;Boyd&quot; komandai kā [[jūrnieks]], lai atstrādātu samaksai par savu ceļojumu. Konflikts starp viņu un kapteini, visticamāk, veicināja lielāko traģēdiju. Džordžs atteicās pakļauties kapteiņa pavēlēm, kas pieprasīja darīt &quot;netīru&quot; darbu, atsaucoties uz viņa &quot;cēlo izcelsmi&quot;. Par nepaklausību viņš tika pērts un ieslodzīts karcerī. Saskaņā ar citu versiju viņš tika apsūdzēts zādzībā. Jebkurā gadījumā Džordžs/Te Ara darbojās kā [[locis]], norādot kapteinim Džonam Tompsonam uz ērtu ostu Vangaroa līcī, kuras tuvumā dzīvoja viņa maoru cilts. Pēc izkāpšanas Te Ara parādīja saviem cilts locekļiem rētas no pēršanas un pastāstīja par slikto izturēšanos pret viņu. Šāda izturēšanās pret dižciltīgu maoru vīrieti tika uzskatīta par apvainojumu visai ciltij un, saskaņā ar maoru ticējumiem, prasīja &quot;utu&quot; (Jaunzēlandes asinsatriebības versija).&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://homepages.ihug.co.nz/~tonyf/loot/boyd.html |title=THE BOYD MASSACRE a tragic story of carnage, looting and burning |access-date=2011-04-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110609212225/http://homepages.ihug.co.nz/~tonyf/loot/boyd.html |archive-date=2011-06-09 |url-status= }}&lt;/ref&gt;
== Slaktiņš ==
Tikmēr angļu kapteinis Džons Tompsons, nezinot maoru patiesās jūtas, noenkuroja kuģi Vangaroas līcī. Maori, kurus vadīja virsaitis Piu Piu, Te Ara tēvs, neizrādīja nekādas aizvainojuma pazīmes. Gluži pretēji, viņi bija sirsnīgi un viesmīlīgi pret angļiem, piedāvājot savus pakalpojumus kā loči un gidi. Drīz Džons Tompsons nolēma izpētīt upi, kas ietek līcī, un aprīkoja divas laivas, personīgi vadot ekspedīciju. Maori piedāvāja vadīt ceļu. Laivas, kurās atradās Eiropas jūrnieki, kurus vadīja pats Tompsons, tika ievilinātas iekšzemē, un visi uz klāja esošie angļi tika nogalināti. Slepkavības apstākļi joprojām nav zināmi, bet, kā atklāja turpmākie notikumi, tā bija iepriekš pārdomāta un labi plānota. Maoru karotāji izģērba līķus, paši iekāpa laivās un, iestājoties tumsai, devās atpakaļ uz kuģi. Viltība nostrādāja; apkalpe necēla trauksmi – acīmredzot krēslā jūrnieki pieņēma, ka kapteinis atgriežas, kā viņš bija devies ceļā, maoru pavadībā. Negaidītais uzbrukums pilnībā pārsteidza jūrniekus un pārvērtās par slaktiņu. Vairāki vīri izbēga no maoriem, uzkāpjot augstu pa [[takelāža|takelāžu]], kur tie neuzdrošinājās viņiem sekot.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://www.nzhistory.net.nz/culture/maori-european-contact-before-1840/the-boyd-incident |title=The Boyd incident — a frontier of chaos? |access-date=2011-04-10 |archive-date=2011-06-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110610130346/http://www.nzhistory.net.nz/culture/maori-european-contact-before-1840/the-boyd-incident |url-status= }}&lt;/ref&gt;
== Izdzīvojušo liktenis ==
[[File:Elizabeth Isabella Broughton.jpg|thumb|Elizabete Brotona, viena no izdzīvojušajiem pasažieriem]]
Pieci jūrnieki, slēpjoties takelāžā, bija liecinieki tam, kā maori nogalināja viņu biedrus un nozaga no kuģa līķus kopā ar daudzām vērtīgām lietām. Vilcinādamies nokāpt lejā, nākamajā rītā viņi ieraudzīja līcī ienākam [[piroga|pirogu]] ar citu maoru virsaiti Te Pahi, kurš iepriekš bija sadarbojies ar eiropiešiem. Viņš paņēma piecus izdzīvojušos no pamesta kuģa un mēģināja aizvest viņus uz savu ciematu, bet Vangaroas maori viņu panāca un piespieda atdot viņiem šos eiropiešus. Visi, izņemot vienu, tika nekavējoties nogalināti. Izdzīvoja vēl četri cilvēki, tostarp divi bērni, kurus maori bija aizveduši uz savu ciematu. Maori vairākas dienas izlaupīja pašu kuģi, līdz neuzmanīgi mēģinājumi izmantot [[muskete]]s izraisīja pulvera muciņu eksplodēšanu. Virsaitis Te Pahi, lai gan nespēja glābt jūrniekus, tomēr informēja britus par &quot;Boyd&quot; likteni, un dažas nedēļas vēlāk cits kuģis &quot;Edinburgh&quot; ieradās Vangaroā ostā. Tā kapteinim, daļēji ar spēka un daļēji viltības palīdzību, izdevās panākt četru izdzīvojušo gūstekņu atbrīvošanu (piekto maori tobrīd jau bija nogalinājuši) un kuģa dokumentus.
== Sekas ==
Šī nebija pirmā reize, kad maori nogalināja Eiropas jūrniekus. 1772. gadā maori nogalināja franču kapteini Marku Žozefu Marionu un 25 viņa biedrus. Taču šī bija pirmā reize, kad aborigēniem izdevās pilnībā sagūstīt un iznīcināt visu Eiropas kuģi un tā komandu. &quot;Boyd&quot; nogrimšana kopā ar izdzīvojušo liecībām kļuva plaši zināma pasaulē. Nodevība pirms slepkavības pastiprināja jau esošo pārliecību eiropiešu vidū, ka maori nav uzticami. Turklāt maori patērēja uzturā nogalināto eiropiešu ķermeņus, vēl vairāk apstiprinot viņu tieksmi uz kanibālismu. Jaunzēlande ieguva neoficiālu iesauku &quot;Kanibālu salas&quot;, kas saglabājās ilgu laiku. Daudzi angļu jūrnieki Klusajā okeānā arī uzskatīja, ka maori ir pelnījuši bargo sodu, ko &quot;Edinburga&quot; kuģa kapteinis nebija izpildījis. Drīz vien tika organizēta jauna soda ekspedīcija, un, ironiskā kārtā, tās upuris bija virsaiša Te Pahi ciems, kurš bija centies pēc iespējas palīdzēt izdzīvojušajiem un informējis par viņu likteni. Ciemats tika nodedzināts, nogalinot pašu Te Pahi un vairākus desmitus viņa cilts biedru.
Šis slaktiņš piespieda atlikt plānoto jaunu kristīgo misiju izveidi Jaunzēlandē, un nežēlīgā un nemērķīgā ieziemiešu sodīšana par šo notikumu tikai pastiprināja maoru naidīgumu pret baltajiem ieceļotājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
*[https://nzhistory.govt.nz/media/photo/boyd-incident-drawing Depiction of the capture of the ''Boyd'' in Whangaroa Harbour], Louis Auguste Sainson, 1840s?.
*[http://www.teara.govt.nz/EarthSeaAndSky/SeaAndAirTransport/Shipwrecks/2/ENZ-Resources/Standard/4/en ''The Burning of the'' Boyd], oil painting by Walter Wright, 1908.

[[Kategorija:1809. gads]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes vēsture]]
[[Kategorija:Noziegumi]]</text>
      <sha1>6bt0ulc08fg5e9j2pwk6kfdzavke5we</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486117</id>
      <parentid>4486116</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:36:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4486117</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7939" sha1="939vsyllri99oib5gdl7r79mw5vdiz4" xml:space="preserve">{{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste
| title             = Slaktiņš uz brigantīnas &quot;Boyd&quot;
| attēls            = Louis John Steele - The blowing up of the Boyd - Google Art Project.jpg
| attēla_apraksts   = Sprādziens uz brigantīnas &quot;Boyd&quot;, Luisa Džona Stīla glezna (1889)
| vieta             = {{vieta|Jaunzēlande|Ziemeļsala|Vangaroa}}
| koordinātas       = {{Coord|35|02|49|S|173|44|42|E|region:US-OK_type:event|display=inline,title}}
| datums            = 1809. gada decembrī
| laiks             = 
| laika_josla       = 
| veids             = Masu slepkavība, [[kanibālisms]]
| bojā_gājušie      = 66-70
| ievainotie        = 
| izraisītāji       = [[Ngāti Pou]] cilts
| izraisītājs       = 
| aizdomās_turētie  = 
| aizdomās_turētais = 
| ieroči            = 
| dalībnieku_skaits = 
| dalībnieks        = 
| aizstāvji         = 
| aizstāvis         = 
}}
'''Slaktiņš uz brigantīnas &quot;Boyd&quot;'''({{val|en|Boyd massacre}})  bija [[maori|maoru]] pastrādāta britu [[brigantīna]]s &quot;Boyd&quot; pasažieru un apkalpes masu slepkavība, kas notika 1809. gadā Vangaroa, [[Ziemeļsala|Ziemeļsalā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://nla.gov.au/nla.news-article2206419|title=THE BOYD|newspaper=The Sydney Gazette and New South Wales Advertiser|date= 8 May 1832|accessdate=4 July 2011}}&lt;/ref&gt;Tas bija lielākais maoru nogalināto eiropiešu skaits vienā uzbrukumā Jaunzēlandē.
== Vēsture ==
Britu brigantīna &quot;Boyd&quot; 1809. gadā pietauvojās Jaunzēlandes piekrastē, vācot kauri gliemežvākus. Papildus apkalpei uz klāja atradās arī pasažieri, kopā aptuveni 70 cilvēku. Starp viņiem bija vietējā maoru virsaiša dēls Te Ara, kuru briti bija nokristījuši par Džordžu. Viņš atgriezās no [[Austrālija]]s, kur bija pavadījis kādu laiku, un pievienojās &quot;Boyd&quot; komandai kā [[jūrnieks]], lai atstrādātu samaksai par savu ceļojumu. Konflikts starp viņu un kapteini, visticamāk, veicināja lielāko traģēdiju. Džordžs atteicās pakļauties kapteiņa pavēlēm, kas pieprasīja darīt &quot;netīru&quot; darbu, atsaucoties uz viņa &quot;cēlo izcelsmi&quot;. Par nepaklausību viņš tika pērts un ieslodzīts karcerī. Saskaņā ar citu versiju viņš tika apsūdzēts zādzībā. Jebkurā gadījumā Džordžs/Te Ara darbojās kā [[locis]], norādot kapteinim Džonam Tompsonam uz ērtu ostu Vangaroa līcī, kuras tuvumā dzīvoja viņa maoru cilts. Pēc izkāpšanas Te Ara parādīja saviem cilts locekļiem rētas no pēršanas un pastāstīja par slikto izturēšanos pret viņu. Šāda izturēšanās pret dižciltīgu maoru vīrieti tika uzskatīta par apvainojumu visai ciltij un, saskaņā ar maoru ticējumiem, prasīja &quot;utu&quot; (Jaunzēlandes asinsatriebības versija).&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://homepages.ihug.co.nz/~tonyf/loot/boyd.html |title=THE BOYD MASSACRE a tragic story of carnage, looting and burning |access-date=2011-04-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110609212225/http://homepages.ihug.co.nz/~tonyf/loot/boyd.html |archive-date=2011-06-09 |url-status= }}&lt;/ref&gt;
== Slaktiņš ==
Tikmēr angļu kapteinis Džons Tompsons, nezinot maoru patiesās jūtas, noenkuroja kuģi Vangaroas līcī. Maori, kurus vadīja virsaitis Piu Piu, Te Ara tēvs, neizrādīja nekādas aizvainojuma pazīmes. Gluži pretēji, viņi bija sirsnīgi un viesmīlīgi pret angļiem, piedāvājot savus pakalpojumus kā loči un gidi. Drīz Džons Tompsons nolēma izpētīt upi, kas ietek līcī, un aprīkoja divas laivas, personīgi vadot ekspedīciju. Maori piedāvāja vadīt ceļu. Laivas, kurās atradās Eiropas jūrnieki, kurus vadīja pats Tompsons, tika ievilinātas iekšzemē, un visi uz klāja esošie angļi tika nogalināti. Slepkavības apstākļi joprojām nav zināmi, bet, kā atklāja turpmākie notikumi, tā bija iepriekš pārdomāta un labi plānota. Maoru karotāji izģērba līķus, paši iekāpa laivās un, iestājoties tumsai, devās atpakaļ uz kuģi. Viltība nostrādāja; apkalpe necēla trauksmi – acīmredzot krēslā jūrnieki pieņēma, ka kapteinis atgriežas, kā viņš bija devies ceļā, maoru pavadībā. Negaidītais uzbrukums pilnībā pārsteidza jūrniekus un pārvērtās par slaktiņu. Vairāki vīri izbēga no maoriem, uzkāpjot augstu pa [[takelāža|takelāžu]], kur tie neuzdrošinājās viņiem sekot.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://www.nzhistory.net.nz/culture/maori-european-contact-before-1840/the-boyd-incident |title=The Boyd incident — a frontier of chaos? |access-date=2011-04-10 |archive-date=2011-06-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110610130346/http://www.nzhistory.net.nz/culture/maori-european-contact-before-1840/the-boyd-incident |url-status= }}&lt;/ref&gt;
== Izdzīvojušo liktenis ==
[[File:Elizabeth Isabella Broughton.jpg|thumb|Elizabete Brotona, viena no izdzīvojušajiem pasažieriem]]
Pieci jūrnieki, slēpjoties takelāžā, bija liecinieki tam, kā maori nogalināja viņu biedrus un nozaga no kuģa līķus kopā ar daudzām vērtīgām lietām. Vilcinādamies nokāpt lejā, nākamajā rītā viņi ieraudzīja līcī ienākam [[piroga|pirogu]] ar citu maoru virsaiti Te Pahi, kurš iepriekš bija sadarbojies ar eiropiešiem. Viņš paņēma piecus izdzīvojušos no pamesta kuģa un mēģināja aizvest viņus uz savu ciematu, bet Vangaroas maori viņu panāca un piespieda atdot viņiem šos eiropiešus. Visi, izņemot vienu, tika nekavējoties nogalināti. Izdzīvoja vēl četri cilvēki, tostarp divi bērni, kurus maori bija aizveduši uz savu ciematu. Maori vairākas dienas izlaupīja pašu kuģi, līdz neuzmanīgi mēģinājumi izmantot [[muskete]]s izraisīja pulvera muciņu eksplodēšanu. Virsaitis Te Pahi, lai gan nespēja glābt jūrniekus, tomēr informēja britus par &quot;Boyd&quot; likteni, un dažas nedēļas vēlāk cits kuģis &quot;Edinburgh&quot; ieradās Vangaroā ostā. Tā kapteinim, daļēji ar spēka un daļēji viltības palīdzību, izdevās panākt četru izdzīvojušo gūstekņu atbrīvošanu (piekto maori tobrīd jau bija nogalinājuši) un kuģa dokumentus.
== Sekas ==
Šī nebija pirmā reize, kad maori nogalināja Eiropas jūrniekus. 1772. gadā maori nogalināja franču kapteini Marku Žozefu Marionu un 25 viņa biedrus. Taču šī bija pirmā reize, kad aborigēniem izdevās pilnībā sagūstīt un iznīcināt visu Eiropas kuģi un tā komandu. &quot;Boyd&quot; nogrimšana kopā ar izdzīvojušo liecībām kļuva plaši zināma pasaulē. Nodevība pirms slepkavības pastiprināja jau esošo pārliecību eiropiešu vidū, ka maori nav uzticami. Turklāt maori patērēja uzturā nogalināto eiropiešu ķermeņus, vēl vairāk apstiprinot viņu tieksmi uz kanibālismu. Jaunzēlande ieguva neoficiālu iesauku &quot;Kanibālu salas&quot;, kas saglabājās ilgu laiku. Daudzi angļu jūrnieki Klusajā okeānā arī uzskatīja, ka maori ir pelnījuši bargo sodu, ko &quot;Edinburga&quot; kuģa kapteinis nebija izpildījis. Drīz vien tika organizēta jauna soda ekspedīcija, un, ironiskā kārtā, tās upuris bija virsaiša Te Pahi ciems, kurš bija centies pēc iespējas palīdzēt izdzīvojušajiem un informējis par viņu likteni. Ciemats tika nodedzināts, nogalinot pašu Te Pahi un vairākus desmitus viņa cilts biedru.
Šis slaktiņš piespieda atlikt plānoto jaunu kristīgo misiju izveidi Jaunzēlandē, un nežēlīgā un nemērķīgā ieziemiešu sodīšana par šo notikumu tikai pastiprināja maoru naidīgumu pret baltajiem ieceļotājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
*[https://nzhistory.govt.nz/media/photo/boyd-incident-drawing Depiction of the capture of the ''Boyd'' in Whangaroa Harbour], Louis Auguste Sainson, 1840s?.
*[http://www.teara.govt.nz/EarthSeaAndSky/SeaAndAirTransport/Shipwrecks/2/ENZ-Resources/Standard/4/en ''The Burning of the'' Boyd], oil painting by Walter Wright, 1908.

[[Kategorija:1809. gads]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes vēsture]]
[[Kategorija:Noziegumi]]
[[Kategorija:Masu slepkavības]]</text>
      <sha1>939vsyllri99oib5gdl7r79mw5vdiz4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486130</id>
      <parentid>4486117</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T19:48:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4486130</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7938" sha1="3oz5krme7fudrfo99xp2ii6ldygejtk" xml:space="preserve">{{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste
| title             = Slaktiņš uz brigantīnas &quot;Boyd&quot;
| attēls            = Louis John Steele - The blowing up of the Boyd - Google Art Project.jpg
| attēla_apraksts   = Sprādziens uz brigantīnas &quot;Boyd&quot;, Luisa Džona Stīla glezna (1889)
| vieta             = {{vieta|Jaunzēlande|Ziemeļsala|Vangaroa}}
| koordinātas       = {{Coord|35|02|49|S|173|44|42|E|region:US-OK_type:event|display=inline,title}}
| datums            = 1809. gada decembrī
| laiks             = 
| laika_josla       = 
| veids             = Masu slepkavība, [[kanibālisms]]
| bojā_gājušie      = 66-70
| ievainotie        = 
| izraisītāji       = [[Ngāti Pou]] cilts
| izraisītājs       = 
| aizdomās_turētie  = 
| aizdomās_turētais = 
| ieroči            = 
| dalībnieku_skaits = 
| dalībnieks        = 
| aizstāvji         = 
| aizstāvis         = 
}}
'''Slaktiņš uz brigantīnas &quot;Boyd&quot;'''({{val|en|Boyd massacre}})  bija [[maori|maoru]] pastrādāta britu [[brigantīna]]s &quot;Boyd&quot; pasažieru un apkalpes masu slepkavība, kas notika 1809. gadā Vangaroa, [[Ziemeļsala|Ziemeļsalā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://nla.gov.au/nla.news-article2206419|title=THE BOYD|newspaper=The Sydney Gazette and New South Wales Advertiser|date= 8 May 1832|accessdate=4 July 2011}}&lt;/ref&gt;Tas bija lielākais maoru nogalināto eiropiešu skaits vienā uzbrukumā Jaunzēlandē.
== Vēsture ==
Britu brigantīna &quot;Boyd&quot; 1809. gadā pietauvojās Jaunzēlandes piekrastē, vācot kauri gliemežvākus. Papildus apkalpei uz klāja atradās arī pasažieri, kopā aptuveni 70 cilvēku. Starp viņiem bija vietējā maoru virsaiša dēls Te Ara, kuru briti bija nokristījuši par Džordžu. Viņš atgriezās no [[Austrālija]]s, kur bija pavadījis kādu laiku, un pievienojās &quot;Boyd&quot; komandai kā [[jūrnieks]], lai atstrādātu samaksai par savu ceļojumu. Konflikts starp viņu un kapteini, visticamāk, veicināja lielāko traģēdiju. Džordžs atteicās pakļauties kapteiņa pavēlēm, kas pieprasīja darīt &quot;netīru&quot; darbu, atsaucoties uz viņa &quot;cēlo izcelsmi&quot;. Par nepaklausību viņš tika pērts un ieslodzīts karcerī. Saskaņā ar citu versiju viņš tika apsūdzēts zādzībā. Jebkurā gadījumā Džordžs/Te Ara darbojās kā [[locis]], norādot kapteinim Džonam Tompsonam uz ērtu ostu Vangaroa līcī, kuras tuvumā dzīvoja viņa maoru cilts. Pēc izkāpšanas Te Ara parādīja saviem cilts locekļiem rētas no pēršanas un pastāstīja par slikto izturēšanos pret viņu. Šāda izturēšanās pret dižciltīgu maoru vīrieti tika uzskatīta par apvainojumu visai ciltij un, saskaņā ar maoru ticējumiem, prasīja &quot;utu&quot; (Jaunzēlandes asinsatriebības versija).&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://homepages.ihug.co.nz/~tonyf/loot/boyd.html |title=THE BOYD MASSACRE a tragic story of carnage, looting and burning |access-date=2011-04-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110609212225/http://homepages.ihug.co.nz/~tonyf/loot/boyd.html |archive-date=2011-06-09 |url-status= }}&lt;/ref&gt;
== Slaktiņš ==
Tikmēr angļu kapteinis Džons Tompsons, nezinot maoru patiesās jūtas, noenkuroja kuģi Vangaroas līcī. Maori, kurus vadīja virsaitis Piu Piu, Te Ara tēvs, neizrādīja nekādas aizvainojuma pazīmes. Gluži pretēji, viņi bija sirsnīgi un viesmīlīgi pret angļiem, piedāvājot savus pakalpojumus kā loči un gidi. Drīz Džons Tompsons nolēma izpētīt upi, kas ietek līcī, un aprīkoja divas laivas, personīgi vadot ekspedīciju. Maori piedāvāja vadīt ceļu. Laivas, kurās atradās Eiropas jūrnieki, kurus vadīja pats Tompsons, tika ievilinātas iekšzemē, un visi uz klāja esošie angļi tika nogalināti. Slepkavības apstākļi joprojām nav zināmi, bet, kā atklāja turpmākie notikumi, tā bija iepriekš pārdomāta un labi plānota. Maoru karotāji izģērba līķus, paši iekāpa laivās un, iestājoties tumsai, devās atpakaļ uz kuģi. Viltība nostrādāja; apkalpe necēla trauksmi – acīmredzot krēslā jūrnieki pieņēma, ka kapteinis atgriežas, kā viņš bija devies ceļā, maoru pavadībā. Negaidītais uzbrukums pilnībā pārsteidza jūrniekus un pārvērtās par slaktiņu. Vairāki vīri izbēga no maoriem, uzkāpjot augstu pa [[takelāža|takelāžu]], kur tie neuzdrošinājās viņiem sekot.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://www.nzhistory.net.nz/culture/maori-european-contact-before-1840/the-boyd-incident |title=The Boyd incident — a frontier of chaos? |access-date=2011-04-10 |archive-date=2011-06-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110610130346/http://www.nzhistory.net.nz/culture/maori-european-contact-before-1840/the-boyd-incident |url-status= }}&lt;/ref&gt;
== Izdzīvojušo liktenis ==
[[File:Elizabeth Isabella Broughton.jpg|thumb|Elizabete Brotona, viena no izdzīvojušajiem pasažieriem]]
Pieci jūrnieki, slēpjoties takelāžā, bija liecinieki tam, kā maori nogalināja viņu biedrus un nozaga no kuģa līķus kopā ar daudzām vērtīgām lietām. Vilcinādamies nokāpt lejā, nākamajā rītā viņi ieraudzīja līcī ienākam [[piroga|pirogu]] ar citu maoru virsaiti Te Pahi, kurš iepriekš bija sadarbojies ar eiropiešiem. Viņš paņēma piecus izdzīvojušos no pamesta kuģa un mēģināja aizvest viņus uz savu ciematu, bet Vangaroas maori viņu panāca un piespieda atdot viņiem šos eiropiešus. Visi, izņemot vienu, tika nekavējoties nogalināti. Izdzīvoja vēl četri cilvēki, tostarp divi bērni, kurus maori bija aizveduši uz savu ciematu. Maori vairākas dienas izlaupīja pašu kuģi, līdz neuzmanīgi mēģinājumi izmantot [[muskete]]s izraisīja pulvera muciņu eksplodēšanu. Virsaitis Te Pahi, lai gan nespēja glābt jūrniekus, tomēr informēja britus par &quot;Boyd&quot; likteni, un dažas nedēļas vēlāk cits kuģis &quot;Edinburgh&quot; ieradās Vangaroā ostā. Tā kapteinim, daļēji ar spēka un daļēji viltības palīdzību, izdevās panākt četru izdzīvojušo gūstekņu atbrīvošanu (piekto maori tobrīd jau bija nogalinājuši) un kuģa dokumentus.
== Sekas ==
Šī nebija pirmā reize, kad maori nogalināja Eiropas jūrniekus. 1772. gadā maori nogalināja franču kapteini Marku Žozefu Marionu un 25 viņa biedrus. Taču šī bija pirmā reize, kad aborigēniem izdevās pilnībā sagūstīt un iznīcināt visu Eiropas kuģi un tā komandu. &quot;Boyd&quot; nogrimšana kopā ar izdzīvojušo liecībām kļuva plaši zināma pasaulē. Nodevība pirms slepkavības pastiprināja jau esošo pārliecību eiropiešu vidū, ka maori nav uzticami. Turklāt maori patērēja uzturā nogalināto eiropiešu ķermeņus, vēl vairāk apstiprinot viņu tieksmi uz kanibālismu. Jaunzēlande ieguva neoficiālu iesauku &quot;Kanibālu salas&quot;, kas saglabājās ilgu laiku. Daudzi angļu jūrnieki Klusajā okeānā arī uzskatīja, ka maori ir pelnījuši bargo sodu, ko &quot;Edinburga&quot; kuģa kapteinis nebija izpildījis. Drīz vien tika organizēta jauna soda ekspedīcija, un, ironiskā kārtā, tās upuris bija virsaiša Te Pahi ciems, kurš bija centies pēc iespējas palīdzēt izdzīvojušajiem un informējis par viņu likteni. Ciemats tika nodedzināts, nogalinot pašu Te Pahi un vairākus desmitus viņa cilts biedru.
Šis slaktiņš piespieda atlikt plānoto jaunu kristīgo misiju izveidi Jaunzēlandē, un nežēlīgā un nemērķīgā iezemiešu sodīšana par šo notikumu tikai pastiprināja maoru naidīgumu pret baltajiem ieceļotājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
*[https://nzhistory.govt.nz/media/photo/boyd-incident-drawing Depiction of the capture of the ''Boyd'' in Whangaroa Harbour], Louis Auguste Sainson, 1840s?.
*[http://www.teara.govt.nz/EarthSeaAndSky/SeaAndAirTransport/Shipwrecks/2/ENZ-Resources/Standard/4/en ''The Burning of the'' Boyd], oil painting by Walter Wright, 1908.

[[Kategorija:1809. gads]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes vēsture]]
[[Kategorija:Noziegumi]]
[[Kategorija:Masu slepkavības]]</text>
      <sha1>3oz5krme7fudrfo99xp2ii6ldygejtk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Mahārāštras pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634670</id>
    <revision>
      <id>4486118</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:36:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486118</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Manipuras pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634671</id>
    <revision>
      <id>4486120</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:38:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Meghālajas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634672</id>
    <revision>
      <id>4486122</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:39:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486122</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Mizorāmas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634673</id>
    <revision>
      <id>4486124</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:41:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486124</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Nāgālendas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634674</id>
    <revision>
      <id>4486125</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:42:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486125</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Orisas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634675</id>
    <revision>
      <id>4486126</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:44:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486126</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Pendžābas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634676</id>
    <revision>
      <id>4486127</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:45:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486127</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Slaktiņš uz brigantīnas &quot;Boyd&quot;</title>
    <ns>1</ns>
    <id>634677</id>
    <revision>
      <id>4486128</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:45:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģeogrāfiskais nosaukums */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4486128</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="412" sha1="qrxapbvfrzw35bf384seifio6v49l2i" xml:space="preserve">== Ģeogrāfiskais nosaukums ==

Pašas Whangaroa, kas te atveidota kā Vangaroa, LPA nav, bet līdzīgi rakstāmā Whangārei drusku uz dienvidiem LPA atveidota kā Fānārei un arī citur LPA &quot;Wha&quot; tiek atveidots ar &quot;F&quot;. IPA no enwiki: /ˈfæŋəroʊ.ə/; Māori pronunciation: [faŋaɾɔa]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 24. jūnijs, plkst. 22.45 (EEST)</text>
      <sha1>qrxapbvfrzw35bf384seifio6v49l2i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Rādžastānas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634678</id>
    <revision>
      <id>4486129</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:47:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486129</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Rietumbengāles pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634679</id>
    <revision>
      <id>4486131</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:48:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486131</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Sikimas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634680</id>
    <revision>
      <id>4486132</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:50:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486132</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Tamilnādas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634681</id>
    <revision>
      <id>4486133</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:51:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486133</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Telangānas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634682</id>
    <revision>
      <id>4486134</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:52:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486134</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Tripuras pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634683</id>
    <revision>
      <id>4486135</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:53:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486135</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Utarakhandas pilsētas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634684</id>
    <revision>
      <id>4486136</id>
      <timestamp>2026-06-24T19:55:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Indijas pilsētas]]</comment>
      <origin>4486136</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882" xml:space="preserve">[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>jb9zcuro2xs4hcsxq84wbid89eer882</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kvebekas Nacionālā asambleja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634685</id>
    <revision>
      <id>4486142</id>
      <timestamp>2026-06-24T20:08:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Likumdevēja infokaste  | background_color   = #EDEDED  | text_color         =   | name               = Kvebekas Nacionālā asambleja  | native_name        = ''Assemblée nationale du Québec''  | native_name_lang   =   | transcription_name =   | legislature        =   | coa_pic            = Assemblée_nationale_du_Québec_1.svg  | coa_res            = 165px  | coa_alt            =  | foundation         = 1968. gada 31. decembris  | house_type         = Vienpalātas parlament...</comment>
      <origin>4486142</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13573" sha1="epollqpbl9eukco9i2yl8xerih5892h" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Kvebekas Nacionālā asambleja
 | native_name        = ''Assemblée nationale du Québec''
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = Assemblée_nationale_du_Québec_1.svg
 | coa_res            = 165px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 1968. gada 31. decembris
 | house_type         = Vienpalātas parlaments
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = Prezidente
 | leader1            = [[Natālija Ruā]]
 | party1             = [[Koalīcija Kvebekas nākotnei|CAQ]]
 | election1          = 2022. gada 29. novembra
 | leader2_type       = 
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = '''125'''
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = Assemblee_nationale_Quebec_2026-05-06.svg
 | structure1_res     = 250px 
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     =
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  = * '''Valdība''' (79)
** {{legend|#1891FF|[[Koalīcija Kvebekas nākotnei|CAQ]] (79)}}
* '''Oficiālā opozīcija''' (18)
** {{legend|#F08181|[[Kvebekas Liberālā partija|PLQ]] (18)}}
* '''Pārējā opozīcija''' (28)
** {{legend|#FF813E|[[Solidārā Kvebeka|QS]] (11)}}
** {{legend|#004B9E|[[Kvebekiešu partija|PQ]] (7)}}
** {{legend|#16BAE1|[[Kvebekas Konservatīvā partija|PCQ]] (1)}}
** {{legend|#CECECE|[[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (9)}}
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = 
 | voting_system2     = 
 | last_election1     = [[2022. gada Kvebekas vispārējās vēlēšanas|2022. gada 3. oktobrī]]
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = National_Assembly_of_Quebec_03.jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{flaga|Kvebeka}} Parlamenta ēka, [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]], [[Kvebeka]]
 | website            = {{URL|https://www.assnat.qc.ca/}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Kvebekas Nacionālā asambleja''' ({{val|fr|Assemblée nationale du Québec}}) ir [[Kanāda]]s [[Kanādas provinces un teritorijas|province]]s [[Kvebeka]]s [[Likumdošanas vara|likumdošanas institūcija]]. Asamblejas locekļus sauc par deputātiem (''députés''). [[Kvebekas leitnantgubernators]] (kas pārstāv [[Kanādas monarhija|Kanādas karali]])&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=An Act respecting the National Assembly |url=http://www2.publicationsduquebec.gouv.qc.ca/dynamicSearch/telecharge.php?type=2&amp;file=/A_23_1/A23_1.html |website=CQLR |accessdate={{dat|2026|6|16||bez}} |language=fr |date={{dat|1982||||bez}}}}&lt;/ref&gt; un Nacionālā asambleja veido [[Kvebekas parlaments|Kvebekas parlamentu]], kas darbojas līdzīgi kā citi [[Vestminsteras sistēma]]s parlamenti. Asambleja sastāv no 125 deputātiem, kas tiek ievēlēti [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritārās vēlēšanās]] no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem pēc [[vienkāršā vairākuma sistēma]]s (''First-Past-The-Post'').

Nacionālā asambleja agrāk bija Kvebekas likumdevēja [[apakšpalāta]], un toreiz to sauca par '''Kvebekas Likumdošanas asambleju''' (''Assemblée législative du Québec''). 1968. gadā [[augšpalāta]] jeb [[Kvebekas Likumdošanas padome|Likumdošanas padome]] tika likvidēta, un atlikušā palāta tika pārdēvēta. [[Kvebekas Nacionālās asamblejas prezidents|Nacionālās asamblejas prezidenta]] amats ir līdzvērtīgs citu likumdevēju spīkera amatam. Uzvarot [[2022. gada Kvebekas vispārējās vēlēšanas|2022. gada Kvebekas vispārējās vēlēšanās]], partija &quot;[[Koalīcija Kvebekas nākotnei]]&quot; (CAQ) ieguva visvairāk vietu Asamblejā.

== Vēsture ==
[[Attēls:Assemblée législative du Québec 1933-04-05.jpg|thumb|left|Kvebekas Likumdošanas asambleja 1933. gadā]]
Ar 1791. gada konstitucionālo aktu tika izveidots Lejaskanādas parlaments. Tas sastāvēja no divām palātām — Likumdošanas padomes un Likumdošanas asamblejas. Šis parlaments un abas palātas tika likvidētas 1841. gadā, kad ar 1840. gada Ūnijas aktu [[Augškanāda]] un [[Lejaskanāda]] tika apvienotas vienā provincē ar nosaukumu [[Kanādas province]]. Ar Ūnijas aktu tika izveidots jauns Kanādas provinces parlaments, kas arī sastāvēja no Likumdošanas padomes un Likumdošanas asamblejas. Šim parlamentam bija jurisdikcija pār visu provinci, un abās palātās bija pārstāvji no Lejaskanādas un Augškanādas.

1867. gada konstitucionālais akts (agrāk pazīstams kā Britu Ziemeļamerikas akts) izveidoja Kanādas [[Domīnija|domīniju]], kā arī [[Ontārio]] un [[Kvebeka]]s provinces, sadalot veco Kanādas provinci divās daļās, pamatojoties uz vecajām Lejaskanādas un Augškanādas robežām. Ar šo likumu Kvebekas provincei tika izveidota jauna divpalātu likumdevēja orgāns, kas sastāvēja no Likumdošanas padomes un Kvebekas Likumdošanas asamblejas.

1961. gadā [[Marija Klēra Kērklenda]] kļuva par pirmo sievieti, kas tika ievēlēta Likumdošanas asamblejā.

1968. gadā premjerministra Žana Žaka Bertrāna valdība pieņēma 90. likumprojektu, ar kuru tika likvidēta Likumdošanas padome un Likumdošanas asambleja tika pārdēvēta par &quot;Nacionālo asambleju&quot;, kas atbilst [[Klusā revolūcija (Kvebeka)|Klusās revolūcija]]s laikā valdošajam nacionālismam. Pirms 1968. gada bija bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi likvidēt Likumdošanas padomi, kas bija analoga Kanādas Senātam.

1978. gadā pirmo reizi tika ieviestas televīzijas kameras parlamentāro debašu pārraidīšanai. Sienu krāsa tika mainīta atbilstoši televīzijas vajadzībām, un zaļā zāle (''salon vert'') kļuva par zilo zāli (''salon bleu'').

1984. gadā [[Kanādas Bruņotie spēki|Kanādas Bruņoto spēku]] [[kaprālis]] [[Denī Lortī]] iebruka [[Parlamenta ēka (Kvebeka)|Parlamenta ēkā]] un atklāja uguni, nogalinot trīs valdības darbiniekus un ievainojot vēl trīspadsmit. Lortī paredzētais mērķis bija premjerministrs [[Renē Leveks]] un viņa [[Kvebekiešu partija]]s vadītā valdība. Tomēr Lortī ieradās aptuveni 15 minūtes agrāk, un Asamblejas sēžu zāle joprojām bija lielākoties tukša, nevienu politiķi nesašāva. Lortī padevās policijai dažas stundas vēlāk.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Canadian Parliamentary Review - Article|url=http://www.revparl.ca/english/issue.asp?art=603&amp;param=110|access-date=2021-06-13|website=www.revparl.ca}}&lt;/ref&gt;

== Parlamenta ēka ==
[[Attēls:QuebecParlementTourny.jpg|thumb|left|Turnī strūklaka uz austrumiem no Parlamenta ēkas]]
Parlamenta ēka, kas celta laikā no 1877. līdz 1886. gadam, raksturo Napoleona III jeb [[Otrās impērijas stils|Otrās impērijas arhitektūras stilu]],&lt;ref&gt;[http://www.assnat.qc.ca/en/visiteurs/renseignements-utiles.html Useful Information – National Assembly of Quebec]. Assnat.qc.ca (2012. gada 29. oktobrī). Skatīts 2013. gada 12. jūlijā.&lt;/ref&gt; kas bija populārs prestižām ēkām gan Eiropā (īpaši Francijā, kur šis stils radās), gan Amerikas Savienotajās Valstīs 19. gadsimta otrajā pusē.

Lai gan Kvebekas Parlamenta ēka pēc izskata ir nedaudz atturīgāka un tai nav iespaidīga centrālā zvanu torņa, tai ir noteikta līdzība ar [[Filadelfijas rātsnams|Filadelfijas rātsnamu]], vēl vienu Otrās impērijas celtni Ziemeļamerikā, kas tika uzcelta tajā pašā periodā. Lai gan ēkas simetriskais izkārtojums ar frontālu pulksteņa torni vidū ir raksturīgs britu mantojuma likumdošanas iestādēm, tiek uzskatīts, ka arhitektūras stils ir unikāls starp parlamenta ēkām citās Kanādas provinču galvaspilsētās. Tās fasāde veido [[Panteons (reliģija)|panteonu]], kas attēlo nozīmīgus Kvebekas vēstures notikumus un cilvēkus.

1936. gadā [[Moriss Diplesī]] Likumdošanas sapulces zālē pakāra [[Krucifikss|krucifiksu]]. Tas tur karājās 83 gadus, līdz tika noņemts 2019. gada 10. jūlijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/canada/montreal/crucifix-removed-national-assembly-from-blue-room-1.5205352|title=Crucifix removed from National Assembly's Blue Room|date=July 9, 2019|work=[[CBC News]]|access-date=2019-07-14}}&lt;/ref&gt;

Blakus Parlamenta ēkām tika uzbūvētas papildu ēkas:
* ''Édifice André-Laurendeau'' būvēja no 1935. līdz 1937. gadam, lai tajā izvietotu Transporta ministriju.
* ''Édifice Honoré-Mercier'' būvēja no 1922. līdz 1925. gadam, lai tajā izvietotu Valsts kases (Finanšu) ministrijas, ģenerālprokurora un Nacionālās asamblejas ģenerālsekretāra birojus.
* ''Édifice Jean-Antoine-Panet'' būvēja no 1931. līdz 1932. gadam Lauksaimniecības ministrijas vajadzībām.
* ''Édifice Pamphile-Le May'' ēku būvēja no 1910. līdz 1915. gadam Nacionālās asamblejas bibliotēkas, dažādu citu valdības iestāžu un Izpildpadomes vajadzībām.

== Vēlēšanas ==
Vispārējās vēlēšanas Kvebekā notiek ik pēc četriem gadiem vai biežāk. Kopš 2014. gada Nacionālajai asamblejas sasaukumiem ir noteikts četru gadu pilnvaru termiņš, un vēlēšanas notiek ne vēlāk kā &quot;ceturtā kalendārā gada oktobra pirmajā pirmdienā pēc gada, kas ietver iepriekšējās likumdevējas varas pēdējo dienu&quot;.&lt;ref name=&quot;Election Act&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=An Act to amend the Election Act for the purpose of establishing fixed-date elections|date={{dat|2013||||bez}}|url=http://www2.publicationsduquebec.gouv.qc.ca/dynamicSearch/telecharge.php?type=5&amp;file=2013C13A.PDF }}&lt;/ref&gt; Tomēr [[Kvebekas leitnantgubernators]], rīkojoties pēc [[Kvebekas premjerministrs|Kvebekas premjerministra]] ieteikuma, var atlaist likumdevēju un izsludināt vēlēšanas agrāk. Ikviens Kanādas pilsonis, kurš ir vismaz 18 gadus vecs un vismaz sešus mēnešus ir dzīvojis Kvebekā, var tikt iekļauts vēlēšanu sarakstā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.pes.electionsquebec.qc.ca/services/PES0804A.inscrire.lep/index.php |title=Application for entry on Québec's permanent list of electors |website=élections Québec}}&lt;/ref&gt;

Parasti leitnantgubernators uzaicina tās politiskās partijas vadītāju, kurai ir vislielākais ievēlēto kandidātu skaits asamblejā, veidot valdību un ieņemt premjerministra amatu.

Kvebekas teritorija ir sadalīta 125 vēlēšanu apgabalos. Katrā apgabalā [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritārās vēlēšanās]] tiek ievēlēts kandidāts, kurš saņem visvairāk balsu, un viņš kļūst par Nacionālās asamblejas deputātu. To sauc par [[Vienkāršā vairākuma sistēma|vienkāršā vairākuma sistēmu]] (''First-Past-The-Post''). Tas mēdz radīt ievērojamas atšķirības iegūto vietu skaitā salīdzinājumā ar tautas balsojumu, ko, iespējams, vislabāk ilustrē 1966. gada (nepareizs uzvarētāja rezultāts), 1970. gada (viltus vairākuma rezultāts), 1973. gada un 1998. gada vēlēšanas (nepareizs uzvarētājs un viltus vairākuma rezultāts).

Kvebekas vispārējo vēlēšanu rezultāti kopš 1970. gadiem ir bijuši svārstīgi, izraisot lielu partiju mandātu mainību asamblejā. Līdz ar to esošās politiskās partijas bieži vien zaudē vairāk nekā pusi savu vietu, parādoties jaunām vai opozīcijas politiskajām partijām. Piemēram, 1970. un 1973. gada vēlēšanās notika [[Nacionālā savienība (Kvebeka)|Nacionālās savienība]]s sabrukums un [[Kvebekiešu partija]]s popularitātes pieaugums, kas pie varas nāca 1976. gadā. 1985. un 1994. gada vēlēšanās liberāļi guva un zaudēja varu ar pārliecinošiem vēlēšanu rezultātiem. 2018. gada vēlēšanās pie varas nāca &quot;[[Koalīcija Kvebekas nākotnei]]&quot;, kas pirmo reizi pārņēma varu Kvebekā.

== Procedūras ==
Viens no Nacionālās asamblejas deputātiem tiek ievēlēts par [[Kvebekas Nacionālās asamblejas prezidents|Asamblejas prezidentu]] (amatu, ko lielākajā daļā citu [[Vestminsteras sistēma]]s parlamentos sauc par [[spīkers|spīkeru]]). Jebkurš asamblejas deputāts ir tiesīgs kandidēt vēlēšanās, izņemot partiju līderus un kabineta ministrus. Vēlēšanas ir jaunizveidotās asamblejas pirmais darba kārtības punkts. Tās notiek aizklāti balsojot visiem deputātiem, nepieciešamības gadījumā veicot vairākas balsošanas kārtas, pirms viens kandidāts iegūst balsu vairākumu.&lt;ref&gt;[http://www.assnat.qc.ca/Media/Process.aspx?MediaId=ANQ.Vigie.Bll.DocumentGenerique_14793&amp;amp;process=Default&amp;amp;token=ZyMoxNwUn8ikQ+TRKYwPCjWrKwg+vIv9rjij7p3xLGTZDmLVSmJLoqe/vG7/YWzz.html ''La procédure parliamentaire du Québec'', 3&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; édition (Québec: Assemblée nationale du Québec, 2012), 140.-147. lpp.]&lt;/ref&gt;

Asamblejas prezidents ir parlamentāro debašu starp valdības locekļiem un opozīcijas locekļiem šķīrējtiesnesis. Lai deputāts varētu uzrunāt asambleju, viņam ir jāuzstājas ar prezidenta starpniecību. Prezidents parasti ir valdošās partijas biedrs.

Nacionālās asamblejas sēdes tiek pārraidītas visā Kvebekas teritorijā kabeļtelevīzijas tīklā ''[[Canal de l'Assemblée nationale]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas parlamenti]]
[[Kategorija:Kvebekas politika]]
[[Kategorija:Kvebeka]]
[[Kategorija:Kanāda]]</text>
      <sha1>epollqpbl9eukco9i2yl8xerih5892h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486178</id>
      <parentid>4486142</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T20:30:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4486178</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14369" sha1="3wgg03hab5ajsus8omjbk9sh067wl3c" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Kvebekas Nacionālā asambleja
 | native_name        = ''Assemblée nationale du Québec''
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = Assemblée_nationale_du_Québec_1.svg
 | coa_res            = 165px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 1968. gada 31. decembris
 | house_type         = Vienpalātas parlaments
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = Prezidente
 | leader1            = [[Natālija Ruā]]
 | party1             = [[Koalīcija Kvebekas nākotnei|CAQ]]
 | election1          = 2022. gada 29. novembra
 | leader2_type       = 
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = '''125'''
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = Assemblee_nationale_Quebec_2026-05-06.svg
 | structure1_res     = 250px 
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     =
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  = * '''Valdība''' (79)
** {{legend|#1891FF|[[Koalīcija Kvebekas nākotnei|CAQ]] (79)}}
* '''Oficiālā opozīcija''' (18)
** {{legend|#F08181|[[Kvebekas Liberālā partija|PLQ]] (18)}}
* '''Pārējā opozīcija''' (28)
** {{legend|#FF813E|[[Solidārā Kvebeka|QS]] (11)}}
** {{legend|#004B9E|[[Kvebekiešu partija|PQ]] (7)}}
** {{legend|#16BAE1|[[Kvebekas Konservatīvā partija|PCQ]] (1)}}
** {{legend|#CECECE|[[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (9)}}
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = 
 | voting_system2     = 
 | last_election1     = [[2022. gada Kvebekas vispārējās vēlēšanas|2022. gada 3. oktobrī]]
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = National_Assembly_of_Quebec_03.jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{flaga|Kvebeka}} Parlamenta ēka, [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]], [[Kvebeka]]
 | website            = {{URL|https://www.assnat.qc.ca/}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Kvebekas Nacionālā asambleja'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ināra Mūrniece tiekas ar Kvebekas Nacionālās Asamblejas pieredzes apmaiņas programmas dalībniekiem |url=https://saeima.lv/lv/galleries/view/5877/31259 |website=saeima.lv |publisher=[[Saeima]] |accessdate={{dat|2026|6|24||bez}} |language=lv |date={{dat|2017|2|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|fr|Assemblée nationale du Québec}}) ir [[Kanāda]]s [[Kanādas provinces un teritorijas|province]]s [[Kvebeka]]s [[Likumdošanas vara|likumdošanas institūcija]]. Asamblejas locekļus sauc par deputātiem (''députés''). [[Kvebekas leitnantgubernators]] (kas pārstāv [[Kanādas monarhija|Kanādas karali]])&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=An Act respecting the National Assembly |url=http://www2.publicationsduquebec.gouv.qc.ca/dynamicSearch/telecharge.php?type=2&amp;file=/A_23_1/A23_1.html |website=CQLR |accessdate={{dat|2026|6|16||bez}} |language=fr |date={{dat|1982||||bez}}}}&lt;/ref&gt; un Nacionālā asambleja veido [[Kvebekas parlaments|Kvebekas parlamentu]], kas darbojas līdzīgi kā citi [[Vestminsteras sistēma]]s parlamenti. Asambleja sastāv no 125 deputātiem, kas tiek ievēlēti [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritārās vēlēšanās]] no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem pēc [[vienkāršā vairākuma sistēma]]s (''First-Past-The-Post'').

Nacionālā asambleja agrāk bija Kvebekas likumdevēja [[apakšpalāta]], un toreiz to sauca par '''Kvebekas Likumdošanas asambleju'''&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Sarkanā kļavas lapa: kā radās Kanādas karogs |url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/45558618/sarkana-klavas-lapa-ka-radas-kanadas-karogs |accessdate={{dat|2026|6|24||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2015|2|15||bez}} |language=lv |quote=Kvebekas Likumdošanas asambleja gan iebilda pret karogā saglabāto &quot;ārvalstu simbolu&quot; - Lielbritānijas karogu -, un karogs netika apstiprināts.}}&lt;/ref&gt; (''Assemblée législative du Québec''). 1968. gadā [[augšpalāta]] jeb [[Kvebekas Likumdošanas padome|Likumdošanas padome]] tika likvidēta, un atlikušā palāta tika pārdēvēta. [[Kvebekas Nacionālās asamblejas prezidents|Nacionālās asamblejas prezidenta]] amats ir līdzvērtīgs citu likumdevēju spīkera amatam. Uzvarot [[2022. gada Kvebekas vispārējās vēlēšanas|2022. gada Kvebekas vispārējās vēlēšanās]], partija &quot;[[Koalīcija Kvebekas nākotnei]]&quot; (CAQ) ieguva visvairāk vietu Asamblejā.

== Vēsture ==
[[Attēls:Assemblée législative du Québec 1933-04-05.jpg|thumb|left|Kvebekas Likumdošanas asambleja 1933. gadā]]
Ar 1791. gada konstitucionālo aktu tika izveidots Lejaskanādas parlaments. Tas sastāvēja no divām palātām — Likumdošanas padomes un Likumdošanas asamblejas. Šis parlaments un abas palātas tika likvidētas 1841. gadā, kad ar 1840. gada Ūnijas aktu [[Augškanāda]] un [[Lejaskanāda]] tika apvienotas vienā provincē ar nosaukumu [[Kanādas province]]. Ar Ūnijas aktu tika izveidots jauns Kanādas provinces parlaments, kas arī sastāvēja no Likumdošanas padomes un Likumdošanas asamblejas. Šim parlamentam bija jurisdikcija pār visu provinci, un abās palātās bija pārstāvji no Lejaskanādas un Augškanādas.

1867. gada konstitucionālais akts (agrāk pazīstams kā Britu Ziemeļamerikas akts) izveidoja Kanādas [[Domīnija|domīniju]], kā arī [[Ontārio]] un [[Kvebeka]]s provinces, sadalot veco Kanādas provinci divās daļās, pamatojoties uz vecajām Lejaskanādas un Augškanādas robežām. Ar šo likumu Kvebekas provincei tika izveidota jauna divpalātu likumdevēja orgāns, kas sastāvēja no Likumdošanas padomes un Kvebekas Likumdošanas asamblejas.

1961. gadā [[Marija Klēra Kērklenda]] kļuva par pirmo sievieti, kas tika ievēlēta Likumdošanas asamblejā.

1968. gadā premjerministra [[Žans Žaks Bertrāns|Žana Žaka Bertrāna]] valdība pieņēma 90. likumprojektu, ar kuru tika likvidēta Likumdošanas padome un Likumdošanas asambleja tika pārdēvēta par &quot;Nacionālo asambleju&quot;, kas atbilst [[Klusā revolūcija (Kvebeka)|Klusās revolūcija]]s laikā valdošajam nacionālismam. Pirms 1968. gada bija bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi likvidēt Likumdošanas padomi, kas bija analoga [[Kanādas Senāts|Kanādas Senātam]].

1978. gadā pirmo reizi tika ieviestas televīzijas kameras parlamentāro debašu pārraidīšanai. Sienu krāsa tika mainīta atbilstoši televīzijas vajadzībām, un zaļā zāle (''salon vert'') kļuva par zilo zāli (''salon bleu'').

1984. gadā [[Kanādas Bruņotie spēki|Kanādas Bruņoto spēku]] [[kaprālis]] [[Denī Lortī]] iebruka [[Parlamenta ēka (Kvebeka)|Parlamenta ēkā]] un atklāja uguni, nogalinot trīs valdības darbiniekus un ievainojot vēl trīspadsmit. Lortī paredzētais mērķis bija premjerministrs [[Renē Leveks]] un viņa [[Kvebekiešu partija]]s vadītā valdība. Tomēr Lortī ieradās aptuveni 15 minūtes agrāk, un Asamblejas sēžu zāle joprojām bija lielākoties tukša, nevienu politiķi nesašāva. Lortī padevās policijai dažas stundas vēlāk.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Canadian Parliamentary Review - Article|url=http://www.revparl.ca/english/issue.asp?art=603&amp;param=110|access-date=2021-06-13|website=www.revparl.ca}}&lt;/ref&gt;

== Parlamenta ēka ==
[[Attēls:QuebecParlementTourny.jpg|thumb|left|Turnī strūklaka uz austrumiem no Parlamenta ēkas]]
Parlamenta ēka, kas celta laikā no 1877. līdz 1886. gadam, raksturo Napoleona III jeb [[Otrās impērijas stils|Otrās impērijas arhitektūras stilu]],&lt;ref&gt;[http://www.assnat.qc.ca/en/visiteurs/renseignements-utiles.html Useful Information – National Assembly of Quebec]. Assnat.qc.ca (2012. gada 29. oktobrī). Skatīts 2013. gada 12. jūlijā.&lt;/ref&gt; kas bija populārs prestižām ēkām gan Eiropā (īpaši Francijā, kur šis stils radās), gan Amerikas Savienotajās Valstīs 19. gadsimta otrajā pusē.

Lai gan Kvebekas Parlamenta ēka pēc izskata ir nedaudz atturīgāka un tai nav iespaidīga centrālā zvanu torņa, tai ir noteikta līdzība ar [[Filadelfijas rātsnams|Filadelfijas rātsnamu]], vēl vienu Otrās impērijas celtni Ziemeļamerikā, kas tika uzcelta tajā pašā periodā. Lai gan ēkas simetriskais izkārtojums ar frontālu pulksteņa torni vidū ir raksturīgs britu mantojuma likumdošanas iestādēm, tiek uzskatīts, ka arhitektūras stils ir unikāls starp parlamenta ēkām citās Kanādas provinču galvaspilsētās. Tās fasāde veido [[Panteons (reliģija)|panteonu]], kas attēlo nozīmīgus Kvebekas vēstures notikumus un cilvēkus.

1936. gadā [[Moriss Diplesī]] Likumdošanas sapulces zālē pakāra [[Krucifikss|krucifiksu]]. Tas tur karājās 83 gadus, līdz tika noņemts 2019. gada 10. jūlijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/canada/montreal/crucifix-removed-national-assembly-from-blue-room-1.5205352|title=Crucifix removed from National Assembly's Blue Room|date=July 9, 2019|work=[[CBC News]]|access-date=2019-07-14}}&lt;/ref&gt;

Blakus Parlamenta ēkām tika uzbūvētas papildu ēkas:
* ''Édifice André-Laurendeau'' būvēja no 1935. līdz 1937. gadam, lai tajā izvietotu Transporta ministriju.
* ''Édifice Honoré-Mercier'' būvēja no 1922. līdz 1925. gadam, lai tajā izvietotu Valsts kases (Finanšu) ministrijas, ģenerālprokurora un Nacionālās asamblejas ģenerālsekretāra birojus.
* ''Édifice Jean-Antoine-Panet'' būvēja no 1931. līdz 1932. gadam Lauksaimniecības ministrijas vajadzībām.
* ''Édifice Pamphile-Le May'' ēku būvēja no 1910. līdz 1915. gadam Nacionālās asamblejas bibliotēkas, dažādu citu valdības iestāžu un Izpildpadomes vajadzībām.

== Vēlēšanas ==
Vispārējās vēlēšanas Kvebekā notiek ik pēc četriem gadiem vai biežāk. Kopš 2014. gada Nacionālajai asamblejas sasaukumiem ir noteikts četru gadu pilnvaru termiņš, un vēlēšanas notiek ne vēlāk kā &quot;ceturtā kalendārā gada oktobra pirmajā pirmdienā pēc gada, kas ietver iepriekšējās likumdevējas varas pēdējo dienu&quot;.&lt;ref name=&quot;Election Act&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=An Act to amend the Election Act for the purpose of establishing fixed-date elections|date={{dat|2013||||bez}}|url=http://www2.publicationsduquebec.gouv.qc.ca/dynamicSearch/telecharge.php?type=5&amp;file=2013C13A.PDF }}&lt;/ref&gt; Tomēr [[Kvebekas leitnantgubernators]], rīkojoties pēc [[Kvebekas premjerministrs|Kvebekas premjerministra]] ieteikuma, var atlaist likumdevēju un izsludināt vēlēšanas agrāk. Ikviens Kanādas pilsonis, kurš ir vismaz 18 gadus vecs un vismaz sešus mēnešus ir dzīvojis Kvebekā, var tikt iekļauts vēlēšanu sarakstā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.pes.electionsquebec.qc.ca/services/PES0804A.inscrire.lep/index.php |title=Application for entry on Québec's permanent list of electors |website=élections Québec}}&lt;/ref&gt;

Parasti leitnantgubernators uzaicina tās politiskās partijas vadītāju, kurai ir vislielākais ievēlēto kandidātu skaits asamblejā, veidot valdību un ieņemt premjerministra amatu.

Kvebekas teritorija ir sadalīta 125 vēlēšanu apgabalos. Katrā apgabalā [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritārās vēlēšanās]] tiek ievēlēts kandidāts, kurš saņem visvairāk balsu, un viņš kļūst par Nacionālās asamblejas deputātu. To sauc par [[Vienkāršā vairākuma sistēma|vienkāršā vairākuma sistēmu]] (''First-Past-The-Post''). Tas mēdz radīt ievērojamas atšķirības iegūto vietu skaitā salīdzinājumā ar tautas balsojumu, ko, iespējams, vislabāk ilustrē 1966. gada (nepareizs uzvarētāja rezultāts), 1970. gada (viltus vairākuma rezultāts), 1973. gada un 1998. gada vēlēšanas (nepareizs uzvarētājs un viltus vairākuma rezultāts).

Kvebekas vispārējo vēlēšanu rezultāti kopš 1970. gadiem ir bijuši svārstīgi, izraisot lielu partiju mandātu mainību asamblejā. Līdz ar to esošās politiskās partijas bieži vien zaudē vairāk nekā pusi savu vietu, parādoties jaunām vai opozīcijas politiskajām partijām. Piemēram, 1970. un 1973. gada vēlēšanās notika [[Nacionālā savienība (Kvebeka)|Nacionālās savienība]]s sabrukums un [[Kvebekiešu partija]]s popularitātes pieaugums, kas pie varas nāca 1976. gadā. 1985. un 1994. gada vēlēšanās liberāļi guva un zaudēja varu ar pārliecinošiem vēlēšanu rezultātiem. 2018. gada vēlēšanās pie varas nāca &quot;[[Koalīcija Kvebekas nākotnei]]&quot;, kas pirmo reizi pārņēma varu Kvebekā.

== Procedūras ==
Viens no Nacionālās asamblejas deputātiem tiek ievēlēts par [[Kvebekas Nacionālās asamblejas prezidents|Asamblejas prezidentu]] (amatu, ko lielākajā daļā citu [[Vestminsteras sistēma]]s parlamentos sauc par [[spīkers|spīkeru]]). Jebkurš asamblejas deputāts ir tiesīgs kandidēt vēlēšanās, izņemot partiju līderus un kabineta ministrus. Vēlēšanas ir jaunizveidotās asamblejas pirmais darba kārtības punkts. Tās notiek aizklāti balsojot visiem deputātiem, nepieciešamības gadījumā veicot vairākas balsošanas kārtas, pirms viens kandidāts iegūst balsu vairākumu.&lt;ref&gt;[http://www.assnat.qc.ca/Media/Process.aspx?MediaId=ANQ.Vigie.Bll.DocumentGenerique_14793&amp;amp;process=Default&amp;amp;token=ZyMoxNwUn8ikQ+TRKYwPCjWrKwg+vIv9rjij7p3xLGTZDmLVSmJLoqe/vG7/YWzz.html ''La procédure parliamentaire du Québec'', 3&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; édition (Québec: Assemblée nationale du Québec, 2012), 140.—147. lpp.]&lt;/ref&gt;

Asamblejas prezidents ir parlamentāro debašu starp valdības locekļiem un opozīcijas locekļiem šķīrējtiesnesis. Lai deputāts varētu uzrunāt asambleju, viņam ir jāuzstājas ar prezidenta starpniecību. Prezidents parasti ir valdošās partijas biedrs.

Nacionālās asamblejas sēdes tiek pārraidītas visā Kvebekas teritorijā kabeļtelevīzijas tīklā ''[[Canal de l'Assemblée nationale]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas parlamenti]]
[[Kategorija:Kvebekas politika]]
[[Kategorija:Kvebeka]]
[[Kategorija:Kanāda]]</text>
      <sha1>3wgg03hab5ajsus8omjbk9sh067wl3c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486201</id>
      <parentid>4486178</parentid>
      <timestamp>2026-06-24T21:20:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Parlamenta ēka */</comment>
      <origin>4486201</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14430" sha1="ovqugeu71o8afe5jxffl9gxwwhflt54" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
 | background_color   = #EDEDED
 | text_color         = 
 | name               = Kvebekas Nacionālā asambleja
 | native_name        = ''Assemblée nationale du Québec''
 | native_name_lang   = 
 | transcription_name = 
 | legislature        = 
 | coa_pic            = Assemblée_nationale_du_Québec_1.svg
 | coa_res            = 165px
 | coa_alt            =
 | foundation         = 1968. gada 31. decembris
 | house_type         = Vienpalātas parlaments
 | body               = 
 | houses             = 
 | leader1_type       = Prezidente
 | leader1            = [[Natālija Ruā]]
 | party1             = [[Koalīcija Kvebekas nākotnei|CAQ]]
 | election1          = 2022. gada 29. novembra
 | leader2_type       = 
 | leader2            = 
 | party2             = 
 | election2          = 
 | leader3_type       = 
 | leader3            = 
 | party3             = 
 | election3          = 
 | members            = '''125'''
 | house1             = 
 | house2             = 
 | structure1         = Assemblee_nationale_Quebec_2026-05-06.svg
 | structure1_res     = 250px 
 | structure1_alt     = 
 | structure2         = 
 | structure2_res     =
 | structure2_alt     = 
 | political_groups1  = * '''Valdība''' (79)
** {{legend|#1891FF|[[Koalīcija Kvebekas nākotnei|CAQ]] (79)}}
* '''Oficiālā opozīcija''' (18)
** {{legend|#F08181|[[Kvebekas Liberālā partija|PLQ]] (18)}}
* '''Pārējā opozīcija''' (28)
** {{legend|#FF813E|[[Solidārā Kvebeka|QS]] (11)}}
** {{legend|#004B9E|[[Kvebekiešu partija|PQ]] (7)}}
** {{legend|#16BAE1|[[Kvebekas Konservatīvā partija|PCQ]] (1)}}
** {{legend|#CECECE|[[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (9)}}
 | political_groups2  = 
 | committees1        = 
 | committees2        = 
 | joint_committees   = 
 | voting_system1     = 
 | voting_system2     = 
 | last_election1     = [[2022. gada Kvebekas vispārējās vēlēšanas|2022. gada 3. oktobrī]]
 | last_election2     = 
 | previous_election1 =
 | previous_election2 =
 | session_room       = National_Assembly_of_Quebec_03.jpg
 | session_res        = 
 | session_alt        = 
 | meeting_place      = {{flaga|Kvebeka}} Parlamenta ēka, [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]], [[Kvebeka]]
 | website            = {{URL|https://www.assnat.qc.ca/}}
 | footnotes          = 
 | motto              = 
}}
'''Kvebekas Nacionālā asambleja'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ināra Mūrniece tiekas ar Kvebekas Nacionālās Asamblejas pieredzes apmaiņas programmas dalībniekiem |url=https://saeima.lv/lv/galleries/view/5877/31259 |website=saeima.lv |publisher=[[Saeima]] |accessdate={{dat|2026|6|24||bez}} |language=lv |date={{dat|2017|2|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|fr|Assemblée nationale du Québec}}) ir [[Kanāda]]s [[Kanādas provinces un teritorijas|province]]s [[Kvebeka]]s [[Likumdošanas vara|likumdošanas institūcija]]. Asamblejas locekļus sauc par deputātiem (''députés''). [[Kvebekas leitnantgubernators]] (kas pārstāv [[Kanādas monarhija|Kanādas karali]])&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=An Act respecting the National Assembly |url=http://www2.publicationsduquebec.gouv.qc.ca/dynamicSearch/telecharge.php?type=2&amp;file=/A_23_1/A23_1.html |website=CQLR |accessdate={{dat|2026|6|16||bez}} |language=fr |date={{dat|1982||||bez}}}}&lt;/ref&gt; un Nacionālā asambleja veido [[Kvebekas parlaments|Kvebekas parlamentu]], kas darbojas līdzīgi kā citi [[Vestminsteras sistēma]]s parlamenti. Asambleja sastāv no 125 deputātiem, kas tiek ievēlēti [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritārās vēlēšanās]] no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem pēc [[vienkāršā vairākuma sistēma]]s (''First-Past-The-Post'').

Nacionālā asambleja agrāk bija Kvebekas likumdevēja [[apakšpalāta]], un toreiz to sauca par '''Kvebekas Likumdošanas asambleju'''&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Sarkanā kļavas lapa: kā radās Kanādas karogs |url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/45558618/sarkana-klavas-lapa-ka-radas-kanadas-karogs |accessdate={{dat|2026|6|24||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2015|2|15||bez}} |language=lv |quote=Kvebekas Likumdošanas asambleja gan iebilda pret karogā saglabāto &quot;ārvalstu simbolu&quot; - Lielbritānijas karogu -, un karogs netika apstiprināts.}}&lt;/ref&gt; (''Assemblée législative du Québec''). 1968. gadā [[augšpalāta]] jeb [[Kvebekas Likumdošanas padome|Likumdošanas padome]] tika likvidēta, un atlikušā palāta tika pārdēvēta. [[Kvebekas Nacionālās asamblejas prezidents|Nacionālās asamblejas prezidenta]] amats ir līdzvērtīgs citu likumdevēju spīkera amatam. Uzvarot [[2022. gada Kvebekas vispārējās vēlēšanas|2022. gada Kvebekas vispārējās vēlēšanās]], partija &quot;[[Koalīcija Kvebekas nākotnei]]&quot; (CAQ) ieguva visvairāk vietu Asamblejā.

== Vēsture ==
[[Attēls:Assemblée législative du Québec 1933-04-05.jpg|thumb|left|Kvebekas Likumdošanas asambleja 1933. gadā]]
Ar 1791. gada konstitucionālo aktu tika izveidots Lejaskanādas parlaments. Tas sastāvēja no divām palātām — Likumdošanas padomes un Likumdošanas asamblejas. Šis parlaments un abas palātas tika likvidētas 1841. gadā, kad ar 1840. gada Ūnijas aktu [[Augškanāda]] un [[Lejaskanāda]] tika apvienotas vienā provincē ar nosaukumu [[Kanādas province]]. Ar Ūnijas aktu tika izveidots jauns Kanādas provinces parlaments, kas arī sastāvēja no Likumdošanas padomes un Likumdošanas asamblejas. Šim parlamentam bija jurisdikcija pār visu provinci, un abās palātās bija pārstāvji no Lejaskanādas un Augškanādas.

1867. gada konstitucionālais akts (agrāk pazīstams kā Britu Ziemeļamerikas akts) izveidoja Kanādas [[Domīnija|domīniju]], kā arī [[Ontārio]] un [[Kvebeka]]s provinces, sadalot veco Kanādas provinci divās daļās, pamatojoties uz vecajām Lejaskanādas un Augškanādas robežām. Ar šo likumu Kvebekas provincei tika izveidota jauna divpalātu likumdevēja orgāns, kas sastāvēja no Likumdošanas padomes un Kvebekas Likumdošanas asamblejas.

1961. gadā [[Marija Klēra Kērklenda]] kļuva par pirmo sievieti, kas tika ievēlēta Likumdošanas asamblejā.

1968. gadā premjerministra [[Žans Žaks Bertrāns|Žana Žaka Bertrāna]] valdība pieņēma 90. likumprojektu, ar kuru tika likvidēta Likumdošanas padome un Likumdošanas asambleja tika pārdēvēta par &quot;Nacionālo asambleju&quot;, kas atbilst [[Klusā revolūcija (Kvebeka)|Klusās revolūcija]]s laikā valdošajam nacionālismam. Pirms 1968. gada bija bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi likvidēt Likumdošanas padomi, kas bija analoga [[Kanādas Senāts|Kanādas Senātam]].

1978. gadā pirmo reizi tika ieviestas televīzijas kameras parlamentāro debašu pārraidīšanai. Sienu krāsa tika mainīta atbilstoši televīzijas vajadzībām, un zaļā zāle (''salon vert'') kļuva par zilo zāli (''salon bleu'').

1984. gadā [[Kanādas Bruņotie spēki|Kanādas Bruņoto spēku]] [[kaprālis]] [[Denī Lortī]] iebruka [[Parlamenta ēka (Kvebeka)|Parlamenta ēkā]] un atklāja uguni, nogalinot trīs valdības darbiniekus un ievainojot vēl trīspadsmit. Lortī paredzētais mērķis bija premjerministrs [[Renē Leveks]] un viņa [[Kvebekiešu partija]]s vadītā valdība. Tomēr Lortī ieradās aptuveni 15 minūtes agrāk, un Asamblejas sēžu zāle joprojām bija lielākoties tukša, nevienu politiķi nesašāva. Lortī padevās policijai dažas stundas vēlāk.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Canadian Parliamentary Review - Article|url=http://www.revparl.ca/english/issue.asp?art=603&amp;param=110|access-date=2021-06-13|website=www.revparl.ca}}&lt;/ref&gt;

== Parlamenta ēka ==
[[Attēls:QuebecParlementTourny.jpg|thumb|left|Turnī strūklaka uz austrumiem no Parlamenta ēkas]]
Parlamenta ēka, kas celta laikā no 1877. līdz 1886. gadam, raksturo Napoleona III jeb [[Otrās impērijas stils|Otrās impērijas arhitektūras stilu]],&lt;ref&gt;[http://www.assnat.qc.ca/en/visiteurs/renseignements-utiles.html Useful Information – National Assembly of Quebec]. Assnat.qc.ca (2012. gada 29. oktobrī). Skatīts 2013. gada 12. jūlijā.&lt;/ref&gt; kas bija populārs prestižām ēkām gan Eiropā (īpaši Francijā, kur šis stils radās), gan [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] 19. gadsimta otrajā pusē.

Lai gan Kvebekas Parlamenta ēka pēc izskata ir nedaudz atturīgāka un tai nav iespaidīga centrālā zvanu torņa, tai ir noteikta līdzība ar [[Filadelfijas rātsnams|Filadelfijas rātsnamu]], vēl vienu Otrās impērijas celtni [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kas tika uzcelta tajā pašā periodā. Lai gan ēkas simetriskais izkārtojums ar frontālu pulksteņa torni vidū ir raksturīgs britu mantojuma likumdošanas iestādēm, tiek uzskatīts, ka arhitektūras stils ir unikāls starp parlamenta ēkām citās Kanādas provinču galvaspilsētās. Tās fasāde veido [[Panteons (reliģija)|panteonu]], kas attēlo nozīmīgus Kvebekas vēstures notikumus un cilvēkus.

1936. gadā [[Moriss Diplesī]] Likumdošanas asamblejas sēžu zālē pakāra [[Krucifikss|krucifiksu]]. Tas tur karājās 83 gadus, līdz tika noņemts 2019. gada 10. jūlijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/canada/montreal/crucifix-removed-national-assembly-from-blue-room-1.5205352|title=Crucifix removed from National Assembly's Blue Room|date=July 9, 2019|work=[[CBC News]]|access-date=2019-07-14}}&lt;/ref&gt;

Blakus Parlamenta ēkām tika uzbūvētas papildu ēkas:
* ''Édifice André-Laurendeau'' būvēja no 1935. līdz 1937. gadam, lai tajā izvietotu Transporta ministriju.
* ''Édifice Honoré-Mercier'' būvēja no 1922. līdz 1925. gadam, lai tajā izvietotu Valsts kases (Finanšu) ministrijas, ģenerālprokurora un Nacionālās asamblejas ģenerālsekretāra birojus.
* ''Édifice Jean-Antoine-Panet'' būvēja no 1931. līdz 1932. gadam Lauksaimniecības ministrijas vajadzībām.
* ''Édifice Pamphile-Le May'' ēku būvēja no 1910. līdz 1915. gadam Nacionālās asamblejas bibliotēkas, dažādu citu valdības iestāžu un Izpildpadomes vajadzībām.

== Vēlēšanas ==
Vispārējās vēlēšanas Kvebekā notiek ik pēc četriem gadiem vai biežāk. Kopš 2014. gada Nacionālajai asamblejas sasaukumiem ir noteikts četru gadu pilnvaru termiņš, un vēlēšanas notiek ne vēlāk kā &quot;ceturtā kalendārā gada oktobra pirmajā pirmdienā pēc gada, kas ietver iepriekšējās likumdevējas varas pēdējo dienu&quot;.&lt;ref name=&quot;Election Act&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=An Act to amend the Election Act for the purpose of establishing fixed-date elections|date={{dat|2013||||bez}}|url=http://www2.publicationsduquebec.gouv.qc.ca/dynamicSearch/telecharge.php?type=5&amp;file=2013C13A.PDF }}&lt;/ref&gt; Tomēr [[Kvebekas leitnantgubernators]], rīkojoties pēc [[Kvebekas premjerministrs|Kvebekas premjerministra]] ieteikuma, var atlaist likumdevēju un izsludināt vēlēšanas agrāk. Ikviens Kanādas pilsonis, kurš ir vismaz 18 gadus vecs un vismaz sešus mēnešus ir dzīvojis Kvebekā, var tikt iekļauts vēlēšanu sarakstā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.pes.electionsquebec.qc.ca/services/PES0804A.inscrire.lep/index.php |title=Application for entry on Québec's permanent list of electors |website=élections Québec}}&lt;/ref&gt;

Parasti leitnantgubernators uzaicina tās politiskās partijas vadītāju, kurai ir vislielākais ievēlēto kandidātu skaits asamblejā, veidot valdību un ieņemt premjerministra amatu.

Kvebekas teritorija ir sadalīta 125 vēlēšanu apgabalos. Katrā apgabalā [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritārās vēlēšanās]] tiek ievēlēts kandidāts, kurš saņem visvairāk balsu, un viņš kļūst par Nacionālās asamblejas deputātu. To sauc par [[Vienkāršā vairākuma sistēma|vienkāršā vairākuma sistēmu]] (''First-Past-The-Post''). Tas mēdz radīt ievērojamas atšķirības iegūto vietu skaitā salīdzinājumā ar tautas balsojumu, ko, iespējams, vislabāk ilustrē 1966. gada (nepareizs uzvarētāja rezultāts), 1970. gada (viltus vairākuma rezultāts), 1973. gada un 1998. gada vēlēšanas (nepareizs uzvarētājs un viltus vairākuma rezultāts).

Kvebekas vispārējo vēlēšanu rezultāti kopš 1970. gadiem ir bijuši svārstīgi, izraisot lielu partiju mandātu mainību asamblejā. Līdz ar to esošās politiskās partijas bieži vien zaudē vairāk nekā pusi savu vietu, parādoties jaunām vai opozīcijas politiskajām partijām. Piemēram, 1970. un 1973. gada vēlēšanās notika [[Nacionālā savienība (Kvebeka)|Nacionālās savienība]]s sabrukums un [[Kvebekiešu partija]]s popularitātes pieaugums, kas pie varas nāca 1976. gadā. 1985. un 1994. gada vēlēšanās liberāļi guva un zaudēja varu ar pārliecinošiem vēlēšanu rezultātiem. 2018. gada vēlēšanās pie varas nāca &quot;[[Koalīcija Kvebekas nākotnei]]&quot;, kas pirmo reizi pārņēma varu Kvebekā.

== Procedūras ==
Viens no Nacionālās asamblejas deputātiem tiek ievēlēts par [[Kvebekas Nacionālās asamblejas prezidents|Asamblejas prezidentu]] (amatu, ko lielākajā daļā citu [[Vestminsteras sistēma]]s parlamentos sauc par [[spīkers|spīkeru]]). Jebkurš asamblejas deputāts ir tiesīgs kandidēt vēlēšanās, izņemot partiju līderus un kabineta ministrus. Vēlēšanas ir jaunizveidotās asamblejas pirmais darba kārtības punkts. Tās notiek aizklāti balsojot visiem deputātiem, nepieciešamības gadījumā veicot vairākas balsošanas kārtas, pirms viens kandidāts iegūst balsu vairākumu.&lt;ref&gt;[http://www.assnat.qc.ca/Media/Process.aspx?MediaId=ANQ.Vigie.Bll.DocumentGenerique_14793&amp;amp;process=Default&amp;amp;token=ZyMoxNwUn8ikQ+TRKYwPCjWrKwg+vIv9rjij7p3xLGTZDmLVSmJLoqe/vG7/YWzz.html ''La procédure parliamentaire du Québec'', 3&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; édition (Québec: Assemblée nationale du Québec, 2012), 140.—147. lpp.]&lt;/ref&gt;

Asamblejas prezidents ir parlamentāro debašu starp valdības locekļiem un opozīcijas locekļiem šķīrējtiesnesis. Lai deputāts varētu uzrunāt asambleju, viņam ir jāuzstājas ar prezidenta starpniecību. Prezidents parasti ir valdošās partijas biedrs.

Nacionālās asamblejas sēdes tiek pārraidītas visā Kvebekas teritorijā kabeļtelevīzijas tīklā ''[[Canal de l'Assemblée nationale]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:Parlamenti]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas parlamenti]]
[[Kategorija:Kvebekas politika]]
[[Kategorija:Kvebeka]]
[[Kategorija:Kanāda]]</text>
      <sha1>ovqugeu71o8afe5jxffl9gxwwhflt54</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kvebekas nacionālā asambleja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634686</id>
    <redirect title="Kvebekas Nacionālā asambleja" />
    <revision>
      <id>4486144</id>
      <timestamp>2026-06-24T20:09:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kvebekas Nacionālā asambleja]]</comment>
      <origin>4486144</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="k9592lrk0q23gzrw9yb1mqdfsnao83u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kvebekas Nacionālā asambleja]]</text>
      <sha1>k9592lrk0q23gzrw9yb1mqdfsnao83u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Assemblée nationale du Québec</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634687</id>
    <redirect title="Kvebekas Nacionālā asambleja" />
    <revision>
      <id>4486146</id>
      <timestamp>2026-06-24T20:10:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kvebekas Nacionālā asambleja]]</comment>
      <origin>4486146</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="k9592lrk0q23gzrw9yb1mqdfsnao83u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kvebekas Nacionālā asambleja]]</text>
      <sha1>k9592lrk0q23gzrw9yb1mqdfsnao83u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>National Assembly of Quebec</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634688</id>
    <redirect title="Kvebekas Nacionālā asambleja" />
    <revision>
      <id>4486147</id>
      <timestamp>2026-06-24T20:11:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kvebekas Nacionālā asambleja]]</comment>
      <origin>4486147</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="k9592lrk0q23gzrw9yb1mqdfsnao83u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kvebekas Nacionālā asambleja]]</text>
      <sha1>k9592lrk0q23gzrw9yb1mqdfsnao83u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Patriks Mucenieks</title>
    <ns>3</ns>
    <id>634689</id>
    <revision>
      <id>4486173</id>
      <timestamp>2026-06-24T20:21:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4486173</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="185" sha1="8714xdx10lnbjz6xzj81vvnz07fxb4u" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Patriks Mucenieks}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST)</text>
      <sha1>8714xdx10lnbjz6xzj81vvnz07fxb4u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kvebekas Likumdošanas asambleja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634690</id>
    <redirect title="Kvebekas Nacionālā asambleja" />
    <revision>
      <id>4486195</id>
      <timestamp>2026-06-24T21:10:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kvebekas Nacionālā asambleja]]</comment>
      <origin>4486195</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="k9592lrk0q23gzrw9yb1mqdfsnao83u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kvebekas Nacionālā asambleja]]</text>
      <sha1>k9592lrk0q23gzrw9yb1mqdfsnao83u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Assemblée législative du Québec</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634691</id>
    <redirect title="Kvebekas Nacionālā asambleja" />
    <revision>
      <id>4486196</id>
      <timestamp>2026-06-24T21:11:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kvebekas Nacionālā asambleja]]</comment>
      <origin>4486196</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="k9592lrk0q23gzrw9yb1mqdfsnao83u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kvebekas Nacionālā asambleja]]</text>
      <sha1>k9592lrk0q23gzrw9yb1mqdfsnao83u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Legislative Assembly of Quebec</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634692</id>
    <redirect title="Kvebekas Nacionālā asambleja" />
    <revision>
      <id>4486197</id>
      <timestamp>2026-06-24T21:12:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kvebekas Nacionālā asambleja]]</comment>
      <origin>4486197</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="k9592lrk0q23gzrw9yb1mqdfsnao83u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kvebekas Nacionālā asambleja]]</text>
      <sha1>k9592lrk0q23gzrw9yb1mqdfsnao83u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1976. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634693</id>
    <revision>
      <id>4486216</id>
      <timestamp>2026-06-24T23:12:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Gadukaste-citi2|1976|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[1976. gads|1976]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOC limit|limit=2}} {{KGVT|1976}}  [[Attēls:Viking2lander1.jpg|thumb|right|280px| ''[[Viking 2]]'' uz Marsa virsmas]] [[Attēls:FP2A3947 (23497687188).jpg|thumb|right|200px| Kosmosa kuģa ''[[TKS (kosmosa kuģis)|TKS]]'' nolaižamais aparāts]]  == Hronoloģija == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — ar nesējraķ...</comment>
      <origin>4486216</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20590" sha1="bwyx2f65aucmbbm8aq0gqqkkzy6b8zs" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|1976|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[1976. gads|1976]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOC limit|limit=2}}
{{KGVT|1976}}

[[Attēls:Viking2lander1.jpg|thumb|right|280px| ''[[Viking 2]]'' uz Marsa virsmas]]
[[Attēls:FP2A3947 (23497687188).jpg|thumb|right|200px| Kosmosa kuģa ''[[TKS (kosmosa kuģis)|TKS]]'' nolaižamais aparāts]]

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-787]]'' (''Ceļina-O № 27'').
* [[7. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-788]]'' (''Zenit-4MK № 54'').
* [[15. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Titan IIIE / Star 37]]'' palaista Saules izpētes zonde ''[[Helios-B]]''.
* [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Delta 2914]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Communications Technology Satellite|CTX]]'' (''Hermes'').
* [[20. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas un sakaru pavadonis ''[[Kosmos-789]]'' (''Parus № 5'').
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Molņija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molņija-1K № 32]]'' (''Molņija-1K № 40L'');
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-790]]'' (''Ceļina-O № 30'').
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaisti militārie sakaru pavadoņi ''[[Strela-1M|Kosmos-791 — 798]]'' (''Strela-1M'').
* [[29. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-799]]'' (''Zenit-2M № 64'').
** ar nesējraķeti ''[[Atlas-SLV3D Centaur-D1AR]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Intelsat IVA F-2]]''.

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-800]]'' (''Zaļiv № 20'').
* [[4. februāris]] — nesējraķetes ''[[M-3C]]'' avārijā zaudēta rentgenstaru orbitālā observatorija ''[[Corsa A]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-801]]'' (''DS-P1-I № 17'').
* [[11. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-802]]'' (''Zenit-4MK № 55'').
* [[12. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists pretpavadoņu ieroču mērķa pavadonis ''[[Kosmos-803]]'' (''DS-P1-M № 8'').
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists pretpavadoņu ieroča pavadonis ''[[Kosmos-804]]'' (''IS-A № 1'').
* [[19. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Thor-LV2F Burner-2A]]'' palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis ''[[OPS 5140]]'' (''DMSP-5C F3'');
** ar nesējraķeti ''[[Delta-2914]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Marisat F1]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-805]]'' (''Jantarj-2K № 4'').
* [[29. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[N-I]]'' palaists jonosfēras pētījumu pavadonis ''[[Ionospheric Sounding Satellite]]'' (''Ume'').

=== Marts ===
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-806]]'' (''Zenit-4MK № 56'').
* [[11. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Molņija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molņija-1K № 33]]'' (''Molņija-1K № 39L'').
* [[12. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-807]]'' (''Taifun-1 № 3'').
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Titan III(23)C]]'' palaisti pavadoņi ''[[LES-8]]'', ''[[LES-9]]'', ''[[SOLRAD 11A]]'', ''[[SOLRAD 11B]]''.
* [[16. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-808]]'' (''Celina-D № 9'').
* [[18. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-809]]'' (''Zenit-2M № 65'').
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Molņija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molņija-1K № 34]]'' (''Molņija-1K № 42L'').
* [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Titan III(24)B Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 7600]]'' (''KH-8 46''; ''Gambit-3 4346'').
* [[26. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-810]]'' (''Zenit-4MK № 57'');
** ar nesējraķeti ''[[Delta-3914]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Satcom 2]]''.
* [[31. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-811]]'' (''Zenit-4MT № 10'').

=== Aprīlis ===
* [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-812]]'' (''Ceļina-O № 31'').
* [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[Meteor-1 24]]''.
* [[9. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-813]]'' (''Zenit-2M № 66'').
* [[13. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists pretpavadoņu ieroča pavadonis ''[[Kosmos-814]]'' (''IS-A № 2'').
* [[22. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Delta 2914]]'' palaists militārais sakaru pavadonis ''[[ATO 3A]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-815]]'' (''Zenit-4MK № 58'');
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-816]]'' (''Taifun-2 № 1'').
* [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas F MSD]]'' palaisti 3 elektronisko signālu izlūkošanas pavadoņi ''[[Naval Ocean Surveillance System|OPS 6431]]'' (''NOSS 1'', ''Parcae 1'').

=== Maijs ===
* [[4. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Delta 2913 / Star-24]]'' palaists ģeodēzijas lāzera reflektora pavadonis ''[[LAGEOS 1]]''.
* [[5. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-817]]'' (''Zenit-4MK № 59'').
* [[12. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Molņija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molņija-3 № 5]]'' (''Molņija-3 № 16L'').
* [[13. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas SLV-3D Centaur-D1AR]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Comstar 1A]]'' (''D1'').
* [[15. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists meteoroloģijas un Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Meteor-Priroda 2-1]]'' (''Meteor-1 № 25'').
* [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-818]]'' (''DS-P1-Ju № 78'').
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-819]]'' (''Zenit-2M № 67'').
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-820]]'' (''Zenit-4MKT № 2'').
* [[22. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Scout B-1]]'' palaists jonosfēras pētījumu pavadonis ''[[Wideband (pavadonis)|Wideband]]'' (''P76-5'').
* [[26. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-821]]'' (''Zenit-4MK № 60'').
* [[28. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-822]]'' (''Taifun-1 № 5'').

=== Jūnijs ===
* [[2. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Titan III(34)B]]'' palaists militārais sakaru pavadonis ''[[OPS 7837]]'' (''Quasar 1''; ''[[Satellite Data System|SDS]] 1'');
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-823]]'' (''Zaļiv № 21'').
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-824]]'' (''Zenit-4MK № 61'').
* [[10. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Delta-2914]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Marisat F2]]''.
* [[15. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaisti militārie sakaru pavadoņi ''[[Strela-1M|Kosmos-825 — 832]]'' (''Strela-1M'').
* [[16. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-833]]'' (''Zenit-4MK № 62'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Proton-K]]'' palaista orbitālā stacija ''[[Salļut 5]]'' (''Almaz OPS-3'').
** zonde ''[[Viking 1]]'' iegāja Marsa orbītā.
* [[24. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-834]]'' (''Zenit-2M № 68'').
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Titan III(23)C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 2112]]'' (''DSP 6'').
* [[29. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-835]]'' (''Zenit-4MK № 62'').
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais sakaru pavadonis ''[[Kosmos-836]]'' (''Strela-2M № 12'').

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Molņija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Kosmos 837]]'' (''[[Molņija-2]]''), bet augšējās pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepiemērotā orbītā.
* [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-838]]'' (''US-P № 3'').
* [[6. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz (nesējraķešu saime)|Sojuz]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-21]]'', apkalpe: [[Boriss Volinovs]], [[Vitālijs Žolobovs]].
* [[7. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz-21]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Saļut-5]]''.
* [[8. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Titan IIID]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[OPS 4699]]'' (''KH-9 12''; ''Hexagon 1212''), ''[[OPS 5366]]'' (''Ursala 3''; ''P-11 4430''), ''[[OPS 3986]]'' (''S3 3''; ''S74-2'');
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists pretpavadoņu ieroču mērķa pavadonis ''[[Kosmos-839]]'' (''DS-P1-M № 9'');
** ar nesējraķeti ''[[Delta-2914]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Palapa A1]]'' (pirmais Indijas pavadonis).
* [[14. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-840]]'' (''Zenit-2M № 69'').
* [[15. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais sakaru pavadonis ''[[Kosmos-841]]'' (''Strela-2M № 13'').
* [[20. jūlijs]] — ''[[Viking 1]]'' nolaižamais aparāts nosēdās uz Marsa virsmas.
* [[21. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists ģeodēzijas pavadonis ''[[Kosmos-842]]'' (''Sfera № 15'');
** ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists pretpavadoņu ieroča pavadonis ''[[Kosmos-843]]'' (''IS-A № 3'').
* [[22. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-844]]'' (''Jantarj-2K № 5'');
** ar nesējraķeti ''[[Atlas SLV-3D Centaur-D1AR]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Comstar 1B]]'' (''D2'').
* [[23. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Molņija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molņija-1K № 35]]'' (''Molņija-1K № 43L'').
* [[27. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-845]]'' (''Celina-O № 32'');
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists Saules starojuma pētniecības pavadonis ''[[Interkosmos-16]]'' (''DS-U3-IK № 6'').
* [[29. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Delta 2310]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[NOAA-5]]'' (''ITOS-H'');
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-846]]'' (''Zaļiv № 22'').

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-847]]'' (''Zeņit-4MK № 64'').
* [[6. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Titan III(34)B]]'' palaists militārais sakaru pavadonis ''[[OPS 7940]]'' (''Quasar 2''; ''[[Satellite Data System|SDS]] 2'').
* [[7. augusts]] — zonde ''[[Viking 2]]'' iegāja Marsa orbītā.
* [[9. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Proton-K / Blok-D]]'' palaists Mēness nolaižamais aparāts ar paraugu atgādāšanas moduli ''[[Luna-24]]'' (''Je-8-5M № 413'').
* [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-848]]'' (''Zenit-2M № 70'').
* [[14. augusts]] — zonde ''[[Luna-24]]'' iegāja Mēness orbītā.
* [[18. augusts]]:
** nolaižamais aparāts ''[[Luna-24]]'' nosēdās uz Mēness virsmas;
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-849]]'' (''DS-P1-I № 18'').
* [[19. augusts]] — ''[[Luna-24]]'' pacelšanās pakāpe ar grunts paraugiem startēja no Mēness virsmas.
* [[22. augusts]] — ''[[Luna-24]]'' kapsula ar Mēness grunts paraugiem nolaidās uz Zemes.
* [[24. augusts]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz-21]]'' (apkalpe: [[Boriss Volinovs]], [[Vitālijs Žolobovs]]) atvienojās no stacijas ''[[Saljut-5]]'' un nolaidās uz zemes.
* [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-850]]'' (''DS-P1-Ju № 79'').
* [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-851]]'' (''Celina-D № 10'').
* [[28. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-852]]'' (''Zeņit-4MK № 65'').
* [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Feng Bao 1]]'' palaists pavadonis ''[[JSSW-3]]'' (''CK 3'').

=== Septembris ===
* [[1. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Molņija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Kosmos 853]]'' (''[[Molņija-2]]''), bet augšējās pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepiemērotā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Scout D1]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Triad 3]]'' (''[[Transit|TIP]] 3'').
* [[3. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-854]]'' (''Zeņit-4MK № 66'');
** ''[[Viking 2]]'' nolaižamais aparāts nosēdās uz Marsa virsmas.
* [[11. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Thor-LV2F Star-37XE Star-37-S-ISS]]'' palaists militārais meteoroloģijas pavadonis ''[[OPS 5721]]'' (''DMSP-5D1 F1'');
** ar nesējraķeti ''[[Proton-K / Blok-DM]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Raduga-2]]'' (''Gran № 12L'').
* [[15. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz (nesējraķešu saime)|Sojuz]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-22]]'' autonomā lidojumā; apkalpe: [[Valērijs Bikovskis]], [[Vladimirs Aksjonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Titan III(24)B Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 8533]]'' (''KH-8 47''; ''Gambit-3 4347'').
* [[21. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-855]]'' (''Zenit-4MT № 11'').
* [[22. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-856]]'' (''Zenit-2M № 71'').
* [[23. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz-22]]'' (apkalpe: [[Valērijs Bikovskis]], [[Vladimirs Aksjonovs]]) nolaidās uz zemes.
* [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-857]]'' (''Zenit-4MK № 67'').
* [[29. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais sakaru pavadonis ''[[Kosmos-858]]'' (''Strela-2M № 14'').

=== Oktobris ===
* [[4. oktobris]] — nesējraķetes ''[[Sojuz-U]]'' avārijā zaudēts militārais pavadonis ''[[Zenit-4MKT № 3]]''.
* [[10. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-859]]'' (''Zenit-4MK № 68'').
* [[14. oktobris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz (nesējraķešu saime)|Sojuz]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-23]]'', apkalpe: [[Vjačeslavs Zudovs]], [[Valērijs Roždestvenskis]];
** ar nesējraķeti ''[[Delta-2914]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Marisat F3]]''.
* [[15. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[Meteor-1 № 26]]'' (''Meteor-1 № 35L'').
* [[16. oktobris]] — kosmosa kuģim ''[[Sojuz-23]]'' neizdevās saslēgties ar orbitālo staciju ''[[Saļut-5]]''; tas nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Vjačeslavs Zudovs]], [[Valērijs Roždestvenskis]].
* [[17. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-860]]'' (''US-A № 12'').
* [[21. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-861]]'' (''US-A № 13'').
* [[22. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Molņija-M / Blok 2BL]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-862]]'' (''US-K № 5'').
* [[25. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-863]]'' (''Zenit-4MK № 69'').
* [[26. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Proton-K / Blok-DM]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Ekran-1]]'' (''Ekran № 11L'').
* [[29. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas un sakaru pavadonis ''[[Kosmos-864]]'' (''Parus № 6'').

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-865]]'' (''Zenit-2M № 72'').
* [[10. novembris]] — nesējraķetes ''[[Feng Bao 1]]'' avārijā zaudēts eksperimentu pavadonis ''[[JSSW]]''.
* [[11. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-866]]'' (''Zenit-4MK № 70'').
* [[23. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-867]]'' (''Zenit-6U № 1'').
* [[25. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Molņija-M / Blok-SO-L]]'' palaists Saules un magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[Prognoz-5]]''.
* [[26. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-868]]'' (''US-P № 4'').
* [[29. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists bezpilota kosmosa kuģis ''[[Kosmos-869]]'' (''Sojuz 7K-S'').

=== Decembris ===
* [[2. decembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-870]]'' (''Celina-O № 33'');
** ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-2 № 16]]''.
* [[7. decembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2A]]'' palaists militārais pavadonis ''[[FSW-0 2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaisti militārie sakaru pavadoņi ''[[Strela-1M|Kosmos-871 — 878]]'' (''Strela-1M'').
* [[9. decembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-879]]'' (''Zenit-2M № 73'').
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists pretpavadoņu ieroču mērķa pavadonis ''[[Kosmos-880]]'' (''DS-P1-M № 10'').
* [[15. decembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Proton-K]]'' palaisti kosmosa kuģa ''[[TKS (kosmosa kuģis)|TKS]]'' bezpilota nolaižamie aparāti ''[[Kosmos-881]]'' un ''[[Kosmos-882]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-883]]'' (''Cikada № 1'').
* [[17. decembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-884]]'' (''Zenit-4MK № 71'');
** bezpilota kosmosa kuģis ''[[Kosmos-869]]'' nolaidās uz zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-885]]'' (''Taifun № 2'').
* [[19. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Titan IIID]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 5705]]'' (''KH-11 1''; ''Kennen 1'').
* [[27. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists pretpavadoņu ieroča pavadonis ''[[Kosmos-886]]'' (''IS-A № 4'').
* [[28. decembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Molņija-M / Blok-BL]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molņija-3 № 17L]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas un sakaru pavadonis ''[[Kosmos-887]]'' (''Parus № 7'').

== Dzimuši ==
* [[5. februāris]] — [[Endrū Morgans]] (''Andrew R. Morgan''), ASV kosmonauts
* [[9. aprīlis]] — [[Serēna Aunjona-Čenselora]] (''Serena Auñón-Chancellor''), ASV kosmonaute
* [[22. aprīlis]] — [[Jeļena Serova]] (''Елена Олеговна Серова''), Krievijas kosmonaute
* [[30. aprīlis]] — [[Viktors Glovers]] (''Victor Glover''), ASV kosmonauts
* [[3. maijs]] — [[Aleksanders Gersts]] (''Alexander Gerst''), Vācijas kosmonauts
* [[27. septembris]] — [[Luka Parmitāno]] (''Luca Parmitano''), Itālijas kosmonauts
* [[19. oktobris]] — [[Ko Sans]] (고산, ''Ko San''), Dienvidkorejas pētnieks, kosmonauta dublieris
* Novembris (nezināms datums) — [[Džans Lu]] (张陆, ''Zhāng Lù'') Ķīnas kosmonauts


{{Kosmonautikas gadi}}
&lt;!--{{1976. gada orbitālie starti}}--&gt;

[[Kategorija:1976. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>bwyx2f65aucmbbm8aq0gqqkkzy6b8zs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:William Rehtworc</title>
    <ns>3</ns>
    <id>634694</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Northwegiscre nasu" />
    <revision>
      <id>4486226</id>
      <timestamp>2026-06-25T01:14:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mfield</username>
        <id>25789</id>
      </contributor>
      <comment>Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:William Rehtworc]] uz [[Dalībnieka diskusija:Northwegiscre nasu]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/William Rehtworc|William Rehtworc]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Northwegiscre nasu|Northwegiscre nasu]]&quot;</comment>
      <origin>4486226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54" sha1="g2qyx7etd96xlxltl8xrednywwxqhqw" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Northwegiscre nasu]]</text>
      <sha1>g2qyx7etd96xlxltl8xrednywwxqhqw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skotijas pašvaldību apgabali</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634695</id>
    <redirect title="Skotijas pašvaldības apgabali" />
    <revision>
      <id>4486264</id>
      <timestamp>2026-06-25T06:14:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Skotijas pašvaldības apgabali]]</comment>
      <origin>4486264</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45" sha1="hyykk1sh1scqvff04tao22i1n0lq569" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Skotijas pašvaldības apgabali]]</text>
      <sha1>hyykk1sh1scqvff04tao22i1n0lq569</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Žūpu Bērtulis izrāde 1868.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>634696</id>
    <revision>
      <id>4486278</id>
      <timestamp>2026-06-25T06:58:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>no https://www.literatura.lv/en/persons/aleksandrs-johans-stenders {{NA-70}}</comment>
      <origin>4486278</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="95" sha1="bmaqtnjxkm1agbkf1q8dcm9j2mj2aa9" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
no https://www.literatura.lv/en/persons/aleksandrs-johans-stenders {{NA-70}}</text>
      <sha1>bmaqtnjxkm1agbkf1q8dcm9j2mj2aa9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Citadele (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634697</id>
    <redirect title="Rīgas citadele" />
    <revision>
      <id>4486283</id>
      <timestamp>2026-06-25T07:18:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rīgas citadele]]</comment>
      <origin>4486283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="jl2d5kdb7pd16aabta1n80n9fgyzsby" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rīgas citadele]]</text>
      <sha1>jl2d5kdb7pd16aabta1n80n9fgyzsby</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Aberdīnšīra</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634698</id>
    <revision>
      <id>4486289</id>
      <timestamp>2026-06-25T07:32:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Aberdīnšīra | top    = 57.75 | bottom = 56.70 | left   = -3.85 | right  = -1.70 | image  = Aberdeenshire UK location map.svg | image1 = Aberdeenshire UK relief location map.jpg }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}  [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Aberdīnšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Aberdīnšīra]] &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4486289</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="396" sha1="t9r1j90xemd1a0spvh510xluy5nracd" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Aberdīnšīra
| top    = 57.75
| bottom = 56.70
| left   = -3.85
| right  = -1.70
| image  = Aberdeenshire UK location map.svg
| image1 = Aberdeenshire UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Aberdīnšīra]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Aberdīnšīra]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>t9r1j90xemd1a0spvh510xluy5nracd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634699</id>
    <revision>
      <id>4486291</id>
      <timestamp>2026-06-25T07:33:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes]]</comment>
      <origin>4486291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57" sha1="ir3fi8skjmsc81focp5qtwq8svqg6de" xml:space="preserve">[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes]]</text>
      <sha1>ir3fi8skjmsc81focp5qtwq8svqg6de</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Jekabs Nimanis</title>
    <ns>3</ns>
    <id>634700</id>
    <revision>
      <id>4486306</id>
      <timestamp>2026-06-25T08:13:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4486306</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="7tndlcm6gga7cqf696rjx6ci57q5gdw" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Jekabs Nimanis}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 11.13 (EEST)</text>
      <sha1>7tndlcm6gga7cqf696rjx6ci57q5gdw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Angusa</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634701</id>
    <revision>
      <id>4486312</id>
      <timestamp>2026-06-25T08:46:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Angusa | top    = 57 | bottom = 56.4 | left   = -3.5 | right  = -2.4 | image  = Angus UK location map.svg | image1 = Angus UK relief location map.jpg }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}  [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Angusa]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Angusa]] &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4486312</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="350" sha1="1gs3llb6wkf18oz8rv20sa2izj8lbh5" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Angusa
| top    = 57
| bottom = 56.4
| left   = -3.5
| right  = -2.4
| image  = Angus UK location map.svg
| image1 = Angus UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Angusa]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Angusa]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>1gs3llb6wkf18oz8rv20sa2izj8lbh5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Austrumdanbārtonšīra</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634702</id>
    <revision>
      <id>4486316</id>
      <timestamp>2026-06-25T08:53:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Austrumdanbārtonšīra | top    = 56.08 | bottom = 55.88 | left   = -4.42 | right  = -4.03 | image  = East Dunbartonshire UK location map.svg | image1 = East Dunbartonshire UK relief location map.jpg }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}  [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Austrumdanbārtonšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Austrumdanbārtonšīra]] &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4486316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="435" sha1="90hisp0j0manvab9xqi1xvxxwke6qam" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Austrumdanbārtonšīra
| top    = 56.08
| bottom = 55.88
| left   = -4.42
| right  = -4.03
| image  = East Dunbartonshire UK location map.svg
| image1 = East Dunbartonshire UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Austrumdanbārtonšīra]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Austrumdanbārtonšīra]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>90hisp0j0manvab9xqi1xvxxwke6qam</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kostomarovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634703</id>
    <redirect title="Mikola Kostomarovs" />
    <revision>
      <id>4486319</id>
      <timestamp>2026-06-25T08:55:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Mikola Kostomarovs]]</comment>
      <origin>4486319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="ki57lb1bi4nfri1cetu3avt76uckhz3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mikola Kostomarovs]]</text>
      <sha1>ki57lb1bi4nfri1cetu3avt76uckhz3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Austrumēršīra</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634704</id>
    <revision>
      <id>4486322</id>
      <timestamp>2026-06-25T08:57:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Austrumēršīra | top    = 55.8 | bottom = 55.1 | left   = -4.7 | right  = -3.9 | image  = East Ayrshire UK location map.svg | image1 = East Ayrshire UK relief location map.jpg }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}  [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Austrumēršīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Austrumēršīra]] &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4486322</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="398" sha1="buhp9yn0adahu25iirl1aefwot08i1a" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Austrumēršīra
| top    = 55.8
| bottom = 55.1
| left   = -4.7
| right  = -3.9
| image  = East Ayrshire UK location map.svg
| image1 = East Ayrshire UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Austrumēršīra]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Austrumēršīra]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>buhp9yn0adahu25iirl1aefwot08i1a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daudzšūnu dzīvnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634705</id>
    <redirect title="Īstie daudzšūņi" />
    <revision>
      <id>4486333</id>
      <timestamp>2026-06-25T09:20:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Emilsmikulis</username>
        <id>120095</id>
      </contributor>
      <comment>Emilsmikulis pārvietoja lapu [[Daudzšūnu dzīvnieki]] uz [[Īstie daudzšūņi]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4486333</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="abnblureq9pftpodgj6iofbh627fi8h" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Īstie daudzšūņi]]</text>
      <sha1>abnblureq9pftpodgj6iofbh627fi8h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Smile</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634706</id>
    <revision>
      <id>4486358</id>
      <timestamp>2026-06-25T10:16:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''The Smile'' | Attēls = The Smile 30 January 2022 - 3.png | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2022. gadā | Fons = grupa | Vieta =  | Žanrs = [[ārtroks]]&lt;br /&gt;[[postpankroks]] | Gadi = 2018—pašlaik | Izdevējkompānija = [[XL Recordings|XL]] | Mlapa = [http://thesmiletheband.com/ thesmiletheband.com] | Dalībnieki = * [[Toms Jorks]] * [[Džonijs Grīnvuds]] * [[Toms Skiners]] }} ''''...</comment>
      <origin>4486358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2316" sha1="3icm66g2tui9l1jor18mj8jtpmppfik" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''The Smile''
| Attēls = The Smile 30 January 2022 - 3.png
| Att_izm = 230 px
| Apraksts = Grupas uzstāšanās 2022. gadā
| Fons = grupa
| Vieta = 
| Žanrs = [[ārtroks]]&lt;br /&gt;[[postpankroks]]
| Gadi = 2018—pašlaik
| Izdevējkompānija = [[XL Recordings|XL]]
| Mlapa = [http://thesmiletheband.com/ thesmiletheband.com]
| Dalībnieki = * [[Toms Jorks]]
* [[Džonijs Grīnvuds]]
* [[Toms Skiners]]
}}
'''''The Smile''''' ir [[Angļi|angļu]] [[rokgrupa]], kuras sastāvā ir [[Toms Jorks]] (vokāls, ģitāra, bass, taustiņinstrumenti), [[Džonijs Grīnvuds]] (ģitāra, bass, taustiņinstrumenti) un [[Toms Skiners]] (bungas). Kritiķi grupu salīdzinājuši ar Jorka un Grīnvuda grupu ''[[Radiohead]]'', taču ar izteiktākām [[Džezs|džeza]], [[Krautroks|krautroka]] un [[Progresīvais roks|progresīvā roka]] ietekmēm, kā arī brīvāku un mežonīgāku skanējumu.

''The Smile'' tika izveidota 2018. gadā un aktīvi strādāja [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu laikā 2020. un 2021. gadā. Grupa pārsteiguma veidā debitēja ar uzstāšanos, ko 2021. gada maijā straumēja [[Glastonberijas festivāls]]. 2022. gada sākumā ''The Smile'' izdeva sešus singlus un sniedza trīs koncertus Londonā, kas tika pārraidīti tiešraidē internetā. Maijā grupa izdeva savu debijas albumu ''A Light for Attracting Attention'', kas saņēma plašu kritiķu atzinību. Albumu producēja Naidžels Godričs, ilggadējais ''Radiohead'' producents.

2022. un 2023. gadā ''The Smile'' koncertēja Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī izdeva koncertierakstus ''The Smile (Live at Montreux Jazz Festival, July 2022)'' un ''Europe: Live Recordings 2022''. Grupas otrais studijas albums ''Wall of Eyes'', tika izdots 2024. gada janvārī, pēc kā sekoja Eiropas koncertturneja. Trešais albums ''Cutouts'', kas tika ierakstīts tajās pašās sesijās kā ''Wall of Eyes'', tika izdots 2024. gada oktobrī.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Mūzikas grupa-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Anglijas ārtroka grupas]]
[[Kategorija:Anglijas postpanka grupas]]
[[Kategorija:Radiohead]]</text>
      <sha1>3icm66g2tui9l1jor18mj8jtpmppfik</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4486359</id>
      <parentid>4486358</parentid>
      <timestamp>2026-06-25T10:17:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4486359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2319" sha1="kjktgepmb4h1iodgo5njt7q0f61nb0r" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''The Smile''
| Attēls = The Smile 30 January 2022 - 3.png
| Att_izm = 230 px
| Apraksts = Grupas uzstāšanās 2022. gadā
| Fons = grupa
| Vieta = 
| Žanrs = [[ārtroks]]&lt;br /&gt;[[postpankroks]]
| Gadi = 2018—pašlaik
| Izdevējkompānija = [[XL Recordings|XL]]
| Mlapa = [http://thesmiletheband.com/ thesmiletheband.com]
| Dalībnieki = * [[Toms Jorks]]
* [[Džonijs Grīnvuds]]
* [[Toms Skiners]]
}}
'''''The Smile''''' ir [[Angļi|angļu]] [[rokgrupa]], kuras sastāvā ir [[Toms Jorks]] (vokāls, ģitāra, bass, taustiņinstrumenti), [[Džonijs Grīnvuds]] (ģitāra, bass, taustiņinstrumenti) un [[Toms Skiners]] (bungas). Kritiķi grupu salīdzinājuši ar Jorka un Grīnvuda grupu ''[[Radiohead]]'', taču ar izteiktākām [[Džezs|džeza]], [[Krautroks|krautroka]] un [[Progresīvais roks|progresīvā roka]] ietekmēm, kā arī brīvāku un mežonīgāku skanējumu.

''The Smile'' tika izveidota 2018. gadā un aktīvi strādāja [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu laikā 2020. un 2021. gadā. Grupa pārsteiguma veidā debitēja ar uzstāšanos, ko 2021. gada maijā straumēja [[Glastonberijas festivāls]]. 2022. gada sākumā ''The Smile'' izdeva sešus singlus un sniedza trīs koncertus Londonā, kas tika pārraidīti tiešraidē internetā. Maijā grupa izdeva savu debijas albumu ''A Light for Attracting Attention'', kas saņēma plašu kritiķu atzinību. Albumu producēja Naidžels Godričs, ilggadējais ''Radiohead'' producents.

2022. un 2023. gadā ''The Smile'' koncertēja Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī izdeva koncertierakstus ''The Smile (Live at Montreux Jazz Festival, July 2022)'' un ''Europe: Live Recordings 2022''. Grupas otrais studijas albums ''Wall of Eyes'', tika izdots 2024. gada janvārī, pēc kā sekoja Eiropas koncertturneja. Trešais albums ''Cutouts'', kas tika ierakstīts tajās pašās sesijās kā ''Wall of Eyes'', tika izdots 2024. gada oktobrī.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}

* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Mūzikas grupa-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Anglijas ārtroka grupas]]
[[Kategorija:Anglijas postpanka grupas]]
[[Kategorija:Radiohead]]</text>
      <sha1>kjktgepmb4h1iodgo5njt7q0f61nb0r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Austrumlotiāna</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634707</id>
    <revision>
      <id>4486365</id>
      <timestamp>2026-06-25T10:50:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Austrumlotiāna | top    = 56.15 | bottom = 55.8 | left   = -3.1 | right  = -2.35 | image  = East Lothian UK location map.svg | image1 = East Lothian UK relief location map.jpg }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}  [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Austrumlotiāna]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Austrumlotiāna]] &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4486365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="395" sha1="g38k1h7bitszi4cw6b985sg84bvwhbr" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Austrumlotiāna
| top    = 56.15
| bottom = 55.8
| left   = -3.1
| right  = -2.35
| image  = East Lothian UK location map.svg
| image1 = East Lothian UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Austrumlotiāna]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Austrumlotiāna]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>g38k1h7bitszi4cw6b985sg84bvwhbr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Austrumrenfrūšīra</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634708</id>
    <revision>
      <id>4486366</id>
      <timestamp>2026-06-25T10:54:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Austrumrenfrūšīra | top    = 55.83 | bottom = 55.63 | left   = -4.57 | right  = -4.2 | image  = East Renfrewshire UK location map.svg | image1 = East Renfrewshire UK relief location map.jpg }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}  [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Austrumrenfrūšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Austrumrenfrūšīra]] &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4486366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="421" sha1="sngcxef1seskr6r0hxf66xasiscvqb1" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Austrumrenfrūšīra
| top    = 55.83
| bottom = 55.63
| left   = -4.57
| right  = -4.2
| image  = East Renfrewshire UK location map.svg
| image1 = East Renfrewshire UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Austrumrenfrūšīra]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Austrumrenfrūšīra]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>sngcxef1seskr6r0hxf66xasiscvqb1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Damfrīsa un Geloveja</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634709</id>
    <revision>
      <id>4486368</id>
      <timestamp>2026-06-25T10:56:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Damfrīsa un Geloveja | top    = 55.5 | bottom = 54.5 | left   = -5.25 | right  = -2.75 | image  = Dumfries and Galloway UK location map.svg | image1 = Dumfries and Galloway UK relief location map.jpg }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}  [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Damfrīsa un Geloveja]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Damfrīsa un Geloveja]] &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4486368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="431" sha1="f0r38o69jq8413ofz1mudq5tka0r1u1" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Damfrīsa un Geloveja
| top    = 55.5
| bottom = 54.5
| left   = -5.25
| right  = -2.75
| image  = Dumfries and Galloway UK location map.svg
| image1 = Dumfries and Galloway UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Damfrīsa un Geloveja]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Damfrīsa un Geloveja]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>f0r38o69jq8413ofz1mudq5tka0r1u1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toms Jorks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634710</id>
    <revision>
      <id>4486369</id>
      <timestamp>2026-06-25T10:57:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Toms Jorks | Attēls = RadioheadO2241125-12 (54952217862) (cropped).jpg | Att_izm = 220px | Apraksts = Toms Jorks 2025. gadā | Fons = solists | Dz_vārds =  | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1968|10|7}} | Vieta_dz = {{vieta|Anglija|Northemptonšīra|Velingboro}} | Instrumenti = balss, ģitāra, taustiņinstrumenti, basģitāra | Žanrs = [[ārtroks]], [[alternatīvais roks]], [[elektronika (mūzikas žanrs)|elektronika]], e...</comment>
      <origin>4486369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6134" sha1="taovjnmh495ri5nqjxxipdco5zop05n" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Toms Jorks
| Attēls = RadioheadO2241125-12 (54952217862) (cropped).jpg
| Att_izm = 220px
| Apraksts = Toms Jorks 2025. gadā
| Fons = solists
| Dz_vārds = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1968|10|7}}
| Vieta_dz = {{vieta|Anglija|Northemptonšīra|Velingboro}}
| Instrumenti = balss, ģitāra, taustiņinstrumenti, basģitāra
| Žanrs = [[ārtroks]], [[alternatīvais roks]], [[elektronika (mūzikas žanrs)|elektronika]], [[eksperimentālais roks]]
| Gadi = kopš 1985. gada
| Dzimums = V
| Darbojies_arī = ''[[Radiohead]]'', ''[[The Smile]]''
| Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, komponists
}}
'''Tomass Edvards Jorks''' ({{Val|en|Thomas Edward Yorke}}, dzimis {{Dat|1968|10|7}}) ir [[Angļi|angļu]] [[mūziķis]], rokgrupas ''[[Radiohead]]'' dziedātājs un galvenais dziesmu autors. Viņš spēlē ģitāru, basģitāru, taustiņinstrumentus un citus instrumentus, kā arī ir pazīstams ar savu plašo vokālo diapazonu. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' Jorku raksturojis kā vienu no izcilākajiem un ietekmīgākajiem savas paaudzes dziedātājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-lists/best-singers-all-time-1234642307/|title=The 200 Greatest Singers of All Time|last=Stone|first=Rolling|website=Rolling Stone|access-date=2026-06-25|date=2023-01-01|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Jorks izveidoja ''Radiohead'' kopā ar skolasbiedriem Abingdonas skolā [[Oksfordšīra|Oksfordšīrā]]. Grupa ieguva ievērību ar savu debijas singlu “Creep” (1992), vēlāk sasniedzot plašu atzinību un pārdodot vairāk nekā 30 miljonus albumu. Jorka agrīnās ietekmes bija alternatīvā roka grupas, piemēram, ''[[Pixies]]'' un ''[[R.E.M.]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seattlepi.com/entertainment/music/article/pixies-dust-coachella-music-fest-with-magic-1143820.php|title=Pixies dust Coachella music fest with magic|last=HAY|first=By TRAVIS|website=Seattle Post-Intelligencer|access-date=2026-06-25|date=2004-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Strādājot pie Radiohead ceturtā albuma ''[[Kid A]]'' (2000), Jorks pievērsās elektroniskajai mūzikai, iedvesmojoties no ierakstu kompānijas ''[[Warp Records|Warp]]'' māksliniekiem, piemēram, ''[[Aphex Twin]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/friday_review/story/0,,371289,00.html|title=The Friday interview: Thom Yorke {{!}} The Guardian {{!}} guardian.co.uk|website=www.theguardian.com|access-date=2026-06-25}}&lt;/ref&gt;

Jorka solo darbība galvenokārt saistīta ar elektronisko mūziku. Viņa debijas solo albums ''The Eraser'' tika izdots 2006. gadā. Lai albumu izpildītu koncertos, viņš izveidoja jaunu grupu ''[[Atoms for Peace]]'', kurā piedalījās arī [[Naidžels Godričs]] un ''[[Red Hot Chili Peppers]]'' basģitārists [[Maikls Balzarijs|Flī]]. 2013. gadā grupa izdeva albumu ''Amok''. Jorks savu otro solo albumu ''Tomorrow’s Modern Boxes'' izdeva 2014. gadā, kam 2019. gadā sekoja ''Anima''. 2021. gadā Jorks debitēja ar jaunu grupu ''[[The Smile]]'', kurā spēlē arī ''Radiohead'' ģitārists [[Džonijs Grīnvuds]] un bundzinieks [[Toms Skiners]]; grupa izdevusi trīs albumus, no kuriem jaunākais ir ''Cutouts'' (2024). Jorks sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā ''[[Unkle]]'', ''[[Burial]]'', ''[[Four Tet]]'', [[Marks Pričards|Marku Pričardu]], [[P. Dž. Hārvija|P. Dž. Hārviju]], [[Bjorka|Bjorku]], ''[[Flying Lotus]]'', ''[[Modeselektor]]'' un ''[[Clark (mūziķis)|Clark]]'', kā arī komponējis mūziku kino un teātrim, tostarp filmām &quot;[[Nopūtas (2018. gada filma)|Nopūtas]]&quot; (''Suspiria'', 2018) un ''[[Confidenza]]'' (2024).

Jorks ir aktīvists vides aizsardzības, taisnīgas tirdzniecības un pretkara jautājumos, un viņa dziesmu tekstos bieži sastopamas politiskas tēmas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/environment/blog/2008/mar/20/thomyorke|title=Thom Yorke: why I'm a climate optimist|work=The Guardian|access-date=2026-06-25|date=2008-03-23|last=Yorke|first=Thom|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.mtv.com/news/1428868/u2-radiohead-perry-farrell-ask-world-leaders-to-wipe-out-third-world-debt/|title=U2, Radiohead, Perry Farrell Ask World Leaders To Wipe Out Third World Debt|work=MTV News|access-date=2026-06-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pitchfork.com/news/radiohead-thom-yorke-releases-statement-on-israel-and-gaza/|title=Radiohead’s Thom Yorke Releases Statement on Israel and Gaza|last=Strauss|first=Matthew|website=Pitchfork|access-date=2026-06-25|date=2025-05-30|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņš kritizējis mūzikas industriju, īpaši lielās ierakstu kompānijas un straumēšanas platformas, piemēram, ''[[Spotify]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rocksbackpages.com/Library/Article/radiohead-walking-on-thin-ice|title=Radiohead: Walking on Thin Ice. By Simon Reynolds : Articles, reviews and interviews from Rock's Backpages.|website=www.rocksbackpages.com|access-date=2026-06-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/technology-23313445|title=Thom Yorke pulls albums from Spotify|work=BBC News|access-date=2026-06-25|date=2013-07-15|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Gan ar ''Radiohead'', gan solo darbībā Jorks izmantojis alternatīvas mūzikas izplatīšanas platformas, piemēram, “maksā, cik vēlies” modeli un ''[[BitTorrent]]''. 2019. gadā viņš tika uzņemts [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]] kā ''Radiohead'' dalībnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rockhall.com/inductees/radiohead|title=Radiohead|website=www.rockhall.com|access-date=2024-03-12}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Jorks, Toms}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Northemptonšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu mūziķi]]
[[Kategorija:Angļu dziedātāji]]
[[Kategorija:Angļu ģitāristi]]
[[Kategorija:Angļu komponisti]]
[[Kategorija:Radiohead]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>taovjnmh495ri5nqjxxipdco5zop05n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Dienvidēršīra</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634711</id>
    <revision>
      <id>4486371</id>
      <timestamp>2026-06-25T11:00:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Dienvidēršīra | top    = 55.65 | bottom = 54.95 | left   = -5.25 | right  = -4.33 | image  = South Ayrshire UK location map.svg | image1 = South Ayrshire UK relief location map.jpg }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}  [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Dienvidēršīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Dienvidēršīra]] &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4486371</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="404" sha1="8txxw5ayf6e9som23hsz90b86172mye" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Dienvidēršīra
| top    = 55.65
| bottom = 54.95
| left   = -5.25
| right  = -4.33
| image  = South Ayrshire UK location map.svg
| image1 = South Ayrshire UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Dienvidēršīra]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Dienvidēršīra]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>8txxw5ayf6e9som23hsz90b86172mye</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Dienvidlenarkšīra</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634712</id>
    <revision>
      <id>4486374</id>
      <timestamp>2026-06-25T11:05:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Dienvidlenarkšīra | top    = 55.85 | bottom = 55.25 | left   = -4.35 | right  = -3.353 | image  = South Lanarkshire UK location map.svg | image1 = South Lanarkshire UK relief location map.jpg }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}  [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Dienvidlenarkšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Dienvidlenarkšīra]] &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4486374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="420" sha1="8lxzs58qz5eees1emwtq1shm5idsool" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Dienvidlenarkšīra
| top    = 55.85
| bottom = 55.25
| left   = -4.35
| right  = -3.353
| image  = South Lanarkshire UK location map.svg
| image1 = South Lanarkshire UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Dienvidlenarkšīra]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Dienvidlenarkšīra]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>8lxzs58qz5eees1emwtq1shm5idsool</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:UldisKrauze</title>
    <ns>3</ns>
    <id>634713</id>
    <revision>
      <id>4486381</id>
      <timestamp>2026-06-25T11:41:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4486381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="ofz2bydbpmkcu5oqwlq4zafmazeuqe2" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=UldisKrauze}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 14.41 (EEST)</text>
      <sha1>ofz2bydbpmkcu5oqwlq4zafmazeuqe2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Faifa</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634714</id>
    <revision>
      <id>4486382</id>
      <timestamp>2026-06-25T11:45:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Faifa | top    = 56.5 | bottom = 55.9 | left   = -3.8 | right  = -2.5 | image  = Fife UK location map.svg | image1 = Fife UK relief location map.jpg }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}  [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Faifa]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Faifa]] &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4486382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="347" sha1="ant1v3mzm80lbcgqah1qh70pihek5yn" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Faifa
| top    = 56.5
| bottom = 55.9
| left   = -3.8
| right  = -2.5
| image  = Fife UK location map.svg
| image1 = Fife UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Faifa]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Faifa]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ant1v3mzm80lbcgqah1qh70pihek5yn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Folkirka</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634715</id>
    <revision>
      <id>4486388</id>
      <timestamp>2026-06-25T11:54:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Folkirka | top    = 56.18 | bottom = 55.88 | left   = -4.05 | right  = -3.48 | image  = Falkirk UK location map.svg | image1 = Falkirk UK relief location map.jpg }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}  [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Folkirka]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Folkirka]] &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4486388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="366" sha1="25hsbxg3j41q4rofua3404wyxm8tuty" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Folkirka
| top    = 56.18
| bottom = 55.88
| left   = -4.05
| right  = -3.48
| image  = Falkirk UK location map.svg
| image1 = Falkirk UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Folkirka]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Folkirka]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>25hsbxg3j41q4rofua3404wyxm8tuty</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Inverklaida</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634716</id>
    <revision>
      <id>4486391</id>
      <timestamp>2026-06-25T11:57:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Inverklaida | top    = 55.98 | bottom = 55.79 | left   = -4.92 | right  = -4.58 | image  = Inverclyde UK location map.svg | image1 = Inverclyde UK relief location map.jpg }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}  [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Inverklaida]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Inverklaida]] &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4486391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="381" sha1="lveo9f3cgfk37wf0nfc6kuqp4dfjkfq" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Inverklaida
| top    = 55.98
| bottom = 55.79
| left   = -4.92
| right  = -4.58
| image  = Inverclyde UK location map.svg
| image1 = Inverclyde UK relief location map.jpg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Inverklaida]]
[[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Inverklaida]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>lveo9f3cgfk37wf0nfc6kuqp4dfjkfq</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>